Arhīvs birkai: Attīstība

Ar pašvaldības atbalstu “Glass Point” stikla studija kļuvusi pieejamāka

Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs kopā ar Rīgas uzņēmējdarbības atbalsta kontaktpunkta pārstāvi Aiju Lilienfeldi apmeklēja sociālo uzņēmumu SIA “Stikla māja”, kas ar Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta administrētās līdzfinansējuma programmas sociālajiem uzņēmējiem atbalstu uzlabojis vides piekļūstamību uzņēmuma telpās: uzstādījis ratiņkrēsla pacēlāju un pielāgojis sanitārās telpas cilvēkiem ar būtiskiem kustību traucējumiem.

“SIA “Stikla māja” ir lielisks piemērs tam kā uzņēmējdarbība var vienlaikus radīt augstu pievienoto vērtību kultūrai, izglītībai un sabiedrībai kopumā. Šeit top ne tikai izcili stikla mākslas darbi un starptautiski novērtēti dizaina objekti, bet arī vieta, kur cilvēki var iepazīt radošo procesu, apgūt jaunas prasmes un iedvesmoties. Rīgai ir svarīgi atbalstīt sociālos uzņēmumus, kas ar savu darbu stiprina mūsu pilsētas radošo vidi un veido pozitīvu ietekmi ilgtermiņā“

saka Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs.

“Paldies, ka esat aktīvs sociālais uzņēmējs, kas izmanto iespējas! Paldies par auglīgu un konstruktīvu sadarbību! Ceru, ka SIA “Stikla māja” ar savu piemēru iedrošinās arī citus uzņēmējus pieteikties atbalsta programmai,”

piebilst Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta projektu vadītāja uzņēmējdarbības atbalsta jautājumos Aija Lilienfelde.

Sociālais uzņēmums SIA “Stikla māja” izstrādā unikālas mājas dekoru un stikla trauku kolekcijas, organizē radošās darbnīcas un meistarklases par stikla mākslas darbu un produktu veidošanu, kā arī veic individuālus stikla dizaina pasūtījumus – apbalvojumi, dāvanas, dizaina trauki restorāniem, dizaina apgaismojums u.c. Uzņēmuma misija ir radīt ilgstošu sociālu pozitīvu ietekmi, veicot radošu saimniecisko darbību kultūras daudzveidības un izglītības veicināšanas nodrošināšanai.

Lūk, ko par šo pieredzi saka pats granta saņēmējs:

Kā Jūs uzzinājāt par programmu un tās piedāvātajām iespējām?

Par šo iespēju uzzināju, sekojot informācijai Rīgas domes sociālo tīklu platformās, kā arī , atkārtoti no Sociālās Uzņēmējdarbības Asociācijas, jaunumu paziņojumiem, par sociālās uzņēmējdarbības attīstības iespējām un atbalsta programmām. Mani uzrunāja tieši tas, ka programma sniedz finansiālu atbalstu tieši sociālajiem uzņēmējiem. Tas radīja lielāku drošības sajūtu mēģināt startēt.

Kas Jūs pamudināja pieteikties?

Pieteikties mūs pamudināja tas, ka šī iespēja sakrita ar laiku, kad veicām remontdarbus studijā, pārceļoties uz jaunām telpām. Vides pieejamību jau tāpat bijām plānojušas ieviest, jo mūsu apmeklētāju lokā ir bērni, jaunieši un arī pieaugušie, kuriem tā ir būtiska. Kad ieraudzījām šo programmu, sapratām, ka viss ļoti loģiski saslēdzas, iecere, vajadzība un īstais brīdis. Tad kļuva skaidrs, ka mums noteikti ir jāmēģina un jāpiesakās atbalstam, jo šī iespēja ļāva iecerēto īstenot daudz pilnvērtīgāk un kvalitatīvāk.

Ko Jūs teiktu sociālajiem uzņēmumiem, kas vēl šaubās par pieteikšanos granta saņemšanai?

Sociālajiem uzņēmumiem, kas vēl šaubās par pieteikšanos, es ieteiktu vienkārši sākt, nebaidīties no projekta pieteikuma prasībām un lēnām tās šķetināt. Tajā brīdī arī sapratīsiet, ka viss ļoti loģiski un racionāli saliekas kopā. Noteikti iesaku atrast labu sadarbību ar pretimnākošu arhitektu, jo procesā būs daudz jāstrādā kopā, lai atrastu piemērotākos un pārdomātākos risinājumus tieši jūsu telpām. Bet noteikti iesaku mēģināt, jo arī Rīgas uzņēmēju atbalsta centrs ir ļoti pretimnākošs un sniedz konsultācijas visā procesā. Ja ir neatlaidība un patiesa vēlme šo projektu realizēt, tad, manuprāt, tas noteikti arī izdosies.

Aicinām arī citus esošos vai topošos sociālos uzņēmējus izmantot piedāvāto iespēju un pieteikties grantam fiziskās vides piekļūstamības uzlabošanai nodarbinātajiem vai pakalpojuma saņēmējiem.

Vairāk informācijas par Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta administrēto atbalsta programmu šeit. 

Pasākums ar mēru stikla darbnīcā (22.05.26.)28

Rīgā plāno izveidot basketbola ekselences centru

Trešdien, 20. maijā, Rīgas domes Sporta komisijai tika prezentēts projekts talantīgāko jauno basketbolistu izaugsmei un konkurētspējai. Programma paredz vienuviet koncentrēt talantīgākos jaunos spēlētājus, nodrošinot maksimāli labvēlīgu vidi gan treniņu procesam un izglītībai, gan medicīnas uzraudzībai un sadzīves apstākļiem.

“Ar basketbola ekselences centra izveidi mēs savā ziņā pārņemam labāko pieredzi no Somijas, kur jau vairāk nekā 10 gadus darbojas Helsinku Basketbola akadēmija. Izveidojot šādu centru, lielākais ieguvums būs tas, ka mūsu jaunajiem basketbola talantiem nebūs jādodas meklēt laimi pasaulē – savu meistarību viņi augstākajā līmenī varēs uztrenēt Latvijā, vienlaikus iegūstot arī kvalitatīvu vispārējo izglītību. Mums Latvijā ir senas un izcilas basketbola tradīcijas, nodrošināt jaunajiem sportistiem ekselences līmeņa izglītības iespējas ir Rīgas goda lieta,”

norāda vicemērs Vilnis Ķirsis.

Ar mērķi radīt ilgtermiņa iespējas jauno konkurētspējīgāko basketbolistu izaugsmei tepat Latvijā, kā arī sekmēt Latvijas basketbola izlašu dalībnieku sagatavošanu, Latvijas Basketbola savienība sadarbībā ar Rīgas Basketbola skolu ir sagatavojusi programmu, kas atbilst valstī izveidotajai augstas klases sportistu sagatavošanas centru principiem un var pretendēt uz minētā statusa iegūšanu.

Būtiski, ka šāda talantu izaugsmes sistēma ļautu konsolidēt iespējamos resursus nacionālu sporta mērķu sasniegšanai.

Rīgas pašvaldības dibinātā Rīgas Basketbola skola ar vairāk nekā 2200 audzēkņiem ir valstī viena no lielākajām basketbola sporta skolām. Daudzi no Latvijas vīriešu izlases komandu spēlētājiem ir bijušie sporta skolas audzēkņi – Artūrs Žagars, Kristers Zoriks, Dairis un Dāvis Bertāni, Artūrs Strautiņš u.c.

 

Rīgā izbūvēs deviņus jaunus ātrumvaļņus pie izglītības iestādēm

, , ,

Lai uzlabotu satiksmes drošību pie izglītības iestādēm un mazinātu transportlīdzekļu braukšanas ātrumu dzīvojamajās apkaimēs, Rīgā tiek sākta jaunu ceļa ātrumvaļņu izbūve.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello uzsver:

“Kā pilsētas vadībai mūsu augstākā prioritāte ir bērnu drošība, tāpēc ātrumvaļņu uzstādīšana un citi satiksmes mierināšanas pasākumi pie izglītības iestādēm ir stratēģisks un tālredzīgs solis mazo gājēju aizsardzībai. Mēs turpināsim mērķtiecīgi investēt šādos infrastruktūras uzlabojumos, lai ikviens vecāks varētu būt pilnībā mierīgs, palaižot savu atvasi uz skolu.”

Patlaban ātrumvaļņu izbūve jau sākta piecos objektos, un darbus tajos plānots pabeigt līdz 26. maijam:

  • Stērstu ielā 17 pie PII “Kastanītis”;
  • Īslīces ielā 6 pie PII “Avotiņš”;
  • Bruknas ielā 3 pie Rīgas 95. vidusskolas;
  • Bruknas ielā 2 pie Rīgas 95. vidusskolas;
  • Alsungas ielā 9.

Savukārt līdz 2026. gada 10. jūnijam paredzēts izbūvēt vēl četrus ātrumvaļņus šādās vietās:

  • Asītes ielā 4 pie Pārdaugavas Valdorfa pamatskolas;
  • Aizkraukles ielā pie Laimdotas ielas pie Rīgas Teikas vidusskolas;
  • Tālivalža ielā pie Aizkraukles ielas pie Rīgas Teikas vidusskolas;
  • Čiekurkalna 1. līnijā 53A pie PII “Liepziediņi”.

Ātrumvaļņi ir satiksmes mierināšanas infrastruktūras elementi, kas paredzēti transportlīdzekļu ātruma samazināšanai vietās, kur nepieciešama īpaša piesardzība. Tos ierīko pie skolām, pirmsskolas izglītības iestādēm un dzīvojamo rajonu ielās, lai uzlabotu gājēju, īpaši bērnu, drošību un samazinātu ceļu satiksmes negadījumu risku.

Pašvaldība aicina autovadītājus ievērot noteikto braukšanas ātrumu un būt īpaši uzmanīgiem pie izglītības iestādēm, kur intensīva bērnu un jauniešu pārvietošanās notiek visas dienas garumā.

 

Zilais karogs šogad plīvos jau četrās Rīgas peldvietās; pirmo reizi – Daugavgrīvā

, , ,

Zilais karogs šogad plīvos jau četrās Rīgas peldvietās – Vecāķos, Vakarbuļļos, Bābelītī un pirmo reizi arī Daugavgrīvā, kas apliecina šo peldvietu atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem. Karogi Rīgas pašvaldībai tika pasniegti svinīgā pasākumā pirmdien, 18. maijā, Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā.

“Rīgā aktīvi turpinām atpūtas zonu un peldvietu labiekārtošanu un Zilā karoga piešķiršana jau ceturtajai peldvietai ir apliecinājums mūsu pašvaldības peldvietu kvalitātei. Turpināsim strādāt, lai paplašinātu un uzlabotu atpūtas zonu klāstu, kur droši atpūsties visiem iedzīvotājiem, īpaši ģimenēm ar bērniem. Pateicos Mājokļu un vides departamentam par ieguldīto darbu un novēlu, lai nākotnē Zilo karogu saņemtu arī pārējās peldvietas,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija.

“Apsveicot Zilā Karoga saņēmējus un pateicoties pašvaldībām un apsaimniekotājiem par ieguldīto darbu, priecājamies arī par Zilā karoga ģeogrāfijas paplašināšanos Latvijā, programmā ienākot arvien jaunām peldvietām un pašvaldībām. Tas apliecina, ka drošas atpūtas iespējām un vides kvalitātei ir būtiska loma pašvaldību darbā un ceram, ka tā tikai pieaugs,”

norāda Jānis Ulme, Zilā Karoga programmas nacionālais koordinators.

Vakarbuļļu pludmalē karogu šogad pacels jau 19. reizi, Vecāķu pludmalē – 9. reizi, bet pie Bābelīša – jau trešo gadu, kas norāda uz nemainīgi izcilu šo peldvietu kvalitāti. Zilā karoga iegūšanai peldvietām jāatbilst kopā 33 ūdens kvalitātes, pludmales servisa un apsaimniekošanas, drošības, vides informācijas un izglītības kritērijiem. Ieviešot Zilā karoga kritērijus, peldvietas tiek apsaimniekotas, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus un pievēršot lielu uzmanību vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē.

Rīgā kopā ir deviņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, Ķīšezerā, Lucavsalā, Lucavsalas līcī un Bolderājas karjerā. Tāpat ir arī 19 atpūtas vietu pie ūdens, bet pie tām nedežurē glābēji.

Vairāk par Rīgas pašvaldības pedvietām – šeit.

Rīgas peldvietās reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu jeb peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Veselības inspekcija monitoringu veic oficiālajās peldvietās, bet Mājokļu un vides departaments aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpēs. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām, MVD ūdens monitoringu turpina veikt vairākās oficiālās peldvietās.

Visās oficiālās peldvietās ir atļauts peldēties, pašiem peldētājiem ievērojot piesardzību un drošību uz ūdens, jo Rīgas pašvaldības policijas glābēji uz vietas glābšanas darbus organizē tikai oficiālajā peldsezonā, no 15. maija līdz 15. septembrim, pēc sezonas beigām dežūras notiek tikai Vecāķos.

Daugavas peldvietas “Lucavsalas līcis” un “Ķīpsala” saņēmušas izcilu ilglaicīgās kvalitātes novērtējumu pēc ES direktīvas kritērijiem.

 

Rīgā strauji attīstās būvniecība pilsētas nomalēs

Rīgā 2025. gadā būvniecības aktivitāte sasniegusi pēdējo gadu augstāko līmeni, skaidri iezīmējot jaunu Rīgas attīstības tendenci – pilsētas centrālajā un rietumu daļā dominē vēsturiskās apbūves atjaunošana, savukārt pilsētas nomalēs attīstās jaunas dzīvojamās teritorijas.

Pērn Rīgā ekspluatācijā nodotas 813 ēkas, no kurām 366 ir jaunbūves. Jaunu ēku būvniecība galvenokārt notiek Rīgas nomalēs, kur dominē privātmāju apbūve, īpaši izceļoties Dārziņiem. Savukārt Āgenskalnā, Ķīpsalā, Vecpilsētā, Centrā, Avotos, Teikā un arī Latgales apkaimes ziemeļu daļā izteikti tiek veikta ēku atjaunošana vai pārbūve. Atsevišķās teritorijās aktīvi tiek veikta arī ēku nojaukšana – 2025. gadā tā visvairāk notikusi Dārziņos, Dārzciemā un Zolitūdē, iezīmējot teritoriju attīstības potenciālu nākotnē.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Sprindžuks atzīmē:

“Būvniecības rādītāji apliecina gan nozares aktivitātes pieaugumu, gan investīciju stabilitāti pilsētas attīstībā. Dati lieliski demonstrē teritoriju attīstības potenciālu nākotnē un teritorijas, kurās pilsētai vienlaikus jāattīsta arī publiskā infrastruktūra un mobilitāte, lai jaunās teritorijas būtu ērtas, drošas un pievilcīgas gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.”

Lielākie ieguldījumi 2025. gadā veikti daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku segmentā, sasniedzot 109,6 miljonus eiro. Ekspluatācijā nodoto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku skaits kopumā ir saglabājies salīdzinoši stabils.

Pēdējo četru gadu laikā ekspluatācijā nodotas 610 ēkas – tās izbūvētas jaunas, pārbūvētas vai nojauktas, un 158 no tām 2025. gadā. Pēdējos četros gados vidējais ekspluatācijā nodoto ēku skaits bijis līdzīgs – vidēji 150 ēkas gadā, lai gan izmaksu dinamika bijusi svārstīga. Straujš izmaksu pieaugums bija 2023. gadā, kas skaidrojams ar augstām būvmateriālu un energoresursu cenām iepriekšējos gados, inflācijas ietekmi, kā arī to, ka 2023. gadā ekspluatācijā tika nodoti projekti, kuru būvniecība uzsākta izmaksu ziņā dārgākajā periodā. Taču šie faktori būtiski neietekmēja realizēto projektu skaitu.

Otrajā vietā pēc investīciju apjoma ierindojas noliktavu un līdzīgu būvju kategorija ar 91,4 miljoniem eiro, savukārt rūpniecisko ēku segmentā ieguldīti 78,1 miljoni eiro un gandrīz puse novirzīta nojaukšanai.

Arī privātmāju segments iezīmē izteiktu izaugsmi – kopš 2020. gada ekspluatācijā nodotas 792 privātmājas, no kurām 294 pabeigtas tieši 2025. gadā. Šajā segmentā investīcijas pērn sasniedza 36,4 miljonus eiro, galvenokārt jaunu māju būvniecībai.

Savukārt biroju, publisko pakalpojumu un tirdzniecības ēku segmentos pērn aktivitāte ir bijusi salīdzinoši zemāka. Biroju ēku kategorijā realizācijas izmaksas sasniedza 18,9 miljonus eiro, publisko pakalpojumu ēkās investēti 12,4 miljoni eiro, bet vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības sektora ēkās veiktas investīcijas 4,2 miljonu eiro apmērā.

Papildu informācija par būvniecības attīstības tendencēm Rīgā pieejama Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās uzraudzības sistēmas vietnē www.sus.lv – ŠEIT.

 

Rātsnamā var iepazīties ar arhitektu risinājumiem publiskajai ārtelpai uz AB dambja

,

Līdz 5. jūnijam Rīgas domes 1. stāva foajē ikvienam interesentam ir iespēja apskatīt AB dambja publiskās ārtelpas attīstības metu konkursā iesniegtos darbus, lai iepazītos ar dažādiem redzējumiem par AB dambja nākotnes attīstību un tā potenciālu kļūt par daudzfunkcionālu un iedzīvotājiem pieejamu publisko ārtelpu.

Metu konkursu organizēja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, un tajā tika iesniegti septiņi meti. Konkursa mērķis bija rast labāko risinājumu AB dambja kā nozīmīgas Rīgas centra publiskās telpas daļas teritorijas attīstībai, izveidojot augstvērtīgu publisko ārtelpu un rekreācijas zonu, uzlabojot gājēju un velobraucēju savienojumus, veicinot pilnvērtīgu Daugavas ūdensmalu izmantošanu un pilsētvidē integrējot nacionālās identitātes un valstiskuma simbolus, konkrēti – pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes personību un vērtības.

 Pirmo vietu ieguva mets ar devīzi „ABČ”, ko izstrādāja SIA „RUUME arhitekti” kopā ar apakšuzņēmumiem SIA „Topia” un SIA „AMECO”. Komandā strādāja arī Oskars Vāvere, Aivars Bērziņš un Vineta Alekna.

 Otro vietu ieguva mets ar devīzi „DAM 414”, kuru izstrādāja SIA „ĒTER” ar apakšuzņēmumiem DRMA CPH ApS un Haskoning Nederland B.V. Komandā strādāja Dagnija Smilga, Simon Enemærke, Bech Rasmussen un Jan Doeksen.

Trešo vietu ieguva mets ar devīzi „ČAKSTES TAKA”, ko izstrādāja SIA „Pillar Contractor” un komandā strādāja arī Uldis Lauža, Ieva Šakale un Edgars Bogdanovs.

Izstāde ir pieejama ikvienam interesentam. Ekspozīcija izvietota Rātsnama 1. stāvā. Lai to apskatītu, iedzīvotājiem jādodas uz Apkaimju iedzīvotāju centru, kas atrodas 1.stāvā, un, uzrādot personas apliecinošu dokumentu, jāsaņem caurlaide.

  • Rātsnama darba laiks – ŠEIT.
  • Rātsnama apmeklēšanas kārtība – ŠEIT.

 

Paziņojums par teritorijas Dēļu ielā 4 lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai

22.04.2026. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-26-690-lē “Par teritorijas Dēļu ielā 4 (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 01000500209) un zemes vienības bez adreses (kadastra apzīmējums 01000500164) lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis

Grozīt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu (turpmāk – RVC AZ TP), lai zemes vienībai Dēļu ielā 4 (kadastra apzīmējums 0100 050 0209) un zemes vienībai bez adreses (kadastra apzīmējums 0100 050 0164) precizētu Detālplānojumā zemes vienībām Mūkusalas ielā 15, 15A, 23, 25, 25A, 29, 31, 42, 43, Mūkusalas ielā, bez adreses, Dēļu ielā 4, Dēļu ielā 6, Dēļu ielā 7 un Dēļu ielā 8, Rīgā un RVC AZ TP noteikto virszemes ūdensobjekta (Kīleveina grāvja) aizsargjoslu atbilstoši esošajai situācijai un tehniski precizētu funkcionālā zonējuma robežas atbilstoši precizētajai aizsargjoslai, kā arī visā lokālplānojuma teritorijā noteiktu apbūves parametrus atbilstoši RVC AZ TP noteiktajam maksimālajam apbūves augstumam (5 stāvi).

Lokālplānojuma ierosinātājs un izstrādātājs – Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

Publiskās apspriešanas termiņš ir 20 darba dienas, no 11.05.2026. līdz 05.06.2026.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 25.05.2026. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā “Rīga attīstās”.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 25.05.2026. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu šeit.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

 elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – šeit;

klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 05.06.2025. var iesniegt:

elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – šeit;

nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 05.06.2026.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;

klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama šeit.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

 

Edgars Bergholcs: Pašvaldībai steidzami jāsāk risināt sabiedriskā transporta problēma Skanstē

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs, uzklausot Skanstes attīstības aģentūras sniegto informāciju par apkaimē uzsāktajiem un plānotajiem investīciju projektiem, uzsver, ka pašvaldībai steidzami jārisina sabiedriskā transporta pieejamības jautājums.

“Pateicoties Skanstes attīstības aģentūras darbam, Skanste kļūst par Rīgas moderno centru, taču bez mērķtiecīgas sabiedriskā transporta attīstības šī izaugsme var apstāties. Skanste jau šobrīd Rīgas attīstības stratēģijā ir kā viena no prioritāri attīstāmajām teritorijām, taču mobilitātes jautājumi ilgstoši ir atstāti otrajā plānā. Apkaime attīstās daudz straujāk nekā Rīgas sabiedriskā transporta infrastruktūra, jo pašvaldība gadiem plāno iespējamos risinājumus,”

norāda E. Bergholcs.

Pēc Skanstes attīstības aģentūras sniegtās informācijas, pabeidzot šobrīd uzsāktos dzīvojamo ēku, biroju un pakalpojumu objektu projektus, pēc 2028. gada Skanstē ikdienā dzīvos un strādās aptuveni 40 000 cilvēku. Līdz šim apkaimē privāto investīciju apjoms ir sasniedzis 375 miljonus eiro un līdz 2030. gadam kopējais investīciju apjoms apkaimē varētu pārsniegt vienu miljardu eiro.

“Skanstē šobrīd notiek intensīva attīstība- tiek būvētas biroju ēkas, daudzīvokļu nami, izglītības un sporta infrastruktūra. Apkaimē jau tagad ir liela cilvēku plūsma, jo uz apkaimi ikdienā dodas gan skolēni, jaunieši un cilvēki, kas tur strādā. Pieaugot iedzīvotāju un darba vietu skaitam, neizbēgami palielināsies arī automašīnu plūsma, ja netiks nodrošinātas kvalitatīvas alternatīvas, un tas nav ilgtspējīgs risinājums,” uzsver Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs. Viņš arī atgādina, ka Skanstes teritorija ir iekļauta plānotajā zemo emisiju zonā, tādēļ pašvaldībai īpaši steidzami jānodrošina alternatīvi mobilitātes risinājumi.

 

Vienlaikus viņš norāda, ka pilsētai ir jānodrošina priekšnoteikumi investīciju piesaistei un ilgtspējīgai attīstībai:

“Pilsētai jābūt partnerim attīstītājiem un investoriem, un jāveicina investoru interese ieguldīt savu naudu Rīgā, jo viena pašvaldība vai tikai attīstītājs nevar sasniegt izcilu rezultātu. Skanstes attīstība jau šobrīd sniedz būtisku pienesumu Rīgas ekonomikai- tās ir jaunas darba vietas, mājokļi, nodokļu ieņēmumi un sakārtota pilsētvide.”

E. Bergholcs uzsver, ka īpaši svarīga ir Sporta ielas infrastruktūras attīstība, kas palīdzētu atslogot satiksmes plūsmu un uzlabotu mobilitāti apkaimē, īpaši sastrēgumstundās, turklāt dažu plānoto investīciju projektu attīstība ir atkarīga no Sporta ielas izbūves, jo tā nodrošinās pieejamību īpašumiem.

 

No 11.maija 57.autobuss kursēs biežāk un savienos Ķīpsalu ar Torņakalna staciju

, ,

Lai uzlabotu sabiedriskā transporta pieejamību un kursēšanas biežumu Ķīpsalā, nodrošinātu tiešāku savienojumu ar pilsētas dzelzceļa tīklu, kā arī izveidotu jaunu savienojumu Pārdaugavā dienvidu–ziemeļu virzienā, no 11. maija tiks veiktas izmaiņas 57. autobusa maršrutā. Turpmāk autobuss kursēs maršrutā “Ķīpsala – Torņakalna stacija”, un reisi būs biežāki arī dienas vidū un vakaros.

Līdz ar izmaiņām maršruts turpmāk nodrošinās nokļūšanu līdz Torņakalna stacijai, uzlabojot savienojumu ar vilcienu satiksmi, kā arī stiprinot mobilitāti tā dēvētajā Zināšanu jūdzē starp Latvijas Universitātes Akadēmisko centru un Rīgas Tehnisko universitāti.

Autobusi arī kursēs biežāk. Darba dienu maksimuma stundās intervāls samazināsies līdz aptuveni 30 minūtēm (līdz šim tas ir ap 60 minūtēm). Arī dienas vidū autobuss kursēs regulāri ik pēc aptuveni 30 minūtēm (šobrīd dienas laikā reisi netiek veikti). Tāpat 57. autobuss kursēs ilgāk vakara stundās. Pēdējais reiss uz Ķīpsalu būs plkst. 21.16 (šobrīd tas ir plkst. 19.46).

Reisu laiks pielāgots pasažieru ikdienas vajadzībām, piemēram, rīta reiss no Torņakalna nodrošinās iespēju savlaicīgi nokļūt Rīgas Tehniskajā universitātē līdz plkst. 8.15.

Izmaiņas izstrādātas sadarbībā ar Ķīpsalas iedzīvotājiem. Pēc diskusijām maršrutā veikti vairāki uzlabojumi, piemēram, izvēlēts kustības ceļš pa Raņķa dambi un Balasta dambi, kā arī izveidotas jaunas pieturas, kas uzlabos piekļuvi sabiedriskajam transportam un pārsēšanās iespējas.

Virzienā no galapunkta “Ķīpsala” autobusi kursēs – pa Matrožu ielu, Tīklu ielu, Ogļu ielu, Ģipša ielu, Zvejnieku ielu, Ķīpsalas ielu, K. Valdemāra ielu, Balasta dambi, Raņķa dambi, Uzvaras bulvāri, Valguma ielu, Akmeņu ielu, Jelgavas ielu, Vienības gatvi un Vilkaines ielu līdz galapunktam “Torņakalna stacija”.

Virzienā no Torņkalna stacijas maršruts tiks organizēts – pa Vilkaines ielu, Vienības gatvi, Jelgavas ielu, Akmeņu ielu, Valguma ielu, Uzvaras bulvāri, Raņķa dambi, K. Valdemāra ielu, Ķīpsalas ielu, Zvejnieku ielu, Ģipša ielu, Ogļu ielu, Tīklu ielu un Matrožu ielu līdz galapunktam “Ķīpsala”.

Maršrutā tiks izveidotas vairākas jaunas pieturas un tiek precizēti arī atsevišķu esošo pieturu nosaukumi, lai tie būtu vienoti un pasažieriem saprotamāki.

Jaunās un mainītās pieturas maršrutā:

 Ķīpsalas ielā jauna pietura “Ķīpsala”;

Balasta dambī jauna pietura “Balasta dambis”;

abām Raņķa dambī esošām pieturām “Kalnciema iela”, kur līdz šim apstājās tikai 3. autobusa maršruts, mainīts nosaukums uz “Balasta dambis”;

Uzvaras bulvārī jauna pietura “Nacionālā bibliotēka”;

Valguma ielā esošai pieturai “Valguma iela”, kur līdz šim apstājās tikai trolejbusi, braucot uz 2.trolejbusu parku, mainīts nosaukums uz “Nacionālā bibliotēka”;

Jelgavas ielā jauna pietura “2. trolejbusu parks”;

Vilkaines ielā jauna pietura “Torņakalna stacija”.

Jaunajās pieturās autobusi apstāsies pēc pieprasījuma.

57. autobusa kustību saraksts 

 

Rīdzinieki iesnieguši rekordlielu skaitu līdzdalības budžeta projektu; aktīvākā – Teikas apkaime

No 7. aprīļa līdz 6. maijam ikvienam rīdziniekam bija iespēja būt noteicējam savā apkaimē un iesniegt savas apkaimes attīstības projekta ideju līdzdalības budžeta projektu konkursā. Iedzīvotāji šogad aktīvi izmantojuši iespēju līdzdarboties savas apkaimes attīstībā – noslēdzoties līdzdalības budžeta projektu konkursam ideju iesniegšanai, pašvaldība saņēmusi rekorddaudz – 62 projektu – pieteikumus 31 apkaimē gan no biedrībām, gan atsevišķiem iedzīvotājiem.

Biežāk pieteiktās ieceres saistītas ar ūdenstilpju krasta joslu sakārtošanu, papildinot tās ar atbilstošu infrastruktūru, kā arī ar atpūtas un sporta infrastruktūras izveidi un pilnveidi apkaimēs. Lielākā daļa šogad iesniegto pieteikumu ir infrastruktūras projekti, tomēr konkursā saņemti arī vairāki sociālās inovācijas un iekšpagalmu kategorijas projekti.

Aktīvākie ideju iesniedzēji arī šogad bijuši Teikas apkaimes iedzīvotāji, piesakot astoņus projektus. Tālāk seko Centra apkaime ar pieciem iesniegtiem projektiem, kā arī Āgenskalna apkaime ar četriem pieteikumiem.

Atbilstoši konkursa nolikumam sekos projektu izvērtēšana divās kārtās:

  • Jau maijā vērtēšanas komisija izskatīs visus iesniegtos projektus un pārbaudīs to atbilstību administratīvajiem kritērijiem.
  • Otrajā kārtā projektu īstenošanas iespējas un izmaksas vērtēs atbilstošās Rīgas pašvaldības un valsts institūcijas, sniedzot savus atzinumus. Pēc atzinumu saņemšanas komisija atkārtoti izskatīs projektus un virzīs tos iedzīvotāju balsojumam, kas notiks novembrī.

Konkursa mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem tieši lemt par pilsētas budžeta daļas izlietojumu un uzlabot publisko vidi savā apkaimē, savukārt pašvaldībai gūt atgriezenisko saiti par iedzīvotājiem nepieciešamiem pilsētvides uzlabojumiem.

Iesniedzamie projekti iedalās trīs kategorijās:

  • infrastruktūras projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
  • iekšpagalmu projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
  • sociālo inovāciju jeb nemateriālie projekti (finansējums vienam projektam līdz 50 000 eiro).

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2 850 000 eiro.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas pašvaldība rīko kopš 2019. gada, kopā septiņos konkursa norises gados atbalstīti 64, ieskaitot 2025. gadu, iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu.