Arhīvs birkai: Labklājība

Šonedēļ Priedaines ielā 11 darbu sāk jauns dienas aprūpes centrs un grupu dzīvokļu māja, kuras iekārtojumā ir izmantoti specifiski un inovatīvi risinājumi. Rīgā šī ir tikai otrā grupu māja, kas paredzēta cilvēkiem ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem, kuri nevar dzīvot patstāvīgi. Vēl plānots izveidot līdzīgu kompleksu Pārdaugavā, Spilves ielā 19.

Priedaines ielā 11 uzbūvētas divas ēkas: dienas aprūpes centrs ar 20 vietām un grupu dzīvokļi 16 cilvēkiem ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Šai personu grupai pakalpojumu līdz šim bijis vismazāk. Uz šo pakalpojumu izveidojusies rinda: uz dienas aprūpes centru 26 cilvēki, to skaitā ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, uz grupu dzīvokli – 108 cilvēki. Jaunais centrs pašlaik ļauj būtiski samazināt rindu uz dienas aprūpes centru.

“Ar šo grupu dzīvokļu un dienas centra atvēršanu virknei ģimeņu esam devuši skatu uz nākotni, jo viņi var atgriezties sociālajā dzīvē un pilnvērtīgi darbā. Par to liecina pašu ģimenes locekļu teiktais atklāšanas pasākumā. Nenoliedzami, ka pakalpojuma izmaksas ir būtiskas, un nākamā gadā tam tiks paredzēti 673 540 eiro, taču tās ir investīcijas cilvēkkapitālā. Viennozīmīgi var teikt, ka pakalpojums ir pieprasīts, jo uz to ir izveidojusies rinda. Un, ja ir rinda, tātad nepieciešami vēl citi dienas aprūpes centri un grupu dzīvokļi. Līdzīgs kompleksu plānots izveidot arī Spilves ielā 19, bet ēka Burtnieku ielā 37 tiks atjaunota un pielāgota sociālo pakalpojumu funkciju veikšanai, un tur būs iespējams izveidot trīs papildu vietas grupu dzīvoklī jauniešiem. Aiz katra skaitļa ir ģimenes ar savām rūpēm un cilvēki, kuru tuviniekiem ir nepieciešams īpašs atbalsts,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs

“Aprūpes centrs un grupu māja ir uzbūvēta ar skaidru mērķi – sniegt cilvēcisku, drošu un pieejamu vidi pilngadīgiem jauniešiem ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Tā ir vieta, kur šie cilvēki saņems rūpīgu atbalstu un telpu, kas maksimāli pietuvināta ģimeniskai videi. Centrs ir aprīkots ar jaunākajām tehnoloģijām un palīdzības sistēmām. Pašvaldība turpinās strādāt pie jauniem centriem, kāds jau tiek plānots arī Spilves ielā, lai radītu līdzīgas iespējas vēl lielākam skaitam cilvēku,”

pauž Rīgas vicemērs un šobrīd mēra pienākumu izpildītājs Edvards Ratnieks

Atšķirībā no jau esošajiem jaunie grupu dzīvokļi ir pietuvināti ģimeniskai videi un nodrošināti daudzveidīgi drošības pasākumi, savukārt dienas aprūpes centrā cilvēkiem attīsta vienkāršas pašaprūpes un citas prasmes, lai viņi varētu dzīvot pēc iespējas patstāvīgi. Grupu dzīvokļu mājā ir četri atsevišķi bloki, kur katrā dzīvo ne vairāk kā četri cilvēki. Katram ir savs dzīvoklis ar istabu un vannas istabu, katrā blokā ir koplietošanas un rehabilitācijas telpas. Mājā ir nodrošināta diennakts uzraudzība un palīdzība, un to sniedz biedrības “Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi” darbinieki, izmantojot modernus tehnoloģiskus risinājumus, bet nepārkāpjot iemītnieku privātumu.

Šāds atbalsts cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem palīdz nenonākt ilgstošas sociālās aprūpes iestādē, bet viņu tuviniekiem būs iespēja atgriezties vai pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū. Ar katru pakalpojuma saņēmēja ģimeni notika individuālas sarunas, tika noskaidrotas katra grupu dzīvokļa iemītnieka vajadzības, tuvinieki varēja apskatīt telpas un pašvaldības sagādāto aprīkojumu istabās un koplietošanas telpās.

Atšķirībā no esošajām grupu mājām un dienas aprūpes centriem jaunā pakalpojumu infrastruktūra ir izstrādāta, ievērojot mūsdienīgus universālā dizaina principus – pieejama, droša un humāna vide, kurā ērti jūtas ikviens, neskatoties uz iespējamām uztveres vai veselības problēmām:

  • piekļuve visām telpām. Ēka ir veidota tā, lai pakalpojuma saņēmēji un darbinieki varētu viegli sasniegt visas telpas;
  • mājas sajūta. Katram pakalpojuma saņēmējam tiek nodrošinātas privātas telpas, kas nav mazākas par 22 kvadrātmetriem;
  • pārskatāmība. Telpām un ārtelpai ir jābūt pārskatāmām, lai klienti viegli orientētos un darbinieki varētu efektīvi uzraudzīt notiekošo;
  • koplietošanas telpas. Nodrošinātas koplietošanas telpas fiziskām aktivitātēm, relaksācijai, individuālām nodarbēm, atpūtai un brīvā laika pavadīšanai, arī veļas mazgāšanai un žāvēšanai;
  • tehnoloģiju izmantošana. Telpas ir aprīkotas ar informācijas tehnoloģiju sistēmām un palīglīdzekļiem, kas palīdz uzraudzīt iemītniekus un veicina viņu neatkarību un pašaprūpes spējas;
  • videi draudzīgi materiāli. Ēkās un vidē ir izmantoti draudzīgi, atjaunojami materiāli, tiek nodrošināta energoefektivitāte.

📸 FOTO

2022. gada nogalē Rīgas pašvaldība parakstīja līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un sāka projektēšanu par dzīvokļu un dienas aprūpes centra pakalpojumu infrastruktūras izveidi Priedaines ielā 11. Projektu īstenoja Eiropas Savienības darbības programmā „Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem”.

 

Akcijā “Svinēsim VISI Latvijas valsts svētkus!” jau desmito gadu pēc kārtas ar līdzcilvēku atbalstu vēlamies palīdzēt tiem, kuriem klājas grūtāk. Šo gadu laikā saziedotas teju 60 tonnas pārtikas, padarot priecīgāku svētku laiku vairāk nekā 10 tūkstošiem cilvēku, un mēs ticam, ka arī šogad kopīgiem spēkiem varam iepriecināt daudzas ģimenes.

Mūs visus ietekmē izmaksu kāpums it visā, un vissmagāk tas skar daudzbērnu ģimenes, seniorus un cilvēkus ar invaliditāti. Daudziem no viņiem pēc rēķinu apmaksas, medikamentu un paša nepieciešamākā iegādes maciņš ir tukšs, tāpēc visus, kuriem ir iespēja, aicinām piedalīties šajā labdarības iniciatīvā.

Dodoties uz veikalu, nopērc vairāk nekā tev nepieciešams un ziedo tām trūcīgajām ģimenēm un vientuļajiem senioriem, kuriem nebūs, ko likt uz svētku galda! Vari ziedot arī to, kas ir krājumos mājās, ar labu derīguma termiņu.

Ieteicamie pārtikas produkti:

  • dažādi graudaugi;
  • pākšaugi;
  • milti un miltu izstrādājumi;
  • eļļa;
  • cukurs;
  • medus;
  • tēja, kafija;
  • dažādi gardumi – šokolāde, cepumi, žāvēti augļi un rieksti utml.

Pārtikas ziedojumus aicinām nogādāt Latvijas Samariešu apvienības mājvietā, Katoļu ielā 22, Rīgā, no 8.00-18.00.

Ziedojumus gaidīsim līdz 4. novembrim, taču neatliec uz pēdējo brīdi, lai izvairītos no drūzmēšanās.

Paldies! Kopā mēs varam palīdzēt!

Afiša

 

Līdz 31. oktobrim trūcīgie un maznodrošinātie rīdzinieki vēl var pieteikties Rīgas pašvaldības ikgadējam pabalstam izglītības ieguvei. Tā apmērs ir 50 eiro katram skolēnam. Aicinām vecākus pabalstu noformēt savlaicīgi, jo, ja izvēlēsieties vizīti klātienē Rīgas Sociālajā dienestā, tad tā jāpiesaka iepriekš.

Pabalstu piešķir pirmsskolas vecuma bērnam no piecu gadu vecuma, kurš apgūst obligāto bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, un audzēknim, kurš nav sasniedzis 21 gadu vecumu un iegūst vispārizglītojošo vai profesionālo izglītību.

Pabalstu ir tiesības saņemt trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai, kura ir deklarējusi un dzīvo norādītajā adresē Rīgā, un kuras ienākumi ir līdz 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 384 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Lai saņemtu pabalstu, vienam no bērna vecākiem vai bērna likumiskajam pārstāvim līdz 31. oktobrim jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā, kur:

• jāuzrāda personu apliecinošs dokuments;
• jāiesniedz rakstisks iesniegums;
• jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija (ja deklarācija jau ir iesniegta, tas atkārtoti nav jādara).

Iedzīvotāju pieņemšana klātienē Rīgas Sociālajā dienestā (Baznīcas ielā 19/23) notiek tikai pēc iepriekšējā pieraksta, zvanot uz tālruni 67105048 vai 25770080.

Iesniegumu, kas uzrakstīts latviešu valodā un ir personas pašrocīgi parakstīts, Rīgas Sociālajam dienestam var iesniegt arī attālināti:

• Rīgas Sociālajā dienestā – Baznīcas ielā 19/23 (1. stāvs),
• Rīgas Sociālā dienesta Pārdaugavas rajona nodaļā – E. Smiļģa ielā 46,
• Rīgas Sociālā dienesta Latgales rajona nodaļā – Avotu ielā 31 k – 2,
• Rīgas Sociālā dienesta Ziemeļu rajona nodaļā, Vidrižu ielā 1A,
• parakstot ar drošu elektronisko parakstu, rakstot uz e-pastu soc@riga.lv,
• aktivizējot oficiālo elektronisko adresi portālā https://latvija.gov.lv.

Iesniegumā jānorāda šādas ziņas: pieprasītāja vārdu, uzvārdu; personas kodu; deklarētās dzīvesvietas adresi; elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi (ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts); tālruņa numuru; pabalsta pieprasījuma gadījumā jānorāda kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru (21 zīme). Sociālā atbalsta pieprasītājs ar savu parakstu apliecina, ka iesniegumā sniegtā informācija ir patiesa.

Informāciju var saņemt, zvanot uz Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tālruni 80005055.

No 1. jūnija līdz 8.oktobrim Rīgas Sociālajā dienestā ir saņemti 705 rīdzinieku iesniegumi izglītības ieguves atbalsta pabalsta piešķiršanai un 288 iesniegumi no Ukrainas civiliedzīvotājiem.

 

Oktobrī iestājas rudenīgi vēsāki laikapstākļi, kas nozīmē apkures sezonas sākumu. Rīgas enerģētikas aģentūra oktobrī, māju atjaunošanas kampaņas laikā, aicina apmeklēt dažādus seminārus un konsultācijas par māju siltināšanas, energoefektivitātes, apkures jautājumiem un pieteikties pašvaldības un valsts līdzfinansējumam.

“Pirms 40 – 60 gadiem celto daudzīvokļu ēku tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, jo ēku ekspluatācijas ciklā, tās netika pietiekamā apjomā uzturētas, augušas siltumenerģijas, elektrības, ūdens apgādes izmaksas, kā rezultātā, tagad, dzīvokļu īpašnieki, saskaras ar to, ka nākas pārmaksāt par šie pakalpojumiem, pastāv neprognozējamu avārijas maksājumu riski,”

norāda Rīgas enerģētikas aģentūras energoefektivitātes eksperts Arnis Lelītis.

Vai šo situāciju var mainīt? Cik tas izmaksās man, dzīvokļu īpašniekam? Vai es piekristu energoefektīvai ēkas atjaunošanai, ja zinātu, ka atjaunojot ēku kompleksi, izmantojot valsts un pašvaldības energoefektivitātes programmas, rēķins nekļūs lielāks? Kas man, dzīvokļa īpašniekam, jādara? – uz šiem un citiem jautājumiem palīdzēs atbildēt Rīgas enerģētikas aģentūras speciālisti.

Galvenie ieguvumi, atjaunojot ēku, ir zemi apkures rēķini, moderna ventilācijas sistēma, kāpņu telpas remonts, apgaismojuma aprīkošana ar kustības sensoriem, iespējama arī lifta pārbūve vai atjaunošana. Tāpat ēkai pieguļošās teritorijas labiekārtošana, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaide – atjaunotai ēkai tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa atlaide 90% uz 10 gadiem.

Daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji var pieteikties Rīgas enerģētikas aģentūras tehniskās dokumentācijas izstrādes līdzfinansējumam:

🟩 90% no attiecināmajām izmaksām līdz 1200 EUR tehniskās apsekošanas atzinumam;
🟩 90% no attiecināmajām izmaksām līdz 1200 EUR energosertifikātam;
🟩 90% no attiecināmajām izmaksām līdz 15 000 EUR tehniskajam projektam.

Piesakies līdzfinansējumam www.renove.lv vai zvanot tālr.67012437

Rīgas enerģētikas aģentūras energoefektivitātes centrs konsultē par šo un citiem ar mājokļa energoefektivitāti saistītiem jautājumiem. REA iedzīvotāju centra trīs gadu pastāvēšanas laikā ir sniegtas konsultācijas vairāk nekā 900 ēku iedzīvotājiem, REA energoefektivitātes speciālisti ir organizējuši un piedalījušies vairāk nekā 80 dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs. Rezultātā ir atjaunotas vai atrodas būvniecības ieceres realizācijas dažādos posmos vairāk nekā 50 ēkas.

 

Rīgas Sociālā dienesta reorganizācijas rezultātā no 1. oktobra Latgales rajona nodaļā tiek atvērts Ģimenes atbalsta centrs. Tas atrodas Avotu ielā 31/2 un Daugavpils ielā 31, 4. stāvā. No oktobra ir izmaiņas arī sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sniegšanā Latgales rajonā.

Ģimenes atbalsta centrā pakalpojumu var saņemt tie rīdzinieki, kuri līdz šim tika apkalpoti teritoriālajos centros “Pļavnieki” ( Salnas ielā 2), “Daugava” (Aglonas ielā 35/1), “Krasts” (Daugavpils ielā 31) un “Avoti” (Avotu ielā 31/2). Tālrunis informācijai – 67181436.

Pēc veiktās restrukturizācijas turpmāk Latgales rajona nodaļā sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus var saņemt teritoriālajos centros:

🟩 “Latgale”, Daugavpils ielā 31,
🟩 “Daugava”, Aglonas ielā 35/1,
🟩 “Pļavnieki”, Salnas ielā 2.

Informācija pa tālruņiem 67105048; 25770080.

Latgales rajona nodaļas vadītāja Laimdota Gaile pieņem iedzīvotājus pēc iepriekšēja pieraksta (zvanot uz tālruni 67105097) pirmdienās no pulksten 14 līdz 18 Avotu ielā 31/2.

 

Rīgas Sociālā dienesta reorganizācijas rezultātā izveidoti divi Ģimenes atbalsta centri. Viens no tiem – Ziemeļu rajona Ģimenes atbalsta centrs – pakalpojumus jau sniedz Vidrižu ielā 1A. Otrs – Latgales rajona Ģimenes atbalsta centrs Avotu ielā 31/2 – darbu sāks 1. oktobrī.

Lēmums par Ģimenes atbalsta centru izveidi tika pieņemts pēc izmēģinājuma projekta, kas ilga no pagājušā gada 2. oktobra līdz šī gada 31. jūlijam. Tā mērķis bija veidot sociālā darba modeli un ieviest jaunu darba struktūru, lai celtu sociālā darba kvalitāti darbā ar ģimenēm un pilngadīgam personām, nodrošinot sociālā darba pakalpojumu atbilstoši klientu individuālajām vajadzībām.

Ziemeļu rajona Ģimenes atbalsta centrā pakalpojumus var saņemt tie rīdzinieki, kuri iepriekš apkalpoti Ziemeļu rajona teritoriālajā centrā “Ziemeļi” Hanzas ielā 7, teritoriālajā centrā “Purvciems” Ieriķu ielā 2b un teritoriālajā centrā “Vidzeme” Vidrižu ielā 1A.

Ziemeļu rajona Ģimenes atbalsta centrā strādā sociālie darbinieki, kuri sniedz atbalstu ģimenēm un bērniem un pilngadīgām personām, kas nonākuši krīzes situācijā vai kurām nepieciešams sociālais atbalsts problēmsituāciju risināšanā.

Apmeklētāju darba laiki

Darbinieki pieņem pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot uz tālruni 67105227.

Pieņemšana notiek arī klātienē:

  • pirmdienās no plkst. 13.00 līdz 18.00;
  • ceturtdienās no plkst. 9.00 līdz 12.00 un no 13.00 līdz 15.00.

 

Novembrī Rīgā, Priedaines ielā 11, darbu sāks jauns dienas aprūpes centrs un grupu dzīvoklis pilngadīgiem jauniešiem ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Atšķirībā no jau esošajiem, jaunais grupu dzīvoklis būs pietuvināts ģimeniskai videi un nodrošināti daudzveidīgi, Latvijā nebijuši drošības pasākumi, savukārt dienas aprūpes centrā cilvēkiem tiks attīstītas vienkāršas pašaprūpes un un citas prasmes, lai viņi varētu dzīvot pēc iespējas patstāvīgi. Šai personu grupai līdz šim pakalpojumi bija vismazāk pieejami.

Šāds atbalsts cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem palīdz nenonākt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, bet šo cilvēku tuviniekiem būs iespēja atgriezties vai pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū.

“Neskatoties uz saspringto situāciju ar valsts budžetu, Rīgas pašvaldība strādā, lai pilnveidotu sociālo pakalpojumu klāstu, balstoties uz pieredzējušiem profesionāļiem šajā jomā. Tādi, piemēram, ir biedrība “Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi,” kam ir ilgstoša pieredze šādu pakalpojumu sniegšanā. Nenoliedzami, ka tas ir ļoti nozīmīgs atbalsts ģimenēm, un šāda veida pakalpojumi ir liels ieguldījums ekonomikā, jo atgriež darba tirgū kvalificētu darba spēku pilnvērtīgai ekonomiskai aktivitātei. Šobrīd pakalpojums ir tiks sniegts Priedaines ielā, un ir sākts darbs pie jauna analoģiska pakalpojumu centra personām ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem Spilves ielā, kuru ir paredzēts realizēt līdz 2029. gada beigām,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs.

Uz vietu dienas centrā rindā atrodas 26 personas, to skaitā ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Rindā uz grupu māju – 110 personas, no tām 92 ar smagiem garīga rakstura traucējumiem (dati uz 31.08.2024.).

Jaunais grupu dzīvoklis Priedaines ielā 11 ar 16 vietām tiek pietuvināts ģimeniskai videi – tas sastāv no četriem atsevišķiem blokiem, kur katrā dzīvos ne vairāk kā četri cilvēki. Dienas aprūpes centrā būs 20 vietas. Grupu dzīvokļa jauniešiem būs nepieciešama diennakts uzraudzība un palīdzība, un to nodrošinās pakalpojuma darbinieki, izmantojot modernus tehnoloģiskus risinājumus, bet nepārkāpjot iemītnieku privātumu. Rīgas pašvaldība nodoršina aprīkojuma, mēbeļu un trauku iegādi.

“Šis pakalpojums veidots cilvēkiem ar smagiem un ļoti smagiem intelektuālās attīstības traucējumiem, maksimāli attīstīsim viņu potenciālu, lai var dzīvot sabiedrībā pilnvērtīgu dzīvi savu spēju robežās. Katram būs individuāls atbalsts, lai var funkcionēt pēc iespējas neatkarīgi. Šis ir sākums, vēl komplektējam kadrus – nepieciešami aprūpētāji, atbalsta personas, kas var palīdzēt nodarbībās, sociālais rehabilitētājs un sociālie aprūpētāji. Ar katru pakalpojuma saņēmēja ģimeni notiks individuālas sarunas, lai ģimenes justos droši,”

saka biedrības “Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi” priekšsēdētāja Inga Šķestere.

Dienas aprūpes centrā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pastāvīgā speciālistu klātbūtnē būs iespēja uzturēt un attīstīt pašaprūpes un sociālās prasmes, viņus mācīs dzīvot iespējami patstāvīgi, nodrošinās viņu uzraudzību pielāgotā vidē, kā arī piedāvās saturīgu brīvā laika pavadīšanu un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā. Šīs prasmes un iemaņas viņi varēs izmantot, vai nu lai uzsāktu patstāvīgu dzīvi, vai arī spētu pietiekami neatkarīgi funkcionēt grupu dzīvoklī. Grupu dzīvokļa pakalpojuma izmaksas daļēji apmaksā klienti – izdevumus par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju, pārtikas produktiem, personīgās higiēnas precēm. Grupu dzīvoklī vienā dzīvojamā istabā dzīvo viens klients. Katrai istabai ir savs īpaši iekārtots sanitārais mezgls.

Dienas aprūpes centra un grupu dzīvokļa pakalpojumu apmaksā no Rīgas budžeta līdzekļiem, neizvērtējot personas (ģimenes) ienākumus un materiālo stāvokli.

 

30. septembrī un 1. oktobrī Rīgā notiks konference par aktuālām tēmām pilsoniskās sabiedrības labklājības jomā. Pirmā diena būs veltīta demences tematikai; otrā diena – visām paaudzēm iekļaujošas pilsētvides plānošanai. Konferenci rīko Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar Rīgas domes Labklājības departamentu.

Ja paļautos tikai uz statistiku, varētu secināt, ka Latvijā ar nepilniem 10 000 diagnosticētu demences gadījumu šī slimība ir ievērojami mazāk izplatīta nekā Ziemeļvalstīs, kur reģistrēti aptuveni 500 000 demences pacientu. Lai gan Latvijā tā ir viena no visbiežāk nediagnosticētajām vai nepareizi diagnosticētajām saslimšanām, šo kaiti savu radinieku vai paziņu lokā atpazīs daudzi. Kaut arī pašlaik tā nav medicīniski ārstējama, Ziemeļvalstīs ir pozitīvi rezultāti dažādiem prevences pasākumiem, agrīnai diagnostikai, atbalsta sistēmām un inovatīvām aprūpes metodēm. Par šiem jautājumiem pastiprināta interese novērota arī Latvijā, tāpēc, pulcējot nozares praktiķus no Ziemeļvalstīm un Latvijas, tiem atvēlēta konferences pirmā diena.

Mērķauditorija: sociālo aprūpes centru pārstāvji, sociālā darba speciālisti, aprūpes speciālisti, sociālās aprūpes politikas veidotāji, politikas veidotāji un citi interesenti.

Konferences otrajā dienā Rīgas domes sēžu zālē pulcēsies pilsētvides plānošanas speciālisti, lai dalītos pieredzē par ilgtspējīgu un visām paaudzēm pielāgotu dzīves telpu, universālo dizainu un pilsētvides elementiem iekļaujošas vides veidošanai.

Ziemeļvalstu skatījumā par visiem piemērotu pilsētvidi uzskata tādu, kas ir pieejama, droša, humāna un kurā ērti jūtas ikviens cilvēks. Ziemeļvalstu arhitektiem un pilsētplānotājiem ir bagātīga pieredze, veidojot pilsētvidi, pakārtojot to cilvēkam. Universālais dizains nenosaka īpašas prasības kādai konkrētai sociālai grupai, bet padara pakalpojumus, infrastruktūru un vidi pieejamu ikvienam.

Mērķauditorija konferences otrajā dienā: pilsētvides plānošanas speciālisti, arhitekti, apkaimju un kopienu aktīvisti, NVO pārstāvji, sociālo pakalpojumu sniedzēji, sociālās politikas veidotāji, politiķi un citi interesenti.

  • Norises vieta: Rīgas domes sēžu zāle (Rātslaukums 1) un tiešsaiste.
  • Valoda: angļu. Tiks nodrošināts tulkojums latviešu valodā.
  • Dalība: bez maksas ar iepriekšēju reģistrēšanos.

ReģistrācijaŠEIT .

Reģistrācija dalībai klātienē atvērta līdz 23. septembrim.

Pasākums tiks fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un video var tikt izmantoti pasākuma atskata publicēšanai organizatoru tīmekļa vietnē un sociālajos tīklos.

Papildu informāciju par konferenci var iegūt www.norden.lv.

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments ir vadošā iestāde Rīgas pašvaldībai noteiktās kompetences ietvaros sociālo pakalpojumu, sociālās palīdzības, veselības aprūpes pieejamības, veselības veicināšanas un profilakses, tostarp atkarību izplatības ierobežošanas un iedzīvotāju nodarbinātības veicināšanas jautājumos.

Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā ir oficiāla Ziemeļvalstu sadarbības pārstāvniecība Latvijā, kas izveidota 1991. gadā. Tās misija ir veicināt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību, veidojot saikni ar vietējām iestādēm un partneriem un veicinot sabiedrības informētību par sadarbības iespējām un priekšrocībām. Biroja pārstāvniecība Latvijā strādā ar dažādiem sadarbības projektiem un piedāvā atbalstu grantu veidā, kas pieejams valsts pārvaldes un privātām struktūrām un privātpersonām.

Kontaktpersona saziņai Ziemeļvalstu Ministru padomes birojā Latvijā:
Anita Miruškina, komunikācijas padomniece,
tālrunis: +371 26575195,
e-pasts: anita.miruskina@norden.lv

 

Lai palīdzētu sagatavoties jaunajam mācību gadam, Rīgas pašvaldība izmaksā ikgadējo pabalstu izglītības ieguves atbalstam. Tā apmērs ir 50 eiro katram trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes skolēnam. Pabalstu var pieprasīt līdz 31. oktobrim.

No 1. jūnija līdz 7. augustam izglītības ieguves atbalstam Rīgas Sociālajā dienestā ir vērsušies 282 rīdzinieki un 78 Ukrainas civiliedzīvotāji.

Lai palīdzētu sagatavoties jaunajam mācību gadam, Rīgas pašvaldība izmaksā ikgadējo pabalstu izglītības ieguves atbalstam. Tā apmērs ir 50 eiro katram trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes skolēnam. Pabalstu var pieprasīt līdz 31. oktobrim.

No 1. jūnija līdz 7. augustam izglītības ieguves atbalstam Rīgas Sociālajā dienestā ir vērsušies 282 rīdzinieki un 78 Ukrainas civiliedzīvotāji.

Pabalstu piešķir pirmsskolas vecuma bērnam no piecu gadu vecuma, kurš apgūst obligāto bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, un izglītojamam, kurš nav sasniedzis 21 gadu vecumu un iegūst vispārējo vai profesionālo vidējo izglītību.

Pabalstu ir tiesības saņemt mājsaimniecībai, kura ir deklarējusi un dzīvo norādītajā adresē Rīgā un atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu (ienākumi ir līdz 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 384 eiro pārējām personām mājsaimniecībā).

Lai saņemtu pabalstu, vienam no bērna vecākiem vai bērna likumiskajam pārstāvim līdz 31. oktobrim jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā, kur:

  •  jāuzrāda personu apliecinošs dokuments;
  • jāiesniedz rakstisks iesniegums;
  • jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija (ja deklarācija jau ir iesniegta, tas atkārtoti nav jādara).

Rīgas Sociālais dienests pieņem klientus klātienē pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot uz tālruņiem +37167105048 vai +37125770080.

  • Iesniegumu Rīgas Sociālajam dienestam var iesniegt arī attālināti:
    iesniegumu, kas uzrakstīts latviešu valodā un ir personas pašrocīgi parakstīts, var iesniegt:
    Rīgas Sociālajā dienestā, Baznīcas ielā 19/23 (1. stāvs),
    Rīgas Sociālā dienesta Pārdaugavas rajona nodaļā, E. Smiļģa ielā 46,
    Rīgas Sociālā dienesta Latgales rajona nodaļā – Avotu ielā 31 k – 2,
    Rīgas Sociālā dienesta Ziemeļu rajona nodaļu, Vidrižu ielā 1A;
  • parakstot ar drošu elektronisko parakstu, iesniegumu var iesniegt, rakstot uz e-pastu soc@riga.lv;
  • aktivizējot oficiālo elektronisko adresi portālā https://latvija.gov.lv.

Iesniegumā jānorāda šādas ziņas:
pieprasītāja vārdu, uzvārdu; personas kodu; deklarētās dzīvesvietas adresi; elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi (ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts); tālruņa numuru; pabalsta pieprasījuma gadījumā jānorāda kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru (21 zīme). Sociālā atbalsta pieprasītājs ar savu parakstu apliecina, ka iesniegumā sniegtā informācija ir patiesa.

Vairāk informācijas var saņemt, zvanot uz Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tālruni +37180005055.

2023. gadā pabalstu izglītības ieguves atbalstam saņēma 1557 rīdzinieki par kopējo summu 77 850 eiro un 674 Ukrainas civiliedzīvotāju bērni, kam kopā izmaksāti 33 700 eiro.

 

Veicot grozījumus Rīgas domes saistošajos noteikumos*, tagad iespējams pieteikties riteņkrēsla pacēlāju rindā arī elektroniski valsts pārvaldes pakalpojumu portālā “Latvija.gov.lv”. Vienlaikus rīdzinieki, kuriem to ērtāk izdarīt klātienē, var vērsties Rīgas Sociālā dienesta teritoriālajos centros.

🟩 Līdz šim, lai pacēlājs tiktu piešķirts lietošanā, persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedza Rīgas Sociālajā dienestā rakstisku iesniegumu ar lūgumu piešķirt lietošanā pacēlāju. Tagad visus vajadzīgos dokumentus var iesniegt elektroniski: https://latvija.gov.lv/Services/11210, izvēloties pakalpojuma nosaukumu “Invalīdu riteņkrēslu pacēlāju piešķiršana (lietošana) Rīgā”.

Līdz ar to pakalpojums padarīts caurspīdīgāks, un šī iespēja nodrošina iespēju katram pašam pārliecināties par rindas virzību.

Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā Rīgas pašvaldība piešķir lietošanā mobilos vai stacionāros riteņkrēsla pacēlājus un krēsla pacēlājus, kā arī personas, kurām ir tiesības saņemt lietošanā pacēlāju. Piemēram, to var izdarīt gan par sevi, gan savu nepilngadīgo bērnu.

Pienākot rindai invalīdu riteņkrēslu pacēlāja uzstādīšanai, to izvieto dzīvojamās mājas kāpņu telpā, kurā dzīvo persona, kas pārvietojas riteņkrēslā. Ja tehniski tas nav iespējams, tad var piešķirt mobilo pacēlāju.

🟩 Pakalpojumu var saņemt:

• I un II grupas invalīdi,
• bērns invalīds ar kustību traucējumiem,
• persona pārvietojas riteņkrēslā un nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vai neatrodas ieslodzījuma vietā.

Pacēlāji prioritārā kārtībā tiek piešķirti bērniem, personām, kuras iegūst izglītību, strādā vai veic brīvprātīgo darbu, un personām, kuras regulāri apmeklē ārstniecības iestādi dzīvības uzturēšanai.

🟩 Pakalpojuma saņemšanai nepieciešamie dokumenti:

1. iesniegums;
2. invalīda apliecības kopija (uzrādot oriģinālu);
3. izraksts no ambulatorā/stacionārā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr.027/u) vai ārstējošā ārsta apliecinājums, ka persona pārvietojas riteņkrēslā;
4. īres līguma vai īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta kopija (uzrādot oriģinālu);
5. mājokļa īpašnieka vai pārvaldnieka rakstisku piekrišanu pacēlāja uzstādīšanai, ja persona nav mājokļa īpašnieks.

* “Par riteņkrēsla pacēlāja piešķiršanu lietošanā”