Arhīvs birkai: Pilsētvide

Plānots uzlabot vidi Brīvības bulvāra, Brīvības laukuma un Baumaņa skvēra publiskajā ārtelpā

Rīgas pašvaldība sāks priekšizpēti Brīvības laukuma, Brīvības bulvāra un Baumaņa skvēra publiskās ārtelpas attīstībai, lai tuvāko gadu laikā šo valstiski nozīmīgo pilsētvides telpu pārveidotu par vienotu, gājējiem ērti pieejamu, labiekārtotu un ainaviski pievilcīgu vietu.

Skaidrojot projekta mērķi, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone norāda, ka “Latvijas neatkarības un brīvības simbols Brīvības piemineklis un apkārtējā teritorija ir viena no svarīgākajām pilsētas vietām, kurai ir gan simboliska, gan reprezentatīva nozīme, tādēļ kvalitatīva publiskā ārtelpa šajā vietā ir ļoti svarīga. Šī nozīmīgā projekta mērķis ir pārveidot telpu, ko veido Brīvības laukums, Brīvības bulvāris un Baumaņa skvērs par ērti pieejamu, labiekārtotu un ainaviski pievilcīgu vietu, kas vienlaikus kalpotu par telpisku ietvaru Latvijas brīvības stāsta atainošanai pilsētvidē.”

Vienlaikus projekta teritorija veido pilsētvides ansambli, kas noslēdz Brīvības ielas asi alejas ziemeļu galā un veido telpisku savienojumu ar Brīvības pieminekli, Vecrīgu un Bulvāru loka parkiem. Laika gaitā un dažādu pārveidojumu dēļ Brīvības bulvāra posms un koku aleja no Brīvības pieminekļa līdz Elizabetes ielai ir morāli un fiziski novecojusi, neērta gājējiem un zaudējusi savu sākotnējo cēlumu. Koku aleja, kas atdala Brīvības bulvāra brauktuves, šobrīd praktiski netiek apmeklēta. Šī brīža teritorijas stāvoklis nav nedz tehniski, nedz vizuāli, nedz funkcionāli atbilstošs tās nozīmei.

Īstenojot projektu, primāri vide tiks veidota gājēju ērtībām, tādēļ priekšizpētes laikā paredzēts izstrādāt risinājumus, kā pārkārtot satiksmes organizāciju un uzlabot Brīvības bulvāra krustojumus ar Elizabetes ielu, Merķeļa ielu, Tērbatas ielu un Raiņa bulvāri, lai nodrošinātu gājējiem pilnvērtīgu un ērtu kustību visos virzienos. Projektā paredzēts izbūvēt mūsdienīgu un kvalitatīvu apgaismojumu, uzstādīt labiekārtojuma elementus un veidot apstādījumus. Vienlaikus Brīvības bulvārī paredzēts izveidot veloinfrastrultūras savienojumu starp esošo veloceļu Elizabetes ielā un Brīvības laukumu.

Pie Ministru kabineta plānots izveidot cilvēku pulcēšanās vietu un reprezentatīvu transportlīdzekļu piebraukšanas zonu, kas funkcionāli iederas ielas telpā.

Priekšizpētes teritorijā iekļauts Kaļķu ielas savienojums ar Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri un Aspazijas bulvāri, Brīvības laukums, Brīvības bulvāris no Brīvības laukuma līdz Elizabetes ielai, Baumaņa skvērs un Tērbatas iela gar Baumaņa skvēru, ieskaitot savienojumu ar Merķeļa ielu.

Rīgas pašvaldība 10. oktobrī izsludināja atklātu konkursu priekšizpētes veikšanai. Paredzēts, ka priekšizpēte noslēgsies 2025. gada vidū, pēc kuras tiks organizēts metu konkurss un projektēšanas darbi. Plānots, ka būvdarbi projekta teritorijā sāksies 2027. gadā.

Foto: Edijs Pālens / LETA

 

Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā atklāts multifunkcionāls sporta laukums

Otrdien, 15. oktobrī, Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā, Ruses ielā 22, sadarbībā ar Latvijas Futbola federāciju (LFF) atklāts atjaunotais sporta laukums, kurā kopējās ieguldītās investīcijas sasniedz 2,6 miljonus eiro (ar PVN).

“Rīga kopā ar Latvijas Futbola federāciju ir izbūvējusi modernu futbola laukumu, multifunkcionālos laukumus, skrejceliņus un citas sporta zonas, kas dos iespēju bērniem gan trenēties, gan piedalīties sacensībās. Tāpat mazākajiem būs iespēja pavadīt brīvo laiku, aktīvi darbojoties bērnu rotaļu laukumā. Ar šo projektu mēs uzlabojam skolas teritoriju un radām iespēju iedzīvotājiem aktīvai un veselīgai dzīvei. Sporta laukums būs pieejams ne tikai izglītības iestādes audzēkņiem, bet arī visiem Rīgas iedzīvotājiem pēc mācību stundām. Lai šis stadions kļūst par jauno sportistu panākumu atslēgu,”

pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas āra sporta kompleksa atklāšana, tostarp arī FIFA kvalitātes standartiem atbilstoša futbola laukuma izveide, ir lielisks piemērs, kā Latvijas Futbola federācijas (LFF) un pašvaldības veiksmīga sadarbība var sniegt būtisku ieguldījumu sabiedrības labā. Šāda līmeņa infrastruktūra ne tikai veicina veselīga un aktīva dzīvesveida popularizēšanu, bet arī rada iespējas bērniem un jauniešiem attīstīt savas prasmes un potenciālu. Tā ir ilgtermiņa investīcija mūsu nākotnē, kas sekmēs sporta attīstību un sabiedrības saliedētību,”

norāda LFF viceprezidents Olafs Pulks.

Kopējā sporta laukuma platība ir 32 742 m2, kurā labiekārtošanas darbu ietvaros veikts sekojošais:

  • izbūvēts futbola laukums (66×43 metri);
  • ierīkoti 2 multifunkcionālie laukumi;
  • ierīkots Minipitch laukums (13×20 m);
  • ierīkots skrejceliņš ar četrām joslām;
  • izbūvēts tāllēkšanas sektors;
  • uzstādīti ielu vingrošanas rīki, galda spēles – teniss un tekbols;
  • uzstādīti moduļi – ģērbtuves, sanitārais un WC;
  • ierīkots bērnu rotaļu laukums;
  • atjaunots segums, zāliens;
  • uzstādīti soliņi ar un bez atzveltnēm;
  • uzstādītas atkritumu urnas, velonovietnes, skeitbordu un skrejriteņu turētāji;
  • ierīkota velo remonta stacija;
  • labiekārtotas saimniecības zonas;
  • žoga izbūve;
  • apgaismojuma un videonovērošanas izbūve.

📸  FOTO

Sporta laukuma atklāšanā piedalījās Rīgas domes vicemērs Edvards Ratnieks, Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis, Izglītības kultūras un sporta departamenta direktora p.i. Ivars Balamovskis, Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieks Māris Mežzīle, Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas direktore Svetlana Semenko, kā arī Latvijas Futbola federācijas viceprezidents Olafs Pulks.

Projekts īstenots, piesaistot valsts kases aizdevumu un noslēdzot līgumu 2023. gada 13. jūnijā ar pilnsabiedrību “Guliver Construction”. Kopējās investīcijas stadiona būvniecībā 2 600 069.79 miljoni eiro ar PVN.

 

Uzvaras parkā līdz gada beigām plānots pabeigt teju visu celiņu un rotaļu laukuma atjaunošanu

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments Uzvaras parkā turpina vērienīgu celiņu un rotaļu laukuma atjaunošanu. Kopš vasaras notiek būvdarbi pirmajās trīs kārtās un patlaban noslēdzies iepirkums ceturtās kārtas būvniecībai, kurai Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 10. oktobrī, nolēma atbalstīt vairāk nekā 350 000 eiro piešķiršanu.

“Aktīvi turpinām Uzvaras parka labiekārtošanu, kur jau rudens beigās katram būs pieejami gan skaisti, atjaunoti celiņi vairāku kilometru garumā un pusotra hektāra platībā, gan jauns rotaļu laukums ar modernām un drošām iekārtām. Šodien nolēmām piešķirt finansējumu vēl daļas celiņu atjaunošanai līdz šim nesakārtotajā parka daļā vairāk nekā 2600 kvadrātmetru platībā un zāliena izveidošanai vairāk nekā 1300 kvadrātmetru platībā un celiņu apmalīšu uzstādīšanai. Atjaunotajā parkā būs lieliskas atpūtas iespējas gan lieliem, gan maziem rīdziniekiem,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Uzvaras parka darbu 4. kārtā plānots atjaunot celiņus teritorijā starp “Sakuru ceļu” un bērnu rotaļu laukumu pie Aleksandra Grīna bulvāra 7, kur pašlaik notiek rekonstrukcija. Šajā kārtā atjaunos asfalta celiņu segumu vairāk nekā 2600 m2 platībā, zālienu vairāk nekā 1300 m2 platībā un celiņu apmales.

Pēc 4. kārtas darbu veikšanas savienosies jau 1. un 2. kārtā atjaunotie celiņi un plašās Uzvaras parka “Sakuru dārza” un bērnu rotaļu laukuma zonas būs ieguvušas atjaunotu, sakārtotu veidolu. Būs atjaunoti celiņi arī parka teritorijā starp Aleksandra Grīna bulvāri, Slokas ielu un Raņķa dambi.

Pašlaik noslēdzas darbi celiņu atjaunošanas 1.,2. un 3. kārtā, kur vērienīgo darbu laikā izbūvēs jaunas apmales gandrīz trīs kilometru garumā un atjaunos segumu vairāk nekā 13 000 kvadrātmetru platībā.

📸 FOTO

Darbu gaitā atjauno asfalta segumu diviem celiņiem, kas saslēdzas ar šogad izbūvējamo bērnu rotaļu laukumu pie Aleksandra  Grīna Bulvāra 7, Uzvaras parka “Sakuru ceļam” no Bāriņu ielas un Uzvaras bulvāra krustojuma līdz Slokas ielas un A. Grīna bulvāra krustojumam, kā arī diviem ar Slokas ielu savienojošiem celiņiem. Tāpat segumu atjauno Uzvaras parka daļā starp Slokas ielu, Aleksandra Grīna bulvāri, Raņķa dambi un Mārupīti. Projektā paredzēta arī zāliena atjaunošana gandrīz 3000 kvadrātmetru platībā.

Kopējās darbu izmaksas celiņu atjaunošanai pirmajās trīs kārtās šogad plānotas 1,09 miljoni eiro ar PVN.

Kad 2025. gadā tiks uzstādīti jauni soli un atkritumu tvertnes, kas stilistiski būs saskaņoti ar 2023. gadā izbūvētās Jaunās Uzvaras parka daļas elementiem, atjaunošanas darbi šajās parka zonās būs pilnībā pabeigti.

Mājokļu un vides departaments arī turpina atjaunot bērnu rotaļu laukumu Uzvaras parkā starp Slokas, Bāriņu ielu, A. Grīna un Uzvaras bulvāri, pie A. Grīna bulvāra 7.

Projekta gaitā atjaunos trīs esošās rotaļu iekārtas un izbūvēs septiņas jaunas, izbūvēs jaunu segumu, uzstādīs jaunus soliņus, atkritumu urnas un velostatīvus. Tāpat izveidos savienojošus bruģētos celiņus. Laukuma atjaunošana izmaksās aptuveni 232 000 eiro.

 

Rīdzinieki savāktās koku un krūmu lapas bez maksas varēs nodot 31 vietā Rīgas apkaimēs

Arī šogad, no 2. novembra līdz 1. decembrim, Rīgas pašvaldība 31 pilsētas vietā piedāvās iedzīvotājiem iespēju bez maksas nodot savāktās koku un krūmu lapas. Lapu nodošana notiks galvenokārt sestdienās un svētdienās, bet dažās vietās arī atsevišķās darba dienās.

Papildus informācijai aicinām zvanīt ĀMD Uzturēšanas pārvaldes Teritoriju apsaimniekošanas nodaļas pārstāvjiem darba dienās, darba laikā no plkst. 8.30 līdz plkst. 17.00:

✅ Labā krasta sektors (Latgales apkaime)  – tālrunis: +37167013579, +37167026654;
✅ Labā krasta sektors  – tālrunis: +37167105924, +37167013565, +37167181896;
✅ Kreisā krasta sektors  – tālrunis: +37167012576, +37167026145, +37167181848 vai +37167013578.

Lapu nodošanai Rīgas pašvaldība noteikusi konkrētas vietas un laikus:

Imantas punktam piekritīgajās apkaimēs:

● Pleskodāle, Kukšu ielā pretī Pleskodāles kapiem.
Sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 14.00-16.00).

● Zolitūde, J. Endzelīna un Rostokas ielu stūris (asfaltēts stāvlaukums) pretī Zolitūdes tirgum.
Svētdienās – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 14.00-15.00)

● Imanta, Jūrmalas gatves, Progresa un Kooperatīva ielu krustojums.

  • Sestdienās – 2., 9., 23., 30.novembris (no plkst.14.00-18.00);
  • svētdienās (no 15.00-17.00) – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī

Āgenskalna punktam piekritīgajās apkaimēs

Ziepniekkalna apkaimē:

  • Tumes ielā pretī Ziepniekkalna kapiem.
    Sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 12.00 – 14.00).
  • Mālu ielā 11
    Svētdienās – 3., 10., 24., novembrī un 1. decembrī (no plkst. 11.00-13.00.)

Torņakalna apkaimē:

  • Indriķa ielā ceļa malā pie Nr.11
    Svētdienās – 3., 10., 24., novembrī un 1.decembrī (no plkst. 9.00-10.00)
  • Uzvaras bulvārī 16A
    • Sestdienās, svētdienās – 2., 3., 9., 10., 23., 24., 30. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 9.00 – 10.00);
    • Darbadienās – 4., 5., 6., 11., 12., 13., 25., 26., 27. novembrī (no 9.00-17.00)

Āgenskalna apkaimē:

● Atpūtas un Nomales ielu stūris

  • Sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst 9.00-12.00);
  • Svētdienās – 3.,10., 24. novembī un 1. decembrī (no plkst. 11.00-15.00)

Bolderājas punktam piekritīgajā apkaimē

● Bolderāja, Kapteiņu iela pirms tilta (asfaltētā laukumā).

  • Svētdienās – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 9.00-10.00)

Latgales apkaimes punktam piekritīgajās apkaimēs

Dārziņu apkaimē:

  • Pie Dārziņu ielas un Taisnās ielas krustojuma (pretī Dārziņu ielai 95)
    • Sestdienās 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 10.00-12.00);
    • Darba dienās – 13., 27. novembrī (no plkst. 07.00-13.00)
  • Dārziņu ielā pie autobusu galapunkta
    • Sestdienās 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 12.10-14.10.)

Šķirotavas apkaimē, Sila ielas un Malēju ielas stūris:

  • Sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 14.30 – 15.45)

Ķengaraga apkaimē

  • Lokomotīves un Bultu ielu stūrī (pie Lokomotīves ielas Nr.44), sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 16.05-17.00);
  • Pretī Plostu ielai Nr. 10, starp Aviācijas ielu Nr. 5 un Kviešu ielu Nr. 7, sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 17.15 – 18.00)

Dārzciema apkaimē

  • Kārsavas iela, starp Kārsavas ielu Nr. 36 un Nr. 34 – svētdienās – 3., 10., 24.novembrī un 1. decembrī) (no plkst. 10.00 – 11.00);
  • Rēzeknes ielas un Zvārtavas ielas stūris – svētdienās – 3., 10., 24.novembrī un 1. decembrī (no plkst. 11.15 – 12.30);
  • Pildas ielas un Kraukļu ielas stūris – svētdienās – 3., 10., 24.novembrī un 1. decembrī (no plkst. 12.45 – 14.00);
  • Sesku ielas un Jenotu ielas stūris – svētdienās – 3., 10., 24.novembrī un 1. decembrī (no plkst. 14.15 – 15.15);
  • Gaisma iela, pretī Gaismas ielai Nr. 30:
    • svētdienās – 3., 10., 24.novembrī un 1. decembrī (no plkst. 15.30 – 17.00);
    • darba dienā, 20.novembrī no plkst. 7.00 – 13.00

Centra punktam piekritīgajā apkaimē

Mežaparka apkaimē (sestdienās)

  • Siguldas prospekta 12 (autostāvvieta) – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 9.00 – 11.00);
  • Siguldas un Gdaņskas ielu krustojums – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 11.10 – 13.10)

Teikas punktam piekritīgajās apkaimēs

Čiekurkalna apkaime, Rusova un Čiekurkalna 6.šķērslīnijas krustojums

    • Sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 13.20-15.20).

Teikas apkaime (svētdienās):

  • Pie Dzērbenes ielas 14 (autostāvvieta) – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 9.00 – 11.00);
  • Tālivalža, Stūrīša un Bajāru ielas krustojums, pie Tālivalža ielas 17 – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 11.10 – 13.10);
  • Autostāvvieta starp Lielvārdes un Ieriķu ielu, pretī namiem Ieriķu ielā 75, 77 un Biķernieku ielā 111 – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 13.20 – 14.20).

● Purvciema apkaime, Pie Madonas ielas 10A – (svētdienās) 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī – no plkst. 14.30-15.00;
● Juglas apkaime, Pie Dzirnupes ielas 4 (autostāvlaukumā) (svētdienās) – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī – no plkst. 15.10-16.10;
● Berģu apkaime, Mākoņu ielas un Berģi ielas krustojums (svētdienās) – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī – no plkst. 16.30-18.00.

Vecmīlgrāvja punktam piekritīgajās apkaimēs

● Mangaļsala, Albatrosu iela pie Veiksmes ielas (sestdienās) – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 15.40-16.40).
● Vecāķi, pretī Garciema ielai 10 (sestdienās) – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst.16.50-18.00);
● Jaunciems, Jaunciema 3. un 4.šķērslīnijas krustojumā (otrdienās) – 5., 12., 26. novembrī (no plkst. 7.00-13.00).

Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka lapas nevar nodot maisos – tās nodošanas punktos būs jāizber. Tāpat arī iztukšotie maisi katram iedzīvotājam pēc tam ir jāsavāc pašam. Lapas nedrīkst iepriekš atvest un atstāt, kā arī lapām nedrīkst būt citu atkritumu piemaisījumu. Uz lapu nodošanas punktiem nedrīkst vest nolietotu sadzīves tehniku, mēbeles vai būvgružus, vai lapas samaisīt ar sadzīves atkritumiem.

Katrā no lapu savākšanas projekta norises dienām piedalīsies Ārtelpas un mobilitātes departamenta (ĀMD) Uzturēšanas pārvaldes pārstāvji, sekojot līdzi situācijai, koordinējot lapu nodošanu, kontrolējot specializētā atkritumu savākšanas transporta virzību, kā arī iespēju robežās palīdzot iedzīvotājiem (vecāka gada gājuma cilvēkiem un sievietēm) izbērt lapas no maisiem.

Tāpat projekta norises laikā, kā arī pirms un pēc projektā noteiktajiem datumiem, lapu savākšanas punktos pastiprināti patrulēs Rīgas pašvaldības policija, lai novērstu vai ierobežotu nesankcionētu atkritumu – lapu izmešanu.

 

Esi noteicējs savā apkaimē!

,

No 1. oktobra līdz 31. oktobrim ikviens Rīgas iedzīvotājs un viesis ir aicināts balsot par kādu no 22 līdzdalības budžeta konkursam iesniegtajām apkaimju attīstības un labiekārtošanas iecerēm.

Rīgas pašvaldība īstenos visvairāk iedzīvotāju balsis saņēmušos projektus, kas uzlabos apkārtējo vidi ilgtermiņā. Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 700 000 eiro. Viena projekta īstenošanai pašvaldība piešķirs līdz 100 000 eiro.

Iedzīvotāju iesniegtās ieceres šogad ietver jaunas pastaigu takas ierīkošanu, jaunu sporta laukumu un atpūtas zonu izveidi, kā arī satiksmes drošības uzlabošanas ieceres dažādās Rīgas vietās.

Konkursa mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem pašiem lemt par pilsētas budžeta daļas izlietojumu un uzlabot publisko vidi savā apkaimē, savukārt pašvaldībai gūt atgriezenisko saiti par iedzīvotājiem nepieciešamiem pilsētvides uzlabojumiem.

Balsošana

🔹 Notiek vietnē balso.riga.lv

🔹 un klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu punktos – Brīvības ielā 49/53, Eduarda Smiļģa ielā 46, Daugavpils ielā 31, Ieriķu ielā 43A un Gobas ielā 6A.

Katrs iedzīvotājs var nobalsot tikai vienu reizi, tātad atbalstīt tikai vienu projektu. Balsot var ikviens, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu.

Balsošana noslēgsies 31. oktobrī plkst. 21.00.

Pērn konkursā kopā tika saņemti 48 projektu pieteikumi, bet iedzīvotāju balsojumam kopā tika nodoti 30 projekti. Par tiem laikā no 1. oktobra līdz 31. oktobrim kopā iedzīvotāji balsoja 33 371 reižu, atbalstot desmit projektu īstenošanu.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas dome rīko kopš 2019. gada, kopā piecos konkursa norises gados atbalstīti 46 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga 2019. gadā bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu. Jaunais Pašvaldību likums paredz, ka līdzdalības budžets visās pašvaldības obligāti ieviešams no 2025. gada.

Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv, kā arī pa tālruni 67037647.

 

Rīga aicina izmantot līdzfinansējumu māju siltināšanas tehniskās dokumentācijas sagatavošanai

Oktobrī iestājas rudenīgi vēsāki laikapstākļi, kas nozīmē apkures sezonas sākumu. Rīgas enerģētikas aģentūra oktobrī, māju atjaunošanas kampaņas laikā, aicina apmeklēt dažādus seminārus un konsultācijas par māju siltināšanas, energoefektivitātes, apkures jautājumiem un pieteikties pašvaldības un valsts līdzfinansējumam.

“Pirms 40 – 60 gadiem celto daudzīvokļu ēku tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, jo ēku ekspluatācijas ciklā, tās netika pietiekamā apjomā uzturētas, augušas siltumenerģijas, elektrības, ūdens apgādes izmaksas, kā rezultātā, tagad, dzīvokļu īpašnieki, saskaras ar to, ka nākas pārmaksāt par šie pakalpojumiem, pastāv neprognozējamu avārijas maksājumu riski,”

norāda Rīgas enerģētikas aģentūras energoefektivitātes eksperts Arnis Lelītis.

Vai šo situāciju var mainīt? Cik tas izmaksās man, dzīvokļu īpašniekam? Vai es piekristu energoefektīvai ēkas atjaunošanai, ja zinātu, ka atjaunojot ēku kompleksi, izmantojot valsts un pašvaldības energoefektivitātes programmas, rēķins nekļūs lielāks? Kas man, dzīvokļa īpašniekam, jādara? – uz šiem un citiem jautājumiem palīdzēs atbildēt Rīgas enerģētikas aģentūras speciālisti.

Galvenie ieguvumi, atjaunojot ēku, ir zemi apkures rēķini, moderna ventilācijas sistēma, kāpņu telpas remonts, apgaismojuma aprīkošana ar kustības sensoriem, iespējama arī lifta pārbūve vai atjaunošana. Tāpat ēkai pieguļošās teritorijas labiekārtošana, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaide – atjaunotai ēkai tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa atlaide 90% uz 10 gadiem.

Daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji var pieteikties Rīgas enerģētikas aģentūras tehniskās dokumentācijas izstrādes līdzfinansējumam:

🟩 90% no attiecināmajām izmaksām līdz 1200 EUR tehniskās apsekošanas atzinumam;
🟩 90% no attiecināmajām izmaksām līdz 1200 EUR energosertifikātam;
🟩 90% no attiecināmajām izmaksām līdz 15 000 EUR tehniskajam projektam.

Piesakies līdzfinansējumam www.renove.lv vai zvanot tālr.67012437

Rīgas enerģētikas aģentūras energoefektivitātes centrs konsultē par šo un citiem ar mājokļa energoefektivitāti saistītiem jautājumiem. REA iedzīvotāju centra trīs gadu pastāvēšanas laikā ir sniegtas konsultācijas vairāk nekā 900 ēku iedzīvotājiem, REA energoefektivitātes speciālisti ir organizējuši un piedalījušies vairāk nekā 80 dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs. Rezultātā ir atjaunotas vai atrodas būvniecības ieceres realizācijas dažādos posmos vairāk nekā 50 ēkas.

 

Viesturdārzā tagad pieejams tautasdziesmu motīvos veidots bērnu rotaļu laukums

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments Viesturdārzā pabeidzis vērienīgu bērnu rotaļu laukuma atjaunošanu un paplašināšanu, kuras laikā uzstādītas tautasdziesmu motīvos veidotas rotaļu iekārtas, labiekārtojuma elementi un ierīkoti ainaviski apstādījumi.

“Šis bija ilgi gaidīts projekts ar iecerēm pilnībā pārveidot Viesturdārza rotaļu zonu, izveidojot jaunu rotaļu laukumu dažādu vecumu bērniem, vingrošanas elementus, apgaismojumu, celiņus un apstādījumus. Pateicoties Viesturdārza senajām tradīcijām, to bieži dēvē arī par Dziesmu svētku parku, tāpēc jaunajam laukumam ir īpaša koncepcija, veidojot rotaļu iekārtas tautasdziesmu motīvos un uzstādot īpašus muzikālos elementus, piemēram, “Dziesmu bumbu”, kura atskaņos latviešu tautas dziesmas. Tagad mums atvērts viens no modernākajiem bērnu rotaļu laukumiem Rīgā, kas iepriecinās savus mazos apmeklētājus!”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

“Viesturdārza rotaļu laukuma tematika izvēlēta, balstoties uz parka vēsturisko attīstību un svarīgiem notikumiem, kuri risinājušies laika gaitā. Tāpēc izveidoti gan muzikālie elementi, gan putnu motīvs skulptūrās, kas nav izvēlēts nejauši, – viens no tautasdziesmu vadmotīviem ir putnu dziedāšana, kas apliecina prieku un līksmību. Ar šo rotaļu laukumu vārda tiešā nozīmē vēlamies ieskandināt 2025. gada skolēnu Dziesmu svētkus, tā ir dāvana visiem Rīgas mazajiem dziedātājiem un dejotājiem!”

akcentē Mājokļu un vides departamenta direktors Edijs Pelšs.

Projekta laikā nomainīja visas esošās rotaļu iekārtas uz jaunām un paplašināja laukuma platību, izveidojot smilts seguma rotaļu zonu pašiem mazākajiem un gumijas seguma rotaļu zonu lielākiem bērniem, kuras atdala parka celiņš un gumijas seguma reljefu vaļņa veidolā. Visi rotaļu elementi izgatavoti no dabiskas robīnijas koksnes. Uzstādītas dažādas rotaļu iekārtas fiziskām aktivitātēm, kā arī muzikāli, attīstoši un izglītojoši elementi.

Tāpat ierīkoja jaunu rotaļu laukuma apgaismojumu, uzstādot 12 jaunus apgaismes ķermeņus, kā arī atjaunoja un uzstādīja desmit soliņus, sešas velo novietnes un 460 m2 platībā ierīkoja ziedošu krūmu un puķu stādījumus.

Ar dažādiem dekoratīviem elementiem radīta vietas identitāti raksturojoša parka telpa, veidojot sasaisti ar dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmi parka vēsturē.

📸 – FOTO

Rīgas pašvaldība laukuma veidošanā kopā ieguldīja aptuveni 370 000 eiro bez PVN.

Viesturdārzs ir vecākais Rīgas parks un aizņem 7,6 ha platības. Šajā vietā tas tika ierīkots 1711. gadā pēc Pētera I rīkojuma – Krievijas cars šo vietu bija noskatījis savai vasaras rezidencei ar plašu dārzu. 1841. gadā tas tika uzdāvināts Rīgai un kopš tā laika tajā tika organizēti dažādi pasākumi rīdziniekiem: spēlēja teātri, notika koncerti. 60.gados šeit ierīkoja restorānu, bet 1873.gadā uzcēla estrādi, kur notika I Vispārīgie latviešu dziesmu svētki. No 1883.gada ziemā te darbojās slidotava un ledus kalns, no kura braukt ar ragaviņām, bet vasarās šeit zem klajas debess spēlēja tenisu. 1936. gadā uz šejieni atceļoja Triumfa arka jeb Aleksandra vārti, bet 1973. gadā atklāja dziesmu svētku simtgadei veltītu arhitektoniski – skulpturālu ansambli.

 

Dārzciema apkaimi izrotā unikālas ielu zīmes

Šā gada septembrī noslēdzies Dārzciema apkaimes biedrības realizētais projekts “Te ir Dārzciems”, izkrāšņojot apkaimi ar unikālām ielu zīmēm.

No šā gada aprīļa Dārzciema apkaimes biedrība īstenoja Rīgas mērogā unikālu projektu, kas bija veltījums apkaimes simtgadei Rīgas sastāvā un kuru līdzfinansēja Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programma.

Projekta “Te ir Dārzciems” ietvaros apkaimes iedzīvotāji (tai skaitā juridiskas personas) varēja pieteikties bezmaksas ielu nosaukumu zīmēm, kuru dizains tapa, sadarbojoties ar vietējām māksliniecēm. Uz speciāli veidotajām zīmēm tika grafiski atveidots ielas nosaukums (piemēram, kaķis, lapsa, kamene u.c.), uzrakstīts ielas nosaukums, kā arī papildus izvietots Dārzciema apkaimes biedrības logo un apkaimes dibināšanas gads (jeb gads, kad tā oficiāli tika pievienota Rīgai – 1924.). Paralēli apkaimes iedzīvotāji varēja pieteikties arī zīmei, uz kuras ir uzraksts “Dārzciems”, grafisks tā attēlojums un dibināšanas gads – bez ielas nosaukuma.

Kopumā tika pieteiktas 173 zīmes, no kurām vairāk nekā divas trešdaļas attēlo ielas nosaukumu. Visvairāk unikālo zīmju ar ielas nosaukumu rotās Kraukļu ielu (14), Kārsavas ielu (11), Dārzciema ielu (10) un Sesku ielu (10). No 54 Dārzciema ielām savu zīmi iegūs 42 ielas.

Zīmju izvietošanai bija pieteikušies ne tikai privātmāju saimnieki, bet arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, rindu mājas, māju puduri un iestādes. Īpaši uzsverama valsts iestāžu un uzņēmumu atsaucība: zīmes tika izvietotas pie Rīgas Dārzciema vidusskolas ēkām, Rīgas Valsts tehnikuma Tehnoloģiju un inovāciju centra, pirmsskolas izglītības iestādes “Māra”, Valsts sociālās aprūpes centra filiāles “Pļavnieki”, kā arī pie Pillar būvētās ēkas, birojiem, autoservisiem un organizācijām.

Papildus zīmēm pieteicās stūra īpašumu saimnieki – lai katrā no ielām būtu sava zīme ar unikālo grafiku.

Interesanti varianti tika saņemti, kad tika veikta iedzīvotāju aptauja par iespējamiem zīmju dizainiem:

  • Steigas ielu ieteica attēlot kā gliemezi;
  • Jāņa Klīdzēja ielu kā Jāņu vainagu;
  • Gaismas ielu – spuldzīti, sauli, spožu zvaigzni vai laternu;
  • Kupravas ielu – kamieli;
  • Lubānas ielu – kā pīles;
  • Pildas ielu – benzīntanka pistoli utt.

Tā kā priekšroka zīmju saņemšanai tika dota Biedrības biedriem, zīmju pieteikšanas laikā vēlēšanos pievienoties Biedrībai izteikuši 65 apkaimes iedzīvotāji.

Līdz projekta noslēgumam ir piestiprinātas apmēram 100 zīmes, un to izsniegšana vēl turpinās. Pateicoties projektam, kopumā ir pasūtītas 250 zīmes (pagaidām nepieteiktās zīmes ir ar Dārzciema nosaukumu), kas tiks izsniegtas apkaimes iedzīvotājiem pēc pieprasījuma arī pēc projekta noslēguma.

Iesniedzot projektu, Biedrība vēlējās veicināt apkaimes atpazīstamību gan lokāli, gan ārpus tās robežām, rosināt iedzīvotāju lepnumu par dzīvi šajā apkaimē, kopienas kopējo pilsonisko aktivitāti un sabiedrības integrāciju. Projekta rezultāti vērtējami kā ļoti veiksmīgi, un tā mērķi tika sasniegti.

✅ Uzzināt vairāk par projektu – ŠEIT
✅ Albumu ar izvietotajām zīmēm var apskatīt Biedrības Facebook kontā

Projekts “Te ir Dārzciems” tika līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros un tika īstenots no 2024. gada 2. aprīļa līdz 2024. gada 30. septembrim, līguma Nr. RAIC-24-88-lī, noslēgts 09.04.2024.

Dārzciema apkaimes biedrība ir brīvprātīga organizācija, kuru 2020. gada martā dibināja Dārzciema apkaimes aktīvākie iedzīvotāji. Biedrība iestājusies pret funkcionālā zonējuma maiņu savrupmāju teritorijā, protestējusi pret Rīgas teritoriālo plānojumu 2030. gadam un koku izciršanu apkaimē, cīnījusies par ielu sakārtošanu un asfaltēšanu, apstādījumu saglabāšanu un papildināšanu, kā arī vispārēju Dārzciema apkaimes labiekārtošanu.

Informāciju sagatavoja:
Sanda Roze, Dārzciema apkaimes biedrības biedre, Projekta “Te ir Dārzciems” vadītāja

 

Rātsnamā norisināsies diskusija “Vides mākslas objekti Rīgā – pilsētas rota un/vai rotaļu laukums?”

Otrdien, 8. oktobrī, plkst.15.00-17.00 Rīgas domes Sēžu zālē norisināsies diskusija “Vides mākslas objekti Rīgā – pilsētas rota un/vai rotaļu laukums?”, kurā eksperti un pašvaldības pārstāvji apspriedīs vides mākslas objektu ietekmi uz pilsētvidi un sabiedrību.

“Diskusijā “Vides mākslas objekti Rīgā – pilsētas rota un/vai rotaļu laukums?” Rīgas domē sarunāsimies par vides mākslas objektiem pilsētvidē un to mijiedarbību ar sabiedrību. Šīs vasaras notikumi lika mums pārdomāt dažādus jautājumus. Diskusijā runāsim par radošuma robežām, normatīvo aktu prasībām un atbildību. Identificēsim nākotnē nepieciešamos uzlabojumus, lai vides mākslas objekti vēl vairāk veicinātu Rīgas attīstību un sabiedrības iesaisti. Aicinu piedalīties diskusijā klātienē vai attālināti,”

aicina Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Diskusiju vadīs Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājas vietnieks, tēlnieks Ivars Drulle. Diskusijā piedalīsies eksperti no dažādām organizācijām, Rīgas domes amatpersonas un darbinieki, Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji, NVO un sabiedrības pārstāvji. Plānots, ka auditorijā būs deputāti, eksperti, pašvaldības darbinieki, studenti un interesenti, kuriem būs iespēja uzdot jautājumus un izteikt viedokli.

Aicināti piedalīties arī mediju pārstāvji.

✅ Diskusiju būs iespējams vērot tiešraidē Facebook “Rīgā notiek” kontā.

✅ Dalībai klātienē lūgums pieteikties pie Mārtiņa Šteina, rakstot e-pastu: martins.steins@riga.lv.

Attēls – Metu konkursa vides makslas objektu izveidei Vecrīgā uzvarētāji (Piegādātāju apvienības : Lightfoot”projekts “Kopā pie Doma”).

 

Rīgā nomarķētas pirmās droša patvēruma vietas

Trešdien, 2. oktobrī Rīgas pašvaldība Dreiliņu apkaimē sāka marķēt pirmās droša patvēruma vietas, kas ir piemērotas iedzīvotāju pasargāšanai katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumā. Patvēruma vietu marķēšana notika bērnudārzā “Dzilniņa” un trīs blakus esošajās pašvaldības dzīvojamajās ēkās, kurām ir piemērotas pagrabtelpas. Kopā Rīgā ir apzinātas aptuveni 400 pašvaldības un valsts ēkas, kurās būtu iespējams ierīkot droša patvēruma vietas.

📸 ŠEIT

“Mums rūp rīdzinieku drošība, tādēļ Rīga civilās aizsardzības jautājumus risina sistēmiski un ar lielu rūpību. Mana pārliecība ir, ka patvertņu un patvērumam drošu vietu tīkls pilsētā jāveido decentralizēts, lai krīzes situācijā patvēruma vieta ir cilvēkam ātri sasniedzama. Pašvaldība turpina apsekot un sakārtot pagrabstāvus sev piederošajās ēkās – skolās, bērnudārzos, sociālajos centros un citviet, aicinu to darīt arī iedzīvotājiem savos īpašumos, tai skaitā daudzdzīvokļu namos,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

“Tuvākajos mēnešos rīdzinieki arvien biežāk manīs zaļās droša patvēruma vietas zīmes pilsētā. Pirmajā posmā plānojam sagatavot un nomarķēt 134 objektus, kas ir pašvaldības īpašumā. Pēc VUGD aprēķiniem, pašvaldības rīcībā ir telpas, kas ārkārtas gadījumā var sniegt īslaicīgu patvērumu līdz pat 50 tūkstošiem cilvēku. Vienlaikus mēs vēl šā gada laikā plānojam apstiprināt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides mehānismu komersantiem, kuri būs gatavi piemērot un piedāvāt savas telpas kā droša patvēruma vietas, piemēram, pazemes stāvvietās, noliktavās un līdzīgās telpās,”

norāda Rīgas vicemēre Linda Ozola.

Sadarbībā ar valsts iestādēm Rīgā turpinās darbs pie iespējamo patvēruma vietu pārbaudes un šobrīd pašvaldība sākusi arī nākamo posmu – iezīmēt patvēruma vietas pilsētvidē, lai ikviens sev tuvākā apkārtnē varētu apzināt, kur viņam pieejama vieta patvērumam katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumā.

Zīmes uzstādīs pie tām ēkām, kuru pagrabi un pagrabstāvi VUGD apsekošanas rezultātā ir novērtēti kā pilnībā vai daļēji atbilstoši patvertņu vajadzībām un būs publiski pieejami apdraudējuma laikā. Šīs vietas nebūs publiski pieejamas ikdienā, ja vien to neparedz ēkas un konkrēto telpu uzdevumi, piemēram, izglītības iestādes pagrabstāvs ikdienā būs pieejams tikai izglītības iestādes darbiniekiem un skolēniem, bet nevis apmeklētājiem no malas.

Patvertnes vai vietas, kur meklēt drošu patvērumu apdraudējuma gadījumā paredzētas, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām, siltumstarojuma vai radioaktīvā piesārņojuma. Tās var tikt izveidotas un ierīkotas dažādu būvju pagrabstāvos vai pazemes stāvos (piemēram, dzīvojamo māju pagrabos, pazemes autostāvvietās u. c.). Droša patvēruma vietām jāatrodas netālu no iedzīvotāju uzturēšanās vietām (darbavieta, izglītības iestāde, dzīvesvieta), lai nodrošinātu cilvēku nokļūšanu patveršanās vietā iespējami drīzā laikā no ziņu par apdraudējumu saņemšanas.

Jau vēstīts, ka Rīgas dome pavasarī apstiprināja jauno galvaspilsētas civilās aizsardzības plānu, kurā izstrādāti algoritmi un sniegti konkrēti padomi, kā rīkoties iedzīvotājiem dažādās krīzes situācijās, tostarp militāra apdraudējuma gadījumā. Rīga ir pirmā publiskā sektora iestāde, kas savā civilās aizsardzības plānā ir iekļāvusi praktisku informāciju iedzīvotājiem, kā sagatavoties un rīkoties militāra apdraudējuma gadījumā. Plānā apkopota arī valsts aizsardzības iestāžu informācija un padomi, tas papildināts ar vizuāliem materiāliem, kas to padara viegli uztveramu un saprotamu ikvienam iedzīvotajam. Plānā iekļauta informācija arī par pulcēšanās vietām apdraudējuma gadījumā, evakuācijas punktiem, pārtikas izdales vietām. Tāpat sniegti ieteikumi, kā komunicēt ar citiem cilvēkiem, kā uzvesties evakuācijas procesa laikā, kā labiekārtot patvēruma vietu u.c. svarīgu informāciju.

Civilās aizsardzības plāns izstrādāts sadarbībā ar plašu ekspertu loku no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Nacionāliem Bruņotajiem spēkiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta.

Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns, semināru ieraksti un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās, pieejami pašvaldības mājaslapā www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Nākamais seminārs norisināsies jau 2. oktobrī un būs veltīts tēmai par patvertnēm un vietām kur iespējams meklēt patvērumu dažādu apdraudējumu gadījumā.

Rīdzinieki tiek aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājas lapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.