Arhīvs birkai: Attīstība

28. aprīlī, Mārupītes mežaparkā, Ozolplacī Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks svinīgi atklāja jaunu bērnu rotaļu laukumu, kas ir daļa no pašvaldības veiktās vērienīgās mežaparka infrastruktūras uzlabošanas, lai padarītu šo iecienīto rekreācijas vietu vēl pieejamāku, drošāku un pievilcīgāku apmeklētājiem.

“Šis ir sen gaidīts labiekārtošanas projekts Pārdaugavas iedzīvotājiem, kas uzlabos atpūtas iespējas Bieriņu apkaimei. Projekta pirmajās trīs kārtās jau esam veikuši teritorijas labiekārtošanu, bet nākamajos gados pēdējās trīs kārtās – jau līdzīgi Uzvaras parkam – izveidosim aktīvā sporta un tematiskās zonas,”

uzsvēra E. Ratnieks.

“Rīgai jāattīstās ar skaidru mērķi – būt ģimenēm draudzīgai pilsētai. Šodien Mārupītes mežaparkā atklājām vietu, kas radīta bērniem, ģimenēm un kopīgai atpūtai, vienlaikus saglabājot dabas vērtības. Šādi projekti ir īpaši nozīmīgi ģimenēm ar bērniem, kurām nepieciešama pieejama, droša un kvalitatīva vide, kur bērni var augt, spēlēties un būt kopā. Paldies visiem, kuri iesaistījās šī projekta īstenošanā – gan apkaimes biedrībai, gan Mājokļu un vides departamentam – lai šī vieta kļūst par iemīļotu satikšanās un prieka telpu ikvienam!”

sacīja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas un Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija.

Projekts aptver Mārupītes mežaparka teritoriju Bieriņu apkaimē, kas stiepjas no Dauguļu ielas līdz Tēriņu ielai, kopumā 15,5 hektāru platībā. Šeit atrodas gan vērtīgas dabas teritorijas ar aizsargājamām sugām un biotopiem, gan jau zināmais Zaļais veloceliņš un Akmens dārzs ar tēlnieka Induļa Rankas darbiem.

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments šajā pavasarī pabeidzis īstenot trīs no sešām projekta kārtām.

Darbu gaitā veikti šādi uzlabojumi:

1.kārta – Mārupītes caurteku atjaunošana: uzstādītas trīs jaunas caurtekas, atjaunots grants un asfaltsegums, kā arī sakoptas esošās caurtekas.
2.kārta – Apgaismojuma un elektroapgādes izbūve: izbūvēti 6000 metru apgaismojuma tīkli un uzstādīti 196 jauni gaismekļi, kas būtiski uzlabos parka drošību un pieejamību tumšajā diennakts laikā.
3.kārta – Ozolplača labiekārtojums: šajā parka daļā tapis bērnu rotaļu laukums ar 13 dažādām koka rotaļu ierīcēm, smilšu segumu, atpūtas vietām, šūpuļtīkliem, zviļņiem un ugunskura vietu publiskiem pasākumiem.

Pirmo trīs projekta kārtu realizācija izmaksāja aptuveni 1,1 miljonu eiro, ierēķinot PVN.

Bērnu rotaļu laukuma izveide ir arī sabiedrības līdzdalības panākums – ideja 2022. gadā uzvarēja līdzdalības budžeta konkursā, ko iesniedza Bieriņu apkaimes biedrība. Tā tika iekļauta mežaparka infrastruktūras attīstības projektā, nodrošinot daļēju finansējumu no līdzdalības budžeta līdzekļiem.

Turpmākajās trīs projekta kārtās nākamajos gados plānots turpināt parka teritorijas labiekārtošanu, tostarp jaunu tiltu, laipu, skatu platformu un atpūtas zonu izbūvi, kā arī tiks izveidota skeitošanas un strītbola zona, velosipēdu remonta stacija, suņu pastaigu un mācību laukums u.c. elementi.

2023. gadā Mājokļu un vides departaments realizēja Bieriņu apkaimes biedrības līdzdalības budžeta konkursā iesniegto projektu “Bieriņu apkaimes revitalizācija – mūsu jaunā Rīga”. Projekta gaitā tika sākta parka centrālā laukuma sakārtošana, ierīkota autostāvvieta, norobežota parka teritorija no Slampes ielas. Infrastruktūras izbūves projektā paredzēts šos darbus turpināt.

Bērnu laukuma atklāšana Mārupītes mežaparkā (28.04.26.)30

Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras Rīgas lidostā projekta ietvaros pabeigta atmežošana Mūkupurva apkārtnē 6,9 hektāru platībā, sagatavojot teritoriju dzelzceļa uzbēruma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi izbūvei.

Pabeidzot atmežošanu, atcelti iepriekš noteiktie satiksmes ierobežojumi Gaviezes ielā pie adreses Gaviezes iela 8a.

Atmežošana nepieciešama, lai šogad varētu uzsākt dzelzceļa uzbēruma un K. Ulmaņa gatves dzelzceļa pārvada izbūvi, realizējot esošā sliežu ceļu platuma (1520 mm) dzelzceļa savienojuma izveidi posmā Rīgas lidosta – Imanta (Zolitūdes iela), kas nākotnē nodrošinās pasažieru pārvadājumus starp Rīgas lidostu un Rīgas Centrālo staciju.

No kokiem un krūmiem kopumā attīrāmā teritorija ir gandrīz 20 ha, no kuras apmēram 6,6 ha bija meža teritorija. Atmežošanas darbus nodrošināja Latvijas valsts meži, kas darbus paveica mēneša laikā. Pārējās teritorijas atbrīvošanu, kā arī Rail Baltica trases posma būvdarbus nodrošinās Rail Baltica Rīgas lidostas stacijas būvnieks B.S.L. Infra.

Darbi tiks turpināti ar ārpus meža augošo koku ciršanu pārējā posma teritorijā un ēku demontāžu Rail Baltica nodalījuma joslā.

Atmežotajās teritorijās drīzumā tiks uzsākti zemes darbi uzbēruma būvdarbiem, kā arī sagatavošanās darbi pārvada pār K. Ulmaņa gatvi būvdarbiem.

 

No 7. aprīļa līdz 6. maijam atvērta projektu iesniegšana līdzdalības budžeta konkursam portālā geolatvija.lv. Konkurss notiek jau astoto gadu.

Konkursa mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem tieši lemt par pilsētas budžeta daļas izlietojumu un uzlabot publisko vidi savā apkaimē, savukārt pašvaldībai gūt atgriezenisko saiti par iedzīvotājiem nepieciešamiem pilsētvides uzlabojumiem.

Projekta ideju var iesniegt persona, kura sasniegusi vismaz 16 gadu vecumu, kā arī biedrība vai nodibinājums, kurā nav pašvaldības dalības.

Lai iesniegtu projektu nepieciešams:

 izdomāt projekta ideju, nosaukumu un sagatavot projekta aprakstu;

 noskaidrot interesējošo zemesgabalu, kurā vēlies īstenot savu ideju (adresi un kadastra numuru);

 uzzināt, kam pieder šis zemesgabals;

 ja zemesgabals pieder privātai vai juridiskai personai, saņemt īpašnieka vai īpašnieku saskaņojumu;

 zemesgabalu piederības noskaidrošanai izmantot GEORĪGA portālu (privāto personu dati netiek atklāti, bet pieejama vispārīga informācija);

 sagatavot izmaksu tāmi, projekta skici un vizualizāciju;

 apmeklēt geolatvija.lv sadaļu “Līdzdalības budžets” un aizpildīt projekta pieteikumu.

 

Iesniedzamie projekti iedalās trīs kategorijās:

  • infrastruktūras projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro),
  • iekšpagalmu projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro),
  • sociālo inovāciju jeb nemateriālie projekti (finansējums vienam projektam līdz 50 000 eiro).

Arī šogad projektu iesniegšana un balsošana notiek Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv , kuru izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2 850 000 eiro.


Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas pašvaldība rīko kopš 2019. gada, kopā septiņos konkursa norises gados atbalstīti 64, ieskaitot 2025. gadu, iedzīvotāju iesniegtie projekti.

Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu.


 

Šogad tiks īstenots līdzdalības budžeta projekts, kas paredz gājēju zonas izveidi, ielas labiekārtojumu ar seguma maiņu pie Vecās Ģertrūdes baznīcas. Iniciatīvu jau 2020. gadā iesniedza Rīgas Centra attīstības biedrība. Pašvaldība atgādina, ka arī šogad iedzīvotāji var kļūt par noteicējiem savās apkaimēs un iesniegt projekta ideju līdzdalības budžeta konkursā līdz 6. maijam.

Rīgas pašvaldības Investīciju plānā 2026.–2028. gadam ir apstiprināts projekts Ģertrūdes ielas seguma atjaunošanai posmā no A. Čaka ielas līdz Skolas ielai. Projekts paredz seguma atjaunošanu posmos no A. Čaka līdz K. Barona ielai un no Brīvības līdz Skolas ielai. Tajā skaitā plānota arī teritorijas labiekārtošana pie Vecās Ģertrūdes baznīcas.

Ģertrūdes laukuma projektā plānota gājēju zonas izveide, vienlaikus saglabājot satiksmi un pielāgojot tās organizāciju. Gājēju zonu paredzēts veidot pie ieejas baznīcā – posmā no Ģertrūdes ielas 10. nama līdz Brīvības ielas 55 namam. Tā tiks veidota, izvietojot labiekārtojuma elementus, kuros tiks stādīti koki. Tāpat tiks atjaunotas esošās koku apdobes, sakārtojot gājēju ietvju zonu.

Lai sakārtotu apakšzemes komunikācijas un nodrošinātu ielas pilnīgu atjaunošanu, tiks veikti ūdensvada izbūves darbi 195 m garumā ielas posmā no Baznīcas līdz Skolas ielai. Plānots atjaunot bruģa segumu ietvēm aptuveni 2 681 m² platībā un brauktuvei – aptuveni 4 117 m².

Satiksmes organizācija

Pie Ģertrūdes baznīcas tiks reorganizēta satiksme, slēdzot caurbraukšanu tikai baznīcas priekšlaukumā, savukārt pārējā teritorijā saglabājot autokustību. Esošais rotācijas aplis pie baznīcas tiks pārvērsts par labiekārtotu pastaigu un atpūtas zonu, tādējādi veidojot pievilcīgu publisko telpu vienā no Rīgas skaistākajām vietām.

Ģertrūdes baznīcas laukumā būs slēgta tikai daļa no rotācijas apļa, tādējādi saglabājot iespēju autobraucējiem pārvietoties ierastajos maršrutos, nedaudz mainot braukšanas virzienu.

No Brīvības ielas būs atļauts labais pagrieziens līdz Ģertrūdes ielai 10, nodrošinot piekļuvi iebraukšanai pagalmā. Savukārt, braucot pa Baznīcas ielu, pie baznīcas izveidosies T veida krustojums, kur būs iespējams iebraukt esošajā publiskajā autostāvvietā. Tāpat autotransporta kustība tiks saglabāta atlikušajā rotācijas apļa daļā, nodrošinot iespēju turpināt braukšanu pa Baznīcas ielu.

Autostāvvietu zona tiks veidota posmā no baznīcas līdz Skolas ielai, kopumā paredzot 13 stāvvietas. Ir ņemtas vērā arī esošās kafejnīcas un viņu intereses – tiks izveidota piegādes zona, kā arī tiek saglabāta iespēja piecas stāvvietas vasaras sezonā īslaicīgi pārveidot, lai to vietā varētu izvietot āra terases.

Personām ar invaliditāti būs atvēlētas divas autostāvvietas.

Kopējais finansējums projektam – Ģertrūdes ielas seguma atjaunošanai posmā no Aleksandra Čaka ielas līdz Skolas ielai – šogad paredzēts 900 000 eiro. Atklātā konkursa rezultāti tiks paziņoti 5. maijā, kad būs zināmas arī precīzās projekta īstenošanas izmaksas.


Vairāk par Līdzdalības budžeta projektu konkursā iesniegto projektu – ŠEIT.


 

Pateicoties Zasulauka un Šampētera apkaimju biedrības iesniegtai iniciatīvai līdzdalības budžeta projektu konkursā, uzsākti projekta īstenošanas darbi, kura mērķis ir izbūvēt apgaismojumu apkaimes atpūtas un pastaigu teritorijā, tādējādi veidojot pievilcīgu, kvalitatīvu un iedzīvotājiem draudzīgu pilsētvidi.

Projektā “Ar gaismu drošam Zasulaukam un Šampēterim” paredzēta apgaismojuma izbūve, uzstādot 18 parka laternas galveno celiņu izgaismošanai un 4 laternas pie basketbola laukuma. Vairāk par projektu – šeit.

Šis projekts ir turpinājums 2022. gadā īstenotam Zasulauka manufaktīras parka teritorijas labiekārtošanas projektam, kura ietvaros tika izbūvēti āra trenažieri, pastaigu laipa un basketbola laukums.

Zasulauka un Šampētera apkaimēs drošības jautājums joprojām ir aktuāls, jo ne tikai parkā, bet arī tā apkārtnē šobrīd trūkst ielu apgaismojuma. Apgaismojuma izbūve būtiski uzlabos drošību un sekmēs patīkamas pilsētvides attīstību, ko novērtēs gan parka apmeklētāji, gan apkārtējo teritoriju iedzīvotāji.

Projektu izstrādāja SIA “Triveko”, savukārt būvdarbus veic personu apvienības “RGI” dalībnieks SIA “MRG Būve”.

Projekta projektēšanas un būvniecības izmaksas ir nepilni 124 tūkstoši eiro (ar PVN).

Būvdarbus plānots pabeigt šā gada vasarā.

 

Patlaban noslēdzies iepirkuma konkurss un Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 16. aprīlī, nolēma piešķirt gandrīz 700 000 eiro Mājokļu un vides departamentam projekta īstenošanai. Kolumbārija izbūvi plānots veikt pusgada laikā pēc līguma noslēgšanas ar konkursā uzvarējušo uzņēmumu.

“Kolumbārija izveide ir visai mūsdienīgs un ilgtspējīgs risinājums, pēc kura Rīgā pieprasījums turpina pieaugt. Tieši Meža kapi ir īstā vieta, kurā izveidot cieņpilnu atceres vietu, kas organiski iekļausies kultūrvēsturiskajā vidē. Esmu pārliecināts, ka šis nebūs vienīgais šāda veida projekts un tuvākajā nākotnē radīsim iespēju rast līdzīgus risinājumus arī citās Rīgas kapsētās,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājas vietnieks Edgars Ikstens.

Kolumbārijs iecerēts kā telpiski lakonisks komplekss, kas izvietots uz raksturīga reljefa un pakārtots kopējai kapsētas struktūrai. Projektā paredzēta galvenā kolumbārija ass, kā arī sekundāra ass, kas savieno kapsētas pakalnu ar blakus esošo zonu. Kolumbārija celiņi integrēti reljefā, veidojot krusta formas kompozīciju, savukārt kompleksa centrā paredzētas kolumbārija sienas urnu novietošanai.

Projekta gaitā plānots labiekārtot aptuveni 3300 kvadrātmetru plašu teritoriju, bet pašas kolumbārija būves platība būs aptuveni 50 m². Kolumbārijam būs 1000 nišas urnu ievietošanai, no tām 120 nišas būs četrvietīgas, bet 880 nišas divvietīgas. Kolumbārija teritorijā iecerētas desmit automašīnu stāvvietas un piecas velosipēdu novietnes, nodrošinot ērtu piekļuvi kapsētas apmeklētājiem.

Kolumbārija izveide ir būtisks solis, lai risinātu urnu novietošanas vietu pieejamību Rīgā, jo pieprasījums pēc šāda veida apbedīšanas risinājumiem turpina pieaugt. Jaunais kolumbārijs nodrošinās iedzīvotājiem mūsdienīgu, sakārtotu un cieņpilnu piemiņas vidi tuvinieku piemiņas saglabāšanai.

Rīgas pašvaldība turpina darbu pie kapsētu infrastruktūras attīstības, lai nodrošinātu rīdziniekiem pieejamu, sakārtotu un ilgtspējīgu vidi tuvinieku piemiņas godināšanai.


Pilsētas pirmo kolumbāriju, kas atrodas II Meža kapos, izveidoja 2017. gadā. Kolumbāriju veido 11 būvju komplekss dažādos līmeņos, kopā radot vienotu kompozīciju. Kopā būvēs ir 288 nišas, kurā katrā paredzēts ievietot četras urnas. Kolumbārija vidū esošai piecu līmeņu ēkai centrā izveidots stikla piemineklis, kuru rotā koks un lidojoši putni, uzraksts “Kolumbārijs”, kā arī teksts latviešu un latīņu valodā – “Viņi vienmēr būs mūsu atmiņās”. Pēdējā brīvā vieta šajā kolumbārijā tika nopirkta jau pirms diviem gadiem.

Katru gadu Rīgas kapsētās apglabā vidēji 7000 cilvēku. Aptuveni 10 % gadījumu aizgājušo radinieki lemj par labu kremēšanai.

Kopumā Rīgas pašvaldības pārziņā ir 22 kapsētas. Tā saucamās atvērtās kapsētas, kurās vēl ir vietas jauniem apbedījumiem, Rīgā ir tikai divas – Bolderājā un Jaunciemā.

Trīs kapsētas – Torņakalna, Mārtiņa un Kapsila – ir slēgtās. Šajās kapsētās atļauts apglabāt tikai urnas ar pelniem jau esošās ģimenes kapavietās, par kurām noslēgts kapavietu uzturēšanas līgums. Atlikušajām kapsētām ir daļēji slēgtu kapsētu statuss, jo tur apbedījumus veic jau izveidotās kapavietās, un gadījumā, ja kapavietas uzturētāja ģimenes kapavietā nav iespējams veikt jaunu apbedījumu, var tikt piešķirta jauna kapavieta.

Visas pašvaldības kapsētas kopā aizņem vairāk nekā četrus kvadrātkilometrus no pilsētas teritorijas. Platības ziņā vislielākā kapsēta ir Jaunciemā – tā ir vairāk nekā 148 hektārus liela.

Vairāk par Rīgas pašvaldības kapsētām Mājokļu un vides departamenta mājaslapā – šeit.
Vairāk par Latvijas kapsētāmšeit.

 

Līdz ar Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centra atklāšanu galvaspilsēta var lepoties ar vienu no modernākajiem videonovērošanas un krīžu vadības centriem Baltijā. Tas uzraudzīs kārtību Rīgā ar teju 600 videonovērošanas kameru tīklu pilsētā.

Jaunizveidotais centrs ir stratēģisks ieguldījums policijas izaugsmē un drošības stiprināšanā galvaspilsētā, kas ļaus Rīgas pašvaldības policijai operatīvāk reaģēt uz apdraudējumiem un krīzēm, tādējādi veicinot sabiedrības uzticēšanos policijai.

“Jaunais Vienotās vadības un videonovērošanas centrs ļaus būtiski uzlabot drošību Rīgā, paceļot to jaunā drošības līmenī. Tas ir ilgi gaidīts projekts, kas, pateicoties augsti attīstītām tehniskajām iespējām, ļaus Rīgas pašvaldības policijai daudz operatīvāk uzturēt kārtību Rīgā, kā arī novērst un atklāt pārkāpumus. Vienlaikus mums ir jāturpina attīstīt videonovērošanas tīklu, katru gadu to paplašinot ar jaunām videokamerām – Rīgai drošības jomā ir jābūt “gudrai” pilsētai, kas izmanto jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Vienotās vadības un videonovērošanas centra atklāšana ir ne vien būtisks solis Rīgas pašvaldības policijas ilgtermiņa attīstības stratēģijā, bet arī atbilde uz arvien pieaugošajām drošības prasībām un iedzīvotāju gaidām. Centralizēta notikumu pārvaldība apvienojumā ar mūsdienīgiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un apmācību infrastruktūru stiprinās policijas spējas operatīvi reaģēt uz apdraudējumiem galvaspilsētā, efektīvāk pārvaldīt policijas resursus un nodrošināt augstāku darbinieku sagatavotību krīzes situācijām, tādējādi veicinot sabiedrības uzticēšanos policijas darbam,”

norāda Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass.

Īstenojot vienotās vadības modeli, sagaidāmi vairāki būtiski ieguvumi – operativitāte, resursu racionāla izmantošana, kopējais redzējums par operatīvo situāciju pilsētā un, viens no būtiskākajiem, iespēja maksimāli vienmērīgi sadalīt slodzi uz pilsētā patrulējošām ekipāžām.

“Ņemot vērā videonovērošanas tīkla paplašināšanas projektu, agrākā videonovērošanas centra kapacitāte bija neatbilstoša un neļāva izmantot visu mūsdienu tehnoloģiju potenciālu. Jaunā ēka ļauj dubultot policistu skaitu, kas diennakts režīmā sekos līdzi sabiedriskajai kārtībai un drošībai pilsētā izvietotajās videonovērošanas kamerās. Turklāt agrāk pašvaldības policijas resursu dislokācija un vadība bija piesaistīta pilsētas administratīvi teritoriālam dalījumam, proti, vēsturiskām priekšpilsētām, kas vairs neatbilda pilsētas esošajam funkcionālajam dalījumam apkaimēs. Visu struktūrvienību darbs tika vadīts no sešām teritoriālajām pārvaldēm. Centralizējot pašvaldības policijas dežūrdaļu vadību, mēs varēsim panākt operatīvāku reaģēšanu uz izsaukumiem un dažādiem pārkāpumiem pilsētā,”

uzsver Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš.

Vienlaikus centrs apvienos arī mūsdienīgas taktikas apmācības un treniņu telpas. Jaunajā ēkā un tai piegulošajā teritorijā ir izvietota policijas darbinieku apmācību infrastruktūra ar mūsdienīgu sporta zāli, tuvcīņas zāli, sporta laukumu un taktisko apmācību ēku, kas agrāk nebija pašvaldības policijas rīcībā.

Savukārt Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Dainis Locis uzsvēra ēkas inženiertehniskos risinājumus – tā būvēta pēc mūsdienu energoefektivitātes principiem un uz tās ir uzstādīti saules paneļi. Ēkas arhitektoniskie un inženiertīklu risinājumi ir augsti novērtēti arī konkursā “Latvijas Būvniecības Gada balva”, šogad martā saņemot atzinību nominācijā “Pārbūve”.

Jaunais Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centrs atrodas Lēdurgas ielā 26.


Kopējais projekta finansējums ir 7,96 miljoni eiro būvniecībai un aptuveni miljons eiro centra aprīkošanā. Tajā strādā aptuveni 100 Rīgas pašvaldības policijas darbinieku.

2024. gadā Rīgas dome atbalstīja ēkas atjaunošanu Lēdurgas ielā 26 (bijušās Rīgas 29. vidusskolas ēka), pārveidojot to par Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centru.


RPP vadības centra atklāšana (15.04.26.)85

Trešdien, 15. aprīlī, pulksten 10.00 notiks Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centra atklāšanas pasākums. Pateicoties tā unikālajiem tehniskajiem risinājumiem, Rīga varēs lepoties ar vienu no modernākajiem videonovērošanas un krīžu vadības centriem Baltijā.

Jaunais Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centrs atrodas Lēdurgas ielā 26.

“Jaunais Vienotās vadības un videonovērošanas centrs ļaus būtiski uzlabot drošību Rīgā, paceļot to jaunā drošības līmenī. Tas ir ilgi gaidīts projekts, kas, pateicoties augsti attīstītām tehniskajām iespējām, ļaus Rīgas pašvaldības policijai daudz operatīvāk uzturēt kārtību Rīgā, kā arī novērst un atklāt pārkāpumus. Šis ir viens no nozīmīgākajiem ilgtermiņa ieguldījumiem Rīgas pilsētas attīstībā,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Līdz ar Vienotās vadības centra izveidi Rīgas pašvaldības policija ir īstenojusi nozīmīgas pārmaiņas tās operatīvajā darbā un mūsdienām atbilstošu tehnisko iespēju izmantošanā. Tas ļauj daudz efektīvāk uzraudzīt gan kārtību Rīgas ielās, gan arī nodrošināt augstu operativitāti krīžu vadībā,”

uzskata Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass.

Pasākumā piedalīsies Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš.

2024. gadā Rīgas dome atbalstīja ēkas atjaunošanu Lēdurgas ielā 26 (bijušās Rīgas 29. vidusskolas ēka), pārveidojot to par Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centru.

Pasākums notiks Lēdurgas ielā 26, Rīgā. Ilgums – aptuveni 1-1,5 stunda (ēkas apskate, videonovērošanas centrs darbībā, pašvaldības policistu taktisko mācību paraugdemonstrējumi u.c.).

 

No 13. līdz 17. aprīlim vairākās Grīziņkalna ielās tiks uzstādītas ceļa zīmes, lai ieviestu jaunas pašvaldības maksas autostāvvietas. To darbība stāsies spēkā 20. aprīlī. Vienlaikus atsevišķās ielās tiks ieviesti papildu satiksmes organizācijas uzlabojumi – noteikti ātruma ierobežojumi, ierobežota caurbraukšana, kā arī aizliegta transportlīdzekļu novietošana uz ietvēm, ierīkojot jaunas autostāvvietas uz brauktuves. Satiksmes drošības uzlabošanai tiks ierīkota velojosla un ieviesta vienvirziena satiksme.

20 km/h braukšanas ātruma zonas

Aprīlī tiks ieviesta braukšanas ātruma zona 20 km/h Vārnu, Alauksta, Zvaigžņu, Laboratorijas, Terēzes un Lauku ielās, kuras ir ar intensīvu gājēju plūsmu. Šajās ielās ar 20 km/h braukšanas režīmu tiks uzstādītas samazinātā izmēra ceļa zīmes, uzlabojot ielas pārskatāmību. Šīs izmaiņas ir veiktas īpaši rūpējoties par jaunākā vecuma bērniem, kuri dodas uz bērnudārziem un skolēniem.

30 km/h braukšanas ātruma zonas

Ata, Stadiona, Rūdolfa un Sapieru ielās tiks ieviests maksimāli atļautais braukšanas ātrums 30 km/h.

Satiksmes organizācijas izmaiņas

Alauksta ielā un Stadiona ielā tiks liegta automašīnu novietošana uz ietvēm un izveidotas autostāvvietas uz brauktuves. Tas tiek īstenots, lai uzlabotu gājēju drošību, un lai nodrošinātu kvalitatīvus ielu uzturēšanas darbus apkaimē.

Zvaigžņu ielā, pretēji esošajai vienvirziena satiksmes plūsmai, tiks ierīkota velojosla, lai nodrošinātu pārvietošanos ar mikromobilitātes rīkiem abos virzienos brauktuves zonā.

Vārnu ielā, pie krustojuma ar Laboratorijas ielu, autotransportam tiks liegta caurbraukšana abos virzienos, lai samazinātu autoplūsmu, kas izmanto šo ielu maršrutā no Tallinas ielas uz Pērnavas ielu.

Lauku ielā paredzēti vairāki uzlabojumi – paredzēti brauktuves sašaurinājumi, veidojot drošu skolas zonu pie J.G.Herdera Grīziņkalna vidusskolas, kā arī tiks noteikta vienvirziena satiksme virzienā no Tallinas ielas līdz Pērnavas ielai, lai samazinātu satiksmes intensitāti pie skolas.

Papildus, lai mazinātu caurbraucošo auto plūsmu, vienvirziena satiksme tiks ieviesta Stadiona ielā – virzienā no Pērnavas ielas līdz Augšielai.

Būtisks jauninājums ir maksas autostāvvietu tarifa zonu izveide.

Sākot no 20. aprīļa maksas autostāvvietu tarifa zonas Grīziņkalna apkaimē būs C un D.

 C zona:

  • Terēzes iela posmā no A. Čaka līdz Zvaigžņu ielai;
  • Alauksta iela posmā no A. Čaka līdz Vārnu ielai;
  • Laboratorijas iela posmā no A. Čaka ielas līdz Laboratorijas ielas beigām;
  • Zvaigžņu iela posmā no Pērnavas līdz Tallinas ielai;
  • Vārnu iela posmā no Tallinas līdz Pērnavas ielai;
  • Lauku iela posmā no Tallinas līdz Pērnavas ielai;
  • Tallinas iela posmā no Valmieras līdz J. Asara ielai.

D zona:

  • Ata iela posmā no Pērnavas ielas līdz Ata ielas beigām;
  • Sapieru iela posmā no A. Čaka līdz Rūdolfa ielai;
  • Rūdolfa iela posmā no Pērnavas līdz Sapieru ielai;
  • J. Asara iela posmā no Augšielas līdz J. Asara ielas beigām;
  • Stadiona iela posmā no Pērnavas ielas līdz Augšielai.

Tāpat maksas autostāvvietas pakāpeniski tiks ieviestas arī citviet galvaspilsētā. Aicinām iedzīvotājus sekot līdzi aktuālajai informācijai par izmaiņām.

 

Pateicoties Grīziņkalna apkaimes biedrības iniciatīvai un Rīgas pašvaldības budžeta projektu īstenošanas programmai, Pērnavas un Jāņa Asara krustojumā top pilsētvides labiekārtojuma projekts “Laiks tirgum Grīziņkalnā”.

Teritorijā pie krustojuma paredzēts izveidot atklātu laukumu, kas piemērots tirdziņu un citu publisku pasākumu organizēšanai. Plānojums tiks veidots kā atvērta, pieejama vide, maksimāli saglabājot esošo zaļo zonu. Vienlaikus paredzēts saglabāt vēsturiskos stabus, tos restaurējot un atjaunojot ar jaunu, kvalitatīvu krāsojumu.

Kā centrālais objekts laukumā ir viens no trolejbusa vadu balsta stabiem, kuru paredzēts dekoratīvi krāsot, izvietot vējrādi, un uz kura atradīsies arī dekoratīvi pulksteņi – vides objekts “Savlaiks”. Iecerētajam Grīziņkalna pulkstenim būs 3 ciparnīcas – viens rādīs sekundes, viens minūtes, viens stundas. Vides objekts tapis sadarbībā ar mākslinieku Krišu Salmani.

Laukumā kā cietais segums tiks izmantots betona bruģis, zaļajās zonās tiks iestādīti dekoratīvi krūmi kombinācijā ar ziemcietēm un graudzālēm, tāpat paredzēti pieci nelieli koki, kuri izvietoti, ņemot vērā trolejbusu vadu aizsagjoslas. Šī iemesla dēļ koki ir izvēlēti neliela auguma.

Laukumam pa perimetru tiks veidotas betonētas atbalsta sienas ar lapegles brusu apdari, kas veidos ērtus solus atpūtai. Solu apdarei apzināti izvēlēta mitrumizturīga un ilgmūžīga koksne, nodrošinot to noturību dažādos laikapstākļos.

Darbus plānots pabeigt 2026.gada būvsezonā.

Projektēšanas darbus izpildīja SIA “Vides projektu studija”, būvniecības darbus veic SIA “MT sēta”.