Arhīvs birkai: Attīstība

Lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas, CO₂ emisijas un veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldības ēkās, Rīgas pašvaldība 2025. gadā uzstādīs saules paneļu un akumulatorus piecās vidusskolās, sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” un dienas aprūpes centrā Priedaines ielā 11.

“Rīga turpina īstenot pasākumus, lai uzlabotu savos īpašumos energoefektivitāti, jo tieši tie patērē visvairāk enerģijas. Ar šo projektu palīdzību būtiski samazināsim enerģijas patēriņu un ietaupīto naudu varēsim ieguldīt, piemēram, skolās. Rīgas pašvaldības rūpīgi izstrādāto klimata neitralitātes plānu ir atzinīgi novērtējusi arī ES, piešķirot pilsētai nozīmīgu starptautisku atzinību – “Mission Label”,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Rīgas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns paredz, ka līdz 2030. gadam visas pašvaldības ēkas izmantos tikai atjaunojamo elektroenerģiju, tā samazinot izmaksas par enerģiju un īstenojot klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus.

Saules paneļu un akumulatoru kombinācija ļaus gudrāk izmantot saražoto elektroenerģiju – patērēt elektroenerģiju no publiskā tīkla laikā, kad tās cena ir zema, un vienlaikus šajā laikā uzlādēt akumulatorus, lai diennakts stundās, kad elektroenerģija ir dārgāka, patērētu ar saules paneļiem saražoto un akumulatoros uzglabāto.

Elektroenerģijas patēriņš izglītības iestādēs veido būtisku daļu no ēkas enerģijas patēriņa un izmaksām. Saules paneļi un akumulatori tiks izvietoti piecās vidusskolās:

  • Rīgas 72. vidusskolā;
  • Rīgas Teikas vidusskolā;
  • Rīgas 49. vidusskolā;
  • Rīgas Hanzas vidusskolā;
  • Rīgas Imantas vidusskolā.

Kopumā tiks izvietoti 1918 saules paneļi. Saules paneļu jauda noteikta, lai 80% saražotā saules enerģijas apjoma tiktu patērēts uzreiz, bet neizlietoto enerģiju uzkrās akumulatoros izmantošanai vēlāk. Kopējā paredzētā uzstādītā jauda būs 458 kWp un akumulatoru sistēma ar kopējo ietilpību 250 kWh.

Saules paneļus ar akumulatoriem paredzēts izvietot arī pašvaldības sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers”, kas atrodas Hipokrāta ielā 6, Rīgā un Rīgas sociālo pakalpojumu centrā Priedaines ielā 11. Sociālās aprūpes centram “Gaiļezers” saules paneļu jauda noteikta, lai 84,4% no saražotās saules enerģijas tiktu patērēti uzreiz, bet neizmantoto enerģiju uzkrās akumulatoros. Kopējā paredzētā uzstādītā saules paneļu jauda aprūpes centrā paredzēta 200 kWp un akumulatoru sistēma ar kopējo ietilpību 50 kWh.

Savukārt jaunajā Rīgas pašvaldības dienas aprūpes centrā un grupu dzīvokļu mājā Priedaines ielā 11, kas jau šobrīd ir teju 100% klimatneitrāla ēka, paredzēts uzstādīt 50 kWp saules paneļus ar 50 kWh akumulatoriem, nodrošinot, ka 100% no saražotās saules enerģijas apjoma tiks patērēts uzreiz. Dienas aprūpes centra un grupu dzīvokļu mājās ēkām jau šobrīd ir ļoti zems enerģijas patēriņš, jo apkure tiek nodrošināta ar elektrību, un nepieciešamā saules paneļu jauda noteikta, ņemot vērā energoauditora aprēķinus par elektroenerģijas patēriņu pēc ēkas atjaunošanas.

Projektus līdz 2025. gada 30. novembrim īstenos Rīgas enerģētikas aģentūra un Rīgas pašvaldības Īpašumu departaments.

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides komiteja maijā atbalstīja finansējuma piešķiršanu saules paneļu uzstādīšanai: 817 013 eiro izglītības iestādēm, 324 560 eiro sociālās aprūpes centram “Gaiļezers” un 102 038 eiro Sociālo pakalpojumu centram Priedaines ielā.

 

Šonedēļ sāksies mobilitātes punktu jeb ērtu un drošu savienojuma punktu starp sabiedriskā transporta un dzelzceļa infrastruktūru izbūve pie dzelzceļa pieturas punktiem “Šmerlis”, “Bieriņi/Bērnu slimnīca”, “Mangaļi” un “Biznesa augstskola “Turība””. Lai nodrošinātu drošu un efektīvu būvdarbu norisi, būvdarbu zonās pakāpeniski tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, ko iedzīvotāji un autovadītāji aicināti ievērot.

Kopumā Rīgā tiks izbūvēti 15 mobilitātes punkti un tiem saistītā publiskā ārtelpa. Šobrīd būvniecība norit pie dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni”, “Ziemeļblāzma” un “Brasa”, bet, sākot ar šo nedēļu, būvdarbi pakāpeniski tiks uzsākti pie dzelzceļa pieturas punktiem “Šmerlis”, “Atgāzene/Bērnu slimnīca”, “Mangaļi”, “Biznesa augstskola “Turība””. Mobilitātes punktu “Iļģuciems” un “Gaisma” būvniecība sāksies jūnija sākumā, bet jūlijā būvdarbus plānots sākt pie dzelzceļa pieturas punktiem “Vecdaugava” un “Vecāķi”.

Mobilitātes punktu vizualizācijas – skatīt šeit.

Līdz 2026. gada otrajam ceturksnim pie dzelzceļa pieturas punktiem tiks izveidota ērta, droša un pieejama sasaiste starp dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūru. Paredzēts izbūvēt infrastruktūru gājējiem, velobraucējiem un mikromobilitātes rīku lietotājiem, velonovietnes, laukumus mikromobilitātes rīku novietošanai, uzlabot satiksmes drošības risinājumus, paredzot izceltās gājēju pārejas un apgaismojumu. Lai saglabātu apstādījumu līdzsvaru, mobilitātes punktu teritorijās iespēju robežās tiks paredzēti jauni apstādījumi, dažāda veida krūmi un daudzgadīgi stādījumi, kā arī labiekārtojuma elementi.

Lai nodrošinātu drošu un efektīvu būvdarbu norisi, būvdarbu zonās pakāpeniski tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, ko iedzīvotāji un autovadītāji aicināti ievērot. Būvdarbu veicējam uzdots izvietot ceļa zīmes un nodrošināt iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielas posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi. Būvdarbi tiek veikti, salāgojot tos ar VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa infrastruktūras attīstību.

Pie dzelzceļa pieturas punkta “Šmerlis” būvdarbu laikā tiks slēgta satiksme Bērzpils ielā, posmā no ēkas Bērzpils ielā 69 līdz Raiskuma ielai, bet būvdarbu zonā, kas pieguļ Bērzpils ielai un Raiskuma ielai, nevarēs novietot automašīnas. Patlaban gājēji varēs pārvietoties pa esošajām ietvēm, bet, kad tiks ieviesti papildu satiksmes un pārvietošanās ierobežojumi, gājēji tiks novirzīti pa alternatīviem maršrutiem.

Šonedēļ būvdarbus plānots sākt arī pie dzelzceļa pieturas punktiem “Atgāzene/Bērnu slimnīca” un “Mangaļi”. Uzsākot būvdarbus, transportlīdzekļu satiksme būvdarbu zonās netiks slēgta, taču tur nevarēs novietot automašīnas. Patlaban gājēji varēs pārvietoties pa esošajām ietvēm, bet, kad tiks ieviesti papildu satiksmes un pārvietošanās ierobežojumi, gājēji tiks novirzīti pa alternatīviem maršrutiem.

Uzsākot būvdarbus pie dzelzceļa stacijas “Biznesa augstskola “Turība””, satiksmei tiks slēgts Dīķu ielas posms no Briņģu ielas līdz Bikstu ielai, nodrošinot piekļuvi ielai pieguļošajiem īpašumiem. Būvdarbu zonā nevarēs novietot automašīnas. Gājēji varēs pārvietosies pa esošajām ietvēm, bet Dīķu ielas posmā gājēji tiks novirzīti pa norobežotu pagaidu ietvi. Satiksmes un pārvietošanās ierobežojumi mainīsies atbilstoši būvdarbu gaitai.

Savukārt būvdarbus mobilitātes punktos “Iļģuciems”, “Gaisma”, “Vecdaugava” un “Vecāķi” plānots sākt tuvāko mēnešu laikā.

Būvdarbus šajos mobilitātes punktos veiks SIA “Baltijas Būve”.

Mobilitātes punktu mērķis ir veicināt ilgtspējīgu mobilitāti un iedzīvotāju paradumu maiņu, jo ērta sabiedriskā transporta infrastruktūra un pārsēšanās ir būtisks priekšnosacījums, lai veicinātu sabiedriskā transporta lietošanu, tā mazinot vajadzību nokļūšanai pilsētas centrā un starp apkaimēm izmantot privāto autotransportu. Samazinoties transportlīdzekļu skaitam, samazināsies satiksmes intensitāte, kā arī to radītais gaisa piesārņojums un vides troksnis. Pilsētvide kļūs patīkamāka un drošāka iedzīvotājiem.


Pašvaldība aicina laikus plānot savus ikdienas maršrutus un ar izpratni izturēties pret satiksmes apgrūtinājumiem. Informācija par satiksmes ierobežojumiem tiek publicēta pašvaldības mājas lapā riga.lv sadaļā “Satiksmes ierobežojumi”.

Karte ar ielu remontdarbu un mobilitātes punktu būvdarbu zonām, kur tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumiŠEIT.


 

Lai veicinātu mājokļu pieejamību un publiskās infrastruktūras attīstību, Rīgas dome 21. maijā apstiprināja jaunus saistošos noteikumus, kas paredz kompensācijas izmaksu attīstītājiem, ja vienlaikus ar daudzdzīvokļu mājas būvniecību tie veiks arī publiskās infrastruktūras – ielu un lietus ūdens kanalizācijas – izbūvi, ieguldot tajā vismaz 100 000 eiro.

Saistošie noteikumi “Par kārtību, kādā Rīgas valstspilsētas pašvaldība kompensē izdevumus par publiskās infrastruktūras būvniecību “ izstrādāti ar mērķi uzlabot publisko infrastruktūru pilsētā un vienlaicīgi veicināt mājokļu pieejamību, kas ir valsts un Rīgas pašvaldības prioritāte.

“Strādāt efektīvāk, ātrāk, ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem – šie vārdi kodolīgi raksturo jauno programmu, ko Rīgā esam ieviesuši, lai infrastruktūras sakārtošana līdzās jauniem attīstības centriem notiktu raitāk. Jauni mājokļi Rīgā ir akūta nepieciešamība, jo vēlamies, lai arvien vairāk ģimeņu par savu dzīvesvietu izvēlas Rīgu un es ceru, ka jaunais sadarbības mehānisms dos pozitīvu grūdienu šajā segmentā un veicinās ātrāku un optimālāku publiskās infrastruktūras izbūvi pilsētā,”

uzsver Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

Mājokļu izbūve vienmēr ir saistīta arī ar publiskās infrastruktūras attīstību, tādēļ, lai veicinātu daudzdzīvokļu māju būvniecību, Rīgas pašvaldība kompensēs attīstītājiem līdz 80% no būvniecības būvizstrādājumu izmaksām, nepārsniedzot 1 miljonu eiro (bez PVN), kas ieguldīti tādas publiskās infrastruktūras, kas brīvi un bez maksas pieejama ikvienam, attīstībā – ielu un lietus ūdens kanalizācijas izbūvē pašvaldības īpašumā. Tā attīstītāji varēs veikt publiskās infrastruktūras būvdarbus par saviem līdzekļiem, vēlāk no pašvaldības saņemot kompensāciju.

Kompensācija būs pieejama attīstītājiem, kuri plāno būvēt daudzdzīvokļu mājas. Minimālajai objekta stāvu platībai teritorijā, kas atrodas ārpus Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteiktās prioritāri attīstāmās teritorijas, jābūt vismaz 7000 m2; pašvaldības prioritāri attīstāmajā teritorijā stāvu platībai jābūt vismaz 3000 m2, bet tajos zemesgabalos, kas atsavināti no pašvaldības ar nosacījumu tos izmantot dzīvojamai apbūvei – bez ierobežojuma.

Uz kompensāciju varēs pretendēt, ja informācija par publiskās infrastruktūras izbūvi, pārbūvi, atjaunošanu ir noteikta publiskās infrastruktūras turētāja tehniskajos noteikumos, ja tās būvniecībai ir izdota būvatļauja vai veikta atzīme par būvniecības ieceres akceptu, kā arī ieguldījumu summa publiskajā infrastruktūras izbūvē ir vismaz 100 000 eiro. Gan daudzdzīvokļu mājas, gan publiskās infrastruktūras izbūve jāveic trīs gadu laikā no domes lēmuma pieņemšanas brīža.

Lai izslēgtu to, ka paredzētā infrastruktūra attiecināma tikai uz konkrēto attīstītāja ieceri, infrastruktūrai ir jāatbilst vairākiem kvalitātes kritērijiem, proti, paredzētajai publiskajai infrastruktūrai jābūt plaši pieejamai un nozīmīgai apkaimes attīstībā. Risinājumiem jāuzlabo ielu funkcionalitāte, ērtības gājējiem un velobraucējiem, jārada pozitīva ietekme uz satiksmes plūsmu. Sakārtota un izbūvēta publiskā infrastruktūra padarīs pilsētas vidi patīkamāku, uzlabos dzīves kvalitāti un piesaistīs konkrētajai apkaimei un vietai iedzīvotājus un uzņēmējus.

Par kompensācijas piešķiršanu katrā gadījumā lems Rīgas dome un savstarpējā līgumā tiks noteiktas prasības un kompensācijas izmaksas laiks.

 

Rīgas 25. vidusskolas skolotāji piedalās Erasmus+ projektā GIS FOR GIST of Europe, kurš tuvojas noslēgumam.

Maija beigās tiks nodots izvērtēšanai un lietošanai projekta rezultāts – gan stundu plāni par klimata izmaiņām, gan citi mācību resursi vienotā platformāgis-t.eu.

No 4. līdz 6. martam Adanā, Turcijā, norisinājās starptautiskā ERASMUS+ projekta “GIS FOR GIST OF EUROPE” dalībnieku tikšanās, kurā pulcējās izglītības eksperti, skolotāji un zinātnieki no vairākām Eiropas valstīm. Projekts, kas tiek īstenots Erasmus+ programmas ietvaros, vērsts uz ilgtspējīgas izglītības veicināšanu un digitālo rīku izmantošanu mācību procesā.

Spēcīga sadarbība – spēcīga izglītība

Tikšanās laikā dalībnieki apsprieda projekta vadību, sasniegtos rezultātus un tālāko attīstību. Viens no svarīgākajiem jautājumiem bija kvalitatīvu mācību materiālu izstrāde skolotājiem, lai atvieglotu ilgtspējības un vides zinātnes integrāciju mācību stundās. Turklāt tika apspriesta eTwinning platformas un sociālo mediju izmantošana projekta popularizēšanai.

Digitālie rīki izglītībai un klimata pārmaiņām

Īpaša uzmanība tika pievērsta ģeogrāfiskās informācijas sistēmu (GIS) izmantošanai izglītībā. Projekta ietvaros izstrādātā LMS platforma piedāvās interaktīvus mācību materiālus un gadījumu izpētes piemērus, kas palīdzēs skolēniem labāk izprast klimata pārmaiņu ietekmi un veicinās kritisko domāšanu.

Praktiska pieredze un vietējo iniciatīvu iepazīšana

Lai gūtu ieskatu vietējās ilgtspējas iniciatīvās, dalībnieki apmeklēja Adanas Metropoles pašvaldības Klimata pārmaiņu un nulles atkritumu biroju, kā arī cieto atkritumu pārstrādes rūpnīcu. Šie apmeklējumi parādīja, kā vietējās pašvaldības strādā pie zaļākas nākotnes un kā šīs iniciatīvas var iedvesmot izglītības saturu visā Eiropā.

Par Adanu – kultūras un inovāciju centru

Adana ir viena no Turcijas lielākajām un dinamiskākajām pilsētām, kas slavena ar savu bagāto vēsturi, kultūru un ekonomisko nozīmi. Pilsēta atrodas pie Saimas upes un ir nozīmīgs reģiona industriālais un lauksaimniecības centrs. Adana ir pazīstama ar savu unikālo virtuvi, īpaši slaveno Adanas kebabu, kā arī ar vēsturiskajām vietām, piemēram, Sabancı Merkez mošeju un romiešu tiltu. Pilsētā apvienojas mūsdienu attīstība ar senatnīgo mantojumu, padarot to par ideālu vietu starptautiskām sadarbības iniciatīvām.

Ceļā uz zaļāku nākotni kopā

Projekta dalībnieki atzina, ka šāda veida starptautiska sadarbība ir būtiska, lai radītu ilgtspējīgus un efektīvus izglītības risinājumus. Turpmākajos mēnešos projekta komanda turpinās attīstīt un testēt mācību materiālus, lai skolotājiem un skolēniem būtu pieejami vēl labāki resursi par klimata pārmaiņām un vides aizsardzību.

Šī tikšanās apliecināja, ka, apvienojot spēkus un zināšanas, iespējams veidot ilgtspējīgāku un digitāli bagātāku izglītību nākotnes paaudzēm.

Inguna Gustava Rīgas 25.vidusskolas skolotāja

 

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments šovasar atjaunos bērnu rotaļu laukumu Vērmanes dārzā, nomainot novecojušās rotaļu iekārtas un bērnu laukuma segumu.

Vērmanes dārzs ir otrs vecākais sabiedriskais parks Rīgā. Esošais bērnu rotaļu laukums tika izveidots 2007. gadā un šobrīd ir gan fiziski, gan morāli novecojis.

“Vērmanes dārzs ir viena no Rīgas zaļajām pērlēm, un bērnu laukuma atjaunošana ir ieguldījums gan pilsētas kultūrvēsturiskās vides saglabāšanā, gan bērnu attīstībā un labklājībā. Mums ir patiess prieks aktīvi strādāt un veidot vidi, kur bērni var droši pavadīt mācīties un augt, vienlaikus cienot parka vēsturisko identitāti, ”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Atjaunojot bērnu laukumu, tiks saglabātas laukuma vēsturiskās aprises, saglabājot esošo laukuma konfigurāciju, žogu ap to un solu izvietojumu. Izstrādājot bērnu laukuma vīziju un dizainu, projekta autori izpētīja Vērmanes dārza vēsturisko attīstību un, iedvesmojoties no estrādes, ko tajā laikā devēja par “Gliemežnīcu”, izvirzīja projekta moto “Bērni kā pērles pērļnīcā, mirdz un attīstās par izcilām personībām”. Pērles simbols kā vizuāla un konceptuāla nianse caurvīs laukuma dizainu – tas ir kā galvenais spēļu elements, gan parādīsies seguma niansēs: apļa formās. Lai radītu mierpilnu un estētiski pievilcīgu vidi laukumā atjaunošanā tiks izmantoti dabas toņi – sūnu zaļš, smilšu krāsas, kā arī pelēkie un brūnie toņi, kuri harmoniski iekļausies apkārtējā parka ainavā.

Bērnu laukumā paredzēts demontēt visas vecās un nolietotās rotaļu iekārtas, to vietā uzstādot astoņas jaunas, funkcionāli daudzveidīgas bērnu un pieaugušo iekārtas. Tiks izveidoti trīs rotaļu kompleksi, divas šūpoles, divi karuseļi, viena pievilkšanās iekārta pieaugušajiem un informācijas stends. Bērnu rotaļu iekārtas būs pieejamas arī bērniem ar īpašām vajadzībām. Pašlaik laukumu vienlaikus var izmantot līdz 26 bērniem, bet pēc tā pārbūves tas būs pieejams vairāk nekā 100 bērniem vecumā no 1 līdz 14 gadiem.

Esošais gumijas mulčas segums, kurš ir sliktā tehniskā un vizuālā stāvoklī 500 kvadrātmetru platībā tiks aizstāts ar lieto gumijas segumu un papildināts ar puslodes un lodes bumbām.

Laukuma pārbūvi veiks SIA „Gumi Mix Group” par 408 794 eiro. Plānots, ka būvdarbi tiks veikti šogad. Būvdarbu laikā bērnu laukums apmeklētājiem nebūs pieejams.

Jau vēstīts, ka Rīgas pašvaldība šogad plāno atjaunot bērnu rotaļu un atpūtas laukumus Vērmanes dārzā, Ēbelmuižas parkā, Berģos – Madaru un Kraujas ielas stūrī, kā arī Purvciemā – Dž. Dudajeva gatvē un Ežu ielā. Papildus tiek realizēti līdzdalības budžeta konkursā pašu iedzīvotāju izvirzītie projekti. Šogad turpināsies arī celiņu atjaunošana un papildu labiekārtojuma elementu uzstādīšana Uzvaras parkā, kam budžetā atvēlēts viens miljons eiro, kā arī sākta celiņu seguma maiņa Latgales dārzā.

 

Pirmdien, 26. maijā, Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) pārstāvji atklāja jauniešu centru Kalnciema ielā 48, kas paredzēts jauniešiem un NVO, kas īsteno darbu ar jauniešiem.

Centrs piedāvā telpas un inventāru dažādiem jauniešu pasākumiem un aktivitātēm, kā arī atbalstu un konsultācijas jauniešu ideju radīšanai un realizēšanai. Šeit būs iespējams veidot spēļu vakarus, tematiskās grupu tikšanās, dažādus NVO pasākumus. Centrā notiks arī dažādas meistarklases un radošās darbnīcas par jauniešiem aktuālām tēmām (piemēram, mentālā veselība, videi draudzīgs dzīvesveids, drošība digitālajā vidē un digitālā komunikācija).

Jaunieši aicināti telpas  izmantot arī nestrukturētā veidā – drošai brīvā laika pavadīšanai.

Centra telpās būs iespēja saņemt “Eurodesk” informācijas tīkla jaunumus par jauniešu iespējām Eiropā (piemēram, konsultācijas par Eiropas programmu piedāvājumiem un dalības nosacījumiem).

Centrs strādās no pirmdienas līdz piektdienai (pasākumu dienās – arī sestdien), un tā darbību ikdienā nodrošinās divi jaunatnes darbinieki.

Lai gan centrs savu darbu jau sācis, nosaukumu tam vēl būs jāizvēlas. Atklāšanas pasākuma laikā apmeklētāji piedāvāja savus variantus nosaukumam, un centra klienti labāko no tiem izraudzīsies balsojot. Šobrīd ir trīs nosaukuma varianti – K-Spots, Atvēziens vai Ideja.

Centra telpu pielāgošanai un iekārtošanai Rīgas pašvaldība ieguldījusi nedaudz virs 140 000 eiro.

📸 FOTO

 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) informē, ka lietotnē “112 Latvija” ir ieviesta jauna funkcionalitāte – iespēja apskatīt sev tuvākās pieejamās patvertnes. Šis risinājums izstrādāts ar mērķi uzlabot sabiedrības informētību un spēju operatīvi reaģēt ārkārtas situācijās.

Lietotnes “112 Latvija” lietotāji turpmāk varēs kartē pārskatāmi redzēt ne tikai savai atrašanās vietai vistuvāk izvietotās patvertnes, kuru pagrabstāvi ir atzīti par atbilstošiem vai daļēji atbilstošiem patvertnes vajadzībām, bet arī apskatīt citas Latvijā izvietotās patvertnes, kā arī iegūt pamatinformāciju par tām. Lietotnes Patvertņu sadaļā ir iestrādāts informatīvs logs, kas ļauj iedzīvotājam uzzināt, vai viņam drošā attālumā ir izvietota patvertne, vai nav, kā arī saņem skaidrojošus ieteikumus, kā apdraudējuma situācijā rīkoties, ja viņš atrodas iekštelpās vai ārpus telpām. Papildus lietotnē ir izveidota funkcija, kas palīdz tās lietotājam ātri atvērt tālrunī esošo navigācijas sistēmu, ar kuras palīdzību iedzīvotājs var nokļūt izvēlētajā patvertnē. Rēķinoties, ka ārkārtas situāciju laikā var tikt traucēti sakari, lietotnē ir nodrošināts tas, ka informācija par patvertnēm tiks uzrādīta arī gadījumos, kad tālrunim nebūs pieejams interneta savienojums.

Ja atverot lietotni, neredzat jauno Patvertņu sadaļu, nepieciešams atjaunināt lietotni. Informācija par patvertnēm tiek regulāri atjaunināta, un tā ir pieejama arī tīmekļvietnē www.112.lv sadaļā “Patvertnes”.

“Lai gan patvertņu jautājums aktualizējās, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju reģionā, VUGD norāda, ka ārkārtas situācijas var būt dažādas – sākot no bruņotiem konfliktiem, līdz pat dabas stihijām, piemēram, plūdiem, vētrām vai krusai. Tāpēc savlaicīga informētība par tuvākajām iespējamām patvertnēm ir būtiska katra iedzīvotāja drošībai,”

uzsver VUGD priekšnieks pulkvedis Mārtiņš Baltmanis.

Papildus jaunajai funkcionalitātei lietotne “112 Latvija” nodrošina šādas iespējas:

saņemt brīdinājuma paziņojumus;

piekļūt drošības padomiem dažādu apdraudējumu gadījumos;

nosūtīt īsziņu uz vienoto ārkārtas palīdzības tālruņa numuru 112.

Aicinām iedzīvotājus, kuri vēl nav lejupielādējuši lietotni “112 Latvija”, to izdarīt, savukārt esošos lietotājus – atjaunināt lietotni, lai piekļūtu jaunākajai informācijai un funkcijām.

VUGD amatpersonas kopumā ir apsekojušas 3 286 valsts un pašvaldību īpašumā esošos pagrabstāvus un pazemes stāvus. Atbilstoši vadlīnijām (rekomendācijām) par minimālajām prasībām III kategorijas patvertnes ierīkošanai ir atzīti 395 objekti, savukārt 1 277 objekti atzīti par daļēji atbilstošiem. Kopumā ietilpība ir 532 863 cilvēkiem. Pagājušajā gadā VUGD nodeva pašvaldībām patvertņu zīmes, kas tika izvietotas uz ēkām, kurās apsekotie pagrabstāvi ir atzīti par atbilstošiem vai daļēji atbilstošiem izstrādātajām patvertņu vadlīnijām.

Plašāka informācija par patvertnēm pieejama šeit – https://www.vugd.gov.lv/lv/patvertnes

 

Rīgas pašvaldība aicina Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimes iedzīvotājus piedalīties starptautiskā projektā “Cycle4Climate”, līdz 22. jūnijam aizpildot digitālu aptaujas anketu. Abu apkaimju iedzīvotājiem jau ir nosūtītas vēstules ar informāciju par aptauju un piekļuvi tai, tādēļ aicinām iedzīvotājus pārbaudīt savas pastkastītes. Projekta ietvaros paredzētas divas aptaujas – viena šogad, bet otra īsi pirms projekta noslēguma – 2027. gada pavasarī.

Aptaujas aizpildīšanā, aicināti piedalīties Torņakalna un Ziepniekkalna iedzīvotāji, jo projekta “Cycle4Climate” aktivitātes Rīgā tiek realizētas šajās apkaimēs. Aptauju veiks ar divu gadu intervālu, lai varētu salīdzināt izmaiņas iedzīvotāju pārvietošanās paradumos, un to realizē Tartu un Jēvles universitātes, sadarbībā ar Rīgas pašvaldību.

 📌 Piekļūt aptaujai ir iespējams ar unikāla koda palīdzību, kas katram iedzīvotājam ir pieejams vēstulē, kas nosūtīta uz konkrēto adresi.

Iepriekš jau ziņots, ka kopš 2024. gada rudens Rīgas pašvaldība piedalās projektā “Risinājumi ilgtspējīgu riteņbraukšanas paradumu veicināšanai un CO2 emisiju samazināšanai Centrālbaltijas reģionā” (Cycle4Climate). Projekta mērķis ir rosināt iedzīvotāju paradumu maiņu, popularizējot velosipēdu kā ilgtspējīgu pārvietošanās līdzekli, tādējādi samazinātu CO2 emisijas un uzlabojot gaisa kvalitāti pilsētā. Starptautiskajā projektā kopumā piedalās četras Centrālās Baltijas jūras pilsētās – Espo, Jēvle, Pērnava un Rīga.

Rīgas aktivitāšu ietvaros paredzēts veicināt velosipēdu izmantošanu Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimē, veicot veloinfrastruktūras uzlabojumus un īstenojot sociālās kampaņas apkaimes iedzīvotāju motivēšanai izvēlēties velosipēdu auto vietā kā ikdienas pārvietošanās līdzekli. Tāpat apkaimēs ir uzstādīti divi velosipēdu un divi automašīnu skaitītāji.

Sākusies reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras izveide maršrutā Rīga – Ulbroka, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs posmā no Augusta Deglava tilta līdz Augusta Deglava un Lubānas ielas aplim un tās kopgarums būs 5,9 km. Projekta ietvaros izbūvēs dalītu satiksmes telpu starp gājējiem un transportlīdzekļiem. Būvdarbus plānots pabeigt 2026. gada būvsezonā.

Projekta ietvaros izbūvējamā veloinfrastruktūra pieslēgsies jau esošajam Rīgas veloinfrastruktūras tīklam, nodrošinot Purvciema un Dreiliņu apkaimes iedzīvotājiem ērtu un drošu nokļūšanu pilsētas centrā.

Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs Augusta Deglava ielas posmā no A. Deglava tilta līdz Nīcgales ielai, Nīcgales ielas posmā no A. Deglava ielas līdz D kategorijas ielai, D kategorijas ielas posmā no Nīcgales ielas līdz Ilūkstes ielai, Ilūkstes ielas posmā no D kategorijas ielas līdz A. Deglava ielai un A. Deglava ielas posmā no Ilūkstes ielas līdz Andreja Saharova ielai. Savukārt A. Deglava ielas posmā no A. Saharova ielas līdz Lubānas ielai un Lubānas ielas rotācijas aplī līdz esošajam veloceļam uz autoceļa P4 atjaunos esošo veloinfrastruktūru.

Visa posma garumā plānots izbūvēt platu gājēju ietvi (2 – 4m) un veloceļu (2,5 – 3,5m), kas vietām atradīsies blakus viens otram, bet citviet būs atdalīti ar zaļo zonu. Gājēju un velosipēdu ceļa šķērsojumus ar blakus ielām un iebrauktuvēm plānots izbūvēt izceltus, tādējādi uzlabojot gan gājēju, gan velosipēdistu pārvietošanās komforta līmeni un drošību.

Projekta ietvaros veiks arī labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus, pēc iespējas vairāk saglabājot jau esošo zaļo zonu. Projekta posmā no Ilūkstes ielas līdz A. Saharova ielai plānots stādīt jaunus kokus un krūmus. Tāpat Ilūkstes ielas krustojuma zonā paredzēta atpūtas vieta, pie sabiedriskā transporta pieturvietas veidos plašāku atpūtas zonu un apstādījumus, to papildinot ar velo remonta staciju, savukārt A. Saharova ielas krustojumu aprīkos ar velo kāju balstiem.

Darbus veiks SIA “TILTS”, kopējā līgumsumma projekta realizācijai ir 7,7 miljoni eiro.

Iepriekš jau ziņots, ka reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Ulbroka ir tikai viens no trīs šāda veida projektiem, kas ir iekļauti kā daļa no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANM plāns). Šobrīd ir sākta arī projekta “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Ķekava” realizācija. Savukārt trešajā projektā “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Babīte – Piņķi” darbus plānots sāk pēc iepirkuma procedūras, kura šobrīd turpinās, beigām.

🔎 Reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras maršruta “Rīga – Ulbroka” vizualizācijas – ŠEIT.

 

Piektdien, 23. maijā, plkst. 10.00 rātsnama 5.stāva vestibilā notiks preses konference, kurā prezentēs Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas “Atceres dārzs” metu konkursā uzvarējušo ideju, kā arī informēs par piemiņas vietas būvniecības uzsākšanu.

Pasākumā piedalīsies Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, meta idejas autori, kā arī Ārtelpas un mobilitātes departamenta Satiksmes un infrastruktūras pārvaldes Teritoriju labiekārtošanas projektu attīstības nodaļas vadītāja Madara Andrejeva.

Ideja Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei izvēlēta 2022. gadā organizētajā metu konkursā, kur par labāko tika atzīts “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi iesniegtais meta piedāvājums.

Pasākumā laipni aicināti piedalīties mediju pārstāvji.


Jau ziņots, ka 2025.gada 30.aprīlī noslēgts būvniecības līgums par Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas “Atceres dārzs” būvniecību, plānots, ka tā ilgs līdz nākamā gada maijam.

Atceres dārzs tiks veidots kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus atgādinot un sniedzot informāciju par traģisko notikumu. Risinājums tapis, respektējot biedrības “Zolitūde 21.11.” pausto vīziju un vēlmes.