Arhīvs birkai: Labklājība

Sirsnīgā atmosfērā 3. decembrī Starptautiskajā cilvēku ar invaliditāti dienā Rīgas pašvaldība sadarbībā ar cilvēku ar invaliditāti interešu aizstāvības organizācijām VEF Kultūras pilī pasākumā “Kopīgā ceļā uz iekļaujošu kultūru” sumināja kultūrvietas, kas mērķtiecīgi rūpējas par kultūras piekļūstamību un iekļaujošas kultūrvides veidošanu Rīgā.

“Starptautiskā cilvēku ar invaliditāti diena Rīgai nav tikai atzīmējams datums – tā ir iespēja atgādināt, cik būtiski ir veidot pilsētu, kur kultūra ir pieejama un piekļūstama ikvienam. Ar pasākumu “Kopīgā ceļā uz iekļaujošu kultūru” mēs akcentējam kultūrvietu nozīmi šajā procesā un godinām tos, kuri ikdienā strādā, lai kultūras vide kļūtu atvērtāka, iekļaujošāka un piedāvātu saturu, kurā ikviens var justies redzēts un uzrunāts. Īpaši svarīga ir sadarbība ar organizācijām, kas pārstāv cilvēku ar invaliditāti intereses – viņu pieredze un skatījums palīdz mums saprast, kur esam stipri un kur vēl jāaug. Rīga ir pilsēta, kurai jāspēj dot vietu ikviena talantam, balsij un klātbūtnei, un šī diena mums atgādina, ka iekļaujoša kultūra rodas tieši kopā,”

uzsver Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

“Vēlamies šādu pasākumu padarīt par tradīciju, lai arvien vairāk kultūrvietu veidotu piedāvājumu, kas pielāgojams dažādām vajadzībām. Pasākums parādīja, ka katra kultūrtelpa var dot savu ieguldījumu, un, ja ikviens no mums turpinās šādi rīkoties, Rīga kļūs arvien iekļaujošāka,”

saka Sociālo jautājumu komitejas vadītāja Inese Andersone

Pasākumā tika izceltas tās Rīgas kultūrvietas, kas cilvēku ar invaliditāti interešu aizstāvības organizāciju ieskatā, savā darbībā īpaši pievērš uzmanību kultūras infrastruktūras vides piekļūstamības uzlabošanai un piekļūstama kultūras satura veidošanai dažādām sabiedrības grupām. Savas nominācijas izvirzīja: Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO, Latvijas Nedzirdīgo savienība, Latvijas Neredzīgo biedrība, Latvijas Autisma apvienība, Vieglās valodas aģentūra, nodibinājums “Fonds Nāc līdzās!””, Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”, Radošā apvienība COLORIZE, Rīgas vājredzīgo un neredzīgo biedrība “Redzi mani”, biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” un Invalīdu biedrība “APLIS”.

Pateicību par ieguldīto darbu iekļaujošas kultūrvides veidošanā saņēma šādas kultūrvietas: Latvijas Leļļu teātris, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas pašvaldības iestādes “Pārdaugavas kultūras apvienība” Kultūras centrs “Imanta”, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejs, Rīgas Motormuzejs, Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Rīgas pašvaldības iestādes “Ziemeļrīgas kultūras apvienība” Kultūras pils “Ziemeļblāzma” un VEF Kultūras pils Kamerzāle, Dailes teātris, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, Latvijas Okupācijas muzejs un Latvijas kino muzejs

Rīgas pašvaldības pateicību par mērķtiecīgu un ilgstošu ieguldījumu iekļaujošas kultūrvides veidošanā saņēma Latvijas Jaunā teātra institūts, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” jauniešu koris “Balsis” un tā mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis, kā arī Radošās apvienības COLORIZE vadītāja, kultūras piekļūstamības eksperte Lība Bērziņa.

Pasākuma mākslinieciskā programma tika veidota iesaistot Rīgas pašvaldības un nevalstiskā sektora radošās apvienības. Pasākumā uzstājās: DJ Richy Rich – paraolimpiskais čempions Rihards Snikus, Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā Ģilde” jauniešu koris “Balsis” (mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis), Latvijas Nedzirdīgo savienības koris (vadītāja Brigita Lazda), Latvijas Neredzīgo biedrības Strazdumuižas kluba orķestris (vadītājs Armands Ozols), fonda “Nāc līdzās” jauktais koris (diriģents Georgs Zujevs) un solisti Aldis Ādamsons, Roberts Reingolds, Marta Rancāne un Kaspars Grigāns. Pieredzes stāstos, apmeklējot Rīgas kultūrvietas, dalījās Reinis Darkēvics, Voldemārs Lapa, Daira Aleksandra Sircova, Līga Ķikute un Diāna Ponaskova.

Pasākuma ieraksts:


Kopīgā ceļā uz iekļaujošu kultūru

 

Starptautiskajā cilvēku ar invaliditāti dienā, 3. decembrī, Rīgas dienas aprūpes centri aicina ikvienu interesentu uz atvērto durvju iniciatīvu “Iekļaujoša Rīga!”. Šī diena ir veltīta sabiedrības izpratnes veicināšanai par pakalpojumiem, kas paredzēti cilvēkiem ar invaliditāti, un sniedz unikālu iespēju ielūkoties tajā, kas ikdienā paliek neredzams.

Apmeklētāji varēs iepazīties ar plašo un daudzveidīgo programmu, uzzināt vairāk par atbalstu, ko iespējams saņemt viņu tuviniekiem, kā arī klātienē redzēt centru un citu cilvēkiem ar invaliditāti paredzēto organizāciju darbu.

Visas dienas garumā būs iespēja paviesoties dažādos dienas aprūpes centros, apskatīt telpas, vērot nodarbības un aprunāties ar darbiniekiem, speciālistiem un klientiem. Tā ir iespēja ne tikai iepazīt pakalpojumu klāstu, bet arī piedalīties aktivitātēs un uzdot sev interesējošos jautājumus par pakalpojumiem un uzņemšanas noteikumiem. Atvērto durvju iniciatīva ļaus ikvienam tuvāk iepazīt, kā norit ikdiena šajos centros, un saprast, cik plašs un daudzveidīgs ir sniegtais atbalsts.

Īpaši notikumi gaidāmi arī atsevišķos dienas aprūpes centros. Piemēram, “Duntes Ozolos” paredzēta tikšanās ar izdevuma “Mieram tuvu” redakcijas pārstāvi, savukārt organizācija “Apeirons” piedāvās izmēģināt īpaši izveidotu šķēršļu joslu. Apmeklētāji varēs iepazīties ar specializētajām darbnīcām, redzēt, kā darbojas pakalpojums “Drošības poga”, kā arī apmeklēt sociālās palīdzības centru, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem un jauniešiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Atvērto durvju iniciatīva “Iekļaujoša Rīga!” ir iespēja ikvienam tuvāk iepazīt pakalpojumus, kas palīdz cilvēkiem ar invaliditāti dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, un vienlaikus stiprina izpratni par iekļaujošas sabiedrības nozīmi.

Tā kā apmeklētāju skaits ir ierobežots, aicinām izlasīt pasākuma programmu un iepriekš sazināties, lai vienotos par apmeklējumu.

Atvērto durvju iniciatīvā piedalās:

  • DAC personām ar garīga rakstura traucējumiem “Saulessvece” (Cēsu ielā 8) – 25757586, saulessvece@svjp.lv;
  • DAC personām ar demenci “Ozolaine” (Zandartu ielā 2A) – 67202113, ozolaine@svjp.lv;
  • DAC personām ar demenci “Duntes Ozoli” (Pededzes ielā 4) – 67304532, dace.lina@svjp.lv;
  • Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo biedrība “Redzi mani” (Dzirciema ielā 24) – 29123784;
  • Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” (K. Valdemāra ielā 38, k1) – 27902679, dace@apeirons.lv;
  • DAC cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem “Cerību māja” (Rēzeknes ielā 2A) – 28451510;
  • DAC pilngadīgajiem ar garīga rakstura traucējumiem “Cerību ligzda” (Balvu ielā 11) – 28451510;
  • DAC pilngadīgajiem ar garīga rakstura traucējumiem “Cerību tilts” (Ieriķu ielā 2B) – 28451510;
  • Specializētās darbnīcas personām ar garīga rakstura traucējumiem “Skaida” (Lubānas ielā 39B) – 28451510;
  • Specializētās darbnīcas personām ar garīga rakstura traucējumiem “RB Radošā telpa” (Latgales ielā 180B) – 28451510;
  • Grupu dzīvoklis cilvēkiem ar vidēji smagiem un smagiem garīga rakstura traucējumiem “Cerību dore” (Latgales ielā 180B) – 28451510;
  • Grupu dzīvoklis un DAC cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem “Mēness māja” (Putnu ielā 6) – 28451510;
  • Grupu dzīvoklis cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem “Dzērves” (Dzērvju ielā 1) – 29870318, Irita.merca@samariesi.lv;
  • Latvijas Samariešu apvienības Zvanu centrs (Katoļu ielā 22) – 20204022, zvanucentrs@samariesi.lv;
  • DAC cilvēkiem ar demenci “Žubītes” (Katoļu ielā 22/24) – 28356548, ramona.liepina@samariesi.lv;
  • Terapijas centrs “Skaņas un mūzika” (E. Birznieka Upīša ielā 20A – 203) – 26489329;
  • Sociālo pakalpojumu centrs “Terēzes māja” (O. Vācieša ielā 6) – 26485356, 27018868;
  • Latvijas Nedzirdīgo savienības Kopienas centrs (Elvīras ielā 19 k2) – 26322910;
  • Biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” birojs “Aprūpe mājās” (Slokas ielā 160/1) – 66103077, agija.saukuma@redcross.lv;
  • Biedrība PINS (Gaileņu ielā 7) – 29227306.

 

Augusta izskaņā SOS Bērnu ciematos dzīvojošie bērni kopā ar tehnoloģiju uzņēmumu Tet radīja zīmējumus jau trešajai modes veikaliņa “Superprieks” apģērbu kolekcijai, un šo sestdien, 29. novembrī, plkst. 12.00, tirdzniecības centra “Spice” Lielajā ātrijā, bērni un citi modeļi jaunos tērpus izrādīs plašākai publikai.

Pasākumā laipni aicināti piedalīties arī mediju pārstāvji.

Pasākumā ar uzrunām uzstāsies Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja un SOS Bērnu ciematu asociācijas goda patronese Iveta Vējone. Savukārt pēc tam gaidāma krāšņa, jautra un pozitīvām emocijām bagāta modes skate, kur klātesošajiem tiks izrādīta jauno apģērbu kolekcija.

Jaunajā apģērbu kolekcijā atrodami gan t-krekli un džemperi, gan cepures, zeķes un citi aksesuāri gan Ziemassvētku, gan ikdienas tematikā. Jauno kolekciju jau iespējams gan aplūkot, gan iegādāties interneta veikalā www.superprieks.lv. Iegādājoties kādu no apģērbiem, visa peļņa tiek veltīta SOS Bērnu ciematu atbalstam.

Šis projekts ir Tet un SOS Bērnu ciematu ilggadējās sadarbības turpinājums. Jau vairākus gadus Tet rūpējas par to, lai SOS mammas un audžumammas varētu uzlabot savas datorprasmes, piedaloties apmācībās, kā arī SOS ģimenēs un audžuģimenēs augošajiem bērniem regulāri tiek piedāvāta iespēja iesaistīties dažādās izglītojošās un izklaidējošās aktivitātēs, apmeklējot kino, muzeju, sporta pasākumus.


Par SOS bērnu ciematiem

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija ir nevalstiska labdarības organizācija, kas nodrošina ilgtermiņa ģimenisku aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem, uztur ģimeņu atbalsta centrus un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru “Airi vecākiem” vairākās Latvijas pašvaldībās, kā arī īsteno dažādas sociālās prevences programmas. Divu SOS bērnu ciematu audžuģimenēs (Īslīcē un Valmierā), vairākās integrētajās SOS ģimenēs, kā arī SOS jauniešu mājā Jelgavā – atbalstu, drošību un jaunas mājas raduši 130 bērni un jaunieši no visas Latvijas. Kopumā visās SOS bērnu ciematu īstenotajās atbalsta programmās gada laikā palīdzību saņem vairāk nekā 1500 bērnu.

Par Tet

Tet ir viens no lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem Baltijā, kas rada inovācijas gan mājām, gan darbam, un to veido 1500 darbinieku liela komanda. Uzņēmums piedāvā uzticamus un kvalitatīvus TV, interneta, elektrības un e-komercijas pakalpojumus, kā arī integrētus IT&T risinājumus uzņēmumiem gan Latvijā, gan eksporta tirgos. Tet rada inovatīvākos tehnoloģiskos risinājumus IT drošības jomā, attīsta OTT pakalpojumus un ražo oriģinālo TV saturu. Tet grupā ietilpst arī meitas uzņēmumi Citrus Solutions, Telia Latvija, Helio Media un Baltic Computer Academy.

Vairāk: https://www.tet.lv/par-mums.

Papildu informācijai:
Gunta Purvēna
Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija
Tālr. 26324894
E-pasts: gunta.purvena@sosbca.lv

Vairāk par SOS bērnu ciematiem: www.sosbernuciemati.lv

 

Nereti vientuļiem vecāka gadagājuma cilvēkiem rodas šaubas, vai persona, kas sevi sauc par sociālo darbinieku, tiešām pārstāv Rīgas Sociālo dienestu. Lai izvairītos no iespējamiem krāpniekiem, Rīgas pašvaldība informē: Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem ir darba apliecības, kuras viņi vienmēr uzrāda, apmeklējot klientus. Ja apliecība šķiet aizdomīga, pašvaldība aicina zvanīt uz Rīgas vienoto informatīvo tālruni 80001201 vai Rīgas Sociālā dienesta tālruni 25770080.

Sociālais darbinieks:

 pirms vizītes vienmēr sazinās ar klientu un vienojas par apmeklējuma laiku (izņēmums – oficiāls iesniegums no policijas, bāriņtiesas, ģimenes ārsta u.c.);

apsekojuma laikā sastāda aktu, kuru klients izlasa un paraksta;

nekad neprasa naudu;

nosauc savu uzvārdu un uzrāda darba apliecību ar fotogrāfiju, personas kodu, iestādes nosaukumu, vadītāja parakstu un zīmogu.

Darba apliecība ir laminēta karte ar drošības elementiem. Tajā norādīts darbinieka vārds, uzvārds, amats, apliecības numurs un izdošanas datums. Uz apliecības ir Rīgas Sociālā dienesta vadītāja paraksts un iestādes zīmogs. Apliecība ir dienesta īpašums, un pēc darba attiecību vai prakses beigām tā jānodod atpakaļ iestādei.

Ja persona nevar uzrādīt apliecību, nav iepriekš pieteikusi vizīti vai nav pazīstama, neuzticieties viņai un neielaidiet mājoklī. Svešiniekam nekādā gadījumā nav jādod līdzi personu apliecinoši dokumenti!

 

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments aicina pieteikties projektam*, kas palīdz cilvēkiem ar invaliditāti un kustību traucējumiem pielāgot mājokli. Tas tiek darīts, lai būtu vieglāk atrast darbu, izmantot pakalpojumus un uzlabot dzīves kvalitāti.

Šobrīd projekta īstenošanas gaitā ir atbrīvojusies viena vieta, kurai var pieteikties mērķa grupas personas:

• jaunieši vecumā no 15 līdz 17 gadiem (ieskaitot);
• pilngadīgas personas ar I vai II invaliditātes grupu un kustību traucējumiem, kuras nav sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai ir sociāli apdrošinātas personas (darba ņēmēji, pašnodarbinātie);
• pilngadīgas personas un bērni ar invaliditāti;
• tiem kuri ir iesaistīti vismaz vienā no aktivitātēm: strādā (t.sk. pašnodarbināts); mācās jebkurā izglītības posmā; piedalās oficiāli noformētā brīvprātīgā darbā; nodrošina dalību paraolimpiskajā sportā un piedalās nacionāla vai starptautiska mēroga sacensībās; darbojas nevaldības organizācijā (izņemot tās, kas piesaistītas papildu kritēriju izvērtēšanai); apmeklē dienas aprūpes centru, specializētās darbnīcas vai saņem “atelpas brīža” pakalpojumu; ir bezdarbnieks, kas piedalās aktīvās nodarbinātības pasākumos; izmanto no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu pašvaldībā.

Mājokļa pielāgojumi var ietvert:

• iekšējās vides uzlabojumus (piemēram, labierīcību, virtuves zonas, durvju aiļu, darba vietas pielāgošanu, pārbūvi vai aprīkošanu ar palīgierīcēm);
• ārējās vides uzlabojumus (piemēram, pacēlāju, pandusu, brauktuvju ierīkošanu, koplietošanas telpu pielāgošanu).

Lai pieteiktos, kandidātiem jāiesniedz nepieciešamie dokumenti, kas apliecina atbilstību visiem kritērijiem (tai skaitā medicīniskās dokumentācijas izraksts ar atbilstošu SSK kodu un pierādījumi par nodarbinātību, izglītību vai citu aktivitāti). Par nepieciešamajiem dokumentiem var jautāt tai pašai darbiniecei, uz kuras e-pastu dokumenti jāsūta.

Dokumenti jāiesniedz līdz 2025. gada 26. novembrim, rakstot uz e-pastu: aija.okolokulaka-neilande@riga.lv.

*“Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai”.

 

Akcijā “Svinēsim VISI Latvijas valsts svētkus!” jau vienpadsmito gadu pēc kārtas ar līdzcilvēku atbalstu vēlamies palīdzēt tiem, kuriem klājas grūtāk. Šo gadu laikā saziedotas 65 tonnas pārtikas, padarot priecīgāku svētku laiku vairāk nekā 10 tūkstošiem cilvēku, un mēs ticam, ka arī šogad kopīgiem spēkiem varam iepriecināt daudzas ģimenes.

Mūs visus ietekmē izmaksu kāpums it visā, un vissmagāk tas skar daudzbērnu ģimenes, seniorus un cilvēkus ar invaliditāti. Daudziem no viņiem pēc rēķinu apmaksas, medikamentu un paša nepieciešamākā iegādes maciņš ir tukšs, tāpēc visus, kuriem ir iespēja, aicinām piedalīties šajā labdarības iniciatīvā.

Dodoties uz veikalu, nopērc vairāk nekā tev nepieciešams un ziedo tām trūcīgajām ģimenēm un vientuļajiem senioriem, kuriem nebūs, ko likt uz svētku galda! Vari ziedot arī to, kas ir krājumos mājās, ar labu derīguma termiņu.

Ieteicamie pārtikas produkti: dažādi graudaugi, pākšaugi, milti un miltu izstrādājumi, eļļa, cukurs, medus, tēja, kafija, dažādi gardumi – šokolāde, cepumi, žāvēti augļi un rieksti utml.


Pārtikas ziedojumus aicinām nogādāt Latvijas Samariešu apvienības mājvietā,

Katoļu ielā 22, Rīgā, no 8.00-18.00.

Ziedojumus gaidīsim līdz

6. novembrim.


Paldies! Kopā mēs varam palīdzēt!

 

Oktobra beigās SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) uzsāk pilnās renovācijas projektu Varavīksnes gatvē 12, Purvciemā. Deviņstāvu 602. sērijas paneļu ēka būs pirmais daudzdzīvokļu nams Rīgā, kas ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu iegūs arī jaunu liftu.

Liftam līdz ar jaunu kabīni un energoefektīvu pacēlāja mehānismu tiks izbūvētas platākas durvis, lai to ērti varētu lietot ar bērnu ratiņiem vai riteņkrēslu.

“Kaimiņus uzrunājām pirms trīs gadiem WhatsApp čatā, un jau pirmajā balsojumā vairums kaimiņu bija par ēkas renovāciju. Mums paveicās, ka jaunajā ALTUM programmā līdzfinansējumu var piesaistīt arī lifta nomaiņai, ko arī izmantosim. Mājā ir daudz bērnu ratiņos, kā arī pensionāri, līdz ar to ērta un viegla nokļūšana uz augšējiem stāviem ir ļoti svarīga,”

stāsta mājas dzīvokļu īpašnieku biedrības pārstāve Jūlija Vasiļjeva.

Mājas vecais lifts izgatavots 1980. gadā Baltkrievijā, Mogiļevā. Šādi lifti savu ražotāja paredzēto lietošanas termiņu ir nokalpojuši, un, lai arī ir droši lietošanā, tomēr prasa arvien biežākus un dārgus remontus un ilgas dīkstāves to laikā. Jaunā lifta kopējās izmaksas ir 55 711 eiro, un 45 % jeb 25 079 eiro no tām sedz Eiropas Savienība. Jauno liftu uzstādīs Somijas uzņēmums KONE, viens no vadošajiem Eiropas liftu ražotājiem.

Liftu novecošana ir aktuāls jautājums vairumā padomju laikā celto tipveida ēku. RNP pārvaldītajās mājās ir vairāk nekā 1220 lifti, un uzņēmums aicina iedzīvotājus lemt par jaunu liftu uzstādīšanu. Šogad un nākamgad ar ES atbalstu RNP vadīto pilno renovāciju ietvaros plānots uzstādīt vēl 29 jaunus liftus kopumā 14 mājās. Ja iedzīvotāji neizvēlas pilnu mājas renovāciju, ir iespējams tikai uzstādīt jaunu liftu, par to pakāpeniski, vairāku gadu garumā norēķinoties ar ražotāju. Modernus, mūsdienu standartiem atbilstošus liftus RNP pārvaldītajām mājām piedāvā pieci lielākie Eiropas liftu ražotāji.

Kopumā renovācijas ietvaros dzīvokļu īpašnieki Varavīksnes gatvē 12 izvēlējušies savai mājai uzstādīt ventilējamo fasādi, kas ir ilgmūžīgāka un vieglāk kopjama nekā apmetums. Tiks atjaunota visa siltumapgādes sistēma, lai turpmāk iedzīvotāji varētu brīvi regulēt apkuri savā dzīvoklī, neietekmējot sistēmas darbību visā mājā. Tāpat mājai tiks atjaunots jumta segums, atjaunotas un iestiklotas visas lodžijas, siltināts pagrabs un labiekārtota teritorija. Renovācijas kopējās izmaksas ir 1,42 milj. eiro un 640 204 jeb 45% no tiem sedz Eiropas Savienība.

RNP šogad pavasarī, kad tika atvērta jaunā ALTUM programma, pilnai renovācijai pieteica 60 mājas – tas ir vēsturiski lielākais Rīgā pieteikto māju skaits. No tām 15 ir Rīgai raksturīgās lielās mājas, kurās dzīvokļu skaits pārsniedz 70.

 

Nākamnedēļ, naktī no 21. uz 22. oktobri, Rīgā pēc īpašas metodikas notiks bezpajumtnieku skaitīšana, kuras rezultātā plānots iegūt precīzus un vērtīgus datus par cilvēkiem bez pajumtes. Tie ir nepieciešami, lai plānotu sociālo pakalpojumu attīstību. Tādējādi pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāti piedalās unikālā starptautiskā projektā*, kas vienlaikus notiek 35 Eiropas pilsētās.

Šis ir pirmais šāda mēroga projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu un atkārtojamu pieeju bezpajumtnieku uzskaitei. Tas paredz skaitīšanu pēc vienotas metodoloģijas, lai identificētu cilvēkus bez mājokļa, izprastu viņu dzīves apstākļus, bezpajumtniecības cēloņus un nepieciešamo palīdzību. Projekts vērsts uz salīdzināmu datu ieguvi, kas kalpos par pamatu efektīvākai politikas plānošanai šajā jomā. Līdz šim Eiropā nav bijusi vienota pieeja šāda veida uzskaitei.

Rīgas pašvaldības dalība projektā ļaus uzskaitīt gan tos bezpajumtniekus, kuri jau saņem sociālos pakalpojumus, gan tos, kuri uzturas dzīvošanai nepiemērotās vietās. Datu analīze tiks nodota politikas veidotājiem, lai izstrādātu palīdzības stratēģijas un attīstītu sociālos pakalpojumus.

Rīgā skaitīšanā piedalīsies pētnieki, sociālie darbinieki, pašvaldības iestādes un brīvprātīgie, tostarp Rīgas pašvaldības Labklājības departaments, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte, Rīgas Sociālais dienests, patversmes, Mobilā brigāde ielu sociālajam darbam ar bezpajumtniekiem, krīzes centri, pašvaldības policija, ārstniecības iestādes un ieslodzījuma vietas. Pilsēta tiks sadalīta zonās, kurās tiks veikta apsekošana, lai iegūtu datus par cilvēkiem bez pastāvīgas dzīvesvietas, viņu situāciju un nepieciešamajiem atbalsta mehānismiem un risinājumiem.

2023. gada 24. novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja ES un tās dalībvalstis līdz 2030. gadam izskaust bezpajumtniecību, izstrādājot ES satvaru valsts stratēģijām, atceļot kriminālatbildību par bezpajumtniecību un turpinot piešķirt finansējumu šīs problēmas risināšanai.

*“Eiropas bezpajumtnieku skaitīšanas iniciatīva” (“European Homelessness Counts”)

 

Ņemot vērā arvien pieaugošo vajadzību pēc psihoemocionālā un informatīvā atbalsta jaunajām ģimenēm, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija sadarbībā ar Rīgas pašvaldības Labklājības departamentu un Rīgas Sociālo dienestu sniedz būtisku atbalstu vecākiem mazuļa pirmajos dzīves mēnešos. Kopš oktobra ir pieejams jauns pakalpojums “Mammu palīgi”.

Rīgā deklarētie un dzīvojošie jaundzimušo vecāki šogad var saņemt bezmaksas informatīvu un emocionālu atbalstu mazuļa pirmajos sešos dzīves mēnešos programmā “Piedzimstot bērniņam”. To finansē Rīgas pašvaldība.

Kopš oktobra programmā ir pieejams jauns pakalpojums “Mammu palīgi”, kas paredzēts māmiņām ar diagnosticētu pēcdzemdību depresiju. Mērķis ir sniegt praktisku palīdzību māmiņas ikdienā, lai veicinātu viņas atveseļošanos un nodrošinātu bērnam drošu un mierīgu vidi. Tā ir praktiska palīdzība māmiņas atveseļošanās periodā – mājas darbu veikšanā, bērna aprūpē un māmiņas pašaprūpē, ņemot vērā katras sievietes individuālās vajadzības un izvērtējot ģimenei pieejamos citus atbalsta resursus.

Jaunais pakalpojums paredzēts konkrētai mērķa grupai: sievietēm ar diagnosticētu pēcdzemdību depresiju, kuras aprūpē bērnu līdz viena gada vecumam; atbalsta programmas “Piedzimstot bērniņam” esošās klientes; kā arī vienam no vecākiem jābūt deklarētam un jādzīvo Rīgā.

Ko ietver atbalsts?

 pastaigas ar bērnu, lai māmiņa var atpūsties;

pavadīšana pie ārstiem vai speciālistiem, pieskatot mazuli vizītes laikā;

palīdzība mājas darbos – iepirkumi, ēdiena gatavošana, uzkopšana u.c.;

praktisks atbalsts bērna aprūpē;

reakcija krīzes situācijās, piesaistot speciālistus (PEP jeb pirmās emocionālās palīdzības mammu, sociālo darbinieku u.c.);

pakalpojums pieejams līdz 30 stundām, parasti vienu līdz divas reizes nedēļā. Ja nepieciešams, tā intensitāti var palielināt līdz trīs reizēm nedēļā.

Kā pieteikties?

Nepieciešams medicīnisks dokuments, kas apliecina diagnozi (piemēram, izraksts no ambulatorās kartes vai ārsta slēdziens).

Pieteikšanās notiek:

Ja esat vecāki, kuriem nesen piedzimis bērniņš, vai pazīstat kādu, kam šis atbalsts varētu būt noderīgs, sazinieties ar pakalpojuma sniedzēju Latvijas SOS Bērnu ciematu asociāciju.

 

Ar sirsnīgu pateicību Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs trešdien, 8. oktobrī, ar pateicības rakstiem un atzinību apbalvoja Latvijas Samariešu apvienības brīvprātīgos, kuri nesavtīgi piedalās īpašā labdarības projektā “Sapņu pavadonis”. Viņi palīdz piepildīt pēdējās vēlmes cilvēkiem, kuru dzīve tuvojas noslēgumam.

📸 Pasākuma foto

“Sapņu pavadonis” ir unikāls projekts Latvijā, kas balstīts pasaulē atzītā pieredzē – līdzīgi projekti citviet pazīstami kā “Wish Ambulance” vai “Wunschewagen”. Ar Vācijas Samariešu apvienības atbalstu, kas šo iniciatīvu īsteno jau kopš 2014. gada, Latvijā tapis īpaši aprīkots transports, kas nodrošina drošu un ērtu pārvietošanos cilvēkiem ar veselības ierobežojumiem. Katru braucienu pavada divi brīvprātīgie – viens no tiem ar medicīnisko kvalifikāciju –, lai nodrošinātu ne tikai fizisku, bet arī emocionālu atbalstu.

Projekts tiek pilnībā finansēts no ziedojumiem, un tieši Vācijas samarieši bija pirmie, kas sniedza savu ieguldījumu, ziedojot vienu no saviem speciāli aprīkotajiem auto, kas nu kalpo arī Latvijā.

Latvijas Samariešu apvienība lepojas ar vairāk nekā 300 brīvprātīgajiem, kuri ik dienu sniedz palīdzību dažādās jomās – no senioru aprūpes un atbalsta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām līdz darbam ar bērniem un krīzes situāciju risināšanā. Viņu nesavtīgais darbs ir kluss, tomēr spēcīgs atgādinājums par cilvēcību, līdzjūtību un kopības spēku.

Vairāk par Latvijas Samariešu apvienību – ŠEIT.