Rīgā sākusies reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras izbūve maršrutā Rīga–Babīte–Piņķi. Ņemot vērā sabiedrības paustās bažas par koku saglabāšanu, projekta realizācijas gaitā tiek darīts viss iespējamais, lai esošie koki tiktu saglabāti, ja to stāvoklis un atrašanās vieta to ļauj. Koku ciršana notiek tikai tad, ja nav iespējami alternatīvi risinājumi, un projektētāji darba gaitā veikuši vairākas korekcijas, samazinot cērtamo koku skaitu.

Projekts sniegs būtisku ieguldījumu satiksmes drošībā un nodrošinās ērtāku pārvietošanos gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem. Paredzēts izbūvēt vairāk nekā septiņus kilometrus garu mūsdienīgu veloceļu, labiekārtot ietves gājējiem, pārbūvēt krustojumus un ieviest satiksmes mierināšanas risinājumus, lai veidotu drošāku un cilvēkiem draudzīgāku pilsētvidi.

“Ieklausoties iedzīvotāju bažās par koku izciršanu, esam rosinājuši papildus koku stādīšanu gan projektā, gan citviet Imantas apkaimes robežās. Pēc manas iniciatīvas, tiks saglabāti pēc iespējas vairāk koki, kuru stāvoklis un atrašanās vieta to ļauj. Vēlos uzsvērt, ka Rīgai šis projekts ir nepieciešams, tas paredz ne tikai 7,3 km garu veloceļu, bet arī labiekārtotas ietves gājējiem un pārbūvētus vairākus krustojumus, kas būtiski uzlabos gājēju drošību. Tomēr šāds precedents nedrīkst atkārtoties, tāpēc strādāsim arī pie ilgtermiņa risinājumiem. Pārskatīsim un pilnveidosim normatīvos aktus, lai kokus pilsētvidē būtu vieglāk gan stādīt, gan aizsargāt,”

uzsver Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello.

Kopumā projektā plānots iestādīt 126 jaunus kokus, vairāk nekā 3900 krūmus un vairāk nekā 13 000 citu apstādījumu.

Biedrība “Pilsēta cilvēkiem” uzsver, ka projekta realizācija ievērojami uzlabos satiksmes drošību vairākos līdz šim bīstamos krustojumos, tostarp Jūrmalas gatves un Anniņmuižas bulvāra/7. līnijas krustojumā, kas Imantas iedzīvotājiem zināms kā melnais punkts. Šeit tiks izveidots regulēts krustojums, savukārt citviet – paceltās pārejas, brauktuvju sašaurinājumi un drošības saliņas gājējiem un velobraucējiem.

Jaunais veloceļš ir īpaši svarīgs daudziem velotūristiem, kas brauc uz Jūrmalu, kuri šobrīd ir spiesti “mīcīties” pa ietvēm, kas apliktas ar veloceļa zīmi un maldīties pa Imantas līnijām vai veco Jūrmalas gatvi, traucējot gan gājējiem, gan arī autovadītājiem (tostarp arī Slokas un Kuldīgas ielas krustojumā), norāda biedrība.

Veloinfrastruktūra savienos Pārdaugavas apkaimes

Veloceļš savienos Imantu, Dzirciemu, Zasulauku un Āgenskalnu, kā arī veidos savienojumu ar Rīgas veloinfrastruktūras tīklu līdz Nameja krastmalai, kur plānots izbūvēt tiltu pār Zunda kanālu. Līdz ar to nākotnē būs iespējams droši nokļūt no Rīgas centra līdz pat Babītei un Piņķiem. Daļa maršruta tiks aprīkota ar atsevišķu veloceļu un ietvi, atdalītu ar apmali un atšķirīgu segumu, savukārt Jūrmalas gatves posmā paredzēta veloiela, kur priekšroka visā ielas platumā būs velobraucējiem.

Izbūvējot veloinfrastruktūru – uzlabojumi arī gājējiem

Projekta gaitā atsevišķos krustojumos veiks pārbūves un satiksmes mierināšanas darbus, tādējādi būtiski uzlabojot gājēju drošību. Piemēram, Dammes un Slokas ielas krustojumā sašaurinās brauktuvi, krustojumu pacels ar ātrumvaļņa pieeju un izbūvēs jaunu gājēju pāreju, Anniņmuižas bulvāra un Dammes ielas krustojumā – samazinās joslu skaitu, izveidos drošības saliņu gājējiem un velobraucējiem, kā arī veidos paceltu gājēju pāreju, Anniņmuižas bulvāra un Bebru ielas krustojumu pārveidos par mazu rotācijas apli, samazinot joslu skaitu krustojuma zonā un nodrošinot brauktuves šķērsojumu ne vairāk kā pa vienu joslu. Tāpat uzlabojumi gaidāmi Anniņmuižas bulvāra, Jūrmalas gatves un Imantas 7. līnijas krustojumā – krustojumu aprīkojot ar luksoforiem, Jūrmalas gatves un Kurzemes prospekta krustojumā – krustojuma zonā sašaurinās joslas.

Visa posma garumā ir plānotas vairākas atpūtas vietas, kas būs aprīkotas ar soliem, atkritumu urnām un velo novietnēm. Tāpat atsevišķās atpūtas vietās būs pieejams dzeramā ūdens krāns un velo remonta stacija. Atpūtas vietas plānotas aptuveni 150 līdz 400 metru attālumā viena no otras.

Projekts ar plašāku nozīmi un skatu nākotnē

Šis projekts ir daļa no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz izveidot reģionālus veloceļus trijos virzienos: uz Babīti, Ulbroku un Ķekavu. Šobrīd pārējos divos maršrutos, virzienā Rīga – Ulbroka un virzienā Rīga – Ķekava turpinās aktīva būvniecība.