Arhīvs birkai: Attīstība

Zilais karogs šogad plīvos jau četrās Rīgas peldvietās; pirmo reizi – Daugavgrīvā

, , ,

Zilais karogs šogad plīvos jau četrās Rīgas peldvietās – Vecāķos, Vakarbuļļos, Bābelītī un pirmo reizi arī Daugavgrīvā, kas apliecina šo peldvietu atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem. Karogi Rīgas pašvaldībai tika pasniegti svinīgā pasākumā pirmdien, 18. maijā, Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā.

“Rīgā aktīvi turpinām atpūtas zonu un peldvietu labiekārtošanu un Zilā karoga piešķiršana jau ceturtajai peldvietai ir apliecinājums mūsu pašvaldības peldvietu kvalitātei. Turpināsim strādāt, lai paplašinātu un uzlabotu atpūtas zonu klāstu, kur droši atpūsties visiem iedzīvotājiem, īpaši ģimenēm ar bērniem. Pateicos Mājokļu un vides departamentam par ieguldīto darbu un novēlu, lai nākotnē Zilo karogu saņemtu arī pārējās peldvietas,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija.

“Apsveicot Zilā Karoga saņēmējus un pateicoties pašvaldībām un apsaimniekotājiem par ieguldīto darbu, priecājamies arī par Zilā karoga ģeogrāfijas paplašināšanos Latvijā, programmā ienākot arvien jaunām peldvietām un pašvaldībām. Tas apliecina, ka drošas atpūtas iespējām un vides kvalitātei ir būtiska loma pašvaldību darbā un ceram, ka tā tikai pieaugs,”

norāda Jānis Ulme, Zilā Karoga programmas nacionālais koordinators.

Vakarbuļļu pludmalē karogu šogad pacels jau 19. reizi, Vecāķu pludmalē – 9. reizi, bet pie Bābelīša – jau trešo gadu, kas norāda uz nemainīgi izcilu šo peldvietu kvalitāti. Zilā karoga iegūšanai peldvietām jāatbilst kopā 33 ūdens kvalitātes, pludmales servisa un apsaimniekošanas, drošības, vides informācijas un izglītības kritērijiem. Ieviešot Zilā karoga kritērijus, peldvietas tiek apsaimniekotas, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus un pievēršot lielu uzmanību vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē.

Rīgā kopā ir deviņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, Ķīšezerā, Lucavsalā, Lucavsalas līcī un Bolderājas karjerā. Tāpat ir arī 19 atpūtas vietu pie ūdens, bet pie tām nedežurē glābēji.

Vairāk par Rīgas pašvaldības pedvietām – šeit.

Rīgas peldvietās reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu jeb peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Veselības inspekcija monitoringu veic oficiālajās peldvietās, bet Mājokļu un vides departaments aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpēs. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām, MVD ūdens monitoringu turpina veikt vairākās oficiālās peldvietās.

Visās oficiālās peldvietās ir atļauts peldēties, pašiem peldētājiem ievērojot piesardzību un drošību uz ūdens, jo Rīgas pašvaldības policijas glābēji uz vietas glābšanas darbus organizē tikai oficiālajā peldsezonā, no 15. maija līdz 15. septembrim, pēc sezonas beigām dežūras notiek tikai Vecāķos.

Daugavas peldvietas “Lucavsalas līcis” un “Ķīpsala” saņēmušas izcilu ilglaicīgās kvalitātes novērtējumu pēc ES direktīvas kritērijiem.

 

Rīgā strauji attīstās būvniecība pilsētas nomalēs

Rīgā 2025. gadā būvniecības aktivitāte sasniegusi pēdējo gadu augstāko līmeni, skaidri iezīmējot jaunu Rīgas attīstības tendenci – pilsētas centrālajā un rietumu daļā dominē vēsturiskās apbūves atjaunošana, savukārt pilsētas nomalēs attīstās jaunas dzīvojamās teritorijas.

Pērn Rīgā ekspluatācijā nodotas 813 ēkas, no kurām 366 ir jaunbūves. Jaunu ēku būvniecība galvenokārt notiek Rīgas nomalēs, kur dominē privātmāju apbūve, īpaši izceļoties Dārziņiem. Savukārt Āgenskalnā, Ķīpsalā, Vecpilsētā, Centrā, Avotos, Teikā un arī Latgales apkaimes ziemeļu daļā izteikti tiek veikta ēku atjaunošana vai pārbūve. Atsevišķās teritorijās aktīvi tiek veikta arī ēku nojaukšana – 2025. gadā tā visvairāk notikusi Dārziņos, Dārzciemā un Zolitūdē, iezīmējot teritoriju attīstības potenciālu nākotnē.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Sprindžuks atzīmē:

“Būvniecības rādītāji apliecina gan nozares aktivitātes pieaugumu, gan investīciju stabilitāti pilsētas attīstībā. Dati lieliski demonstrē teritoriju attīstības potenciālu nākotnē un teritorijas, kurās pilsētai vienlaikus jāattīsta arī publiskā infrastruktūra un mobilitāte, lai jaunās teritorijas būtu ērtas, drošas un pievilcīgas gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.”

Lielākie ieguldījumi 2025. gadā veikti daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku segmentā, sasniedzot 109,6 miljonus eiro. Ekspluatācijā nodoto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku skaits kopumā ir saglabājies salīdzinoši stabils.

Pēdējo četru gadu laikā ekspluatācijā nodotas 610 ēkas – tās izbūvētas jaunas, pārbūvētas vai nojauktas, un 158 no tām 2025. gadā. Pēdējos četros gados vidējais ekspluatācijā nodoto ēku skaits bijis līdzīgs – vidēji 150 ēkas gadā, lai gan izmaksu dinamika bijusi svārstīga. Straujš izmaksu pieaugums bija 2023. gadā, kas skaidrojams ar augstām būvmateriālu un energoresursu cenām iepriekšējos gados, inflācijas ietekmi, kā arī to, ka 2023. gadā ekspluatācijā tika nodoti projekti, kuru būvniecība uzsākta izmaksu ziņā dārgākajā periodā. Taču šie faktori būtiski neietekmēja realizēto projektu skaitu.

Otrajā vietā pēc investīciju apjoma ierindojas noliktavu un līdzīgu būvju kategorija ar 91,4 miljoniem eiro, savukārt rūpniecisko ēku segmentā ieguldīti 78,1 miljoni eiro un gandrīz puse novirzīta nojaukšanai.

Arī privātmāju segments iezīmē izteiktu izaugsmi – kopš 2020. gada ekspluatācijā nodotas 792 privātmājas, no kurām 294 pabeigtas tieši 2025. gadā. Šajā segmentā investīcijas pērn sasniedza 36,4 miljonus eiro, galvenokārt jaunu māju būvniecībai.

Savukārt biroju, publisko pakalpojumu un tirdzniecības ēku segmentos pērn aktivitāte ir bijusi salīdzinoši zemāka. Biroju ēku kategorijā realizācijas izmaksas sasniedza 18,9 miljonus eiro, publisko pakalpojumu ēkās investēti 12,4 miljoni eiro, bet vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības sektora ēkās veiktas investīcijas 4,2 miljonu eiro apmērā.

Papildu informācija par būvniecības attīstības tendencēm Rīgā pieejama Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās uzraudzības sistēmas vietnē www.sus.lv – ŠEIT.

 

Rātsnamā var iepazīties ar arhitektu risinājumiem publiskajai ārtelpai uz AB dambja

,

Līdz 5. jūnijam Rīgas domes 1. stāva foajē ikvienam interesentam ir iespēja apskatīt AB dambja publiskās ārtelpas attīstības metu konkursā iesniegtos darbus, lai iepazītos ar dažādiem redzējumiem par AB dambja nākotnes attīstību un tā potenciālu kļūt par daudzfunkcionālu un iedzīvotājiem pieejamu publisko ārtelpu.

Metu konkursu organizēja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, un tajā tika iesniegti septiņi meti. Konkursa mērķis bija rast labāko risinājumu AB dambja kā nozīmīgas Rīgas centra publiskās telpas daļas teritorijas attīstībai, izveidojot augstvērtīgu publisko ārtelpu un rekreācijas zonu, uzlabojot gājēju un velobraucēju savienojumus, veicinot pilnvērtīgu Daugavas ūdensmalu izmantošanu un pilsētvidē integrējot nacionālās identitātes un valstiskuma simbolus, konkrēti – pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes personību un vērtības.

 Pirmo vietu ieguva mets ar devīzi „ABČ”, ko izstrādāja SIA „RUUME arhitekti” kopā ar apakšuzņēmumiem SIA „Topia” un SIA „AMECO”. Komandā strādāja arī Oskars Vāvere, Aivars Bērziņš un Vineta Alekna.

 Otro vietu ieguva mets ar devīzi „DAM 414”, kuru izstrādāja SIA „ĒTER” ar apakšuzņēmumiem DRMA CPH ApS un Haskoning Nederland B.V. Komandā strādāja Dagnija Smilga, Simon Enemærke, Bech Rasmussen un Jan Doeksen.

Trešo vietu ieguva mets ar devīzi „ČAKSTES TAKA”, ko izstrādāja SIA „Pillar Contractor” un komandā strādāja arī Uldis Lauža, Ieva Šakale un Edgars Bogdanovs.

Izstāde ir pieejama ikvienam interesentam. Ekspozīcija izvietota Rātsnama 1. stāvā. Lai to apskatītu, iedzīvotājiem jādodas uz Apkaimju iedzīvotāju centru, kas atrodas 1.stāvā, un, uzrādot personas apliecinošu dokumentu, jāsaņem caurlaide.

  • Rātsnama darba laiks – ŠEIT.
  • Rātsnama apmeklēšanas kārtība – ŠEIT.

 

Paziņojums par teritorijas Dēļu ielā 4 lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai

22.04.2026. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-26-690-lē “Par teritorijas Dēļu ielā 4 (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 01000500209) un zemes vienības bez adreses (kadastra apzīmējums 01000500164) lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis

Grozīt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu (turpmāk – RVC AZ TP), lai zemes vienībai Dēļu ielā 4 (kadastra apzīmējums 0100 050 0209) un zemes vienībai bez adreses (kadastra apzīmējums 0100 050 0164) precizētu Detālplānojumā zemes vienībām Mūkusalas ielā 15, 15A, 23, 25, 25A, 29, 31, 42, 43, Mūkusalas ielā, bez adreses, Dēļu ielā 4, Dēļu ielā 6, Dēļu ielā 7 un Dēļu ielā 8, Rīgā un RVC AZ TP noteikto virszemes ūdensobjekta (Kīleveina grāvja) aizsargjoslu atbilstoši esošajai situācijai un tehniski precizētu funkcionālā zonējuma robežas atbilstoši precizētajai aizsargjoslai, kā arī visā lokālplānojuma teritorijā noteiktu apbūves parametrus atbilstoši RVC AZ TP noteiktajam maksimālajam apbūves augstumam (5 stāvi).

Lokālplānojuma ierosinātājs un izstrādātājs – Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

Publiskās apspriešanas termiņš ir 20 darba dienas, no 11.05.2026. līdz 05.06.2026.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 25.05.2026. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā “Rīga attīstās”.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 25.05.2026. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu šeit.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

 elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – šeit;

klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 05.06.2025. var iesniegt:

elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – šeit;

nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 05.06.2026.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;

klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama šeit.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

 

Edgars Bergholcs: Pašvaldībai steidzami jāsāk risināt sabiedriskā transporta problēma Skanstē

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs, uzklausot Skanstes attīstības aģentūras sniegto informāciju par apkaimē uzsāktajiem un plānotajiem investīciju projektiem, uzsver, ka pašvaldībai steidzami jārisina sabiedriskā transporta pieejamības jautājums.

“Pateicoties Skanstes attīstības aģentūras darbam, Skanste kļūst par Rīgas moderno centru, taču bez mērķtiecīgas sabiedriskā transporta attīstības šī izaugsme var apstāties. Skanste jau šobrīd Rīgas attīstības stratēģijā ir kā viena no prioritāri attīstāmajām teritorijām, taču mobilitātes jautājumi ilgstoši ir atstāti otrajā plānā. Apkaime attīstās daudz straujāk nekā Rīgas sabiedriskā transporta infrastruktūra, jo pašvaldība gadiem plāno iespējamos risinājumus,”

norāda E. Bergholcs.

Pēc Skanstes attīstības aģentūras sniegtās informācijas, pabeidzot šobrīd uzsāktos dzīvojamo ēku, biroju un pakalpojumu objektu projektus, pēc 2028. gada Skanstē ikdienā dzīvos un strādās aptuveni 40 000 cilvēku. Līdz šim apkaimē privāto investīciju apjoms ir sasniedzis 375 miljonus eiro un līdz 2030. gadam kopējais investīciju apjoms apkaimē varētu pārsniegt vienu miljardu eiro.

“Skanstē šobrīd notiek intensīva attīstība- tiek būvētas biroju ēkas, daudzīvokļu nami, izglītības un sporta infrastruktūra. Apkaimē jau tagad ir liela cilvēku plūsma, jo uz apkaimi ikdienā dodas gan skolēni, jaunieši un cilvēki, kas tur strādā. Pieaugot iedzīvotāju un darba vietu skaitam, neizbēgami palielināsies arī automašīnu plūsma, ja netiks nodrošinātas kvalitatīvas alternatīvas, un tas nav ilgtspējīgs risinājums,” uzsver Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs. Viņš arī atgādina, ka Skanstes teritorija ir iekļauta plānotajā zemo emisiju zonā, tādēļ pašvaldībai īpaši steidzami jānodrošina alternatīvi mobilitātes risinājumi.

 

Vienlaikus viņš norāda, ka pilsētai ir jānodrošina priekšnoteikumi investīciju piesaistei un ilgtspējīgai attīstībai:

“Pilsētai jābūt partnerim attīstītājiem un investoriem, un jāveicina investoru interese ieguldīt savu naudu Rīgā, jo viena pašvaldība vai tikai attīstītājs nevar sasniegt izcilu rezultātu. Skanstes attīstība jau šobrīd sniedz būtisku pienesumu Rīgas ekonomikai- tās ir jaunas darba vietas, mājokļi, nodokļu ieņēmumi un sakārtota pilsētvide.”

E. Bergholcs uzsver, ka īpaši svarīga ir Sporta ielas infrastruktūras attīstība, kas palīdzētu atslogot satiksmes plūsmu un uzlabotu mobilitāti apkaimē, īpaši sastrēgumstundās, turklāt dažu plānoto investīciju projektu attīstība ir atkarīga no Sporta ielas izbūves, jo tā nodrošinās pieejamību īpašumiem.

 

No 11.maija 57.autobuss kursēs biežāk un savienos Ķīpsalu ar Torņakalna staciju

, ,

Lai uzlabotu sabiedriskā transporta pieejamību un kursēšanas biežumu Ķīpsalā, nodrošinātu tiešāku savienojumu ar pilsētas dzelzceļa tīklu, kā arī izveidotu jaunu savienojumu Pārdaugavā dienvidu–ziemeļu virzienā, no 11. maija tiks veiktas izmaiņas 57. autobusa maršrutā. Turpmāk autobuss kursēs maršrutā “Ķīpsala – Torņakalna stacija”, un reisi būs biežāki arī dienas vidū un vakaros.

Līdz ar izmaiņām maršruts turpmāk nodrošinās nokļūšanu līdz Torņakalna stacijai, uzlabojot savienojumu ar vilcienu satiksmi, kā arī stiprinot mobilitāti tā dēvētajā Zināšanu jūdzē starp Latvijas Universitātes Akadēmisko centru un Rīgas Tehnisko universitāti.

Autobusi arī kursēs biežāk. Darba dienu maksimuma stundās intervāls samazināsies līdz aptuveni 30 minūtēm (līdz šim tas ir ap 60 minūtēm). Arī dienas vidū autobuss kursēs regulāri ik pēc aptuveni 30 minūtēm (šobrīd dienas laikā reisi netiek veikti). Tāpat 57. autobuss kursēs ilgāk vakara stundās. Pēdējais reiss uz Ķīpsalu būs plkst. 21.16 (šobrīd tas ir plkst. 19.46).

Reisu laiks pielāgots pasažieru ikdienas vajadzībām, piemēram, rīta reiss no Torņakalna nodrošinās iespēju savlaicīgi nokļūt Rīgas Tehniskajā universitātē līdz plkst. 8.15.

Izmaiņas izstrādātas sadarbībā ar Ķīpsalas iedzīvotājiem. Pēc diskusijām maršrutā veikti vairāki uzlabojumi, piemēram, izvēlēts kustības ceļš pa Raņķa dambi un Balasta dambi, kā arī izveidotas jaunas pieturas, kas uzlabos piekļuvi sabiedriskajam transportam un pārsēšanās iespējas.

Virzienā no galapunkta “Ķīpsala” autobusi kursēs – pa Matrožu ielu, Tīklu ielu, Ogļu ielu, Ģipša ielu, Zvejnieku ielu, Ķīpsalas ielu, K. Valdemāra ielu, Balasta dambi, Raņķa dambi, Uzvaras bulvāri, Valguma ielu, Akmeņu ielu, Jelgavas ielu, Vienības gatvi un Vilkaines ielu līdz galapunktam “Torņakalna stacija”.

Virzienā no Torņkalna stacijas maršruts tiks organizēts – pa Vilkaines ielu, Vienības gatvi, Jelgavas ielu, Akmeņu ielu, Valguma ielu, Uzvaras bulvāri, Raņķa dambi, K. Valdemāra ielu, Ķīpsalas ielu, Zvejnieku ielu, Ģipša ielu, Ogļu ielu, Tīklu ielu un Matrožu ielu līdz galapunktam “Ķīpsala”.

Maršrutā tiks izveidotas vairākas jaunas pieturas un tiek precizēti arī atsevišķu esošo pieturu nosaukumi, lai tie būtu vienoti un pasažieriem saprotamāki.

Jaunās un mainītās pieturas maršrutā:

 Ķīpsalas ielā jauna pietura “Ķīpsala”;

Balasta dambī jauna pietura “Balasta dambis”;

abām Raņķa dambī esošām pieturām “Kalnciema iela”, kur līdz šim apstājās tikai 3. autobusa maršruts, mainīts nosaukums uz “Balasta dambis”;

Uzvaras bulvārī jauna pietura “Nacionālā bibliotēka”;

Valguma ielā esošai pieturai “Valguma iela”, kur līdz šim apstājās tikai trolejbusi, braucot uz 2.trolejbusu parku, mainīts nosaukums uz “Nacionālā bibliotēka”;

Jelgavas ielā jauna pietura “2. trolejbusu parks”;

Vilkaines ielā jauna pietura “Torņakalna stacija”.

Jaunajās pieturās autobusi apstāsies pēc pieprasījuma.

57. autobusa kustību saraksts 

 

Rīdzinieki iesnieguši rekordlielu skaitu līdzdalības budžeta projektu; aktīvākā – Teikas apkaime

No 7. aprīļa līdz 6. maijam ikvienam rīdziniekam bija iespēja būt noteicējam savā apkaimē un iesniegt savas apkaimes attīstības projekta ideju līdzdalības budžeta projektu konkursā. Iedzīvotāji šogad aktīvi izmantojuši iespēju līdzdarboties savas apkaimes attīstībā – noslēdzoties līdzdalības budžeta projektu konkursam ideju iesniegšanai, pašvaldība saņēmusi rekorddaudz – 62 projektu – pieteikumus 31 apkaimē gan no biedrībām, gan atsevišķiem iedzīvotājiem.

Biežāk pieteiktās ieceres saistītas ar ūdenstilpju krasta joslu sakārtošanu, papildinot tās ar atbilstošu infrastruktūru, kā arī ar atpūtas un sporta infrastruktūras izveidi un pilnveidi apkaimēs. Lielākā daļa šogad iesniegto pieteikumu ir infrastruktūras projekti, tomēr konkursā saņemti arī vairāki sociālās inovācijas un iekšpagalmu kategorijas projekti.

Aktīvākie ideju iesniedzēji arī šogad bijuši Teikas apkaimes iedzīvotāji, piesakot astoņus projektus. Tālāk seko Centra apkaime ar pieciem iesniegtiem projektiem, kā arī Āgenskalna apkaime ar četriem pieteikumiem.

Atbilstoši konkursa nolikumam sekos projektu izvērtēšana divās kārtās:

  • Jau maijā vērtēšanas komisija izskatīs visus iesniegtos projektus un pārbaudīs to atbilstību administratīvajiem kritērijiem.
  • Otrajā kārtā projektu īstenošanas iespējas un izmaksas vērtēs atbilstošās Rīgas pašvaldības un valsts institūcijas, sniedzot savus atzinumus. Pēc atzinumu saņemšanas komisija atkārtoti izskatīs projektus un virzīs tos iedzīvotāju balsojumam, kas notiks novembrī.

Konkursa mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem tieši lemt par pilsētas budžeta daļas izlietojumu un uzlabot publisko vidi savā apkaimē, savukārt pašvaldībai gūt atgriezenisko saiti par iedzīvotājiem nepieciešamiem pilsētvides uzlabojumiem.

Iesniedzamie projekti iedalās trīs kategorijās:

  • infrastruktūras projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
  • iekšpagalmu projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
  • sociālo inovāciju jeb nemateriālie projekti (finansējums vienam projektam līdz 50 000 eiro).

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2 850 000 eiro.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas pašvaldība rīko kopš 2019. gada, kopā septiņos konkursa norises gados atbalstīti 64, ieskaitot 2025. gadu, iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu.

 

Zaļināšanas plāns prezentēts konferencē par pilsētvides noturību pret nokrišņiem un plūdiem

2026. gada 23. aprīlī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) sadarbībā ar starptautiskā projekta ECCO* partneriem rīkoja konferenci “Intensīvi nokrišņi un pilsētvides noturība. Dati, modeļi un praktiskie risinājumi drošai pilsētvidei”, pulcējot vietējos un ārvalstu ekspertus, lai meklētu datos balstītus risinājumus drošākai pilsētvides attīstībai mainīgos klimata apstākļos. Konferencē projekta LIFE-LATEST adapt pārstāve, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Nozaru politikas plānošanas nodaļas galvenā projektu vadītāja Liene Griķe iepazīstināja ar “Rīgas pilsētvides zaļināšanas plānu”, ko tuvākajos mēnešos plānots nodot sabiedriskajai apspriešanai un apstiprināt 2026. gada augustā.

Plašākā konferences kontekstā LVĢMC eksperti prezentēja aktuālās tendences nokrišņu monitoringā un plūdu modelēšanā Latvijā, savukārt eksperti no Norvēģijas un Dānijas dalījās pieredzē par kombinēto laikapstākļu modelēšanas metodēm. Konferencē tika aplūkota gan vietējā, gan starptautiskā labā prakse, kā arī nākotnes pieejas ekstremālu laikapstākļu, īpaši intensīvu lietusgāžu, radīto risku pārvaldībā.

“Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāns” ir konkrēts politikas plānošanas dokuments piecu gadu periodam, kas paredz praktisku rīcību pašvaldības teritorijās. Tā galvenais mērķis ir stiprināt Rīgas klimatnoturību un vienlaikus uzlabot publisko ārtelpu kvalitāti. Lai to sasniegtu, plānā paredzēta virkne savstarpēji saistītu pasākumu – zaļās infrastruktūras paplašināšana, efektīvāka tās pārvaldība, klimata risku integrēšana teritoriju attīstības plānošanā, kā arī sabiedrības informēšana un iesaiste.

Liene Griķe savā prezentācijā akcentēja klimata pārmaiņu ietekmi uz Rīgu, uzsverot, ka pilsētā jau šobrīd novērojams vidējās gaisa temperatūras pieaugums, biežāki un intensīvāki nokrišņi, kā arī garāki un izteiktāki karstuma viļņi. Līdzteksu šīm tendencēm arvien biežāk iezīmējas arī ilgstoši sausuma periodi, kas vēl vairāk sarežģī pilsētvides pārvaldību un prasa kompleksus risinājumus. Kā viens no nozīmīgākajiem riskiem “Rīgas pilsētvides zaļināšanas plānā” tika izcelts karstums pilsētvidē. Blīva apbūve, asfaltētas un betonētas virsmas veicina karstumsalu efektu, kā rezultātā temperatūra pilsētā var būt par 5 līdz 10 grādiem augstāka nekā apkārtējās teritorijās. Šis efekts saglabājas arī nakts stundās, kad uzkrātais siltums tiek izstarots atpakaļ vidē, traucējot pilsētas iedzīvotājiem pilnvērtīgi atpūsties un atjaunoties. Tas ietekmē ne tikai iedzīvotāju komfortu, bet arī veselību, jo karstums Eiropā ir viens no galvenajiem ar klimata pārmaiņām saistīto nāves gadījumu cēloņiem.

Ne mazāk nozīmīgs klimata pārmaiņu izraisīts izaicinājums ir plūdu risks. Intensīvu nokrišņu laikā lietus ūdens pilsētā nespēj pietiekami ātri infiltrēties gruntī, jo to ierobežo blīvā apbūve un necaurlaidīgās virsmas. Rezultātā tiek appludināta infrastruktūra, traucēta satiksme un radīti zaudējumi gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem. Īpaši sarežģīta situācija veidojas Rīgas vēsturiskajā centrā, kur lietus ūdens un sadzīves notekūdeņi tiek novadīti vienotā kanalizācijas sistēmā, kas izbūvēta pirms aptuveni simts gadiem un intensīvu lietusgāžu laikā nespēj uzņemt visu ūdens apjomu. Tas rada papildu riskus gan videi, gan pilsētas saimnieciskajai darbībai.

Trešais būtiskais aspekts ir bioloģiskā daudzveidība. Klimata pārmaiņu ietekmē izplatās invazīvās sugas, savukārt esošā zaļā infrastruktūra kļūst mazāk noturīga. Tas nozīmē, ka samazinās arī dabas spēja nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, gaisa attīrīšanu, mikroklimata regulāciju un ūdens uzkrāšanu.

Atbildot uz šiem izaicinājumiem, zaļināšanas plāns paredz plašāku dabā balstītu risinājumu ieviešanu. Tie ietver apstādījumu, koku, ūdens elementu un citu dabas struktūru integrēšanu pilsētvidē, kā arī inovatīvus risinājumus, piemēram, zaļos jumtus un sienas. Šāda pieeja tiek uzskatīta par vienu no izmaksu ziņā efektīvākajiem un ilgtspējīgākajiem veidiem, kā vienlaikus risināt vairākas problēmas – samazināt karstumu, mazināt plūdu riskus un uzlabot dzīves kvalitāti pilsētā. Papildus tam dabā balstītie risinājumi uzlabo gaisa kvalitāti, samazina troksni un pozitīvi ietekmē iedzīvotāju fizisko un mentālo veselību. Balstoties uz nokrišņu un karstumsalu datiem, identificētas 186 problēmteritorijas, kurās klimata riski ir visizteiktākie. Ņemot vērā ierobežotos resursus, teritorijas ir prioritizētas pēc iedzīvotāju un darbavietu blīvuma, kā arī zaļās infrastruktūras pieejamības, par prioritāti nosakot Rīgas vēsturisko centru. Kopumā plānā iezīmētas vairāk nekā 30 konkrētas rīcības, kas aptver gan infrastruktūras attīstību, gan pārvaldības uzlabojumus.

Ar konferences ierakstu iespējams iepazīties YouTube platformā, LETA kanālā, kā arī šeit:

* “Enhancing resilience in a Changing Climate through comprehensive urban flood design”

Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.

 

Par zemes vienības Katoļu ielā bez numura (lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai

22.04.2026. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-26-691-lē “Par zemes vienības Katoļu ielā bez numura (kadastra apzīmējums 01000400052) un zemes vienības daļas Katoļu ielā bez numura (kadastra apzīmējums 01000399000) lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma mērķis ir grozīt Rīgas teritorijas plānojumā noteikto funkcionālo zonējumu lokālplānojuma teritorijā, mainot transporta infrastruktūras teritoriju uz jauktas centra apbūves teritoriju, lai nodrošinātu tiesiskus priekšnoteikumus sociālās apbūves – dienas aprūpes centra – izveidei, vienlaikus precizējot Katoļu ielas sarkano līniju novietojumu un nodrošinot teritorijas racionālu, funkcionāli pamatotu un Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai atbilstošu izmantošanu.

  • Lokālplānojuma ierosinātājs – biedrība “Latvijas Samariešu apvienība”.
  • Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA “Metrum”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir 20 darba dienas, no 05.05.2026. līdz 01.06.2026.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 18.05.2026. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē – šeit,  kā arī pašvaldības Facebook kontā “Rīga attīstās”.
Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 18.05.2026. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – šeit.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

 elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – šeit;

klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 01.06.2025. var iesniegt:

elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – šeit;

nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 01.06.2026.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;

klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu da rba laikiem pieejama šeit.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

 

Rīgas domes koalīcija vienojas par Vecās Ģertrūdes baznīcas laukuma projekta virzību

(precizējums 23.04.2026.g.publikācijai) Rīgas pašvaldība realizēs Ģertrūdes ielas projektu – seguma atjaunošanu posmos no A. Čaka līdz K. Barona ielai un no Brīvības līdz Skolas ielai, tajā skaitā ūdensvada izbūves darbus 195 m garumā ielas posmā no Vecās Ģertrūdes baznīcas līdz Skolas ielai, taču citādā veidā, nekā iepriekš lemts.

 Koalīcija vienojās, ka pirmo gadu pēc remonta tiks saglabāta satiksme ap vecās Ģertrūdes baznīcu darba dienās no plkst. 7.00 līdz 19.00. Atļautais braukšanas ātrums varētu būt 20 kilometri stundā.

 Pārējā laikā – darbadienu vakaros un brīvdienās – rotācijas aplis ap baznīcu tiks atvēlēts gājējiem, satiksmi atļaujot tikai vietējiem iedzīvotājiem, transportlīdzekļiem ar atļaujām iebraukšanai stāvvietās un valsts dienestiem, piemēram, ugunsdzēsējiem un neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.

 Otrajā gadā pēc remontdarbu pabeigšanas rotācijas aplis ap baznīcu tiks atvēlēts gājējiem visās dienās. Šajā laikā satiksme ap Ģertrūdes baznīcu tiks atļauta tikai vietējiem iedzīvotājiem, transportlīdzekļiem ar atļaujām vai valsts dienestiem.

 Pēc otrā gada plānots rīkot iedzīvotāju un uzņēmēju aptauju par ieviesto izmaiņu ietekmi un novērtējumu, lai lemtu, kurš no šiem modeļiem ir piemērotākais un pēc izvērtēšanas tas tiks īstenots.

Iniciatīvu par gājēju zonas izveidi ar ielas labiekārtojumu pie Vecās Ģertrūdes baznīcas jau 2020. gadā iesniedza Rīgas Centra attīstības biedrība līdzdalības budžeta konkursā, kas guva vislielāko iedzīvotāju atbalstu (3490 balsis). Projekts paredzēja rotācijas apli daļēji pārveidot par labiekārtotu pastaigu un atpūtas zonu pie baznīcas ieejas, vienlaikus saglabājot satiksmi un pielāgojot tās organizāciju.

Šobrīd šis priekšlikums ir saskaņots ar ieinteresētajām pusēm – apkaimes uzņēmēju, restorānu saimnieku un citu iesaistīto pušu iebildumiem.

Koalīcija arī vienojās, ka jaunais risinājums būs jāsaskaņo ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, Pilsētas arhitektu dienestu un pilsētas galveno arhitektu, nodrošinot tam pievienoto vērtību publiskajā ārtelpā atbilstoši Ģertrūdes baznīcas un apkārtējo ēku vēsturiskajam veidojumam.

Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentam tiks uzdots izstrādāt optimālos risinājumus satiksmes organizēšanai.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītāja Marta Kotello:

“Man ir svarīgi, lai šis projekts sešus gadus pēc iesniegšanas Līdzdalības budžeta projektu konkursā izkustētos no nulles punkta. Ar kolēģiem esam vienojušies projektu realizēt pa kārtām, kas jau pirmajā gadā paredz gan būtisku satiksmes mierināšanu, gan laukumu pilnībā atdot gājējiem nedēļas nogalēs un vakaros. Respektējam arī uzņēmēju organizāciju viedokli, tādēļ esam vienojušies par šādu risinājumu.”

Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājas vietnieks Ansis Pūpols:

“Esmu priecīgs, ka ir sperts plats solis pretī tam, lai Rīgas centra attīstības biedrības iecerēto Ģertrūdes laukuma rekonstrukciju sabalansētu ar citu sabiedrības grupu vajadzībām un laukuma īstenošanai piešķirtu jaunu pievienoto vērtību absolūti demokrātiskā veidā.”