“Neredzamie”: Latvijā augstākais sociālās atstumtības risks Baltijas valstīs

Mūžizglītība, digitālās un finanšu pratības uzlabošana var ievērojami mazināt sociālas atstumtības risku, kas skar 27,6% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, secināts konferencē “Cilvēki sociālās atstumtības ēnā”, kas 18. jūnijā norisinājās NVO namā.

Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 tūkstošus cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju šajā vecuma grupā, Lietuvā šādā situācijā ir 410 tūkstoši cilvēku (20%) un Igaunijā – 178 tūkstoši cilvēku (18,9%). Tādējādi Latvijas situācija vērtējama kā smagākā, konferencē “Cilvēki sociālās atstumtības ēnā – kā mūžizglītība un finanšu pratība spēs uzlabot viņu labklājību” atzina viens no pētījuma autoriem, augstskolas RISEBA prorektors Valters Kaže.

V.Kaže uzsvēra, ka svarīgi sasniegt šo iedzīvotāju daļu, kurus varētu dēvēt par “neredzamajiem”, jo ikviens no tiem ir zaudēts cilvēkkapitāls un potenciāls sociālais un ekonomiskais slogs sabiedrībai. Tāpēc būtiski veicināt šo sociālo grupu reintegrāciju darba tirgū, valsts pārvaldes institūciju, izglītības iestāžu un NVO kopējā sadarbībā nodrošinot to motivācijai un spējām atbilstošu prasmju attīstību, psiholoģiskā atbalsta un finanšu pratības mentoringa iespējas. Kā risinājuma iespējas pētījumā izcelta mērķēta mūžizglītība, valsts līmeņa prasmju monitorings un digitālo prasmju attīstīšana.

“Neredzamo temats kļūst arvien aktuālāks: joprojām liela sabiedrības daļa cieš no sociālās atstumtības un neiekļaujas arī darba tirgū, vienlaicīgi tam valdība arvien vairāk runā par darbaspēka trūkumu. Savukārt, kā norāda Latvijas Banka, reģionos vērojama klātienes finanšu pakalpojumu sašaurināšanās, kas daļai iedzīvotāju arī var radīt atstumtības sajūtu. Mūžizglītība un finanšu un digitālā pratība ir svarīgi instrumenti, ar kuriem šīm sabiedrības grupām var palīdzēt un veidot sabiedrību ar iekļaujošu nodarbinātību,”

diskusijas tematiku iezīmēja “Meta Advisory” vadītājs Armands Gūtmanis.

Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis konferencē akcentēja nepieciešamību veidot “ceļa karti”, ar kuras palīdzību darba tirgū iekļaut riska grupas cilvēkus.

“Svarīgs jautājums ir problēmas diagnostika, lai uzzīmētu turpmākā ceļa karti, kas var arī nebūt visam mūžam, bet praktiski noderēt tuvākajā nākotnē.”…

“Bezdarbs tuvākajos gados pietuvosies dabiskā bezdarba līmenim – šobrīd reģistrētā bezdarba līmenis ir 5,2%, tāpēc darba tirgū maksimāli jāiesaista darbaspēka rezerve un ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji, bet šīm grupām bieži vien digitālās prasmes nav pietiekamā līmenī un tās jāuzlabo,”

secināja I. Lipskis.

Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) Darba tirgus departamenta direktore Eva Lossane atzina, ka šobrīd, kad aktuāla ir motivācija mācīties mūža garumā, arī karjeras konsultants ir pieprasīta profesija.

“Sabiedrība pamazām pierod pie situācijas, ka karjeras konsultācija attiecas uz jebkuru un ir izmantojama mūža garumā.”

“Obligātās izglītības posmā vēl vairāk jāiedziļinās tajā, kā skolēnus mācām apgūt jaunas zināšanas, izzināt jaunas lietas – tas, manuprāt, ir liels izaicinājums gan politikas veidotājiem, gan izglītības profesionāļiem,”

sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Baiba Bašķere.

Latvijas Augstskolu un koledžu mūžizglītības asociācijas valdes priekšsēdētāja Ingūna Jurgelāne-Kaldava pauda uzskatu, ka augstākās izglītības līmenī 80% cilvēku jau zina, kā rīkoties situācijā, ja nepieciešamas papildu prasmes.

“Kurpretim tas, kā sasniegt “neredzamās grupas”, ir liels uzdevums pašvaldībām, jo tieši tās vislabāk zina savus cilvēkus,”

sacīja Ingūna Jurgelāne-Kaldava

Latvijas sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētāja Una Lapskalna pauda bažas par to, ka digitālās prasmes var būt nepietiekamas arī gados jauniem cilvēkiem, kuriem interesē ļoti šauras tēmas.

“Vēl pavisam cits stāsts ir sociālo dienestu klienti, kas ir tik bēdīgā situācijā, ka NVA programmas viņiem pat nav piemērojamas. Neslēpsim, ka Latvijā ir daļa praktiski analfabētisku un arī tikai svešvalodā runājošu cilvēku,”

sacīja U. Lapskalna.

Sociālās uzņēmējdarbības uzņēmuma “Ligero” vadītāja Liene Reine-Miteva pastāstīja, ka aptuveni 22% no 200 Latvijā aktīvajiem sociālajiem uzņēmumiem par savu darbības jomu izraudzījušies darba atrašanu cilvēkiem no riska grupām: personām ar invaliditāti, sodāmību, pēc ārstēšanās no atkarībām. Sociālie uzņēmumi palīdz arī Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Uzņēmuma “IPF Digital Latvia” vadītājs Toms Vandāns konferencē atzina, ka finanšu jomā saistībā ar dažādu sabiedrības grupu iekļaušanu lielākā problēma ir ēnu ekonomika, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc daļai cilvēku tiek liegta pieeja dažādiem finanšu pakalpojumiem.

T. Vandāns atzina, ka senioriem finanšu pakalpojumi var būt grūtāk pieejami digitālo prasmju trūkuma dēļ: daudzas darbības veicamas attālināti, tāpēc var būt vajadzīga zvanu centra darbinieku palīdzība.

“No otras puses, rīkošanās ar digitāliem dokumentiem un citi finanšu pratības pamati ir jāmācās arī jauniešiem. Jau šobrīd ikdienas finanšu pakalpojumu pamatā ir darbības ar viedtālruni un aplikācijām, un tā tas būs arī tuvākajā nākotnē. Finanšu pratība ir ļoti individuāla un nav viegli definēt, kura grupa ir visvairāk pakļauta riskam. Galvenais ir piedāvāt dažādas izglītošanās iespējas un apmācīt cilvēkus, kā nopietni izturēties pret savām finansēm,”

izteicās T. Vandāns.

Jauniešu auditorija ir sociālā uzņēmuma “Visas iespējas” uzmanības centrā. Tā vadītājs Gustavs Upmanis pastāstīja, ka uzņēmuma izstrādātais “Darba tinderis” palīdz jauniešiem pārvarēt bailes no neizdošanās darba intervijā, organizējot īsas virtuālas sarunas ar potenciālo darba devēju.

Savukārt Latvijas Senioru kopienu apvienības pārstāve, Senioru Saeimas priekšsēdētāja Barba Girgensone kā daudzu senioru galveno problēmu minēja gan prasmju, gan mūsdienīgu datoru un viedtālruņu neesamību.

“Tāpēc aktuāls ir jautājums par bibliotēkām ārpus Rīgas, kur reizē var iegūt pieeju internetam un saņemt konsultāciju par dažādu valsts pakalpojumu izmantošanu,”

sacīja B. Girgensone.

Saeimas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sekretārs Edmunds Cepurītis, rezumējot konferencē izskanējušos viedokļus, uzsvēra, ka viņa pārstāvētās komisijas uzdevums arī turpmāk būs savest kopā sociālās atstumtības jautājumu risināšanā iesaistītās puses un meklēt risinājumus.

Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka darba devēju iesaiste ir ļoti svarīga. Kā pozitīva ir vērtējama tendence par to, ka šobrīd ir iespēja mācīties, atrodoties darba vietā. Referenti izteica aicinājumu darba devējiem vēl precīzāk un fokusētāk definēt savas vajadzības, tādējādi veicinot apmācības efektivitāti. Šāds modelis šobrīd tiek attīstīts NVA apmācību programmās, kas tiek veidotas sasaistē ar darba devēju pieprasījumu.

Konferencē uzstājās:

• Valters Kaže, augstskolas RISEBA prorektors, Imants Lipskis, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors;
• Eva Lossane, Nodarbinātības valsts aģentūras darba tirgus departamenta direktore;
• Baiba Bašķere, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore;
• Ingūna Jurgelāne-Kaldava, Latvijas Augstskolu un koledžu mūžizglītības asociācijas valdes priekšsēdētāja;
• Una Lapskalna, Latvijas sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētāja;
• Liene Reine-Miteva, sociālās uzņēmējdarbības uzņēmuma “Ligero” vadītāja;
• Toms Vandāns, uzņēmuma “IPF Digital Latvia” vadītājs;
• Gustavs Upmanis, sociālā uzņēmuma “Visas iespējas” veidotājs;
• Barba Girgensone, Latvijas Senioru kopienu apvienības struktūrvienības “Senioru saeima” priekšsēdētāja;
• Edmunds Cepurītis, Saeimas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sekretārs.

Konferenci rīkoja:

• augstskola “RISEBA” sadarbībā ar:
• Latvijas senioru kopienu apvienību;
• Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju “SUSTENTO”;
• Rīgas aktīvo senioru aliansi RASA;
• Latvijas pretnabadzības tīklu “EAPN Latvia”;
• Vidusdaugavas NVO centru;
• Latvijas augstskolu un koledžu mūžizglītības asociāciju “LAKMA”;
• Latvijas sociālo darbinieku biedrību;
• Latvijas pieaugušo izglītības apvienību;
• Sociālo uzņēmumu “Visas iespējas”.

Konference “Cilvēki sociālās atstumtības ēnā – kā mūžizglītība un finanšu pratība spēs uzlabot viņu labklājību” ievadīja pasākumu sēriju “Nākotnes sociālās un darba tirgus politikas forums”.

 

Informāciju sagatavoja Armands Gūtmanis, “Meta Advisory” direktors
armands.gutmanis@metaadvisory.lv