Arhīvs birkai: Pilsētvide

Zinātniskā konferencē analizēs pretrunīgi vērtētas vēstures norises un personības

Rīgas dome un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūts 9. oktobrī Rīgas domes sēžu zālē pulksten 10 aicina uz zinātnisku konferenci “Salauztā ainava – vēsture un arhitektūra”.

Konferencē tiks runāts par kara ietekmi uz pilsētvidi; par mitoloģiju un maldināšanu piemiņas objektos pilsētā; ideoloģiskiem iemesliem, kāpēc pilsētas mēdz un nemēdz atdzimt savā iepriekšējā veidolā; starptautiskām mantojuma aizsardzības normām kara laikā un pilsētu atdzimšanas praksēm.

“Vēsturiskā pilsētas ainava ar tās arhitektūru un plānojumu ir mūsu identitātes daļa. Karadarbības rezultāts, bet reizēm arī mērķis ir šīs identitātes ainavas iznīcināšana. Jautājums, kas notiek pēc kara – vai šī ainava atdzimst, dziedējot identitātei cirstās brūces, vai arī tā ir zudusi. Ir piemēri, kur sabiedrība veic milzu darbu, lai sagrautās pilsētas tiek atjaunotas pirmskara izskatā. Vienlaicīgi ideoloģisku vai ekonomisku apsvērumu dēļ pilsētas neatdzimst, atstājot dziļu identitātes traumu sabiedrības atmiņā. Tagad, kad Ukrainā Krievija agresori ir iznīcinājuši Mariupoli, Bahmutu, Soledaru, Vuhledaru un vēl virkni pilsētu, mūsu konference nav tikai atskats pagātnē, bet arī stāsts par atdzimšanas iespēju nākotnē,”

saka Rita Našeniece, Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja.

Latvijas vēsturnieki analizēs līdz šim pretrunīgi vērtētas 20. gadsimta vēstures norises un personības, kā arī to darbības atspoguļojumu publiskajā telpā. Īpaša uzmanība būs pievērsta virknei vēstures vēstījumu – mītam par Rīgas “atbrīvošanu” 1944. gada 13. oktobrī, pieminekļiem latviešu strēlniekiem Rīgā un padomju komisāram Jānim Fabriciusam Ventspilī, Liepājas (1941) un Bauskas (1944) aizstāvju atcerei, kas dažādi vērtēti sabiedrības kolektīvajā atmiņā un vēstures politikā.

“Valsts pētījumu programmas Latvijas 20.-21. gadsimta vēsturē un Rīgas domes sadarbības ietvaros tapusī izstāde “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā” un zinātniskā konference “Salauztā ainava – vēsture un arhitektūra” ir labs vēstures pētniecības un atmiņu politikas mijiedarbes piemērs, kas atgādina par nereti piemirstu, bet nozīmīgu Latvijas vēstures lapaspusi – okupācijas varu maiņu 1944. gadā un PSRS un Vācijas karaspēku nodarītajiem zaudējumiem Latvijas pilsētām un to kultūrvēsturiskajam un industriālajam mantojumam. Dziļāka izpratne par šiem dramatiskajiem notikumiem ne tikai ļauj vilkt paralēles ar šobrīd notiekošo Krievijas noziedzīgo karu Ukrainā, bet sniedz arī tālākus impulsus Latvijas valsts stiprināšanā un vēstures dezinformācijas kliedēšanā plašākā sabiedrībā,” uzsver Dr. hist. Uldis Neiburgs, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks.

Kultūrvēsturiskā mantojuma eksperti un arhitekti diskutēs par arhitektūras identitātes izaicinājumiem kara un pēckara periodā. Uzmanības lokā būs gan Rīgas vēsturiskais centrs, gan Vecrīgas ielas (Otrā pasaules kara laikā Vecrīga zaudēja ap 10 % vēsturiskās apbūves), kā arī starptautiskā pieredze kara darbībā cietušo pilsētu atjaunošanā vai modernizēšanā mūsdienās.

Konference organizēta Valsts pētījumu programmas projekta “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” (VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003) ietvaros. Tā ir kopējs noslēdzošs pasākums sadarbībai, ko uzsāka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvalde un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, nodrošinot ceļojošās brīvdabas izstādes “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā” veidošanu.

8. maijā Rīgā, Brīvības laukumā, atklātā brīvdabas izstāde šogad bija skatāma padomju aviācijas uzlidojumos un Vācijas – PSRS karadarbībā 1944. gadā visvairāk cietušajās Latvijas pilsētās – Rīgā, Gulbenē, Rēzeknē, Jelgavā, Bauskā un Valmierā, bet 9. oktobrī atgriezīsies Strēlnieku laukumā, Rīgā.

Konferences mērķis ir veidot un stiprināt izpratni par Rīgu kā unikālu vietu, kuras identitāte ir cieši saistīta ar ainavu un kultūrvēsturisko mantojumu. Konferencē aicināti piedalīties humanitāro un sociālo zinātņu, radošo industriju, nevalstisko organizāciju, masu mediju un citu sfēru pārstāvji, kas iesaistīti vēstures un arhitektūras jomu attīstībā, pētniecībā un komunikācijā.

 

1.oktobrī vairākos ielu posmos Rīgā darbu uzsāks jaunas maksas autostāvvietas

, , ,

1. oktobrī vairākās ielu malās Rīgā tiks atvērtas jaunas maksas autostāvvietas. To mērķis ir labāk organizēt satiksmes plūsmu un atvieglot automašīnu novietošanu vietās, kur ir liels pieprasījums pēc stāvvietām.

Līdz ar jaunu maksas autostāvvietu ierīkošanu tiks sakārtota automašīnu novietošanas kārtība, lai mazinātu iespējamību ar nepareizi novietotām automašīnām kavēt citus satiksmes dalībniekus un radīt sastrēgumus. Veidojot jaunās maksas autostāvvietas, ņemts vērā Rīgas attīstības plāns, kas vērsts uz vides kvalitātes uzlabošanu un sabiedriskā transporta pieejamības veicināšanu. Jaunās stāvvietas galvenokārt ierīkotas C tarifu zonā.

Jaunās autostāvvietas izveidotas sekojošās ielās un posmos:

  • Alojas iela: posmā no Miera ielas līdz K. Valdemāra ielai un no K. Valdemāra ielas līdz Tomsona ielai (C tarifu zona)
  • Eksporta iela: posmā no Miķeļa ielas līdz Muitas ielai un no Miķeļa ielas līdz Eksporta ielai (B tarifu zona)
  • Ģertrūdes iela: posmā no K. Valdemāra ielas līdz Skolas ielai (B tarifu zona)
  • Grostonas iela: posmā no J. Daliņa ielas līdz J. Dikmaņa ielai un no J. Daliņa ielas (C tarifu zona)
  • Hospitāļu iela: posmā no Miera ielas līdz Zirņu ielai (C tarifu zona)
  • J. Daliņa iela: posmā no Skanstes ielas līdz Grostonas ielai un no K. Valdemāra ielas līdz Vesetas ielai (C tarifu zona)
  • K. Valdemāra iela: posmā no Alojas ielas līdz Mālpils ielai (C tarifu zona)
  • Nītaures iela: posmā no K. Valdemāra ielas līdz Tomsona ielai (C tarifu zona)
  • Pulkveža Brieža iela: posmā no Pētersalas ielas līdz Hanzas ielai (D tarifu zona)
  • Rūpniecības iela: posmā no Hanzas ielas līdz Pētersalas ielai (D tarifu zona)
  • Tomsona iela: posmā no Nītaures ielas līdz Mālpils ielai un no Mālpils ielas līdz J. Dāliņa ielai (C tarifu zona)
  • Zirņu iela: posmā no Skanstes ielas līdz Vesetas ielai, no Vesetas ielas līdz K. Valdemāra ielai un no Miera ielas līdz Hospitāļu ielai (C tarifu zona).

Par stāvvietu B, C un D zonās darba dienās jāmaksā:

  • no plkst. 08.00 līdz 20.00;
  • sestdienās no plkst. 09.00 līdz 17.00.
  • svētdienās un svētku dienās, pakalpojums ir bez maksas.

“Rīgas satiksme” atgādina, ka iedzīvotāji, kuri deklarējuši savu dzīvesvietu attiecīgajā tarifu zonā, var noformēt iedzīvotāja karti, kas nodrošinās ērtāku autostāvvietu uzmantošanu. Karte jānovieto redzamā vietā – kreisajā pusē uz transportlīdzekļa priekšējā paneļa tā, lai autostāvvietu kontrolieriem būtu iespējams pārliecināties par šī dokumenta esamību un saturu, t.i. jābūt saskatāmam derīguma termiņam, dokumenta numuram u.c.

Norēķināties par autostāvvietu pakalpojumu iespējams, izmantojot mobilo lietotni Mobilly, Europark.

Plašāku informāciju par “Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt mājaslapā www.rigassatiksme.lv vai sociālajos tīklos “X”, “facebook”.

 

Rīgas pašvaldība noslēgusi pagaidu līgumu tiltu ikdienas uzturēšanai

Rīgas pašvaldība pēc izsludinātās sarunu procedūras noslēgusi pagaidu līgumu ar SIA “Rīgas tilti” galvaspilsētas tiltu, satiksmes pārvadu un gājēju tuneļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai pēc 1. oktobra.

Jau vēstīts, ka, iepirkuma konkursam noslēdzoties bez rezultāta, Rīgas pašvaldība nolēma rīkot ārkārtas sarunu procedūru. Tajā piedāvājumus iesniedza divi pretendenti. Līguma slēgšanas tiesības nolemts piešķirt SIA “Rīgas tilti” atbilstoši piedāvātajai līgumcenai 8,69 miljoni eiro bez PVN gadā (43,46 miljoni piecos gados) ar nosacījumu, ka līgums spēkā no šā gada 1. oktobra līdz brīdim, kamēr atkārtotā iepirkumā tiks atrasts uzturētājs visam 5 gadu periodam. Piedāvātā summa ir par 5,3% zemāka nekā iepriekšējais piedāvājums.

Pavasarī Rīgas pašvaldība izsludināja atklātu konkursu transporta būvju ikdienas uzturēšanai no 2024. gada līdz 2029. gadam. Iepirkuma procedūrā uzturēšanas pakalpojums tika sadalīts četrās daļās, par katru no tām noslēdzot atsevišķu iepirkuma līgumu. Par pirmajām trim daļām, kas saistītas ar ielu uzturēšanu, līgumi jau ir noslēgti.

Konkursa daļā par tiltu uzturēšanu piedāvājumu šovasar iesniedza divi pretendenti, bet abi neatbilda nolikuma prasībām. Pēc atkārtota konkursa izsludināšanas trīs mēnešus vēlāk abi pretendenti iesniedza jaunus piedāvājumus, bet šoreiz lētākā piedāvājuma summa jau bija aptuveni par 43 % lielāka nekā iepriekšējā, bet otra pretendenta piedāvājums bija pieaudzis par 14 %.

Ņemot vērā, ka šāds izmaksu pieaugums tik īsā laikā nav pamatojams ar objektīviem apstākļiem, kā arī pašvaldības pienākums ir izvēlēties saimnieciski izdevīgus risinājumus un novērst līdzekļu izšķērdēšanu, iepirkuma komisija konkursu par ceturto daļu nolēma izbeigt bez rezultāta. Lai nodrošinātu tiltu, satiksmes pārvadu un gājēju tuneļu ikdienas uzturēšanu ziemas periodā, Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange uzdeva sākt ārkārtas sarunu procedūru ar vairākiem pretendentiem.

Konkursa pirmajā daļā “Transporta būvju uzturēšana Daugavas kreisajā krastā, Rīgā” līgums noslēgts ar piegādātāju apvienība “Roadeks un LAU”, kas sastāv no SIA “ROADEKS” un VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”. Noslēgtā līguma kopējā summa ir 95,31 miljons eiro bez PVN.

Konkursa otrajā daļā “Transporta būvju uzturēšana Daugavas labajā krastā (Centra rajonā un Latgales priekšpilsētā), Rīgā” līgums noslēgts ar personu apvienību, ko veido SIA “Eco Baltia vide” un SIA CBF “Ļ-KO”. Noslēgtā līguma kopējā summa ir 77,44 miljoni eiro bez PVN.

Konkursa trešajā daļā “Transporta būvju uzturēšana Daugavas labajā krastā (Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā), Rīgā” līgums noslēgts ar SIA “Vizii Urban”. Noslēgtā līguma kopējā summa ir 69,79 miljoni eiro bez PVN.

Minētās līgumu summas attiecas uz visu līguma izpildes periodu, kas ir pieci gadi.

Līdz šā gada 1. oktobrim uzturēšanas darbus turpinās veikt pilnsabiedrība “Daugavas labā krasta izturētājs” un “Daugavas kreisā krasta uzturētājs”. No 1. oktobra uzturēšanas darbus Rīgā sāks veikt konkursā izraudzītie uzvarētāji.

Pašvaldība ar Sabiedrību par atklātību – Delna” noslēdza sadarbības līgumu, kura mērķis ir veicināt labu pārvaldību, atklātību, iesaisti un sabiedrības informētību par iepirkuma norisi un īstenošanu. Līguma izpilde tiek saistīta ar integritātes paktu, kur galvenie nosacījumi ir korupcijas nepieļaušana, interešu konflikta novēršana, brīvas un godīgas konkurences, biznesa prakses ievērošana, caurskatāmība.

 

 

Rīga starptautiskajā viedo pilsētu indeksā pakāpusies par 24 vietām

Rīga starptautiskajā viedo pilsētu indeksā gada laikā pakāpusies par 24 vietām, 142 pilsētu konkurencē ieņemot 59. vietu un pārspējot arī tādas Eiropas metropoles kā Barselona, Stambula, Roma, Atēnas, Milāna, Krakova un Mančestera.

Viedo pilsētu indeksu (IMD Smart City index) ik gadu organizē Pasaules konkurētspējas centrs (World Competitiveness Center), novērtējot pilsētās esošo infrastruktūru, tehnoloģiskos risinājumus un pieejamos pakalpojumus. Pētījuma laikā katrā pilsētā aptaujāti arī 120 iedzīvotāji, aicinot novērtēt pilsētas sniegumu tādās jomās kā veselība un drošība, mobilitāte, aktivitātes (vide un kultūra), darba un izglītības pieejamība un pilsētas pārvaldība.

Novērtējot Rīgas sasniegumu, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone uzsver: “Mūsu darbs viedo pilsētu jomā dod rezultātus un sekmīgi virzāmies uz priekšu, ieviešot pašvaldības darbā dažādas inovatīvas tehnoloģijas. Bet panākumu pamatā ir vieda pašvaldības pārvaldība, un, ņemot vērā, ka arvien vairāk pašvaldības komandai pievienojas zinoši, pieredzējuši un talantīgi cilvēki, Rīgas izaugsme tikai palielināsies.”

Ieviešot digitālās tehnoloģijas pašvaldības darbā, Rīgā jau šobrīd integrētās transporta sistēmas padara pārvietošanos vienkāršāku un ērtāku. Operatīva satiksmes pārvaldība un reāllaika dati ļauj ikvienam ērti pārvietoties pilsētā. “Zaļās” ēkas, saules enerģija, vieds publiskais apgaismojums un videi draudzīga pārvietošanās samazina oglekļa pēdas nospiedumu, veidojot tīrāku un zaļāku Rīgu. Pašvaldības tiešsaistes pakalpojumi, digitālie rīki pilsētplānošanā un 5G tehnoloģiskie risinājumi ļauj ikvienam piedalīties pilsētas veidošanā. Bezmaksas Wi-Fi pilsētas parkos, uzlabota sabiedriskā drošība un daudzveidīgie pilsētas pakalpojumi uzlabo rīdzinieku un pilsētas viesu ikdienu. Savukārt, lai paaugstinātu pašvaldības darba efektivitāti un ātrāk atbildētu uz iedzīvotāju pieprasījumiem, tiek testēti mākslīgā intelekta (AI) rīki.

Iespējas, kādas nodrošina Rīga, novērtē ārvalstu partneri, jo arvien vairāk uzņēmēju Rīgu izvēlas kā savu inovāciju vidi un pašvaldība kļūst par partneri, attīstot un testējot risinājumus pilsētvidē un tās pilotteritorijās. Piemēram, Pašvaldības ģeotelpisko datu portāls “GEO RĪGA” nodrošina piekļuvi Rīgas ģeotelpiskajiem datiem dažādām sabiedrības grupām, tostarp investoriem, uzņēmējiem, inovāciju radītājiem un pētniekiem. Rīga kopā ar Turīnas pašvaldību piedalās Eiropas Savienības pilotprojektā “5G4LIVES”. Šī projekta pilotteritorijās – Vecāķu un Kīšezera pludmalē, tiks uzstādītas jaunākās 5G tehnoloģijas un pašvaldības policijas darbā ieviesti automatizēti dronu lidojumi. Lai Rīga kļūtu drošāka, pārkāpumu fiksēšanai pilsētā tiek palielināts videonovērošanas kameru skaits un tiek automatizēta ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu administrēšana.

Tie ir tikai daži no digitālo tehnoloģiju projektiem, ko pašvaldība ievieš pilsētvidē un pakalpojumos, lai padarītu iedzīvotāju un uzņēmēju dzīvi vieglāku un drošāku, bet pakalpojumus un procesus – ātrākus un produktīvākus.

📌 Pirmās trīs vietas IMD Smart City index novērtējumā secīgi aizņem Cīrihe, Oslo un Kanbera. Papildu informācija par novērtējumu pieejama – ŠEIT

 

Četri Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmi izvirzīti finālam konkursā par sakoptāko pagalmu Latvijā

, , ,

Konkursā “Sakoptākais Latvijas daudzdzīvokļu mājas pagalms 2024” noskaidroti 12 finālisti. Četrus no finālistiem pārstāv arī māju pagalmi Rīgā – Silciema ielā 5, Ikšķiles ielā 11, Kalnciema ielā 17a un Ganību dambī 9.

Finālistu vidū ir arī daudzdzīvokļu māju pagalmi Ogrē, Liepājā, Siguldā, Jūrmalā, Saulkrastos, Mārupē, Tukuma novadā un Kuldīgas novadā.

Līdz 19. septembrim žūrija dosies pie konkursa finālistiem, lai klātienē vērtētu sakoptākos Latvijas daudzdzīvokļu māju pagalmus. Līdz 10. oktobrim ir atklāts simpātiju balsojums, kur katrs varēs nobalsot par to konkursam pieteikto mājas pagalmu, kas visvairāk iepaticies. Balsojumā piedalās visi 30 konkursam pieteiktie pagalmi. Balsot iespējams – ŠEIT.

Simpātiju balsojuma uzvarētājs saņems īpašo Simpātiju balvu. Konkursa nolikums un papildu informācija par vērtēšanas kritērijiem skatāma – ŠEIT.

Konkursā vērtēti sekojoši sakoptas vides risinājumi:

  • ilgtspēja (funkcionāla apkaime, drošība, komforts)
  • estētiskums (saskanīgas un skaistas vides veidošana)
  • novitāte (spēja adaptēties pārmaiņu rezultātā)
  • efektivitāte (ilgtermiņa risinājums, pievienota ekonomiskā vērtība)
  • oriģinalitāte (spēja ģenerēt neparastas, atšķirīgas idejas)
  • ietekme uz pilsētvidi
  • pozitīvas vietas un cilvēka attiecības
  • unikalitāte (plānošanas kultūra, attieksme pret dzīves vidi)
  • ieguldījums vides aizsardzībā, bioloģiskā daudzveidība, ainavas kvalitāte
  • spēja iesaistīt sabiedrību un brīvprātīgos (iekļaujoša sabiedrība un komunikācija)
  • finansiālā ieguldījuma un rezultāta samērīgums.

Uzvarētāju apbalvošana notiks 16. oktobrī, konferences “Mājoklis 2024” laikā. Konference jau otro gadu solās būt gada notikums, kurā nozares jautājumi tiek pacelti jaunā kvalitātē, daloties ar jaunumiem, dažādiem viedokļiem un pieredzi. Pasākums vienlaikus suminās un popularizēs sakoptas vides visdažādākos risinājumus, kur sakņojas arī asociācijas “Mājoklis” rīcības principi – ilgtspēja un pozitīvās attiecībās radītas vērtības.

Trīs visaugstāk novērtētie pagalmi katrā no piecām nominācijām saņems savas nominācijas galveno balvu – 500 eiro, bet viens no finālistiem iegūs galveno – Gada balvu “Sakoptākais Latvijas daudzdzīvokļu mājas pagalms 2024” – prestižu un īpašu apbalvojumu, kā arī 1500 eiro dāvanu karti.

 

Rīgas pašvaldība plāno izveidot jaunas velojoslas Biķernieku ielā

, ,

Turpinot veloinfrastruktūras uzlabošanu Rīgā, plānots velojoslas ierīkot arī Biķernieku ielas posmā no Lielvārdes ielas līdz Ulbrokas ielai.

“Jebkura jauna satiksmes infrastruktūras objekta izbūvē pats svarīgākais ir visu satiksmes dalībnieku drošība, tāpēc nepieciešama rūpīga izpēte un ceļu satiksmes noteikumiem atbilstoši risinājumi. Rīgas pašvaldībā patlaban notiek darbs pie Biķernieku ielas velojoslu ieceres sagatavošanas. Šis process ir komplicēts un prasa laiku, jo nepietiek tikai uzzīmēt joslas atdalošās līnijas, bet arī jāatrod labākie risinājumi krustojumu drošai šķērsošanai,”

uzsver Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Veloinfrastruktūras nodaļas vadītāja vietnieks Oto Ozols.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka patvaļīgu un nesaskaņotu ceļa horizontālo apzīmējumu uzklāšana var apdraudēt satiksmes dalībnieku veselību un dzīvību, tāpēc aicina pilsētvides aktīvistus nedaudz paciesties un sagaidīt visām drošības prasībām atbilstošu risinājumu.

Jau vēstīts, ka Rīgas pašvaldība regulāri veic dažādus uzlabojumus galvaspilsētas veloinfrastruktūrā. Viens no ātrākajiem veidiem, kā pilnveidot apkaimju savienojumus ar pilsētas centru un starpapkaimju savienojumus, ir velojoslu ierīkošana ar satiksmes organizācijas līdzekļiem. Ieviešot šīs velojoslas, vērā tiek ņemta jau esošais veloinfrastruktūras tīkls, lai jaunie veloceļi veidotu ērtu un loģisku savienojumu.

Šogad veloinfrastruktūra, veidojot apkaimju savienojumus, ierīkota Āgenskalna un Ķīpsalas apkaimē – Balasta dambja posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Daugavgrīvas ielai, Mežciema apkaimē – visā Gaiļezera ielas garumā, kā arī Čiekurkalna un Mežaparka savienojums izveidots, ieviešot veloinfrastruktūru Viskaļu un Ezermalas ielā.

Pērnā gada rudenī apkaimju savienojums ar pilsētas centru izveidots Skanstē – Vesetas ielas posmā no Zirņu ielas līdz Mālpils ielai un Zirņu ielas posmā no Skanstes ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, un Grīziņkalnā – Jāņa Asara ielas posmā no Lienes ielas līdz Augšielai.

Paralēli vienkāršiem risinājumiem, norit darbs arī pie veloinfrastruktūras būvprojektu izstrādes un realizācijas. Piemēram, šajā rudenī sāks veloceļa izbūvi un seguma atjaunošanu Vilhelma Purvīša ielā. Projekts paredz veloceļa izbūvi visas Vilhelma Purvīša ielas garumā – attiecīgi, no Dzirnavu ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai. Posmā no Emīlijas Benjamiņas ielas līdz Lastādijas ielai projekta risinājums paredz izbūvēt no brauktuves nodalītus vienvirziena velosipēdu ceļus katrā ielas pusē. Savukārt posmā no Lastādijas ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai paredzēts izbūvēt no brauktuves nodalītu divvirziena velosipēdu ceļu Vilhelma Purvīša ielas labajā pusē.

Tāpat šobrīd ir izsludināts iepirkums būvprojekta realizācijai veloceļam “Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi, posmam no Vanšu tilta līdz Dzelzceļa tiltam” izbūvei, kā arī norisinās sarunu procedūra par velojoslu ierīkošanu un ielu krustojumu labiekārtošana Dzirnavu ielas posmā no Tērbatas ielas līdz Skolas ielai. Drīzumā plānots izsludināt arī veloceļa “Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi, posmam no Rumbas ielas 88 līdz Jāņogu ielai” “projektē un būvē” iepirkumu.

Paralēli norit darbs pie vairāku būvprojektu izstrādes. Šobrīd tiek izstrādāti trīs reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras projekti: 1) maršrutā Rīga – Ulbroka (izstrādā SIA “Vertex projekti”); 2) maršrutā Rīga – Ķekava (izstrādā SIA “Firma L4”); maršrutā Rīga – Babīte – Piņķi (izstrādā SIA “Firma L4”). Izstrādes stadijā ir ari projekts “Velo un gājēju infrastruktūras izbūve Berģu ielā un Upesciema ielā no Brīvības gatves līdz Ropažu novada robežai” (izstrādā – SIA “Projekts 3”) un būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde projektam “Velo un gājēju infrastruktūras izbūve Granīta ielas posmā no Rīgas robežas līdz Krustpils ielai” (izstrādā SIA “Projekts EAE”).

Savukārt būvprojekta minimālā sastāvā velo un gājēju infrastruktūras izbūvei Biķernieku ielas posmā no Juglas ielas līdz Ropažu novada robežai izstrāde ir noslēgusies.

Veloinfrastruktūras nodaļa strādā arī pie tā, lai drīzumā varētu izsludināts atkārtotus iepirkums sekojošu veloceļu izbūves būvprojektu izstrādei – Dzirciema ielā un Buļļu ielā, Nīcgales ielā un Pildas ielā, Ilūkstes ielā, Andreja Saharova ielā un Katlakalna ielā, Ulbrokas ielā, Brāļu Kaudzīšu ielā, kā arī diviem veloinfrastruktūras projektiem gar dzelzceļu – “Maģistrālas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Brasa – Sarkandaugava – Mīlgrāvis” un “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Vecāķi – Carnikava”.

 

Teritoriju applūšanas mazināšanai Rīgas pašvaldība attīra meliorācijas sistēmas; aicina sadarboties privātīpašniekus

Lai mazinātu applūšanas risku, Rīgas pašvaldība savās teritorijās regulāri veic meliorācijas sistēmu tīrīšanas un uzturēšanas darbus. Tomēr, lai kopējās sistēmas labi funkcionētu un zemes neapplūstu, pašvaldība aicina iesaistīties arī privātīpašniekus, gan tīrot savā pārziņā esošos grāvjus, gan nodrošinot piekļuvi pilsētas pārziņā esošajām meliorācijas sistēmām.

Viens no prioritārajiem darbiem pašvaldībā šoruden ir Mailes grāvja tīrīšana un patlaban Rīgas domes Mājokļu un vides departaments veic tīrīšanu grāvja posmā no kolektora iztekas Ezermalas ielā līdz ezeram. Mailes grāvja gultne pēc iztekas atrodas zem ezera ūdens līmeņa, tādēļ gultne ir nenoturīga, kas veicina grāvja gultnes piesērēšanu. Ūdenim izplūstot no kolektora, viss piesērējums paliek grāvī.

Pirms darbu sākšanas lietus kanalizācijas kolektora iztekas daļā piesērējums bija apmēram 60 % no caurtekas diametra. Tas veicina kolektora piesērēšanu un traucē ūdens plūsmu kolektorā. Grāvja gultne šobrīd tiek iztīrīta, ar padziļinājumu pie kolektora izplūdes, lai šobrīd kolektorā esošais piesērējums ar ūdens plūsmu no caurules varētu izkļūt no kolektora. Šo darbību rezultātā ir palielināsies lietus kanalizācijas kolektora caurplūde.

Mailes grāvja posmā starp G. Zemgala gatvi un Stendera ielu sākti sagatavošanas darbi, grāvja pārtīrīšanai. Par Mailes grāvja posma, kas atrodas uz privātām zemēm starp Kokneses un Klaipēdas ielām, departaments informējis zemes īpašniekus par viņu pienākumu un nepieciešamību veikt grāvja tīrīšanu no piesērējuma.

Lai veiktu meliorācijas sistēmu kopšanu, diemžēl ne visiem grāvjiem iespējams piekļūt, jo to galvenokārt traucē grāvju aizsargjoslās nelikumīgi izbūvēti žogi vai aizbūvētas pieejas grāvjiem. Savukārt neiztīrīts grāvis paaugstina gruntsūdens līmeni pieguļošajos zemes gabalos, var radīt applūšanas risku gan savam, gan kaimiņu īpašumiem. Tas īpaši izpaužas rudeņos un pavasaros, kā arī sekas labi bija redzamas šīs vasaras lielās vētras laikā, kad applūda plašas teritorijas.

Rīgā meliorācija ir izveidota slēgtu un vaļēju sistēmu formā. Slēgtās sistēmas ir drenāžas caurules, drenāžas kolektori, caurtekas, u.tml. būves, savukārt vaļējās sistēmas pamatā sastāv no atklātiem grāvjiem. Bieži meliorācijas sistēmas ir kombinētas gan no vaļējiem, gan slēgtiem posmiem un elementiem. Bez tam meliorācijas sistēmas daļa ir arī ūdenstilpes (upītes, ezeri), uz kurieni tiek novadīts savāktais ūdens. Mājokļu un vides departamenta kompetencē pamatā ir vaļējo meliorācijas sistēmu uzraudzība.

Kaut arī varētu likties, ka Rīgā kā lielā pilsētā meliorācijai nebūtu jābūt īpaši daudz, jo viss taču ir apbūvēts, tomēr faktiski visās apkaimēs meliorācija vēl arvien pastāv lielākā vai mazākā apjomā. Atbilstoši normatīvajiem aktiem gan valsts, gan pašvaldības līmenī sistēma ir jāuztur tās zemes īpašniekam/valdītajam, kura īpašumā konkrētā sistēma ir izbūvēta. Pašvaldībai nav tiesību ieguldīt līdzekļus privātīpašumu uzturēšanai, ja šī īpašuma uzturēšana īpašniekam noteikta kā pienākums.

Meliorācijas sistēmas ir izbūvētas pašvaldībai piederošos/piekrītošos zemes gabalos, valsts īpašumos, kā arī privātīpašumos. Daļa pašvaldības kompetencē esošās sistēmas atrodas starp privātīpašumiem, turklāt pārtrauktos posmos. Šāda situācija apgrūtina sistēmu apsekošanas, uzturēšanas vai pārbūves darbus. Negodprātīgu zemes īpašnieku rīcības rezultātā, veidojot apbūvi, lai nodrošinātu piekļuvi apbūves gabalam, meliorācijas grāvji tiek aizbērti vai iebūvētas caurtekas nepareizos augstumos un neizstrādājot meliorācijas sistēmu izbūves projektus, tādejādi traucējot meliorācijas sistēmas spēju novadīt ūdeni un radot citu īpašumu applūšanas risku.

Tāpat privātīpašumu rajonos izplatīta parādība ir apbūves gabalu nožogošana pa grāvja kranti, iegūstot lielāku izmantojamo zemes platību, taču faktiski izslēdzot iespēju veikt grāvja uzturēšanas darbus speciāli tam noteiktajā ekspluatācijas aizsargjoslā. Ir zemes īpašnieki, kuri nožogo arī pieeju caurteku daļai meliorācijas posmos ne savā īpašumā, tādejādi pilnībā izslēdzot iespēju novērtēt meliorācijas sistēmas stāvokli un organizēt tās uzturēšanas darbus. Arī apaugums ar krūmiem un kokiem grāvī un tā aizsargjoslā apgrūtina vai pat padara neiespējamus uzturēšanas un tīrīšanas darbus.

Departaments uzsver, ka šādas darbības nav likumīgas un ir klasificējamas kā patvaļīga būvniecība vai tīša meliorācijas sistēmu bojāšana, par kuru paredzēta noteikta atbildība. Situācijas nopietnību spilgti raksturo rudens un pavasaris, kad ir palielināts nokrišņu daudzums, vai ziemas ar biežiem atkušņiem, kad meliorācijas sistēmām ir palielināta slodze un notiek piegulošo teritoriju applūšana.

 

Drošāka Rīga – pašvaldības policija oktobrī sāks atļautā braukšanas ātruma automatizētu kontroli ar netrafarētiem auto

Viens no izaicinājumiem, ar ko ik dienu saskaras galvaspilsētas iedzīvotāji un viesi, ir satiksmes drošība Rīgā un atļautā braukšanas ātruma neievērošana. Piektdien, 20. septembrī, Rīgas pašvaldība informēja par plānotajiem pasākumiem drošības uzlabošanai uz galvaspilsētas ceļiem – no oktobra Rīgas pašvaldības policija (RPP) veiks automatizētu atļautā braukšanas ātruma kontroli ar netrafaretām policijas automašīnām.

“Testa brauciena laikā ar pirmo netrafareto auto RPP vidēji reizi minūtē konstatēja būtisku atļautā ātruma pārsniegšanu. Tas liecina, ka, neraugoties uz drūmo statistiku, dažādajiem policijas pasākumiem un informācijas kampaņām, uz Rīgas ceļiem joprojām netrūkst pārgalvīgu autovadītāju, kuri riskē ar savu, bet, jo īpaši, ar mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku veselību un dzīvību. Jaunais un modernais RPP aprīkojums ļaus mums krietni efektīvāk uzraudzīt situāciju un līdz ar to arī uzlabot ceļu satiksmes drošību galvaspilsētā,”

norāda Rīgas vicemēre Linda Ozola.

RPP pilotprojekta režīmā šobrīd aprobē mūsdienīgu digitālo rīku, kas automatizēti ļaus konstatēt transportlīdzekļus, kas neievēro atļauto braukšanas ātrumu, un pārkāpumus būs iespējams fiksēt gan piedaloties ceļu satiksmē, gan stacionāri.

“Pēc Rīgas pašvaldības policijas pasūtījuma ir izstrādāta jauna un mūsdienīga sistēma, kas spēs automātiski noteikt atļauto braukšanas ātrumu un ļaus līdz minimumam samazināt šādu pārkāpumu konstatēšanā un pārkāpēju sodīšanā iesaistīto pašvaldības policistu skaitu, jo lielākā daļa procesu notiks automatizēti. Tā, piemēram, šī sistēma spēs automātiski noteikt atļauto braukšanas ātrumu vietās, kur ir uzstādītas pastāvīgās atļautā braukšanas ātruma zīmes. Tas nozīmē, ka pašvaldības policijas netrafaretās automašīnas vadītājam nebūs manuāli jāievada konkrētajā ceļa posmā noteiktais atļautais ātrums. Sagaidāms, ka jau oktobra sākumā, kad noslēgsies pilotprojekts, pašvaldības policija galvaspilsētas ielās dosies ar trīs šādām automašīnām.”

uzsver RPP priekšnieks Juris Lūkass

Preses konferencē piedalījās Rīgas vicemēre Linda Ozola, RPP priekšnieks Juris Lūkass, kā arī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Reaģēšanas biroja priekšnieks pulkvežleitnants Jānis Parādnieks un Ceļu satiksmes drošības direkcijas Statistikas datu apstrādes vadītājs Juris Kreicbergs.

📸 ŠEIT

 

Eiropas mobilitātes nedēļas izskaņā norisināsies Rīgas Tvīda brauciens

Pēc vairāku gadu pārtraukuma 21. septembrī Rīgas ielās atgriezīsies viens no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas velo kultūrā – Tvīda brauciens, kas šogad atzīmē 15 gadu jubileju. Pasākums norisināsies Eiropas mobilitātes nedēļas izskaņā, aicinot rīdziniekus un pilsētas viesus uzvilkt klasiskus, retro stila tērpus, sapucēt savus velosipēdus un kopīgā braucienā izbaudīt Rīgas ielas un pilsētas skaistākās vietas.

Šogad, popularizējot velo braukšanu kā vienu no mobilitātes veidiem pilsētvidē, Tvīda brauciens sadarbībā ar Rīgas pašvaldību norisināsies Eiropas mobilitātes nedēļas laikā, turklāt jau otro gadu brauciens vairs nav vien velosipēdu parādes brauciens, bet tas mijiedarbojas par labdarības kustību.

Latvijas Veclaiku divriteņu kluba dibinātājs un Latvijas Tvīda brauciena idejas autors Toms Ērenpreiss norāda, ka Tvīda brauciena sākotnēji radās, lai veicinātu velokultūras attīstību un daudzinātu Latvijas velosipēdu ražotāju vēsturiskos panākumus, taču pēdējos gadus brauciens ir iespēja atbalstīt un veicināt labus darbus. “Nevienam vairs nav jāpierāda, ka ar velosipēdu pārvietoties ir stilīgi un forši, tādēļ Tvīda brauciens ir nobriedis kļūt par labu darbu veicināšanas pasākumu aicinot būt ne tikai par dalībnieku, bet arī līdzdalībnieku kustībā “Nav bērnības bez velosipēda”. Attiecīgi ar līdzdalību šajā brauciena katrs dalībnieks palīdzēs vākt līdzekļus, lai bērni, kuriem nav tā paveicies tiktu pie velosipēda”.

Arī šogad, ieskandinot Tvīda braucienu, sadarbībā ar Žaņa Lipkes memoriāla “Drosmes māju” 14. un 15. septembrī norisināsies īpašas labdarības velodarbnīcas SOS ciematu bērniem, kurās bērni kopā ar speciālistiem rūpīgi salabos 15 velosipēdus, kuri pēc tam paliks bērniem.

“Aicinu ikvienu gan lielu, gan mazu piedalīties Tvīda braucienā. Velobraukšana rada pozitīvas emocijas, uzlabo veselību un atstāj vismazāko nospiedumu uz klimatu. Tvīda brauciens ir kā velo svētki gan tā dalībniekiem, gan cilvēkiem, kas to vēro no malas. Ceru, ka Tvīda brauciens sekmēs gana prieku, gan cieņpilnu attieksmi starp satiksmes dalībniekiem,”

aicina Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājas Inese Andersone

Šogad Tvīda maršruts sāksies Vidzemes tirgū. Brauciena maršruts vedīs caur Grīziņkalnu, Ģertrūdes ielu, Vecrīgu, Uzvaras un Arkādijas parkiem un noslēgsies Āgenskalna tirgū.

Par Tvīda brauciena sākuma un beigu punktu ir izvēlēti tirgus laukumi, kas jau vēsturiski ir viena no iecienītākajām cilvēku pulcēšanās un kultūrvietām.

Pasākuma programma:

✅ Sākot no plkst. 14 dalībnieki aicināti pulcēties Vidzemes tirgū, Brīvības ielā 90, kur norisināsies dažādas aktivitātes: dalībnieku reģistrācija, izklaidējošas aktivitātes, Erenpreiss Bicycles velo darbnīcā varēs veikt nelielus uzlabojumus savam velosipēdam, Ceļu satiksmes drošības direkcijas stendā būs iespējams veikt velosipēdu reģistrāciju, taču sabraukušos dalībniekus ar dejām uzmundrinās SwingDance.lv.

✅ Plkst. 16 tiks dots starts Tvīda braucienam, kas virzīsies pa maršrutu: Vidzemes tirgus – Tērbatas iela – Tallinas iela – Valmieras iela – Pērnavas iela (Grīziņkalna parks) – Jāņa Asara iela – Avotu iela – Bruņinieku iela – Tērbatas iela – Ģertrūdes iela – Skolas iela – Esplanāde – Reimersa iela – Bastejkalns – Smilšu iela – Doma laukums – Tirgoņu iela – Rātslaukums – Kaļķu iela – Akmens tilts – Uzvaras bulvāris – Slokas iela – Uzvaras parks – Arkādijas parks – Ojāra Vācieša iela – Māras dārzs (Māras dīķa parks) – Saules aleja – Mazā Nometņu iela – Bāriņu iela – Āgenskalna tirgus.

✅ Paredzēts, ka brauciens noslēgsies plkst. 17.30 Āgenskalna tirgū, Nometņu ielā 64.

✅ No plkst. 17.30 Āgenskalna tirgū būs muzikālais priekšnesums un dejas grupas “Rahu The Fool” pavadībā.

Kā jau pēc katra brauciena, arī šogad dažādās nominācijās tiks apbalvoti izcilāko un daiļāko tērpu autori.

Braucienā var piedalīties gan bērni, gan pieaugušie un jebkāda velosipēda īpašnieks. Dalība braucienā ir bez maksas. Tvīda brauciena norises laikā brauciena maršrutā būs īslaicīgi satiksmes ierobežojumi. Par satiksmes ierobežojumiem informācija tiks par ierobežojumiem ziņosim atsevišķi, tuvāk pasākuma norisei

Rīgas Tvīda brauciens šogad tiek organizēts Eiropas mobilitātes nedēļas laikā. To organizē Latvijas Veclaiku divriteņu klubs un Erenpreiss Bicycles sadarbībā ar Rīgas pašvaldību.

 

Rīgā plānots uzstādīt jaunus kāju balstus velobraucējiem

Tuvākajā laikā Rīgā plānots papildināt veloinfrastruktūras aprīkojumu, uzstādot desmit jaunus kāju balstus pie jau esošiem veloceļiem. Tāpat jauni kāju balsti tiek paredzēti jaunajos veloinfrastruktūras objektos.

Pirmais kāju balsts Rīgā tika uzstādīts 2014. gadā, ko rīdziniekiem un pilsētas viesiem uzdāvināja “Latvijas Riteņbraucēju apvienība”. Kopējais kāju balstu skaits Rīga ir apmēram 45. Esošie kāju balsti ir izvietoti veloceļā “Imanta – Daugavgrīva”, kā arī veloinfrastruktūras objektos ap Centrāltirgu – 11. novembra krastmalā, 13. janvāra ielā, Ģenerāļa Radziņa krastmalā, Lastādijas ielā, Emīlijas Benjamiņas ielā un citur.

Velosipēdistu kāju balstus parasti uzstāda vietās, kur velosipēdisti bieži apstājas: pie luksoforiem vai intensīvas satiksmes zonās – dzelzceļa pārbrauktuvēs un krustojumos.

Kāju balsti ir nozīmīgi pilsētvides labiekārtojuma elementi, kuri padara piestāšanu pie krustojuma ar velosipēdu ērtāku un drošāku. Tie ir paredzēti, lai velosipēdists varētu atstutēt kāju, nenokāpjot no velosipēda un nezaudējot līdzsvaru, kamēr gaida, piemēram, pie sarkanās gaismas. Tostarp, tie uzlabo velobraucēja komfortu – katru reizi apstājoties nav jānokāpj no velosipēda, var piestāt pie kāju balsta un atspiesties vai pieturēties ar roku. Tāpat tie uzlabo velosatiksmes plūsmu, velosipēdisti jau ir gatavi sākt mīties uzreiz, kā iespējams, nav jāceļ kāja un jāsāk no stāvus stāvokļa uzsākt gaitu.