Arhīvs birkai: Integrācija

Biedrība “DrKT” aicina pieteikties jauniešus projektā “Top kino!”, kas norisināsies šajā vasarā Rīgā un ārpus tās.

Projekta laikā jaunieši mācīsies veidot kino – apgūs aktiermeistarību, operatora darbu, filmu režiju un visu citu, kas nepieciešams filmai, bet augustā jauniešiem būs iespēja piecas dienas dzīvot ārpus Rīgas un veidot savu autorfilmu par pašu izvēlētu tēmu.

Projekta vadītāja režisore Inda Vaļeniece jau vairākus gadus strādā ar jauniešiem tieši kino jomā. Kopā ir radītas filmas “Ietekmēt!”, “Lohdauns”, “Sirds pīrāgā”. Šo projektu laikā jaunieši ne tikai ir apguvuši iemaņas kino profesijā, bet arī ieguvuši jaunus draugus un īstus komandas biedrus, jo kino nozīmē: bez tevis nav manis.

Īpaši šajā projektā ir gaidīti jaunieši no Ukrainas, lai stāstītu savus stāstus. Projekts norisināsies latviešu valodā (protams, ar nepieciešamo atbalstu valodas jautājumos), kas būs lieliska iespēja praktizēt latviešu valodu un iegūt latviešu draugus.

🟩 Nodarbības Rīgas Katoļu ģimnāzijā (O. Vācieša ielā 6) notiks pirmdienās un trešdienās.
🟩 Pirmā tikšanās – 3. jūlijā.
🟩 Filmēšana ir paredzēta no 19. līdz 23. augustam, savukārt filmas pirmizrāde – septembrī. Dalība bez maksas.

🟩 Pieteikšanās rakstot vai zvanot: 29294013 vai indra.valeniece@gmail.com.

Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.

 

Attēls no "Droša māja" arhīva

Piektdien, 28. jūnijā, ar meistardarbnīcu-pārsteigumu noslēdzās 9 nodarbību cikls, ko organizē biedrība “Patvērums “Drošā māja””.

Nodarbību būtība – ievadkurss par dzīvi Latvijā. Tiek apskatīts plašs tēmu loks – cilvēktiesības, nodarbinātība, veselības aizsardzība, izglītība, tradīcijas un kultūra. Līdz šim nodarbības bija organizētas Patvēruma meklētāju izmitināšanas centru iemītniekiem no Muceniekiem un Liepnas. Mācības uzsāka 147, kopā sertifikātus saņēmušas 137 personas.

Taču, tā kā ievadkursa mērķa grupa ir ne tikai patvēruma meklētāji, bet ikviens trešās valsts (ārpus ES) pilsonis, kas Latvijā dzīvo ne ilgāk par 5 gadiem, tad šoreiz grupas sastāvs bija citāds. Tie bija ukraiņi, kas Latvijā dzīvo kara dēļ.

Šai grupai nodarbības noritēja ļoti praktiskā veidā, dodoties izglītojošās ekskursijās uz organizācijām un iestādēm, kas saistītas ar apgūstamo tēmu. Piemēram, lekcija par darbu noritēja Nodarbinātības valsts aģentūrā. Aptaujājot kursu dalībniekus, izrādījās, ka starp viņiem ir gan tādi, kas Latvijā dzīvo dažus gadus, gan tādi, kas ieradušies pirms dažiem mēnešiem. Taču gan vieni, gan otri apgalvo, ka kursā uzzinājuši daudz ko jaunu, kā arī daudz guvuši no socializācijas mācību gaitā.

Arī noslēdzošā nodarbība, kas tematiski veltīta brīvā laika aktivitātēm, bija praktiska. Tā bija paredzēta kā pārsteigums, jo dalībnieki tikai dienu pirms nodarbības uzzināja, kas tieši tas būs… Un – devās uz VEF kultūras pili, lai keramikas studijā “Saule” Jura Tumulkāna vadībā varbūt pirmo reizi mūžā iemēģinātu roku māla veidošanā! Daži izveidoja svilpavniekus (un tie patiešām skanēja!), daži sēdās pie podnieka ripas un radīja savus pirmos traukus. Darbošanās deva jaunu pieredzi un palīdzēja uzzināt, cik lielas brīvā laika pavadīšanas iespējas ir Latvijā. Viena dalībniece izteica vēlmi rudenī pievienoties tieši šai studijai.

Pēc nodarbības dalībnieki saņēma sertifikātus par kursa apguvi. Skanēja jautājums “Kādas nodarbības vēl pie jums, “Patvērumā “Drošā māja”” būs?”. Šādi jautājumi sniedz gandarījumu un apziņu, ka palīdzība iebraucējiem nav “ķeksīša” pasākums, ka patiešām ir iespējams palīdzēt – gan praktiski, gan emocionāli.

Attēls no "Droša māja" foto albūma

Attēls no “Droša māja” foto albūma

 


Projekts “Latvija – valsts pie Baltijas jūras!” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.–2027. gada perioda atbalstu, granta līguma nr. PMIF/13.3./2023/1/04. Kopējais projekta finansējums ir 302 765,06 eiro, ko veido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējums 227 073,79 eiro un Latvijas valsts budžeta finansējums 75 691,27 eiro.

Informāciju sagatavoja Ilze Ķīķere, biedrības “Patvērums “Drošā māja”” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob. tel. +371 22017831

 

Foto no "Meta Advisory"

Mūžizglītība, digitālās un finanšu pratības uzlabošana var ievērojami mazināt sociālas atstumtības risku, kas skar 27,6% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, secināts konferencē “Cilvēki sociālās atstumtības ēnā”, kas 18. jūnijā norisinājās NVO namā.

Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 tūkstošus cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju šajā vecuma grupā, Lietuvā šādā situācijā ir 410 tūkstoši cilvēku (20%) un Igaunijā – 178 tūkstoši cilvēku (18,9%). Tādējādi Latvijas situācija vērtējama kā smagākā, konferencē “Cilvēki sociālās atstumtības ēnā – kā mūžizglītība un finanšu pratība spēs uzlabot viņu labklājību” atzina viens no pētījuma autoriem, augstskolas RISEBA prorektors Valters Kaže.

V.Kaže uzsvēra, ka svarīgi sasniegt šo iedzīvotāju daļu, kurus varētu dēvēt par “neredzamajiem”, jo ikviens no tiem ir zaudēts cilvēkkapitāls un potenciāls sociālais un ekonomiskais slogs sabiedrībai. Tāpēc būtiski veicināt šo sociālo grupu reintegrāciju darba tirgū, valsts pārvaldes institūciju, izglītības iestāžu un NVO kopējā sadarbībā nodrošinot to motivācijai un spējām atbilstošu prasmju attīstību, psiholoģiskā atbalsta un finanšu pratības mentoringa iespējas. Kā risinājuma iespējas pētījumā izcelta mērķēta mūžizglītība, valsts līmeņa prasmju monitorings un digitālo prasmju attīstīšana.

“Neredzamo temats kļūst arvien aktuālāks: joprojām liela sabiedrības daļa cieš no sociālās atstumtības un neiekļaujas arī darba tirgū, vienlaicīgi tam valdība arvien vairāk runā par darbaspēka trūkumu. Savukārt, kā norāda Latvijas Banka, reģionos vērojama klātienes finanšu pakalpojumu sašaurināšanās, kas daļai iedzīvotāju arī var radīt atstumtības sajūtu. Mūžizglītība un finanšu un digitālā pratība ir svarīgi instrumenti, ar kuriem šīm sabiedrības grupām var palīdzēt un veidot sabiedrību ar iekļaujošu nodarbinātību,”

diskusijas tematiku iezīmēja “Meta Advisory” vadītājs Armands Gūtmanis.

Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis konferencē akcentēja nepieciešamību veidot “ceļa karti”, ar kuras palīdzību darba tirgū iekļaut riska grupas cilvēkus.

“Svarīgs jautājums ir problēmas diagnostika, lai uzzīmētu turpmākā ceļa karti, kas var arī nebūt visam mūžam, bet praktiski noderēt tuvākajā nākotnē.”…

“Bezdarbs tuvākajos gados pietuvosies dabiskā bezdarba līmenim – šobrīd reģistrētā bezdarba līmenis ir 5,2%, tāpēc darba tirgū maksimāli jāiesaista darbaspēka rezerve un ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji, bet šīm grupām bieži vien digitālās prasmes nav pietiekamā līmenī un tās jāuzlabo,”

secināja I. Lipskis.

Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) Darba tirgus departamenta direktore Eva Lossane atzina, ka šobrīd, kad aktuāla ir motivācija mācīties mūža garumā, arī karjeras konsultants ir pieprasīta profesija.

“Sabiedrība pamazām pierod pie situācijas, ka karjeras konsultācija attiecas uz jebkuru un ir izmantojama mūža garumā.”

“Obligātās izglītības posmā vēl vairāk jāiedziļinās tajā, kā skolēnus mācām apgūt jaunas zināšanas, izzināt jaunas lietas – tas, manuprāt, ir liels izaicinājums gan politikas veidotājiem, gan izglītības profesionāļiem,”

sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Baiba Bašķere.

Latvijas Augstskolu un koledžu mūžizglītības asociācijas valdes priekšsēdētāja Ingūna Jurgelāne-Kaldava pauda uzskatu, ka augstākās izglītības līmenī 80% cilvēku jau zina, kā rīkoties situācijā, ja nepieciešamas papildu prasmes.

“Kurpretim tas, kā sasniegt “neredzamās grupas”, ir liels uzdevums pašvaldībām, jo tieši tās vislabāk zina savus cilvēkus,”

sacīja Ingūna Jurgelāne-Kaldava

Latvijas sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētāja Una Lapskalna pauda bažas par to, ka digitālās prasmes var būt nepietiekamas arī gados jauniem cilvēkiem, kuriem interesē ļoti šauras tēmas.

“Vēl pavisam cits stāsts ir sociālo dienestu klienti, kas ir tik bēdīgā situācijā, ka NVA programmas viņiem pat nav piemērojamas. Neslēpsim, ka Latvijā ir daļa praktiski analfabētisku un arī tikai svešvalodā runājošu cilvēku,”

sacīja U. Lapskalna.

Sociālās uzņēmējdarbības uzņēmuma “Ligero” vadītāja Liene Reine-Miteva pastāstīja, ka aptuveni 22% no 200 Latvijā aktīvajiem sociālajiem uzņēmumiem par savu darbības jomu izraudzījušies darba atrašanu cilvēkiem no riska grupām: personām ar invaliditāti, sodāmību, pēc ārstēšanās no atkarībām. Sociālie uzņēmumi palīdz arī Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Uzņēmuma “IPF Digital Latvia” vadītājs Toms Vandāns konferencē atzina, ka finanšu jomā saistībā ar dažādu sabiedrības grupu iekļaušanu lielākā problēma ir ēnu ekonomika, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc daļai cilvēku tiek liegta pieeja dažādiem finanšu pakalpojumiem.

T. Vandāns atzina, ka senioriem finanšu pakalpojumi var būt grūtāk pieejami digitālo prasmju trūkuma dēļ: daudzas darbības veicamas attālināti, tāpēc var būt vajadzīga zvanu centra darbinieku palīdzība.

“No otras puses, rīkošanās ar digitāliem dokumentiem un citi finanšu pratības pamati ir jāmācās arī jauniešiem. Jau šobrīd ikdienas finanšu pakalpojumu pamatā ir darbības ar viedtālruni un aplikācijām, un tā tas būs arī tuvākajā nākotnē. Finanšu pratība ir ļoti individuāla un nav viegli definēt, kura grupa ir visvairāk pakļauta riskam. Galvenais ir piedāvāt dažādas izglītošanās iespējas un apmācīt cilvēkus, kā nopietni izturēties pret savām finansēm,”

izteicās T. Vandāns.

Jauniešu auditorija ir sociālā uzņēmuma “Visas iespējas” uzmanības centrā. Tā vadītājs Gustavs Upmanis pastāstīja, ka uzņēmuma izstrādātais “Darba tinderis” palīdz jauniešiem pārvarēt bailes no neizdošanās darba intervijā, organizējot īsas virtuālas sarunas ar potenciālo darba devēju.

Savukārt Latvijas Senioru kopienu apvienības pārstāve, Senioru Saeimas priekšsēdētāja Barba Girgensone kā daudzu senioru galveno problēmu minēja gan prasmju, gan mūsdienīgu datoru un viedtālruņu neesamību.

“Tāpēc aktuāls ir jautājums par bibliotēkām ārpus Rīgas, kur reizē var iegūt pieeju internetam un saņemt konsultāciju par dažādu valsts pakalpojumu izmantošanu,”

sacīja B. Girgensone.

Saeimas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sekretārs Edmunds Cepurītis, rezumējot konferencē izskanējušos viedokļus, uzsvēra, ka viņa pārstāvētās komisijas uzdevums arī turpmāk būs savest kopā sociālās atstumtības jautājumu risināšanā iesaistītās puses un meklēt risinājumus.

Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka darba devēju iesaiste ir ļoti svarīga. Kā pozitīva ir vērtējama tendence par to, ka šobrīd ir iespēja mācīties, atrodoties darba vietā. Referenti izteica aicinājumu darba devējiem vēl precīzāk un fokusētāk definēt savas vajadzības, tādējādi veicinot apmācības efektivitāti. Šāds modelis šobrīd tiek attīstīts NVA apmācību programmās, kas tiek veidotas sasaistē ar darba devēju pieprasījumu.

Konferencē uzstājās:

  • Valters Kaže, augstskolas RISEBA prorektors, Imants Lipskis, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors;
  • Eva Lossane, Nodarbinātības valsts aģentūras darba tirgus departamenta direktore;
  • Baiba Bašķere, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore;
  • Ingūna Jurgelāne-Kaldava, Latvijas Augstskolu un koledžu mūžizglītības asociācijas valdes priekšsēdētāja;
  • Una Lapskalna, Latvijas sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētāja;
  • Liene Reine-Miteva, sociālās uzņēmējdarbības uzņēmuma “Ligero” vadītāja;
  • Toms Vandāns, uzņēmuma “IPF Digital Latvia” vadītājs;
  • Gustavs Upmanis, sociālā uzņēmuma “Visas iespējas” veidotājs;
  • Barba Girgensone, Latvijas Senioru kopienu apvienības struktūrvienības “Senioru saeima” priekšsēdētāja;
  • Edmunds Cepurītis, Saeimas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sekretārs.

Konferenci rīkoja:

  • augstskola “RISEBA” sadarbībā ar:
  • Latvijas senioru kopienu apvienību;
  • Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju “SUSTENTO”;
  • Rīgas aktīvo senioru aliansi RASA;
  • Latvijas pretnabadzības tīklu “EAPN Latvia”;
  • Vidusdaugavas NVO centru;
  • Latvijas augstskolu un koledžu mūžizglītības asociāciju “LAKMA”;
  • Latvijas sociālo darbinieku biedrību;
  • Latvijas pieaugušo izglītības apvienību;
  • Sociālo uzņēmumu “Visas iespējas”.

Konference “Cilvēki sociālās atstumtības ēnā – kā mūžizglītība un finanšu pratība spēs uzlabot viņu labklājību” ievadīja pasākumu sēriju “Nākotnes sociālās un darba tirgus politikas forums”.

 

Informāciju sagatavoja Armands Gūtmanis, “Meta Advisory” direktors
armands.gutmanis@metaadvisory.lv

 

Jūnija “NVO nama ziņās” iepazīstinām ar organizāciju, kura aktīvi darbojas NVO nama telpās, rīkojot izzinošas un radošas nodarbības bērniem. Lai iepazīstinātu plašāk ar biedrību un aktuālajiem projektiem, uz sarunu aicinājām biedrības vadītāju Inetu Kaužēnu.

“Biedrība “Priekumus” piedāvā dažādus pasākumus, darbnīcas un projektus, kas veicina pašizziņu, pašizaugsmi, attīsta radošo domāšanu un inovatīvas pieejas dažādām dzīves jomām. Biedrības ietvaros piedāvājam bērnu apzinātības nodarbības, kurās mācāmies attīstīt sevī superspējas – svinēt sevi un dzīvi pateicībā un mīlestībā,”

uzsver Ineta Kaužēna.

Aicinām izlasīt pilnu interviju!

NVO nama jūnija ziņu izdevums

NVO nama jūnija ziņu izdevums

 

Vēl izdevumā atradīsiet ziņas par gaidāmajiem pasākumiem NVO namā, NVO jaunumiem un informāciju par aktuālajiem projektu konkursiem.

Gaišu saulgriežu laiku!

📌 Ieskaties “NVO nama ziņās!”

 

Foto: Hroniski slimo bērnu draugu biedrība “Sūrābele”

Hroniski slimo bērnu draugu biedrība “Sūrābele” Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros turpina realizēt projektu “Mēs varam vairāk” un aicina visus interesentus uz bezmaksas semināru “Par veselību”.

Seminārs notiks 2024. gada 1. jūlijā no pulksten 15.30 līdz 17.30 Kopienas centrā “Ābeļzieds”, Dzirciema ielā 24, Rīgā.

Seminārs sāksies ar lekciju par jaunumiem veselības jomā, par veselīgu dzīvesveidu, pirmo palīdzību bērniem un pieaugušajiem, par sportu un rehabilitācijas iespējām. Semināra turpinājumā katram būs iespēja uztaisīt savu veselīgā uztura ceļvedi, pamēģināt nūjošanas tehniku, pirmās palīdzības sniegšanu, iepazīties ar rehabilitācijas iespējām mājās.

Semināra noslēgumā dalībniekiem būs iespēja piedalīties diskusijā un dalīties ar savu pieredzes stāstu par tēmu “Modernā medicīna”.

Semināru vadīs Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas fakultātes students Ivans Meščans.

Biedrības projekta “Mēs varam vairāk” nākamās aktivitātes:

  • 2024. gada 15. jūlijs – notiks ziedojumu izdale no biedrībai piederošās ziedojumu telpas Saulgožu ielā 24a.
  • 2024. gada 29. jūlijs – projekta “Mēs varam vairāk” noslēgums un spilgtāko mirkļu foto izstāde kopienas centrā “Ābeļzieds”’, Dzirciema ielā 24.

Nodarbības un aktivitātes notiek bez maksas.

Papildu informācija:
Mudīte Paegle, tel. 29182048;
Līga Dumpe, tel. 29587700
e-pasts: surabele@gmail.com

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Biedrība “Lab Futura” uzsāk projekta “Mana Rīga” īstenošanu. Projektā līdz gada beigām norisināsies izglītojoši-radošas aktivitātes un atbalsta grupas nodarbības Ukrainas iedzīvotājiem, kā arī sporta aktivitātes Ukrainas iedzīvotāju bērniem.

Tiks organizētas divas psiholoģiskā atbalsta grupas, kuras vadīs ukraiņu valodā runājošs, darbam atbilstošu kvalifikāciju ieguvis psihologs. Grupu terapija mazinās psiholoģisko spriedzi, kas saistīta ar smago situāciju Ukrainā un pārcelšanos uz Latviju, un sniegs atbalstu integrācijas procesa veiksmīgai norisei. Pirmais cikls sāksies šī gada 27. jūnijā un noslēgsies 5. augustā (kopā 12 nodarbības). Nodarbības notiks pirmdienu un ceturtdienu vakaros plkst. 18:00-20:00 Rīgas centrā. Nodarbībās tiks piedāvāta kafija, tēja un uzkodas.

✅ Vairāk informācija un pieteikšanās anketa – ŠEIT

Sešas izglītojoši-radošas aktivitātes sniegs iespēju iepazīt Latvijas mākslu, kultūru, tradīcijas un dabu, vienlaicīgi veicinot starpkultūru dialogu un mijiedarbību ar vietējo sabiedrību. Visu vasaru norisināsies arī sporta nodarbības Latvijā dzīvojošiem ukraiņu bērniem un jauniešiem. Nodarbības notiks Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem šī gada 26. jūnijā, 3., 10., 17., 24. un 31. jūlijā un 7. un 14. augustā plkst. 15:00-17:00.

Projektu “Mana Rīga”, Nr. RAIC-24-109-li, īsteno biedrība “Lab Futura”. Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.

Informācija: Gunita Ģēģere, officelabfutura@gmail.com, 26367166.

Memoranda padomes mērķis ir aizstāvēt sabiedrības intereses nozīmīgu aktualitāšu un nākotnes plānu izstrādē un ieviešanā Pašvaldībā, veicināt efektīvu sabiedrības līdzdalību Pašvaldībā un līdzdarboties lēmumu izstrādē un īstenošanā, kuri attiecas uz visu nevalstisko organizāciju sektora darbību.

Otrdien, 18. jūnijā laikā no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00, Rātsnama Portretu zālē norisināsies Rīgas domes un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde.

Sēdes darba kārtība:

  • Informācija par nevalstisko organizāciju pārstāvju sastāva izmaiņām padomē. Ziņotājs: Ilona Stalidzāne, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja;
  • Balsojums par Memoranda padomes vadītāja vietnieku;
  • Balsojums par Memoranda padomes pārstāvju deleģēšanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Stratēģijas ieviešanas padomē un Rīgas domes Stratēģisko projektu uzraudzības komisijā;
  • Ziņojums par publiskās apspriešanas ierosināšanas darba grupas rezultātiem. Ziņotājs: Natālija Bulgakova, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Juridiskās pārvaldes vadītāja;
  • Prezentācija “Līdzdalības budžeta projektu konkursa kārtības no 2025. gada piedāvājums”. Ziņotājs: Gatis Štolcers, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Apkaimju attīstības nodaļas vadītājs;
  • Diskusija par nākamajās Memoranda Padomes sēdēs darba kārtībā iekļaujamajiem jautājumiem.

Sēdes tiešraidi var vērot – ŠEIT

 

Līdz nākamā gada beigām Rīgas pašvaldība uzlabos vides pieejamību astoņpadsmit sociālo pakalpojumu ēkās.

 

🟩 Rīgas pašvaldība noslēgusi būvdarbu līgumu ar SIA “Laguta” par vides pieejamības nodrošināšanas pasākumu īstenošanu sociālo pakalpojumu ēkās:

  • Balvu ielā 11
  • Ludzas ielā 43
  • Latgales ielā 208
  • Kolkasraga ielā 18
  • Eiženijas ielā 1E
  • Vidrižu ielā 1A
  • Ezera ielā 21 – 32
  • Avotu ielā 31 k-1
  • Avotu ielā 31 k-2
  • Ūnijas ielā 49
  • Imantas 8.līnijā 1 k-3 – 1A
  • Mazjumpravas ielā 8
  • Burtnieku ielā 37

🟩 SIA “Baltic Construction Company” (BCC) uzlabos vides pieejamību:

  • Biešu ielā 6
  • Sudrabu Edžus ielā 11
  • Apes ielā 8
  • Imantas 7.līnijā 4.

🟩 Pilnsabiedrība “AKN” veiks būvdarbus:

  • Latgales ielā 180B.

Vides pieejamības pasākumu būvuzraudzību veiks SIA “IJ Vide”.

Projekta kopējās izmaksas ir 3 186 128 eiro, t.sk. Atveseļošanas fonda finansējums ir 2 633 164 eiro un Rīgas pašvaldības finansējums – 552 964 eiro. Projektu plānots pabeigt 2025. gada 31. decembrī.

Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma projektu “Vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi Rīgas pašvaldības 18 sociālo pakalpojumu ēkās” administrē Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

 

Rīgas Politiski represēto biedrība piektdien, 14. jūnijā, aicina piedalīties Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākumā – gājienā no Latvijas Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim, kur notiks 1941. gada 14. jūnija deportāciju 83. gadadienas atceres pasākums un tiks nolikti ziedi, pieminot genocīdā bojāgājušos upurus.

✅ Gājiena sākums – pulksten 12.30, pulcēšanās gājienam no pulksten 12.00 pie Latvijas Okupācijas muzeja, Latviešu strēlnieku laukumā 1.

Latvijas iedzīvotāju masveida izvešana uz Padomju Savienības Sibīrijas, Tālo Austrumu un Tālo Ziemeļu apgabaliem notika 1941. gadā, naktī no 13. uz 14. jūniju. Deportācijas notika bez tiesas sprieduma, un kopumā tonakt tika izsūtīti vairāk nekā 15 000 cilvēku, arī sievietes un bērni. Sievietes un bērnus nosūtīja uz kolhoziem Sibīrijā, vīriešus – uz GULAG nometnēm, kur ieslodzītajiem piesprieda labošanas darbus vai nāvessodu.

Pasākums tiek īstenots projektā “Atbalsts Rīgas Politiski represēto biedrības darbības nodrošināšanai un pasākumiem” un tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs (turpmāk – Centrs) izsludina Apkaimju iniciatīvu līdzdalības un piederības veicināšanas projektu konkursa 2024. gadam 2. uzsaukumu.

Konkursa mērķis ir sniegt līdzfinansējumu projektiem, kas aktualizē un veicina Rīgas iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību, kā arī izglīto un informē iedzīvotājus par šo tēmu, tai skaitā veicina brīvprātīgo darbu un piederības sajūtu savai apkaimei, pilsētai un valstij, aktivizē apkaimju kustību kā vienu no iedzīvotāju pašorganizācijas veidiem, lai veiktu vietējās kopienas interešu aizstāvēšanu, izzinātu iedzīvotāju problēmas un meklētu risinājumus savstarpējā iedzīvotāju un pašvaldības sadarbībā, kā arī nodrošinātu iedzīvotāju personisko līdzdalību kopienas dzīves vides uzlabošanā.

Projekta pieteicējs var būt juridiska persona, kas savu darbību veic Rīgas pilsētā un vēlas līdzdarboties Rīgas pilsētas apkaimju attīstības jautājumos.

Līdzfinansējums var tikt piešķirts projektiem, kuri:

• tiešā veidā veicina iedzīvotāju pilsoniskās līdzdalības aktivizēšanu un piederības sajūtas veicināšanu;
• sekmē dažādu iedzīvotāju grupu un/ vai iedzīvotāju sadarbību ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību;
• plāno iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību visos vai vairākos projekta posmos.

Projektu īstenošana jāplāno laikā no 2024. gada 1. augusta līdz 2024. gada 31. decembrim.

Vienam projektam var piešķirt līdzfinansējumu līdz 3500 euro, nepārsniedzot 95% no projekta kopējās tāmes. Projekta pieteicējam jānodrošina līdzfinansējums vismaz 5% apmērā. Ja projektā paredzēts īstenot apkaimju iedzīvotāju forumu bez citām papildus aktivitātēm, tad projekta ietvaros šādai aktivitātei var saņemt atbalstu ne vairāk kā 2000 euro apmērā.

Kopējā summa, ko plānots piešķirt projektu konkursa ietvaros, ir līdz 24000 euro.

✅ Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2024. gada 17. jūnijs plkst. 12.00.

Projektu pieteikumi iesniedzami elektroniska dokumenta veidā, tos sagatavojot atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu noformēšanu, elektroniski nosūtot uz elektroniskā pasta adresi integracija@riga.lv vai Centra oficiālo e-adresi ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, .edoc formāta pakotnē, kuras izmērs nepārsniedz 20 MB.

Pirms projekta pieteikuma iesniegšanas lūdzam iepazīties ar projektu konkursa nolikumu, tā pielikumiem un saistošajiem noteikumiem.

✅ Lai palīdzētu interesentiem sagatavot projekta pieteikumu, tiks rīkots informatīvs seminārs par projektu konkursa nosacījumiem. Seminārs notiks 21.05.2024. plkst. 15.30 tiešsaistes platformā MS Teams. Semināram aicinām pieteikties, aizpildot anketu šeit.

Papildu informācija pieejama pie Centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītājas Sandras Kumačevas pa tālruni 67105354 vai e-pastu: sandra.kumaceva@riga.lv.


Saistošie dokumenti: