Arhīvs birkai: Pilsētvide

Satiksmes organizācijas izmaiņas Ziepniekkalna pārvadā

Turpinoties Dienvidu tilta ceturtās kārtas jeb Jāņa Čakstes gatves izbūves projektam, no pirmdienas, 6. jūlija, tiks ieviestas izmaiņas satiksmes organizācijā pie Ziepniekkalna pārvada.

Būtiskākā izmaiņa – tiks likvidēts pagaidu rotācijas aplis pie Ziepniekkalna pārvada.

No 6. jūlija transportlīdzekļu satiksme virzienā no Dienvidu tilta uz Ķekavu un Bausku tiks novirzīta pa brauktuvi zem Ziepniekkalna pārvada. Satiksme atgriezīsies pa trajektoriju, kāda šajā vietā bija organizēta līdz 2025. gada 18. decembrim.

Līdz ar izmaiņām autovadītājiem, kuri pārvietojas virzienā no Dienvidu tilta uz Ķekavu un Bausku, vairs nebūs jāiebrauc pagaidu rotācijas aplī un jāgaida iespēja iekļauties satiksmē. Turpmāk satiksme tiks organizēta pa atsevišķu braukšanas joslu, nodrošinot raitāku kustību un samazinot aizkavēšanos. Vietā, kur satiksmes plūsmas saplūdīs, kustība notiks pēc rāvējslēdzēja principa.

Līdzīgi uzlabojumi ieviesti arī virzienā no Ziepniekkalna uz Dienvidu tiltu – autovadītājiem vairs nebūs jāiebrauc pagaidu rotācijas aplī, lai iekļautos satiksmē. Arī šajā virzienā kustība tiks organizēta pa atsevišķu braukšanas joslu, nodrošinot raitāku satiksmes plūsmu un mazākus aizkavējumus.

Savukārt virzienam no Ziepniekkalna uz Ķekavu/Bausku, satiksmes organizācija paliks nemainīga – lai nokļūtu Ķekavas un Bauskas virzienā, autovadītājiem arī turpmāk būs jāpārkārtojas uz pretējā virziena brauktuvi un jāšķērso Ziepniekkalna pārvads.

Rīgas pašvaldība aicina autovadītājus būt vērīgiem, sekot līdzi izvietotajām ceļa zīmēm un satiksmes organizācijas līdzekļiem, kā arī nepieciešamības gadījumā plānot papildu laiku ceļam.

Jau ziņots, ka Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecības laikā būvdarbi notiek vairākos posmos. Projekta ietvaros izbūvē Jāņa Čakstes gatvi, 4 jaunus satiksmes pārvadus, 2 gājēju tuneļus, velo infrastruktūru, kā arī veic inženiertīklu pārbūvi un teritorijas labiekārtošanu. Būvdarbus plānots pabeigt 2027. gadā.

 

No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi

No 6. jūlija Dārziņu apkaimē tiks ieviesta jauna sabiedriskā transporta organizācija. Tās rezultātā 18. autobusa maršruts, turpmāk kļūs par pievedošo maršrutu līdz mobilitātes punktam “Ķengarags” un kursēs katru dienu ik pēc 12–15 minūtēm līdzšinējo 35–45 minūšu vietā darba dienās un 60 minūšu vietā brīvdienās. Savukārt mobilitātes punktā “Ķengarags” būs iespējams pārsēsties uz tramvaja un trolejbusa maršrutiem, kas darba dienās centra virzienā kursēs ik pēc 2–5 minūtēm. Tāpat mobilitātes punktā būs iespēja pārsēsties autobusa maršrutos, kas kursēs Purvciema, Mežciema, Juglas un Sarkandaugavas virzienā. No septembra atsevišķi 18.autobusa maršruta reisi tiks pagarināti līdz Prūšu un Latgales ielai, lai skolēniem būtu ērtāk nokļūt uz Ķengaraga apkaimes izglītības iestādēm un atgriezties mājās.

Līdz ar izmaiņām 18. autobusa maršruts kļūs par pievedošo maršrutu, kas savienos Dārziņu apkaimi ar mobilitātes punktu “Ķengarags”. Maršruts Dārziņu apkaimē kursēs pēc apļveida principa (pulksteņrādītāja virzienā), nodrošinot vienmērīgus kustības intervālus visā apkaimē un saglabājot līdzvērtīgu sabiedriskā transporta pieejamību kā līdz šim. Tas nozīmē, ka pasažieriem vairs nebūs tik rūpīgi jāpielāgo ikdiena kustības sarakstam un daudzos gadījumos uz pieturu būs iespējams doties līdz pat 30 minūtēm vēlāk nekā līdz šim un galamērķī nokļūt iespējami tuvu sev vēlamajam ierašanās laikam.

Līdz ar izmaiņām pašreizējais 15. autobusa maršruts turpmāk kursēs ar 45. numuru. Šāds risinājums izvēlēts, lai mobilitātes punktā “Ķengarags” nerastos pārpratumi starp 15. trolejbusu un 15. autobusu.

Mobilitātes punktā “Ķengarags” vienuviet būs pieejami 7. un 14. tramvaja maršruti, 15. trolejbusa maršruts, kā arī 31., 45. un 49. autobusa maršruti. Pārsēšanās starp pievedošo maršrutu un citiem sabiedriskā transporta maršrutiem tiks organizēta uz vienas platformas, tādēļ pasažieriem nebūs jāmēro papildu attālums ar kājām.

Izmaiņas paredzētas arī 31. autobusa maršrutā. Maršruts turpmāk kursēs no Juglas līdz mobilitātes punktam “Ķengarags”, kā arī Purvciema apkaimē tiks novirzīts pa Stirnu ielu. Tādējādi sabiedriskais transports būs pieejamāks blīvāk apdzīvotā teritorijā, kur atrodas izglītības iestādes, veikali un citi ikdienā nozīmīgi objekti.

Savukārt 45. autobusa maršruts turpmāk kursēs no Juglas līdz mobilitātes punktam “Ķengarags”. 31. un 45. autobusa maršruti saglabās līdzvērtīgus kustības intervālus kā šobrīd.

Lai nodrošinātu ērtu nokļūšanu centra virzienā arī pēc izmaiņu ieviešanas, brīvdienās tiks papildināts 15. trolejbusa maršruta kustības saraksts agrās rīta stundās.

Papildus sabiedriskā transporta pieejamības uzlabojumiem Dārziņu apkaimē samazināsies arī trokšņa un gaisa piesārņojums, jo 18. autobusa maršrutā kursēs tikai elektroautobusi. To darbības nodrošināšanai mobilitātes punktā “Ķengarags” izbūvēta ātrās uzlādes stacija.

Plašāku informāciju par “Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt:

– ŠEIT

– ŠEIT

https://x.com/Rigassatiksme_

Papildu informācija:
Baiba Bartaševiča-Feldmane,
„Rīgas satiksme” Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja
baiba.bartasevica@rigassatiksme.lv

 

No 2. jūlija uz Jorģa Zemitāna tilta satiksmei atvērs visas braukšanas joslas

, ,

No 2. jūlija Jorģa Zemitāna tiltā autotransporta satiksmei tiks atvērtas visas braukšanas joslas, katrā virzienā 2 braukšanas joslas un 1 sabiedriskā transporta josla, būtiski uzlabojot satiksmes plūsmu vienā no noslogotākajiem Rīgas satiksmes mezgliem.

Lai gan transportlīdzekļu satiksme pa tiltu turpmāk notiks pilnā apjomā, gājēju un velosipēdistu kustība pār tiltu (ietvi un veloceļu) vēl nebūs atļauta, jo turpinās ietvju un veloceļu seguma, tilta margu un stikla aizsargsienu, kā arī tilta savienojumu ar mobilitātes punkta “Zemitāni” kāpnēm, liftiem un eskalatoriem izbūve.

Līdz būvdarbu pabeigšanai gājēju kustība pa Jorģa Zemitāna tiltu saglabājas slēgta. Iedzīvotāji aicināti izmantot blakus esošo dzelzceļa stacijas gājēju tiltu vai sabiedrisko transportu.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus un autovadītājus laikus plānot savus braucienus un ar izpratni izturēties pret pagaidu satiksmes apgrūtinājumiem. Aktuālā informācija par ierobežojumiem būs pieejama riga.lv sadaļā “Satiksmes ierobežojumi”.

Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbi turpinās noslēdzošajā posmā. Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 24,2 miljoni eiro. Projekta mērķis ir ne tikai uzlabot tilta tehnisko stāvokli un drošību, bet arī izveidot mūsdienīgu satiksmes infrastruktūru ar veloceļiem, plašākām ietvēm un pilnīgu vides pieejamību.

Vairāk par projektu – šeit.

 

Izsludināts iepirkums veloinfrastruktūras izbūvei maršrutā Vecāķi–Carnikava

Rīgas pašvaldība ir izsludinājusi iepirkumu 1,781 kilometru garas jaunas veloinfrastruktūras izbūvei maršrutā Vecāķi–Carnikava. Projektā paredzēts Vecāķu apkaimē gar dzelzceļa līniju izbūvēt kopīgus gājēju un veloceļus, uzlabojot drošas un ērtas pārvietošanās iespējas gājējiem un velobraucējiem. Iepirkuma piedāvājumu atvēršana plānota 13. jūlijā.

Projekts ir sadalīts divās būvniecības kārtās.

Pirmajā kārtā paredzēts izbūvēt gājēju un veloceļu no Rīgas administratīvās robežas līdz mobilitātes punktam „Vecāķi”. Šajā posmā tiks izbūvēts 396 metrus garš un 3 metrus plats kopīgs gājēju un veloceļš, kas savienosies ar Carnikavas veloceļu, tādējādi veidojot reģionālu veloceļu tīklu.

Otrajā kārtā paredzēts izbūvēt gājēju un veloceļu no mobilitātes punkta „Vecāķi” līdz Vecāķu prospektam. Šajā 1,385 kilometru garajā posmā paredzēti vairāki infrastruktūras risinājumi atbilstoši teritorijas apstākļiem – lielākajā maršruta daļā tiks izbūvēts 3 metrus plats kopīgs gājēju un veloceļš. Posmā starp dzelzceļa staciju un Mangaļu prospektu aptuveni 330 metru garumā tiks izbūvēta 4 metrus plata kopīga gājēju un veloinfrastruktūra, kas kalpos arī autotransporta kustībai un autostāvvietas izmantošanai. Savukārt 60 metru garā posmā paredzēta dalīta infrastruktūra – 2,5 metrus plata gājēju josla un 3 metrus plats veloceļš.

Būvdarbu līgumu plānots noslēgt augustā, pēc kā tiks uzsākti būvdarbi, ar nosacījumu, ja iepirkuma process noritēs bez apstrīdēšanas.

Projekta faktiskās izmaksas būs zināmas pēc iepirkuma noslēguma.

 

“Eco Baltia vide” klientiem Rīgā samazināsies maksa par atkritumu apsaimniekošanu

, , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide” informē, ka no šā gada 17. jūlija uzņēmuma klientiem Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā samazināsies maksa par atkritumu apsaimniekošanu. Izmaiņas saistītas ar pārstrādei izmantojamo bioloģisko atkritumu nodošanas tarifa samazinājumu Pierīgas atkritumu poligonā “Getliņi EKO”.

Tā kā Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas maksa ir 60% no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas, izmaiņas ietekmēs abus pakalpojumus – zemāka maksa būs gan par bioloģiski noārdāmo atkritumu, gan nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

No šī gada 17. jūliju “Getliņi EKO” maksa par bioloģiski noārdāmo atkritumu noglabāšanu būs 67,50 eur/tonnā bez PVN (līdz šim – 91,00 EUR/tonnā).

Ņemot vērā augstāk minēto, izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā no 2026. gada 17. jūlija būs:

Nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošana – 27,18 EUR/m3 bez PVN, kopā ar PVN 21% – 32,89EUR/m3 (iepriekš – 27,40 EUR m3 bez PVN jeb 33,15 EUR/m3 ar PVN). Izmaksas par privātmājās visbiežāk izmantotā 0,24 m3 konteinera izvešanas reizi būs 7,88 EUR ar PVN līdzšinējo 7,96 EUR vietā ar PVN.

Bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošana – 16,31 EUR/m3 bez PVN jeb 19,74 EUR/m3 ar PVN (iepriekš– 16,44 EUR/m3 bez PVN jeb 19,89 EUR/m3 ar PVN). Izmaksas par privātmājās visbiežāk izmantotā 0,24 m3 konteinera izvešanas reizi būs 4,74 EUR (ar PVN 21%) līdzšinējo 4,77 EUR vietā.

Uzņēmums atgādina, ka samazināt izdevumus par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu var, tos šķirojot.

SIA “Eco Baltia vide” mērķtiecīgi turpina strādāt pie ikvienam klientam pieejamas šķirošanas infrastruktūras izveides, lai būtu iespējams dalīti no kopējiem atkritumiem nodot iepakojumu, stikla taru, tekstilizstrādājumus, elektrotehniku un citus atkritumu veidus, kuru apsaimniekošanu uzņēmums nodrošina bez maksas.

Plašāka informācija par SIA “Eco Baltia vide” šķirošanas iespējām pieejama ŠEIT.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar SIA “Eco Baltia vide” klientu apkalpošanas centru, zvanot pa tel. 8717 vai rakstot uz riga@ecobaltiavide.lv.
Plašāka informācija par uzņēmuma pakalpojumiem pieejama www.ecobaltiavide.lv, kā arī klientu pašapkalpošanās portālā mana.ecobaltiavide.lv.

 

Dienvidu tilta 4. kārtas posmā virs Vienības gatves notiks pārvada slodzes pārbaudes

Rīgā turpinās Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība, un piektdien, 26. jūnijā, jaunizbūvētajā pārvada posmā virs Vienības gatves tiks veiktas konstrukciju slogošanas pārbaudes. Tās ļaus novērtēt pārvada nestspēju un konstrukciju darbību reālas slodzes apstākļos, vienlaikus apliecinot būves atbilstību projektā noteiktajām prasībām.

Dienvidu tilta ceturtā kārta ir viens no nozīmīgākajiem transporta infrastruktūras projektiem Rīgā, kas uzlabos satiksmes plūsmu starp Ķengaragu, Katlakalnu un Ziepniekkalnu, vienlaikus mazinot transporta slodzi pilsētas centrā un dzīvojamajās apkaimēs.

Pārvada pārbaudes ar slodzi ir viens no atbildīgākajiem būvniecības procesa posmiem. To laikā uz konstrukcijas tiek izvietota speciāla slodze, lai pārbaudītu pārvada nestspēju un konstrukciju darbību dažādu slodžu ietekmē. Vienlaikus inženieri veic precīzus mērījumus un analizē konstrukcijas deformācijas, salīdzinot iegūtos rezultātus ar projektā paredzētajiem rādītājiem. Pārbaudes rezultāti ļaus pārliecināties, ka pārvads pilnībā atbilst drošības un kvalitātes prasībām, kā arī ir gatavs nākamajiem būvniecības posmiem.

Patlaban Dienvidu tilta ceturtās kārtas projekta otrajā posmā – no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai – būvdarbu progress sasniedzis aptuveni 65%. Objektā turpinās aktīvi būvkonstrukciju darbi, tostarp betonēšana, stiegrošana un pārvada laidumu spriegošana.

Līdz šim pārvadam izbūvēti visi 40 starpbalsti, kopumā izmantojot 3765 kubikmetrus betona, kā arī pabeigta vairāk nekā 90 % gala balstu konstrukciju izbūve. Betonēšanas darbi pilnībā pabeigti 40 no 42 pārvada laidumiem.

Projekta ietvaros tiek izbūvēta 3,5 kilometrus gara pamatbrauktuve ar divām brauktuvēm un divām braukšanas joslām. Katras joslas platums paredzēts 3,5 metri, savukārt kopējais pamatbrauktuves platums sasniegs astoņus metrus. Papildus tiek izbūvēti 6,79 kilometri pievedceļu un rampu, kā arī gājēju infrastruktūra ar ietvēm divu līdz trīs metru platumā. Kopējā ielu un ietvju apbūves platība sasniegs 133 000 kvadrātmetru, bet vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru teritorijas tiks saglabātas un labiekārtotas kā zaļās zonas.

Projekta ietvaros tiek izbūvēti jauni pārvadi, rotācijas apļi, tuneļi un drošāki krustojumi, nodrošinot efektīvāku satiksmes plūsmu starp nozīmīgiem transporta mezgliem. Jaunā infrastruktūra būs daļa no Eiropas transporta tīkla (TEN-T), veicinot mobilitāti un uzlabojot piekļuvi rūpnieciskajām teritorijām un ostai.

No projekta ieguvēji būs arī apkārtējo apkaimju iedzīvotāji. Samazināsies satiksmes intensitāte dzīvojamajos rajonos, tostarp Ziepniekkalnā un Vienības gatves apkārtnē, tiks izbūvēta jauna gājēju un velobraucēju infrastruktūra, uzlabots apgaismojums un sakārtoti inženiertīkli. Vienlaikus projekta ietvaros paredzēta arī plaša teritorijas apzaļumošana, iestādot tūkstošiem koku, krūmu un citu augu.

Ņemot vērā būvdarbu intensitāti un projekta pāreju nākamajos izbūves posmos, tuvākajā laikā atsevišķās būvdarbu zonās būs nepieciešamas satiksmes organizācijas izmaiņas. Par plānotajiem satiksmes ierobežojumiem, to ietekmi uz transporta kustību Rīgas pašvaldība informēs atsevišķi.

Projekta pilnais nosaukums ir “Jāņa Čakstes gatves izbūve” un tas ir sadalīts divās kārtās – Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai (1. kārta), kurā darbus veic pilnsabiedrība “DTTB”, kuru veido ceļu būves firma SIA “Binders” un SIA “Tilts”, un Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai (2. kārta), kurā darbus veic SIA “ACBR”.

Abus projekta posmus plānots atvērt satiksmei 2027. gada pirmajā ceturksnī.

Projekta kopējās izmaksas ir 122 732 478,67 eiro (ieskaitot PVN), no kuriem 60 185 896 eiro veido Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet 62 546 582,67 eiro – Rīgas pašvaldības finansējums.

 

 

Armērijas ielā uzlabos piekļuvi dzelzceļa pārejai un izbūvēs jaunu apgaismojumu

Lai uzlabotu satiksmes drošību un vides pieejamību, tuvākajā laikā tiks sākti būvdarbi Armērijas ielā, kuru laikā izbūvēs gājēju pieejas dzelzceļa pārejai, savienojot Armērijas ielu un Anšlava Eglīša ielu, kā arī ierīkos jaunu ielu apgaismojumu.

Projekta mērķis

Nodrošināt drošu, ērtu un pieejamu pārvietošanos gājējiem pāri dzelzceļam, uzlabojot mobilitātes iespējas apkārtnes iedzīvotājiem. Īpašs uzsvars likts uz vides pieejamības risinājumiem, kas atvieglos pārvietošanos senioriem, vecākiem ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Veicamie darbi

Projekta ietvaros izbūvēs trīs metrus platas gājēju pieejas ar betona bruģakmens segumu, kā arī veiks Armērijas ielas un Anšlava Eglīša ielas posmu pārbūvi, izbūvējot jaunu asfaltbetona segumu un sakārtojot piegulošo infrastruktūru. Tāpat paredzēta zaļo zonu atjaunošana pēc būvdarbu pabeigšanas.

Lai nodrošinātu drošu dzelzceļa šķērsošanu, pie pārejas tiks uzstādīti gājēju kustību regulējoši norobežojumi jeb tā sauktie “labirinti”, kas izbūvēti atbilstoši VAS “Latvijas dzelzceļš” tehniskajām prasībām. Papildus paredzēta arī aizsargžogu izbūve abās dzelzceļa pusēs.

 Būvdarbu laikā tiks izbūvēta un atjaunota ārējās elektroapgādes un ielu apgaismojuma infrastruktūra. Darbi ietvers kabeļu tīklu izbūvi, apgaismojuma balstu un elektroapgādes sadalņu uzstādīšanu, zemējuma sistēmu ierīkošanu, kā arī apgaismojuma sistēmas pieslēgšanu un nodošanu ekspluatācijā.

Plānotais būvdarbu ilgums ir četri mēneši.

Būvdarbus veiks SIA “BRICON”, būvuzraudzību nodrošinās SIA “Somniar”, savukārt projektētājs SIA “BM-projekts” projekta īstenošanas laikā veiks autoruzraudzību.

 

Izsludināts metu konkurss Esplanādes parka attīstībai un vēsturisko vērtību saglabāšanai

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izsludinājis metu konkursu, lai iegūtu mūsdienīgu un ilgtspējīgu redzējumu Esplanādes parka attīstībai un vēsturisko vērtību saglabāšanai. Vienlaikus pašvaldība šogad plāno sākt darbus, lai sakārtotu bīstamākos gājēju celiņus.

Esplanāde ir viena no nozīmīgākajām Rīgas vēsturiskā centra bulvāru loka zaļajām publiskajām ārtelpām, kuras attīstībai nepieciešams vienots redzējums visa parka mērogā. Parks ir reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis “Esplanāde” un atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs”, kā arī UNESCO Pasaules mantojuma vietas teritorijā.

Līdz šim parka uzturēšanā veiktas atsevišķas un fragmentāras aktivitātes, tomēr šie uzlabojumi īstenoti bez vienotas attīstības vīzijas. Parkā joprojām ir bīstami gājēju celiņi, nolietojušās iekārtas kā arī atsevišķās vietās nepieciešama apstādījumu atjaunošana un kopšanas risinājumu pilnveide. Turklāt, ņemot vērā parka vēsturisko nozīmi, pašvaldībai nepieciešams skaidrs ilgtermiņa redzējums tā attīstībai un metu konkurss ļaus turpmākos pašvaldības ieguldījumus parkā plānot secīgi un mērķtiecīgi, lai atsevišķi uzlabojumi veidotu vienotu un kvalitatīvu parka attīstību.

Metu konkurss tiek rīkots, lai atklātā radošā sacensībā starp arhitektiem un projektētājiem atrastu labāko risinājumu un kompetentākos autorus, kuri izstrādātu ainaviski, arhitektoniski un mākslinieciski augstvērtīgu, kā arī ekonomiski pamatotu publiskās ārtelpas dizaina vīziju. Taču, ņemot vērā, ka metu konkursa, projektēšanas un būvdarbu sagatavošanas process ir pakāpenisks, drošības uzlabošanai jau šogad parkā plānots atjaunot bīstamākos gājēju celiņus.

“Pilsētai ir nepieciešama skaidra vīzija par Esplanādes parka attīstību un uzturēšanu, jo tā ir centrālā Rīgas vieta, kuru ik dienu apmeklē tūkstošiem iedzīvotāju un tūristu. Metu konkurss ļaus iegūt profesionāļu izstrādātu risinājumu, kas nodrošinās mūsdienīgu parka vidi, vienlaikus saglabājot tā vēsturisko vērtību. Taču, ņemot vērā, ka parkā visa gada garumā notiek publiski pasākumi, jau šogad plānots sakārtot bīstamos gājēju celiņus un nomainīt segumu, kur tas nepieciešams. Izvērtējām, ka šos darbus iespējams veikt bez apjomīgiem būvdarbiem un bez būtiskas ietekmes uz vēsturisko mantojumu, jo drošības uzlabošana ir neatliekama,”

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs.

Metu konkursa dalībniekiem jāpanāk līdzsvars starp parka vēsturiskajām vērtībām un mūsdienu vajadzībām, jo parks ir daudzfunkcionāla publiskā telpa, kur visa gada garumā notiek dažādi pasākumi. Pretendentiem jāparedz, ka darbi tiks īstenoti pa kārtām, sākot ar prioritāri nepieciešamo infrastruktūru – elektroapgādes pieslēgumu, labierīcības, drošiem un ērtiem gājēju celiņiem, kā arī bērnu rotaļu laukumu.

Konkursa dalībniekiem jāsniedz redzējums par Raiņa laukuma attīstību, piedāvājot tam mūsdienīgu un daudzfunkcionālu risinājumu, kafejnīcas paviljona, dārznieka mājas un saimniecības zonas dizaina priekšlikumi. Kā arī piedāvājumos jāparedz risinājumi dažāda mēroga pasākumu norisei, apmeklētāju plūsmu organizēšanai un tehniskā nodrošinājuma integrēšanai, un jāizstrādā pieeja esošo ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībai publisku pasākumu laikā. Dalībniekiem jāsniedz arī priekšlikumi par iespējam veicināt aktīvās atpūtas iespējas jauniešiem un risinājumi gājēju un velobraucēju plūsmu savstarpējo konfliktu mazināšanai.

Metu konkursa izsludināšanai jau veikti sagatavošanās darbi: veikta parka vēsturiskā izpēte, organizētas sabiedrības iesaistes aktivitātes, kā arī notikušas tikšanās ar ekspertiem un apkārtējo īpašumu pārstāvjiem, tostarp ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.

Metu konkursā aicinātas piedalīties starpdisciplināras komandas, ar pieredzi publiskās ārtelpas projektēšanā, kurās pārstāvētas ainavu arhitektūras, arhitektūras, dizaina, pasākumu organizēšanas un būvniecības nozares.

Konkursa balvu fonds ir 26 500 eiro (ar nodokļu nomaksu).

Piedāvājumi jāiesniedz līdz 2026. gada 15. oktobrim.

Lēmumu par konkursa rezultātiem paredzēts pieņemt astoņu nedēļu laikā pēc meta piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.

Plašāka informācija par metu konkursu „Esplanādes parka attīstība un tā vēsturisko vērtību saglabāšana” pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā – ŠEIT.

Vairāk par Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta projektu –ŠEIT.

 

Rīgā labiekārtots Aristida Briāna un Palīdzības ielas skvērs

Pilsētvides uzlabošanas darbu ietvaros, Rīgas pašvaldība ir pabeigusi Aristida Briāna un Palīdzības ielas skvēra labiekārtošanu. Darbu rezultātā ir uzlabota skvēra funkcionalitāte un pieejamība dažādām iedzīvotāju grupām.

“Pilsēta kļūst skaistāka nevis vienā dienā, bet ar katru sakoptu skvēru, katru jaunu soliņu un katru vietu, kur tās iedzīvotāji var kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku. Priecē, ka citos projektos ietaupītos līdzekļus varam novirzīt pilsētas infrastruktūras sakārtošanai,”

saka Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs

Skvērā iedzīvotāju atpūtai un brīvā laika pavadīšanai izvietoti divi piknika galdi, betona āra tenisa galds un divi šaha galdiņi. Tāpat teritorijā uzstādītas piecas jaunas atkritumu urnas, divi velostatīvi, kā arī 16 jauni vienvietīgi un trīsvietīgi parka krēsli un soli.

Pēc labiekārtojuma elementu uzstādīšanas skvērā aptuveni 85 kvadrātmetru platībā atjaunots arī teritorijas segums. Daļā teritorijas ieklāts ekoloģiskais bruģa segums, betona bruģakmens segums un asfaltbetona segums, kā arī vietās, kur tas nepieciešams, atjaunots zāliens.

Veiktie uzlabojumi padara skvēru pievilcīgāku, funkcionālāku un ērtāku gan apkaimes iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem.

Teritorijas labiekārtošanas darbus īstenoja Mājokļu un vides departaments, balstoties uz Pilsētas attīstības departamenta tehnisko specifikāciju.

Kopējās izmaksas, kas saistītas ar teritorijas labiekārtošanu, ir 58 878,57 eiro bez PVN.

 

Deju kolektīvu lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības”

Turpinot deju ansambļa “Daiļrade” dibinātājas un ilggadējas mākslinieciskās vadītājas Silvas Štelfas iedibināto tradīciju, 18. jūnijā plkst. 19.00 Rātslaukumā notiks KTMC “Mazā Ģilde” visu paaudžu deju kolektīvu lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības”.

Lielkoncertā “Vidusvasaras dzīvestības” skatītājiem būs iespēja iegrimt īpašā atmosfērā, baudot vasaras burvību un sajūtot dabas spēku, kas apvij šo maģisko Vasaras saulgriežu laiku. Dažādu paaudžu dejotāji, izdejojot latviešu tautas dejas zelta fondu un mūsdienu horeogrāfijas darbus, radīs krāšņu un emocionāli piepildītu svētku notikumu pašā pilsētas sirdī, aicinot ikvienu klātesošo sajust latvisko tradīciju spēku.

Koncerta dalībnieki:

  • TDA “Līgo” un VPDK “Līgo” (mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš);
  • VPDK “Sen Līgo” (vadītājs Andis Lagzdiņš);
  • VPDK “Daiļrades zelts” (mākslinieciskā vadītāja Gunita Zirne);
  • Bērnu TDA “Dzintariņš” (mākslinieciskā vadītāja Sanita Misika);
  • Senioru deju kolektīvs “Līgo absolventi” (vadītājs Krišjānis Bite).

Koncertu vadīs aktrise Zane Jančevska.

Koncerta mākslinieciskais vadītājs – Deju svētku virsvadītājs Jānis Purviņš.

Koncertu ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde”.