Arhīvs birkai: Labklājība

Teikā atklāts bērnu rehabilitācijas centrs “Domino”

Ceturtdien, 21. augustā, Burtnieku ielā 37 tika atklāts multifunkcionālais centrs ““Domino” Teika”, kurā ar Rīgas pašvaldības atbalstu palīdzību saņems 80 bērni. Pakalpojumu sniedz Latvijas Bērnu atbalsta fonds (LBAF).

Jau sešus gadus tiek piedāvāta sociālās rehabilitācijas programma bērniem vecumā no 4 līdz 9 gadiem, kuriem ir grūtības uzvesties un komunicēt ar citiem. Tā paredzēta arī viņu tuvākajiem cilvēkiem — vecākiem vai aprūpētājiem. Programma tika ieviesta, jo arvien vairāk ģimeņu meklē palīdzību situācijās, kad bērnam ir grūti iekļauties bērnudārzā vai skolā, saprasties ar vienaudžiem, kontrolēt emocijas vai ievērot uzvedības normas. Dažkārt vecākiem trūkst zināšanu, kā viņiem palīdzēt. Ja šīs problēmas netiek risinātas laikus, pastāv risks, ka bērns tiek atstumts, nespēj pilnvērtīgi mācīties, var saskarties ar mentālās veselības grūtībām un nonākt nelabvēlīgā vidē.

Rīgā tās ir vienīgās pieejamās programmas šajā jomā, un pieprasījums joprojām ir augsts.

“Priecājos, ka ir vēl viena vieta, kur speciālisti kopā ar Latvijas Bērnu atbalsta fondu strādās ar ģimenēm, kurās aug bērni ar uzvedības un funkcionāliem traucējumiem. Jo agrāk sākam novērst problēmu cēloņus, jo ātrāk un efektīvāk varam palīdzēt tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams. Pašvaldība ar fondu sadarbojas jau sesto gadu, un šodien atklājam ceturtās šāda veida telpas. Atbalsts sniegts vairāk nekā 370 ģimenēm, bet redzam, ka pakalpojums ir tik nepieciešams, ka jau šobrīd tas ir aizņemts deviņiem mēnešiem uz priekšu. Tas nozīmē tikai vienu – Rīgai vajag vēl vairāk šādu pakalpojumu vietu, lai palīdzētu visām ģimenēm, kurām tas nepieciešams,”

pauž Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

“Šis ir brīnišķīgs piemērs NVO, pašvaldības un privāto uzņēmumu sadarbībai, lai kopā veidotu ģimenēm domātus pakalpojumus. Jaunajā multifunkcionālajā centrā sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņems 80 bērni gan ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem, gan bērni ar īpašām vajadzībām. Šie pakalpojumi sniedz būtisku atbalstu arī viņu ģimenēm,”

saka Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments kopā ar LBAF izvērtēja iespēju paplašināt sociālās rehabilitācijas programmu bērniem ar uzvedības un saskarsmes grūtībām. Šobrīd ir nepieciešamas plašākas telpas dažādu terapijas metožu izmantošanai, jo tupina augt bērnu skaits, kam vajadzīga palīdzība. LBAF ne tikai nodrošina šo programmu, bet arī apņēmās piesaistīt finansējumu telpu remontam.

Multifunkcionālajā centrā no septembra darbu sāks dažādi speciālisti. Tajā ir izveidota plaša apmācību zāle, Latvijā lielākā sensorā sporta zāle, klusuma telpa un citas telpas, kas nodrošina bērniem un vecākiem nepieciešamu atbalsta vidi.

12345

 

Rīgā precizē bērna piedzimšanas pabalsta piešķiršanas kārtību

20. augustā, Rīgas domes sēdē tika apstiprināti grozījumi saistošajos noteikumos “Par brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā”. Tie paredz izmaiņas nosacījumos, kas attiecas uz pabalstu piešķiršanu jaundzimušo vecākiem Latvijas galvaspilsētā.

Kas tiek mainīts:

  • atcelta prasība par 12 mēnešu deklarēšanos pirms bērna piedzimšanas. Turpmāk pabalstu varēs saņemt arī tie vecāki, kuru deklarētā dzīvesvieta Rīgā nav bijusi vismaz 12 mēneši pirms bērna piedzimšanas. Iepriekš šī prasība bija obligāta;
  • līdz šim bija paredzēts, ka, lai saņemtu pabalstu par jaundzimušo, vecākiem jābūt deklarētiem Rīgā vismaz no šā gada 1. jūlija. Tagad šis termiņš ir pārcelts uz 1. jūniju. Tas nozīmē, ka ģimenes, kuru bērni piedzima no 1. jūnija līdz 1. jūlijam un kurām iepriekš nebija tiesību saņemt pabalstu, tagad varēs to saņemt. Šīs izmaiņas paplašina atbalsta iespējas un nodrošina taisnīgāku pieeju ģimenēm, kuras deklarējušās Rīgā neilgi pirms bērna piedzimšanas;
  • izņēmums 12 mēnešu deklarēšanās prasībā saglabājas divos gadījumos: pirmkārt, ja tiek pieprasīts pabalsts par dvīņiem, un, otrkārt, ja dvīņi ir dzimuši ekstremāli vai ļoti agrīni priekšlaicīgi (mazāk nekā 32 grūtniecības nedēļās). Ja deklarēšanās ilgums nav vismaz 12 mēneši, tad pabalsts šīm ģimenēm ir tādā apmērā, kāds normatīvajā aktā bija noteikts bērna piedzimšanas brīdī. Ja neviens no dvīņu vecākiem nav bijis deklarēts Rīgā vismaz 12 mēnešus, ģimenei būs iespēja saņemt visus pienākošos pabalstus, t.i., pašlaik 150 eiro par katru bērnu, bet no nākamā gada 1. janvāra – 450 eiro par katru jaundzimušo bērnu, kā arī visus valsts garantētos pabalstus.

Rīgas pašvaldība sniedz mērķētu un daudzveidīgu atbalstu ģimenēm ar bērniem, kas neaprobežojoties tikai ar pabalstu jaundzimušajiem pirmajos dzīves mēnešos. Piemēram, šogad uzsākta programma “Piedzimstot bērniņam”, kurā Rīgas pašvaldība finansē bezmaksas emocionālu un informatīvu atbalstu 500 ģimenēm.

Bērna piedzimšanas pabalsts ir pašvaldības brīvprātīgā iniciatīva ar mērķi sniegt materiālu atbalstu pamatvajadzību nodrošināšanai pēc bērna piedzimšanas, kas varētu veicināt bērnu dzimstību Rīgā.

 

Konsultācijas par ēku atjaunošanu sniegtas 335 Rīgas ēku īpašniekiem

Šogad Rīgas enerģētikas aģentūra sniegusi konsultācijas jau 335 daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem un pārvaldniekiem, informējot par iespējām un risinājumiem, kā atjaunot un paaugstināt ēku energoefektivitāti.

Vienlaikus strauji pieaug interese par līdzfinansējuma saņemšanu tehniskās dokumentācijas izstrādei. Līdz šim tehniskās dokumentācijas līdzfinansējuma saņemšanai tika pieteiktas 106 ēkas un 81 pieteikums iesniegts tieši 2025. gadā.

Iedzīvotāji un ēku pārvaldnieki aktīvi izmanto iespējas saņemt bez maksas profesionālu pašvaldības atbalstu, kopā izvērtējot ēku stāvokli, energoefektivitāti un piemērotākos atjaunošanas risinājumus. Konsultāciju un līdzfinansējuma pieprasījums uzskatāmi atspoguļo iedzīvotāju pieaugošo vēlmi atjaunot savus īpašumus un pašvaldības izstrādātās programmas “Rīga renovē” efektivitāti.

“Rīgā atrodas gandrīz trešdaļa no valstī esošā daudzdzīvokļu ēku fonda, no kura daļa ir tehniski novecojusi un to nepieciešams atjaunot. Ir svarīgi aktīvi turpināt programmas, lai veicinātu iedzīvotāju interesi par ēku atjaunošanu. Mēs esam novērojuši, ka pirmais solis māju īpašnieku jeb iedzīvotāju intereses veicināšanā ir pašvaldības atbalsts ēku atjaunošanas tehniskās dokumentācijas izstrādē – energoaudita, tehniskās apsekošanas atzinumi un rasējumi. Tas iedrošina spert nākamos soļus,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

Rīgas enerģētikas aģentūras projekta “Rīga renovē” vadītājs Arnis Lelītis norāda, ka programma ir nozīmīgs atbalsts iedzīvotājiem ceļā uz klimatneitralitāti un ēku ilgtspēju:

“Katru nedēļu mūsu speciālisti uzrauga un sniedz atbalstu desmitiem ēku īpašniekiem un redzam, ka interese aug – cilvēki novērtē iespēju profesionāli sagatavoties ēku atjaunošanai, izstrādājot tehnisko dokumentāciju, pieejamo līdzfinansējumu, un iespēju modernizēt savas ēkas ar minimālām izmaksām.”

Projekts “Rīga renovē” tiek īstenots ar Eiropas investīciju bankas “European Local ENergy Assistance” (ELENA-2018-198) programmas atbalstu, kas ir sākts 2024. gada septembrī.

Rīgas enerģētikas aģentūra piedāvā līdzfinansējumu tehniskās dokumentācijas izstrādei, sedzot līdz pat 90% no izmaksām: ēkas energosertifikātam (līdz 1200 eiro), tehniskās apsekošanas atzinumam (līdz 1200 eiro), tehniskajam projektam (līdz 15 000 eiro).

Kopumā nepilna gada laikā līdzfinansējuma apjoms jau sasniedzis vairāk nekā 407 000 eiro, un astoņas ēkas, izmantojot izstrādāto dokumentāciju, jau ir pieteikušās būvniecības atbalstam ALTUM un saņēmušas pozitīvus atzinumus.

Informācija par programmu un atbalsta iespējām pieejama – ŠEIT.
Pieteikties bezmaksas konsultācijai var – ŠEIT.

Papildu informācija: Mārcis Saulītis, “Rīgas enerģētikas aģentūras” sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītājs, e-pasts: marcis.saulitis@riga.lv

 

Rīgā modernizē siltumtīklus, veicinot pilsētas infrastruktūras modernizāciju un pāreju uz videi draudzīgākiem risinājumiem

, , ,

Lai nodrošinātu drošu un nepārtrauktu siltumapgādi un vienlaikus veicinātu ilgtspējīgas mobilitātes attīstību Rīgā, AS “Rīgas Siltums” šovasar īsteno vairākus apjomīgus siltumtīklu pārbūves projektus, kas cieši saistīti ar pilsētas infrastruktūras modernizāciju un pāreju uz videi draudzīgākiem risinājumiem.

Dzelzavas ielā, kur nākotnē plānots izbūvēt Metrobusa līniju, tiek pārbūvēti siltumtīkli, kas nodrošina siltumenerģiju Purvciemam, Vecrīgai, Centrāltirgus rajonam un citiem Rīgas centra rajoniem. Novecojušā un bojātā cauruļvadu infrastruktūra tiek nomainīta uz rūpnieciski izolētām caurulēm, kas nodrošinās par 4700 MWh mazākus siltuma zudumus gadā. Pēc siltumtīklu pārbūves tiks atrisināta problēma arī ar ikgadēju ielas seguma iegruvumu esošo siltumtīklu aku zonā, kas ir saistīta ar pārlieku lielu slodzi un satiksmes intensitāti pie sabiedriskā transporta pieturas. Šis projekts ir daļa no Rīgas transporta sistēmas zaļināšanas reformas, kas paredz prioritāti sabiedriskajam un velotransportam, sekmējot transporta negatīvās ietekmes uz vidi samazinājumu.

Zemitāna pārvada apkaimē siltumtīkli tiek pielāgoti topošajiem mobilitātes punktiem un dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai. Projekta mērķis – radīt savienojumu starp pilsētas sabiedrisko transportu un dzelzceļu, veicināt iedzīvotāju paradumu maiņu, sekmējot pārvietošanos bez privātā auto. Siltumtīklu pārbūve paredz 600 MWh siltuma zudumu samazinājumu gadā

Dzirciema ielā, kur turpinās Imantas maģistrālā siltumtīkla modernizācija, tiek atjaunots vairāk nekā 950 metru garš siltumtīklu posms. Novecojušo un tehniski nolietoto cauruļvadu nomaiņa uz jauniem, rūpnieciski izolētiem risinājumiem uzlabos siltumtīkla drošību un samazinās siltuma zudumus par 2070 MWh gadā.

Šie projekti ne tikai uzlabos Rīgas iedzīvotāju ikdienas komfortu un samazinās energoresursu patēriņu, bet arī veicinās vides kvalitātes uzlabošanos un pilsētas infrastruktūras pielāgošanu nākotnes mobilitātes vajadzībām. Modernizācija tiek īstenota tostarp sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību un atbilst Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma stratēģiskajiem mērķiem.

AS “Rīgas Siltums” ik gadu modernizē vidēji ap 10 km siltumtīklu, un aprēķinātais siltuma zudumu samazinājums ir 12 000 MWh/gadā, kas ir līdzvērtīgs četru tādu tirdzniecības centru kā Akropole Rīga, Akropole Alfa vai 1300 dzīvokļu vidējam siltumenerģijas patēriņam gadā.

Jau šobrīd AS “Rīgas Siltums” ir atjaunojis 65% no kopējā siltumtīkla apjoma un pārējos 35% atjaunos pakāpeniski, prioritāri, modernizējot siltumtīklus, kuru vecums pārsniedz 40 gadu.

Par AS “Rīgas siltums”

AS “Rīgas siltums” ir lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums Latvijā un Baltijas valstīs, kā arī vienīgais siltumapgādes sistēmas operators Rīgas valstspilsētas administratīvajā teritorijā, kas nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali, realizāciju, siltumenerģijas un elektroenerģijas vienlaicīgu ražošanu koģenerācijas stacijās, kā arī siltumtīklu un ēku iekšējo inženierkomunikāciju sistēmu apkalpošanu.

AS “Rīgas siltums” misija ir pilnveidot un attīstīt pilsētas centralizētās enerģijas potenciālu un ienest to katra cilvēka un uzņēmuma ikdienā.

77% no uzņēmuma piegādātās siltumenerģijas tiek izmantota dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Siltumtīklu kopējais garums ir ap 770 kilometru, no kuriem 85% atrodas AS RĪGAS SILTUMS īpašumā.

123

 

Rīgā notiks pasākums par viesģimeņu nozīmi

16. augustā Rīgā norisināsies sociālās kampaņas “Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!” nākamais posms ar aicinājumu “Kļūsti par viesģimeni!”. Kampaņu rīko Labklājības ministrija sadarbībā ar ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem un bāriņtiesām, lai veicinātu sabiedrības izpratni par viesģimenes lomu un nozīmību bērnu dzīvē.

Kampaņas mērķis ir skaidrot ārpusģimenes aprūpes iespējas, mazināt stereotipus par uzņemošajām ģimenēm un bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, kā arī iedrošināt cilvēkus kļūt par viesģimenēm, audžuģimenēm vai aizbildņiem.

Rīgas pašvaldības bāriņtiesas apkopotā statistika skaidri parāda nepieciešamību pēc lielāka viesģimeņu skaita: ja 2018. gadā Rīgā bija 39 tādas ģimenes, tad 2023. gadā – tikai četras. Bet 2021. un 2022. gadā viesģimeņu bija divas reizes vairāk – astoņas.

Pērn Latvijā viesģimenes statuss piešķirts vien 15 jaunām ģimenēm. Vienlaikus vērojama tendence – pieaug cilvēku vecums, kuras iegūst uzņemošo ģimeņu statusu, bet samazinās gados jaunāku cilvēku skaits.

Atklājot kampaņu, labklājības ministrs Reinis Uzulnieks uzsvēra, ka ikvienam bērnam ir jāaug mīlošā, atbalstošā un ģimeniskā vidē. Viņš norādīja – lai palielinātu uzņemošo ģimeņu skaitu, nepieciešama visaptveroša pieeja, kas ietver gan emocionālu atbalstu, gan praktisku informāciju, tostarp īstus ģimeņu pieredzes stāstus un skaidru pārskatu par valsts sniegto palīdzību. Dažiem viesģimenes forma ir vispiemērotākais veids, kā sniegt bērnam siltumu un drošību, savukārt citām ģimenēm tā var būt kā pirmais solis – iespēja iepazīt ārpusģimenes aprūpi tuvāk, pirms pieņemt lēmumu par audžuģimenes vai aizbildņa statusu.

Rīgas posma īpašais akcents ir vides objekts “Gaidīts”, kas līdz septembra beigām apskatāms Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā. Mākslinieces Lauras Juhņevičas radītais darbs simboliski atgādina, ka katram bērnam ir tiesības uzaugt mīlošā ģimenē.

Pasākuma laikā Rīgā būs pieejama tematiskā kampaņas telts ar izglītojošām un interaktīvām aktivitātēm, konsultācijām, sarunu spēli “Mīti un patiesības par ārpusģimenes aprūpi”, radošajām darbnīcām bērniem un iespēju uzrakstīt vēlējumus esošajām un topošajām uzņemošajām ģimenēm “Vērtību mājā”.

Kas ir viesģimene un kā par tādu kļūt?

 Laulātie vai persona, kas vēlas sniegt atbalstu bērnam, kurš ievietots ārpusģimenes aprūpes iestādē, pavadot laiku ar bērnu gan iestādē, gan ārpus tās.

Iesniegumu ar lūgumu piešķirt viesģimenes statusu jāiesniedz laulāto (personas) dzīvesvietas bāriņtiesā.

Bāriņtiesa izvērtē:

  • motivāciju kļūt par viesģimeni;
  • savstarpējās attiecības ģimenē;
  • spējas aprūpēt bērnu;
  • sadzīves un materiālos apstākļus;
  • veselības stāvokli;
  • informāciju no Sodu reģistra;
  • psihologa atzinumu.

Pēc statusa piešķiršanas informācija tiek atkārtoti izvērtēta ne retāk kā reizi gadā.

Pirms bērna uzņemšanas viesģimenē tiek noslēgta rakstveida vienošanās ar bērnu aprūpes iestādi.

Vairāk informācijas par to, kā kļūt par viesģimeni, audžuģimeni vai aizbildni, pieejama Labklājības ministrijas tīmekļvietnē – ŠEIT.

 

Rīgas pašvaldības nodrošināto atbalstu izglītības ieguvei jau saņēmušas gandrīz 300 ģimenes

Rīgas pašvaldība turpina piešķirt ikgadējo atbalstu izglītības ieguvei. Jūnijā un jūlijā palīdzība sniegta 222 Latvijas iedzīvotāju ģimenēm un 67 Ukrainas civiliedzīvotājiem. Pabalstu var pieprasīt līdz 31. oktobrim, bet pašvaldība aicina to izdarīt savlaicīgi, lai pēdējā brīdī nerodas grūtības ar nepieciešamo dokumentu iesniegšanu.

 Pabalsta apmērs ir 50 eiro katram skolēnam ģimenē.

Pabalsts izglītības ieguvei tiek piešķirts:

  • tikai ģimenēm, kurām ir trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss,
  • mājsaimniecībai, kura ir deklarējusi un dzīvo norādītajā adresē Rīgā,
  • pirmsskolas vecuma bērnam no piecu gadu vecuma, kurš apgūst obligāto bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, un skolēnam, kurš nav sasniedzis 21 gadu vecumu un iegūst vispārizglītojošo vai profesionālo izglītību.

Lai saņemtu pabalstu, vienam no bērna vecākiem vai bērna likumiskajam pārstāvim līdz 31. oktobrim jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un jāiesniedz:

  • iesniegums, kuru parakstot, pilngadīgās personas dod Rīgas Sociālajam dienestam atļauju izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par sevi un ģimenes locekļiem;
  • ienākumus un materiālos resursus apliecinoši dokumenti par sevi un ģimenes locekļiem;
  • kā arī iesniegumu valsts valodā un citus dokumentus var iesniegt ar drošu elektronisku parakstu vai iesūtot pa pastu (iesniegumam jābūt pašrocīgi parakstītam).

 Pabalstu piešķir, izvērtējot ģimenes vai personas ienākumus un mantisko stāvokli. Rīgas Sociālais dienests pieņem lēmumu mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas — vai nu piešķirt pabalstu, vai atteikt. Par šo lēmumu informē cilvēku, kurš pabalstu pieprasījis. Tāpēc ir svarīgi pabalstu pieprasīt laikus, jo dokumentu sagatavošana un lēmuma pieņemšana nenotiek uzreiz. Pabalsts tiek izmaksāts, pārskaitot to uz norādīto norēķinu kontu.

Sākot no šā gada 1. janvāra, trūcīgas personas ienākumu slieksnis ir līdz 377 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 264 eiro pārējām personām. Maznodrošinātas personas ienākumu slieksnis Rīgā ir līdz 604 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 423 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Šogad Rīgas pašvaldība šim atbalstam ieplānojusi līdzekļus 154 350 eiro apmērā. Pašlaik izlietoti 10 400 eiro.

Jautājumu gadījumā lūdzam zvanīt uz vienoto bezmaksas informatīvo tālruni +37180001201.

Atgādinām, ka Sabiedrības integrācijas fonds aicina trūcīgas, maznodrošinātas un krīzes situācijā esošas ģimenes ar bērniem vecumā no 5 līdz 16 gadiem saņemt skolas piederumu komplektus Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām izdales vietās. Skolas piederumu komplektos ietilpst burtnīcas, klades, zīmēšanas papīrs, vāciņi, mapes, rakstāmpiederumi, akvareļu un guaša krāsas u.c. mācību procesā nepieciešamas preces.

Lai saņemtu skolas piederumu komplektu, jāuzrāda sociālā dienesta izsniegta izziņa, kas apliecina, ka statuss ģimenei piešķirts šajā gadā. Katram bērnam kalendārajā gadā pienākas viens skolas piederumu komplekts.

 

I. Andersone: Rīgas pašvaldība sociālās aprūpes centros turpinās veidot ģimenisku vidi

,

Rīgas pašvaldība mērķtiecīgi strādā un turpinās darbu, lai galvaspilsētas sociālās aprūpes centros jeb tā dēvētajos pansionātos radītu ģimenisku vidi, kas senioriem un personām ar invaliditāti nodrošina mājīgumu, drošību un cieņpilnu aprūpi, – tā pēc ceturtdien notikušās Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas izbraukuma sēdes uzsvēra komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

“Mūsu mērķis ir pārvērst pansionātus par vietām, kur seniori un personas ar īpašām vajadzībām jūtas kā mājās. Ģimeniska vide – ar mājīgām telpām, personalizētu aprūpi un iespēju uzturēt saikni ar tuviniekiem – ir mūsu prioritāte. Apmeklējot ‘Gaiļezeru’ un ‘Mežciemu’, redzējām, cik svarīgi ir turpināt pielāgojumus, lai katrs iemītnieks justos gaidīts un aprūpēts,”

norāda I. Andersone

Pansionātā “Mežciems” 2025. gadā atklāta īpašās uzraudzības nodaļa 20 klientiem ar demenci, aprīkota ar pielāgotām mēbelēm, Braila raksta norādēm un drošības risinājumiem, kas veido mājas sajūtu.

Turpinot sociālās aprūpes pakalpojumu modernizāciju, arī Rīgas sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” pēc remonta pavasarī tika atklātas telpas, kurās dzīvo 36 cilvēki. Izveidoti trīs dzīvokļi, katrā no tiem ģimeniskai videi pietuvinātos sadzīves apstākļos dzīvo 12 cilvēki. Atbilstoši cilvēku ar demenci vajadzībām un uztveres īpatnībām telpas un inventārs ir marķēts ar piktogrammām, attēliem, uzrakstiem un norādēm. Lai vieglāk orientēties, sienu krāsojums ir kontrastains. Ir drošības aprīkojums, kas vajadzīga efektīvai klientu uzraudzībai, kā arī radītas iespējas lielākai viņu neatkarības un pašaprūpes spēju saglabāšanai.

Sociālās aprūpes centrs “Gaiļezers” ir Rīgas pašvaldības lielākā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kurā pašlaik uzturas 307 cilvēki. Tajā sniegtie pakalpojumi ir pieejami tikai Rīgas pašvaldības iedzīvotājiem.

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, tiek nodrošināts mājoklis, diennakts sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes, kurās Rīgas iedzīvotāji var saņemt pašvaldības apmaksātus sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ir sociālās aprūpes centrs “Mežciems”, sociālās aprūpes centrs “Gaiļezers”, sociālās aprūpes centrs “Stella maris”.

📸 izbraukuma FOTO

 

Rīgas Sociālais dienests reaģē nekavējoties – aicinājums ziņot par cilvēkiem, kuriem nepieciešams sociālais atbalsts

Pašvaldībai ir pienākums palīdzēt cilvēkiem, kuriem vajadzīga sociālā palīdzība – piemēram, aprūpe, atbalsts ikdienā vai rehabilitācija. Lai to izdarītu, pašvaldībai vispirms jāzina, ka kādam ir grūtības.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka pašvaldības pienākumus sociālo pakalpojumu un palīdzības sniegšanā. Pašvaldība, kuras teritorijā ir iedzīvotāja deklarētā dzīvesvieta, nodrošina sociālo darbu, plāno resursus un veido vidi, kurā cilvēks var saņemt nepieciešamos sociālos pakalpojumus un palīdzību.

Svarīgi zināt, ka likums paredz: ja pašvaldība saņem informāciju no fiziskām personām vai institūcijām par cilvēku, kuram varētu būt nepieciešama sociālā aprūpe, rehabilitācija vai cita palīdzība, tai ir pienākums pārbaudīt šo informāciju, izvērtēt personas vajadzības un informēt par iespējām saņemt atbalstu.

Rīgas Sociālais dienests reaģē nekavējoties – dodas pie cilvēka, lai noskaidrotu, vai nepieciešama palīdzība un kāda tieši.

Ja redzat cilvēku, kuram, iespējams, vajadzīga palīdzība – viņš ilgi neiziet no mājām, ir nespēcīgs, izskatās nepaēdis, nav, kas palīdz ikdienā – lūdzam zvanīt uz Rīgas vienoto informatīvo tālruņa numuru 80001201 un informēt par situāciju. Jūsu zvans var palīdzēt cilvēkam saņemt nepieciešamo atbalstu!

 

Rīga iesaistās Eiropas projektā, lai sekmīgāk risinātu bezpajumtniecības problēmu

Rīga piedalīsies starptautiskā projektā bezpajumtnieku apzināšanai, lai efektīvāk palīdzētu cilvēkiem bez mājokļa. Oktobrī vienu nakti notiks skaitīšana, kuras rezultātā plānots iegūt vērtīgus datus par cilvēkiem bez pajumtes — kur viņi uzturas, kāpēc nonākuši šādā situācijā un kā vislabāk viņiem palīdzēt.

Pašvaldības Labklājības departaments uzsācis dalību Eiropas projektā “European Homelessness Counts”, kura mērķis ir pēc vienotas metodoloģijas veikt bezpajumtnieku skaitīšanu, lai identificētu cilvēkus bez mājokļa, izprastu viņu dzīves apstākļus, iemeslus, kāpēc viņi palikuši bez pajumtes, un kā palīdzēt.

Šī iniciatīva aptver 35 pilsētas Eiropā un plānots, ka skaitīšana vienlaikus notiks vienu nakti šī gada oktobrī. Tajā iesaistīsies Labklājības departaments sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāti, kā arī Rīgas Sociālais dienests, patversmes, Mobilā brigāde ielu sociālajam darbam ar bezpajumtniekiem, krīzes centri, pašvaldības policija, ārstniecības iestādes un ieslodzījuma vietas. Rīga tiks sadalīta zonās, kuras apsekos brīvprātīgie kopā ar speciālistiem, lai anketētu bezpajumtniekus.

Skaitīšanas uzdevums nav vien statistikas vākšana, bet arī padziļināta izpratne par bezpajumtniecības būtību. Rīgas pašvaldības dalība šajā projektā sniegtu iespēju pēc vienotas metodoloģijas principiem uzskaitīt bezpajumtniekus, kuri saņem sociālos pakalpojumus institūcijās, kā arī uzturas dzīvošanai nepiemērotās vietās. Vienlaikus jāuzsver, ka precīzi dati ir nepieciešami, lai varētu spriest par bezpajumtniecības tendenci kopumā un lemtu par bezpajumtniekiem nepieciešamo sociālo pakalpojumu attīstīšanu un organizēšanu.

Eiropā līdz šim nav bijusi vienota pieeja šāda veida uzskaitei, tomēr ziemeļvalstīs, piemēram, Somijā, šāda skaitīšana notiek ik pēc diviem gadiem, iekļaujot arī personas, kas īslaicīgi mitinās pie draugiem vai radiem. Tas ļauj konstatēt, kur bezpajumtnieki dzīvo – ārā, dārza būdiņās, kāpņu telpās, patversmēs vai pie paziņām –, sniedzot plašāku priekšstatu par viņu situāciju. Ir svarīgi saprast, ka bezpajumtnieks ne vienmēr ir asociāls; cilvēks var zaudēt mājokli dažādu iemeslu dēļ un īslaicīgi mitināties hosteļos, pie draugiem vai radiniekiem.

Rīgas domes Labklājības departaments regulāri vāc un analizē datus par bezpajumtniecību Latvijas galvaspilsētā. 2024. gadā ziemas mēnešos patversmēs un naktspatversmēs bija pieejamas 617 vietas, kuras vidēji dienā izmantoja 565 personas. Tendence rāda, ka klientu skaits samazinās, taču problēmas ir daudz plašākas.

Galvenie iemesli, kāpēc cilvēki ilgstoši paliek patversmēs, ir ilgstoša alkohola atkarība un veselības problēmas, kā arī zems pašvērtējums un motivācijas trūkums uzlabot savu dzīves situāciju. Alkohola atkarība pastiprina sociālo atstumtību – cilvēks pasliktina savu garīgo un fizisko veselību, zaudē darba spējas un sociālās prasmes, kas apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā.

Savukārt mājokļa problēmu risināšanu sarežģī arī tas, ka bezpajumtniekus ir grūti iesaistīt darba tirgū. Bez pastāvīgiem ienākumiem nav iespējams veikt pirmo iemaksu par īri, kā arī regulāri segt dzīvesvietas izdevumus. Daudzi pierod pie patversmes nodrošinātajām ērtībām un nevēlas aktīvi risināt dzīvesvietas jautājumu.

Dati liecina, ka Rīgā bezpajumtniecība visbiežāk skar cilvēkus vecumā no 51 līdz 61 gadiem – šajā grupā ietilpst 29 % patversmju klientu. 24 % cilvēku ir vecumā no 41 līdz 50 gadiem, bet 17 % ir vecumā gan no 31 līdz 40 gadiem, gan no 62 līdz 70 gadiem. Tikai 5 % personu ir vecumā virs 71 gada. Salīdzinot ar 2023./2024. gada datiem, skaits vecuma grupā no 51 līdz 61 gadiem pieaudzis par 2 %, grupā no 41 līdz 50 gadiem – par 1 %, bet no 62 līdz 70 gadiem samazinājies par 1 %. Vecuma grupās no 18 līdz 30 gadiem un no 31 līdz 40 gadiem būtisku izmaiņu nav.

Skaitīšana sniegs datus par bezpajumtnieku pilsonību, ienākumu avotiem un sociālajiem apstākļiem, ģimenes statusu, cik ilgi ir bez pastāvīgas dzīvesvietas. Tiks mēģināts noskaidrot, kuriem cilvēkiem draud izlikšana no mājokļa un kā viņiem savlaicīgi palīdzēt. Lai arī iespējams, ka šoreiz neizdosies pilnībā apzināt personas, kas mitinās pie radiem vai draugiem, rezultāti būs nozīmīgs solis pretim izpratnei par bezpajumtniecības raksturu un apmēru Rīgā.

Datu analīze tiks nodota politikas veidotājiem, lai izstrādātu palīdzības stratēģijas un attīstītu sociālos pakalpojumus. Piemēram, Rīgā joprojām pastāv liela rinda uz sociālajiem dzīvokļiem, un šī jautājuma risināšana uzlabotu daudzu cilvēku dzīves kvalitāti.

2023. gada 24. novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja ES un tās dalībvalstis līdz 2030. gadam izskaust bezpajumtniecību, izstrādājot ES satvaru valsts stratēģijām, atceļot kriminālatbildību par bezpajumtniecību un turpinot piešķirt finansējumu šīs problēmas risināšanai.

 

Svarīgas izmaiņas bērna piedzimšanas pabalsta saņemšanā no 1. jūlija

Rīgas dome 30.maijā pieņēma grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos*, ar kuriem no šā gada 1.jūlija tiek noteikts gan bērna piedzimšanas pabalsta apmērs, gan veiktas izmaiņas pabalsta piešķiršanā.

Nozīmīgākā no izmaiņām attiecas uz deklarētās dzīvesvietas adresi. No 1.jūlija pabalstu piešķirs, ja vienam no vecākiem – pabalsta prasītājam – deklarētās dzīvesvietas adrese līdz bērna piedzimšanai vismaz 12 mēnešus ir bijusi Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

No 1. jūlija punkts par deklarēšanās ilgumu ir spēkā un attiecas arī uz pabalstu 150 eiro viena jaundzimušā bērna gadījumā. Līdz šim šāda nosacījuma nebija. Tātad, ja bērns piedzims pēc 1. jūlija, bet neviens no vecākiem nebūs deklarēts Rīgā vismaz 12 mēnešus, šo pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas pabalstu nepiešķirs.

Arī tad, ja 1. jūlijā un vēlāk piedzims dvīņi vai trīnīši, bet vecāki būs deklarēti Rīgā mazāk nekā 12 mēnešus, viņiem nebūs tiesību saņemt pašvaldības atbalstu, bet viņi saņems visus valsts garantētos pabalstus.

Pabalstu var pieprasīt sešu mēnešu laikā no bērna piedzimšanas dienas, adopcijas vai aizbildnības nodibināšanas dienas. Pieprasot pabalstu, jāņem vērā, ka pabalsts ir tik liels, kāds normatīvajā aktā bija noteikts bērna piedzimšanas, nevis reģistrēšanas brīdī.

Bērna piedzimšanas pabalsta apmērs no 2025. gada 1. jūlija:

  • ja vienās dzemdībās dzimuši divi bērni – 4500 eiro;
  • ja vienās dzemdībās dzimuši divi bērni un kopā ģimenē ir trīs vai vairāk bērnu – 6000 eiro;
  • ja vienās dzemdībās dzimuši trīs vai vairāk bērni – 7500 eiro;
  • ja piedzimis viens bērns – 150 eiro, bet no 2026. gada 1. janvāra – 450 eiro;
  • ja jaundzimušais bērns ir ekstremāli vai ļoti agrīni priekšlaicīgi dzimis (mazāk nekā 32 grūtniecības nedēļas), papildus minētajiem pabalstiem – 1500 eiro.

Mazāk nekā 32 grūtniecības nedēļas ir 31 nedēļa plus 6 dienas. Rīgas Sociālais dienests ņem vērā ārstniecības personas izsniegtajā dokumentā norādīto par dzemdību norises nedēļu un dienu. Par to, ka bērns ir priekšlaikus dzimis, Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļu darbinieki pierādījumus nevāc, bet pierādījumu iesniegšana Rīgas Sociālajam dienestam ir pabalsta pieprasītāja pienākums.

Vairāk informācijas Labklājības departamenta mājaslapā ŠEIT.

*“Par brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā”