Arhīvs birkai: Pilsētvide

Noslēdzies starptautisks metu konkurss, kura mērķis ir iegūt Lielo kapu vērtību saglabāšanas un teritorijas infrastruktūras attīstības vīziju. Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto metu piedāvājumu vērtēšanai atvēlētas četras nedēļas. Tos izvērtēs starptautiska žūrija.

“Starptautiskā konkursa mērķis ir iegūt radošas idejas un piedāvājumus, kā cieņpilni saglabāt Lielo kapu apbedījumus, kultūrvēsturiskās un dabas vērtības nākamajām paaudzēm, tāpēc īpaši uzsveru, ka Lielajos kapos masīvi būvdarbi nav paredzēti.”

norāda Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Gunārs Nāgels

“Ļoti ceram uz labām idejām neatkarīgi no tā, kāda būs konkursantu vieta. Lielo kapu teritorijas atdzimšana ir mūža darbs, jāiet soli pa solim, objekts ir ļoti jūtīgs, tā nozīme – īpaša, būs iespēja realizēt vajadzīgās lietas mērķtiecīgā ilgtermiņa darbā,”

uzsver Rita Našeniece, Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja.

Tos metus, kuri atbildīs konkursa nolikumam, izstādīs publiskai apskatei Lielajos kapos, lai ar tiem var iepazīties visi interesenti. Pēc metu konkursa rezultātu pasludināšanas ar tā uzvarētāju Rīgas pieminekļu aģentūra vienosies par projektu pirmajiem veicamajiem darbiem un to termiņiem. Pirmie darbi sekojošajos posmos būs saistīti ar celiņu sakārtošanu, apgaismojumu un labiekārtošanas elementiem.

Konkursa galvenie uzdevumi ir iegūt Lielo kapu esošo kultūrvēsturisko un dabas vērtību saglabāšanas un atjaunošanas funkcionālu plānojumu un teritorijas zonējumu, kas atbilst pilsētvides kontekstam, autostāvvietu risinājumu un vides pieejamības nodrošināšanu. Plānots arī iegūt kapu teritorijas celiņu izveides plānojumu un dizainu, zaļās zonas sakopšanas un uzturēšanas plānu un vides objektu un norāžu sistēmas dizainu.

Kopējais konkursa godalgu fonds ir 30 000 eiro. Pirmajai vietai plānots piešķirt 15 000 eiro, otrajai – 10 000 eiro, bet trešajai – 5000 eiro.

Šogad Lielajos kapos turpinās arī kārtējie restaurācijas darbi, no kuriem lielākais ir Krēgeru (Kröger) ģimenes neogotikas stila mauzoleja virszemes un pazemes kapeņu restaurācija.

 

Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments ir saņēmis priekšlikumu piedalīties “EU Horizon” projektā “Mobilitātes risinājumi drošības uzlabošanai dažādām satiksmes dalībnieku grupām (EvoRoads)”, saņemot 100% Eiropas Savienības finansējumu.

EvoRoads mērķis ir paātrināt “Vision Zero” ES mērķa sasniegšanu, izmantojot visaptverošu novatorisku sistēmu modeļus, rīkus un pakalpojumus, kas ļauj uz datiem balstīt drošības novērtēšanas sistēmu attīstību, veicina dinamisku kiberfizisko infrastruktūru uzraudzību un veicināt proaktīvu brīdināšanu par drošības riskiem kompleksos vides apstākļos.

Reaģējot uz pieaugošajām Eiropas iedzīvotāju bažām par satiksmes drošību, Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi vērienīgus mērķus. Pamatojoties uz 2010. un 2020. gada ceļvežiem, EK ir izvirzījusi mērķi – līdz 2030. gadam par 50% samazināt bojāgājušo un smago traumu skaitu uz Eiropas ceļiem, kas ir solis ceļā uz “Vision Zero” sasniegšanu. Papildus EK noteikusi “Safe System” pieejas ieviešanu par 2021. –2030. gada ceļu satiksmes drošības politikas ietvara izveidi, lai sasniegtu savus mērķus.

Veiksmīga šī politikas ietvara izveide ļautu iegūt skaidru izpratni par kritērijiem, kas ietekmē drošības rādītājus, palīdzētu veikt risinājumu izstrādi, kas veicina drošību visiem ceļiem lietotājiem, ļautu modernizēt esošās infrastruktūras uzraudzības pieejas ar jaunām, kas izmanto arvien progresīvākas komunikācijas un sensorās tehnoloģijas, kā arī veikt metodoloģijas pieņemšanu, kas identificē sarežģītu lietotāju uzvedību un var samazināt nevēlamu uzvedību.

Rīgas pašvaldība trīs gadu laikā projektā piedalīsies kā pilota teritorija, kurā tiks izmēģināts satiksmes infrastruktūras un satiksmes drošības risinājumu kopums, kas paredzēts tieši mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem – skūteru un velosipēdu vadītājiem.

Projektā piedalīsies četras valstis – Spānija, Itālija, Rumānija un Latvija, un kopumā sešās šo valstu pilsētās, tai skaitā, Rīgā, tiks analizēta mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku pārvietošanās drošība. Tas tiks darīts ar dažādu datu palīdzību – videoanalīzi, sensoriem, kas varēs sniegt datus par ceļu seguma kvalitāti, bīstamiem momentiem un citām situācijām. Iegūtie dati projekta ietvaros tiks salīdzināti.

Projekta budžetā, kas tiek finansēts 100% apjomā no projekta līdzekļiem, Rīgai būs iespēja iegādāties tehniskos līdzekļus, kas pēc projekta beigām paliks arī pilsētas īpašumā.

Pirmdien, 13.maijā, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē deputāti nolēma atbalstīt projekta īstenošanu 2024.-2026.gadā un virzīt projektu Rīcības plāna papildināšanai ar kopējo finansējumu 96 750 eiro apmērā, no tā priekšfinansējums ir 19 350 eiro apmērā.

Jautājums vēl tiks skatīts Rīgas domes sēdē.

 

Turpinot okupācijas seku novēršanu, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija pieņēma lēmumu Maskavas forštati pārdēvēt par Latgales apkaimi.

Jaunais apkaimes nosaukums – Latgales apkaime, izvēlēts, vērtējot vēsturiskos vietu nosaukumus šajā apkaimē. Jau pirmskara laikā, dokumentos, kas apzīmē šo vietu, tika lietots apzīmējums “statistikas rajons Latgale”. Pērn Latgales parks atguva tā vēsturisko nosaukumu, kas bija sastopams jau 1937. gada dokumentos, savukārt šogad lielākā ielā šajā apkaimē ir pārdēvēta par Latgales ielu. Ņemot vērā šos faktus, Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija pieņēma lēmumu arī apkaimei piešķirt Latgales nosaukumu.

“Paldies komisijā esošajiem speciālistiem par diskusiju ceļā pieņemto lēmumu. Rīgā vairs nebūs nosaukumu, kas cildina Maskavu. Arī Maskavas forštates kā nosaukuma vairs nav. Tā vietā ir Latgales apkaime, ar ko tiek dota priekšroka vēsturiskajam nosaukumam,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Apkaimju nosaukumi nav piešķirti vai nostiprināti kādā no Rīgas domes lēmumiem. Tos gan pašvaldība, gan iedzīvotāji izmanto kā vēsturiski izveidojušos neoficiālus vietvārdus. Tas nozīmē, ka apkaimes pārdēvēšanai nav nepieciešams Rīgas domes lēmums, kā arī nav jāveic grozījumi lēmumos, kuros ir iekļauts vecais apkaimes nosaukums, jo dokumenti ir datēti. Savukārt, pamatojoties uz Pašvaldību likumu, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, faktiski Rīgai atcelts pilsētas administratīvais iedalījums.

✅ Par izmaiņām pašvaldība informēs gan Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru, kuras Vietvārdu datubāzē ir reģistrēts vietvārds “Maskavas forštate”, kā arī informācija tiks nomainīta arī pašvaldības ģeoportālā georiga.lv un Rīgas apkaimju vietnē www.apkaimes.lv. Jauno apkaimes nosaukumu ikviens var sākt izmantot savā ikdienā.

Jau ziņots iepriekš, ka pēdējo divu gadu laikā aktīva ielu un vietu nosaukumu maiņa ir saistīta ar okupācijas seku novēršanu Rīgā, jo līdz ar atteikšanos no atlikušajiem padomju varu un tās atbalstītājus slavinošajiem ielu nosaukumiem to vietā jāmeklē jauni.

 

Šā gada 12. septembrī Rīgas pašvaldības Īpašuma departamenta ”Koka Rīgā”, Krāsotāju ielā 12, plānots atklāt restaurācijas darbnīcu.

Restaurācijas darbnīcas atklāšanas pasākums norisināsies divās daļās. Pirmajā daļā tiks organizēta restaurācijas darbnīcu pārstāvju, kultūrvēsturiskā mantojuma teorētiķu, restauratoru un citu jomas ekspertu tematisko darba grupu domnīca moderatora pavadībā, savukārt pasākuma otrajā daļā notiks darbnīcas atklāšana ar dažādām izglītojoši informatīvajām prezentācijām, darbnīcas ideju konceptu prezentācijām, kā arī pašvaldības pārstāvju diskusijām par prezentācijās dzirdēto.

Pasākumā paredzētas prezentācijas par koka restaurācijas darbnīcas nozīmi vēsturiskā būvmantojuma vērtību saglabāšanā Rīgas pilsētā. Savā pieredzē dalīsies arī citi Latvijas koka restaurācijas centri, stāstot, kā šo centru izveide ietekmējusi sabiedrības izpratni par kultūrvēsturisko mantojumu un tā saglabāšanas nozīmi.

Pasākums norisināsies 12. septembrī no plkst.13.00-16.00 “Koka Rīga” telpās, Krāsotāju ielā 12, kura laikā norisināsies arī atvērto durvju diena.

Kopš 2021. gada maija Krāsotāju ielā 12, Rīgā, darbojas Rīgas pašvaldības Īpašuma departamenta Būvju sakārtošanas pārvaldes Klientu atbalsta nodaļa, attīstot savulaik Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un Rīgas Austrumu izpilddirekcijas īstenotā projekta “Grīziņkalna kultūrvēsturiskā mantojuma tūrisma potenciāla stiprināšana” ietvaros tapušā Koka ēku renovācijas centra “Koka Rīga” darbību.

Klientu atbalsta nodaļa konsultē par projektu sagatavošanu pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai, organizē rīdzinieku izglītošanu vēsturisko ēku renovācijā un restaurācijā, rīko tematiskās meistarklases, seminārus un lekcijas. Vairāk informācijas www.atjauno.riga.lv.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka līdz 31. maijam rīdziniekiem ir iespēja iesniegt projektus savas apkaimes attīstībai un labiekārtošanai līdzdalības budžeta projektu konkursam. Pašvaldība īstenos visvairāk iedzīvotāju balsis saņēmušos projektus, kas uzlabos apkārtējo vidi ilgtermiņā.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam 2024. gadā ir 700 000 eiro. Viena projekta īstenošanai pašvaldība piešķirs līdz 100 000 eiro.

Projektu pieteikumus dalībai Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursā var iesniegt Rīgā dzīvesvietu deklarējuši iedzīvotāji no 16 gadu vecuma un Rīgā reģistrētas nevalstiskās organizācijas. Katra persona vai nevalstiskā organizācija var pieteikt vienu ideju. Konkursa dalībnieki aicināti iesniegt projektus, kuri uzlabos apkārtējo pilsētvidi, kurus var īstenot uz pašvaldībai piederošas zemes, kā arī tiem nav komerciāla vai reliģiska rakstura.

 🔹 Konkursa pieteikumi elektroniski tiks pieņemti līdz 31. maija plkst.12.00, aizpildot projekta pieteikuma veidlapu un iesniedzot to www.riga.lv vai nosūtot uz elektroniskā pasta adresi konkurss.apkaimes@riga.lv.

 🔹 Pieteikumus iespējams iesniegt arī klātienē līdz 31. maija plkst. 12.00 Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra (RAIC) punktos:

  • Eduarda Smiļģa ielā 46
  • Daugavpils ielā 31
  • Gobas ielā 6A
  • Ieriķu ielā 43A
  • Brīvības ielā 49/53.

Pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām, konkursa vērtēšanas komisija izvērtēs projektu īstenošanas iespējas atbilstoši kompetento institūciju atzinumiem. Potenciāli īstenojamie projekti oktobrī tiks nodoti iedzīvotāju balsojumam. Īstenoti tiks tie projekti, kuri saņems lielāko iedzīvotāju balsu skaitu portālā balso.riga.lv.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas dome rīko kopš 2019. gada. Kopā piecos konkursa norises gados atbalstīti 46 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga 2019. gadā bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu. Jaunais Pašvaldību likums paredz, ka līdzdalības budžets visās pašvaldībās obligāti ieviešams no 2025. gada.

🔹 Vairāk informācijas par projektu konkursu, ideju iesniegšanu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv kā arī pa tālruni +37167037647.

Iestājoties siltākam laikam, Rīgā atsākta ziemas sezonā pārtrauktā galvaspilsētas parkos ierīkoto brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu jeb tā dēvēto brīvkrānu darbība. Šajās uzpildes vietās tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.

“Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana galvaspilsētā ir viena no mūsu prioritātēm. Turpināsim iesākto darbu un paplašināsim kvalitatīva dzeramā ūdens pieejamību publiskajā vidē, lai rīdziniekiem un pilsētas viesiem veidotos paradums droši izmantot Rīgas krāna ūdeni, kas ir tīrs, drošs un arī garšīgs un veselīgs, jo satur daudz vērtīgu minerālvielu. Šajā gadā iecerēts izbūvēt vēl vismaz desmit jaunus desmit brīvkrānus dažādās Rīgas apkaimēs, tostarp arī Uzvaras parkā, nodrošinot iespēju padzerties skeiteriem, skrituļotājiem un citiem aktīva un sportiska dzīvesveida piekritējiem,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Dzeramā ūdens uzpildes vietas jau darbojas:

  • Ziedoņdārzā
  • Ūdensavota namiņā iepretim Raiņa bulvārim 3
  • Āgenskalna tirgus priekšlaukumā
  • Ēbelmuižas parkā
  • Dzegužkalnā
  • Pie ieejas zoodārzā
  • Esplanādē
  • Vērmanes dārzā
  • Ziemeļblāzmas parkā
  • pie Vecāķu pludmales, Pludmales ielas un Kāpu prospekta krustojumā
  • bērnu rotaļu laukumā Pļavniekos
  • pie Rolanda statujas Rātslaukumā
  • Jūrmalas gatvē 133
  • Pie Voleru ielas 65
  • Pie Mazās Vējzaķsalas 17
  • Kundziņsalas 9. šķērslīnija 6
  • Pie Dailes teātra

Aktuālākajai situācijai var sekot brīvkrānu kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapā – ŠEIT  vai pašvaldības portālā GeoRiga sadaļa “Pilsētvide”- ŠEIT 

Šogad plānots izbūvēt vēl vismaz desmit jaunus brīvkrānus:

  • Viesturdārzā
  • Operas parkā
  • Biķernieku meža apkārtnē
  • Centrāltirgū
  • Anniņmuižas parkā
  • Uzvaras parkā (pie koka terases)
  • Uzvaras parkā (pie ainaviskā skeita laukuma)
  • Nordeķu parkā
  • Latgales parkā
  • Pie Buļlupes promenādes

Precīzākas adreses būs zināmas, izstrādājot brīvkrānu pieslēgumu projektus. Jaunos brīvkrānus plānots ierīkot līdz jūlija sākumam.

Brīvkrānu uzstādīšanas vietas tiek izvēlētas, sadarbojoties Apkaimju iedzīvotāju centram, SIA “Rīgas ūdens” un Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentam. Uzstādīšanu un ekspluatāciju nodrošina “Rīgas ūdens”.

 

No nākamās nedēļas sāksies darbs pie veloinfrastruktūras ierīkošanas trīs maršrutos, veidojot apkaimju veloinfrastruktūras savienojumus, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Darbus plānots pabeigt līdz maija beigām. Velojoslas ierīkos Āgenskalna un Ķīpsalas apkaimē, Mežciema apkaimē, ka arī veidos Čiekurkalna un Mežaparka apkaimes savienojumu.

Pirms veloinfrastruktūru ierīkošanas visos trīs maršrutos, Ārtelpas un mobilitātes departaments ar šiem risinājumiem ir iepazīstinājis konkrēto apkaimju biedrības. Velojoslas ierīkos ar satiksmes organizācijas līdzekļiem, kopējo Rīgas veloinfrastruktūras tīklu palielinot par astoņiem kilometriem.

Āgenskalna un Ķīpsalas apkaimē veloinfrastruktūru ierīkos Balasta dambja posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Daugavgrīvas ielai. Veloinfrastruktūru ierīko ar mērķi savienot veloceļa maršrutu starp Vanšu tiltu un Uzvaras parku, kur līdz šim ir bijis pārrāvums. Ierīkotā veloinfrastruktūra nodrošinās ērtu piekļuvi topošajam Preses nama kvartālam, AS “Swedbank” mītnei, kā arī Ķīpsalas pludmalei. Velojoslas papildinās Pārdaugavas veloinfrastruktūras tīklu par 1,3 kilometriem.

Mežciema apkaimē veloinfrastruktūru ierīkos visā Gaiļezera iela garumā. Gaiļezera ielā, saglabājot esošo joslu skaitu, ierīkos divas vienvirziena velojoslas, papildinot esošo veloinfrastruktūras tīklu par 1,1 kilometru. Paralēli veloinfrastruktūras ieviešanai Gaiļezera ielā veiks arī citus satiksmes mierināšanas pasākumus – atļautais braukšanas ātrums turpmāk būs 30 km/h, tiks veikta stāvvietu marķēšana, kas uzlabos satiksmes drošību, nodrošinot brīvas zonas pirms un pēc iebrauktuvēm, padarot izbraukšanu no blakus teritorijām drošāku.

Čiekurkalna un Mežaparka apkaimju savienojumu izveidos, ieviešot veloinfrastruktūru Viskaļu un Ezermalas ielā. Minētajās ielās tiks ierīkotas divas vienvirziena velojoslas, papildinot esošo veloinfrastruktūras tīklu par 5,6 kilometriem. Velojoslas veidos jaunu starp apkaimju savienojumu, nodrošinās ērtu un drošu piekļuvi rekreācijas zonām un sabiedriski nozīmīgiem objektiem.

 

Iepriekš jau ziņots, ka Ārtelpas un mobilitātes departaments turpina strādāt pie veloinfrastruktūras maršruta tīkla pilnveides pilsētā, veidojot līdz šim trūkstošus apkaimju savienojumus ar centru, kā arī starp apkaimju savienojumus. Pērnā gada rudenī jaunu veloinfrastruktūru ierīkoja divās Rīgas apkaimēs – Skanstē un Grīziņkalnā. Ierīkotās velojoslas veido apkaimju savienojumu ar pilsētas centrā esošo veloinfrastruktūru, nodrošinot iedzīvotājiem ātru un drošu pārvietošanās iespēju.

 

Noslēdzies Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta rīkotais metu konkurss vides mākslas objektu izveidei Vecrīgā, kura rezultātā iegūti divu vides mākslas objektu dizaini un tehniskie risinājumi.

Departamenta rīkotajā metu konkursā kopumā tika pieteikts 21 mets četrām vietām Vecrīgā:

  • 11. novembra krastmalā
  • Doma laukumā
  • Līvu laukumā
  • Reformācijas laukumā.

Uzvarētāji konkursā, pirmās godalgas ieguvēji, tika noteikti divās no četrām konkursa daļām – 11. novembra krastmalā un Doma laukumā.

Līdz jūlija sākumam darbi tiks īstenoti 11. novembra krastmalā, savukārt līdz jūlija nogalei – Doma laukumā, radot jaunu laikmetīgās mākslas un interaktīvu dizaina objektu klātbūtni Vecrīgā. Vides mākslas objekti Rīgas iedzīvotājiem un viesiem būs skatāmi Vecrīgā no jūlija līdz septembra nogalei. Objektus citās apkaimju lokācijās plānots izvietot arī nākamajos gados.

🟩 Par pieteikumu objekta izvietošanai 11. novembra krastmalā 1. godalgu saņēma SIA “Savvaļa” un mākslinieka Andra Eglīša darbs “Laika upes liecinieki”. Ideja paredz veidot vides mākslas objektu, kura fiziskais veidols būtu septiņu lielformāta praktiski “apdzīvojamu” skulptūru ansamblis, kas vienlaikus pildītu arī atpūtas vietas funkciju.

Ansambļa skulptūras tiks veidotas no īpaša aerobetona, jaucot to ar dažādiem Latvijas zemes krāsu pigmentiem, tādējādi iegūstot materiālu, kas vizuāli atgādina smilšakmens klinšu iezi. Vides mākslas objektu atrašanās vieta – krastmala – un izmantotais materiāls vedina uz domu, ka skulptūras skatāmas kā arheoloģiski atradumi vai no upes izskaloti priekšmeti.

Savukārt, 2. godalgu saņēma SIA “Sampling”” un SIA “BONUSS W” apvienība ar projektu “Trīs paviljoni”. 3. godalga piešķirta mākslinieka Reiņa Dzudzillo darbam.

🟩 Arī Doma laukuma konkursa daļā piešķirtas visas trīs iespējamās godalgas. Pirmo vietu konkursā izcīnīja piegādātāju apvienība “Lightfoot” ar projektu “Kopā pie Doma”.

Piedāvājums paredz Rīgas vēsturiskā centra sirds atdzīvināšanu, izmantojot aizraujošu pilsētvides mākslas objektu – “Kopā pie Doma”. Novietojuma ideja risina pilsētvides situāciju, kur vienuviet sastopas septiņas Rīgas ielas, kā vienotu centrālās satikšanās punktu. Šī ir ne tikai mākslas instalācija, bet arī uz kopienu vērsta iniciatīva, aicinot cilvēkus no visām sabiedrības grupām baudīt un mijiedarboties no jauna atdzīvinātajā publiskajā telpā, tādējādi kļūstot par neatņemamu projekta daļu un kolektīvi aizpildot laukumā esošo brīvo telpu, kā arī stiprinot sociālo vienotību.

Piedāvātais risinājums ietver apņemšanos ievērot ilgtspējīga un sociāli atbildīga dizaina izstrādi, kā arī ekonomisku domāšanu. Instalācija pati ražos enerģiju apgaismojumam.
“Kopā pie Doma” ir sajūtu ceļojums, ko dziļi iedvesmojusi pilsētas arhitektūra.

2. godalga piešķirta Artura Analta un SIA “AD production” projektam “Apaļais galds”, bet 3. godalga ir piešķirta autoru apvienībai, kas izstrādājusi objektu ar nosaukumu “Laika kapsula”.

🟩 Līvu laukuma daļā konkursa žūrija lēma piešķirt tikai 2. un 3. godalgu. 2. godalga piešķirta SIA “Pareizā ķīmija” vides mākslas objektam “Rotaļrīga”. 3. godalga tika piešķirta “Aktsiaselts Adamlights” filiāles “Adam Decolight Latvia” objektam “Gaismas ceļojums”.

🟩 Savukārt Reformācijas laukuma daļā piešķirta vien 2. godalga. Godalga piešķirta māksliniekam Ērikam Božim par darbu “Oksitocīna portāls”.

Pašvaldība jau ziņoja, ka konkursa mērķis bija iegūt četras augstvērtīgas vides mākslas objektu dizaina un tehniskā risinājuma izstrādes idejas, kā arī izvēlēties metu konkursa uzvarētājus katrā no konkursa četrām daļām, kuri izgatavos vides objektus un veiks autoruzraudzību vides objekta uzstādīšanas un eksponēšanas laikā.

Metu konkursa kopējais balvu fonds par četrām daļām ir 16 000 eiro. Katrā no daļām pirmās vietas ieguvējam jeb konkursa uzvarētājam pašvaldība piešķirs 2000 eiro, otrās vietas ieguvējam – 1500 eiro, trešās vietas ieguvējam – 500 eiro. Konkursa uzvarētājs jeb pirmās vietas ieguvējs saņems uzaicinājumu piedalīties sarunu procedūrā par vides objekta izgatavošanu.

Darbus vērtēja pieaicinātā žūrija, komisijas vadītāji bija Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes priekšniece-direktora vietniece Baiba Šmite un Kultūras pārvaldes Pilsētvides mākslas un noformējuma nodaļas vadītājs Jānis Krievkalns. Žūrijas komisija – Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas arhitekta dienesta galvenā dizainere Evelīna Ozola, Laikmetīgās mākslas centra izpilddirektore, kuratore un žurnāliste Evita Goze, Latvijas laikmetīgās mākslas centra direktore, mākslas kuratore un kritiķe Solvita Krese, Mākslas zinātniece un kritiķe, Baltijas laikmetīgās mākslas interneta žurnāla “Echo Gone Wrong” redaktore Santa Hirša.

 

Rīgas pašvaldība aprīļa beigās iesniegusi pieteikumu konkursā, lai pretendētu uz Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu 2026. gadā. Nosaukums “Eiropas Zaļā galvaspilsēta” katru gadu tiek piešķirts Eiropas pilsētai, kurā ir vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju un kura ir pierādījusi līderību vides ilgtspējas jomā.

“Rīgas pašvaldība ir ieguldījusi daudz darba pilsētas zaļināšanā un gaisa kvalitātes uzlabošanā – ar mērķi veidot labāku vidi rīdziniekiem un arī pilsētas viesiem. Investīcijas un uzlabojumi Rīgas vides kvalitātes pasākumos ļauj padarīt pilsētu gan kā pievilcīgu galamērķi tūristiem, gan arī pievilcīgu mērķi uzņēmējiem un investoriem. Esam nolēmuši spert soli tālāk un šogad pretendēt uz Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu. Pieteikšanās process dod iespēju salīdzināt sevi ar citām līdzvērtīgām pilsētām,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Saņemto pieteikumu tehnisko novērtējumu veiks neatkarīgu ekspertu grupa. Pēc tam Eiropas Komisija noteiks izvēlēto pilsētu skaitu, un tām būs iespēja iesniegt savu pieteikumu un rīcības plānu žūrijai. Žūrija, kuru vada Eiropas Komisija, izvēlēsies uzvarētāju, pamatojoties uz šādiem balvas piešķiršanas kritērijiem: pilsētas saziņas stratēģija un pasākumi Eiropas Zaļās galvaspilsētas lomai; pilsētas vispārējā stratēģija, redzējums un apņemšanās nodrošināt ilgtspēju, īstermiņa un ilgtermiņa īstenošanu praksē; pilsētas ekoloģisko raksturlielumu tehniskais novērtējums. Tituls tiks piešķirts 2024. gada oktobrī svinīgā ceremonijā Valensijā.

Finālisti un uzvarētāji tiks iekļauti vadošo pilsētu tīklā, kas apmainās ar zināšanām un paraugpraksi. Eiropas 2026. gada Zaļās galvaspilsētas titula saņēmējam piešķirs 600 000 eiro lielu naudas balvu, lai atbalstītu vides pasākumus uz vietas un radītu vēl vērienīgāku vīziju.

Balva palīdz veicināt un izplatīt videi draudzīgu rīcību Eiropas pilsētās, cita starpā pievienojoties ES mērķiem attiecībā uz Eiropas Zaļo kursu, Jauno Eiropas “Bauhaus” un Nulles piesārņojuma rīcības plānu. Tas papildina NetZero pilsētu misiju ar taustāmiem rezultātiem iedzīvotājiem redzamajās jomās.

Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukums radies no iniciatīvas, kuru izveidoja pilsētas ar “zaļo redzējumu”. Ideja sākotnēji radās 2006.gadā sanāksmē Tallinā. Par pirmajām uzvarētājām 2010. un 2011.gadā kļuva Stokholma un Hamburga . 2023. gadā šo titulu ieguva Tallina, bet 2025. gada Eiropas Zaļā galvaspilsēta būs Viļņa.

Arī šogad Rīgas iedzīvotāju un apkaimju biedrības ar pašvaldības atbalstu īstenojušas vides labiekārtojumu ieviešanu savās apkaimēs – ierīkoti jauni zālieni, puķu dobes un atjaunotas apdobes.

Pērn pašvaldība sāka pilotprojektu, kurā iedzīvotāju biedrībām, kas vēlas sakārtot kādu pašvaldības zemes gabalu, piedāvāja praktisku atbalstu – melnzemi, zāliena sēklas, kompostu un konteinerus atkritumu savākšanai.

Pagājušajā gadā atbalstam pieteicās trīs iedzīvotāju biedrības, savukārt šogad projektā pieteicās desmit Rīgas iedzīvotāju biedrības ar iniciatīvu veikt labiekārtošanas darbus 11 vietās. Labiekārtošanas darbi sākās Lielās talkas laikā un ar pašvaldības atbalstu iedzīvotāji ierīkoja jaunas puķu dobes, iesēja zālienu, atjaunoja apdobes un savāca atkritumus. Teritoriju labiekārtošana vēl turpināsies.

Kopā iedzīvotāju biedrībām darbu veikšanai tika piegādāti 83,5 kubikmetri melnzemes un 3,3 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 35,5 kilogrami zāliena sēklu. Atbalstu iedzīvotāju biedrībām organizēja un nodrošināja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs sadarbībā ar SIA “Rīgas meži”. Savukārt iedzīvotāju biedrību savākto atkritumu aizvešana tika organizēta Lielās talkas laikā.

Šāds atbalsta mehānisms ticis izmēģināts, atsaucoties uz pašu iedzīvotāju interesi savām rokām labiekārtot pašvaldībai piederošas teritorijas apkaimēs.