Arhīvs birkai: Pilsētvide

Vecmīlgrāvī atjaunos Rīgas ostas sētas zīmējumus, kas gadiem kalpojusi kā brīvdabas izstāde

2026.gada 17. maijā Vecmīlgrāvī atkal pulcēsies mākslinieki, projekta “Mūsu ostas sēta” dalībnieki, lai atjaunotu savulaik pašu radītos zīmējumus uz Rīgas ostas sētas Meldru ielā. Pēc vairākiem gadiem klimatisko apstākļu ietekmē krāsas zaudējušas savu sākotnējo spilgtumu, tādēļ šopavasar iecerēts piešķirt mākslas darbiem jaunu elpu.

Projekts “Mūsu ostas sēta” tika aizsākts 2011. gadā, sadarbojoties Vecmīlgrāvja attīstības biedrībai un Rīgas ostai. Tā mērķis bija ne vien sakopt apkārtējo vidi Vecmīlgrāvī, bet arī iesaistīt vietējos jauniešus kopīgas un paliekošas pilsētvides veidošanā.

Sešu gadu laikā jaunie mākslinieki apgleznoja vairāk nekā 500 metrus garu neizteiksmīgu betona sētu, pārvēršot to par unikālu brīvdabas izstādi.

“Šī sēta daudziem Vecmīlgrāvī ir kļuvusi par bērnības un jaunības atmiņu daļu. Tajā ir ne tikai zīmējumi, bet arī konkrētu cilvēku darbs, satikšanās un kopā pavadīts laiks. Tāpēc šķita svarīgi neļaut šiem darbiem izzust,”

stāsta projekta organizatori

Gadu gaitā uz ostas sētas parādījušies gan kuģi un ostas ainavas, gan zemūdens pasaules tēli, ziedi, ģeometriski raksti un pasaku varoņi. Katru gadu tika izsludināts skiču konkurss, kurā piedalījās bērni un jaunieši no Rīgas 31. vidusskolas, Rīgas Rīnūžu vidusskolas, Rīgas 46. vidusskolas un Bērnu un jauniešu centra “Mīlgrāvis”. Labākie darbi vēlāk tika pārcelti lielformāta gleznojumos uz sētas Meldru ielā.

Šogad projekta dalībnieki aicināti atgriezties pie saviem kādreiz tapušajiem darbiem, lai tos atjaunotu. Organizatori cer, ka iecere kļūs ne vien par praktisku apkārtnes sakopšanas akciju, bet arī par iespēju atkal satikties cilvēkiem, kuri savulaik kopīgi veidojuši šo neparasto pilsētvides galeriju. Piedalīties pasākumā tiek aicināti arī tie Vecmīlgrāvja iedzīvotāji, kuri nepiedalījās orģinālu gleznošanā pirms piecpadsmit gadiem, bet vēlās pielikt roku savas apkārtnes sakopšanā šobrīd.

Ostas sēta Meldru ielā joprojām ir apskatāma ikvienam interesentam jebkurā diennakts laikā un kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem Vecmīlgrāvja vides objektiem.

Ieeja pasākumā BEZ MAKSAS!

Informāciju sagatavoja:
Kate Zaltāne
Sabiedrisko attiecību un digitālā mārketinga speciāliste

+371 25 360 318
kate.zaltane@riga.lv

 

Bolderājas karjers ieguvis oficiālās peldvietas statusu

Otrdien, 12. maijā, Bolderājas karjera peldvieta pievienota oficiālo peldvietu sarakstam, tādējādi Rīgā jaunajā peldsezonā būs jau deviņas oficiālas peldvietas.

“Rīgā aktīvi turpinām atpūtas zonu un peldvietu labiekārtošanu. Pērn paveicām nozīmīgus darbus Bolderājas karjerā, pielāgojot peldvietu vairākiem oficiālo peldvietu kritērijiem, un tagad mums ir jau deviņas oficiālās peldvietas. Turpināsim aktīvi strādāt, lai paplašinātu atpūtas zonu klāstu, kur droši atpūsties visiem iedzīvotājiem, īpaši ģimenēm ar bērniem,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Oficiālās peldvietas statuss nozīmē, ka tā atbilst noteiktām valsts prasībām un tiek regulāri uzraudzīta – tiek veiktas regulāras ūdens kvalitātes pārbaudes no Veselības inspekcija puses, ir obligātas drošības prasības (bojas, norobežotas zonas, pārbaudīta gultne utt.), tiek nodrošināti glābēji un attiecīga infrastruktūra, ir labiekārtojums – pārģērbšanās kabīnes, atkritumu konteineri, pārvietojamie sanitārie mezgli, pludmales volejbola laukums, bērnu rotaļu laukums, autostāvlaukums, kā arī notiek regulāra uzkopšana.

Lai Bolderājas karjers varētu pretendēt uz oficiālās peldvietas statusu, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments pērnā gada nogalē pabeidza iedzīvotāju iecienītās atpūtas zonas labiekārtošanu, kur sakārtoja gan sauszemes, gan zemūdens daļu aptuveni 1800 kvadrātmetru platībā, padarot šo vietu drošāku. Vairāk par paveiktiem darbiem – šeit.

Bez Bolderājas karjera Mājokļu un vides departamenta pārziņā ir vēl astoņas oficiālās peldvietas.

 

Rīgas peldvietās ir laba ūdens kvalitāte

, , , , ,

Pamatojoties uz pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” ņemto peldūdens paraugu analīžu rezultātiem pirms kārtējās peldsezonas sākuma, galvaspilsētas astoņās oficiālajās peldvietās “Vakarbuļli”, “Daugavgrīva”, “Vecāķi”, “Bābelītis”, “Lucavsala”, “Lucavsalas līcis”, “Rumbula” un “Ķīpsala”, kā arī Bolderājas karjerā ūdens kvalitāte atbilst higiēnas prasībām un minētajās peldvietās ir atļauts peldēties.

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments maija sākumā organizēja peldūdens kvalitātes monitoringu arī 20 iedzīvotāju iecienītās peldēšanās vietās Rīgā, no kurām gandrīz visās analīžu rezultāti bija labi. Nedaudz sliktāki peldūdens kvalitātes rādītāji bija iedzīvotāju iecienītā peldēšanās vietā Gaiļezerā pie Hipokrātu ielas pretī Sedas iela, kur pagaidām peldēšanās nav ieteicama.

Ņemot vērā pieaugošo interesi par ziemas peldēšanos, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments jau vairākus gadus arī no rudens līdz pavasarim nodrošina peldūdens paraugu ņemšanu vairākās peldvietās un to veic reizi mēnesī. Tāpat šajās peldvietās joprojām pieejamas pārģērbšanās kabīnes, pārvietojamie sanitārie mezgli un pludmales soli. Oficiālā peldsezona sāksies 15. maijā un patlaban turpinās pludmaļu labiekārtošana.

Visās oficiālās peldvietās ir atļauts peldēties, pašiem peldētājiem ievērojot piesardzību un drošību uz ūdens, jo Rīgas pašvaldības policijas glābēji uz vietas glābšanas darbus organizē tikai oficiālajā peldsezonā, no 15. maija līdz 15. septembrim, pēc sezonas beigām dežūras notiek tikai Vecāķos.

Daugavas peldvietas “Lucavsalas līcis” un “Ķīpsala” saņēmušas izcilu ilglaicīgās kvalitātes novērtējumu pēc ES direktīvas kritērijiem.

Pērn Zilais karogs plīvoja trīs peldvietās – Vecāķos, Vakarbuļļos un Bābelītī.

Rīgas pašvaldība pērnā gada nogalē pabeidza iedzīvotāju iecienītās atpūtas zonas labiekārtošanu pie Bolderājas karjera, kur sakārtota gan sauszemes, gan zemūdens daļa. Ņemot vērā paveiktos darbus, šī atpūtas zona pretendē uz oficiālās peldvietas statusu. Tuvojoties oficiālajai peldsezonai, departaments turpina sakopt pludmales un veikt nepieciešamos uzlabojumus.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama:

Pašvaldības mājaslapā – šeit.
Mājokļu un vides departamenta mājaslapā – šeit.

 

Paziņojums par teritorijas Dēļu ielā 4 lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai

22.04.2026. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-26-690-lē “Par teritorijas Dēļu ielā 4 (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 01000500209) un zemes vienības bez adreses (kadastra apzīmējums 01000500164) lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis

Grozīt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu (turpmāk – RVC AZ TP), lai zemes vienībai Dēļu ielā 4 (kadastra apzīmējums 0100 050 0209) un zemes vienībai bez adreses (kadastra apzīmējums 0100 050 0164) precizētu Detālplānojumā zemes vienībām Mūkusalas ielā 15, 15A, 23, 25, 25A, 29, 31, 42, 43, Mūkusalas ielā, bez adreses, Dēļu ielā 4, Dēļu ielā 6, Dēļu ielā 7 un Dēļu ielā 8, Rīgā un RVC AZ TP noteikto virszemes ūdensobjekta (Kīleveina grāvja) aizsargjoslu atbilstoši esošajai situācijai un tehniski precizētu funkcionālā zonējuma robežas atbilstoši precizētajai aizsargjoslai, kā arī visā lokālplānojuma teritorijā noteiktu apbūves parametrus atbilstoši RVC AZ TP noteiktajam maksimālajam apbūves augstumam (5 stāvi).

Lokālplānojuma ierosinātājs un izstrādātājs – Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

Publiskās apspriešanas termiņš ir 20 darba dienas, no 11.05.2026. līdz 05.06.2026.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 25.05.2026. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā “Rīga attīstās”.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 25.05.2026. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu šeit.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

 elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – šeit;

klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 05.06.2025. var iesniegt:

elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – šeit;

nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 05.06.2026.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;

klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama šeit.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

 

Edgars Bergholcs: Pašvaldībai steidzami jāsāk risināt sabiedriskā transporta problēma Skanstē

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs, uzklausot Skanstes attīstības aģentūras sniegto informāciju par apkaimē uzsāktajiem un plānotajiem investīciju projektiem, uzsver, ka pašvaldībai steidzami jārisina sabiedriskā transporta pieejamības jautājums.

“Pateicoties Skanstes attīstības aģentūras darbam, Skanste kļūst par Rīgas moderno centru, taču bez mērķtiecīgas sabiedriskā transporta attīstības šī izaugsme var apstāties. Skanste jau šobrīd Rīgas attīstības stratēģijā ir kā viena no prioritāri attīstāmajām teritorijām, taču mobilitātes jautājumi ilgstoši ir atstāti otrajā plānā. Apkaime attīstās daudz straujāk nekā Rīgas sabiedriskā transporta infrastruktūra, jo pašvaldība gadiem plāno iespējamos risinājumus,”

norāda E. Bergholcs.

Pēc Skanstes attīstības aģentūras sniegtās informācijas, pabeidzot šobrīd uzsāktos dzīvojamo ēku, biroju un pakalpojumu objektu projektus, pēc 2028. gada Skanstē ikdienā dzīvos un strādās aptuveni 40 000 cilvēku. Līdz šim apkaimē privāto investīciju apjoms ir sasniedzis 375 miljonus eiro un līdz 2030. gadam kopējais investīciju apjoms apkaimē varētu pārsniegt vienu miljardu eiro.

“Skanstē šobrīd notiek intensīva attīstība- tiek būvētas biroju ēkas, daudzīvokļu nami, izglītības un sporta infrastruktūra. Apkaimē jau tagad ir liela cilvēku plūsma, jo uz apkaimi ikdienā dodas gan skolēni, jaunieši un cilvēki, kas tur strādā. Pieaugot iedzīvotāju un darba vietu skaitam, neizbēgami palielināsies arī automašīnu plūsma, ja netiks nodrošinātas kvalitatīvas alternatīvas, un tas nav ilgtspējīgs risinājums,” uzsver Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs. Viņš arī atgādina, ka Skanstes teritorija ir iekļauta plānotajā zemo emisiju zonā, tādēļ pašvaldībai īpaši steidzami jānodrošina alternatīvi mobilitātes risinājumi.

 

Vienlaikus viņš norāda, ka pilsētai ir jānodrošina priekšnoteikumi investīciju piesaistei un ilgtspējīgai attīstībai:

“Pilsētai jābūt partnerim attīstītājiem un investoriem, un jāveicina investoru interese ieguldīt savu naudu Rīgā, jo viena pašvaldība vai tikai attīstītājs nevar sasniegt izcilu rezultātu. Skanstes attīstība jau šobrīd sniedz būtisku pienesumu Rīgas ekonomikai- tās ir jaunas darba vietas, mājokļi, nodokļu ieņēmumi un sakārtota pilsētvide.”

E. Bergholcs uzsver, ka īpaši svarīga ir Sporta ielas infrastruktūras attīstība, kas palīdzētu atslogot satiksmes plūsmu un uzlabotu mobilitāti apkaimē, īpaši sastrēgumstundās, turklāt dažu plānoto investīciju projektu attīstība ir atkarīga no Sporta ielas izbūves, jo tā nodrošinās pieejamību īpašumiem.

 

No 11.maija 57.autobuss kursēs biežāk un savienos Ķīpsalu ar Torņakalna staciju

, ,

Lai uzlabotu sabiedriskā transporta pieejamību un kursēšanas biežumu Ķīpsalā, nodrošinātu tiešāku savienojumu ar pilsētas dzelzceļa tīklu, kā arī izveidotu jaunu savienojumu Pārdaugavā dienvidu–ziemeļu virzienā, no 11. maija tiks veiktas izmaiņas 57. autobusa maršrutā. Turpmāk autobuss kursēs maršrutā “Ķīpsala – Torņakalna stacija”, un reisi būs biežāki arī dienas vidū un vakaros.

Līdz ar izmaiņām maršruts turpmāk nodrošinās nokļūšanu līdz Torņakalna stacijai, uzlabojot savienojumu ar vilcienu satiksmi, kā arī stiprinot mobilitāti tā dēvētajā Zināšanu jūdzē starp Latvijas Universitātes Akadēmisko centru un Rīgas Tehnisko universitāti.

Autobusi arī kursēs biežāk. Darba dienu maksimuma stundās intervāls samazināsies līdz aptuveni 30 minūtēm (līdz šim tas ir ap 60 minūtēm). Arī dienas vidū autobuss kursēs regulāri ik pēc aptuveni 30 minūtēm (šobrīd dienas laikā reisi netiek veikti). Tāpat 57. autobuss kursēs ilgāk vakara stundās. Pēdējais reiss uz Ķīpsalu būs plkst. 21.16 (šobrīd tas ir plkst. 19.46).

Reisu laiks pielāgots pasažieru ikdienas vajadzībām, piemēram, rīta reiss no Torņakalna nodrošinās iespēju savlaicīgi nokļūt Rīgas Tehniskajā universitātē līdz plkst. 8.15.

Izmaiņas izstrādātas sadarbībā ar Ķīpsalas iedzīvotājiem. Pēc diskusijām maršrutā veikti vairāki uzlabojumi, piemēram, izvēlēts kustības ceļš pa Raņķa dambi un Balasta dambi, kā arī izveidotas jaunas pieturas, kas uzlabos piekļuvi sabiedriskajam transportam un pārsēšanās iespējas.

Virzienā no galapunkta “Ķīpsala” autobusi kursēs – pa Matrožu ielu, Tīklu ielu, Ogļu ielu, Ģipša ielu, Zvejnieku ielu, Ķīpsalas ielu, K. Valdemāra ielu, Balasta dambi, Raņķa dambi, Uzvaras bulvāri, Valguma ielu, Akmeņu ielu, Jelgavas ielu, Vienības gatvi un Vilkaines ielu līdz galapunktam “Torņakalna stacija”.

Virzienā no Torņkalna stacijas maršruts tiks organizēts – pa Vilkaines ielu, Vienības gatvi, Jelgavas ielu, Akmeņu ielu, Valguma ielu, Uzvaras bulvāri, Raņķa dambi, K. Valdemāra ielu, Ķīpsalas ielu, Zvejnieku ielu, Ģipša ielu, Ogļu ielu, Tīklu ielu un Matrožu ielu līdz galapunktam “Ķīpsala”.

Maršrutā tiks izveidotas vairākas jaunas pieturas un tiek precizēti arī atsevišķu esošo pieturu nosaukumi, lai tie būtu vienoti un pasažieriem saprotamāki.

Jaunās un mainītās pieturas maršrutā:

 Ķīpsalas ielā jauna pietura “Ķīpsala”;

Balasta dambī jauna pietura “Balasta dambis”;

abām Raņķa dambī esošām pieturām “Kalnciema iela”, kur līdz šim apstājās tikai 3. autobusa maršruts, mainīts nosaukums uz “Balasta dambis”;

Uzvaras bulvārī jauna pietura “Nacionālā bibliotēka”;

Valguma ielā esošai pieturai “Valguma iela”, kur līdz šim apstājās tikai trolejbusi, braucot uz 2.trolejbusu parku, mainīts nosaukums uz “Nacionālā bibliotēka”;

Jelgavas ielā jauna pietura “2. trolejbusu parks”;

Vilkaines ielā jauna pietura “Torņakalna stacija”.

Jaunajās pieturās autobusi apstāsies pēc pieprasījuma.

57. autobusa kustību saraksts 

 

Rīdzinieki iesnieguši rekordlielu skaitu līdzdalības budžeta projektu; aktīvākā – Teikas apkaime

No 7. aprīļa līdz 6. maijam ikvienam rīdziniekam bija iespēja būt noteicējam savā apkaimē un iesniegt savas apkaimes attīstības projekta ideju līdzdalības budžeta projektu konkursā. Iedzīvotāji šogad aktīvi izmantojuši iespēju līdzdarboties savas apkaimes attīstībā – noslēdzoties līdzdalības budžeta projektu konkursam ideju iesniegšanai, pašvaldība saņēmusi rekorddaudz – 62 projektu – pieteikumus 31 apkaimē gan no biedrībām, gan atsevišķiem iedzīvotājiem.

Biežāk pieteiktās ieceres saistītas ar ūdenstilpju krasta joslu sakārtošanu, papildinot tās ar atbilstošu infrastruktūru, kā arī ar atpūtas un sporta infrastruktūras izveidi un pilnveidi apkaimēs. Lielākā daļa šogad iesniegto pieteikumu ir infrastruktūras projekti, tomēr konkursā saņemti arī vairāki sociālās inovācijas un iekšpagalmu kategorijas projekti.

Aktīvākie ideju iesniedzēji arī šogad bijuši Teikas apkaimes iedzīvotāji, piesakot astoņus projektus. Tālāk seko Centra apkaime ar pieciem iesniegtiem projektiem, kā arī Āgenskalna apkaime ar četriem pieteikumiem.

Atbilstoši konkursa nolikumam sekos projektu izvērtēšana divās kārtās:

  • Jau maijā vērtēšanas komisija izskatīs visus iesniegtos projektus un pārbaudīs to atbilstību administratīvajiem kritērijiem.
  • Otrajā kārtā projektu īstenošanas iespējas un izmaksas vērtēs atbilstošās Rīgas pašvaldības un valsts institūcijas, sniedzot savus atzinumus. Pēc atzinumu saņemšanas komisija atkārtoti izskatīs projektus un virzīs tos iedzīvotāju balsojumam, kas notiks novembrī.

Konkursa mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem tieši lemt par pilsētas budžeta daļas izlietojumu un uzlabot publisko vidi savā apkaimē, savukārt pašvaldībai gūt atgriezenisko saiti par iedzīvotājiem nepieciešamiem pilsētvides uzlabojumiem.

Iesniedzamie projekti iedalās trīs kategorijās:

  • infrastruktūras projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
  • iekšpagalmu projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
  • sociālo inovāciju jeb nemateriālie projekti (finansējums vienam projektam līdz 50 000 eiro).

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2 850 000 eiro.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas pašvaldība rīko kopš 2019. gada, kopā septiņos konkursa norises gados atbalstīti 64, ieskaitot 2025. gadu, iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu.

 

Zaļināšanas plāns prezentēts konferencē par pilsētvides noturību pret nokrišņiem un plūdiem

2026. gada 23. aprīlī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) sadarbībā ar starptautiskā projekta ECCO* partneriem rīkoja konferenci “Intensīvi nokrišņi un pilsētvides noturība. Dati, modeļi un praktiskie risinājumi drošai pilsētvidei”, pulcējot vietējos un ārvalstu ekspertus, lai meklētu datos balstītus risinājumus drošākai pilsētvides attīstībai mainīgos klimata apstākļos. Konferencē projekta LIFE-LATEST adapt pārstāve, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Nozaru politikas plānošanas nodaļas galvenā projektu vadītāja Liene Griķe iepazīstināja ar “Rīgas pilsētvides zaļināšanas plānu”, ko tuvākajos mēnešos plānots nodot sabiedriskajai apspriešanai un apstiprināt 2026. gada augustā.

Plašākā konferences kontekstā LVĢMC eksperti prezentēja aktuālās tendences nokrišņu monitoringā un plūdu modelēšanā Latvijā, savukārt eksperti no Norvēģijas un Dānijas dalījās pieredzē par kombinēto laikapstākļu modelēšanas metodēm. Konferencē tika aplūkota gan vietējā, gan starptautiskā labā prakse, kā arī nākotnes pieejas ekstremālu laikapstākļu, īpaši intensīvu lietusgāžu, radīto risku pārvaldībā.

“Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāns” ir konkrēts politikas plānošanas dokuments piecu gadu periodam, kas paredz praktisku rīcību pašvaldības teritorijās. Tā galvenais mērķis ir stiprināt Rīgas klimatnoturību un vienlaikus uzlabot publisko ārtelpu kvalitāti. Lai to sasniegtu, plānā paredzēta virkne savstarpēji saistītu pasākumu – zaļās infrastruktūras paplašināšana, efektīvāka tās pārvaldība, klimata risku integrēšana teritoriju attīstības plānošanā, kā arī sabiedrības informēšana un iesaiste.

Liene Griķe savā prezentācijā akcentēja klimata pārmaiņu ietekmi uz Rīgu, uzsverot, ka pilsētā jau šobrīd novērojams vidējās gaisa temperatūras pieaugums, biežāki un intensīvāki nokrišņi, kā arī garāki un izteiktāki karstuma viļņi. Līdzteksu šīm tendencēm arvien biežāk iezīmējas arī ilgstoši sausuma periodi, kas vēl vairāk sarežģī pilsētvides pārvaldību un prasa kompleksus risinājumus. Kā viens no nozīmīgākajiem riskiem “Rīgas pilsētvides zaļināšanas plānā” tika izcelts karstums pilsētvidē. Blīva apbūve, asfaltētas un betonētas virsmas veicina karstumsalu efektu, kā rezultātā temperatūra pilsētā var būt par 5 līdz 10 grādiem augstāka nekā apkārtējās teritorijās. Šis efekts saglabājas arī nakts stundās, kad uzkrātais siltums tiek izstarots atpakaļ vidē, traucējot pilsētas iedzīvotājiem pilnvērtīgi atpūsties un atjaunoties. Tas ietekmē ne tikai iedzīvotāju komfortu, bet arī veselību, jo karstums Eiropā ir viens no galvenajiem ar klimata pārmaiņām saistīto nāves gadījumu cēloņiem.

Ne mazāk nozīmīgs klimata pārmaiņu izraisīts izaicinājums ir plūdu risks. Intensīvu nokrišņu laikā lietus ūdens pilsētā nespēj pietiekami ātri infiltrēties gruntī, jo to ierobežo blīvā apbūve un necaurlaidīgās virsmas. Rezultātā tiek appludināta infrastruktūra, traucēta satiksme un radīti zaudējumi gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem. Īpaši sarežģīta situācija veidojas Rīgas vēsturiskajā centrā, kur lietus ūdens un sadzīves notekūdeņi tiek novadīti vienotā kanalizācijas sistēmā, kas izbūvēta pirms aptuveni simts gadiem un intensīvu lietusgāžu laikā nespēj uzņemt visu ūdens apjomu. Tas rada papildu riskus gan videi, gan pilsētas saimnieciskajai darbībai.

Trešais būtiskais aspekts ir bioloģiskā daudzveidība. Klimata pārmaiņu ietekmē izplatās invazīvās sugas, savukārt esošā zaļā infrastruktūra kļūst mazāk noturīga. Tas nozīmē, ka samazinās arī dabas spēja nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, gaisa attīrīšanu, mikroklimata regulāciju un ūdens uzkrāšanu.

Atbildot uz šiem izaicinājumiem, zaļināšanas plāns paredz plašāku dabā balstītu risinājumu ieviešanu. Tie ietver apstādījumu, koku, ūdens elementu un citu dabas struktūru integrēšanu pilsētvidē, kā arī inovatīvus risinājumus, piemēram, zaļos jumtus un sienas. Šāda pieeja tiek uzskatīta par vienu no izmaksu ziņā efektīvākajiem un ilgtspējīgākajiem veidiem, kā vienlaikus risināt vairākas problēmas – samazināt karstumu, mazināt plūdu riskus un uzlabot dzīves kvalitāti pilsētā. Papildus tam dabā balstītie risinājumi uzlabo gaisa kvalitāti, samazina troksni un pozitīvi ietekmē iedzīvotāju fizisko un mentālo veselību. Balstoties uz nokrišņu un karstumsalu datiem, identificētas 186 problēmteritorijas, kurās klimata riski ir visizteiktākie. Ņemot vērā ierobežotos resursus, teritorijas ir prioritizētas pēc iedzīvotāju un darbavietu blīvuma, kā arī zaļās infrastruktūras pieejamības, par prioritāti nosakot Rīgas vēsturisko centru. Kopumā plānā iezīmētas vairāk nekā 30 konkrētas rīcības, kas aptver gan infrastruktūras attīstību, gan pārvaldības uzlabojumus.

Ar konferences ierakstu iespējams iepazīties YouTube platformā, LETA kanālā, kā arī šeit:

* “Enhancing resilience in a Changing Climate through comprehensive urban flood design”

Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.

 

Edgars Bergholcs: Rīgas zemo emisiju zonas projekta rezultāti nav izmantojami

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs informē, ka zemo emisiju zonas ieviešanas projekts Rīgā tiks papildus izvērtēts, jo piedāvātie scenāriji paredzēti galvenokārt pilsētas budžeta palielināšanai, nevis automašīnu skaita samazināšanai pilsētā un gaisa kvalitātes uzlabošanai.

Kā norāda E. Bergholcs, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta un SIA “Ernst & Young Baltic” zemo emisiju zonas izstrādātie alternatīvie scenāriji Rīgas gadījumā faktiski nozīmētu iebraukšanas maksas ieviešanu, nevis mērķtiecīgus risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai.

“Iepazīstoties ar zemo emisiju zonas projekta ieviešanas scenārijiem, ir skaidri redzams, ka nav veikti pietiekami precīzi aprēķini. Uzskatu, ka šis ir kārtējais pašvaldības projekts, kura īstenošanā, iespējams, ir izšķērdēti līdzekļi. Līdz šim jau izlietoti 253 616 eiro un rīcības plāna izstrādei rezervēti vēl vairāk nekā 155 tūkstoši eiro, taču vienlaikus nav izvērtēta šādu satiksmes ierobežojumu finansiālā ietekme uz visām iesaistītajām pusēm, nav identificēti finansējuma avoti, nav izstrādāts ieņēmumu izlietojuma plāns, kā arī nav analizēta citu pašvaldības projektu ietekme uz satiksmes intensitāti pilsētā,”

uzsver E. Bergholcs.

“Sabiedrībai šis projekts tiek pasniegts kā veiksmīgs risinājums, lai uzlabotu gaisa kvalitāti, taču tā ieguvumi tiek pārspīlēti, jo daudzviet pasaulē šādas zonas nav devušas cerētos rezultātus. Starptautiskā pieredze rāda, ka sastrēgumu maksas primāri samazina satiksmes intensitāti, savukārt gaisa kvalitātes uzlabojumi ir sekundārs efekts. Turklāt citās pilsētās ieņēmumi tiek novirzīti konkrētiem pilsētas attīstības mērķiem, piemēram, sabiedriskajam transportam vai ceļu infrastruktūras izbūvei, kas piedāvā alternatīvu privātajām automašīnām, taču Rīgai šāda plāna nav,”

skaidro E. Bergholcs.

Runājot par alternatīvām, E. Bergholcs akcentē, ka sastrēgumu mazināšana Rīgā ir ne vien pilsētas, bet arī valsts līmeņa jautājums un tas jārisina abām pusēm:

“Attīstot Rīgas apvedceļu, tranzīta satiksme un sastrēgumi centrā būtiski samazinātos, kas arī ir galvenais mērķis. Tāpēc vēlos izvērtēt alternatīvus risinājumus tranzīta plūsmas mazināšanai, ko varētu dot tādi projekti kā apvedceļa izbūve un Ziemeļu šķērsojums, nevis ieviest jaunus maksājumus un papildu slogu autovadītājiem un rīdziniekiem,“

norāda E. Bergholcs.

 

Par zemes vienības Katoļu ielā bez numura (lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai

22.04.2026. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-26-691-lē “Par zemes vienības Katoļu ielā bez numura (kadastra apzīmējums 01000400052) un zemes vienības daļas Katoļu ielā bez numura (kadastra apzīmējums 01000399000) lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma mērķis ir grozīt Rīgas teritorijas plānojumā noteikto funkcionālo zonējumu lokālplānojuma teritorijā, mainot transporta infrastruktūras teritoriju uz jauktas centra apbūves teritoriju, lai nodrošinātu tiesiskus priekšnoteikumus sociālās apbūves – dienas aprūpes centra – izveidei, vienlaikus precizējot Katoļu ielas sarkano līniju novietojumu un nodrošinot teritorijas racionālu, funkcionāli pamatotu un Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai atbilstošu izmantošanu.

  • Lokālplānojuma ierosinātājs – biedrība “Latvijas Samariešu apvienība”.
  • Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA “Metrum”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir 20 darba dienas, no 05.05.2026. līdz 01.06.2026.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 18.05.2026. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē – šeit,  kā arī pašvaldības Facebook kontā “Rīga attīstās”.
Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 18.05.2026. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – šeit.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

 elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – šeit;

klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 01.06.2025. var iesniegt:

elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – šeit;

nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 01.06.2026.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;

klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu da rba laikiem pieejama šeit.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.