Raksti

Pašvaldība uzlabos vides pieejamību 13 sociālo pakalpojumu ēkās

, , , , , , , ,

Rīgas pašvaldība ir parakstījusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par vides pieejamības pasākumu nodrošināšanu 13 sociālo pakalpojumu ēkās:

● Mazjumpravas ielā 8 (Rumbula);
● Avotu ielā 31 k-2 (Avoti);
● Balvu ielā 11 ( Maskavas forštate);
● Ludzas ielā 43 (Maskavas forštate);
● Avotu ielā 31 k-1 (Avoti);
● Kolkasraga ielā 18 (Āgenskalns);
● Ūnijas ielā 49 (Teika);,
● Eiženijas ielā 1E (Dzirciems),
● Imantas 8. līnijā 1 k-3-1A (Imanta);
● Vidrižu ielā 1A (Teika);
● Biešu ielā 6 (Torņakalns);
● Maskavas ielā 208 (Maskavas forštate);
● Ezera ielā 21-32 (Mīlgrāvis).

Projekta mērķis ir visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti un funkcionālajiem traucējumiem, nodrošināt pieejamību 13 sociālo pakalpojumu ēkām. Ēkās ir izvietotas patversmes, sociālie dienesti, aprūpes centri, sociālie dienesti un grupu mājas dzīvokļi, kuros projekta ietvaros plānots nodrošināt dažādus vides pieejamības pasākumus – speciālos marķējumus, pielāgotus ērtībām sanitāros mezglus, labiekārtotus pandusus, liftus, piebraucamos celiņus u.c.

Projekta kopējās izmaksas ir 2 436 451 eiro, no tiem Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda finansējums ir 2 013 595 eiro, bet Rīgas pašvaldības finansējums – 422 855 eiro.

Līgumus ar būvdarbu veicējiem plānots noslēgt līdz oktobra beigām. Projektu plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām. Projektu administrē Rīgas domes Īpašuma departaments.

/no

Mainīts pieturvietas “Kazarmu iela” nosaukums

No 4. septembra mainīts pieturvietas “Kazarmu iela” nosaukums. Pieturvietas nosaukums pārdēvēts uz “Kazarmu iela/Lielie kapi”.

Iniciatīva par pieturvietas nosaukuma maiņu nāca no grāmatas “Lielie kapi Rīgā” autora Jura Millera puses, ņemot vērā, ka mūsdienās Lielie kapi ir starptautiskas nozīmes sakrālā tūrisma objekts, kuram šogad apritēja 250. gadadiena. Ideja guva atbalstu arī apkaimes iedzīvotāju aptaujā. Tomēr pieturvietai saglabāts dubultnosaukums, jo Kazarmu iela ir vēsturiskais toponīms, kas stāsta par apkaimes vēsturi. Tālāk iecere par pieturvietas nosaukuma maiņu tika virzīta izskatīšanai Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas sēdē, kur tā saņēma vienbalsīgu atbalstu.

🔹 11. tramvaja maršrutā no 4. septembra tiek atskaņota informācija par pieturas nosaukuma maiņu.

“Lielie kap” ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Teritorijā starp Mēness, Miera, Kluso un Klijānu ielu atrodas Latvijai nozīmīgu cilvēku atdusas vietas, tajos saglabājušies augstvērtīgi arhitektūras, mākslas un vēstures pieminekļi, kuri atspoguļo 18. gs. beigu – 20. gs. vidus raksturīgākos mākslas stilus. Kopumā Lielajos kapos atrodas 35 pieminekļi ar īpaši aizsargājamo statusu. Vēsturiski kapi šajā vietā sāka veidoties 18. gadsimta beigās, kad Krievijas impērijā plosījās mēris. 1772. gada decembrī imperatore Katrīna II izdeva ukazu, ar kuru aizliedza mirušos apbedīt pilsētas teritorijā. Lielos kapus iesvētīja un lietošanai nodeva 1773. gada 7. maijā. Lielajos kapos uzstādīti mākslinieciski augstvērtīgi pieminekļi, kuri atspoguļo 18. gadsimta beigu – 19. gadsimta vidus raksturīgākos mākslas stilus.

Par citām pārdēvētām pieturvietām 2023.gadā var iepazīties – Šeit

/no

Daugavas labajā un kreisajā krastā taps 17 jauni spēļu un rekreācijas laukumi

, , , , , , , , , , ,

Noslēgušies iepirkumi projektu izstrādei spēļu un rekreācijas laukumu izveidošanai Daugavas labajā, gan kreisajā krastā, iekļaujot vairākas Rīgas apkaimes. Septiņpadsmit zemesgabalos izstrādās labiekārtojuma un apgaismojuma projektus.

🔹 Daugavas labajā krastā spēļu un rekreācijas laukumu projekta izstrāde plānota:

  • zemesgabalā iepretī Madaru ielai 13 un Kraujas ielai 24 (Berģu apkaimē);
  • Vecmīlgrāvja 6. līnijas ēku nr. 2. un 4. piegulošajā teritorijā (Vecmīlgrāvja apkaimē);
  • zemesgabalā starp Malienas ielas 74 un Juglas ielas 53 ēku (Juglas apkaimē);
  • Brīvības ielā 124 (Centra apkaimē);
  • Ropažu ielā pie ēkām nr. 28 un 34 (Teikas apkaimē).

Pļavniekos un Purvciemā kopā realizēs sešus projektus:

  • zemesgabalā starp Dž. Dudajeva gatves ēkām nr. 5 un 7;
  • zemesgabalā starp Brāļu kaudzīšu ielas ēkām nr. 4, 6 un Ilūkstes ielu 16a;
  • zemesgabalā starp Varavīksnes gatves ēkām nr. 1 un 3;
  • zemesgabalā starp Zvaigznāja gatves ēkām nr. 5 un 7;
  • teritorijā Nīcgales ielā starp ēkām nr. 8, 12, 14 un 16;
  • zemesgabalā starp Stirnu ielas 12 un Purvciema ielas 46 un 48 ēku.

🔹 Daugavas kreisajā krastā projektu izstrāde paredzēta:

  • Zentenes ielas 2 un 4 iekšpagalmā (Imantas apkaimē);
  • zemesgabalā starp Progresa ielas 12 un Bebru ielas 4 ēku (Imantas apkaimē);
  • zemesgabalā iepretim Lielirbes ielai 6 un Fridriha Candera ielai 25 (Šampētera apkaimē);
  • teritorijā starp Priedaines un Augšzemes ielu (Zolitūdes apkaimē);
  • teritorijā starp Kurpnieku, Mazās Kandavas un Krūtes ielu (Zasulauka apkaimē).

Projektu izstrāde un autoruzraudzība sākta arī spēļu un rekreācijas laukuma izveidošanu Daugavgrīvā. Projektēšanas vieta – zemesgabals Daugavgrīvā, kas atrodas kvartālā starp Parādes, Plēksnes un Slimnīcas ielu. Darbu ietvaros izstrādās labiekārtojuma un apgaismojuma projektu. Laukumā paredzēta spēļu zona lielākiem bērniem, sporta zona ar vingrošanas rīkiem, kā arī labiekārtojuma elementi (soliņi, velostatīvi un atkritumu tvertnes).

Laukumu projektēšanas darbi ilgs četrus mēnešus. Pēc 2024. gada pašvaldības budžeta apstiprināšanas un atbilstoši piešķirto līdzekļu sadalījumam būs organizēts iepirkums par būvdarbu veikšanu. Projektus administrē Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvalde.

Projektu realizācija atbilst pašvaldības ilgtermiņa attīstības mērķiem – ērta, droša un iedzīvotājiem patīkama pilsētvide. Savukārt Rīgas attīstības programma 2021.-2027. gadam kā vienu no uzdevumiem paredz publiskās ārtelpas daudzveidīgas attīstības veicināšanu un apkaimju nozīmes/identitātes stiprināšanu. Realizējot šos projektus, apkaimēs būs nodrošināta atraktīva pilsētvide, kas veicina iedzīvotāju socializēšanos, kā arī rada apkaimju pievilcību un sekmē apkaimes identitātes veidošanos. Izveidotie rotaļu laukumi nodrošinās iedzīvotājiem iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku dzīvesvietas tuvumā.

/no

“Mikrorajonu vasara” noslēguma pasākums un urbānā spēļu dārza atklāšana

📌Atrašanās vieta kartē

Mikrorajona pagalms ir daudzu Rīgas dzīvojamo rajonu vislielākā vērtība – šīm zaļajām oāzēm ir vislielākais potenciāls dot gandarījumu un ļaut satikties to lielajiem un mazajiem iedzīvotājiem. Taču tiem, dažādu iemeslu dēļ, nav pievērsta liela uzmanība.

Mūsu veidotās instalācijas mērķis ir parādīt, ka pastāv alternatīva bezpersoniskiem, standartizētiem pagalmu labiekārtojuma risinājumiem, veidojot dialogu ar apkārtējo vidi un tās vēsturi. Instalācija ir dažādu formu, kā arī cilvēku satikšanās vieta, kurā redzamas sasauces ar mikrorajonu pagalmu estētiku, kas daudziem rada pozitīvas asociācijas ar bērnību, pavadītu brīvā savas dzīvojamās vides pētniecībā un piedzīvojumos.

🔹 Objektu radījusi studio SIJA.

Atklāšanas pasākuma laikā būs iespēja satikt projekta veidotājus, domubiedrus, kā arī pašiem izmēģināt urbāno spēļu dārzu.

Šis pasākums noslēgs projektu “Mikrorajonu vasara”, kā ietvaros aplūkojām blokmājas ne tikai kā arhitektūras un kultūrvēstures mantojumu, bet arī kā sociālu fenomenu, kas gadu desmitiem ļāvis līdzās pastāvēt dažādām sabiedrības grupām, vecumposmiem un tautībām.

PASĀKUMA PROGRAMMA:

  • 18.00 – Atklāšanas runas, iepazīstināšana ar projektu, tā gaitu un paveikto;
  • 18.15 – Rotaļlaukuma demonstrācija;
  • 18.30 – Pikniks, sarunas, atvadas.
/no

Iznākusi invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” raidījuma “Pāreja” sestā epizode

Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” veidotais raidījums “Pāreja” ļauj iepazīt sabiedrības dažādību aizraujošā veidā un rosina ikvienu paskatīties uz notikumiem un lietām no cita skatu punkta. Augustā iznākusi raidījuma sestā epizode, turpinot rādīt iespējas, kā ikviens no mums var nest pozitīvas pārmaiņas savā un līdzcilvēku dzīvē.

🌿 Katrā raidījumā sabiedrībā zināms un iemīļots cilvēks ielūkojas kādas nevalstiskās organizācijas ikdienā, lai uzzinātu par iespējām pašiem caur brīvprātīgo darbu gan palīdzēt līdzcilvēkiem, gan arī gūt vērtīgas zināšanas un prasmes sev. Sestajā raidījumā kopā ar dramaturģi Aneti Konsti var uzzināt, ko ikdienā dara biedrība “Dauna sindroms Latvija”, un ieskatīties biedrības rīkotās bērnu nometnes norisē.

Raidījumā ir iespēja ļauties jauniem atklājumiem – šoreiz atklāt tūrisma iespējas, kas ļauj izbaudīt dažādus piedzīvojumus cilvēkiem ar dzirdes, redzes vai kustību traucējumiem, kā arī ikvienam, kuram radušies apgrūtinājumi pašam brīvi pārvietoties.

Arī šā raidījuma noslēgumā sociālās jomas aktualitātes. Šoreiz intervija ar Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktori Zaigu Pūci par integrācijas un sabiedrības saliedētības izaicinājumiem.

🔎 Sestā epizode pieejama šeit

🔎 Raidījumu ikviens interesents var noskatīties “Apeirons” sociālo tīklu kontos – Youtube, Facebook un Instagram. Raidījuma epizodes skatāmas katra mēneša trešajā trešdienā līdz pat 15. novembrim. Kopā skatāmas būs deviņas raidījuma epizodes.

Raidījuma veidošana tiek līdzfinansēta Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas projekta ietvaros.

/no

Pašvaldība vienojas par ciešāku sadarbību ar Latvijas Restorānu biedrību

Lai uzklausītu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu viedokli par aktualitātēm āra terašu izvietošanas jomā šajā vasaras sezonā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments organizēja tikšanos ar Latvijas Restorānu biedrības (LRB), Apkaimju iedzīvotāju centra un Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvjiem.

Tikšanās laikā pašvaldības pārstāvji sniedza uzņēmējiem plašāku informāciju par vasaras terašu izvietošanas atvieglojumiem un Rīgas domes ieviesto parkletu līdzfinansējuma programmu. Proti – tie sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kuri vēlas veidot jaunus parkletus, līdz 30.septembrim var pieteikties Rīgas pašvaldības līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no parkleta uzstādīšanas kopējām izmaksām. Uzņēmējiem jāizvēlas viens no trim pašvaldības piedāvātajiem parkletu tipveida risinājumiem.

Lai uzlabotu informācijas apriti par saskaņošanas procesiem, izmaiņām saistībā ar āra kafejnīcām vai citām, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem nozīmīgām aktualitātēm, tika panākta vienošanās par ciešāku sadarbību. Sanāksmes dalībnieki arī atzina, ka šādas tikšanās jāorganizē regulāri, lai varētu apspriest nozīmīgākās problēmas, ar kurām saskaras uzņēmēji, izvietojot vasaras terases, un pašvaldības pārstāvji varētu sniegt atbalstu to risināšanā.

Tikšanās noslēgumā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides dizaina un inženierbūvju pārvaldes vadītājs Valdis Dombrovskis aicināja sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus neatlikt āra kafejnīcu saskaņošanu uz pēdējo brīdi, atgādinot, ka saskaņošanu uz nākamo sezonu var veikt arī ziemas mēnešos. Savukārt, LRB prezidents Jānis Jenzis aicināja dalībniekus apsvērt iespēju piedalīties Latvijas Restorānu biedrības rīkotajā seminārā šī gada septembrī, kur kāds no pašvaldības pārstāvjiem varētu pastāstīt uzņēmējiem par āra kafejnīcu atviegloto saskaņošanas procesa kārtību.

/no

Labiekārto ieeju Vecrīgā no Brīvības pieminekļa puses

Ceturtdien, 10. augustā, sākas labiekārtošanas darbi Kaļķu ielas posmā starp Vaļņu ielu un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri.

Šonedēļ notiks teritorijā esošo puķu kastu un atpūtas solu pārvietošana, kā arī esošo velosipēdu statīvu demontāža. Labiekārtošanas gaitā, sākot ar 14. augustu, tiks izvietoti jauni puķu podi, kā arī “zaļās salas” jeb integrētie apstādījumi ar apkārt izvietotām virsmām sēdēšanai. Tiks uzstādīti jauni velosipēdu statīvi, un pie Z.A. Meierovica bulvāra esošie puķu podi tiks nomainīti ar jauniem.

Jauno atpūtas elementu izgatavošanu un uzstādīšanu veic SIA “Odukalns Design”, par apstādījumiem rūpējas SIA “Rīgas meži”, savukārt velosipēdu statīvus uzstāda SIA “Rīgas satiksme”.

Gājējiem jārēķinās, ka labiekārtošanas darbu laikā atsevišķas zonas uz Kaļķu ielas tiks norobežotas, lai būtu iespējama droša gājēju plūsma. No Z. A. Meierovica bulvāra puses tiks organizēta labiekārtošanas darbu veikšanai nepieciešamo smago transportlīdzekļu kustība.

Paredzēts, ka labiekārtošanas darbi noslēgsies 17. augustā, lai gājēju zona starp Vaļņu ielu un Z.A.Meierovica bulvāri būtu saposta uz Rīgas dzimšanas dienas svinībām 19. augustā.

/no

Pilnveido normatīvo regulējumu, lai veicinātu degradētu objektu atkārtotu izmantošanu Rīgā

Degradētās vides atjaunošana ir laika un finanšu ietilpīga, tādēļ bieži uzņēmēji vieni to nespēj paveikt un šādas ēkas un zemes ilgstoši paliek neizmantotas. Lai risinātu šo problēmu galvaspilsētā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (PAD) ir uzsācis starptautisku Interreg Europe programmas finansētu projektu, lai izstrādātu priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai pagaidu izmantošanas jomā. Tas attieksies gan uz degradēto ēku izmantošanu līdz tām atrasts pielietojums, gan arī uz publisko ārtelpu, zemi un infrastruktūru.

“Tāpat kā visā Eiropā, arī Rīgā trūkst kopējas izpratnes par vienotu pagaidu ēku un vides izmantošanas politiku. Degradēto ēku atjaunošana ir laika un finanšu ietilpīga, tādēļ bieži uzņēmēji vieni tās nespēj atjaunot un šīs ēkas paliek neizmantotas un pamestas gadiem. Tas pats attiecas arī uz pamestajām zemēm un degradēto infrastruktūru. Jauns pielietojums pamestajiem objektiem tiek atzīts par vienu no rīkiem, kas ļauj pilsētai viegli pielāgoties pārmaiņām un dot iedzīvotājiem iespēju īstenot savas iniciatīvas. Turklāt degradētie un pamestie objekti var kļūt par labu vietu, kur izmēģināt dažādus inovatīvus un negaidītus risinājumus, kurus jaunceltnēs bieži vien neriskētu ieviest,” skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks.

PAD projekta “Vietēja līmeņa plānošanas politikas pilnveidošana attiecībā uz pagaidu izmantošanu” (IMPETUS) mērķis ir pārņemt Eiropas pilsētu un reģionu pagaidu izmantošanas labo praksi un integrēt šo praksi Rīgas pašvaldības stratēģiskās plānošanas ietvarā. Projekts tiks īstenots ar līdzdalīgās plānošanas pieeju, pašvaldībai sadarbojoties ar iedzīvotājiem, pilsonisko sabiedrību, vietējām kopienām, uzņēmējiem u.c. interesentiem, tādējādi nodrošinot visu ieinteresēto pušu iesaisti, lai koprades procesā risinātu sarežģītus pilsētvides izaicinājumus.

IMPETUS projekta fokuss ir neizmantotu zemesgabalu, degradētu ēku, būvju un tehniskās infrastruktūras u.c. objektu pagaidu izmantošana, atbalstot tālredzīgas un veicinošas ilgtermiņa pagaidu izmantošanas politikas izstrādi, kā arī eksperimentēt ar inovatīviem risinājumiem un elastīgu pieeju, piemēram, kultūras pasākumiem un sociālām aktivitātēm, kas balstītas vietējās kopienas kopīgās interesēs un kopīgās vērtībās, piemēram, kvalitatīvā un ilgtspējīgā pilsētvidē un klimata pārmaiņu mazināšanā.
Projekts ilgs piecus gadus un pilsētai paredzēts izlietot 163 300 eiro, no kuriem Eiropas Savienības fonda finansējums veido 80 %, jeb 130 640 eiro.

/no

Starptautiskā Vasaras puķu dobju festivāla noslēgums

Piektdien, 4.augustā, Rīgā notiks 1.Baltijas Starptautiskā Vasaras puķu dobju festivāla noslēgums, kā ietvaros norisināsies arī Rīgas skaistāko ziedaugu stādījumu vērtēšana un triju valstu laureātu apbalvošana.

Festivāls tiek rīkots pēc “Rīgas mežu” iniciatīvas un tas no 2. – 4.augustam notiek Viļņā, Tallinā un Rīgā. Šajā laikā galvaspilsētu pārstāvji viesojas viens pie otra un katrā pilsētā kopīgi vērtē skaistākos vasaras ziedaugu stādījumus.

4.augustā žūrijas dalībnieki no Baltijas galvaspilsētu uzņēmumiem, kas apsaimnieko apstādījumus – SIA “Rīgas meži”, “Vilniaus miesto parkai” un “Kadrioru park”, kā arī no pašvaldībām, vērtēs desmit skaistākās Rīgas vasaras dobes. Tās veidojuši un kopj uzņēmuma daļas “Dārzi un parki” dārznieki un speciālisti. Savukārt 2.augustā dobju vērtēšana notiks Viļņā, bet 3.augustā – Tallinā.

  • Vasaras ziedaugu stādījumi visās galvaspilsētās tiks vērtēti četrās kategorijās: dizains; radošums un inovācijas; apsaimniekošana; galvenā balva jeb Grand Prix.
  • Savukārt iedzīvotāju simpātiju balvu katrā pilsētā saņems dobe, kura ieguvusi vislielāko balsu skaitu interneta balsojumā. Par skaistākajām Rīgas dobēm iespējams nobalsot līdz piektdienas, 4.augusta plkst. 8.00 no rīta, Rīgas dārzu un parku Facebook lapā: https://ej.uz/py93. Šeit ievietotas desmit Rīgas Vasaras puķu dobju foto kolāžas. Lai nobalsotu par sev tīkamāko dobi, pie tās jāspiež “Like”, “Love” vai “Care” emocijzīme. Balsojumu Facebook iespējams atrast, meklējot arī mirkļbirkas #VasarasPuķuDobes2023 un #PuķuDobjuBalsojums.

Mediju pārstāvji aicināti piedalīties Vasaras puķu dobju pasākumā Rīgā! Sīkāka informācija par iespējamo dalību, tālrunis: 29110062. Publicitātes nolūkos pasākuma laikā paredzēts fotografēt un filmēt.

Plānotā Rīgas dobju vērtēšanas gaita (iespējamas izmaiņas grafikā, precizēšanai lūgums zvanīt: 29110062):

  • Plkst. 11:00 – 11:40 – Pasākuma atklāšana Esplanādes parkā, laukumā aiz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas;
  • Ap plkst. 11:50 – 12:00 – Latviju cimdu rakstu dobes vērtēšana Esplanādes parkā, aiz pieminekļa O.Kalpakam (no Elizabetes ielas puses);
  • Ap Plkst. 12:15 – 12:30 – Pēc mākslinieces Elitas Patmalnieces gleznas veidotā dobe, A.Kronvalda parkā, pie Elizabetes un Strēlnieku ielu krustojuma;
  • Ap plkst. 12:30 – 12:45 – Madonas brunču krāsu un rakstu dobe, A.Kronvalda parkā, pie Kongresu nama;
  • Ap plkst. 13:00 – 13:10 – Liepupes brunču krāsu un rakstu dobe, A.Kronvalda parkā, pie pieminekļa R.Blaumanim;
  • Ap plkst. 13:20 – 13:30 – Dobe senās Rīdzenes upes tecējuma daļas vietā, Līvu laukumā;
  • Ap plkst. 13:40 – 13:55 – Dobe pie Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas;
  • Ap plkst. 13:55 – 14:00 – Lielvārdes jostas krāsu un rakstu dobe, pie Brīvības pieminekļa;
  • Ap plkst. 14:20 – 14:30 – Alsungas brunču krāsu un rakstu dobe, Uzvaras parkā, pie Slokas ielas un Uzvaras bulvāra krustojuma;
  • Ap plkst. 14:50 – 15:00 – Suitu cimdu krāsu un rakstu dobe, skvērā Kuldīgas un Slokas ielu krustojumā;
  • Ap plkst. 15:30 – 15:40 – Vasaras puķu dobe Ziedoņdārzā, pie strūklakas;
  • Plkst. 17:00 – Noslēguma pasākums, Mežaparka Lielajā estrādē (aiz skatuves, 3.stāvā).

Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 446 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gadā “Rīgas mežiem” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021.gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023.gadā “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā – ierindojās Zelta kategorijā, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions” par straujāko izaugsmi Ilgtspējas indeksā.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023.gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle”, kā mērķis ir rūpēties par “Rīgas mežu” darbiniekiem, viņu veselību un drošību.

/no

Aicina sniegt viedokli par zaļajām teritorijām Rīgā

Ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis, kam rūp zaļāka pilsēta, svaigs gaiss pie mājām un iespēja atpūsties pilsētas parkos, līdz 31. jūlijam ir aicināts atbildēt uz anketas jautājumiem par sev svarīgajām zaļajām teritorijām Rīgā un to lietošanu.

Informācijas apkopošana norisinās aizpildot anketu, kas ir pieejama – šeit.

  • Aizpildīto anketu apkopojums tiks izmantots Rīgas zaļās infrastruktūras kartējuma veidošanā, kas top projekta LIFE LATESTadapt ietvaros. Kartēšana ir pamats stratēģiskai un pārdomātai pilsētu zaļo teritoriju plānošanai un attīstībai. Kartējot zaļo infrastruktūru, ekspertiem ir būtiski apzināt gan zaļo teritoriju atrašanās vietas, gan arī to funkcijas, tostarp, teritoriju nozīmi cilvēkiem. Pētījumā ir būtiskas visa veida zaļās teritorijas, neatkarīgi no to veida, izmēra un citiem parametriem.

Pētījumu veic biedrība “Baltijas Vides Forums” sadarbībā ar Rīgas pašvaldību projektā LIFE LATESTadapt, kura viens no uzdevumiem ir veikt Rīgas zaļās infrastruktūras kartēšanu.

Projektu “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt projekts Nr. 101074438 LIFE21-CCA-EE-LIFE LATESTadapt) finansē Eiropas Savienības LIFE programma, kas sedz 60% no projekta attiecināmajām izmaksām un Latvijas Valsts reģionālā attīstības aģentūra, kas sedz līdz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām. Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējuma daļa sastāda 10% no projekta attiecināmajām izmaksām.

/no