Arhīvs birkai: Labklājība

No 1. janvāra mainās Ukrainas civiliedzīvotāju pieņemšanas kārtība Rīgas Sociālajā centrā

No 2026. gada 1. janvāra mainās Ukrainas civiliedzīvotāju pieņemšanas kārtība Rīgas Sociālajā dienestā. Turpmāk atsevišķs pieraksts viņiem tiks slēgts, kā arī vairs nenotiks pieņemšana Eduarda Smiļģa ielā 46.

Klientus, kas piesakās atkārtoti un kuriem nepieciešama ienākumu izvērtēšana:

  • turpmāk pieņems Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu centros pēc faktiskās dzīvesvietas.
  • Šajā gadījumā Ukrainas civiliedzīvotāji varēs pierakstīties vizītei “Booking” sistēmā vai zvanot uz tālruni +37167105048.

Ukrainas civiliedzīvotāji, kas vēršas Rīgas Sociālajā dienestā pirmo reizi:

  • tiek aicināti doties uz savu dzīvesvietai atbilstošo Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu centru pie sociālā darbinieka.

Sociālais darbinieks pieņem

  • Pēc iepriekšēja pieraksta:
    • pirmdienās: plkst. 13.00-18.00;
    • ceturtdienās: plkst. 9.00-12.00 un 13.00-16.00.
  • Rindas kārtībā:
    • otrdienās: plkst. 9.00-13.00.

Gan saite reģistrācijai klientiem ar ienākumu izvērtēšanu, gan pieraksts tikai atkārtotām vizītēm, izmantojot QR kodu, atrodams Labklājības departamenta mājaslapā ld.riga.lv, sadaļā “Rīgas Sociālais dienests”.

 

Rīdzinieku veselība skaitļos un risinājumos – Rīgas veselības profils 2025

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments sagatavojis Rīgas veselības profilu 2025. Tajā apkopota informācija par Rīgas iedzīvotāju veselības rādītājiem un pašvaldības darbu veselības veicināšanas un slimību profilakses jomās.

Pašvaldības veselības aprūpes un veselības veicināšanas un slimību profilakses politika tiek īstenota saskaņā ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. un Rīgas attīstības programmā 2022. – 2027. gadam noteikto, veicinot pieeju “veselība visās politikās”, vienlīdzīgas veselības iespējas visiem Rīgas iedzīvotājiem un uz pierādījumiem balstītu sabiedrības veselības politiku.

Kas ir Rīgas veselības profils?

Rīgas veselības profils ir vizuāli pārskatāms materiāls, kas apvieno aktuālu informāciju par Rīgas iedzīvotāju veselības rādītājiem un galvenajiem veselību ietekmējošajiem faktoriem. Tas sniedz pārskatu par prioritārajiem virzieniem veselības uzlabošanai un slimību izplatības mazināšanai.

Analizējot šo profilu, var uzzināt, ka vidējais rīdzinieka vecums 2025. gadā sasniedzis 43,8 gadus, kas ļauj novērtēt pilsētas iedzīvotāju demogrāfiskās tendences. Tāpat redzams, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju savu veselības stāvokli vērtē kā labu, kas norāda uz relatīvi pozitīvu pašsajūtas un veselības uztveri. Profilā apkopota arī informācija par paveikto veselības veicināšanas jomā – pērn Rīgā īstenotas 5329 veselības veicināšanas un slimību profilakses aktivitātes, kas atspoguļo pašvaldības ieguldījumu iedzīvotāju veselības uzlabošanā.

Rīgas veselības profils ir noderīgs palīgs pašvaldības darbiniekiem un politikas veidotājiem veselības uzlabošanas pasākumu plānošanā, veselības aprūpes un sociālās palīdzības speciālistiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām un sabiedrības veselības jomas partneriem. Tas noderēs arī ikvienam rīdziniekam, kurš vēlas iegūt aktuālu informāciju par pilsētas iedzīvotāju veselības stāvokli un pieejamajiem atbalsta resursiem.

Rīga ir viena no 90 pilsētām, kas iekļautas Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas Veselīgo pilsētu tīklā un ir arī Latvijas Nacionālā veselīgo pašvaldību tīkla dalībniece. Šī dalība nodrošina pilsētai iespēju apmainīties ar pieredzi un ieviest labākās starptautiskās prakses veselības jomā.

PVO veselību definē kā pilnīgu fiziskās, garīgās un sociālās labklājības stāvokli, ne tikai slimību neesamību. Tas nozīmē, ka veselība ir pamats gan cilvēka dzīves kvalitātei, gan sabiedrības attīstībai kopumā. Vienlīdz svarīga ir ne tikai slimību ārstēšana, bet arī veselības veicināšana – tā palīdz saglabāt labu veselību un dzīves kvalitāti, veicina veselīgus dzīves paradumus, samazina veselības atšķirības starp dažādām iedzīvotāju grupām, sekmē veselīgu novecošanu un samazina hronisku slimību izplatību.

Veselības veicināšana ir stratēģisks ieguldījums, kas samazina slogu veselības aprūpes sistēmai un sociālajam atbalstam, tādējādi ļaujot efektīvāk izmantot publiskos līdzekļus un nodrošinot ilgtermiņa ekonomisku ieguvumu valsts un pašvaldību budžetiem.

Iepazīties ar Rīgas veselības profilu 2025 var:

 mājas lapā Veseligsridzinieks.lv 

žurnālā

 

21. decembrī Piņķos notiks jau desmitais Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas labdarības koncerts “Pie tavas rokas”

21. decembrī, ceturtajā adventē, Piņķu Svētā Jāņa baznīcā norisināsies jau desmitais Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas labdarības koncerts “Pie tavas rokas”.

Sīkāk par koncertu stāsta Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja:

“Šis koncerts mums ir īpašs, tas ir kļuvis par sirsnīgu tradīciju, kurā kopā sanāk gan ģimenes, gan līdzcilvēki, lai dāvātu bērniem drošību, rūpes un klātbūtni. Šogad koncertā uzstāsies Kārlis Būmeisters un Babītes Kultūrizglītības centra dziedošie bērni un jaunieši – vokālā grupa “Karameles”, kā arī bērnu ansambļi “Bon Bon”, “Ledenītes”, “Zefīrs”, “Šokolāde” un “Marmelāde”. Grupa “Karameles” klātbūtne, kas bijusi neatņemama koncertu sastāvdaļa visus desmit gadus, ir piešķīrusi īpašu gaišumu un sirsnīgumu. Tieši šo jauniešu muzikalitātes un patiesā prieka dēļ daudzi koncerta apmeklētāji to apmeklē katru gadu. Pateicoties viņiem, šī Adventes svētdiena būs sirdssilta, gaiša un muzikāli bagāta. No sirds pasakāmies katram koncerta apmeklētājam, ziedotājam un atbalstītājam. Lai šis koncerts ir īpaša dāvana mums visiem Ziemassvētkos!”

Ieeja koncertā ir bez maksas, un tā laikā ikviens ir aicināts ziedot.

Visi saziedotie līdzekļi tiks nodoti Latvijas SOS Bērnu ciematu ģimenēs augošo bērnu atbalstam. Ziedojumi ļauj bērniem un ģimenēm ar bērniem palīdzēt dažādos veidos, atkarībā no tā, kas kuram konkrētajā brīdī visvairāk nepieciešams. Ar ziedojumu palīdzību SOS Bērnu ciematu asociācija var bērniem nodrošināt iespēju uzaugt drošā un atbalstošā vidē, sniegt gan emocionālu, gan praktisku atbalstu, kā arī piepildīt kādu senu sapni.

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija jau vairāk nekā 25 gadus rūpējas par bērniem un ģimenēm visā Latvijā, nodrošinot ilgtermiņa ģimenisku aprūpi bērniem, kuri palikuši bez bioloģisko vecāku gādības. Asociācija gādā, lai bērni var uzaugt drošā un ģimeniskā vidē SOS bērnu ciematos un jauniešu mājās, kur viņi saņem emocionālu un praktisku atbalstu, lai varētu piedzīvot laimīgu bērnību, atklāt un attīstīt savus talantus un apgūt praktiskas iemaņas, kas palīdz sagatavoties patstāvīgai dzīvei. Tiek nodrošinātas arī individuālās sociālās rehabilitācijas programmas bērniem ar uzvedības traucējumiem.

Tāpat Asociācija sniedz atbalstu topošajām un esošajām audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem, piedāvājot dažādas apmācības, atbalsta grupas, sociālo darbinieku un psihologu konsultācijas. Ļoti nozīmīgs ir SOS Bērnu ciematu asociācijas darbs ar ģimenēm, kuras nonākušas grūtībās. Ģimeņu atbalsta centros tiek palīdzēts vecākiem sakārtot ikdienu, attiecības un vidi bērna labklājībai, tiek sniegts psiholoģiskais un sociālais atbalsts un mācītas praktiskas prasmes, lai bērniem būtu iespēja uzaugt sev vispiemērotākajā vidē – savā ģimenē. Tāpat ģimeņu atbalsta centros bērniem ir iespējams saņemt dažādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Papildus tam tiek īstenotas arī preventīvas programmas — tiek atbalstīti jaundzimušo vecāki programmā “Piedzimstot bērniņam”, palīdzēts bērniem un jauniešiem pārvarēt tuvinieka zaudējumu programmā “Kalniem pāri”, atbalstītas ģimenes gadījumos, kad vecāki šķiras, rūpējoties par to, lai šķiršanās procesā neciestu bērns, īstenota atbalsta programma “Pārinieks”, kas paredzēta pusaudžiem, kuru dzīvesveids var novest pie prettiesiskām darbībām, un piedāvāta apmācību programmu pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem “Bērnam drošs un draudzīgs bērnu dārzs”.

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas mērķis ir ļoti skaidrs — lai Latvijā ikviens bērns var augt drošā, mīlošā un atbalstošā vidē, neatkarīgi no tā, kādas grūtības viņa ģimeni ir skārušas.

Par SOS bērnu ciematiem

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija ir nevalstiska labdarības organizācija, kas nodrošina ilgtermiņa ģimenisku aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem, uztur ģimeņu atbalsta centrus un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru “Airi vecākiem” vairākās Latvijas pašvaldībās, kā arī īsteno dažādas sociālās prevences programmas. Divu SOS bērnu ciematu audžuģimenēs (Īslīcē un Valmierā), vairākās integrētajās SOS ģimenēs, kā arī SOS jauniešu mājā Jelgavā – atbalstu, drošību un jaunas mājas raduši 130 bērni un jaunieši no visas Latvijas. Kopumā visās SOS bērnu ciematu īstenotajās atbalsta programmās gada laikā palīdzību saņem vairāk nekā 1500 bērnu.

Papildu informācijai:
Gunta Purvēna
Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija
Tālr. 26324894
E-pasts: gunta.purvena@sosbca.lv
Vairāk par SOS bērnu ciematiem: www.sosbernuciemati.lv

 

Rīdziniekiem būs ērtāka un ātrāka piekļuve sociālajiem pakalpojumiem

Rīgā sākta jauna sociālo pakalpojumu organizēšana, kas iezīmē būtiskas pārmaiņas pilsētas sociālajā jomā. Rīgas Sociālā dienesta modernizācijas un restrukturizācijas mērķis ir padarīt pakalpojumu saņemšanu ērtāku un ātrāku, samazināt birokrātiju un vairāk pievērsties katra cilvēka individuālajām vajadzībām.

Pilsētā vērojama tendence, ka pieprasījums pēc sociālās palīdzības samazinās, toties pieaug pēc sociālajiem pakalpojumiem. 2024. gadā tos saņēma 34 889 cilvēki – divreiz vairāk nekā 2014. gadā. Atsevišķās struktūrvienībās ir nevienmērīga klientu plūsma un darbinieku noslodze, kas rada garākas rindas un gaidīšanas laiku.

Dienesta restrukturizācija notiks pakāpeniski.

Nākamā gada sākumā Baldones ielā 2, Pārdaugavas rajonā, tiks atvērts jauns Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības centrs, kas kļūs par vienoto vietu sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu saņemšanai šajā Rīgas daļā. Līdz ar jaunā centra izveidi pakalpojumi, kas līdz šim tika nodrošināti četrās dažādās adresēs, turpmāk būs pieejami vienā vietā.

Kopumā plānots izveidot trīs šādus centrus – Pārdaugavā, Ziemeļu rajonā un Latgales priekšpilsētā.

“Tas nozīmē, ka rīdziniekiem būs vieglāk saprast, kas viņiem jādara, ātrāk saņemt nepieciešamo palīdzību un justies drošāk, ka viņu situācija tiek saprasta un ņemta vērā,”

saka Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītāja Inese Andersone

No 2026. gada 31. jūlija rīdziniekiem būs pieejamas arī pirmreizējas attālinātās konsultācijas.

Šis pakalpojums ļaus iedzīvotājiem ātrāk un vienkāršāk noskaidrot sev pieejamos sociālās palīdzības veidus, nepieciešamos dokumentus un citus būtiskus jautājumus, izmantojot attālinātas saziņas iespējas.

Pārmaiņas nozīmē:

  • vairāk laika klientam un viņa vajadzībām;
  • ātrāku reakciju uz krīzes situācijām;
  • mazāku nepieciešamību atkārtoti apmeklēt dienestu;
  • kvalitatīvāku vajadzību izvērtēšanu;
  • ātrāku sociālo pakalpojumu saņemšanu;
  • efektīvāku resursu izmantošanu un vienotu pieeju visos rajonos;
  • vienkāršotu dokumentu apriti un lēmumu pieņemšanu.

Jaunā pieeja klientu apkalpošanā

  • Pirmreizēju konsultāciju varēs saņemt attālināti.
  • Tiks saglabāta iespēja zvanīt uz tālruni un pierakstīties vizītei, vai arī ierasties sociālo pakalpojumu centrā bez pieraksta un tikt pieņemtam. Pašlaik šādas iespējas nav.
  • Būs pieejami datori, kuros apmeklētājs kopā ar konsultantu varēs elektroniski iesniegt dokumentus, piemēram, E-deklarācijas.
  • Nepiepildītās darba vietas vairs neietekmēs pakalpojumu pieejamību – apkalpošana turpināsies nepārtraukti.
  • Vienuviet būs pieejama visa nepieciešamā informācija un palīdzība katru darba dienu, un visā pilsētā tiks ieviesta vienota klientu apkalpošanas prakse.

Svarīgi!

Imantas 8. līnijas 1 k-2 un Mežrozīšu ielas 43 sociālo māju iedzīvotājiem tiks nodrošināta izbraukuma pieņemšana reizi nedēļā.

Sociālo pakalpojumu pieejamības centri tiks izveidoti arī Latgales un Ziemeļu rajonos.

 

Jaunas tehnoloģijas sociālajā aprūpē pansionātā “Gaiļezers”

Ceturtdien, 11. decembrī, Rīgas sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” tika atklāta interaktīvā sajūtu un domāšanas veicināšanas istaba un iesvētīta jaunā kapela.

Sensorā telpa tapusi projektā “Uz veselību caur sajūtām” sadarbībā ar Rīgas inovācijas fondu, lai sociālajā rehabilitācijā ieviestu jaunu pieeju cilvēkiem ar demenci un citiem kognitīviem traucējumiem. Senioriem tiek radīta droša un interesanta vide, kur ar kustību sensoriem un attēlu projekcijām iespējams piedalīties spēlēs, doties virtuālās pastaigās, skatīties filmas, klausīties mīļāko mūziku, pat vērot ģimenes locekļu fotogrāfijas un veikt dažādus vingrinājumus. Šāda pieeja palīdz uzlabot uzmanību, atmiņu, kustību koordināciju, kā arī mazina trauksmi, vientulību un sociālo izolāciju – tas ir īpaši nozīmīgi demences gadījumos.

“Šodien man ir dubults prieks par to, ka īstenots inovāciju fonda projekts, kurā ar jaunām tehnoloģijām radām bagātinošu vidi, prieku un mieru šī pansionāta iedzīvotājiem. Tas ir jāturpina arī citos sociālās aprūpes centros, un par to noteikti ir jāstāsta starptautiski,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Projektam “Uz veselību caur sajūtām” ir būtiska sabiedriskā nozīme: tas modernizē sociālās aprūpes vidi un paaugstina pakalpojumu kvalitāti. Sensorā istaba ir pieejama cilvēkiem ratiņkrēslos, un tajā var ienest arī gulošus klientus, lai ikviens varētu to izmantot. Telpa paredzēta arī pansionāta darbiniekiem, lai viņi varētu atpūsties un gūt mieru – tas veicina viņu labsajūtu.

Savukārt ekumeniskā kapela ir vienojošs vēstījums pansionāta “Gaiļezers” iemītniekiem – vieta, kur dažādu konfesiju cilvēki var sastapties lūgšanā, klusumā un iekšējā mierā. Telpa ir iekārtota ar jaunām koka mēbelēm, kas rada mājīgu noskaņu.

123456

 

Suminātas piekļūstamākās kultūrvietas Rīgā

Sirsnīgā atmosfērā 3. decembrī Starptautiskajā cilvēku ar invaliditāti dienā Rīgas pašvaldība sadarbībā ar cilvēku ar invaliditāti interešu aizstāvības organizācijām VEF Kultūras pilī pasākumā “Kopīgā ceļā uz iekļaujošu kultūru” sumināja kultūrvietas, kas mērķtiecīgi rūpējas par kultūras piekļūstamību un iekļaujošas kultūrvides veidošanu Rīgā.

“Starptautiskā cilvēku ar invaliditāti diena Rīgai nav tikai atzīmējams datums – tā ir iespēja atgādināt, cik būtiski ir veidot pilsētu, kur kultūra ir pieejama un piekļūstama ikvienam. Ar pasākumu “Kopīgā ceļā uz iekļaujošu kultūru” mēs akcentējam kultūrvietu nozīmi šajā procesā un godinām tos, kuri ikdienā strādā, lai kultūras vide kļūtu atvērtāka, iekļaujošāka un piedāvātu saturu, kurā ikviens var justies redzēts un uzrunāts. Īpaši svarīga ir sadarbība ar organizācijām, kas pārstāv cilvēku ar invaliditāti intereses – viņu pieredze un skatījums palīdz mums saprast, kur esam stipri un kur vēl jāaug. Rīga ir pilsēta, kurai jāspēj dot vietu ikviena talantam, balsij un klātbūtnei, un šī diena mums atgādina, ka iekļaujoša kultūra rodas tieši kopā,”

uzsver Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

“Vēlamies šādu pasākumu padarīt par tradīciju, lai arvien vairāk kultūrvietu veidotu piedāvājumu, kas pielāgojams dažādām vajadzībām. Pasākums parādīja, ka katra kultūrtelpa var dot savu ieguldījumu, un, ja ikviens no mums turpinās šādi rīkoties, Rīga kļūs arvien iekļaujošāka,”

saka Sociālo jautājumu komitejas vadītāja Inese Andersone

Pasākumā tika izceltas tās Rīgas kultūrvietas, kas cilvēku ar invaliditāti interešu aizstāvības organizāciju ieskatā, savā darbībā īpaši pievērš uzmanību kultūras infrastruktūras vides piekļūstamības uzlabošanai un piekļūstama kultūras satura veidošanai dažādām sabiedrības grupām. Savas nominācijas izvirzīja: Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO, Latvijas Nedzirdīgo savienība, Latvijas Neredzīgo biedrība, Latvijas Autisma apvienība, Vieglās valodas aģentūra, nodibinājums “Fonds Nāc līdzās!””, Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”, Radošā apvienība COLORIZE, Rīgas vājredzīgo un neredzīgo biedrība “Redzi mani”, biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” un Invalīdu biedrība “APLIS”.

Pateicību par ieguldīto darbu iekļaujošas kultūrvides veidošanā saņēma šādas kultūrvietas: Latvijas Leļļu teātris, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas pašvaldības iestādes “Pārdaugavas kultūras apvienība” Kultūras centrs “Imanta”, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejs, Rīgas Motormuzejs, Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Rīgas pašvaldības iestādes “Ziemeļrīgas kultūras apvienība” Kultūras pils “Ziemeļblāzma” un VEF Kultūras pils Kamerzāle, Dailes teātris, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, Latvijas Okupācijas muzejs un Latvijas kino muzejs

Rīgas pašvaldības pateicību par mērķtiecīgu un ilgstošu ieguldījumu iekļaujošas kultūrvides veidošanā saņēma Latvijas Jaunā teātra institūts, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” jauniešu koris “Balsis” un tā mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis, kā arī Radošās apvienības COLORIZE vadītāja, kultūras piekļūstamības eksperte Lība Bērziņa.

Pasākuma mākslinieciskā programma tika veidota iesaistot Rīgas pašvaldības un nevalstiskā sektora radošās apvienības. Pasākumā uzstājās: DJ Richy Rich – paraolimpiskais čempions Rihards Snikus, Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā Ģilde” jauniešu koris “Balsis” (mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis), Latvijas Nedzirdīgo savienības koris (vadītāja Brigita Lazda), Latvijas Neredzīgo biedrības Strazdumuižas kluba orķestris (vadītājs Armands Ozols), fonda “Nāc līdzās” jauktais koris (diriģents Georgs Zujevs) un solisti Aldis Ādamsons, Roberts Reingolds, Marta Rancāne un Kaspars Grigāns. Pieredzes stāstos, apmeklējot Rīgas kultūrvietas, dalījās Reinis Darkēvics, Voldemārs Lapa, Daira Aleksandra Sircova, Līga Ķikute un Diāna Ponaskova.

Pasākuma ieraksts:

Kopīgā ceļā uz iekļaujošu kultūru

 

Iespēja iepazīt Rīgas dienas aprūpes centru darbu

Starptautiskajā cilvēku ar invaliditāti dienā, 3. decembrī, Rīgas dienas aprūpes centri aicina ikvienu interesentu uz atvērto durvju iniciatīvu “Iekļaujoša Rīga!”. Šī diena ir veltīta sabiedrības izpratnes veicināšanai par pakalpojumiem, kas paredzēti cilvēkiem ar invaliditāti, un sniedz unikālu iespēju ielūkoties tajā, kas ikdienā paliek neredzams.

Apmeklētāji varēs iepazīties ar plašo un daudzveidīgo programmu, uzzināt vairāk par atbalstu, ko iespējams saņemt viņu tuviniekiem, kā arī klātienē redzēt centru un citu cilvēkiem ar invaliditāti paredzēto organizāciju darbu.

Visas dienas garumā būs iespēja paviesoties dažādos dienas aprūpes centros, apskatīt telpas, vērot nodarbības un aprunāties ar darbiniekiem, speciālistiem un klientiem. Tā ir iespēja ne tikai iepazīt pakalpojumu klāstu, bet arī piedalīties aktivitātēs un uzdot sev interesējošos jautājumus par pakalpojumiem un uzņemšanas noteikumiem. Atvērto durvju iniciatīva ļaus ikvienam tuvāk iepazīt, kā norit ikdiena šajos centros, un saprast, cik plašs un daudzveidīgs ir sniegtais atbalsts.

Īpaši notikumi gaidāmi arī atsevišķos dienas aprūpes centros. Piemēram, “Duntes Ozolos” paredzēta tikšanās ar izdevuma “Mieram tuvu” redakcijas pārstāvi, savukārt organizācija “Apeirons” piedāvās izmēģināt īpaši izveidotu šķēršļu joslu. Apmeklētāji varēs iepazīties ar specializētajām darbnīcām, redzēt, kā darbojas pakalpojums “Drošības poga”, kā arī apmeklēt sociālās palīdzības centru, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem un jauniešiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Atvērto durvju iniciatīva “Iekļaujoša Rīga!” ir iespēja ikvienam tuvāk iepazīt pakalpojumus, kas palīdz cilvēkiem ar invaliditāti dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, un vienlaikus stiprina izpratni par iekļaujošas sabiedrības nozīmi.

Tā kā apmeklētāju skaits ir ierobežots, aicinām izlasīt pasākuma programmu un iepriekš sazināties, lai vienotos par apmeklējumu.

Atvērto durvju iniciatīvā piedalās:

  • DAC personām ar garīga rakstura traucējumiem “Saulessvece” (Cēsu ielā 8) – 25757586, saulessvece@svjp.lv;
  • DAC personām ar demenci “Ozolaine” (Zandartu ielā 2A) – 67202113, ozolaine@svjp.lv;
  • DAC personām ar demenci “Duntes Ozoli” (Pededzes ielā 4) – 67304532, dace.lina@svjp.lv;
  • Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo biedrība “Redzi mani” (Dzirciema ielā 24) – 29123784;
  • Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” (K. Valdemāra ielā 38, k1) – 27902679, dace@apeirons.lv;
  • DAC cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem “Cerību māja” (Rēzeknes ielā 2A) – 28451510;
  • DAC pilngadīgajiem ar garīga rakstura traucējumiem “Cerību ligzda” (Balvu ielā 11) – 28451510;
  • DAC pilngadīgajiem ar garīga rakstura traucējumiem “Cerību tilts” (Ieriķu ielā 2B) – 28451510;
  • Specializētās darbnīcas personām ar garīga rakstura traucējumiem “Skaida” (Lubānas ielā 39B) – 28451510;
  • Specializētās darbnīcas personām ar garīga rakstura traucējumiem “RB Radošā telpa” (Latgales ielā 180B) – 28451510;
  • Grupu dzīvoklis cilvēkiem ar vidēji smagiem un smagiem garīga rakstura traucējumiem “Cerību dore” (Latgales ielā 180B) – 28451510;
  • Grupu dzīvoklis un DAC cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem “Mēness māja” (Putnu ielā 6) – 28451510;
  • Grupu dzīvoklis cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem “Dzērves” (Dzērvju ielā 1) – 29870318, Irita.merca@samariesi.lv;
  • Latvijas Samariešu apvienības Zvanu centrs (Katoļu ielā 22) – 20204022, zvanucentrs@samariesi.lv;
  • DAC cilvēkiem ar demenci “Žubītes” (Katoļu ielā 22/24) – 28356548, ramona.liepina@samariesi.lv;
  • Terapijas centrs “Skaņas un mūzika” (E. Birznieka Upīša ielā 20A – 203) – 26489329;
  • Sociālo pakalpojumu centrs “Terēzes māja” (O. Vācieša ielā 6) – 26485356, 27018868;
  • Latvijas Nedzirdīgo savienības Kopienas centrs (Elvīras ielā 19 k2) – 26322910;
  • Biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” birojs “Aprūpe mājās” (Slokas ielā 160/1) – 66103077, agija.saukuma@redcross.lv;
  • Biedrība PINS (Gaileņu ielā 7) – 29227306.

 

Krāsainā un košā modes skatē SOS Bērnu ciematu bērni izrādīs jauno “Superprieks” apģērbu kolekciju

Augusta izskaņā SOS Bērnu ciematos dzīvojošie bērni kopā ar tehnoloģiju uzņēmumu Tet radīja zīmējumus jau trešajai modes veikaliņa “Superprieks” apģērbu kolekcijai, un šo sestdien, 29. novembrī, plkst. 12.00, tirdzniecības centra “Spice” Lielajā ātrijā, bērni un citi modeļi jaunos tērpus izrādīs plašākai publikai.

Pasākumā laipni aicināti piedalīties arī mediju pārstāvji.

Pasākumā ar uzrunām uzstāsies Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja un SOS Bērnu ciematu asociācijas goda patronese Iveta Vējone. Savukārt pēc tam gaidāma krāšņa, jautra un pozitīvām emocijām bagāta modes skate, kur klātesošajiem tiks izrādīta jauno apģērbu kolekcija.

Jaunajā apģērbu kolekcijā atrodami gan t-krekli un džemperi, gan cepures, zeķes un citi aksesuāri gan Ziemassvētku, gan ikdienas tematikā. Jauno kolekciju jau iespējams gan aplūkot, gan iegādāties interneta veikalā www.superprieks.lv. Iegādājoties kādu no apģērbiem, visa peļņa tiek veltīta SOS Bērnu ciematu atbalstam.

Šis projekts ir Tet un SOS Bērnu ciematu ilggadējās sadarbības turpinājums. Jau vairākus gadus Tet rūpējas par to, lai SOS mammas un audžumammas varētu uzlabot savas datorprasmes, piedaloties apmācībās, kā arī SOS ģimenēs un audžuģimenēs augošajiem bērniem regulāri tiek piedāvāta iespēja iesaistīties dažādās izglītojošās un izklaidējošās aktivitātēs, apmeklējot kino, muzeju, sporta pasākumus.

Par SOS bērnu ciematiem

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija ir nevalstiska labdarības organizācija, kas nodrošina ilgtermiņa ģimenisku aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem, uztur ģimeņu atbalsta centrus un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru “Airi vecākiem” vairākās Latvijas pašvaldībās, kā arī īsteno dažādas sociālās prevences programmas. Divu SOS bērnu ciematu audžuģimenēs (Īslīcē un Valmierā), vairākās integrētajās SOS ģimenēs, kā arī SOS jauniešu mājā Jelgavā – atbalstu, drošību un jaunas mājas raduši 130 bērni un jaunieši no visas Latvijas. Kopumā visās SOS bērnu ciematu īstenotajās atbalsta programmās gada laikā palīdzību saņem vairāk nekā 1500 bērnu.

Par Tet

Tet ir viens no lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem Baltijā, kas rada inovācijas gan mājām, gan darbam, un to veido 1500 darbinieku liela komanda. Uzņēmums piedāvā uzticamus un kvalitatīvus TV, interneta, elektrības un e-komercijas pakalpojumus, kā arī integrētus IT&T risinājumus uzņēmumiem gan Latvijā, gan eksporta tirgos. Tet rada inovatīvākos tehnoloģiskos risinājumus IT drošības jomā, attīsta OTT pakalpojumus un ražo oriģinālo TV saturu. Tet grupā ietilpst arī meitas uzņēmumi Citrus Solutions, Telia Latvija, Helio Media un Baltic Computer Academy.

Vairāk: https://www.tet.lv/par-mums.

Papildu informācijai:
Gunta Purvēna
Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija
Tālr. 26324894
E-pasts: gunta.purvena@sosbca.lv

Vairāk par SOS bērnu ciematiem: www.sosbernuciemati.lv

 

Rīgas Sociālais dienests atgādina, kā pasargāt sevi no krāpniekiem

Nereti vientuļiem vecāka gadagājuma cilvēkiem rodas šaubas, vai persona, kas sevi sauc par sociālo darbinieku, tiešām pārstāv Rīgas Sociālo dienestu. Lai izvairītos no iespējamiem krāpniekiem, Rīgas pašvaldība informē: Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem ir darba apliecības, kuras viņi vienmēr uzrāda, apmeklējot klientus. Ja apliecība šķiet aizdomīga, pašvaldība aicina zvanīt uz Rīgas vienoto informatīvo tālruni 80001201 vai Rīgas Sociālā dienesta tālruni 25770080.

Sociālais darbinieks:

 pirms vizītes vienmēr sazinās ar klientu un vienojas par apmeklējuma laiku (izņēmums – oficiāls iesniegums no policijas, bāriņtiesas, ģimenes ārsta u.c.);

apsekojuma laikā sastāda aktu, kuru klients izlasa un paraksta;

nekad neprasa naudu;

nosauc savu uzvārdu un uzrāda darba apliecību ar fotogrāfiju, personas kodu, iestādes nosaukumu, vadītāja parakstu un zīmogu.

Darba apliecība ir laminēta karte ar drošības elementiem. Tajā norādīts darbinieka vārds, uzvārds, amats, apliecības numurs un izdošanas datums. Uz apliecības ir Rīgas Sociālā dienesta vadītāja paraksts un iestādes zīmogs. Apliecība ir dienesta īpašums, un pēc darba attiecību vai prakses beigām tā jānodod atpakaļ iestādei.

Ja persona nevar uzrādīt apliecību, nav iepriekš pieteikusi vizīti vai nav pazīstama, neuzticieties viņai un neielaidiet mājoklī. Svešiniekam nekādā gadījumā nav jādod līdzi personu apliecinoši dokumenti!

 

Pieejama vieta mājokļu vides uzlabošanas projektā; aicinām pieteikties

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments aicina pieteikties projektam*, kas palīdz cilvēkiem ar invaliditāti un kustību traucējumiem pielāgot mājokli. Tas tiek darīts, lai būtu vieglāk atrast darbu, izmantot pakalpojumus un uzlabot dzīves kvalitāti.

Šobrīd projekta īstenošanas gaitā ir atbrīvojusies viena vieta, kurai var pieteikties mērķa grupas personas:

• jaunieši vecumā no 15 līdz 17 gadiem (ieskaitot);
• pilngadīgas personas ar I vai II invaliditātes grupu un kustību traucējumiem, kuras nav sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai ir sociāli apdrošinātas personas (darba ņēmēji, pašnodarbinātie);
• pilngadīgas personas un bērni ar invaliditāti;
• tiem kuri ir iesaistīti vismaz vienā no aktivitātēm: strādā (t.sk. pašnodarbināts); mācās jebkurā izglītības posmā; piedalās oficiāli noformētā brīvprātīgā darbā; nodrošina dalību paraolimpiskajā sportā un piedalās nacionāla vai starptautiska mēroga sacensībās; darbojas nevaldības organizācijā (izņemot tās, kas piesaistītas papildu kritēriju izvērtēšanai); apmeklē dienas aprūpes centru, specializētās darbnīcas vai saņem “atelpas brīža” pakalpojumu; ir bezdarbnieks, kas piedalās aktīvās nodarbinātības pasākumos; izmanto no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu pašvaldībā.

Mājokļa pielāgojumi var ietvert:

• iekšējās vides uzlabojumus (piemēram, labierīcību, virtuves zonas, durvju aiļu, darba vietas pielāgošanu, pārbūvi vai aprīkošanu ar palīgierīcēm);
• ārējās vides uzlabojumus (piemēram, pacēlāju, pandusu, brauktuvju ierīkošanu, koplietošanas telpu pielāgošanu).

Lai pieteiktos, kandidātiem jāiesniedz nepieciešamie dokumenti, kas apliecina atbilstību visiem kritērijiem (tai skaitā medicīniskās dokumentācijas izraksts ar atbilstošu SSK kodu un pierādījumi par nodarbinātību, izglītību vai citu aktivitāti). Par nepieciešamajiem dokumentiem var jautāt tai pašai darbiniecei, uz kuras e-pastu dokumenti jāsūta.

Dokumenti jāiesniedz līdz 2025. gada 26. novembrim, rakstot uz e-pastu: aija.okolokulaka-neilande@riga.lv.

*“Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai”.