Arhīvs birkai: Integrācija

Otrdien, 6. jūnijā tiešsaistē notikušās kārtējās Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos sēdes ietvaros tika sniegts ieskats integrācijas jomā 2022. gadā/2023. gadā paveiktajā saskaņā ar Rīgas valstspilsētas sabiedrības integrācijas pamatnostādņu 2019.–2024. gadam īstenošanas rīcības plānu 2022.–2024. gadam, akcentējot šādus aspektus:

Tika sniegta informācija par Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem – Rīgas Atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem kā vienas pieturas aģentūras  piedāvātajiem valsts un pašvaldības pakalpojumiem, aktualitātēm un izaicinājumiem.

Sabiedriskās politikas centrs “Providus”  informēja sēdes dalībniekus  par pētījumu “Vai Latvijas krieviski runājošo iedzīvotāju pilsoniskā apātija ir mīts vai realitāte?” , kas veikts 2022. gada novembrī, pamatojoties uz 3 fokusgrupām ar 28 Bolderājas un Pļavnieku iedzīvotājiem un parāda šo apkaimju iedzīvotājus starp divām prizmām – pilsonisko aktīvismu un fatālismu.

Sēdes dalībnieki  tika informēti par to, ka š.g. septembrī-oktobrī jāorganizē jaunu Konsultatīvās padomes locekļu – NVO pārstāvju atlases konkurss, jo esošajiem NVO pārstāvjiem decembrī beigsies  3 gadu pilnvaru termiņš. Sēdes noslēgumā tika pārrunātas tēmas, kas ierosinātas izskatīšanai nākamajā sēdē.

“Kā labāk noskaidrot apkaimes iedzīvotāju viedokli?”

7. jūnijā plkst. 18.30 Rīgas domes telpās,  Rātslaukumā 1, Rīgas Apkaimju alianse  rīko pieredzes apmaiņas forumu par tēmu – „Kā labāk noskaidrot apkaimes iedzīvotāju viedokli?”  

Rīgas Apkaimju alianse ir definējusi, ka apkaimes biedrībai, lai tā varētu sekmīgi darboties, ir nepieciešams veikt iedzīvotāju aptaujas, lai varētu kvalitatīvi pārstāvēt iedzīvotāju intereses dažādās institūcijās.

Prasme izveidot kvalitatīvu iedzīvotāju aptauju šī mērķa sasniegšanai ir ļoti noderīga šo mērķu sasniegšanai, tāpēc ievadam socioloģe Anna Selecka sniegs izglītojošu prezentāciju par šo tēmu, bet vēlāk notiks diskusija un pieredzes apmaiņa par to, kādus rīkus apkaimju biedrības ir līdz šim izmantojušas iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanai. RAA iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka pieredzes apmaiņas pasākumi ir viens no iedvesmojošākajiem un praktisku labumu nesošākajiem pasākumiem apkaimju biedrību aktivitātes vairošanai. Pieredzes apmaiņas pasākumu plānots organizēt apkaimju biedrību līderiem, kuriem ir interese un iespējas iegūtās zināšanas likt lietā savās apkaimēs, tādējādi jauniegūtās zināšanas novadot līdz plašam pilsētas iedzīvotāju lokam.

Projektu īsteno Rīgas Apkaimju alianse.


Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Latvijas Pilsoniskā alianse turpina darbu pie programmas “ASNS”, kuras ietvaros 2022. gadā tika izveidota un atklāta platforma “ASNS”. Platformā iespējams satikties nevalstiskajām organizācijām un profesionāļiem, iestādēm un organizācijām, kas vēlas kopā, soli pa solim, strādāt pie sistemātiskām pārmaiņām, labdarības akcijām u. c. aktivitātēm.

Projekta mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību, ziedošanas kultūru un ilgtspēju, veidojot Latvijā programmu, kas veicina pilsoniskās sabiedrības sadarbību un atbalstu savā starpā, kā arī ar publisko, biznesa un akadēmisko sektoru. Programma paredz platformas https://asns.nvo.lv/ pilnveidi un programmas vispārēju attīstību, t. sk. programmas dalībnieku skaita pieaugumu, sadarbības un resursu apmaiņas veicināšanu.

Programmas ietvaros tiks veiktas arī telefoniskas intervijas un konsultācijas, lai piesaistītu jaunus dalībniekus, apkopotu informāciju par vajadzībām un pieejamiem resursiem, kas tiktu publicēti programmā. Plānots informēt par programmas iespējām un iesaistīt programmā uzņēmējus, akadēmiskās, publiskās pārvaldes pārstāvjus un NVO, kā arī plašāku sabiedrību. Lai iedvesmotu un mudinātu pilsonisko sabiedrību izmantot programmas “ASNS” sniegtās iespējas, tiks organizēta publiska diskusija par ilgtspēju, pilsoniskās sabiedrības iespējām un izaicinājumiem.

Paredzētie pasākumi tiks īstenoti līdz š. g. 15. novembrim.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus pieteikties tiešsaistes semināram “2023. gada nodokļu un grāmatvedības aktualitātes nevalstiskajām organizācijām”. Tiešsaistes seminārs notiks trešdien, 2023. gada 14. jūnijā no plkst. 14.00 līdz 17.00, Zoom platformā.

Semināru vadīs Jadviga Neilande, praktizējoša konsultante un pasniedzēja nodokļu, grāmatvedības finanšu un juridiskajos jautājumos.

Semināra programmā:

Aicinām semināram reģistrēties, atverot saiti šeit: https://ej.uz/gramatved_aktual

Interesentiem, kuri būs pieteikušies līdz 13. jūnijam, iepriekš tiks nosūtīta saite uz lekcijas platformu. Reģistrējoties lūdzam norādīt precīzas e-pasta adreses!

Šovasar Čiekurkalna iedzīvotāji un uzņēmumi ir aicināti piedalīties “MAZO BILŽU” akcijā “Pastkastīte – mājas vizītkarte!” un jau 8. jūnija vakarā ikviens interesents ir aicināts baudīt “BILŽU” mūziķu “Križevic BANDas”, dziesminieka Ulda Kākuļa un leģendāro ģitāristu Aivara Hermaņa un Vjačeslava Mitrohina dueta “2 no PKPV” koncertu, kas notiks Čiekurkalna bibliotēkas dārzā (Rīgas Centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēka, Čiekurkalna 1. līnijā 64).

Kopš 2013. gada “MAZĀS BILDES” ir vairākkārt notikušas ārpus Latvijas – Briselē, Latvijas vēstniecībā; uz prāmja Rīga – Stokholma- Rīga, Eiropas latviešu kongresa laikā; Īrijā, latviešu skoliņas pasākumā, kā arī ir notikušas Liepājā Karostas festivāla ietavros u.c. “MAZĀS BILDES” ir notikums, kas norisinās ārpus Mūzikas un mākslas festivāla “BILDES” notikumu programmas. Tajās piedalās “BILŽU” mūziķi un mākslinieki ar muzikāliem priekšnesumiem un konsultācijām par mākslas darbu veidošanu. Pasākumā iesaistītie dalībnieki, veidojot mākslas darbus, izmanto “BILŽU” izstāžu tematiku.

Daudzas pastkastītes Latvijā un Rīgā ir bēdīgā stāvoklī, sarūsējušas un zaudējušas gan savu izskatu, gan sākotnējo funkciju. Tādēļ Čiekurkalna iedzīvotāji un uzņēmumi tiek aicināti iesaistīties akcijā “Pastkastīte – mājas vizītkarte!”, lai savas pastkastītes pārdomāti un atbildīgi sakārtotu – personalizētu, apgleznotu vai kā citādi mākslinieciskotu. Akcijas dalībnieki uz pastkastītēm ir aicināti izvietot dzimtu ģerboņus, uzņēmumu logotipus, māju un ielu nosaukumus raksturojošus zīmējumus, gleznojumus vai citā tehnikā veidotus attēlus, norādes uz pastkastītes īpašnieku nodarbi, interesēm un sapņiem, tautiskos rakstus un spēka zīmes. Par to, cik plašs čiekurkalniešu loks būs izrādījis interesi iesaistīties savas vides sakārtošanā un mākslinieciskošanā, būs iespējams spriest pēc akcijas noslēguma septembrī.

Pasākumu sērijas “MAZĀS BILDES” norise: 

  • Sākot ar jūniju Rīgas Centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkā apskatāma Čiekurkalna mācību iestāžu audzēkņu kopīgi veidotā izstāde “Ja man būtu sava pastkastīte…”;
  • 8. jūnijā Čiekurkalna bibliotēkas dārzā notiks “BILŽU” mūziķu “Križevic BANDas”, dziesminieka Ulda Kākuļa un leģendāro ģitāristu Aivara Hermaņa un Vjačeslava Mitrohina dueta “2 no PKPV” koncerts;
  • 8. jūnijā turpat Čiekurkalna bibliotēkas dārzā būs apskatāma Mūzikas un mākslas festivāla “BILDES” dalībnieku darbu izstāde “PASTKASTĪTES”;
  • Vasaras mēnešos sadarbībā ar Čiekurkalna iedzīvotājiem, iestādēm un uzņēmumiem notiks pastkastīšu sakārtošanas un dizainēšanas akcija;
  • Jūlijā notiks sarunu vakars ar Mūzikas un mākslas festivāla “BILDES” ilggadīgo vadītāju Tiju Auziņu;
  • Septembrī notiks iedzīvotāju balsojums par konkursā iesniegtajām pastkastītēm, kam sekos dalībnieku apbalvošanas pasākums;  
  • Septembra izskaņā Čiekurkalnā notiks publiska ekskursija pa jaunizveidoto “MAZO BILŽU” miniatūro mākslas darbu taku.

Projektu īsteno Čiekurkalna attīstības biedrība sadarbībā ar “BILŽU BIROJU”, Mākslas un Mūzikas festivālu “BILDES”, Rīgas Domes Kultūras pārvaldi, Ziemeļrīgas kultūras apvienību un Rīgas Centrālo bibliotēku.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Dalība visos pasākumos ir BEZ MAKSAS.

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrs izsludināja projektu konkursu apkaimju iniciatīvu un piederības sajūtas veicināšanai ar mērķi aktualizēt un veicināt Rīgas iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību, kā arī izglītot un informēt iedzīvotājus par šo tēmu, tai skaitā veicināt brīvprātīgo darbu un piederības sajūtu savai apkaimei, pilsētai un valstij.

Pašvaldība vēlas aktivizēt apkaimju kustību kā vienu no iedzīvotāju pašorganizācijas veidiem, lai veiktu vietējās kopienas interešu aizstāvēšanu, izzinātu iedzīvotāju problēmas un meklētu risinājumus savstarpējā iedzīvotāju un pašvaldības sadarbībā, kā arī nodrošinātu iedzīvotāju personisko līdzdalību kopienas dzīves vides uzlabošanā.

Konkursa 2. uzsaukumā tika iesniegti 24 projektu pieteikumi par kopējo pieprasīto summu 82758,07 EUR.

Konkursa rezultātā finansiāls atbalsts piešķirts 11 projektiem par kopējo summu 36778,39 EUR.

Konkursā iesniegtajos projektos ietverti dažādi kopābūšanas pasākumi: apkaimju svētki, zvejnieksvētki, kino vakars, branči; informatīvi un izglītojoši pasākumi – mājas lapas izstrāde, apkaimju biedrību pieredzes apmaiņas forums, izglītojoša materiāla par apkaimi izstrāde bērniem; aktīvās atpūtas un sporta pasākumi: sporta svētki, dažādas sporta nodarbības, fotoorientēšanās, pārgājieni; vides uzlabošanas pasākumi – pastkastīšu sakārtošana apkaimē, talkas, dārza darbu aktivitātes; radošās aktivitātes  – mākslas plenēri, radošo darbu konkurss, lugas iestudēšana.

27. maijā no plkst. 9.30 līdz 14.00 Krišjāņa Barona muzejs (Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 3-5) aicina uz pasākuma cikla “Dārtas skola” nodarbību, kurā šoreiz varēs uzzināt par to, kā Krišjānis Barons ticis pie uzvārda, kā arī doties pastaigā pa Rīgas bulvāru loku.

Pasākuma cikla nosaukums “Dārtas skola” dots par godu Krišjāņa Barona sievai Dārtai, kura, dzīvojot svešumā, izaudzināja savu dēlu Kārli par krietnu latvieti. “Šodien ukraiņu sievietēm lemta tāda pati misija – izaudzināt savas dzimtenes patriotus, esot šeit, Latvijā. Tos, kuri būs atnākuši pirmo reizi uz šī cikla nodarbību, iepazīstināsim ar muzeju, pēc tam kopā veidosim nodarbības vārdnīcu. Bērnus sagaida īpašs piedāvājums. Tad visi kopā runāsim par uzvārdiem. Apmeklētāji uzzinās, kā Krišjānis Barons pie uzvārda ticis, bet mēs – kā ukraiņi ieguvuši savus uzvārdus,” stāsta Krišjāņa Barona muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa.

Nodarbības laikā dalībnieki varēs apgūt praktiskās prasmes, kā arī gūs iespēju attīstīt komunikācijas prasmes latviešu valodā. Tāpat nodarbībā ir atvēlēts laiks kustību aktivitātēm, kas radīs labvēlīgu psiholoģisko noskaņu. Nodarbība noslēgsies ar kopīgu pastaigu pa Rīgas bulvāru loku.

 Projekts “Dārtas skola” ietver 6 nodarbību ciklu (1. nodarbība – 25.03., 6. nodarbība – 11.11.) un paredzēts Ukrainas civiliedzīvotāju integrācijas veicināšanai Latvijas sabiedrībā un kultūrvidē. Tādēļ projektā aicinātas piedalīties gan Rīgas pamatiedzīvotāju ģimenes, kas palīdzēs veidot ģimeniskākas, personiskākas saites, gan ukraiņu ģimenes.

Projektā iesaistītie ir gan muzeja darbinieki, t.sk. muzejpedagogs, gan arī brīvprātīgie, t.sk. ukraiņu diasporas pārstāvji, kas nodrošina nodarbības tulkojumu ukraiņu valodā.

Pasākums tapis ar Rīgas domes atbalstu.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Vairāk informācijas: Krišjāņa Barona muzejs, tālr. +371 67284265, +371 29120216, e-pasts: barons@memorialiemuzeji.lv

25. maijā notika jau piektā tikšanās pašvaldības organizētā tikšanos cikla ar jauniebraucējiem no ārvalstīm ietvaros par līdzdalības iespējām pašvaldībā, lai iepazītos ar NVO namu un uzzinātu, kāda ir tā misija, kas tajā notiek un ko tur dara nevalstiskās organizācijas (NVO). Vienlaikus šī tikšanās sniedza ieskatu, kā NVO aicina iesaistīties plašu sabiedrību – visu paaudžu, tautību, profesiju un interešu jomu rīdziniekus – un iespēju iepazīties ar divām nevalstiskajam organizācijām un to pieredzi, darbojoties NVO namā.

ATSKATS PASĀKUMA NORISĒ

  • Tikšanās dalībnieki iepazinās ar biedrību “Kultūras menedžmenta centrs “Lauska””, kas regulāri  izmanto NVO nama telpas, lai kopīgi muzicētu. Biedrība dibināta 2003. gadā ar mērķi sekmēt kultūras procesus un profesionālu kultūras menedžmentu Latvijā. Laika gaitā tā attīstījusies, izveidota profesionāla ierakstu studija, kurā tiek ierakstīta gan pašu, gan citu kolektīvu mūzika, izlaisti vairāk nekā 100 kompaktdiski. Vasarā biedrība rīko etnomūzikas festivālu “Sviests” Valmiermuižā,  šovasar tajā plānota arī ukraiņu un itāļu grupu uzstāšanās. Projekti tiek īstenoti gan vietējā, gan Eiropas Savienības līmenī. Tradicionāli tiek dziedātas dziesmas latviešu valodā, taču pēc kara sākuma Ukrainā radās doma dziedāt arī ukraiņu valodā un tika rasta iespēja prasmes regulāri papildināt tiešsaistes mācībās pie profesionālas skolotājas no Ukrainas. Pateicoties projektam, skolotāja pabijusi arī Latvijā un uzņemts videoklips. Biedrība savu stāstījumu noslēdza ar radošu priekšnesumu – dziesmām ukraiņu un latviešu valodā, kā arī dažām Jāņu rotaļām. 
  • Pasākuma turpinājumā ar sevi iepazīstināja NVO nams, kas šogad svinēs savu desmitgadi. Nama dibināšanas ideja dzima 2010. gadā, kad Rīgā pirmo reizi notika iedzīvotāju forums un tā diskusijās izskanēja Rīgas NVO nepieciešamība pēc telpām aktivitāšu rīkošanai. Kopš atvēršanas nams pakāpeniski kļuvis par vienu no Rīgas kopienu centriem. Tas sniedz NVO – sabiedrības aktīvākajai daļai, kas iesaista dažāda vecuma, tautību un sabiedrības slāņu cilvēkus – iespēju tikties, darboties, mācīties, sadarboties un  radoši izpausties.  

Ko NVO var darīt namā? Organizēt pasākumus, diskusijas, seminārus, kultūras pasākumus un izstādes, paust sadarbības iniciatīvas, kā arī piedalīties NVO nama rīkotajos pasākumos. Gandrīz ik nedēļu namā notiek dažādi izglītojoši pasākumi un semināri, tēmas piemērojot NVO pieprasījumam (populārākās – projektu vadība, juridiskie jautājumi, sabiedriskās attiecības un grāmatvedības jautājumi) un piemeklējot attiecīgās jomas speciālistus. Turklāt tiek veicināta arī sadarbība gan starp vienas jomas, gan dažādu jomu NVO kā nesen rīkotajā pasākumā, kurā tikās NVO, kas darbojas ziedošanas jomā. Namā notiek konferences un pieredzes apmaiņas pasākumi, pulcējot NVO un pašvaldību pārstāvjus no visas Latvijas. NVO nama ziņas ik mēnesi informē par pasākumiem, pašvaldības finansēšanas konkursiem u.c. NVO aktuāliem jautājumiem.  NVO, kas pierakstījušās uz NVO nama jaunumiem, tos saņem e-pastā. Darbojas sociālā tīkla Facebook grupa NVO nama domubiedriem. Uz koncertiem un citām NVO aktivitātēm, kas tiek rīkotas NVO namā, aicināti nākt arī apkaimes iedzīvotāji. 

NVO nama telpas Ieriķu ielā 43A iespējams izmantot bez maksas dažādām NVO aktivitātēm no pirmdienas līdz sestdienai no plkst. 9.00 rītā līdz 21.00 vakarā, papildus NVO pieejamas telpas vēl trīs citās pašvaldības apkaimēs, bet tuvākajā laikā – vēl divās, rezervējot šeit. Kopš pagājušās vasaras NVO nams piedāvā jaunu pakalpojumu NVO – iespēju saņemt un izmantot aprīkojumu pasākumiem dažādās Rīgas apkaimēs, kas ir ļoti būtisks atbalsts papildus telpu bezmaksas izmantošanai. Telpu un aprīkojuma izmantošanai ir tikai viens priekšnoteikums – tās paredzētas NVO, un pasākuma dalībnieki-jauniebraucēji ieinteresējās par nosacījumiem NVO dibināšanai. 

  • Biedrība “Iļģuciema sievietes” pastāstīja par biedrības darbību un sadarbību ar NVO namu – dalību semināros, tīklošanās pasākumos, radošo darbnīcu vadīšanu, kā arī atbalstu ukraiņiem. Šīs biedrības vadītāja jau 27 gadus strādā kā brīvprātīgā Iļģuciema sieviešu cietumā, un atzīst, ka tajā nonāk sievietes, kas nav guvušas sabiedrības, ģimeņu mīlestību un brīvprātīgais darbs cietumā ir kā vēl viena iespēja mācīties. Organizācija dibināta pirms 23 gadiem, un tās projekti cietumā esošo sieviešu resocializācijai – dažādas nodarbības, kas domātas, lai  palīdzētu sievietēm pēc soda izciešanas atgriezties sabiedrībā labākām – saņēmuši pašvaldības atbalstu. Klātesošie uzzināja, ka cietumā esošo sieviešu bērni dzīvo kopā ar savām mammām atsevišķi nodalītā mājā, un mammām ar bērniem regulāri tiek rīkotas kopīgas aktivitātes. Biedrība atbalsta ukraiņus ar sirdi un rokām, adot zeķes. Brīvprātīga zeķu adīšanas akcija īstenota jau vairāku gadu garumā, adot zeķes Latvijas maznodrošinātajiem cilvēkiem un priekšlaicīgi dzimušajiem bērniem, taču nu vairāk kā gadu no ziedotas dzijas tiek adītas zeķes Ukrainas armijai un iedzīvotājiem. Pasniedzēja, kas vada mākslas nodarbības Iļģuciema sieviešu cietumā, sadarbojas arī ar NVO namu un divreiz gadā rīko nodarbības NVO namā bērniem ar īpašām vajadzībām. 

Pēc biedrību pieredzes uzklausīšanas viesi tika aicināti ielūkoties NVO nama telpās, kā arī apskatīt izstādes. Vairākas telpas izdekorējušas NVO atbilstoši Latvijas mazākumtautību kultūras tradīcijām – tajās skatāmi dažādi tautastērpi un citi raksturīgi priekšmeti – taču šajā namā valda “likums”, ka neviena telpa nepieder kādai konkrētai NVO. Organizācijas ar telpām savstarpēji dalās un uz tām nepieciešams pieteikties vismaz divas nedēļas iepriekš. Telpas ir pieejamas arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem un māmiņām ar bērnu ratiņiem – namā darbojas lifts. Izstādēs NVO savus darinājumus var parādīt plašākai publikai, kā arī var izvietot savus informatīvos materiālus. Turklāt NVO namā darbojas arī viens no septiņiem Rīgas apkaimju koordinatoriem un Rīgas pilsētas apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punkts.  

Pasākuma noslēgumā jauniebraucēji tika aicināti uzrakstīt, kas viņiem NVO namā visvairāk patika, viņus pārsteidza vai iespaidoja.

Atziņu starpā bija šādas:

  • lieliski, ka tiek piedāvāts bezmaksas aprīkojums, ko NVO pašas, visdrīzākais, nevar atļauties;
  • pārsteidza plašās telpas un zāle;
  • darba laiks;
  • iespaidoja šeit sastaptā atvērtība un iekļaušana.

Pasākums tika organizēts Rīgas pašvaldības, sabiedriskās politikas centra “Providus” un nodibinājuma “Make Room Europe” īstenotā Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (Asylum, Migration and Integration Fund, AMIF) projekta “Migrantu integrācija ar lokāli veidotu pieredzi”  (Migrant Integration Through Locally Designed Experience, MILE) ietvaros. MILE projekta mērķa grupa ir imigranti, pašvaldības darbinieki un integrācijas politikas veidotāji, projekta mērķis ir nodrošināt veiksmīgākas integrācijas politikas veidošanu un īstenošanu pašvaldību līmenī, iekļaujot dažādu sabiedrības grupu vajadzības un sekmējot iedzīvotāju iespējas aktīvi un atbildīgi iesaistīties pašvaldības, kopienas un savas dzīves veidošanā.

Pašvaldība laikā no š.g. 15. līdz 29. martam organizēja nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvju pieteikšanos darbam Rīgas valstspilsētas pašvaldības nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomē (Sadarbības memoranda īstenošanas padome).

Kopumā tika saņemti 16 kandidātu pieteikumi. Visi pieteiktie kandidāti atbilda konkursa nolikumā noteiktajām prasībām un tika virzīti balsošanai. Balsošana notika laika posmā no š.g. 20. aprīļa līdz 10. maijam. Pēc balsojuma rezultātu izvērtēšanas par derīgiem atzīti 50 biedrību un nodibinājumu elektroniskie balsojumi.

Sveicam šādu NVO pārstāvjus ar ievēlēšanu Sadarbības memoranda īstenošanas padomē ar pilnvaru termiņu līdz 2025. gada 31. maijam:

  • Biedrība “Grīziņkalna apkaimes biedrība”;
  • Biedrība “Vides aizsardzības klubs”;
  • Biedrība “Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācija”;
  • Biedrība “Latvijas Radošo savienību padome”;
  • Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā”;
  • Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo biedrība “Redzi mani”;
  • Biedrība “Klubs “Māja” – jaunatne vienotai Eiropai”;
  • Biedrība “Latvijas Bērniem ar Kustību Traucējumiem” (LBaKT);
  • Biedrība “Jauniešu centrs “Dari Vari””.

Sīkāka informācija un dokumenti pieejami tīmekļvietnēs riga.lv un apkaimes.lv.

Biedrības “Zaļā brīvība” ielūdz uz vebināru 25.maijā, no plkst. 15:00 līdz 16:30, lai uzzinātu par Eiropas Savienības fondu Uzraudzības komitejas (UK) lomu un nozīmi, par iespējām būt ES fondu UK sastāvā un tā ietvaros īstenot efektīvu interešu aizstāvību publiskā finansējuma izlietošanā.

Eiropas Savienības fondi Latvijā veido būtisku daļu no publiskajām investīcijām, un tādējādi tiem ir liela nozīme dažādu nozaru attīstībā un tieši vai netieši ietekmē visas sabiedrības grupas. Cita starpā ES fondu Uzraudzības komitejā tiek izskatīti investīciju programmu specifiskie atlases kritēriji, noteikumi, kas nosaka to, kas varēs pretendēt uz finansējuma saņemšanu un kas ne vai kādā mērā. Ja atsevišķu sabiedrības grupu pārstāvji šajos procesos nepiedalās, šo sabiedrības grupu intereses var netikt ņemtas vērā.

Vebinārā uzzināsi par dalību ES fondu UK kā interešu aizstāvības rīku:
• Par ES fondu UK nozīmi publiskā finansējuma plānošanā, izlietojumā;
• Par UK normatīvo ietvaru un to, kā praktiski notiek dalība šajā komitejā;
• Par to, kā var izmantot dalību UK, lai veicinātu dažādām sabiedrības grupām labāku publiskā finansējuma izlietošanu;
• Par labo praksi un “knifiem”, lai panāktu vēlamās izmaiņas;
• Par Ungārijas nevalstisko organizāciju pieredzi interešu aizstāvībā Ungārijas ES fondu UK sastāvā – veiksmes un izaicinājumi, labā prakse.
• Labprāt dzirdēsim arī jūsu redzējumu, pieredzi, ja tāda ir, un atbildēsim uz jautājumiem!

Stāstītāji:
• Selīna Vancāne, biedrības “Zaļā brīvība” publiskā finansējuma eksperte, ES fondu 2007-2013 un 2014-2020 plānošanas periodu UK locekle, Rīgas domes deputāte;
• Alexa Botar, National Society of Conservationists – Friends of the Earth Hungary, CEE Bankwatch Network (angļu valodā ar sinhrono tulkojumu uz latviešu valodu);
• Pasākumu vadīs: Lilija Apine, biedrības “Zaļā brīvība” klimata un ilgtspējīga patēriņa eksperte, ES fondu 2021-2027 plānošanas perioda UK locekle.

Lai pieteiktos vebināram, lūdzam reģistrēties lūdzam reģistrēties šeit līdz 2023. gada 23. maijam.

Pēc reģistrācijas iegūsi saiti uz tikšanos ZOOM platformā.