Arhīvs birkai: Attīstība

Pateicoties iedzīvotāju iniciatīvai, top Vecās Ģertrūdes baznīcas laukuma projekts

Šogad tiks īstenots līdzdalības budžeta projekts, kas paredz gājēju zonas izveidi, ielas labiekārtojumu ar seguma maiņu pie Vecās Ģertrūdes baznīcas. Iniciatīvu jau 2020. gadā iesniedza Rīgas Centra attīstības biedrība. Pašvaldība atgādina, ka arī šogad iedzīvotāji var kļūt par noteicējiem savās apkaimēs un iesniegt projekta ideju līdzdalības budžeta konkursā līdz 6. maijam.

Rīgas pašvaldības Investīciju plānā 2026.–2028. gadam ir apstiprināts projekts Ģertrūdes ielas seguma atjaunošanai posmā no A. Čaka ielas līdz Skolas ielai. Projekts paredz seguma atjaunošanu posmos no A. Čaka līdz K. Barona ielai un no Brīvības līdz Skolas ielai. Tajā skaitā plānota arī teritorijas labiekārtošana pie Vecās Ģertrūdes baznīcas.

Ģertrūdes laukuma projektā plānota gājēju zonas izveide, vienlaikus saglabājot satiksmi un pielāgojot tās organizāciju. Gājēju zonu paredzēts veidot pie ieejas baznīcā – posmā no Ģertrūdes ielas 10. nama līdz Brīvības ielas 55 namam. Tā tiks veidota, izvietojot labiekārtojuma elementus, kuros tiks stādīti koki. Tāpat tiks atjaunotas esošās koku apdobes, sakārtojot gājēju ietvju zonu.

Lai sakārtotu apakšzemes komunikācijas un nodrošinātu ielas pilnīgu atjaunošanu, tiks veikti ūdensvada izbūves darbi 195 m garumā ielas posmā no Baznīcas līdz Skolas ielai. Plānots atjaunot bruģa segumu ietvēm aptuveni 2 681 m² platībā un brauktuvei – aptuveni 4 117 m².

Satiksmes organizācija

Pie Ģertrūdes baznīcas tiks reorganizēta satiksme, slēdzot caurbraukšanu tikai baznīcas priekšlaukumā, savukārt pārējā teritorijā saglabājot autokustību. Esošais rotācijas aplis pie baznīcas tiks pārvērsts par labiekārtotu pastaigu un atpūtas zonu, tādējādi veidojot pievilcīgu publisko telpu vienā no Rīgas skaistākajām vietām.

Ģertrūdes baznīcas laukumā būs slēgta tikai daļa no rotācijas apļa, tādējādi saglabājot iespēju autobraucējiem pārvietoties ierastajos maršrutos, nedaudz mainot braukšanas virzienu.

No Brīvības ielas būs atļauts labais pagrieziens līdz Ģertrūdes ielai 10, nodrošinot piekļuvi iebraukšanai pagalmā. Savukārt, braucot pa Baznīcas ielu, pie baznīcas izveidosies T veida krustojums, kur būs iespējams iebraukt esošajā publiskajā autostāvvietā. Tāpat autotransporta kustība tiks saglabāta atlikušajā rotācijas apļa daļā, nodrošinot iespēju turpināt braukšanu pa Baznīcas ielu.

Autostāvvietu zona tiks veidota posmā no baznīcas līdz Skolas ielai, kopumā paredzot 13 stāvvietas. Ir ņemtas vērā arī esošās kafejnīcas un viņu intereses – tiks izveidota piegādes zona, kā arī tiek saglabāta iespēja piecas stāvvietas vasaras sezonā īslaicīgi pārveidot, lai to vietā varētu izvietot āra terases.

Personām ar invaliditāti būs atvēlētas divas autostāvvietas.

Kopējais finansējums projektam – Ģertrūdes ielas seguma atjaunošanai posmā no Aleksandra Čaka ielas līdz Skolas ielai – šogad paredzēts 900 000 eiro. Atklātā konkursa rezultāti tiks paziņoti 5. maijā, kad būs zināmas arī precīzās projekta īstenošanas izmaksas.

Vairāk par Līdzdalības budžeta projektu konkursā iesniegto projektu – ŠEIT.

 

Top apgaismojuma projekts Šampēterī

Pateicoties Zasulauka un Šampētera apkaimju biedrības iesniegtai iniciatīvai līdzdalības budžeta projektu konkursā, uzsākti projekta īstenošanas darbi, kura mērķis ir izbūvēt apgaismojumu apkaimes atpūtas un pastaigu teritorijā, tādējādi veidojot pievilcīgu, kvalitatīvu un iedzīvotājiem draudzīgu pilsētvidi.

Projektā “Ar gaismu drošam Zasulaukam un Šampēterim” paredzēta apgaismojuma izbūve, uzstādot 18 parka laternas galveno celiņu izgaismošanai un 4 laternas pie basketbola laukuma. Vairāk par projektu – šeit.

Šis projekts ir turpinājums 2022. gadā īstenotam Zasulauka manufaktīras parka teritorijas labiekārtošanas projektam, kura ietvaros tika izbūvēti āra trenažieri, pastaigu laipa un basketbola laukums.

Zasulauka un Šampētera apkaimēs drošības jautājums joprojām ir aktuāls, jo ne tikai parkā, bet arī tā apkārtnē šobrīd trūkst ielu apgaismojuma. Apgaismojuma izbūve būtiski uzlabos drošību un sekmēs patīkamas pilsētvides attīstību, ko novērtēs gan parka apmeklētāji, gan apkārtējo teritoriju iedzīvotāji.

Projektu izstrādāja SIA “Triveko”, savukārt būvdarbus veic personu apvienības “RGI” dalībnieks SIA “MRG Būve”.

Projekta projektēšanas un būvniecības izmaksas ir nepilni 124 tūkstoši eiro (ar PVN).

Būvdarbus plānots pabeigt šā gada vasarā.

 

Rīgas Meža kapos būvēs jaunu kolumbāriju ar 1000 nišām urnu ievietošanai

Patlaban noslēdzies iepirkuma konkurss un Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 16. aprīlī, nolēma piešķirt gandrīz 700 000 eiro Mājokļu un vides departamentam projekta īstenošanai. Kolumbārija izbūvi plānots veikt pusgada laikā pēc līguma noslēgšanas ar konkursā uzvarējušo uzņēmumu.

“Kolumbārija izveide ir visai mūsdienīgs un ilgtspējīgs risinājums, pēc kura Rīgā pieprasījums turpina pieaugt. Tieši Meža kapi ir īstā vieta, kurā izveidot cieņpilnu atceres vietu, kas organiski iekļausies kultūrvēsturiskajā vidē. Esmu pārliecināts, ka šis nebūs vienīgais šāda veida projekts un tuvākajā nākotnē radīsim iespēju rast līdzīgus risinājumus arī citās Rīgas kapsētās,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājas vietnieks Edgars Ikstens.

Kolumbārijs iecerēts kā telpiski lakonisks komplekss, kas izvietots uz raksturīga reljefa un pakārtots kopējai kapsētas struktūrai. Projektā paredzēta galvenā kolumbārija ass, kā arī sekundāra ass, kas savieno kapsētas pakalnu ar blakus esošo zonu. Kolumbārija celiņi integrēti reljefā, veidojot krusta formas kompozīciju, savukārt kompleksa centrā paredzētas kolumbārija sienas urnu novietošanai.

Projekta gaitā plānots labiekārtot aptuveni 3300 kvadrātmetru plašu teritoriju, bet pašas kolumbārija būves platība būs aptuveni 50 m². Kolumbārijam būs 1000 nišas urnu ievietošanai, no tām 120 nišas būs četrvietīgas, bet 880 nišas divvietīgas. Kolumbārija teritorijā iecerētas desmit automašīnu stāvvietas un piecas velosipēdu novietnes, nodrošinot ērtu piekļuvi kapsētas apmeklētājiem.

Kolumbārija izveide ir būtisks solis, lai risinātu urnu novietošanas vietu pieejamību Rīgā, jo pieprasījums pēc šāda veida apbedīšanas risinājumiem turpina pieaugt. Jaunais kolumbārijs nodrošinās iedzīvotājiem mūsdienīgu, sakārtotu un cieņpilnu piemiņas vidi tuvinieku piemiņas saglabāšanai.

Rīgas pašvaldība turpina darbu pie kapsētu infrastruktūras attīstības, lai nodrošinātu rīdziniekiem pieejamu, sakārtotu un ilgtspējīgu vidi tuvinieku piemiņas godināšanai.

Pilsētas pirmo kolumbāriju, kas atrodas II Meža kapos, izveidoja 2017. gadā. Kolumbāriju veido 11 būvju komplekss dažādos līmeņos, kopā radot vienotu kompozīciju. Kopā būvēs ir 288 nišas, kurā katrā paredzēts ievietot četras urnas. Kolumbārija vidū esošai piecu līmeņu ēkai centrā izveidots stikla piemineklis, kuru rotā koks un lidojoši putni, uzraksts “Kolumbārijs”, kā arī teksts latviešu un latīņu valodā – “Viņi vienmēr būs mūsu atmiņās”. Pēdējā brīvā vieta šajā kolumbārijā tika nopirkta jau pirms diviem gadiem.

Katru gadu Rīgas kapsētās apglabā vidēji 7000 cilvēku. Aptuveni 10 % gadījumu aizgājušo radinieki lemj par labu kremēšanai.

Kopumā Rīgas pašvaldības pārziņā ir 22 kapsētas. Tā saucamās atvērtās kapsētas, kurās vēl ir vietas jauniem apbedījumiem, Rīgā ir tikai divas – Bolderājā un Jaunciemā.

Trīs kapsētas – Torņakalna, Mārtiņa un Kapsila – ir slēgtās. Šajās kapsētās atļauts apglabāt tikai urnas ar pelniem jau esošās ģimenes kapavietās, par kurām noslēgts kapavietu uzturēšanas līgums. Atlikušajām kapsētām ir daļēji slēgtu kapsētu statuss, jo tur apbedījumus veic jau izveidotās kapavietās, un gadījumā, ja kapavietas uzturētāja ģimenes kapavietā nav iespējams veikt jaunu apbedījumu, var tikt piešķirta jauna kapavieta.

Visas pašvaldības kapsētas kopā aizņem vairāk nekā četrus kvadrātkilometrus no pilsētas teritorijas. Platības ziņā vislielākā kapsēta ir Jaunciemā – tā ir vairāk nekā 148 hektārus liela.

Vairāk par Rīgas pašvaldības kapsētām Mājokļu un vides departamenta mājaslapā – šeit.
Vairāk par Latvijas kapsētām – šeit.

 

Galvaspilsētā atklāts Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centrs – viens no modernākajiem Baltijā

Līdz ar Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centra atklāšanu galvaspilsēta var lepoties ar vienu no modernākajiem videonovērošanas un krīžu vadības centriem Baltijā. Tas uzraudzīs kārtību Rīgā ar teju 600 videonovērošanas kameru tīklu pilsētā.

Jaunizveidotais centrs ir stratēģisks ieguldījums policijas izaugsmē un drošības stiprināšanā galvaspilsētā, kas ļaus Rīgas pašvaldības policijai operatīvāk reaģēt uz apdraudējumiem un krīzēm, tādējādi veicinot sabiedrības uzticēšanos policijai.

“Jaunais Vienotās vadības un videonovērošanas centrs ļaus būtiski uzlabot drošību Rīgā, paceļot to jaunā drošības līmenī. Tas ir ilgi gaidīts projekts, kas, pateicoties augsti attīstītām tehniskajām iespējām, ļaus Rīgas pašvaldības policijai daudz operatīvāk uzturēt kārtību Rīgā, kā arī novērst un atklāt pārkāpumus. Vienlaikus mums ir jāturpina attīstīt videonovērošanas tīklu, katru gadu to paplašinot ar jaunām videokamerām – Rīgai drošības jomā ir jābūt “gudrai” pilsētai, kas izmanto jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Vienotās vadības un videonovērošanas centra atklāšana ir ne vien būtisks solis Rīgas pašvaldības policijas ilgtermiņa attīstības stratēģijā, bet arī atbilde uz arvien pieaugošajām drošības prasībām un iedzīvotāju gaidām. Centralizēta notikumu pārvaldība apvienojumā ar mūsdienīgiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un apmācību infrastruktūru stiprinās policijas spējas operatīvi reaģēt uz apdraudējumiem galvaspilsētā, efektīvāk pārvaldīt policijas resursus un nodrošināt augstāku darbinieku sagatavotību krīzes situācijām, tādējādi veicinot sabiedrības uzticēšanos policijas darbam,”

norāda Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass.

Īstenojot vienotās vadības modeli, sagaidāmi vairāki būtiski ieguvumi – operativitāte, resursu racionāla izmantošana, kopējais redzējums par operatīvo situāciju pilsētā un, viens no būtiskākajiem, iespēja maksimāli vienmērīgi sadalīt slodzi uz pilsētā patrulējošām ekipāžām.

“Ņemot vērā videonovērošanas tīkla paplašināšanas projektu, agrākā videonovērošanas centra kapacitāte bija neatbilstoša un neļāva izmantot visu mūsdienu tehnoloģiju potenciālu. Jaunā ēka ļauj dubultot policistu skaitu, kas diennakts režīmā sekos līdzi sabiedriskajai kārtībai un drošībai pilsētā izvietotajās videonovērošanas kamerās. Turklāt agrāk pašvaldības policijas resursu dislokācija un vadība bija piesaistīta pilsētas administratīvi teritoriālam dalījumam, proti, vēsturiskām priekšpilsētām, kas vairs neatbilda pilsētas esošajam funkcionālajam dalījumam apkaimēs. Visu struktūrvienību darbs tika vadīts no sešām teritoriālajām pārvaldēm. Centralizējot pašvaldības policijas dežūrdaļu vadību, mēs varēsim panākt operatīvāku reaģēšanu uz izsaukumiem un dažādiem pārkāpumiem pilsētā,”

uzsver Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš.

Vienlaikus centrs apvienos arī mūsdienīgas taktikas apmācības un treniņu telpas. Jaunajā ēkā un tai piegulošajā teritorijā ir izvietota policijas darbinieku apmācību infrastruktūra ar mūsdienīgu sporta zāli, tuvcīņas zāli, sporta laukumu un taktisko apmācību ēku, kas agrāk nebija pašvaldības policijas rīcībā.

Savukārt Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Dainis Locis uzsvēra ēkas inženiertehniskos risinājumus – tā būvēta pēc mūsdienu energoefektivitātes principiem un uz tās ir uzstādīti saules paneļi. Ēkas arhitektoniskie un inženiertīklu risinājumi ir augsti novērtēti arī konkursā “Latvijas Būvniecības Gada balva”, šogad martā saņemot atzinību nominācijā “Pārbūve”.

Jaunais Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centrs atrodas Lēdurgas ielā 26.

Kopējais projekta finansējums ir 7,96 miljoni eiro būvniecībai un aptuveni miljons eiro centra aprīkošanā. Tajā strādā aptuveni 100 Rīgas pašvaldības policijas darbinieku.

2024. gadā Rīgas dome atbalstīja ēkas atjaunošanu Lēdurgas ielā 26 (bijušās Rīgas 29. vidusskolas ēka), pārveidojot to par Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centru.

RPP vadības centra atklāšana (15.04.26.)85

Rīgā atklās Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centru

Trešdien, 15. aprīlī, pulksten 10.00 notiks Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centra atklāšanas pasākums. Pateicoties tā unikālajiem tehniskajiem risinājumiem, Rīga varēs lepoties ar vienu no modernākajiem videonovērošanas un krīžu vadības centriem Baltijā.

Jaunais Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centrs atrodas Lēdurgas ielā 26.

“Jaunais Vienotās vadības un videonovērošanas centrs ļaus būtiski uzlabot drošību Rīgā, paceļot to jaunā drošības līmenī. Tas ir ilgi gaidīts projekts, kas, pateicoties augsti attīstītām tehniskajām iespējām, ļaus Rīgas pašvaldības policijai daudz operatīvāk uzturēt kārtību Rīgā, kā arī novērst un atklāt pārkāpumus. Šis ir viens no nozīmīgākajiem ilgtermiņa ieguldījumiem Rīgas pilsētas attīstībā,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Līdz ar Vienotās vadības centra izveidi Rīgas pašvaldības policija ir īstenojusi nozīmīgas pārmaiņas tās operatīvajā darbā un mūsdienām atbilstošu tehnisko iespēju izmantošanā. Tas ļauj daudz efektīvāk uzraudzīt gan kārtību Rīgas ielās, gan arī nodrošināt augstu operativitāti krīžu vadībā,”

uzskata Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass.

Pasākumā piedalīsies Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš.

2024. gadā Rīgas dome atbalstīja ēkas atjaunošanu Lēdurgas ielā 26 (bijušās Rīgas 29. vidusskolas ēka), pārveidojot to par Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centru.

Pasākums notiks Lēdurgas ielā 26, Rīgā. Ilgums – aptuveni 1-1,5 stunda (ēkas apskate, videonovērošanas centrs darbībā, pašvaldības policistu taktisko mācību paraugdemonstrējumi u.c.).

 

Grīziņkalnā ar satiksmes organizācijas izmaiņām tiks būtiski uzlabota gājēju drošība

No 13. līdz 17. aprīlim vairākās Grīziņkalna ielās tiks uzstādītas ceļa zīmes, lai ieviestu jaunas pašvaldības maksas autostāvvietas. To darbība stāsies spēkā 20. aprīlī. Vienlaikus atsevišķās ielās tiks ieviesti papildu satiksmes organizācijas uzlabojumi – noteikti ātruma ierobežojumi, ierobežota caurbraukšana, kā arī aizliegta transportlīdzekļu novietošana uz ietvēm, ierīkojot jaunas autostāvvietas uz brauktuves. Satiksmes drošības uzlabošanai tiks ierīkota velojosla un ieviesta vienvirziena satiksme.

20 km/h braukšanas ātruma zonas

Aprīlī tiks ieviesta braukšanas ātruma zona 20 km/h Vārnu, Alauksta, Zvaigžņu, Laboratorijas, Terēzes un Lauku ielās, kuras ir ar intensīvu gājēju plūsmu. Šajās ielās ar 20 km/h braukšanas režīmu tiks uzstādītas samazinātā izmēra ceļa zīmes, uzlabojot ielas pārskatāmību. Šīs izmaiņas ir veiktas īpaši rūpējoties par jaunākā vecuma bērniem, kuri dodas uz bērnudārziem un skolēniem.

30 km/h braukšanas ātruma zonas

Ata, Stadiona, Rūdolfa un Sapieru ielās tiks ieviests maksimāli atļautais braukšanas ātrums 30 km/h.

Satiksmes organizācijas izmaiņas

Alauksta ielā un Stadiona ielā tiks liegta automašīnu novietošana uz ietvēm un izveidotas autostāvvietas uz brauktuves. Tas tiek īstenots, lai uzlabotu gājēju drošību, un lai nodrošinātu kvalitatīvus ielu uzturēšanas darbus apkaimē.

Zvaigžņu ielā, pretēji esošajai vienvirziena satiksmes plūsmai, tiks ierīkota velojosla, lai nodrošinātu pārvietošanos ar mikromobilitātes rīkiem abos virzienos brauktuves zonā.

Vārnu ielā, pie krustojuma ar Laboratorijas ielu, autotransportam tiks liegta caurbraukšana abos virzienos, lai samazinātu autoplūsmu, kas izmanto šo ielu maršrutā no Tallinas ielas uz Pērnavas ielu.

Lauku ielā paredzēti vairāki uzlabojumi – paredzēti brauktuves sašaurinājumi, veidojot drošu skolas zonu pie J.G.Herdera Grīziņkalna vidusskolas, kā arī tiks noteikta vienvirziena satiksme virzienā no Tallinas ielas līdz Pērnavas ielai, lai samazinātu satiksmes intensitāti pie skolas.

Papildus, lai mazinātu caurbraucošo auto plūsmu, vienvirziena satiksme tiks ieviesta Stadiona ielā – virzienā no Pērnavas ielas līdz Augšielai.

Būtisks jauninājums ir maksas autostāvvietu tarifa zonu izveide.

Sākot no 20. aprīļa maksas autostāvvietu tarifa zonas Grīziņkalna apkaimē būs C un D.

 C zona:

  • Terēzes iela posmā no A. Čaka līdz Zvaigžņu ielai;
  • Alauksta iela posmā no A. Čaka līdz Vārnu ielai;
  • Laboratorijas iela posmā no A. Čaka ielas līdz Laboratorijas ielas beigām;
  • Zvaigžņu iela posmā no Pērnavas līdz Tallinas ielai;
  • Vārnu iela posmā no Tallinas līdz Pērnavas ielai;
  • Lauku iela posmā no Tallinas līdz Pērnavas ielai;
  • Tallinas iela posmā no Valmieras līdz J. Asara ielai.

D zona:

  • Ata iela posmā no Pērnavas ielas līdz Ata ielas beigām;
  • Sapieru iela posmā no A. Čaka līdz Rūdolfa ielai;
  • Rūdolfa iela posmā no Pērnavas līdz Sapieru ielai;
  • J. Asara iela posmā no Augšielas līdz J. Asara ielas beigām;
  • Stadiona iela posmā no Pērnavas ielas līdz Augšielai.

Tāpat maksas autostāvvietas pakāpeniski tiks ieviestas arī citviet galvaspilsētā. Aicinām iedzīvotājus sekot līdzi aktuālajai informācijai par izmaiņām.

 

Sākti būvdarbi līdzdalības budžeta projektā Grīziņkalnā

Pateicoties Grīziņkalna apkaimes biedrības iniciatīvai un Rīgas pašvaldības budžeta projektu īstenošanas programmai, Pērnavas un Jāņa Asara krustojumā top pilsētvides labiekārtojuma projekts “Laiks tirgum Grīziņkalnā”.

Teritorijā pie krustojuma paredzēts izveidot atklātu laukumu, kas piemērots tirdziņu un citu publisku pasākumu organizēšanai. Plānojums tiks veidots kā atvērta, pieejama vide, maksimāli saglabājot esošo zaļo zonu. Vienlaikus paredzēts saglabāt vēsturiskos stabus, tos restaurējot un atjaunojot ar jaunu, kvalitatīvu krāsojumu.

Kā centrālais objekts laukumā ir viens no trolejbusa vadu balsta stabiem, kuru paredzēts dekoratīvi krāsot, izvietot vējrādi, un uz kura atradīsies arī dekoratīvi pulksteņi – vides objekts “Savlaiks”. Iecerētajam Grīziņkalna pulkstenim būs 3 ciparnīcas – viens rādīs sekundes, viens minūtes, viens stundas. Vides objekts tapis sadarbībā ar mākslinieku Krišu Salmani.

Laukumā kā cietais segums tiks izmantots betona bruģis, zaļajās zonās tiks iestādīti dekoratīvi krūmi kombinācijā ar ziemcietēm un graudzālēm, tāpat paredzēti pieci nelieli koki, kuri izvietoti, ņemot vērā trolejbusu vadu aizsagjoslas. Šī iemesla dēļ koki ir izvēlēti neliela auguma.

Laukumam pa perimetru tiks veidotas betonētas atbalsta sienas ar lapegles brusu apdari, kas veidos ērtus solus atpūtai. Solu apdarei apzināti izvēlēta mitrumizturīga un ilgmūžīga koksne, nodrošinot to noturību dažādos laikapstākļos.

Darbus plānots pabeigt 2026.gada būvsezonā.

Projektēšanas darbus izpildīja SIA “Vides projektu studija”, būvniecības darbus veic SIA “MT sēta”.

 

Vēl divas dienas iespējams pieteikties attālinātajai līdzdalības budžeta radošajai darbnīcai

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs turpina atbalstīt iedzīvotājus līdzdalības budžeta ideju izstrādē, piedāvājot gan klātienes radošās darbnīcas, gan arī pirmo reizi attālināto tikšanos tiešsaistes darbnīcā, kas ļauj piedalīties ikvienam interesentam neatkarīgi no atrašanās vietas.

Tiešsaistes tikšanās notiks 25. martā no plkst. 16.00 līdz 19.00, un tā būs lieliska iespēja konsultēties ar pašvaldības speciālistiem, saņemt atbildes uz jautājumiem par idejas īstenošanas iespējām, kā arī precizēt projekta pieteikumu.

Attālinātā forma īpaši noderēs tiem, kuriem nav iespējas apmeklēt klātienes darbnīcas vai kuri vēlas elastīgāku dalības veidu.

 Dalībnieku skaits uz šo darbnīcu ir ierobežots, tāpēc nepieciešama iepriekšēja reģistrācija, aizpildot pieteikuma anketu.

 Reģistrēties attālinātai darbnīcai varēs līdz 22.martam, ieskaitot!

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 3 054 372 miljoni eiro.

Līdzdalības budžeta projekta izstrādē aicinām izmantot Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portālu “GEO RĪGA”. Portālā iespējams:

  • apskatīt īpašuma kadastra numuru, ielu sarkanās līnijas;
  • apskatot Rīgas teritorijas plānojumu, noskaidrot, kāds ir teritorijas atļautais lietošanas veids un ko konkrētajā īpašumā drīkst būvēt;
  • noskaidrot, kura teritorija ir pašvaldības īpašums;
  • aplūkot, kur un kādi līdzdalības budžeta projektu pieteikumi tika iesniegti iepriekšējos gados un vai tie tika atbalstīti;
  • uzzīmēt savai idejai skici – portālā ir pieejami rīki, kas ļauj iezīmēt teritoriju, precīzi aprēķināt laukumus;
  • portālā pieejamas arī 3D kartes, kas ļauj novērtēt konkrētajā teritorijā saules enerģiju, ēnas, laikapstākļus.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 255 projektu pieteikumus.

Īstenošanai septiņos konkursa gados nodoti 64 projekti. No tiem 36 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 28 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

 

Publiskā apspriešana būvniecības iecerēm Andrejostas ielā 21 un 35

Publiskās apspriešanas norises laiks: 2026. gada 18. marts – 17. aprīlis

Plānoto jaunbūvju C2-01, C2-02, C2-05 un C2-10 atrašanās vieta ir Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, Andrejsalas pussalā. Būvniecības ieceru īstenošana paredzēta saskaņā ar Andrejsalas detāplānojumu un ir daļa no kopējās pussalas attīstības vīzijas, kas šobrīd ir izstrādes stadijā. 2025. gadā norisinājās atklāts arhitektūras metu konkurss “Andrejsalas teritorijas pirmās kārtas attīstība”, kura dalībnieki izstrādāja Andrejsalas teritorijas pirmās attīstības kārtas ēku fasāžu arhitektoniskos risinājumus ar lokālajiem pilsētbūvnieciskajiem akcentiem. Ēku apjoms un fasādes ir veidoti atbilstoši šī konkursa uzvarējušā darba risinājumiem.

Projektējamās ēkas atrodas Centru apbūves teritorijā C2, kurā paredzētas 6/7 stāvu ēkas (maksimālais augstums līdz dzegai 21m) ar lokālu pilsētbūvniecisku akcentu līdz 32m divos stāvos (8. un/vai 9. stāvs). Ēku apbūves arhitektoniski telpiskās kompozīcijas risinājumi, saskaņā ar detālplānojuma noteikto principu, balstīti uz Rīgas vēsturiskajam centram raksturīgo kvartālu apbūvi.

Ar informāciju, vizualizācijām un aprakstu iespējams iepazīties:

  • Rīgas valstspilsētas pašvaldības portālā www.riga.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;
  • Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā www.rdpad.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;
  • Būvniecības ieceres teritorijā – uz būvžoga Eksporta ielā (iepretim Pētersalas ielai);
  • SIA “RIGA WATERFRONT DEVELOPMENT” birojā Eksporta ielā 3A, 1. stāvā (publiskās apspriešanas sanāksmes laikā);
  • Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, departamenta darba laika ievaros (1. stāva vestibilā novietotas planšetes).
  • Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 02.04.2026. plkst. 16.00 SIA “RIGA WATERFRONT DEVELOPMENT” birojā Eksporta ielā 3A.

Publiskās apspriešanas laikā no 18. marta līdz 17. aprīlim atsauksmes un viedokli iespējams iesniegt:

  • elektroniski aptaujas anketas aizpildāmas un nosūtāmas portālā www.eriga.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;
  • sūtot pa pastu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam Dzirnavu ielā 140, Rīgā;
  • aizpildot aptaujas anketu un iesniedzot to Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, aizpildīto anketu iemetot iesniegumiem paredzētajā pasta kastē;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Slokas ielā 161 k-2, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama šeit.

BŪVNIECĪBAS IEROSINĀTAJS: SIA “RIGA WATERFRONT DEVELOPMENT”, reģ. Nr. 40203347210, adrese: Eksporta iela 3A, Rīga, LV-1010, kontaktpersona: Marija Ļevikina, vadošā arhitekte, SIA “RIGA WATERFRONT”, e-pasts: mle@rigawaterfront.com, tel.nr.: +371 26354845.

Dzīvojamo ēku C2-1 un C2-2 jaunbūvju būvprojektu izstrādātājs: ”SARMA & NORDE Arhitekti” SIA, reģ. nr. 40103084449

Dzīvojamo ēku C2-5 un C2-10 jaunbūvju būvprojektu izstrādātājs: SIA “VILNIS MIČULIS”, reģ. Nr. 44103074220.

Lēmums – ēka C2-01
Lēmums – ēka C2-02
Lēmums – ēka C2-05
Lēmums – ēka C2-10
Planšete – ģenerālplāns
Planšete – ēka C2-01
Planšete – ēka C2-02
Planšete – ēka C2-05
Planšete – ēka C2-10
Aptaujas lapa

 

Informēs par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādes aktualitātēm un pētījumu rezultātiem

,

Lai iepazīstinātu ar Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādes aktualitātēm un veiktajiem pētījumiem, ceturtdien, 26. martā, plkst. 16 Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments organizē informatīvu vebināru, kurā aicināts piedalīties ikviens interesents.

Lai nodrošinātu teritorijas plānojuma risinājumu izstrādi, ir veikti pētījumi vairākās nozīmīgās jomās – kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība, publiskās un privātās ārtelpas daudzveidība un kvalitāte, transports un mobilitāte un citi. Ar šodienas skatījumu uz Rīgas vēsturiskā centra vērtībām, kā arī pētījumu secinājumiem un priekšlikumiem teritorijas plānojumam interesenti varēs iepazīties vebinārā.

Ar jauno Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas (RVC AZ) teritorijas plānojumu paredzēts nodrošināt kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, aizsardzību un pieejamību, jo Rīgas vēsturiskais centrs ir UNESCO Pasaules mantojuma vieta, kā arī veidot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi. Jaunais plānojums noteiks prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā, funkcionālo zonējumu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī citus teritorijas izmantošanas nosacījumus, ņemot vērā plānojamās teritorijas specifiku.

Paralēli jaunā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādei šobrīd tiek veikti spēkā esošā teritorijas plānojuma grozījumi, lai pilnveidotu prasības attiecībā uz vēsturisko zemesgabalu sadali, apvienošanu un robežu pārkārtošanu, insolācijas prasībām, kā arī arhitektūras konkursu organizēšanu. Plānots, ka šīs izmaiņas samazinās administratīvo slogu attīstītājiem un uzņēmējiem, veicinot attīstības ieceru īstenošanu Rīgas centrā un sekmējot kvalitatīvas pilsētvides attīstību.

Vebinārā pašvaldības eksperti un pētījumu veicēji stāstīs par šādām tēmām:

 Jaunā RVCAZ teritorijas plānojuma izstrādes aktualitātes un spēkā esošā RVC AZ teritorijas plānojuma grozījumi.

RVC AZ teritorijas faktiskās funkcionālās izmantošanas izpēte.

Ielu telpas urbānās aktivitātes izpēte RVC AZ teritorijā.

Ārtelpas struktūras attīstības uzdevumi un risinājumi RVC AZ teritorijas plānojumā.

Būtiskākie kultūras mantojuma izpētes un analīzes rezultāti un secinājumi pētījumā “RVC AZ kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības nosacījumu izvērtējums”.

RVC AZ transporta un mobilitātes attīstības tematiskais plānojums.

Lai piedalītos vebinārā un diskusijā MS TEAMS vidē, interesenti aicināti reģistrēties līdz 26. marta, plkst. 12.00, aizpildot reģistrēšanās formu – ŠEIT.

Vebinārs tiks pārraidīts:

Jau ziņots, ka Rīgas dome 2023. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu uzsākt RVC AZ teritorijas plānojuma izstrādi, bet 2025. gada 17. decembrī pieņemts lēmums grozīt esošo teritorijas plānojumu.

RVC AZ teritorijas plānojumu un arī tā grozījumus izstrādā Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments. Ar aktuālo informāciju par RVC AZ teritorijas plānojuma izstrādi, līdz šim īstenotajām teritorijas plānojuma aktivitātēm, t.sk., sabiedrības līdzdalības pasākumiem, to laikā sniegtajām prezentācijām, pētījumu rezultātiem u.c. informāciju var iepazīties Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, sadaļā “Laika skala”.