Arhīvs birkai: Pilsētvide

Jaunciema kapos labiekārtos bāreņu un bezpiederīgo sektorus

Turpinot kapsētu sakārtošanu galvaspilsētā, šogad Jaunciema kapos plānots labiekārtot sektorus, kuros apglabāti bāreņi un iedzīvotāji bez piederīgajiem.

“Šie īpašie Jaunciema kapu sektori atgādina, ka ikviens ir pelnījis cieņpilnu piemiņu un sakārtotu pēdējo atdusas vietu. Pat ja šo cilvēku dzīves nogale nebija viegla, mēs vēlamies apliecināt cieņu viņu dzīvei un klātbūtnei starp mums. Tā ir ne tikai fiziska apkārtējās vides sakārtošana, bet arī cilvēcības un atbildības apliecinājums, jo šie cilvēki reiz dzīvoja, cerēja un sapņoja. Un pat ja viņiem nebija tuvāko, mēs esam gatavi par viņiem rūpēties arī tagad,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja vietnieks Edgars Ikstens

Bezpiederīgo sektorā šogad plānots izveidot jaunu piemiņas vietu – lielu, melnu krustu, kas atradīsies mulčētā laukumā ar apstādījumiem. Darbus veiks SIA “Legāts”, kurai no Rīgas vides aizsardzības fonda līdzekļiem šim nolūkam piešķirti gandrīz 14 000 eiro.

Tāpat plānots sakopt un labiekārtot bāreņu sektoru, kur darbus veiks Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde sadarbībā ar pašvaldības uzņēmumu “Rīgas meži”.

Līdz šim Rīgas vides aizsardzības fonda līdzekļi piešķirti arī II Meža kapsētas liepu alejas sakopšanai, kas noslēdzās pagājušā gada izskaņā.

Rīgas kapsētās par kapa vietām pienākums rūpēties ir apbedīto tuviniekiem. Ja tuvinieku nav vai arī tie kapavietas nekopj, pašvaldība nodrošina atsevišķu darbu veikšanu, piemēram, zāles pļaušanu un lapu grābšanu.

Kapsētu pārvaldes vadītājs Gints Zēla informē, ka bāreņu sektors Jaunciema kapos izveidots pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, tur nonāca bērniņi no bērnu aprūpes centra “Rīga” un tā filiālēm “Teika” un “Pļavnieki”, kas pēc savas būtības ir bērnunami.

Pēdējo 30 gadu laikā šajā sektorā apglabāti 36 bērni, bet akmens pieminekļi ir ne vairāk par pieciem – tikai tiem, kuriem bija kādi radinieki.

 

Pēdējo gadu laikā Rīgā ierīkotas 15 samazināta ātruma zonas

, , , , , , , ,

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgā ierīko kopš 2020. gada. Kopš pirmās zonas ierīkošanas Āgenskalna apkaimē pašvaldība pakāpeniski zonu skaitu ir palielinājusi, ieviešot tās dažādās apkaimēs. Šobrīd pilsētā ierīkotas 15 teritorijas, kurās noteikta 30 km/h ātruma ierobežojuma zona, un to skaitu ir plānots palielināt. Ātruma ierobežojuma zonas tiek ierīkotas ar mērķi mierināt satiksmi, padarot pilsētvidi drošāku gājējiem, velobraucējiem un mobilitātes rīku lietotājiem.

Kā ziņots, Miera ielas kontekstā Rīgas domes priekšsēdētājs uzdevis pilsētas izpilddirektoram, sadarbībā ar atbildīgajām pašvaldības iestādēm, izstrādāt priekšlikumus, lai uzlabot iedzīvotāju un autovadītāju informētību par apjomīgām satiksmes organizācijas izmaiņām pilsētā. Ārtelpas un mobilitātes departaments jau ir veicis papildinājumus Aristīda Briāna, Cēsu, Mēness, Miera un Šarlotes ielas posmos, kuri atrodas decembrī ierīkotās ātruma zonas teritorijā, uzklāts ceļa horizontālais marķējums, kas norāda uz maksimālo ātruma ierobežojumu ielā. Šajā zonā vēl plānots izvietot informatīvus plakātus, kas autovadītājiem atgādinās par atrašanos 30km/h ātruma ierobežojuma zonā.

Ātruma ierobežojuma zonas ierīko, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Primāri tiek izvērtēta izglītības un medicīnas iestāžu esamība konkrētajās ielās, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāte, krustojumu un līkumu pārredzamība, brauktuvju un ietvju platums, kā arī konkrētās apkaimes iedzīvotāju ierosinājumi.

Valstī spēkā esošie normatīvi nosaka, ka maksimālā ātruma ierobežojuma zonas darbība sākas no vietas, kur ir uzstādīta ceļa zīme “Maksimālā ātruma ierobežojuma zona” un attiecas uz visām ielām, kuras atrodas aiz šīs zīmes. Zonas darbība beidzas ar ceļa zīmi “Maksimālā ātruma ierobežojuma zonas beigas”. Zonas zīme strādā uz teritoriju, nevis tikai ielas posmu, tādēļ, ieviešot ātruma ierobežojuma zonas, pilsētvidē ir iespējams izvietot daudz mazāku ceļā zīmju skaitu.

Iedzīvotāju ērtībām pašvaldība ir izstrādājusi karti, kurā apkopotas visas pašvaldības ierīkotās 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas. Atbilstoši nepieciešamībai, karte tiks papildināta ar jaunām 30 km/h ātruma ierobežojuma zonām pirms to ieviešanas.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonu karte – ŠEIT.

Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un ievērot atbilstošu ātrumu zonas darbības teritorijā.

Iepriekš ziņots, ka pērnā gada decembrī 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu ieviesa Brasas un Centra apkaimē. Zona attiecas uz teritoriju starp minētajām ielām – Krišjāņa Valdemāra ielu, Senču ielu, Brīvība ielu, Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu, kā arī uz Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu.

Pirms tam, 2023. gadā, 30 km/h ātruma ierobežojumu zonu ieviesa teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu un Sarkandaugavas apkaimē – teritorijā starp Tilta ielu, dzelzceļu, Duntes ielu un Ozolu ielu (ieskaitot). Tāpat minētajā gadā 30 km/h ātruma ierobežojumu zonas ieviesa: Centrā apkaimē – teritorijā starp Brīvības, Tallinas, Aleksandra Čaka, Marijas, un Merķeļa ielu, Skanstē – teritorijā starp Skanstes, Zirņu, Vesetas un Sporta ielu, un divās teritorijās Brasas apkaimē – teritorijā starp Kluso, Miera, Senču, Brīvības un Klijānu ielu (iekaitot) un teritorijā starp Krišjāņa Valdemāra, Laktas, Miera un Zirņu ielu. Tajā pašā gadā arī divās Āgenskalnā apkaimes teritorijās tika veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas, ieviešot ātruma ierobežojuma zonu teritorijā starp Kalnciema, Margrietas, Mazās Nometņu, Nometņu, Lapu un Melnsila ielas, un teritorijā starp Kalnciema, Margrietas, Mazās Nometņu, Mārupes, Liepājas ielas un dzelzceļu.

Savukārt 2022. gadā ātruma ierobežojumu zonu ieviesa Čiekurkalna apkaimē – teritorijā starp Gaujas, Rusova, Stienes, Viskaļu ielu un Čiekurkalna 1. līniju.

2021. gadā 30 km/h ātruma ierobežojumu zonu ieviesa Grīziņkalna apkaimē – teritorijā starp Aleksandra Čaka ielu, Pērnavas ielu, Jāņa Asara ielu, Avotu ielu un Matīsa ielu, un divās teritorijās Klusā centra apkaimē – teritorijā starp Kalpaka bulvāri, Pulkveža Brieža ielu, Hanzas ielu un Krišjāņa Valdemāra ielu, un teritorijā starp Elizabetes ielu, Eksporta ielu, Hanzas ielu un Pulkveža Brieža ielu. Tāpat šajā gadā ātruma ierobežojuma zonu ieviesa Sarkandaugavā – teritorijā starp Tilta ielu, Tvaika ielu un Sliežu ielu.

Pati pirmā 30km/h ātruma ierobežojuma zona tika ieviesta 2020. gadā, Āgenskalna apkaimē – teritorijā starp Kalnciema ielu, Melnsila ielu, Nometņu ielu, Aleksandra Grīna bulvāri, Bāriņu ielu un Daugavgrīvas ielu.

 

Rīgas arhitektūras mantojums un ilgtspējīga nākotne minecraft vidē

Rīgas Tehniskās jaunrades nams “Annas 2” izsludina jaunu konkursu, kurš norisināsies pirmo reizi – “RĪGAS ARHITEKTŪRAS MANTOJUMS UN ILGTSPĒJĪGA NĀKOTNE MINECRAFT VIDĒ”.

Konkursā darbi jāizstrādā attālināti un jāiesniedz no 2025. gada 11. februāra līdz 11. aprīlim, kurā aicināti piedalīties Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolēni un interešu izglītības iestāžu audzēkņi vecumā no 8 līdz 16 gadiem:

🔹 I grupa (8 – 10 gadi);
🔹 II grupa (11 – 13 gadi);
🔹 III grupa (14 – 16 gadi).

Konkursa dalībnieki izstrādā projektu Minecraft Education vai Minecraft java edition platformā, kas ietver:

🔹 Vēsturiska arhitektūras objekta rekonstrukciju Rīgā;
🔹 Ilgtspējīgu nākotnes vīziju, kas papildina vai pārveido vēsturisko objektu.

Projekts jāiesniedz digitāli, iekļaujot Minecraft pasaules failu, 3 – 5 ekrānšāviņus no projekta, īss (2–3 minūšu) video ar projekta prezentāciju un idejas skaidrojumu.

Konkursa mērķi :

  • veicināt bērnu un jauniešu izpratni par Rīgas vēsturisko arhitektūras mantojumu;
  • attīstīt dalībnieku zināšanas par ilgtspējīgas pilsētplānošanas principiem, tostarp zaļās enerģijas, viedās infrastruktūras un urbānās ekoloģijas idejām;
  • attīstīt radošās un tehnoloģiskās prasmes, izmantojot Minecraft Education platformu arhitektūras projektu veidošanā;
  • rosināt bērnu un jauniešu interesi par arhitektūru, vides ilgtspēju un digitālo tehnoloģiju izmantošanu radošā darbā;
  • stimulēt dalībnieku kritisko domāšanu un problēmu risināšanas prasmes, izmantojot STEM pieeju praktiskos uzdevumos un projektos.

Uzvarētāju apbalvošanas ceremonija notiks 2025. gada 17. aprīlī, plkst. 16:00, RTJN “Annas 2” izglītības iestādē un laureātu darbu virtuālā izstāde norisināsies no 2025. gada 16. maija, plkst. 16:00 līdz 30. maijam, RTJN “Annas 2” telpās.

Iepazīties un izlasīt pilnu konkursa nolikumu var www.tjn.lv

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā sazināties ar RTJN “Annas 2” pulciņa “Minecraft skola” interešu izglītības skolotāju Arinu, amozzherikova@edu.riga.lv.

Afiša

 

Rīgas apkaimēm ar mazāku iedzīvotāju skaitu noteikts apkaimes centrs

Divpadsmit Rīgas apkaimēm, kuras atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas un kurās dzīvo mazāks iedzīvotāju skaits, identificēts apkaimes centrs.

Tagad apkaimju centra atrašanās vieta un tā robežas ir noteiktas:

  • Brekšiem;
  • Bukultiem;
  • Dārzciemam;
  • Dreiliņiem;
  • Kleistiem;
  • Kundziņsalai;
  • Rumbulai;
  • Salām;
  • Sužiem;
  • Šķirotavai;
  • Trīsciemam;
  • Voleriem.

Apkaimju centri ir apkaimes centrālā vieta, kas spēlē nozīmīgu lomu vietējo iedzīvotāju ikdienas dzīvē, nodrošinot pakalpojumus, sociālās un rekreācijas funkcijas, kā arī reprezentē apkaimes identitāti un stiprina iedzīvotāju piederības sajūtu kopienai.

Apkaimju centri no jebkuras vietas apkaimē pārsvarā sasniedzami 15 minūšu gājienā.

Kopumā Rīgas administratīvā teritorija ir sadalīta 58 apkaimēs. 35 apkaimēm to centri tika noteikti jau iepriekš, izstrādājot 2021. gadā apstiprināto Rīgas teritorijas plānojumu, un šīm teritorijām ir sākta konceptplānu izstrāde, kā arī tiek īstenoti dažādi pilsētvides attīstības projekti. Šobrīd apkaimju centri noteikti vēl 12 iedzīvotāju skaita ziņā mazākām apkaimēm, savukārt apkaimēm Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā centrus paredzēts identificēt teritorijas plānojuma izstrādes laikā.

🔎 Vairāk par Apkaimju centru attīstības plānu – ŠEIT.

Saskaņā ar Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam apkaimju centri tiek noteikti kā teritorija, kur pašvaldībai mērķtiecīgi jāattīsta publiskā ārtelpa un jāiegulda investīcijas. Jau tagad identificētajos apkaimju centros tiek īstenoti dažādi projekti – izvietoti labiekārtojuma elementi, veidota gājēju un veloinfrastruktūra, attīstīts sabiedriskā transporta tīkls, tiek eksponēti mākslas objekti, notiek kultūras pasākumi, tiek izvietotas gaismas virtenes un tirdzniecības nojumes, kā arī nākotnē paredzēts centros izvietot informācijas un sludinājumu stendus. Līdzdalības budžeta konkursā iedzīvotāji varēs virzīt jaunas iniciatīvas šajās teritorijās un pretendēt uz līdzfinansējuma saņemšanu.

Apkaimju centri noteikti, izvērtējot dažādus kritērijus, tostarp iedzīvotāju blīvumu, pakalpojumu pieejamību un cilvēku galamērķus, pilsētbūvniecisko raksturu un potenciālo apbūvi, īpašumu piederību, kas ir svarīgi publiskās ārtelpas attīstības projektu īstenošanai. Izpētes laikā tika veikta arī iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu viņu viedokli par apkaimes lietošanas paradumiem un telpas subjektīvo uztveri, aprakstīt konkrētai apkaimei raksturīgās tradīcijas un pasākumus, kā arī norādīt konkrētu vietu, kuru viņi uzskata par šīs apkaimes centru.

📌 Karte ar apkaimju centru teritorijām pieejama Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portālā  GEO RĪGA sadaļā “Tematiskie plānojumi” – datu slānī “Apkaimju centru attīstības plāns“.

Apkaimju perspektīvos centrus izvērtēja un noteica Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centru.

 

Līdzdalības budžeta konkursa radošajām darbnīcām šogad atjaunots koncepts

Lai nodrošinātu praktisku atbalstu ideju sagatavošanas laikā, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs arī šogad vairākās apkaimēs organizēs radošās darbnīcas līdzdalības budžeta konkursa ideju izstrādei.

Pirms radošo darbnīcu norises, Rīgas apkaimju biedrības un aktīvie rīdzinieki aicināti identificēt un savas apkaimes koordinatoriem iesūtīt informāciju par potenciālo zemesgabalu teritorijām, kuras būtu piemērotas vai kurās būtu nepieciešams veikt uzlabojumus.

Radošo darbnīcu laikā iesūtītās zemesgabalu idejas būs iespēja izskatīt kopā ar pašvaldības departamentu pārstāvjiem, lai novērtētu to atbilstību dažādu projektu ieceru īstenošanai un gūtu atbalstu tālākā ideju izstrādē un pieteikumu sagatavošanā.

Iepriekšēja ideju iesūtīšana tiek veidota ar mērķi, lai paaugstinātu iedzīvotāju iesaisti un izceltu tās vietas apkaimēs, kurās nepieciešams veikt labiekārtojumus un kuras līdz šim projektu konkursā nav tikušas pieteiktas.

Radošās darbnīcas norisināsies visu marta mēnesi, trešdienās, no plkst. 17.30 līdz 20.00.

PAR DARBNĪCĀM

✅ Pirmā darbnīca notiks jau 5. martā, E. Smiļģa ielā 46. Informāciju par Āgenskalna un tam tuvējo apkaimju zemesgabaliem, kurus ieteiktu izskatīt projektu ideju realizācijai, nepieciešams nosūtīt Āgenskalna punkta koordinatorei Lienei Siņickai (liene.sinicka@riga.lv) līdz 19. februārim.

Nākamās radošās darbnīcas gaidāmas:

✅ 12. martā NVO namā Ieriķu ielā 43a (idejas projektu īstenošanai piemērotajiem zemesgabaliem apkaimēs iedzīvotāji aicināti pieteikt līdz 26. februārim tās nosūtot Teikas punkta koordinatorei Daigai Mežalei (Daiga.Mezale@riga.lv) un Latgales punkta koordinatorei Marijai Krasovskai (Marija.Krasovska@riga.lv));
✅ 19. martā Slokas ielā 161 k-2 (idejas projektu īstenošanai piemērotajiem zemesgabaliem apkaimēs iedzīvotāji aicināti pieteikt līdz 5. martam tās nosūtot Imantas punkta koordinatorei Dairai Bitei (daira.bite@riga.lv) un Bolderājas punkta koordinatoram Gaidim Balodim (gaidis.balodis@riga.lv));
✅ 26. martā Sīmaņa ielā 14 (idejas projektu īstenošanai piemērotajiem zemesgabaliem apkaimēs iedzīvotāji aicināti pieteikt līdz 12. martam tās nosūtot Centra punkta koordinatoram Villiamam Kursītim-Vrobļevskim (villiams.vroblevskis@riga.lv) un Vecmīlgrāvja punkta koordinatoram Jānim Tirziņam (janis.tirzins@riga.lv)).

Arī šogad projektu iesniedzējiem būs iespēja sadarboties ar RTU Arhitektūras fakultātes studentiem, kas palīdzēs iedzīvotājiem sagatavot ideju vizualizācijas konkursa pieteikumiem. Studentiem tā ir iespēja gūt praktisku pieredzi, izstrādājot ideju, kuru pēc tam, ja rīdzinieki to atbalsta balsojumā, var redzēt īstenotu dzīvē.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 29 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 24 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

 

Būvēs jaunus luksoforus 11 vietās Rīgā

Lai gājējiem nodrošinātu drošu pārvietošanos un ielu šķērsošanu, gājēju luksoforus izbūvēs Lāčplēša ielā pie Rūsiņa ielas, Lāčplēša ielā pie Abrenes ielas, Gustava Zemgala gatvē pie Vairoga ielas, Juglas ielā starp Ūdeļu un Biķernieku ielu, kā arī Melnsila ielā pie nama Nr.21.

Tāpat arī plānota luksoforu izbūve Pērnavas un Vārnu ielas krustojumā, Biķernieku un Burtnieku ielas krustojumā, Ģimnastikas, Vaiņodes un Tadaiķu ielas krustojumā un Dzelzavas un Kaivas ielas krustojumā.

Savukārt, Eksporta, Muitas ielas un 11.novembra krastmalas krustojumā, kā arī Duntes ielā pie nama Nr.8 tiks pārbūvēti esošie luksoforu objekti.

Luksoforu objektu (regulējamas gājēju pārejas vai regulējama krustojuma) izbūve spēj nodrošināt augstāku satiksmes dalībnieku drošības līmeni nekā neregulējams objekts – atsevišķi satiksmes dalībnieki kustību veic nodalītās kustības fāzēs. Turklāt līdz ar satiksmi regulējošo luksoforu izbūvi neregulējamos krustojumos, vienlaikus tiek arī nodrošināta visu atļauto satiksmes virzienu kontrolēta vadība, kas neregulējamos krustojumos bez luksoforu palīdzības nav iespējama, kā arī nodrošināta sabiedriskā transporta kustības prioritāte.

Plānots, ka luksoforu objektu remontdarbu rezultātā tiks paaugstināta satiksmes drošība, samazinātas elektroenerģijas izmaksas un nodrošināta nepārtraukta luksoforu darbība, samazinot to tehnisko bojājumu skaitu.

Tāpat arī tiks nodrošināta esošo luksoforu objektu modernizācija atbilstoši attiecīgās apkaimes mūsdienu vajadzībām – izveidotas jaunas gājēju pārejas, nodrošināta adaptīva (no reālām plūsmām atkarīga) satiksmes vadība, nodrošināta luksoforu redzamība un izveidotas jaunas kustības fāzes.

Plānots, ka būvniecība varētu sākties šā gada vasaras otrajā pusē pēc veiksmīgu iepirkuma procedūru un līgumu noslēgšanas. Tāpat plānots, ka tam tiks atvēlēti nepilni divi miljoni eiro.

 

Stājas spēkā jauni saistošie noteikumi līdzdalības budžeta konkursam Rīgā

Trešdien, 29. janvārī, Rīgas domes sēdē apstiprināti jauni saistošie noteikumi, kas nosaka kārtību kādā tiek organizēts Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta konkurss 2025. gadā.

Stājoties spēkā jaunajam Pašvaldību likumam, kas no šī gada paredz noteikt līdzdalības budžeta konkursu kā obligātu visās pašvaldībās Latvijā, jauni saistošie noteikumi konkursam pieņemti arī Rīgas pašvaldībā.

Turpmāk konkursā iesniedzamie projekti iedalīsies trīs kategorijās:

🟣 infrastruktūras projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);

🟣 iekšpagalmu projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);

🟣 sociālo inovāciju jeb nemateriālie projekti (finansējums vienam projektam līdz 50 000 eiro).

Atšķirībā no līdzšinējiem projektu iesniegšanas nosacījumiem, turpmāk projektus varēs iesniegt arī uz privātā īpašumā esošām zemēm ar nosacījumu, ka zemes īpašnieki lēmuši par projektu un piekrīt nodomam slēgt līgumu ar pašvaldību par zemesgabala izmantošanu.

Projektu iesniegšana un balsošana par tiem vairs nenotiks mājaslapā balso.riga.lv, bet gan Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv, sadaļā Līdzdalības budžets, kuru izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Balsot par projektiem varēs mēneša garumā – novembrī, par katru projektu nobalsojot ne vairāk kā vienu reizi. Balsošanai klātienē joprojām būs pieejami arī Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas punkti.

Līdzdalības budžeta konkursu plānots izsludināt aprīļa sākumā. Pirms tam, jau februārī gaidāms seminārs, kura laikā iedzīvotāji tiks iepazīstināti ar būtiskākajām izmaiņām projektu iesniegšanas, vērtēšanas un balsošanas kārtībā un varēs uzdot sev interesējošus jautājumus, savukārt, martā tiks organizētas radošās darbnīcas projektu sagatavošanai. Pašvaldība par tālāko konkursa gaitu informēs atsevišķi.

Ar saistošo noteikumu projektu iespējams iepazīties Rīgas pašvaldības mājaslapā riga.lv.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 29 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 24 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas posmos.

Jaunie saistošie noteikumi skatāmi – ŠEIT.

 

Aicina uz tikšanos par Esplanādes parka attīstību

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 30. janvārī aicina interesentus uz tikšanos, kurā iepazīstinās ar Esplanādes parka attīstības ieceri un uzklausīs tuvumā esošo iestāžu un ekspertu priekšlikumus.

Martā Rīgas pašvaldība plāno izsludināt metu konkursu, lai iegūtu ainaviski, arhitektoniski un mākslinieciski augstvērtīgu un ekonomiski pamatotu publiskās ārtelpas dizaina priekšlikumu Esplanādei. Parka vēsturisko vērtību saglabāšanai svarīgi, lai izstrādātie meti būtu balstīti uz parka vēsturisko apstādījumu struktūru un vietu pilsētbūvnieciskajā kontekstā un identitātē. Vienlaikus parkā nepieciešams veidot pārdomātu zaļo infrastruktūru ar inovatīviem, atraktīviem un laikmetīgiem risinājumiem, kas atbilstu kvalitatīvas un ilgtspējīgas pilsētvides prasībām.

Pirms metu konkursa īstenošanas Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments aicina tuvumā esošo iestāžu pārstāvjus uz tikšanos, kurā paredzēts iepazīstināt ar parka attīstības ieceri un uzklausīt priekšlikumus.

„Esplanādes parks ir viens no vērtīgākajiem zaļajiem dārgakmeņiem Rīgas centrā, kurā iedzīvotāji un viesi ne tikai atrod patvērumu dabā, bet arī piedzīvo pilsētas kultūru un vēsturi. Šī parka rūpīga un pārdomāta attīstība ir svarīga, lai saglabātu mūsu vēsturisko mantojumu, vienlaikus radot vietu, kas atbilst mūsdienu ilgtspējīgās pilsētvides prasībām. Pirms metu konkursa izsludināšanas vēlamies uzklausīt ekspertu un iedzīvotāju priekšlikumus, lai radītu parku, kas atbilst visām mūsu kopīgajām vajadzībām un vēlmēm,”

uzsver Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Esplanādes parkam ir liela nozīme pilsētas iedzīvotāju un viesu rekreācijas nodrošināšanai, vides piesārņojuma mazināšanai, mikroklimata uzlabošanai, bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai un pilsētas koptēlam. Esplanādes parks ir viena no lielākajam zaļajām zonām pilsētas centrā, kurā regulāri notiek dažādi pasākumi, kā arī atpūtai un pastaigām to ik dienu izmanto tūkstošiem cilvēku. Esplanādes parks ir reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis “Esplanāde”, turklāt parks atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs”, kā arī UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nr. 852 “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā.

Ņemot vērā parka vēsturisko vērtību, tajā ir pieļaujama sabalansēta attīstība un meti jāizstrādā, nodrošinot parka vēsturisko elementu aizsardzību, paredzot laikmetīgus labiekārtošanas pasākumus un panākot zaļo struktūru daudzveidību un ilgtspējīgu izmantošanu.

Pasākuma sākumā notiks kopīga Esplanādes parka teritorijas apskate un pēc tās Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā kopīgā sarunā dalībnieki varēs izteikt savus priekšlikumus un vērtējumu par attīstības ieceri. Pasākuma sākums Esplanādes laukumā paredzēts plkst.15.30. Plānotais pasākuma norises laiks ir divas stundas.

📌 Interesenti, kuriem ir vēlme piedalīties pasākumā, aicināti pieteikt savu dalību līdz 28.janvārim, rakstot uz e-pastu: inese.gasone@riga.lv.

Attēls no www.liveriga.com

 

Rīdzinieki aicināti piedalīties bērnu veidotajās Rīgas nākotnes vīzijās Minecraft vidē

No 28. janvāra līdz 5. februārim ikvienam Rīgā būs iespēja pievienoties pieciem tiešsaistes pasākumiem, lai palīdzētu bērnu komandām izstrādāt attīstības vīzijas vairākām Rīgas vietām Minecraft vidē.

No 2023. līdz 2025. gadam Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments un Pilsētas attīstības departaments īsteno Erasmus+ projektu “Elastīgas pilsētas ar Minecraft: novatorisks jaunatnes vadīts politikas process ilgtspējīgai Eiropai” (MC-YOU). Tā ietvaros 20 bērnu komandas no 10 mācību iestādēm Rīgā izstrādā attīstības vīzijas Minecraft Education vidē dažādām publiskām vietām pilsētā.

Jau šobrīd bērni iepazīstas ar šīm vietām, pēta to vēsturi un satiekas darbnīcās par pilsētvides tēmām, lai labāk sagatavotos savas vīzijas sagatavošanai. Taču, lai vīzijas atspoguļotu arī rīdzinieku vajadzības, idejas un iespējamos ierobežojumus, no 28. janvāra līdz 5. februārim katra bērnu komanda piedalīsies “Randiņos ar pilsētu” un tiksies ar dažādiem pašvaldības, iedzīvotāju un profesionāļu pārstāvjiem.

Katrs rīdzinieks, kam interesē savas apkaimes attīstība, aicināts pievienoties pieciem tiešsaistes “randiņiem”, palīdzēt bērniem stiprināt viņu vīzijas un adresēt iedzīvotāju vajadzības.

Semināri norisināsies MS Teams vidē šādos laikos:

✨ Palīdzības jeb Briāna parks, Vidzemes tirgus un Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas pagalms – 28. janvārī plkst. 15.00 (sanāksmei varēs pievienoties, spiežot šeit);
✨ Jaunatnes dārzs un Ēbelmuižas parks – 29. janvārī plkst. 16.00 (sanāksmei varēs pievienoties, spiežot šeit);
✨ Saules dārzs Mežaparkā – 3. februārī plkst. 14.45 (sanāksmei varēs pievienoties, spiežot šeit);
✨ Bolderājas filiālbibliotēkas teritorija – 3. februārī plkst. 16.00 (sanāksmei varēs pievienoties, spiežot šeit);
✨ Zirņu salas atpūtas teritorija Dārziņos – 5. februārī plkst. 15.00 (sanāksmei varēs pievienoties, spiežot šeit).

Pēc tam līdz marta beigām katrai no komandām būs jāiesniedz sava oriģinālā vīzija par šīm Rīgas vietām, ņemot vērā arī visu iepriekš dzirdēto un apspriesto. Katru vīziju aprīlī anonīmi vērtēs žūrija, un noslēgumā par tām balsot varēs arī ikviens iedzīvotājs.

“Šī projekta ietvaros mēs vēlamies bērnos radīt sajūtu, ka mums interesē viņu idejas un vajadzības. Šādos projektos bērni visbiežāk ir tikai attāli konsultanti un viņu līdzdalība aprobežojas ar parastu vietu atveidošanu Minecraft Education platformā vai nepielietojamu, nepabeigtu vīziju radīšanu. MC-YOU ietvaros jau sākumā mēs vēlamies bērniem iemācīt to, ka viņiem ir tiesības būt par līdzdalībniekiem vietu attīstībā Rīgā, taču jāņem vērā, ka šī partnerība balstīta arī uz dažādiem ārējiem nosacījumiem, piemēram, jāieklausās vietējo vajadzībās, jāņem vērā ilgtspējīgu pilsētu principi (labāki materiāli, dabai draudzīgāki un klimatnoturīgāki risinājumi u.c.) vai jāseko pilsētattīstības vadlīnijām (piemēram, UNESCO noteikumi vai apakšzemes komunikācijas). Rezultātā bērni jau laikus ir gatavi piedāvāt tādas vīzijas, no kurām pašvaldībās ir grūtāk atteikties, un bērni var “ielikt kāju durvīs” sev vēlamai pilsētu attīstībai,”

stāsta Mārtiņš Eņģelis, projekta MC-YOU eksperts no Pilsētas attīstības departamenta.

Projekts ilgst divus gadus – no 2023. gada novembra līdz 2025. gada novembrim. Projekta kopējās izmaksas Rīgā ir 48 675 eiro (Rīgas pašvaldības līdzfinansējums 10 %). Projekta vadošais partneris ir Eiropas tīklojums Out of the Box International (Polija). Citi projekta partneri ir Faru pašvaldība (Portugāle), Sandanski pašvaldība (Bulgārija), organizācija INA EUROPE (Francija); nevalstiskā organizācija CESIE Palermo (Itālija), Baltijas pilsētu savienība (UBC) un SIA LINK DMT SRL, Modena (Itālija).

 

Rīgā apsekots vairāk nekā 500 iespējamo patvēruma vietu un turpinās to marķēšana; domes vadība kopā ar iekšlietu ministru novērtē progresu

Rīgā pašvaldībai un valstij piederošajos īpašumos apsekotas 552 iespējamās patvēruma vietas, no kurām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests par atbilstošām vai daļēji atbilstošām atzinis vairāk nekā pusi jeb 377 vietu. Šajās telpās, neskaitot privātos īpašumus, varētu izvietoties aptuveni 200 000 iedzīvotāju. Tāpat turpinās patvēruma vietu marķēšana un šobrīd Rīgā nomarķētas 32 patvēruma vietas, par to ceturtdien, 23. janvārī, patvēruma vietu apsekošanas laikā mediju pārstāvjus informēja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, vicemēre Linda Ozola un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Lai iepazītos ar situāciju un novērtētu progresu patvēruma vietu apzināšanā, sakārtošanā un marķēšanā, amatpersonas apmeklēja iespējamās patvertnes – Rīgas 49. vidusskolā, blakus pamatskolai “Rīdze” esošajā aizsargbūvē Zigfrīda Annas Meirovica bulvārī 1 un bijušajā Rīgas Tehniskās universitātes ēkā Kaļķu ielā 1.

“Patvertņu apjoms, kas ir apsekots, un to teritoriālais pārklājums pašlaik ir ļoti labs un blīvi apdzīvotās Latvijas vietās patvērumam piemērotas telpas ir ar ietilpību vismaz ap pusmiljonu cilvēku. Esmu gandarīts par Rīgā paveikto patvertņu apzināšanā un sakārtošanā. Rīgā ir lielākais iedzīvotāju blīvums un es redzu, ka pašvaldība pret šo sadaļu civilajā aizsardzībā izturas ļoti atbildīgi. Nākamais solis pēc patvertņu apzināšanas ir to marķēšana, lai iedzīvotājiem ir nepārprotami skaidrs, kur patvēruma vietas atrodas. Pašvaldību uzdevums ir marķēt esošās patvertnes, tādēļ es tiekos ar Latvijas pašvaldību vadītājiem un mudinu šajā procesā būt efektīviem un iesaistīties.”

pēc patvertņu apsekošanas uzsvēra Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

“Rīgas pašvaldības budžetu vakar apstiprinājām ar drošību un civilo aizsardzību kā vienu no galvenajām prioritātēm – esam paredzējuši finansējumu patvertņu apzināšanai un patvērumam drošu vietu sakārtošanai, tāpat pilsētas Īpašumu departamentā tiks izveidota četru cilvēku vienība, kuras uzdevums būs strādāt tieši ar patvertņu projektiem, lai pašvaldības īpašumos, tai skaitā skolās, sociālās aprūpes iestādēs un citās sabiedriskajās ēkās patvērumam drošas vietas būtu gan iekārtotas, gan atbilstoši marķētas. Rīga civilajai aizsardzībai un ar to saistītajai infrastruktūrai pievērš lielu vērību un mūsu Civilās aizsardzības pārvalde jau līdz šim ir izdarījusi ļoti daudz, vienlaikus apzināmies, ka šis process ir pastāvīgi pilnveidojams. Par patvēruma vietām, protams, jārūpējas arī privātīpašumos. Esmu jau iepriekš atgādinājis un turpināšu to darīt – iedzīvotājiem šajā procesā ir jāiesaistās un privātīpašumos patvēruma vietas, kas ir māju pagrabi, jāsakārto pašiem. Papildus Rīgā no šī gada ieviests jauns instruments, lai mudinātu ierīkot patvēruma vietas jaunbūvējamās ēkās – ja šāda vieta tiks izbūvēta, tad pašvaldība piešķirs nekustamā īpašuma atlaidi,”

norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

“Rīga dažos gados faktiski no nulles ir attīstījusi efektīvu civilās aizsardzības sistēmu. Jaunajā pašvaldības budžetā civilajai aizsardzībai esam atvēlējuši sešas reizes lielāku finansējumu, nekā pērn. Šogad Rīgā plānojam sakārtot un labiekārtot 30 droša patvēruma vietas, audzēt materiāltehnisko bāzi un reizē turpināsim arī iedzīvotāju informēšanas kampaņu, īpaši pievēršoties dažādajām Rīgas apkaimēm,”

uzsvēra Rīgas vicemēre Linda Ozola

Rīgā šogad gaidāms ievērojams izrāviens civilās aizsardzības stiprināšanā, palielinot ieguldījumus šajā jomā aptuveni sešas reizes un pašvaldības pieņemtajā budžetā tam atvēlot kopā 2,5 miljonus eiro. No šīs summas 1,5 miljoni eiro paredzēti droša patvēruma vietu labiekārtošanai, remontam, pielāgošanai un pašvaldības iestāžu darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, piemēram, ģeneratoru piegādei sociālās aprūpes centros un pašvaldības slimnīcās.

📸 FOTO