Arhīvs birkai: Labklājība

Rīgas pašvaldības policija pievērš pastiprinātu uzmanību vardarbības mazināšanai ģimenēs

Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija (RVPP) arī pērn turpināja intensīvu darbu, lai mazinātu vardarbību ģimenēs. RVPP Vardarbības prevencijas nodaļa izstrādājusi vairākus pasākumus, kas vērsti uz vardarbības novēršanu un apkarošanu, kā arī uz policijas darbinieku apmācību, par to trešdien, 9. aprīlī, tika informēti Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas deputāti.

“RVPP Vardarbības prevencijas nodaļa darbojas proaktīvi un ir redzami atzīstami rezultāti, kad varmākas tiek saukti pie atbildības, balstoties uz lietas materiālu analīzi jau pēc incidenta. Izpratne par vardarbības ģimenē nepieļaujamību ir augusi, tomēr vienlaikus pieaug arī vardarbīgas, agresīvas izpausmes sabiedrībā, un mums kopā ir jāmeklē risinājumi arvien mainīgajai realitātei, jāturpina strādāt ar sabiedrību un attīstīt RVPP kapacitāti arī šajā jomā,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola

Vardarbības prevencijas nodaļa ir arī aktīvi strādājusi izglītības iestādēs, novadot 81 lekciju par vardarbību vienaudžu vidū un agresīvu skolēnu uzvedību. 2024. gadā veiktas 50 individuālas pārrunas ar bērniem, kuriem ir uzvedības problēmas, un sniegtas 62 konsultācijas izglītības iestādes darbiniekiem. 2024. gadā RVPP ir apmācījusi 127 policijas darbiniekus programmā “Policijas darbinieka rīcība gadījumos, kas saistīti ar vardarbību ģimenē”. Apmācības ietvēra 12 nodarbības, katra desmit akadēmisko stundu apmērā. 2025. gadā apmācīti 64 policijas darbinieki, novadītas piecas nodarbības.

RVPP 2024. gadā saņēma 1434 izsaukumus uz ģimenes konfliktiem. No tiem 984 gadījumos aizpildīti ziņojumi, un 46 gadījumos apdraudētā persona izteica vēlmi pieņemt tiesas pieteikumu par pagaidu aizsardzību. 183 gadījumos apdraudētai personai bija redzami miesas bojājumi, un 97 gadījumos bija nepieciešama Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iejaukšanās.

RVPP turpina sadarbību ar dažādām institūcijām, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu un izstrādātu algoritmus vardarbības riska izvērtēšanai. Tiek plānotas tikšanās ar ministrijām, bāriņtiesām un sociālajiem dienestiem, lai nodrošinātu vienotu rīcību vardarbības mazināšanai.

Pašvaldības policija aicina iedzīvotājus būt modriem un ziņot par jebkādiem vardarbības gadījumiem, lai kopīgi veidotu drošāku un mierīgāku sabiedrību.

📌Vairāk par pašvaldības policiju mājas lapā – ŠEIT.

 

Integrēta pieeja sociālajam darbam un veselības aprūpei – jauni sadarbības risinājumi

Mūsdienu sociālā darba un veselības aprūpes specifika prasa jaunas sadarbības metodes. Sociālajiem darbiniekiem nepieciešamas zināšanas par veselības problēmām un to ietekmi uz sociālo aprūpi, savukārt ārstiem jāizprot pacienta sociālā vide, lai sniegtu precīzāku palīdzību. Rīgas pašvaldība, Veselības ministrija un Labklājības ministrija turpina sadarbību, lai uzlabotu hronisko pacientu aprūpi, veidojot integrētus aprūpes pakalpojumus.

Šo ieceri vienā no Veselības aprūpes koordinācijas padomes sēdēm apsprieda pagājušā gada nogalē. Tādā veidā tiktu rasti risinājumi tādām ilgstošām problēmām kā veselības aprūpes finansēšana sociālajos pakalpojumos, sociālo pakalpojumu uzlabošana veselības aprūpē, hronisko pacientu aprūpe. Sociālās un veselības aprūpes integrācija ir būtisks solis, lai uzlabotu aprūpes kvalitāti un atbalstu pacientiem, un sociālais darbinieks var nekavējoties sākt risināt cilvēka sociālās problēmas.

Šogad martā Veselības aprūpes koordinācijas padomē vienojās īstenot izmēģinājuma projektu integrētai veselības aprūpei, izvērtējot tā saturu, ieviešanas plānu, finansējumu un resursus, kā arī izskatīt iepirkuma iespējas. Projekta laikā plānots risināt praktiskos jautājumus: aprūpes organizēšanu mājās, transporta nodrošināšanu, medikamentu pieejamību, modernu palīgierīču izmantošanu un maksas pakalpojumu ieviešanu, ja nepieciešams. Šis projekts paredzētu efektīvāku sadarbību starp medicīnu un sociālo aprūpi, kas būtu izdevīgāka gan pacientiem, gan slimnīcām, gan Rīgas pašvaldībai.

Projekts fokusēsies uz cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, psihiskiem traucējumiem vai tiem, kas gaida invaliditātes grupas piešķiršanu. Padomes dalībnieki tika iepazīstināti ar situāciju Rīgā. Datu analīzē tika iekļauti visi aprūpes dzīvesvietā pakalpojumu saņēmēji, kuriem izvērtēšana veikta no 2024. gada 1. janvāra līdz tā paša gada 28. decembrim:

●  unikālo klientu skaits 12 785 unikālie klienti,
●  viņu vidējais vecums ir 76 gadi,
●  no viņiem 99,9 % jeb 12 769 ir hroniskas saslimšanas,
●  biežākie funkcionālie traucējumi ir kustību, atmiņas, dzirdes un redzes problēmas,
●  vidēji katram klientam ir trīs funkcionālie traucējumi, kam nepieciešama gan medicīniska, gan sociālā aprūpe.

Rīgas domes Labklājības departaments un Rīgas Stradiņa universitāte šogad martā parakstīja līgumu par jauna studiju moduļa “Sociālais darbs veselības aprūpes sistēmā” izveidi. Tas ir viens no posmiem, kā uzlabot sociālā darba un veselības aprūpes sadarbību.
Rīgas Stradiņa universitāte ierosina atjaunot sociālo darbinieku reģistru ārstniecības iestādēs.

Veselības aprūpes koordinācijas padome ir Veselības ministrijas un Rīgas domes kopēja konsultatīva institūcija, kura veicina vienotas veselības aprūpes politikas īstenošanu un koordināciju Rīgā. Padomes pieņemtajiem lēmumiem ir rekomendējošs raksturs. Padomi vada divi Iīdzpriekšsēdētāji — Rīgas domes priekšsēdētājs un veselības ministrs.

 

Rīgas pašvaldība turpina atjaunot sociālās aprūpes centrus

Turpinot sociālās aprūpes pakalpojumu modernizāciju, vakar Rīgas sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” pēc remonta tika atklātas telpas, kurās dzīvos 36 cilvēki. Nodaļa bija slēgta kopš pagājušā gada vidus, lai to īpaši iekārtotu cilvēkiem ar demenci.

Pansionātā “Gaiļezers” tagad izveidoti trīs dzīvokļi, katrā no tiem ģimeniskai videi pietuvinātos sadzīves apstākļos dzīvos 12 cilvēki. Telpu pielāgošana veikta sadarbībā ar arhitekti Jūliju Barinovu, pēc viņas projekta šomēnes atklāta īpašās uzraudzības nodaļa cilvēkiem ar demenci arī Rīgas sociālās aprūpes centrā “Mežciems”. Vienlaikus ar iemītniekiem paredzētajām istabām ir labiekārtotas telpas arī darbiniekiem.

“Šis ir nozīmīgs notikums ne tikai iemītniekiem, kuri te dzīvo, bet arī darbiniekiem, jo viņiem ir laba motivācija strādāt, izjūtot, ka tiek gādāts par viņu darba apstākļiem. Ļoti svarīgi arī tuviniekiem saprast un redzēt, kādos apstākļos dzīvo viņu piederīgie. Protams, jādomā, kā atvieglot dzīves apstākļus cilvēkiem ar demenci, un te tas ir uzskatāmi redzams. Svarīgi, ka šādas telpas maina stigmu par sociālās aprūpes centru,” uzsvēra Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs.

Atbilstoši cilvēku ar demenci vajadzībām un uztveres īpatnībām telpas un inventārs ir marķēts ar piktogrammām, attēliem, uzrakstiem un norādēm. Lai vieglāk orientēties, sienu krāsojums ir kontrastains. Ir drošības aprīkojums, kas vajadzīga efektīvai klientu uzraudzībai, kā arī radītas iespējas lielākai viņu neatkarības un pašaprūpes spēju saglabāšanai.

Sociālās aprūpes centrs “Gaiļezers” ir Rīgas pašvaldības lielākā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kurā pašlaik uzturas 307 cilvēki. Tajā sniegtie pakalpojumi ir pieejami tikai Rīgas pašvaldības iedzīvotājiem.

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, tiek nodrošināts mājoklis, diennakts sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes, kurās Rīgas iedzīvotāji var saņemt pašvaldības apmaksātus sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ir sociālās aprūpes centrs “Mežciems”, sociālās aprūpes centrs “Gaiļezers”, sociālās aprūpes centrs “Stella maris”.

Foto no pasākuma: https://www.flickr.com/photos/103426396@N05/albums/72177720324701148/

 

 

Martā dzimušo trejmeitiņu vecākiem Rīgas pašvaldība izmaksās 7500 eiro

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja nolēma piešķirt vienreizēju materiālo pabalstu nesen dzimušo trejmeitiņu vecākiem – rīdzinieku Oļesjas un Vasilija Pereverzevu ģimenei.

Trīnīšu mammu šodien apciemoja un apsveica Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

“Rīdzinieku ģimenei, kura pagājušajā nedēļā sagaidīja nākam pasaulē trīnītes, tā, protams, ir trīskārša laime un arī trīskārša atbildība. Rīgas vārdā šorīt sveicu ģimeni un dāvināju katrai no trejmeitiņām sudraba karotīti. Esmu arī rosinājis pārskatīt pilsētas piešķirto finansiālo atbalstu trīnīšu ģimenei – agrāk šādos gadījumos maksātā naudas summa ir indeksēta atbilstoši dzīves dārdzības pieaugumam un aicināšu Rīgas domi atbalstīt 7500 eiro izmaksu ģimenei,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Pašvaldības Finanšu un administrācijas lietu komisija jau nolēma piešķirt lielāku materiālu pabalstu – 7500 eiro. Iepriekš pašvaldība trīnīšu ģimenēm tradicionāli izmaksāja 4500 eiro lielu vienreizējo materiālo pabalstu.

Trīnītes Sofija, Marija un Alisa piedzima Rīgas Dzemdību namā 21. martā. Savdabīga sakritība, ka šie ir divdesmit pirmie trīnīši kopš 1992. gada, kad tika izveidota Rīgas dome.

Pabalstu trejmeitiņu vecākiem izmaksās no Rīgas domes rezerves fonda līdzekļiem.

Informāciju sagatavoja: Antra Gabre, Rīgas pašvaldības Ārējas komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: antra.gabre@riga.lv, tālrunis: 29422038

Rīgā dienas aprūpes centros rīko atvērto durvju dienas; pievērsta uzmanība cilvēkiem ar demenci

Sociālā darba mēneša ietvaros 18. un 19. martā vairākos Rīgas dienas aprūpes centros tiek rīkotas atvērto durvju dienas, lai iepazīstinātu ar tajos sniegtajiem pakalpojumiem, kas paredzēti cilvēkiem ar demenci. Pasākumus var apmeklēt ikviens interesents.

Ja ģimenē vai redzeslokā ir seniors, kuru nav droši atstāt vienu mājās, cilvēkam ir novērotas uzvedības, garastāvokļa pārmaiņas, dezorientācija laikā un telpā, informācijas aizmiršana, zūd iemaņas un prasmes vai novērotas citas cilvēkam neierastas pārmaiņas, tad ir vērts interesēties par dienas aprūpes centru cilvēkiem ar demenci. Atvērto durvju dienās šajos dienas aprūpes centros ikviens interesents varēs apskatīt telpas, vērot nodarbības, aprunāties ar speciālistiem. Bieži demence netiek laikus diagnosticēta, tāpēc cilvēki ar demenci saskaras ar sliktu dzīves kvalitāti, bet viņu ģimenes locekļi ir pakļauti ārkārtīgai spriedzei un nevar apvienot šāda pacienta aprūpi ar darbu.

Dienas aprūpes centrā cilvēkiem ar demenci ir iespēja pavadīt laiku, kamēr viņu piederīgie strādā. Dienas aprūpes centrā tiek nodrošināta uzraudzība, atbalsts pašaprūpē, ēdināšana, daudzveidīgas nodarbības, speciālistu konsultācijas, transports nokļūšanai uz aprūpes centru un atpakaļ uz mājām.

Atvērto durvju dienu pasākumu laikā būs iespējams apskatīt dienas aprūpes centru telpas, konsultēties ar speciālistiem, vērot dažādas nodarbības, piemēram, bišu vaska sveču izgatavošanu, Montesori metodes, kopīgu šlāgeru dziedāšanu, viktorīnu, loģiskās domāšanas vingrinājumus, neiroģimnastiku, rīta vingrošanu, sīkās motorikas attīstīšanas vingrinājumus.

Tā kā apmeklētāju skaits ir ierobežots, katrā dienas aprūpes centrā plānoti divi apmeklējuma laiki: plkst. 10.00 un plkst. 13.30. Apmeklējums jāpiesaka līdz 17. marta pulksten 12.00, zvanot pa norādītajiem tālruņa numuriem vai rakstot uz e-pastu konkrētajam dienas aprūpes centram:

• DAC ”Ozolaine” (Zandartu ielā 2A) – 67202113, ozolaine@svjp.lv
• DAC “Duntes Ozoli” (Pededzes ielā 4) – 67304532, duntesozoli@svjp.lv
• DAC “Žubītes” (Katoļu ielā 22/24) – 28356548, ramona.liepina@samariesi.lv
• DAC “Agate”(Bruņinieku ielā 8-5A, 4. stāvs) – 20394555, biedriba.agate@inbox.lv
• DAC “Liepa” (Valentīna ielā 16) – 26251767, dacliepa@inbox.lv

Rīgā notiks demences problemātikai veltīta diskusija

Rīgā marts pasludināts par sociālā darba mēnesi, kura laikā galvaspilsētā notiks dažādi pasākumi iepazīstināšanai ar sociālās nozares aktualitātēm un sociālā darba nozīmi. Viena no pēdējos gados novērotām tendencēm sociālajā aprūpē ir arvien pieaugošais demences slimnieku skaits. Šai problemātikai būs veltīta diskusija, ko ceturtdien, 13. martā, rīko Rīgas domes Labklājības departaments.

 📌Diskusija notiks Rīgas sociālās aprūpes centrā “Mežciems”, Malienas ielā 3, no plkst. 9.00 līdz 11.00. Pasākuma noslēgumā tiks atklātas pansionāta “Mežciems” izremontētās telpas un būs iespēja apskatīt demences nodaļu.

Labklājības departamenta dati liecina, ka demences slimnieku skaits ne tikai palielinās, bet viņi kļūst jaunāki. Piemēram, no 2654 klientiem ar demenci, kuri saņem aprūpi mājās, 46 ir jaunāki par 50 gadiem. Rīgas sociālās aprūpes centros pēdējos četros gados klientu ar demenci skaits pieaudzis par aptuveni 10 %. Līdz ar to arvien pieprasītāks kļūst pakalpojums tieši demences slimniekiem – pērn viņiem bija jāgaida rindā uz vietu pansionātā vidēji 229 dienas.

Diskusijā aicināti piedalīties:

  • dienas aprūpes centru pārstāvj;
  • Rīgas sociālās aprūpes centru pārstāvji;
  • Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents, Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras profesors Māris Taube;
  • Latvijas ģimenes ārstu asociācijas pārstāvji;
  • augstskolu pasniedzēji un studenti;
  • politiķi;
  • demences klientu tuvinieki;
  • citi interesenti.

📌 Diskusijai varēs sekot arī tiešraidē – ŠEIT.

Savukārt 18. un 19. martā dienas aprūpes centros notiks atvērto durvju dienas, kad būs iespējams iepazīties ar tajos sniegtajiem pakalpojumiem.

 

Atklātās diskusijas par U3A ietvaros tiks parakstīts sadarbības memorands par senioru mūžizglītību

Lai veidotu mērķtiecību NVO un valsts sektora sadarbību Trešās paaudzes universitāšu tīkla ieviešanā Latvijā, 19.martā Rīgā, Apkaimju iedzīvotāju centra Namā, Slokas ielā 161. notiks atklātā diskusija “Trešās paaudzes universitāte senioru dzīves kvalitātei: atklāsim un realizēsim sabiedrības neizmantoto potenciālu!” Lai īstenotu centienus seniorus iekļaujošas politikas veidošanā, paredzēta arī Sadarbības memoranda parakstīšana starp nevalstiskā sektora biedrībām, kuras iesaistītas U3A projekta īstenošanā Latvijā, un valsts sektoru.

Diskusija par Trešās paaudzes universitāšu (University of the third age jeb U3A) ietekmi uz senioru dzīves kvalitāti un sabiedrības neizmantotā potenciāla realizēšanu ir loģisks turpinājums pērn notikušajai diskusijai par U3A tīkla izveidi Latvijā un senioru izglītību Latvijas sabiedrības sociālās labklājības interesēs. Šoreiz runāsim par Portugāles pieredzi sabiedrības solidaritātes veidošanā, kā arī Baltijas valstu un Polijas realitātēm U3A ieviešanā un citiem jautājumiem.

U3A tīkla ieviešana Latvijā ir ļoti būtiska, jo ievērojami mazina sabiedrības novecošanās negatīvās sekas. Senioru iesaistīšana mūžizglītības pasākumu aktivitātēs uzlabo vecāka gadagājuma cilvēku sabiedrisko aktivitāti, veicina socializēšanos, kā arī nodrošina dažādu vecumdienu veselības problēmu attālināšanu.

Pasākuma laikā paredzēts parakstīt Sadarbības memorandu, ar kuru to parakstījušās puses vienojas īstenot centienus senioru iekļaujošas politikas veidošanā, kurā vecākās paaudzes cilvēki tiek novērtēti un integrēti sociālās, ekonomiskās un kultūras dzīves jomās; identificēt un īstenot pasākumus, kas apmierina dažādas vecāka gadagājuma cilvēku vajadzības; koordinēti izstrādāt priekšlikumus senioriem būtisku sociāli-ekonomisko starpnozaru jautājumu risināšanā; apzināt un censties novērst diskriminācijas (eidžisma) izpausmes, kas negatīvi ietekmē senioru dzīvi un viņu lomu sabiedrībā, u.c. Tāpat paredzēts izveidot kopīgu darba grupu memoranda ietvaros ierosināto priekšlikumu izskatīšanai, tai skaitā arī Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveides iespējām Latvijā.

Sadarbības memorandu paredzēts noslēgt starp Labklājības ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Veselības ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Valsts kanceleju un biedrībām “Vidusdaugavas NVO centrs”, “Latvijas senioru kopienu apvienība”, “Kuldīgas Senioru skola”, “Ikšķiles Senioru skola”, “Baltā Māja”, “Ķeipenes Senioru skola”, “Jelgavas Senioru universitāte”, “Siguldas Senioru skola” un “Krāslavas Senioru skola”.

✅  Diskusija notiks Rīgas domes Apkaimju iedzīvotāju centra Namā Rīgā, Slokas ielā 161. Dalībnieku ierašanās un reģistrēšanās no plkst. 10.30.

KONTEKSTS:

Pirmā U3A sāka darbu 1973.gadā Francijā Tulūzas universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, to dibināja profesors Pjērs Vella. Turpmākajos gados šī kustība attīstījās gandrīz visās Eiropas valstīs, tai skaitā mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā, Igaunijā, Polijā.

Latvijā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītā projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” (līguma Nr. 6.3.1.4.i.0/1/23/A/SIF/020) īstenošanu 2023.gadā uzsāka sabiedriskā labuma biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” kopā ar biedrībām “Kuldīgas Senioru skola”, “Ikšķiles senioru skola”, “Latvijas senioru kopienu apvienība” (Rīga) un “Baltā māja” (Līvāni). Projekta realizēšanas gaitā tam pievienojās vēl citas nevalstiskās organizācijas – biedrības “Ķeipenes senioru skola”, “Jelgavas Senioru universitāte”, “Siguldas senioru skola” un “Krāslavas senioru skola”.

📌 Vairāk informācijas: www.vidusdaugavasnvo.lv un projekta partneru mājaslapās.

 

Rīgā notiks kampaņas “Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!” sarunu pēcpusdiena topošajām uzņemošajām ģimenēm

Lai veicinātu cilvēku vēlmi, izpratni un iespējas kļūt par uzņemošo ģimeni, Labklājības ministrija ciešā sadarbībā ar SOS Ģimeņu atbalsta centru “AIRI vecākiem” un ģimeņu atbalsta centru “Dūja” īstenos sarunu pēcpusdienu Rīgā, īpaši uzrunājot cilvēkus, kuri vēl tikai interesējas un izvērtē iespēju kļūt par uzņemošo ģimeni. Pasākumā tiks uzsvērta ģimenes loma un tiesības katram bērnam augt ģimenē, kā arī mazināti aizspriedumi par bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības.

Pasākums 29. novembrī plkst. 17.00 notiks Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas un “AIRI Vecākiem” ģimeņu atbalsta centra telpās, Stabu ielā 33A.

Pasākuma dalībniekiem būs iespēja noklausīties vērtīgu klīniskās psiholoģes Sofijas Semenovas lekciju par to, kā ģimenēm no dažādām pusēm izvērtēt sarežģītas situācijas, kā pieņemt nozīmīgus, nevienkāršus lēmumus un būt saskaņā ar tiem arī situācijās, kurās parādās neplānoti sarežģījumi, tostarp saistībā ar bērna uzņemšanu ģimenē.

Speciālisti no Rīgas SOS Ģimeņu atbalsta centra “AIRI vecākiem” un Nodibinājuma “Sociālā atbalsta un izglītības fonds” (SAIF) struktūrvienības Ģimeņu atbalsta centra “Dūja” iepazīstinās ar atbalsta iespējām ģimenēm, uzsākot ceļu kļūšanai par uzņemošo ģimeni, kā arī darbojoties uzņemošās ģimenes statusā. Ģimeņu atbalsta centrs dalīsies ar savu pieredzi, sniedzot praktiskus padomus par atbalstu bērniem un ģimenēm, piemēram, bērnu uzņemšanai ģimenē, audžuģimenes izveidei, kā arī par pieejamajiem atbalsta resursiem un iespējām, kas palīdz bērniem augt drošā un atbalstošā vidē u.tml.

Pasākumā notiks arī ekspertu diskusija par to, kāpēc katram bērnam Latvijā ir jāaug ģimenē un kādas ir sabiedrības atbildības un iespējas līdzdarboties atbalsta sniegšanā šajā jomā. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no Labklājības ministrijas un atbalsta centra “Tilts”, kā arī esošā uzņemošā ģimene, daloties ar savu pieredzi, radot kopienas sajūtu un stiprinot izpratni par uzņemošās ģimenes lomu.

Par kampaņu “Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!”

Kampaņas “Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!” mērķis ir rosināt iedzīvotājus kļūt par uzņemošo ģimeni, samazināt institucionālā aprūpē esošo bērnu skaitu, kā arī mazināt aizspriedumus pret bērniem, kuri ir palikuši bez vecāku gādības. Uzņemošo ģimeņu, t.i., aizbildņu, audžuģimeņu un viesģimeņu, skaits Latvijā ir nepietiekams, lai nodrošinātu visu bērnu, kam tas ir nepieciešams, aprūpi ģimeniskā vidē. 2023. gadā kopumā ārpusģimenes aprūpe tika nodrošināta 5286 bērniem, no kuriem 1323 bērni ievietoti audžuģimenē, 3445 bērni – aizbildņa ģimenē, bet 518 bērni – ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

Līdztekus kampaņas pasākumiem izveidota vienota informatīva sadaļa Labklājības ministrijas tīmekļvietnē, parādot soļus, kas jāveic cilvēkiem, kuri vēlas iegūt audžuģimenes, aizbildņa vai viesģimenes statusu – ŠEIT.

Tāpat potenciālajiem interesentiem, aizpildot šo formu vai rakstot uz davagimeni@bac.gov.lv, ir iespēja pieteikties personīgai sarunai par šo tēmu ar Bērnu aizsardzības centra un bāriņtiesas speciālistiem.

Sniedzot plašāku ieskatu uzņemošo ģimeņu ikdienā un tajās augušo bērnu pieredzē, kampaņas laikā tiks izveidoti vairāki videostāsti un podkāsti. Kampaņas aktivitātēm varēs sekot līdzi arī Labklājības ministrijas kontos sociālajos tīklos: “Facebook”, “Instagram”, “Youtube” un “X”.

 

Rīgā sāk strādāt dienas aprūpes centrs un grupu māja

Šonedēļ Priedaines ielā 11 darbu sāk jauns dienas aprūpes centrs un grupu dzīvokļu māja, kuras iekārtojumā ir izmantoti specifiski un inovatīvi risinājumi. Rīgā šī ir tikai otrā grupu māja, kas paredzēta cilvēkiem ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem, kuri nevar dzīvot patstāvīgi. Vēl plānots izveidot līdzīgu kompleksu Pārdaugavā, Spilves ielā 19.

Priedaines ielā 11 uzbūvētas divas ēkas: dienas aprūpes centrs ar 20 vietām un grupu dzīvokļi 16 cilvēkiem ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Šai personu grupai pakalpojumu līdz šim bijis vismazāk. Uz šo pakalpojumu izveidojusies rinda: uz dienas aprūpes centru 26 cilvēki, to skaitā ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, uz grupu dzīvokli – 108 cilvēki. Jaunais centrs pašlaik ļauj būtiski samazināt rindu uz dienas aprūpes centru.

“Ar šo grupu dzīvokļu un dienas centra atvēršanu virknei ģimeņu esam devuši skatu uz nākotni, jo viņi var atgriezties sociālajā dzīvē un pilnvērtīgi darbā. Par to liecina pašu ģimenes locekļu teiktais atklāšanas pasākumā. Nenoliedzami, ka pakalpojuma izmaksas ir būtiskas, un nākamā gadā tam tiks paredzēti 673 540 eiro, taču tās ir investīcijas cilvēkkapitālā. Viennozīmīgi var teikt, ka pakalpojums ir pieprasīts, jo uz to ir izveidojusies rinda. Un, ja ir rinda, tātad nepieciešami vēl citi dienas aprūpes centri un grupu dzīvokļi. Līdzīgs kompleksu plānots izveidot arī Spilves ielā 19, bet ēka Burtnieku ielā 37 tiks atjaunota un pielāgota sociālo pakalpojumu funkciju veikšanai, un tur būs iespējams izveidot trīs papildu vietas grupu dzīvoklī jauniešiem. Aiz katra skaitļa ir ģimenes ar savām rūpēm un cilvēki, kuru tuviniekiem ir nepieciešams īpašs atbalsts,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs

“Aprūpes centrs un grupu māja ir uzbūvēta ar skaidru mērķi – sniegt cilvēcisku, drošu un pieejamu vidi pilngadīgiem jauniešiem ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Tā ir vieta, kur šie cilvēki saņems rūpīgu atbalstu un telpu, kas maksimāli pietuvināta ģimeniskai videi. Centrs ir aprīkots ar jaunākajām tehnoloģijām un palīdzības sistēmām. Pašvaldība turpinās strādāt pie jauniem centriem, kāds jau tiek plānots arī Spilves ielā, lai radītu līdzīgas iespējas vēl lielākam skaitam cilvēku,”

pauž Rīgas vicemērs un šobrīd mēra pienākumu izpildītājs Edvards Ratnieks

Atšķirībā no jau esošajiem jaunie grupu dzīvokļi ir pietuvināti ģimeniskai videi un nodrošināti daudzveidīgi drošības pasākumi, savukārt dienas aprūpes centrā cilvēkiem attīsta vienkāršas pašaprūpes un citas prasmes, lai viņi varētu dzīvot pēc iespējas patstāvīgi. Grupu dzīvokļu mājā ir četri atsevišķi bloki, kur katrā dzīvo ne vairāk kā četri cilvēki. Katram ir savs dzīvoklis ar istabu un vannas istabu, katrā blokā ir koplietošanas un rehabilitācijas telpas. Mājā ir nodrošināta diennakts uzraudzība un palīdzība, un to sniedz biedrības “Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi” darbinieki, izmantojot modernus tehnoloģiskus risinājumus, bet nepārkāpjot iemītnieku privātumu.

Šāds atbalsts cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem palīdz nenonākt ilgstošas sociālās aprūpes iestādē, bet viņu tuviniekiem būs iespēja atgriezties vai pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū. Ar katru pakalpojuma saņēmēja ģimeni notika individuālas sarunas, tika noskaidrotas katra grupu dzīvokļa iemītnieka vajadzības, tuvinieki varēja apskatīt telpas un pašvaldības sagādāto aprīkojumu istabās un koplietošanas telpās.

Atšķirībā no esošajām grupu mājām un dienas aprūpes centriem jaunā pakalpojumu infrastruktūra ir izstrādāta, ievērojot mūsdienīgus universālā dizaina principus – pieejama, droša un humāna vide, kurā ērti jūtas ikviens, neskatoties uz iespējamām uztveres vai veselības problēmām:

  • piekļuve visām telpām. Ēka ir veidota tā, lai pakalpojuma saņēmēji un darbinieki varētu viegli sasniegt visas telpas;
  • mājas sajūta. Katram pakalpojuma saņēmējam tiek nodrošinātas privātas telpas, kas nav mazākas par 22 kvadrātmetriem;
  • pārskatāmība. Telpām un ārtelpai ir jābūt pārskatāmām, lai klienti viegli orientētos un darbinieki varētu efektīvi uzraudzīt notiekošo;
  • koplietošanas telpas. Nodrošinātas koplietošanas telpas fiziskām aktivitātēm, relaksācijai, individuālām nodarbēm, atpūtai un brīvā laika pavadīšanai, arī veļas mazgāšanai un žāvēšanai;
  • tehnoloģiju izmantošana. Telpas ir aprīkotas ar informācijas tehnoloģiju sistēmām un palīglīdzekļiem, kas palīdz uzraudzīt iemītniekus un veicina viņu neatkarību un pašaprūpes spējas;
  • videi draudzīgi materiāli. Ēkās un vidē ir izmantoti draudzīgi, atjaunojami materiāli, tiek nodrošināta energoefektivitāte.

📸 FOTO

2022. gada nogalē Rīgas pašvaldība parakstīja līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un sāka projektēšanu par dzīvokļu un dienas aprūpes centra pakalpojumu infrastruktūras izveidi Priedaines ielā 11. Projektu īstenoja Eiropas Savienības darbības programmā „Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem”.

 

Aicina piedalīties labdarības akcijā “Svinēsim VISI Latvijas valsts svētkus!”

Akcijā “Svinēsim VISI Latvijas valsts svētkus!” jau desmito gadu pēc kārtas ar līdzcilvēku atbalstu vēlamies palīdzēt tiem, kuriem klājas grūtāk. Šo gadu laikā saziedotas teju 60 tonnas pārtikas, padarot priecīgāku svētku laiku vairāk nekā 10 tūkstošiem cilvēku, un mēs ticam, ka arī šogad kopīgiem spēkiem varam iepriecināt daudzas ģimenes.

Mūs visus ietekmē izmaksu kāpums it visā, un vissmagāk tas skar daudzbērnu ģimenes, seniorus un cilvēkus ar invaliditāti. Daudziem no viņiem pēc rēķinu apmaksas, medikamentu un paša nepieciešamākā iegādes maciņš ir tukšs, tāpēc visus, kuriem ir iespēja, aicinām piedalīties šajā labdarības iniciatīvā.

Dodoties uz veikalu, nopērc vairāk nekā tev nepieciešams un ziedo tām trūcīgajām ģimenēm un vientuļajiem senioriem, kuriem nebūs, ko likt uz svētku galda! Vari ziedot arī to, kas ir krājumos mājās, ar labu derīguma termiņu.

Ieteicamie pārtikas produkti:

  • dažādi graudaugi;
  • pākšaugi;
  • milti un miltu izstrādājumi;
  • eļļa;
  • cukurs;
  • medus;
  • tēja, kafija;
  • dažādi gardumi – šokolāde, cepumi, žāvēti augļi un rieksti utml.

Pārtikas ziedojumus aicinām nogādāt Latvijas Samariešu apvienības mājvietā, Katoļu ielā 22, Rīgā, no 8.00-18.00.

Ziedojumus gaidīsim līdz 4. novembrim, taču neatliec uz pēdējo brīdi, lai izvairītos no drūzmēšanās.

Paldies! Kopā mēs varam palīdzēt!

Afiša