Arhīvs birkai: Pilsētvide

Pilsētas kanālā rīdziniekus un tūristus tagad priecēs izgaismotu strūklaku komplekss

Rīgas pilsētas kanālā pie Bastejkalna ir uzstādīts pilnīgi jauns, moderns peldoša tipa izgaismotu strūklaku komplekss, kas tagad priecēs gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus.

“Šāda iecere radās pēc pagājušā gada Rīgas svētkiem, kad bija šādas līdzīgas strūklakas izvietotas kanālā uz pāris dienām. Tāpēc pieņēmām lēmumu uztaisīt pastāvīgas, lai tās sezonā priecē rīdziniekus un viesus, kā arī vairāk piesaista cilvēkus mūsu Rīgas ūdensmalām. Plānojam laika gaitā pievienot arī muzikālo pavadījumu, lai būtu līdzīgi kā citās Eiropas pilsētās, kur darbojas muzikālās strūklakas,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments strūklakas uzstādīja aprīļa beigās, un patlaban tiek veikta iekārtu darbības pārbaude testēšanas režīmā, lai nodrošinātu tās drošu un nepārtrauktu darbību valsts svētku laikā.

Ar šīm jaunajām strūklakām Rīgas pašvaldības pārraudzībā ir 13 strūklakas – desmit stacionārās un trīs peldošās, kas nodotas apsaimniekošanā uzņēmumam “Rīgas meži”.

Strūklakas komplekts veidots kā mūsdienīgs un tehnoloģiski attīstīts ūdens objekts, kas nodrošina dinamisku ūdens formu, apgaismojuma un vadības sistēmu saskaņotu darbību. To veido pieci savstarpēji saskaņoti elementi, kas izgatavoti no korozijizturīgiem materiāliem – rāmja izveidē izmantots nerūsējošais tērauds, savukārt bojas izgatavotas no izturīga plastmasas materiāla, tādējādi nodrošinot drošu, stabilu un ilgmūžīgu ekspluatāciju ūdens vidē.

Strūklaka balstīta uz stabila peldoša nesošā rāmja, bet elektroapgādes un kabeļu sistēma ir īpaši pielāgota drošai un ilgtermiņa darbībai mitros apstākļos. Tā aprīkota ar jaudīgiem sūkņiem, īpaši veidotiem strūklakas uzgaļiem un daudzkrāsu LED apgaismojumu, kas ļauj veidot dažādus vizuāli izteiksmīgus ūdens un gaismas scenārijus. Visas sistēmas darbību pārvalda centralizēts vadības risinājums, kas nodrošina iespēju programmēt dažādus strūklakas darbības režīmus.

Visas uzstādītās iekārtas un tehniskie risinājumi atbilst augstākajām drošības un kvalitātes prasībām un ir sertificēti lietošanai publiskajā ārtelpā. Peldošās strūklakas mūsdienīgais un tehnoloģiski attīstītais risinājums ļauj tuvākajā nākotnē paplašināt tās funkcionalitāti, tostarp papildināt strūklaku ar muzikālu pavadījumu noteiktos laikos un pilsētas pasākumu laikā.

 

Rīgas iedzīvotāju biedrības iesaistās apkaimju sakopšanā

Turpinot 2023. gada rudenī aizsākto praktiskā atbalsta sniegšanu Rīgas iedzīvotāju biedrībām, arī šopavasar galvaspilsētas pašvaldība aicināja iedzīvotāju biedrības pieteikties melnzemei, kompostam, zāliena sēklām un atkritumu konteineriem, lai pašrocīgi sakoptu pašvaldībai piederošas teritorijas apkaimēs.

Šopavasar tika atbalstītas Rīgas iedzīvotāju biedrību 23 iniciatīvas.

Kopumā iedzīvotāju biedrībām darbu veikšanai tika piegādāti 204 kubikmetri melnzemes un 35 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 128 kg zāliena sēklu. Sešās adresēs tika nodrošināti arī konteineri teritorijās esošo atkritumu savākšanai.

Rīgas iedzīvotāju biedrības ar pašvaldības sniegto praktisko atbalstu nodrošinājušas vides labiekārtojumu ieviešanu savās apkaimēs – ierīkotas jaunas vietas zālienam, puķu dobēm, atjaunotas apdobes, kā arī savākti atkritumi. Vairākas iedzīvotāju biedrības teritorijas sakopšanas darbus veica tieši Lielās talkas dienā, 25. aprīlī. Atsevišķās vietās darbs pie teritoriju labiekārtošanas vēl turpinās.

Atbalstu iedzīvotāju biedrībām organizēja un nodrošināja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs (RAIC), sadarbojoties ar SIA “Rīgas meži” un Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldi.

Jau ceturto gadu Rīgas pašvaldība sniedz praktisku atbalstu tām iedzīvotāju biedrībām, kas vēlas sakopt kādu pašvaldības zemes gabalu, veidojot pievilcīgāku vidi savā apkaimē. Šādu atbalsta mehānismu Rīgas pašvaldība sāka, atsaucoties uz pašu iedzīvotāju interesi savām rokām labiekārtot pašvaldībai piederošas teritorijas apkaimēs.

Reaģējot uz iedzīvotāju vēlmi pašiem uzlabot apkārtējo vidi, RAIC praktisku palīdzību biedrībām sniedz jau kopš 2023. gada rudens. Pagājušajā gadā tika atbalstītas 53 Rīgas iedzīvotāju biedrību iniciatīvas sakopt pašvaldības teritorijas, padarot apkaimes pievilcīgākas. Kopumā darbu veikšanai tika piegādāti 408 kubikmetri melnzemes un 54 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 229 kilogrami zāliena sēklu. Desmit vietās tika nodrošināti konteineri atkritumu savākšanai.

Šī iniciatīva ir labs piemērs tam, kā iesaistīt iedzīvotājus pilsētvides sakārtošanā, stiprinot piederības sajūtu un atbildību par savu dzīvesvietu. Turklāt tā sniedz iespēju kaimiņiem saliedēties un kopīgi darboties, pārvēršot darbu veikšanu par nelielu apkaimes talku.

 

Rīgas domes koalīcija vienojas par Vecās Ģertrūdes baznīcas laukuma projekta virzību

(precizējums 23.04.2026.g.publikācijai) Rīgas pašvaldība realizēs Ģertrūdes ielas projektu – seguma atjaunošanu posmos no A. Čaka līdz K. Barona ielai un no Brīvības līdz Skolas ielai, tajā skaitā ūdensvada izbūves darbus 195 m garumā ielas posmā no Vecās Ģertrūdes baznīcas līdz Skolas ielai, taču citādā veidā, nekā iepriekš lemts.

 Koalīcija vienojās, ka pirmo gadu pēc remonta tiks saglabāta satiksme ap vecās Ģertrūdes baznīcu darba dienās no plkst. 7.00 līdz 19.00. Atļautais braukšanas ātrums varētu būt 20 kilometri stundā.

 Pārējā laikā – darbadienu vakaros un brīvdienās – rotācijas aplis ap baznīcu tiks atvēlēts gājējiem, satiksmi atļaujot tikai vietējiem iedzīvotājiem, transportlīdzekļiem ar atļaujām iebraukšanai stāvvietās un valsts dienestiem, piemēram, ugunsdzēsējiem un neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.

 Otrajā gadā pēc remontdarbu pabeigšanas rotācijas aplis ap baznīcu tiks atvēlēts gājējiem visās dienās. Šajā laikā satiksme ap Ģertrūdes baznīcu tiks atļauta tikai vietējiem iedzīvotājiem, transportlīdzekļiem ar atļaujām vai valsts dienestiem.

 Pēc otrā gada plānots rīkot iedzīvotāju un uzņēmēju aptauju par ieviesto izmaiņu ietekmi un novērtējumu, lai lemtu, kurš no šiem modeļiem ir piemērotākais un pēc izvērtēšanas tas tiks īstenots.

Iniciatīvu par gājēju zonas izveidi ar ielas labiekārtojumu pie Vecās Ģertrūdes baznīcas jau 2020. gadā iesniedza Rīgas Centra attīstības biedrība līdzdalības budžeta konkursā, kas guva vislielāko iedzīvotāju atbalstu (3490 balsis). Projekts paredzēja rotācijas apli daļēji pārveidot par labiekārtotu pastaigu un atpūtas zonu pie baznīcas ieejas, vienlaikus saglabājot satiksmi un pielāgojot tās organizāciju.

Šobrīd šis priekšlikums ir saskaņots ar ieinteresētajām pusēm – apkaimes uzņēmēju, restorānu saimnieku un citu iesaistīto pušu iebildumiem.

Koalīcija arī vienojās, ka jaunais risinājums būs jāsaskaņo ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, Pilsētas arhitektu dienestu un pilsētas galveno arhitektu, nodrošinot tam pievienoto vērtību publiskajā ārtelpā atbilstoši Ģertrūdes baznīcas un apkārtējo ēku vēsturiskajam veidojumam.

Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentam tiks uzdots izstrādāt optimālos risinājumus satiksmes organizēšanai.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītāja Marta Kotello:

“Man ir svarīgi, lai šis projekts sešus gadus pēc iesniegšanas Līdzdalības budžeta projektu konkursā izkustētos no nulles punkta. Ar kolēģiem esam vienojušies projektu realizēt pa kārtām, kas jau pirmajā gadā paredz gan būtisku satiksmes mierināšanu, gan laukumu pilnībā atdot gājējiem nedēļas nogalēs un vakaros. Respektējam arī uzņēmēju organizāciju viedokli, tādēļ esam vienojušies par šādu risinājumu.”

Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājas vietnieks Ansis Pūpols:

“Esmu priecīgs, ka ir sperts plats solis pretī tam, lai Rīgas centra attīstības biedrības iecerēto Ģertrūdes laukuma rekonstrukciju sabalansētu ar citu sabiedrības grupu vajadzībām un laukuma īstenošanai piešķirtu jaunu pievienoto vērtību absolūti demokrātiskā veidā.”

 

Mārupītes mežaparkā atklāts jauns bērnu rotaļu laukums; plānota tālāka parka attīstība

28. aprīlī, Mārupītes mežaparkā, Ozolplacī Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks svinīgi atklāja jaunu bērnu rotaļu laukumu, kas ir daļa no pašvaldības veiktās vērienīgās mežaparka infrastruktūras uzlabošanas, lai padarītu šo iecienīto rekreācijas vietu vēl pieejamāku, drošāku un pievilcīgāku apmeklētājiem.

“Šis ir sen gaidīts labiekārtošanas projekts Pārdaugavas iedzīvotājiem, kas uzlabos atpūtas iespējas Bieriņu apkaimei. Projekta pirmajās trīs kārtās jau esam veikuši teritorijas labiekārtošanu, bet nākamajos gados pēdējās trīs kārtās – jau līdzīgi Uzvaras parkam – izveidosim aktīvā sporta un tematiskās zonas,”

uzsvēra E. Ratnieks.

“Rīgai jāattīstās ar skaidru mērķi – būt ģimenēm draudzīgai pilsētai. Šodien Mārupītes mežaparkā atklājām vietu, kas radīta bērniem, ģimenēm un kopīgai atpūtai, vienlaikus saglabājot dabas vērtības. Šādi projekti ir īpaši nozīmīgi ģimenēm ar bērniem, kurām nepieciešama pieejama, droša un kvalitatīva vide, kur bērni var augt, spēlēties un būt kopā. Paldies visiem, kuri iesaistījās šī projekta īstenošanā – gan apkaimes biedrībai, gan Mājokļu un vides departamentam – lai šī vieta kļūst par iemīļotu satikšanās un prieka telpu ikvienam!”

sacīja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas un Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija.

Projekts aptver Mārupītes mežaparka teritoriju Bieriņu apkaimē, kas stiepjas no Dauguļu ielas līdz Tēriņu ielai, kopumā 15,5 hektāru platībā. Šeit atrodas gan vērtīgas dabas teritorijas ar aizsargājamām sugām un biotopiem, gan jau zināmais Zaļais veloceliņš un Akmens dārzs ar tēlnieka Induļa Rankas darbiem.

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments šajā pavasarī pabeidzis īstenot trīs no sešām projekta kārtām.

Darbu gaitā veikti šādi uzlabojumi:

1.kārta – Mārupītes caurteku atjaunošana: uzstādītas trīs jaunas caurtekas, atjaunots grants un asfaltsegums, kā arī sakoptas esošās caurtekas.
2.kārta – Apgaismojuma un elektroapgādes izbūve: izbūvēti 6000 metru apgaismojuma tīkli un uzstādīti 196 jauni gaismekļi, kas būtiski uzlabos parka drošību un pieejamību tumšajā diennakts laikā.
3.kārta – Ozolplača labiekārtojums: šajā parka daļā tapis bērnu rotaļu laukums ar 13 dažādām koka rotaļu ierīcēm, smilšu segumu, atpūtas vietām, šūpuļtīkliem, zviļņiem un ugunskura vietu publiskiem pasākumiem.

Pirmo trīs projekta kārtu realizācija izmaksāja aptuveni 1,1 miljonu eiro, ierēķinot PVN.

Bērnu rotaļu laukuma izveide ir arī sabiedrības līdzdalības panākums – ideja 2022. gadā uzvarēja līdzdalības budžeta konkursā, ko iesniedza Bieriņu apkaimes biedrība. Tā tika iekļauta mežaparka infrastruktūras attīstības projektā, nodrošinot daļēju finansējumu no līdzdalības budžeta līdzekļiem.

Turpmākajās trīs projekta kārtās nākamajos gados plānots turpināt parka teritorijas labiekārtošanu, tostarp jaunu tiltu, laipu, skatu platformu un atpūtas zonu izbūvi, kā arī tiks izveidota skeitošanas un strītbola zona, velosipēdu remonta stacija, suņu pastaigu un mācību laukums u.c. elementi.

2023. gadā Mājokļu un vides departaments realizēja Bieriņu apkaimes biedrības līdzdalības budžeta konkursā iesniegto projektu “Bieriņu apkaimes revitalizācija – mūsu jaunā Rīga”. Projekta gaitā tika sākta parka centrālā laukuma sakārtošana, ierīkota autostāvvieta, norobežota parka teritorija no Slampes ielas. Infrastruktūras izbūves projektā paredzēts šos darbus turpināt.

Bērnu laukuma atklāšana Mārupītes mežaparkā (28.04.26.)30

Pabeigta atmežošana dzelzceļa uzbēruma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi izbūvei

Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras Rīgas lidostā projekta ietvaros pabeigta atmežošana Mūkupurva apkārtnē 6,9 hektāru platībā, sagatavojot teritoriju dzelzceļa uzbēruma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi izbūvei.

Pabeidzot atmežošanu, atcelti iepriekš noteiktie satiksmes ierobežojumi Gaviezes ielā pie adreses Gaviezes iela 8a.

Atmežošana nepieciešama, lai šogad varētu uzsākt dzelzceļa uzbēruma un K. Ulmaņa gatves dzelzceļa pārvada izbūvi, realizējot esošā sliežu ceļu platuma (1520 mm) dzelzceļa savienojuma izveidi posmā Rīgas lidosta – Imanta (Zolitūdes iela), kas nākotnē nodrošinās pasažieru pārvadājumus starp Rīgas lidostu un Rīgas Centrālo staciju.

No kokiem un krūmiem kopumā attīrāmā teritorija ir gandrīz 20 ha, no kuras apmēram 6,6 ha bija meža teritorija. Atmežošanas darbus nodrošināja Latvijas valsts meži, kas darbus paveica mēneša laikā. Pārējās teritorijas atbrīvošanu, kā arī Rail Baltica trases posma būvdarbus nodrošinās Rail Baltica Rīgas lidostas stacijas būvnieks B.S.L. Infra.

Darbi tiks turpināti ar ārpus meža augošo koku ciršanu pārējā posma teritorijā un ēku demontāžu Rail Baltica nodalījuma joslā.

Atmežotajās teritorijās drīzumā tiks uzsākti zemes darbi uzbēruma būvdarbiem, kā arī sagatavošanās darbi pārvada pār K. Ulmaņa gatvi būvdarbiem.

 

Esi noteicējs savā apkaimē un iesniedz projekta ideju līdzdalības budžeta konkursā

No 7. aprīļa līdz 6. maijam atvērta projektu iesniegšana līdzdalības budžeta konkursam portālā geolatvija.lv. Konkurss notiek jau astoto gadu.

Konkursa mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem tieši lemt par pilsētas budžeta daļas izlietojumu un uzlabot publisko vidi savā apkaimē, savukārt pašvaldībai gūt atgriezenisko saiti par iedzīvotājiem nepieciešamiem pilsētvides uzlabojumiem.

Projekta ideju var iesniegt persona, kura sasniegusi vismaz 16 gadu vecumu, kā arī biedrība vai nodibinājums, kurā nav pašvaldības dalības.

Lai iesniegtu projektu nepieciešams:

 izdomāt projekta ideju, nosaukumu un sagatavot projekta aprakstu;

 noskaidrot interesējošo zemesgabalu, kurā vēlies īstenot savu ideju (adresi un kadastra numuru);

 uzzināt, kam pieder šis zemesgabals;

 ja zemesgabals pieder privātai vai juridiskai personai, saņemt īpašnieka vai īpašnieku saskaņojumu;

 zemesgabalu piederības noskaidrošanai izmantot GEORĪGA portālu (privāto personu dati netiek atklāti, bet pieejama vispārīga informācija);

 sagatavot izmaksu tāmi, projekta skici un vizualizāciju;

 apmeklēt geolatvija.lv sadaļu “Līdzdalības budžets” un aizpildīt projekta pieteikumu.

 

Iesniedzamie projekti iedalās trīs kategorijās:

  • infrastruktūras projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro),
  • iekšpagalmu projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro),
  • sociālo inovāciju jeb nemateriālie projekti (finansējums vienam projektam līdz 50 000 eiro).

Arī šogad projektu iesniegšana un balsošana notiek Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv , kuru izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2 850 000 eiro.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas pašvaldība rīko kopš 2019. gada, kopā septiņos konkursa norises gados atbalstīti 64, ieskaitot 2025. gadu, iedzīvotāju iesniegtie projekti.

Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu.

 

Pateicoties iedzīvotāju iniciatīvai, top Vecās Ģertrūdes baznīcas laukuma projekts

Šogad tiks īstenots līdzdalības budžeta projekts, kas paredz gājēju zonas izveidi, ielas labiekārtojumu ar seguma maiņu pie Vecās Ģertrūdes baznīcas. Iniciatīvu jau 2020. gadā iesniedza Rīgas Centra attīstības biedrība. Pašvaldība atgādina, ka arī šogad iedzīvotāji var kļūt par noteicējiem savās apkaimēs un iesniegt projekta ideju līdzdalības budžeta konkursā līdz 6. maijam.

Rīgas pašvaldības Investīciju plānā 2026.–2028. gadam ir apstiprināts projekts Ģertrūdes ielas seguma atjaunošanai posmā no A. Čaka ielas līdz Skolas ielai. Projekts paredz seguma atjaunošanu posmos no A. Čaka līdz K. Barona ielai un no Brīvības līdz Skolas ielai. Tajā skaitā plānota arī teritorijas labiekārtošana pie Vecās Ģertrūdes baznīcas.

Ģertrūdes laukuma projektā plānota gājēju zonas izveide, vienlaikus saglabājot satiksmi un pielāgojot tās organizāciju. Gājēju zonu paredzēts veidot pie ieejas baznīcā – posmā no Ģertrūdes ielas 10. nama līdz Brīvības ielas 55 namam. Tā tiks veidota, izvietojot labiekārtojuma elementus, kuros tiks stādīti koki. Tāpat tiks atjaunotas esošās koku apdobes, sakārtojot gājēju ietvju zonu.

Lai sakārtotu apakšzemes komunikācijas un nodrošinātu ielas pilnīgu atjaunošanu, tiks veikti ūdensvada izbūves darbi 195 m garumā ielas posmā no Baznīcas līdz Skolas ielai. Plānots atjaunot bruģa segumu ietvēm aptuveni 2 681 m² platībā un brauktuvei – aptuveni 4 117 m².

Satiksmes organizācija

Pie Ģertrūdes baznīcas tiks reorganizēta satiksme, slēdzot caurbraukšanu tikai baznīcas priekšlaukumā, savukārt pārējā teritorijā saglabājot autokustību. Esošais rotācijas aplis pie baznīcas tiks pārvērsts par labiekārtotu pastaigu un atpūtas zonu, tādējādi veidojot pievilcīgu publisko telpu vienā no Rīgas skaistākajām vietām.

Ģertrūdes baznīcas laukumā būs slēgta tikai daļa no rotācijas apļa, tādējādi saglabājot iespēju autobraucējiem pārvietoties ierastajos maršrutos, nedaudz mainot braukšanas virzienu.

No Brīvības ielas būs atļauts labais pagrieziens līdz Ģertrūdes ielai 10, nodrošinot piekļuvi iebraukšanai pagalmā. Savukārt, braucot pa Baznīcas ielu, pie baznīcas izveidosies T veida krustojums, kur būs iespējams iebraukt esošajā publiskajā autostāvvietā. Tāpat autotransporta kustība tiks saglabāta atlikušajā rotācijas apļa daļā, nodrošinot iespēju turpināt braukšanu pa Baznīcas ielu.

Autostāvvietu zona tiks veidota posmā no baznīcas līdz Skolas ielai, kopumā paredzot 13 stāvvietas. Ir ņemtas vērā arī esošās kafejnīcas un viņu intereses – tiks izveidota piegādes zona, kā arī tiek saglabāta iespēja piecas stāvvietas vasaras sezonā īslaicīgi pārveidot, lai to vietā varētu izvietot āra terases.

Personām ar invaliditāti būs atvēlētas divas autostāvvietas.

Kopējais finansējums projektam – Ģertrūdes ielas seguma atjaunošanai posmā no Aleksandra Čaka ielas līdz Skolas ielai – šogad paredzēts 900 000 eiro. Atklātā konkursa rezultāti tiks paziņoti 5. maijā, kad būs zināmas arī precīzās projekta īstenošanas izmaksas.

Vairāk par Līdzdalības budžeta projektu konkursā iesniegto projektu – ŠEIT.

 

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienā Rīga aicina domāt par mūsu valsts pamatvērtībām – brīvību, atbildību, pēctecību

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienai veltītā pilsētvides vizuālās identitātes kampaņa Rīgā meklē saikni starp jauno paaudzi un viņu dzimtas mantojumu, atklājot saikni starp vērtībām, ko pārmantojam no paaudzes paaudzē un nesam tālāk, un mūsu pašu ieguldījumu, kas mijiedarbojoties nodrošina stipras un ilgtspējīgas valsts attīstību.

Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienai veltītā kampaņa pilsētvidē ir vizuāls un emocionāls stāsts par paaudžu nepārtrauktību, identitāti un dzimtas vērtībām mūsdienu sabiedrībā. Tā centrā ir mūsdienu Rīgas jaunietis savā darba, mācību vidē, kuru papildina viņa dzimtas senča fotogrāfija no pirmā Latvijas neatkarības posma, veidojot simbolisku dialogu starp pagātni un tagadni.

Rīgas 4. maija kampaņa pilsētvidē atspoguļo mūsdienu jauniešu profesijas un dzīvesveidu, vienlaikus saglabājot un aktualizējot dzimtas arhīvus. Tā veicina interesi par ģimenes vēsturi, stiprina piederības sajūtu un rosina dialogu starp paaudzēm.

Projekts realizēts diptiha formā – divi attēli līdzās: jaunietis tagadnē un senču – dzimtas attēls pagātnē, saglabājot cieņu pret arhīva materiāliem un izceļot kontrastus – apģērbs, darba vide, tehnoloģijas.

Pilsētvides vizuālo noformējumu veidojis fotogrāfs Reinis Hofmanis, grafisko dizainu – Matīss Zvaigzne.

Latvija nav tikai ģeogrāfiska teritorija kartē — tā ir kultūras, valodas un vēsturiskās pieredzes kopums, kas veido cilvēka piederības sajūtu. Latvijas vēsture ir daudzu paaudžu veidots stāsts, kurā brīvība ne vienmēr bijusi pašsaprotama. Neraugoties uz dažādiem pārbaudījumiem, latviešu tauta ir spējusi saglabāt savu identitāti, valodu un kultūru. Latvijas pagātne ir cieši saistīta ar tās tagadni, un ikviens sabiedrības loceklis ir šīs nepārtrauktības daļa.

Dzimtas mantojums nav tikai pagātnes liecība, bet nozīmīgs resurss personīgajā izaugsmē. Tas sniedz piederības sajūtu, iekšēju stabilitāti un izpratni par savu vietu sabiedrībā. Raugoties nākotnē, jaunieši apzinās savu atbildību ne tikai saglabāt dzimtas un tautas mantojumu, bet arī to attīstīt.

Rīgas pašvaldība aicina ikvienu arī savās sociālo tīklu platformās, pievienojot mirkļbirku #manadzimta, dalīties ar fotogrāfijām profesionālajā vidē – birojā, darbnīcā, slimnīcā, uz skatuves, sportojot, mācībās vai citviet, blakus šim attēlam pievienojot dzimtas senča fotogrāfiju no pirmā Latvijas neatkarības posma, tādējādi pastāstot savu un savas dzimtas stāstu.

Kampaņas sauklis “Mana Latvija. Mana atbildība” ir Latvijas Zemessardzes rosināta iniciatīva, kuras nolūks ir mudināt ikvienu no mums aizdomāties par mūsu personisko lomu un rīcību Latvijas stiprināšanā.

 

Rīgā atvieglos reklāmas izvietošanu un uzlabos pilsētvides kvalitāti

Lai mazinātu birokrātisko slogu un uzlabotu reklāmas vizuālo kvalitāti pilsētvidē, Rīgas dome trešdien, 22. aprīlī, pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos “Par reklāmas, reklāmas objektu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā”.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda:

“Šo grozījumu mērķis ir atvieglot reklāmas izvietošanas procesu visām iesaistītajām pusēm un stiprināt sabiedrības izpratni par sakārtotu vidi. Pēc sarunām ar uzņēmējiem un attīstītājiem ieviešam skaidrākus un saprotamākus noteikumus reklāmas izvietošanai, kas ļaus komersantiem vienkāršāk plānot savu darbību. Vienlaikus tā mazināsim vizuālo haosu pilsētā, ko rada daudzveidīgie reklāmas objekti.”

Ar grozījumiem atvieglotas prasības reklāmas vai reklāmas objektu izvietošanai uz iekārtām (kafijas automātiem, pakomātiem u. tml.) pie tirdzniecības centru fasādēm, tāpat atvieglotas prasības, kas saistītas ar telpisko burtu un logotipu izvietošanu uz ēku fasādēm, kā arī turpmāk pašvaldības izsniegtā ielu tirdzniecības atļauja būs uzskatāma arī par atļauju reklāmas izvietošanai, ja reklāma uz tirdzniecības teltīm, saulessargiem, iekārtām, ēdienkaršu slietņiem un stendiem tiks izvietota pēc pašvaldības noteiktajiem paraugiem.

Turpmāk kā reklāmas izkārtnes nevarēs izmantot reklāmkarogus jeb tā sauktos pludmales karogus. Tos būs atļauts izvietot tikai ūdens transporta piestātnēs, kā arī publisko pasākumu norises vietās. Šie ierobežojumi neattieksies uz reklāmas objektu izvietošanu pilsētvidē t. sk. priekšvēlēšanu aģitācijas reklāmu.

Lai uzlabotu skatlogu vizuālo kvalitāti laikā, kad telpas ir tukšas un netiek izmantotas saimnieciskajai darbībai, turpmāk reklāma, kas izvietota logu, skatlogu un durvju stiklotajās daļās par telpu vai ēku pārdošanu vai iznomāšanu, būs jānoformē atbilstoši pašvaldības izstrādātajiem tipveida paraugiem, tā neveidojot lielus necaurredzamus laukumus.

Izvērtējot jaunu vietu reklāmas objektu izvietošanai uz pašvaldības zemes, turpmāk tiks ņemts vērā, cik daudz šādu objektu atrodas konkrētajā ielas posmā, lai nepieļautu pārmērīgu reklāmas objektu koncentrāciju viena kvartāla ietvaros, kas var būtiski ietekmēt apkaimes vizuālo raksturu.

Lai mazinātu pilsētā izvietoto digitālo ekrānu negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labsajūtu, kā arī uzlabotu satiksmes drošību, ir noteikts maksimāli pieļaujamais izstarotās gaismas daudzums visiem digitālajiem ekrāniem. Līdz šim Ministru kabineta noteikumi Nr. 402 šādas robežvērtības noteica tikai digitālajiem reklāmas objektiem ar piesaisti zemei, kas izvietoti gar ceļiem, taču turpmāk šīs prasības attieksies arī uz ekrāniem, kas izvietoti uz būvēm publiskās vietās vai vērsti pret tām.

Skatlogu noformējums – logu ailes 
Reklāmas izvietojums uz saulessarga un tirdzniecības teltīm
Tipveida risinājumi slietņiem un ēdienkaršu stendiem 

 

Līdz 30. jūnijam visā valstī spēkā ārpus meža augošu koku ciršanas aizliegums

Rīgas pašvaldība atgādina, ka, lai aizsargātu ligzdošanas laikā putnus un kokus to plaukšanas periodā, no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam, visā valstī ir spēkā ārpus meža augošu koku ciršanas aizliegums. Izņēmumi ir augļu koki un koki kuru celma diametrs nepārsniedz 20 cm, kā arī bīstamas situācijas, kad koka ciršana ir neatliekama.

Aizliegumu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” un tas attiecas uz visiem tiem kokiem, kuru ciršanai nepieciešama pašvaldības atļauja.

Šajā laika posmā nedrīkst cirst kokus arī tad, ja iepriekš saņemta pašvaldības atļauja vai koku ciršana paredzēta būvatļaujā. Ja koks nav nocirsts līdz 15. aprīlim, to drīkstēs darīt tikai pēc 30. jūnija.

Aizliegums neattiecas uz augļu kokiem, krūmiem un jauniem kokiem, kuru celma diametrs vēl nav sasniedzis 20 cm. Tāpat atļauts cirst bīstamus kokus, ja tie apdraud infrastruktūru, cilvēku veselību, dzīvību vai īpašumu, kā arī ja nepieciešams uzlabot satiksmes drošību. Lai izvairītos no pārkāpumiem, pirms šādu koku nociršanas tie obligāti jānofotografē, fiksējot redzamus bojājumus (piemēram, paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs), un informācija jānosūta Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz e-pastu pad@riga.lv.

Šajā laikā īpašnieki drīkst veikt ar koku kopšanu saistītos darbus, tostarp vainagu apgriešanu vai bīstamo zaru nozāģēšanu, ja trīs gadu periodā lapotnes masa netiek samazināta par vairāk nekā 20 % un šādi darbi jāveic sertificēta kokkopja (arborista) uzraudzībā. Ja vainaga kopšana tiek veikta neatbilstoši prasībām un bez speciālista piesaistes, to var uzskatīt par koka bojāšanu.

Ja iedzīvotāji konstatē patvaļīgu koku ciršanu vai bojāšanu, aicinām ziņot Rīgas pašvaldības policijai. Par šādiem pārkāpumiem, saskaņā ar Meža likumu, var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu: fiziskajām personām līdz 140 naudas soda vienībām, juridiskajām personām – līdz 280 naudas soda vienībām.