Arhīvs birkai: Labklājība

Sociālā darba mēneša ietvaros 18. un 19. martā vairākos Rīgas dienas aprūpes centros tiek rīkotas atvērto durvju dienas, lai iepazīstinātu ar tajos sniegtajiem pakalpojumiem, kas paredzēti cilvēkiem ar demenci. Pasākumus var apmeklēt ikviens interesents.

Ja ģimenē vai redzeslokā ir seniors, kuru nav droši atstāt vienu mājās, cilvēkam ir novērotas uzvedības, garastāvokļa pārmaiņas, dezorientācija laikā un telpā, informācijas aizmiršana, zūd iemaņas un prasmes vai novērotas citas cilvēkam neierastas pārmaiņas, tad ir vērts interesēties par dienas aprūpes centru cilvēkiem ar demenci. Atvērto durvju dienās šajos dienas aprūpes centros ikviens interesents varēs apskatīt telpas, vērot nodarbības, aprunāties ar speciālistiem. Bieži demence netiek laikus diagnosticēta, tāpēc cilvēki ar demenci saskaras ar sliktu dzīves kvalitāti, bet viņu ģimenes locekļi ir pakļauti ārkārtīgai spriedzei un nevar apvienot šāda pacienta aprūpi ar darbu.

Dienas aprūpes centrā cilvēkiem ar demenci ir iespēja pavadīt laiku, kamēr viņu piederīgie strādā. Dienas aprūpes centrā tiek nodrošināta uzraudzība, atbalsts pašaprūpē, ēdināšana, daudzveidīgas nodarbības, speciālistu konsultācijas, transports nokļūšanai uz aprūpes centru un atpakaļ uz mājām.

Atvērto durvju dienu pasākumu laikā būs iespējams apskatīt dienas aprūpes centru telpas, konsultēties ar speciālistiem, vērot dažādas nodarbības, piemēram, bišu vaska sveču izgatavošanu, Montesori metodes, kopīgu šlāgeru dziedāšanu, viktorīnu, loģiskās domāšanas vingrinājumus, neiroģimnastiku, rīta vingrošanu, sīkās motorikas attīstīšanas vingrinājumus.

Tā kā apmeklētāju skaits ir ierobežots, katrā dienas aprūpes centrā plānoti divi apmeklējuma laiki: plkst. 10.00 un plkst. 13.30. Apmeklējums jāpiesaka līdz 17. marta pulksten 12.00, zvanot pa norādītajiem tālruņa numuriem vai rakstot uz e-pastu konkrētajam dienas aprūpes centram:

• DAC ”Ozolaine” (Zandartu ielā 2A) – 67202113, ozolaine@svjp.lv
• DAC “Duntes Ozoli” (Pededzes ielā 4) – 67304532, duntesozoli@svjp.lv
• DAC “Žubītes” (Katoļu ielā 22/24) – 28356548, ramona.liepina@samariesi.lv
• DAC “Agate”(Bruņinieku ielā 8-5A, 4. stāvs) – 20394555, biedriba.agate@inbox.lv
• DAC “Liepa” (Valentīna ielā 16) – 26251767, dacliepa@inbox.lv

Rīgā marts pasludināts par sociālā darba mēnesi, kura laikā galvaspilsētā notiks dažādi pasākumi iepazīstināšanai ar sociālās nozares aktualitātēm un sociālā darba nozīmi. Viena no pēdējos gados novērotām tendencēm sociālajā aprūpē ir arvien pieaugošais demences slimnieku skaits. Šai problemātikai būs veltīta diskusija, ko ceturtdien, 13. martā, rīko Rīgas domes Labklājības departaments.

 📌Diskusija notiks Rīgas sociālās aprūpes centrā “Mežciems”, Malienas ielā 3, no plkst. 9.00 līdz 11.00. Pasākuma noslēgumā tiks atklātas pansionāta “Mežciems” izremontētās telpas un būs iespēja apskatīt demences nodaļu.

Labklājības departamenta dati liecina, ka demences slimnieku skaits ne tikai palielinās, bet viņi kļūst jaunāki. Piemēram, no 2654 klientiem ar demenci, kuri saņem aprūpi mājās, 46 ir jaunāki par 50 gadiem. Rīgas sociālās aprūpes centros pēdējos četros gados klientu ar demenci skaits pieaudzis par aptuveni 10 %. Līdz ar to arvien pieprasītāks kļūst pakalpojums tieši demences slimniekiem – pērn viņiem bija jāgaida rindā uz vietu pansionātā vidēji 229 dienas.

Diskusijā aicināti piedalīties:

  • dienas aprūpes centru pārstāvj;
  • Rīgas sociālās aprūpes centru pārstāvji;
  • Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents, Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras profesors Māris Taube;
  • Latvijas ģimenes ārstu asociācijas pārstāvji;
  • augstskolu pasniedzēji un studenti;
  • politiķi;
  • demences klientu tuvinieki;
  • citi interesenti.

📌 Diskusijai varēs sekot arī tiešraidēŠEIT.

Savukārt 18. un 19. martā dienas aprūpes centros notiks atvērto durvju dienas, kad būs iespējams iepazīties ar tajos sniegtajiem pakalpojumiem.

 

Lai veidotu mērķtiecību NVO un valsts sektora sadarbību Trešās paaudzes universitāšu tīkla ieviešanā Latvijā, 19.martā Rīgā, Apkaimju iedzīvotāju centra Namā, Slokas ielā 161. notiks atklātā diskusija “Trešās paaudzes universitāte senioru dzīves kvalitātei: atklāsim un realizēsim sabiedrības neizmantoto potenciālu!” Lai īstenotu centienus seniorus iekļaujošas politikas veidošanā, paredzēta arī Sadarbības memoranda parakstīšana starp nevalstiskā sektora biedrībām, kuras iesaistītas U3A projekta īstenošanā Latvijā, un valsts sektoru.

Diskusija par Trešās paaudzes universitāšu (University of the third age jeb U3A) ietekmi uz senioru dzīves kvalitāti un sabiedrības neizmantotā potenciāla realizēšanu ir loģisks turpinājums pērn notikušajai diskusijai par U3A tīkla izveidi Latvijā un senioru izglītību Latvijas sabiedrības sociālās labklājības interesēs. Šoreiz runāsim par Portugāles pieredzi sabiedrības solidaritātes veidošanā, kā arī Baltijas valstu un Polijas realitātēm U3A ieviešanā un citiem jautājumiem.

U3A tīkla ieviešana Latvijā ir ļoti būtiska, jo ievērojami mazina sabiedrības novecošanās negatīvās sekas. Senioru iesaistīšana mūžizglītības pasākumu aktivitātēs uzlabo vecāka gadagājuma cilvēku sabiedrisko aktivitāti, veicina socializēšanos, kā arī nodrošina dažādu vecumdienu veselības problēmu attālināšanu.

Pasākuma laikā paredzēts parakstīt Sadarbības memorandu, ar kuru to parakstījušās puses vienojas īstenot centienus senioru iekļaujošas politikas veidošanā, kurā vecākās paaudzes cilvēki tiek novērtēti un integrēti sociālās, ekonomiskās un kultūras dzīves jomās; identificēt un īstenot pasākumus, kas apmierina dažādas vecāka gadagājuma cilvēku vajadzības; koordinēti izstrādāt priekšlikumus senioriem būtisku sociāli-ekonomisko starpnozaru jautājumu risināšanā; apzināt un censties novērst diskriminācijas (eidžisma) izpausmes, kas negatīvi ietekmē senioru dzīvi un viņu lomu sabiedrībā, u.c. Tāpat paredzēts izveidot kopīgu darba grupu memoranda ietvaros ierosināto priekšlikumu izskatīšanai, tai skaitā arī Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveides iespējām Latvijā.

Sadarbības memorandu paredzēts noslēgt starp Labklājības ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Veselības ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Valsts kanceleju un biedrībām “Vidusdaugavas NVO centrs”, “Latvijas senioru kopienu apvienība”, “Kuldīgas Senioru skola”, “Ikšķiles Senioru skola”, “Baltā Māja”, “Ķeipenes Senioru skola”, “Jelgavas Senioru universitāte”, “Siguldas Senioru skola” un “Krāslavas Senioru skola”.

✅  Diskusija notiks Rīgas domes Apkaimju iedzīvotāju centra Namā Rīgā, Slokas ielā 161. Dalībnieku ierašanās un reģistrēšanās no plkst. 10.30.


KONTEKSTS:

Pirmā U3A sāka darbu 1973.gadā Francijā Tulūzas universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, to dibināja profesors Pjērs Vella. Turpmākajos gados šī kustība attīstījās gandrīz visās Eiropas valstīs, tai skaitā mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā, Igaunijā, Polijā.

Latvijā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītā projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” (līguma Nr. 6.3.1.4.i.0/1/23/A/SIF/020) īstenošanu 2023.gadā uzsāka sabiedriskā labuma biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” kopā ar biedrībām “Kuldīgas Senioru skola”, “Ikšķiles senioru skola”, “Latvijas senioru kopienu apvienība” (Rīga) un “Baltā māja” (Līvāni). Projekta realizēšanas gaitā tam pievienojās vēl citas nevalstiskās organizācijas – biedrības “Ķeipenes senioru skola”, “Jelgavas Senioru universitāte”, “Siguldas senioru skola” un “Krāslavas senioru skola”.

📌 Vairāk informācijas: www.vidusdaugavasnvo.lv un projekta partneru mājaslapās.


 

Lai veicinātu cilvēku vēlmi, izpratni un iespējas kļūt par uzņemošo ģimeni, Labklājības ministrija ciešā sadarbībā ar SOS Ģimeņu atbalsta centru “AIRI vecākiem” un ģimeņu atbalsta centru “Dūja” īstenos sarunu pēcpusdienu Rīgā, īpaši uzrunājot cilvēkus, kuri vēl tikai interesējas un izvērtē iespēju kļūt par uzņemošo ģimeni. Pasākumā tiks uzsvērta ģimenes loma un tiesības katram bērnam augt ģimenē, kā arī mazināti aizspriedumi par bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības.

Pasākums 29. novembrī plkst. 17.00 notiks Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas un “AIRI Vecākiem” ģimeņu atbalsta centra telpās, Stabu ielā 33A.

Pasākuma dalībniekiem būs iespēja noklausīties vērtīgu klīniskās psiholoģes Sofijas Semenovas lekciju par to, kā ģimenēm no dažādām pusēm izvērtēt sarežģītas situācijas, kā pieņemt nozīmīgus, nevienkāršus lēmumus un būt saskaņā ar tiem arī situācijās, kurās parādās neplānoti sarežģījumi, tostarp saistībā ar bērna uzņemšanu ģimenē.

Speciālisti no Rīgas SOS Ģimeņu atbalsta centra “AIRI vecākiem” un Nodibinājuma “Sociālā atbalsta un izglītības fonds” (SAIF) struktūrvienības Ģimeņu atbalsta centra “Dūja” iepazīstinās ar atbalsta iespējām ģimenēm, uzsākot ceļu kļūšanai par uzņemošo ģimeni, kā arī darbojoties uzņemošās ģimenes statusā. Ģimeņu atbalsta centrs dalīsies ar savu pieredzi, sniedzot praktiskus padomus par atbalstu bērniem un ģimenēm, piemēram, bērnu uzņemšanai ģimenē, audžuģimenes izveidei, kā arī par pieejamajiem atbalsta resursiem un iespējām, kas palīdz bērniem augt drošā un atbalstošā vidē u.tml.

Pasākumā notiks arī ekspertu diskusija par to, kāpēc katram bērnam Latvijā ir jāaug ģimenē un kādas ir sabiedrības atbildības un iespējas līdzdarboties atbalsta sniegšanā šajā jomā. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no Labklājības ministrijas un atbalsta centra “Tilts”, kā arī esošā uzņemošā ģimene, daloties ar savu pieredzi, radot kopienas sajūtu un stiprinot izpratni par uzņemošās ģimenes lomu.


Par kampaņu “Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!”

Kampaņas “Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!” mērķis ir rosināt iedzīvotājus kļūt par uzņemošo ģimeni, samazināt institucionālā aprūpē esošo bērnu skaitu, kā arī mazināt aizspriedumus pret bērniem, kuri ir palikuši bez vecāku gādības. Uzņemošo ģimeņu, t.i., aizbildņu, audžuģimeņu un viesģimeņu, skaits Latvijā ir nepietiekams, lai nodrošinātu visu bērnu, kam tas ir nepieciešams, aprūpi ģimeniskā vidē. 2023. gadā kopumā ārpusģimenes aprūpe tika nodrošināta 5286 bērniem, no kuriem 1323 bērni ievietoti audžuģimenē, 3445 bērni – aizbildņa ģimenē, bet 518 bērni – ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

Līdztekus kampaņas pasākumiem izveidota vienota informatīva sadaļa Labklājības ministrijas tīmekļvietnē, parādot soļus, kas jāveic cilvēkiem, kuri vēlas iegūt audžuģimenes, aizbildņa vai viesģimenes statusu – ŠEIT.

Tāpat potenciālajiem interesentiem, aizpildot šo formu vai rakstot uz davagimeni@bac.gov.lv, ir iespēja pieteikties personīgai sarunai par šo tēmu ar Bērnu aizsardzības centra un bāriņtiesas speciālistiem.

Sniedzot plašāku ieskatu uzņemošo ģimeņu ikdienā un tajās augušo bērnu pieredzē, kampaņas laikā tiks izveidoti vairāki videostāsti un podkāsti. Kampaņas aktivitātēm varēs sekot līdzi arī Labklājības ministrijas kontos sociālajos tīklos: “Facebook”, “Instagram”, “Youtube” un “X”.

 

Šonedēļ Priedaines ielā 11 darbu sāk jauns dienas aprūpes centrs un grupu dzīvokļu māja, kuras iekārtojumā ir izmantoti specifiski un inovatīvi risinājumi. Rīgā šī ir tikai otrā grupu māja, kas paredzēta cilvēkiem ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem, kuri nevar dzīvot patstāvīgi. Vēl plānots izveidot līdzīgu kompleksu Pārdaugavā, Spilves ielā 19.

Priedaines ielā 11 uzbūvētas divas ēkas: dienas aprūpes centrs ar 20 vietām un grupu dzīvokļi 16 cilvēkiem ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Šai personu grupai pakalpojumu līdz šim bijis vismazāk. Uz šo pakalpojumu izveidojusies rinda: uz dienas aprūpes centru 26 cilvēki, to skaitā ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, uz grupu dzīvokli – 108 cilvēki. Jaunais centrs pašlaik ļauj būtiski samazināt rindu uz dienas aprūpes centru.

“Ar šo grupu dzīvokļu un dienas centra atvēršanu virknei ģimeņu esam devuši skatu uz nākotni, jo viņi var atgriezties sociālajā dzīvē un pilnvērtīgi darbā. Par to liecina pašu ģimenes locekļu teiktais atklāšanas pasākumā. Nenoliedzami, ka pakalpojuma izmaksas ir būtiskas, un nākamā gadā tam tiks paredzēti 673 540 eiro, taču tās ir investīcijas cilvēkkapitālā. Viennozīmīgi var teikt, ka pakalpojums ir pieprasīts, jo uz to ir izveidojusies rinda. Un, ja ir rinda, tātad nepieciešami vēl citi dienas aprūpes centri un grupu dzīvokļi. Līdzīgs kompleksu plānots izveidot arī Spilves ielā 19, bet ēka Burtnieku ielā 37 tiks atjaunota un pielāgota sociālo pakalpojumu funkciju veikšanai, un tur būs iespējams izveidot trīs papildu vietas grupu dzīvoklī jauniešiem. Aiz katra skaitļa ir ģimenes ar savām rūpēm un cilvēki, kuru tuviniekiem ir nepieciešams īpašs atbalsts,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs

“Aprūpes centrs un grupu māja ir uzbūvēta ar skaidru mērķi – sniegt cilvēcisku, drošu un pieejamu vidi pilngadīgiem jauniešiem ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Tā ir vieta, kur šie cilvēki saņems rūpīgu atbalstu un telpu, kas maksimāli pietuvināta ģimeniskai videi. Centrs ir aprīkots ar jaunākajām tehnoloģijām un palīdzības sistēmām. Pašvaldība turpinās strādāt pie jauniem centriem, kāds jau tiek plānots arī Spilves ielā, lai radītu līdzīgas iespējas vēl lielākam skaitam cilvēku,”

pauž Rīgas vicemērs un šobrīd mēra pienākumu izpildītājs Edvards Ratnieks

Atšķirībā no jau esošajiem jaunie grupu dzīvokļi ir pietuvināti ģimeniskai videi un nodrošināti daudzveidīgi drošības pasākumi, savukārt dienas aprūpes centrā cilvēkiem attīsta vienkāršas pašaprūpes un citas prasmes, lai viņi varētu dzīvot pēc iespējas patstāvīgi. Grupu dzīvokļu mājā ir četri atsevišķi bloki, kur katrā dzīvo ne vairāk kā četri cilvēki. Katram ir savs dzīvoklis ar istabu un vannas istabu, katrā blokā ir koplietošanas un rehabilitācijas telpas. Mājā ir nodrošināta diennakts uzraudzība un palīdzība, un to sniedz biedrības “Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi” darbinieki, izmantojot modernus tehnoloģiskus risinājumus, bet nepārkāpjot iemītnieku privātumu.

Šāds atbalsts cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem palīdz nenonākt ilgstošas sociālās aprūpes iestādē, bet viņu tuviniekiem būs iespēja atgriezties vai pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū. Ar katru pakalpojuma saņēmēja ģimeni notika individuālas sarunas, tika noskaidrotas katra grupu dzīvokļa iemītnieka vajadzības, tuvinieki varēja apskatīt telpas un pašvaldības sagādāto aprīkojumu istabās un koplietošanas telpās.

Atšķirībā no esošajām grupu mājām un dienas aprūpes centriem jaunā pakalpojumu infrastruktūra ir izstrādāta, ievērojot mūsdienīgus universālā dizaina principus – pieejama, droša un humāna vide, kurā ērti jūtas ikviens, neskatoties uz iespējamām uztveres vai veselības problēmām:

  • piekļuve visām telpām. Ēka ir veidota tā, lai pakalpojuma saņēmēji un darbinieki varētu viegli sasniegt visas telpas;
  • mājas sajūta. Katram pakalpojuma saņēmējam tiek nodrošinātas privātas telpas, kas nav mazākas par 22 kvadrātmetriem;
  • pārskatāmība. Telpām un ārtelpai ir jābūt pārskatāmām, lai klienti viegli orientētos un darbinieki varētu efektīvi uzraudzīt notiekošo;
  • koplietošanas telpas. Nodrošinātas koplietošanas telpas fiziskām aktivitātēm, relaksācijai, individuālām nodarbēm, atpūtai un brīvā laika pavadīšanai, arī veļas mazgāšanai un žāvēšanai;
  • tehnoloģiju izmantošana. Telpas ir aprīkotas ar informācijas tehnoloģiju sistēmām un palīglīdzekļiem, kas palīdz uzraudzīt iemītniekus un veicina viņu neatkarību un pašaprūpes spējas;
  • videi draudzīgi materiāli. Ēkās un vidē ir izmantoti draudzīgi, atjaunojami materiāli, tiek nodrošināta energoefektivitāte.

📸 FOTO

2022. gada nogalē Rīgas pašvaldība parakstīja līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un sāka projektēšanu par dzīvokļu un dienas aprūpes centra pakalpojumu infrastruktūras izveidi Priedaines ielā 11. Projektu īstenoja Eiropas Savienības darbības programmā „Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem”.

 

Akcijā “Svinēsim VISI Latvijas valsts svētkus!” jau desmito gadu pēc kārtas ar līdzcilvēku atbalstu vēlamies palīdzēt tiem, kuriem klājas grūtāk. Šo gadu laikā saziedotas teju 60 tonnas pārtikas, padarot priecīgāku svētku laiku vairāk nekā 10 tūkstošiem cilvēku, un mēs ticam, ka arī šogad kopīgiem spēkiem varam iepriecināt daudzas ģimenes.

Mūs visus ietekmē izmaksu kāpums it visā, un vissmagāk tas skar daudzbērnu ģimenes, seniorus un cilvēkus ar invaliditāti. Daudziem no viņiem pēc rēķinu apmaksas, medikamentu un paša nepieciešamākā iegādes maciņš ir tukšs, tāpēc visus, kuriem ir iespēja, aicinām piedalīties šajā labdarības iniciatīvā.

Dodoties uz veikalu, nopērc vairāk nekā tev nepieciešams un ziedo tām trūcīgajām ģimenēm un vientuļajiem senioriem, kuriem nebūs, ko likt uz svētku galda! Vari ziedot arī to, kas ir krājumos mājās, ar labu derīguma termiņu.

Ieteicamie pārtikas produkti:

  • dažādi graudaugi;
  • pākšaugi;
  • milti un miltu izstrādājumi;
  • eļļa;
  • cukurs;
  • medus;
  • tēja, kafija;
  • dažādi gardumi – šokolāde, cepumi, žāvēti augļi un rieksti utml.

Pārtikas ziedojumus aicinām nogādāt Latvijas Samariešu apvienības mājvietā, Katoļu ielā 22, Rīgā, no 8.00-18.00.

Ziedojumus gaidīsim līdz 4. novembrim, taču neatliec uz pēdējo brīdi, lai izvairītos no drūzmēšanās.

Paldies! Kopā mēs varam palīdzēt!

Afiša

 

Līdz 31. oktobrim trūcīgie un maznodrošinātie rīdzinieki vēl var pieteikties Rīgas pašvaldības ikgadējam pabalstam izglītības ieguvei. Tā apmērs ir 50 eiro katram skolēnam. Aicinām vecākus pabalstu noformēt savlaicīgi, jo, ja izvēlēsieties vizīti klātienē Rīgas Sociālajā dienestā, tad tā jāpiesaka iepriekš.

Pabalstu piešķir pirmsskolas vecuma bērnam no piecu gadu vecuma, kurš apgūst obligāto bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, un audzēknim, kurš nav sasniedzis 21 gadu vecumu un iegūst vispārizglītojošo vai profesionālo izglītību.

Pabalstu ir tiesības saņemt trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai, kura ir deklarējusi un dzīvo norādītajā adresē Rīgā, un kuras ienākumi ir līdz 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 384 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Lai saņemtu pabalstu, vienam no bērna vecākiem vai bērna likumiskajam pārstāvim līdz 31. oktobrim jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā, kur:

• jāuzrāda personu apliecinošs dokuments;
• jāiesniedz rakstisks iesniegums;
• jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija (ja deklarācija jau ir iesniegta, tas atkārtoti nav jādara).

Iedzīvotāju pieņemšana klātienē Rīgas Sociālajā dienestā (Baznīcas ielā 19/23) notiek tikai pēc iepriekšējā pieraksta, zvanot uz tālruni 67105048 vai 25770080.

Iesniegumu, kas uzrakstīts latviešu valodā un ir personas pašrocīgi parakstīts, Rīgas Sociālajam dienestam var iesniegt arī attālināti:

• Rīgas Sociālajā dienestā – Baznīcas ielā 19/23 (1. stāvs),
• Rīgas Sociālā dienesta Pārdaugavas rajona nodaļā – E. Smiļģa ielā 46,
• Rīgas Sociālā dienesta Latgales rajona nodaļā – Avotu ielā 31 k – 2,
• Rīgas Sociālā dienesta Ziemeļu rajona nodaļā, Vidrižu ielā 1A,
• parakstot ar drošu elektronisko parakstu, rakstot uz e-pastu soc@riga.lv,
• aktivizējot oficiālo elektronisko adresi portālā https://latvija.gov.lv.

Iesniegumā jānorāda šādas ziņas: pieprasītāja vārdu, uzvārdu; personas kodu; deklarētās dzīvesvietas adresi; elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi (ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts); tālruņa numuru; pabalsta pieprasījuma gadījumā jānorāda kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru (21 zīme). Sociālā atbalsta pieprasītājs ar savu parakstu apliecina, ka iesniegumā sniegtā informācija ir patiesa.

Informāciju var saņemt, zvanot uz Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tālruni 80005055.

No 1. jūnija līdz 8.oktobrim Rīgas Sociālajā dienestā ir saņemti 705 rīdzinieku iesniegumi izglītības ieguves atbalsta pabalsta piešķiršanai un 288 iesniegumi no Ukrainas civiliedzīvotājiem.

 

Oktobrī iestājas rudenīgi vēsāki laikapstākļi, kas nozīmē apkures sezonas sākumu. Rīgas enerģētikas aģentūra oktobrī, māju atjaunošanas kampaņas laikā, aicina apmeklēt dažādus seminārus un konsultācijas par māju siltināšanas, energoefektivitātes, apkures jautājumiem un pieteikties pašvaldības un valsts līdzfinansējumam.

“Pirms 40 – 60 gadiem celto daudzīvokļu ēku tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, jo ēku ekspluatācijas ciklā, tās netika pietiekamā apjomā uzturētas, augušas siltumenerģijas, elektrības, ūdens apgādes izmaksas, kā rezultātā, tagad, dzīvokļu īpašnieki, saskaras ar to, ka nākas pārmaksāt par šie pakalpojumiem, pastāv neprognozējamu avārijas maksājumu riski,”

norāda Rīgas enerģētikas aģentūras energoefektivitātes eksperts Arnis Lelītis.

Vai šo situāciju var mainīt? Cik tas izmaksās man, dzīvokļu īpašniekam? Vai es piekristu energoefektīvai ēkas atjaunošanai, ja zinātu, ka atjaunojot ēku kompleksi, izmantojot valsts un pašvaldības energoefektivitātes programmas, rēķins nekļūs lielāks? Kas man, dzīvokļa īpašniekam, jādara? – uz šiem un citiem jautājumiem palīdzēs atbildēt Rīgas enerģētikas aģentūras speciālisti.

Galvenie ieguvumi, atjaunojot ēku, ir zemi apkures rēķini, moderna ventilācijas sistēma, kāpņu telpas remonts, apgaismojuma aprīkošana ar kustības sensoriem, iespējama arī lifta pārbūve vai atjaunošana. Tāpat ēkai pieguļošās teritorijas labiekārtošana, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaide – atjaunotai ēkai tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa atlaide 90% uz 10 gadiem.

Daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji var pieteikties Rīgas enerģētikas aģentūras tehniskās dokumentācijas izstrādes līdzfinansējumam:

🟩 90% no attiecināmajām izmaksām līdz 1200 EUR tehniskās apsekošanas atzinumam;
🟩 90% no attiecināmajām izmaksām līdz 1200 EUR energosertifikātam;
🟩 90% no attiecināmajām izmaksām līdz 15 000 EUR tehniskajam projektam.

Piesakies līdzfinansējumam www.renove.lv vai zvanot tālr.67012437

Rīgas enerģētikas aģentūras energoefektivitātes centrs konsultē par šo un citiem ar mājokļa energoefektivitāti saistītiem jautājumiem. REA iedzīvotāju centra trīs gadu pastāvēšanas laikā ir sniegtas konsultācijas vairāk nekā 900 ēku iedzīvotājiem, REA energoefektivitātes speciālisti ir organizējuši un piedalījušies vairāk nekā 80 dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs. Rezultātā ir atjaunotas vai atrodas būvniecības ieceres realizācijas dažādos posmos vairāk nekā 50 ēkas.

 

Rīgas Sociālā dienesta reorganizācijas rezultātā no 1. oktobra Latgales rajona nodaļā tiek atvērts Ģimenes atbalsta centrs. Tas atrodas Avotu ielā 31/2 un Daugavpils ielā 31, 4. stāvā. No oktobra ir izmaiņas arī sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sniegšanā Latgales rajonā.

Ģimenes atbalsta centrā pakalpojumu var saņemt tie rīdzinieki, kuri līdz šim tika apkalpoti teritoriālajos centros “Pļavnieki” ( Salnas ielā 2), “Daugava” (Aglonas ielā 35/1), “Krasts” (Daugavpils ielā 31) un “Avoti” (Avotu ielā 31/2). Tālrunis informācijai – 67181436.

Pēc veiktās restrukturizācijas turpmāk Latgales rajona nodaļā sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus var saņemt teritoriālajos centros:

🟩 “Latgale”, Daugavpils ielā 31,
🟩 “Daugava”, Aglonas ielā 35/1,
🟩 “Pļavnieki”, Salnas ielā 2.

Informācija pa tālruņiem 67105048; 25770080.

Latgales rajona nodaļas vadītāja Laimdota Gaile pieņem iedzīvotājus pēc iepriekšēja pieraksta (zvanot uz tālruni 67105097) pirmdienās no pulksten 14 līdz 18 Avotu ielā 31/2.

 

Rīgas Sociālā dienesta reorganizācijas rezultātā izveidoti divi Ģimenes atbalsta centri. Viens no tiem – Ziemeļu rajona Ģimenes atbalsta centrs – pakalpojumus jau sniedz Vidrižu ielā 1A. Otrs – Latgales rajona Ģimenes atbalsta centrs Avotu ielā 31/2 – darbu sāks 1. oktobrī.

Lēmums par Ģimenes atbalsta centru izveidi tika pieņemts pēc izmēģinājuma projekta, kas ilga no pagājušā gada 2. oktobra līdz šī gada 31. jūlijam. Tā mērķis bija veidot sociālā darba modeli un ieviest jaunu darba struktūru, lai celtu sociālā darba kvalitāti darbā ar ģimenēm un pilngadīgam personām, nodrošinot sociālā darba pakalpojumu atbilstoši klientu individuālajām vajadzībām.

Ziemeļu rajona Ģimenes atbalsta centrā pakalpojumus var saņemt tie rīdzinieki, kuri iepriekš apkalpoti Ziemeļu rajona teritoriālajā centrā “Ziemeļi” Hanzas ielā 7, teritoriālajā centrā “Purvciems” Ieriķu ielā 2b un teritoriālajā centrā “Vidzeme” Vidrižu ielā 1A.

Ziemeļu rajona Ģimenes atbalsta centrā strādā sociālie darbinieki, kuri sniedz atbalstu ģimenēm un bērniem un pilngadīgām personām, kas nonākuši krīzes situācijā vai kurām nepieciešams sociālais atbalsts problēmsituāciju risināšanā.

Apmeklētāju darba laiki

Darbinieki pieņem pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot uz tālruni 67105227.

Pieņemšana notiek arī klātienē:

  • pirmdienās no plkst. 13.00 līdz 18.00;
  • ceturtdienās no plkst. 9.00 līdz 12.00 un no 13.00 līdz 15.00.