Arhīvs birkai: Labklājība

Rīgas pašvaldība turpina pieņemt pieteikumus projektam, kas paredz iespēju bērniem, kuri nav sasnieguši obligāto izglītības vecumu un šobrīd ir reģistrēti pašvaldības bērnudārzu rindā, apgūt pirmsskolas izglītības programmu četrās privātajās pirmskolās bez vecāku līdzfinansējuma. Šobrīd pieejamas vietas visos četros privātajos bērnudārzos, vietu skaits ir ierobežots.

Rīgas pašvaldība piedalās Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” pasākuma “Bērnu pieskatīšanas pakalpojumi” īstenošanā. Projekts neietver izdevumus par ēdināšanas pakalpojumiem un interešu izglītību.

Pašvaldība aicina vecākus pieteikties uz vietām kādā no četrām privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm:

  • Privātā pirmsskolas izglītības iestāde “Rotaļkāre”, Aleksandra Čaka ielā 124 (Grīziņkalna apkaime);
  • Privātā pirmsskolas izglītības iestāde “Zelta rasa”, Spulgas iela 15 (Ziepniekkalna apkaime);
  • Privātā pirmsskolas izglītības iestāde “Bembi”, Bērzupes iela 5 (Ziepniekkalna apkaime);
  • Privātā pirmsskolas izglītības iestāde “Augsim”, Baznīcas ielā 1 – 1 (Centra apkaime).

Pakalpojuma sniegšanas laiks vienam bērnam nav īsāks par gadu, bet ne ilgāk par 2027. gada 30. jūniju.

Pašvaldība aicina Rīgas pašvaldībā deklarēto bērnu vecākus, kuru bērniem nav nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā un kuri ir gatavi piedalīties projektā, norādīt savam bērnam izvēlēto vienu no augstāk minētajām privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm, aizpildot pieteikuma anketu.

Pieteikšanās kritēriji:

  • bērnam ir jābūt reģistrētam rindā uz Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi;
  • bērna un vismaz viena no bērna vecāku, bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes dzīvesvieta ir deklarēta Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā;
  • jānoslēdz līgums par iesaisti projektā vismaz uz vienu gadu, izslēdzot iespēju mainīt izglītības iestādi;
  • bērnam jābūt vismaz pusotru gadu vecam līdz obligātajam pirmsskolas izglītības vecumam (līdz 5 gadu vecumam).

Pēc pieteikuma anketas aizpildīšanas Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments sazināsies ar bērna vecākiem par bērna uzņemšanu projekta finansētā pirmsskolas izglītības programmā izvēlētajā privātajā izglītības iestādē un aicinās iesniegt nepieciešamos dokumentus.

Projekts tiek īstenots no 2024. gada septembra līdz 2027. gada 30. jūnijam.

Papildinformāciju par iesaisti projektā var uzzināt, rakstot Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Administratīvajai pārvaldei uz e-pastu egija.straujuma@riga.lv. Savukārt plašāku informāciju par iestādēm var uzzināt, sazinoties ar privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm “Rotaļkāre”, “Zelta rasa”, “Bembi” un “Augsim”.

 

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā ir 592 503 apdzīvotas daudzdzdzīvokļu (trīs un vairāk dzīvokļu) mājas un 74% no tām būvētas laika posmā no 1961. līdz 2000. gadam. Kādā tehniskā stāvoklī šobrīd ir Latvijas dzīvojamais fonds un vai iedzīvotāji ir ieinteresēti veikt uzlabojumus savā īpašumā?

Datu par iedzīvotāju izpratni un informētību par daudzdzīvokļu māju ikdienas pārvaldīšanas un renovācijas jautājumiem praktiski nav! Bet gadījumi, kad daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji savstarpēji nespēj pieņemt lēmumus par mājā nepieciešamo uzlabojumu veikšanu ir sastopami bieži.

Lai noskaidrotu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju viedokli

par māju tehnisko stāvokli, ikdienas pārvaldīšanas jautājumiem un attīstības iespējām, Būves nākotnei aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā.


Aptauja notiek elektroniski, un tās aizpildīšana prasīs aptuveni 5 minūtes. Visas sniegtās atbildes tiks izmantotas tikai apkopotā veidā.


Kāpēc šis ir svarīgi? Jo droša un sakārtota vide daudzdzīvokļu mājā sākas ar zinošiem, informētiem un aktīviem iedzīvotājiem!

“Izpratnes veicināšana par māju pārvaldīšanu, renovāciju, informācijas pieejamību un citām tēmām iedzīvotāju vidū ir viens no galvenajiem virzītājiem praktiskām, redzamām un saprotamām pārmaiņām un konkrētu lēmumu pieņemšanai par daudzdzīvokļu māju renovāciju, energoefektivitāti un drošību, kas primāra attiecībā pret parējo minēto!
Būves nākotnei viens no mērķiem ir sasaistīt iedzīvotāju praktiskās vajadzības un iespējas ar valsts un pašvaldību teorētisko skatījumu uz šiem jautājumiem. Faktiski mēs pildām tādu kā reaģenta lomu šajā procesā,”

komentē Būves nākotnei dibinātājs Jānis Uzulēns.


#drošasmājas
Būves nākotnei ir pieredzes apmaiņas platforma, kas sadarbībā ar nozares ekspertiem regulāri organizē bezmaksas informatīvus vebinārus par daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem aktuālām tēmām. Visu vebināru ierakstus sev ērtā laikā iespējams noskatīties youtube kanālā.

 

Lai nodrošinātu pieaugošo nepieciešamību nodrošināt ārpusģimenes aprūpi bērniem galvaspilsētā, Krūzes ielā izveidots jauns, ģimeniskai videi pietuvināts aprūpes centrs. Trešdien, 3. septembrī, uz jauno centru izbraukuma sēdē devās Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas deputāti, lai iepazītos ar tā darbību un infrastruktūru.

“Jaunā aprūpes centra atvēršana ir nozīmīgs solis, lai nodrošinātu drošu un ģimenisku vidi bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības. Mūsu prioritāte ir radīt apstākļus, kuros katrs bērns jūtas uzklausīts, atbalstīts un motivēts attīstīt savas prasmes un talantus,”

uzsver komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Jaunais centrs, ko nodrošina biedrība “Latvijas Samariešu apvienība”, ir privātmāja, kas paredzēta septiņiem bērniem vecumā no 10 līdz 18 gadiem. Šobrīd tajā sāk dzīvi seši bērni vecumā no 8 līdz 12 gadiem no divām ģimenēm – trīs bērni no katras.

Māja piedāvā ģimenisku vidi ar atsevišķām guļamistabām, dzīvojamo istabu, virtuvi, norobežotu pagalmu un dārza zonu, nodrošinot bērniem drošu un mājīgu vidi. Centra mērķis ir sniegt diennakts aprūpi, piedāvājot ne vien dzīvesvietu, bet arī mājas sajūtu. Bērniem tiek nodrošināta individuāla pieeja, kas ietver audzināšanu, izglītošanu, veselības aprūpi, dažādu prasmju apguvi un saturīgu brīvā laika pavadīšanu, lai mazinātu klaiņošanas un citus riskus. Tāpat uzmanība tiek pievērsta saiknes stiprināšanai ar bērnu bioloģiskajām ģimenēm, ja tas ir iespējams.

Pēdējos gados Rīgā pieaug gadījumu skaits, kad vecākiem tiek pārtrauktas bērnu aizgādības tiesības, kā arī palielinās to bērnu skaits, kuriem nepieciešama ilgstoša sociālā aprūpe un rehabilitācija institūcijā. Tas notiek situācijās, kad bāriņtiesai neizdodas atrast bērnam aizbildni vai audžuģimeni. Šādos gadījumos pašvaldība sadarbojas ar organizācijām, lai nodrošinātu bērniem drošu vidi un atbalstu viņu attīstībai. Jaunais centrs ir daļa no Rīgas pašvaldības centieniem risināt šos izaicinājumus, piedāvājot modernu un ģimenisku risinājumu ārpusģimenes aprūpei.

 

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija aicina ģimenes 1.septembrī nosvinēt skolas sākumu un doties svētku pusdienās vai vakariņās uz kafejnīcām un restorāniem, kuri iesaistījušies labdarības akcijā „Aizved savējos uz restorānu un palīdzi citiem tikt uz skolu!”. Akcijas dalībnieki apņēmušies daļu no saviem svētku dienas ieņēmumiem ziedot SOS Bērnu ciematu asociācijas paspārnē esošo ģimeņu bērnu atbalstam un sagatavošanai skolas gaitām.

Šogad akcijā piedalās vairāk nekā 80 restorāni un kafejnīcas no Rīgas, Mārupes, Ikšķiles, Jūrmalas, Līgatnes, Bauskas, Aizkraukles, Rojas, Valmieras, Kolkas, Liepājas un citām vietām visā Latvijā.

Akcijā “Aizved savējos uz restorānu un palīdzi citiem tikt uz skolu!” piedalās 3 pavāru restorāns Tam labam būs augt, B Bārs Restorāns, Bitīte Kafetērija, Brandīns, Cabo Cafe, Cafe 53, Casa Nostra, Cydonia, Divjūriņas, Fazenda Āgenskalns, Hercogs Mārupe, Hercogs Garden, Hesburger, KWB Street Food Restaurant, Mūza restorāns, Neptūns, Pavāru māja Līgatnē, Ramen Riga, Rātes Vārti, Rosemarine, Spura kafejnīca, StockPotXL, Street Burgers Liepāja, Vairāk Saules, Valdeko un Wolmar.

Kafejnīcām un restorāniem vēl ir iespēja pieteikt savu dalību akcijā, tādēļ ar aktuālo informāciju aicinām iepazīties Latvijas SOS Bērnu ciematu mājas lapāŠEIT.


Akcijas rezultātā ziedotie līdzekļi tiks izmantoti, lai palīdzētu sagatavoties skolai 125 skolēniem, kuri aug SOS Bērnu ciematu asociācijas paspārnē esošajās ģimenēs un SOS jauniešu mājās.

“Skolas sākums ir prieka un jaunu iespēju laiks visiem bērniem,” saka Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja. “Aicinām ģimenes 1. septembrī svinēt skolas sākumu restorānos un kafejnīcās, vienlaikus palīdzot bērniem, kuriem nepieciešams atbalsts, lai droši un ar prieku sāktu jauno mācību gadu. Sirsnīgi pateicos visiem restorānu, kuri iesaistījušies šajā akcijā, saimniekiem. Jūsu ieguldījums palīdz radīt nozīmīgas pārmaiņas šo bērnu dzīvēs.”


Par SOS bērnu ciematiem

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija ir nevalstiska labdarības organizācija, kas nodrošina ilgtermiņa ģimenisku aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem, uztur ģimeņu atbalsta centrus un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru “Airi vecākiem” vairākās Latvijas pašvaldībās, kā arī īsteno dažādas sociālās prevences programmas. Divu SOS bērnu ciematu audžuģimenēs (Īslīcē un Valmierā), vairākās integrētajās SOS ģimenēs, kā arī SOS jauniešu mājās Jelgavā un Rīgā – atbalstu, drošību un jaunas mājas raduši 130 bērni un jaunieši no visas Latvijas. Kopumā visās SOS bērnu ciematu īstenotajās atbalsta programmās gada laikā palīdzību saņem vairāk nekā 1500 bērnu.

Papildu informācijai:
Gunta Purvēna
Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija
Tālr. 26324894
E-pasts: gunta.purvena@sosbca.lv
Vairāk par SOS bērnu ciematiem: www.sosbernuciemati.lv

 

Ceturtdien, 21. augustā, Burtnieku ielā 37 tika atklāts multifunkcionālais centrs ““Domino” Teika”, kurā ar Rīgas pašvaldības atbalstu palīdzību saņems 80 bērni. Pakalpojumu sniedz Latvijas Bērnu atbalsta fonds (LBAF).

Jau sešus gadus tiek piedāvāta sociālās rehabilitācijas programma bērniem vecumā no 4 līdz 9 gadiem, kuriem ir grūtības uzvesties un komunicēt ar citiem. Tā paredzēta arī viņu tuvākajiem cilvēkiem — vecākiem vai aprūpētājiem. Programma tika ieviesta, jo arvien vairāk ģimeņu meklē palīdzību situācijās, kad bērnam ir grūti iekļauties bērnudārzā vai skolā, saprasties ar vienaudžiem, kontrolēt emocijas vai ievērot uzvedības normas. Dažkārt vecākiem trūkst zināšanu, kā viņiem palīdzēt. Ja šīs problēmas netiek risinātas laikus, pastāv risks, ka bērns tiek atstumts, nespēj pilnvērtīgi mācīties, var saskarties ar mentālās veselības grūtībām un nonākt nelabvēlīgā vidē.

Rīgā tās ir vienīgās pieejamās programmas šajā jomā, un pieprasījums joprojām ir augsts.

“Priecājos, ka ir vēl viena vieta, kur speciālisti kopā ar Latvijas Bērnu atbalsta fondu strādās ar ģimenēm, kurās aug bērni ar uzvedības un funkcionāliem traucējumiem. Jo agrāk sākam novērst problēmu cēloņus, jo ātrāk un efektīvāk varam palīdzēt tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams. Pašvaldība ar fondu sadarbojas jau sesto gadu, un šodien atklājam ceturtās šāda veida telpas. Atbalsts sniegts vairāk nekā 370 ģimenēm, bet redzam, ka pakalpojums ir tik nepieciešams, ka jau šobrīd tas ir aizņemts deviņiem mēnešiem uz priekšu. Tas nozīmē tikai vienu – Rīgai vajag vēl vairāk šādu pakalpojumu vietu, lai palīdzētu visām ģimenēm, kurām tas nepieciešams,”

pauž Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

“Šis ir brīnišķīgs piemērs NVO, pašvaldības un privāto uzņēmumu sadarbībai, lai kopā veidotu ģimenēm domātus pakalpojumus. Jaunajā multifunkcionālajā centrā sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņems 80 bērni gan ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem, gan bērni ar īpašām vajadzībām. Šie pakalpojumi sniedz būtisku atbalstu arī viņu ģimenēm,”

saka Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments kopā ar LBAF izvērtēja iespēju paplašināt sociālās rehabilitācijas programmu bērniem ar uzvedības un saskarsmes grūtībām. Šobrīd ir nepieciešamas plašākas telpas dažādu terapijas metožu izmantošanai, jo tupina augt bērnu skaits, kam vajadzīga palīdzība. LBAF ne tikai nodrošina šo programmu, bet arī apņēmās piesaistīt finansējumu telpu remontam.

Multifunkcionālajā centrā no septembra darbu sāks dažādi speciālisti. Tajā ir izveidota plaša apmācību zāle, Latvijā lielākā sensorā sporta zāle, klusuma telpa un citas telpas, kas nodrošina bērniem un vecākiem nepieciešamu atbalsta vidi.

 

20. augustā, Rīgas domes sēdē tika apstiprināti grozījumi saistošajos noteikumos “Par brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā”. Tie paredz izmaiņas nosacījumos, kas attiecas uz pabalstu piešķiršanu jaundzimušo vecākiem Latvijas galvaspilsētā.

Kas tiek mainīts:

  • atcelta prasība par 12 mēnešu deklarēšanos pirms bērna piedzimšanas. Turpmāk pabalstu varēs saņemt arī tie vecāki, kuru deklarētā dzīvesvieta Rīgā nav bijusi vismaz 12 mēneši pirms bērna piedzimšanas. Iepriekš šī prasība bija obligāta;
  • līdz šim bija paredzēts, ka, lai saņemtu pabalstu par jaundzimušo, vecākiem jābūt deklarētiem Rīgā vismaz no šā gada 1. jūlija. Tagad šis termiņš ir pārcelts uz 1. jūniju. Tas nozīmē, ka ģimenes, kuru bērni piedzima no 1. jūnija līdz 1. jūlijam un kurām iepriekš nebija tiesību saņemt pabalstu, tagad varēs to saņemt. Šīs izmaiņas paplašina atbalsta iespējas un nodrošina taisnīgāku pieeju ģimenēm, kuras deklarējušās Rīgā neilgi pirms bērna piedzimšanas;
  • izņēmums 12 mēnešu deklarēšanās prasībā saglabājas divos gadījumos: pirmkārt, ja tiek pieprasīts pabalsts par dvīņiem, un, otrkārt, ja dvīņi ir dzimuši ekstremāli vai ļoti agrīni priekšlaicīgi (mazāk nekā 32 grūtniecības nedēļās). Ja deklarēšanās ilgums nav vismaz 12 mēneši, tad pabalsts šīm ģimenēm ir tādā apmērā, kāds normatīvajā aktā bija noteikts bērna piedzimšanas brīdī. Ja neviens no dvīņu vecākiem nav bijis deklarēts Rīgā vismaz 12 mēnešus, ģimenei būs iespēja saņemt visus pienākošos pabalstus, t.i., pašlaik 150 eiro par katru bērnu, bet no nākamā gada 1. janvāra – 450 eiro par katru jaundzimušo bērnu, kā arī visus valsts garantētos pabalstus.

Rīgas pašvaldība sniedz mērķētu un daudzveidīgu atbalstu ģimenēm ar bērniem, kas neaprobežojoties tikai ar pabalstu jaundzimušajiem pirmajos dzīves mēnešos. Piemēram, šogad uzsākta programma “Piedzimstot bērniņam”, kurā Rīgas pašvaldība finansē bezmaksas emocionālu un informatīvu atbalstu 500 ģimenēm.

Bērna piedzimšanas pabalsts ir pašvaldības brīvprātīgā iniciatīva ar mērķi sniegt materiālu atbalstu pamatvajadzību nodrošināšanai pēc bērna piedzimšanas, kas varētu veicināt bērnu dzimstību Rīgā.

 

Šogad Rīgas enerģētikas aģentūra sniegusi konsultācijas jau 335 daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem un pārvaldniekiem, informējot par iespējām un risinājumiem, kā atjaunot un paaugstināt ēku energoefektivitāti.

Vienlaikus strauji pieaug interese par līdzfinansējuma saņemšanu tehniskās dokumentācijas izstrādei. Līdz šim tehniskās dokumentācijas līdzfinansējuma saņemšanai tika pieteiktas 106 ēkas un 81 pieteikums iesniegts tieši 2025. gadā.

Iedzīvotāji un ēku pārvaldnieki aktīvi izmanto iespējas saņemt bez maksas profesionālu pašvaldības atbalstu, kopā izvērtējot ēku stāvokli, energoefektivitāti un piemērotākos atjaunošanas risinājumus. Konsultāciju un līdzfinansējuma pieprasījums uzskatāmi atspoguļo iedzīvotāju pieaugošo vēlmi atjaunot savus īpašumus un pašvaldības izstrādātās programmas “Rīga renovē” efektivitāti.

“Rīgā atrodas gandrīz trešdaļa no valstī esošā daudzdzīvokļu ēku fonda, no kura daļa ir tehniski novecojusi un to nepieciešams atjaunot. Ir svarīgi aktīvi turpināt programmas, lai veicinātu iedzīvotāju interesi par ēku atjaunošanu. Mēs esam novērojuši, ka pirmais solis māju īpašnieku jeb iedzīvotāju intereses veicināšanā ir pašvaldības atbalsts ēku atjaunošanas tehniskās dokumentācijas izstrādē – energoaudita, tehniskās apsekošanas atzinumi un rasējumi. Tas iedrošina spert nākamos soļus,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

Rīgas enerģētikas aģentūras projekta “Rīga renovē” vadītājs Arnis Lelītis norāda, ka programma ir nozīmīgs atbalsts iedzīvotājiem ceļā uz klimatneitralitāti un ēku ilgtspēju:

“Katru nedēļu mūsu speciālisti uzrauga un sniedz atbalstu desmitiem ēku īpašniekiem un redzam, ka interese aug – cilvēki novērtē iespēju profesionāli sagatavoties ēku atjaunošanai, izstrādājot tehnisko dokumentāciju, pieejamo līdzfinansējumu, un iespēju modernizēt savas ēkas ar minimālām izmaksām.”

Projekts “Rīga renovē” tiek īstenots ar Eiropas investīciju bankas “European Local ENergy Assistance” (ELENA-2018-198) programmas atbalstu, kas ir sākts 2024. gada septembrī.

Rīgas enerģētikas aģentūra piedāvā līdzfinansējumu tehniskās dokumentācijas izstrādei, sedzot līdz pat 90% no izmaksām: ēkas energosertifikātam (līdz 1200 eiro), tehniskās apsekošanas atzinumam (līdz 1200 eiro), tehniskajam projektam (līdz 15 000 eiro).

Kopumā nepilna gada laikā līdzfinansējuma apjoms jau sasniedzis vairāk nekā 407 000 eiro, un astoņas ēkas, izmantojot izstrādāto dokumentāciju, jau ir pieteikušās būvniecības atbalstam ALTUM un saņēmušas pozitīvus atzinumus.


Informācija par programmu un atbalsta iespējām pieejamaŠEIT.
Pieteikties bezmaksas konsultācijai var – ŠEIT.

Papildu informācija: Mārcis Saulītis, “Rīgas enerģētikas aģentūras” sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītājs, e-pasts: marcis.saulitis@riga.lv


 

Lai nodrošinātu drošu un nepārtrauktu siltumapgādi un vienlaikus veicinātu ilgtspējīgas mobilitātes attīstību Rīgā, AS “Rīgas Siltums” šovasar īsteno vairākus apjomīgus siltumtīklu pārbūves projektus, kas cieši saistīti ar pilsētas infrastruktūras modernizāciju un pāreju uz videi draudzīgākiem risinājumiem.

Dzelzavas ielā, kur nākotnē plānots izbūvēt Metrobusa līniju, tiek pārbūvēti siltumtīkli, kas nodrošina siltumenerģiju Purvciemam, Vecrīgai, Centrāltirgus rajonam un citiem Rīgas centra rajoniem. Novecojušā un bojātā cauruļvadu infrastruktūra tiek nomainīta uz rūpnieciski izolētām caurulēm, kas nodrošinās par 4700 MWh mazākus siltuma zudumus gadā. Pēc siltumtīklu pārbūves tiks atrisināta problēma arī ar ikgadēju ielas seguma iegruvumu esošo siltumtīklu aku zonā, kas ir saistīta ar pārlieku lielu slodzi un satiksmes intensitāti pie sabiedriskā transporta pieturas. Šis projekts ir daļa no Rīgas transporta sistēmas zaļināšanas reformas, kas paredz prioritāti sabiedriskajam un velotransportam, sekmējot transporta negatīvās ietekmes uz vidi samazinājumu.

Zemitāna pārvada apkaimē siltumtīkli tiek pielāgoti topošajiem mobilitātes punktiem un dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai. Projekta mērķis – radīt savienojumu starp pilsētas sabiedrisko transportu un dzelzceļu, veicināt iedzīvotāju paradumu maiņu, sekmējot pārvietošanos bez privātā auto. Siltumtīklu pārbūve paredz 600 MWh siltuma zudumu samazinājumu gadā

Dzirciema ielā, kur turpinās Imantas maģistrālā siltumtīkla modernizācija, tiek atjaunots vairāk nekā 950 metru garš siltumtīklu posms. Novecojušo un tehniski nolietoto cauruļvadu nomaiņa uz jauniem, rūpnieciski izolētiem risinājumiem uzlabos siltumtīkla drošību un samazinās siltuma zudumus par 2070 MWh gadā.

Šie projekti ne tikai uzlabos Rīgas iedzīvotāju ikdienas komfortu un samazinās energoresursu patēriņu, bet arī veicinās vides kvalitātes uzlabošanos un pilsētas infrastruktūras pielāgošanu nākotnes mobilitātes vajadzībām. Modernizācija tiek īstenota tostarp sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību un atbilst Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma stratēģiskajiem mērķiem.

AS “Rīgas Siltums” ik gadu modernizē vidēji ap 10 km siltumtīklu, un aprēķinātais siltuma zudumu samazinājums ir 12 000 MWh/gadā, kas ir līdzvērtīgs četru tādu tirdzniecības centru kā Akropole Rīga, Akropole Alfa vai 1300 dzīvokļu vidējam siltumenerģijas patēriņam gadā.

Jau šobrīd AS “Rīgas Siltums” ir atjaunojis 65% no kopējā siltumtīkla apjoma un pārējos 35% atjaunos pakāpeniski, prioritāri, modernizējot siltumtīklus, kuru vecums pārsniedz 40 gadu.


Par AS “Rīgas siltums”

AS “Rīgas siltums” ir lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums Latvijā un Baltijas valstīs, kā arī vienīgais siltumapgādes sistēmas operators Rīgas valstspilsētas administratīvajā teritorijā, kas nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali, realizāciju, siltumenerģijas un elektroenerģijas vienlaicīgu ražošanu koģenerācijas stacijās, kā arī siltumtīklu un ēku iekšējo inženierkomunikāciju sistēmu apkalpošanu.

AS “Rīgas siltums” misija ir pilnveidot un attīstīt pilsētas centralizētās enerģijas potenciālu un ienest to katra cilvēka un uzņēmuma ikdienā.

77% no uzņēmuma piegādātās siltumenerģijas tiek izmantota dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Siltumtīklu kopējais garums ir ap 770 kilometru, no kuriem 85% atrodas AS RĪGAS SILTUMS īpašumā.


 

16. augustā Rīgā norisināsies sociālās kampaņas “Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!” nākamais posms ar aicinājumu “Kļūsti par viesģimeni!”. Kampaņu rīko Labklājības ministrija sadarbībā ar ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem un bāriņtiesām, lai veicinātu sabiedrības izpratni par viesģimenes lomu un nozīmību bērnu dzīvē.

Kampaņas mērķis ir skaidrot ārpusģimenes aprūpes iespējas, mazināt stereotipus par uzņemošajām ģimenēm un bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, kā arī iedrošināt cilvēkus kļūt par viesģimenēm, audžuģimenēm vai aizbildņiem.

Rīgas pašvaldības bāriņtiesas apkopotā statistika skaidri parāda nepieciešamību pēc lielāka viesģimeņu skaita: ja 2018. gadā Rīgā bija 39 tādas ģimenes, tad 2023. gadā – tikai četras. Bet 2021. un 2022. gadā viesģimeņu bija divas reizes vairāk – astoņas.

Pērn Latvijā viesģimenes statuss piešķirts vien 15 jaunām ģimenēm. Vienlaikus vērojama tendence – pieaug cilvēku vecums, kuras iegūst uzņemošo ģimeņu statusu, bet samazinās gados jaunāku cilvēku skaits.

Atklājot kampaņu, labklājības ministrs Reinis Uzulnieks uzsvēra, ka ikvienam bērnam ir jāaug mīlošā, atbalstošā un ģimeniskā vidē. Viņš norādīja – lai palielinātu uzņemošo ģimeņu skaitu, nepieciešama visaptveroša pieeja, kas ietver gan emocionālu atbalstu, gan praktisku informāciju, tostarp īstus ģimeņu pieredzes stāstus un skaidru pārskatu par valsts sniegto palīdzību. Dažiem viesģimenes forma ir vispiemērotākais veids, kā sniegt bērnam siltumu un drošību, savukārt citām ģimenēm tā var būt kā pirmais solis – iespēja iepazīt ārpusģimenes aprūpi tuvāk, pirms pieņemt lēmumu par audžuģimenes vai aizbildņa statusu.

Rīgas posma īpašais akcents ir vides objekts “Gaidīts”, kas līdz septembra beigām apskatāms Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā. Mākslinieces Lauras Juhņevičas radītais darbs simboliski atgādina, ka katram bērnam ir tiesības uzaugt mīlošā ģimenē.

Pasākuma laikā Rīgā būs pieejama tematiskā kampaņas telts ar izglītojošām un interaktīvām aktivitātēm, konsultācijām, sarunu spēli “Mīti un patiesības par ārpusģimenes aprūpi”, radošajām darbnīcām bērniem un iespēju uzrakstīt vēlējumus esošajām un topošajām uzņemošajām ģimenēm “Vērtību mājā”.

Kas ir viesģimene un kā par tādu kļūt?

 Laulātie vai persona, kas vēlas sniegt atbalstu bērnam, kurš ievietots ārpusģimenes aprūpes iestādē, pavadot laiku ar bērnu gan iestādē, gan ārpus tās.

Iesniegumu ar lūgumu piešķirt viesģimenes statusu jāiesniedz laulāto (personas) dzīvesvietas bāriņtiesā.

Bāriņtiesa izvērtē:

  • motivāciju kļūt par viesģimeni;
  • savstarpējās attiecības ģimenē;
  • spējas aprūpēt bērnu;
  • sadzīves un materiālos apstākļus;
  • veselības stāvokli;
  • informāciju no Sodu reģistra;
  • psihologa atzinumu.

Pēc statusa piešķiršanas informācija tiek atkārtoti izvērtēta ne retāk kā reizi gadā.

Pirms bērna uzņemšanas viesģimenē tiek noslēgta rakstveida vienošanās ar bērnu aprūpes iestādi.

Vairāk informācijas par to, kā kļūt par viesģimeni, audžuģimeni vai aizbildni, pieejama Labklājības ministrijas tīmekļvietnēŠEIT.

 

Rīgas pašvaldība turpina piešķirt ikgadējo atbalstu izglītības ieguvei. Jūnijā un jūlijā palīdzība sniegta 222 Latvijas iedzīvotāju ģimenēm un 67 Ukrainas civiliedzīvotājiem. Pabalstu var pieprasīt līdz 31. oktobrim, bet pašvaldība aicina to izdarīt savlaicīgi, lai pēdējā brīdī nerodas grūtības ar nepieciešamo dokumentu iesniegšanu.

 Pabalsta apmērs ir 50 eiro katram skolēnam ģimenē.

Pabalsts izglītības ieguvei tiek piešķirts:

  • tikai ģimenēm, kurām ir trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss,
  • mājsaimniecībai, kura ir deklarējusi un dzīvo norādītajā adresē Rīgā,
  • pirmsskolas vecuma bērnam no piecu gadu vecuma, kurš apgūst obligāto bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, un skolēnam, kurš nav sasniedzis 21 gadu vecumu un iegūst vispārizglītojošo vai profesionālo izglītību.

Lai saņemtu pabalstu, vienam no bērna vecākiem vai bērna likumiskajam pārstāvim līdz 31. oktobrim jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un jāiesniedz:

  • iesniegums, kuru parakstot, pilngadīgās personas dod Rīgas Sociālajam dienestam atļauju izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par sevi un ģimenes locekļiem;
  • ienākumus un materiālos resursus apliecinoši dokumenti par sevi un ģimenes locekļiem;
  • kā arī iesniegumu valsts valodā un citus dokumentus var iesniegt ar drošu elektronisku parakstu vai iesūtot pa pastu (iesniegumam jābūt pašrocīgi parakstītam).

 Pabalstu piešķir, izvērtējot ģimenes vai personas ienākumus un mantisko stāvokli. Rīgas Sociālais dienests pieņem lēmumu mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas — vai nu piešķirt pabalstu, vai atteikt. Par šo lēmumu informē cilvēku, kurš pabalstu pieprasījis. Tāpēc ir svarīgi pabalstu pieprasīt laikus, jo dokumentu sagatavošana un lēmuma pieņemšana nenotiek uzreiz. Pabalsts tiek izmaksāts, pārskaitot to uz norādīto norēķinu kontu.

Sākot no šā gada 1. janvāra, trūcīgas personas ienākumu slieksnis ir līdz 377 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 264 eiro pārējām personām. Maznodrošinātas personas ienākumu slieksnis Rīgā ir līdz 604 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 423 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Šogad Rīgas pašvaldība šim atbalstam ieplānojusi līdzekļus 154 350 eiro apmērā. Pašlaik izlietoti 10 400 eiro.

Jautājumu gadījumā lūdzam zvanīt uz vienoto bezmaksas informatīvo tālruni +37180001201.

Atgādinām, ka Sabiedrības integrācijas fonds aicina trūcīgas, maznodrošinātas un krīzes situācijā esošas ģimenes ar bērniem vecumā no 5 līdz 16 gadiem saņemt skolas piederumu komplektus Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām izdales vietās. Skolas piederumu komplektos ietilpst burtnīcas, klades, zīmēšanas papīrs, vāciņi, mapes, rakstāmpiederumi, akvareļu un guaša krāsas u.c. mācību procesā nepieciešamas preces.

Lai saņemtu skolas piederumu komplektu, jāuzrāda sociālā dienesta izsniegta izziņa, kas apliecina, ka statuss ģimenei piešķirts šajā gadā. Katram bērnam kalendārajā gadā pienākas viens skolas piederumu komplekts.