Arhīvs birkai: Pilsētvide

Esi noteicējs savā apkaimē un iesniedz projekta ideju līdzdalības budžeta konkursā

No 7. aprīļa līdz 6. maijam atvērta projektu iesniegšana līdzdalības budžeta konkursam portālā geolatvija.lv. Konkurss notiek jau astoto gadu.

Konkursa mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem tieši lemt par pilsētas budžeta daļas izlietojumu un uzlabot publisko vidi savā apkaimē, savukārt pašvaldībai gūt atgriezenisko saiti par iedzīvotājiem nepieciešamiem pilsētvides uzlabojumiem.

Projekta ideju var iesniegt persona, kura sasniegusi vismaz 16 gadu vecumu, kā arī biedrība vai nodibinājums, kurā nav pašvaldības dalības.

Lai iesniegtu projektu nepieciešams:

 izdomāt projekta ideju, nosaukumu un sagatavot projekta aprakstu;

 noskaidrot interesējošo zemesgabalu, kurā vēlies īstenot savu ideju (adresi un kadastra numuru);

 uzzināt, kam pieder šis zemesgabals;

 ja zemesgabals pieder privātai vai juridiskai personai, saņemt īpašnieka vai īpašnieku saskaņojumu;

 zemesgabalu piederības noskaidrošanai izmantot GEORĪGA portālu (privāto personu dati netiek atklāti, bet pieejama vispārīga informācija);

 sagatavot izmaksu tāmi, projekta skici un vizualizāciju;

 apmeklēt geolatvija.lv sadaļu “Līdzdalības budžets” un aizpildīt projekta pieteikumu.

 

Iesniedzamie projekti iedalās trīs kategorijās:

  • infrastruktūras projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro),
  • iekšpagalmu projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro),
  • sociālo inovāciju jeb nemateriālie projekti (finansējums vienam projektam līdz 50 000 eiro).

Arī šogad projektu iesniegšana un balsošana notiek Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv , kuru izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2 850 000 eiro.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas pašvaldība rīko kopš 2019. gada, kopā septiņos konkursa norises gados atbalstīti 64, ieskaitot 2025. gadu, iedzīvotāju iesniegtie projekti.

Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu.

 

Pateicoties iedzīvotāju iniciatīvai, top Vecās Ģertrūdes baznīcas laukuma projekts

Šogad tiks īstenots līdzdalības budžeta projekts, kas paredz gājēju zonas izveidi, ielas labiekārtojumu ar seguma maiņu pie Vecās Ģertrūdes baznīcas. Iniciatīvu jau 2020. gadā iesniedza Rīgas Centra attīstības biedrība. Pašvaldība atgādina, ka arī šogad iedzīvotāji var kļūt par noteicējiem savās apkaimēs un iesniegt projekta ideju līdzdalības budžeta konkursā līdz 6. maijam.

Rīgas pašvaldības Investīciju plānā 2026.–2028. gadam ir apstiprināts projekts Ģertrūdes ielas seguma atjaunošanai posmā no A. Čaka ielas līdz Skolas ielai. Projekts paredz seguma atjaunošanu posmos no A. Čaka līdz K. Barona ielai un no Brīvības līdz Skolas ielai. Tajā skaitā plānota arī teritorijas labiekārtošana pie Vecās Ģertrūdes baznīcas.

Ģertrūdes laukuma projektā plānota gājēju zonas izveide, vienlaikus saglabājot satiksmi un pielāgojot tās organizāciju. Gājēju zonu paredzēts veidot pie ieejas baznīcā – posmā no Ģertrūdes ielas 10. nama līdz Brīvības ielas 55 namam. Tā tiks veidota, izvietojot labiekārtojuma elementus, kuros tiks stādīti koki. Tāpat tiks atjaunotas esošās koku apdobes, sakārtojot gājēju ietvju zonu.

Lai sakārtotu apakšzemes komunikācijas un nodrošinātu ielas pilnīgu atjaunošanu, tiks veikti ūdensvada izbūves darbi 195 m garumā ielas posmā no Baznīcas līdz Skolas ielai. Plānots atjaunot bruģa segumu ietvēm aptuveni 2 681 m² platībā un brauktuvei – aptuveni 4 117 m².

Satiksmes organizācija

Pie Ģertrūdes baznīcas tiks reorganizēta satiksme, slēdzot caurbraukšanu tikai baznīcas priekšlaukumā, savukārt pārējā teritorijā saglabājot autokustību. Esošais rotācijas aplis pie baznīcas tiks pārvērsts par labiekārtotu pastaigu un atpūtas zonu, tādējādi veidojot pievilcīgu publisko telpu vienā no Rīgas skaistākajām vietām.

Ģertrūdes baznīcas laukumā būs slēgta tikai daļa no rotācijas apļa, tādējādi saglabājot iespēju autobraucējiem pārvietoties ierastajos maršrutos, nedaudz mainot braukšanas virzienu.

No Brīvības ielas būs atļauts labais pagrieziens līdz Ģertrūdes ielai 10, nodrošinot piekļuvi iebraukšanai pagalmā. Savukārt, braucot pa Baznīcas ielu, pie baznīcas izveidosies T veida krustojums, kur būs iespējams iebraukt esošajā publiskajā autostāvvietā. Tāpat autotransporta kustība tiks saglabāta atlikušajā rotācijas apļa daļā, nodrošinot iespēju turpināt braukšanu pa Baznīcas ielu.

Autostāvvietu zona tiks veidota posmā no baznīcas līdz Skolas ielai, kopumā paredzot 13 stāvvietas. Ir ņemtas vērā arī esošās kafejnīcas un viņu intereses – tiks izveidota piegādes zona, kā arī tiek saglabāta iespēja piecas stāvvietas vasaras sezonā īslaicīgi pārveidot, lai to vietā varētu izvietot āra terases.

Personām ar invaliditāti būs atvēlētas divas autostāvvietas.

Kopējais finansējums projektam – Ģertrūdes ielas seguma atjaunošanai posmā no Aleksandra Čaka ielas līdz Skolas ielai – šogad paredzēts 900 000 eiro. Atklātā konkursa rezultāti tiks paziņoti 5. maijā, kad būs zināmas arī precīzās projekta īstenošanas izmaksas.

Vairāk par Līdzdalības budžeta projektu konkursā iesniegto projektu – ŠEIT.

 

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienā Rīga aicina domāt par mūsu valsts pamatvērtībām – brīvību, atbildību, pēctecību

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienai veltītā pilsētvides vizuālās identitātes kampaņa Rīgā meklē saikni starp jauno paaudzi un viņu dzimtas mantojumu, atklājot saikni starp vērtībām, ko pārmantojam no paaudzes paaudzē un nesam tālāk, un mūsu pašu ieguldījumu, kas mijiedarbojoties nodrošina stipras un ilgtspējīgas valsts attīstību.

Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienai veltītā kampaņa pilsētvidē ir vizuāls un emocionāls stāsts par paaudžu nepārtrauktību, identitāti un dzimtas vērtībām mūsdienu sabiedrībā. Tā centrā ir mūsdienu Rīgas jaunietis savā darba, mācību vidē, kuru papildina viņa dzimtas senča fotogrāfija no pirmā Latvijas neatkarības posma, veidojot simbolisku dialogu starp pagātni un tagadni.

Rīgas 4. maija kampaņa pilsētvidē atspoguļo mūsdienu jauniešu profesijas un dzīvesveidu, vienlaikus saglabājot un aktualizējot dzimtas arhīvus. Tā veicina interesi par ģimenes vēsturi, stiprina piederības sajūtu un rosina dialogu starp paaudzēm.

Projekts realizēts diptiha formā – divi attēli līdzās: jaunietis tagadnē un senču – dzimtas attēls pagātnē, saglabājot cieņu pret arhīva materiāliem un izceļot kontrastus – apģērbs, darba vide, tehnoloģijas.

Pilsētvides vizuālo noformējumu veidojis fotogrāfs Reinis Hofmanis, grafisko dizainu – Matīss Zvaigzne.

Latvija nav tikai ģeogrāfiska teritorija kartē — tā ir kultūras, valodas un vēsturiskās pieredzes kopums, kas veido cilvēka piederības sajūtu. Latvijas vēsture ir daudzu paaudžu veidots stāsts, kurā brīvība ne vienmēr bijusi pašsaprotama. Neraugoties uz dažādiem pārbaudījumiem, latviešu tauta ir spējusi saglabāt savu identitāti, valodu un kultūru. Latvijas pagātne ir cieši saistīta ar tās tagadni, un ikviens sabiedrības loceklis ir šīs nepārtrauktības daļa.

Dzimtas mantojums nav tikai pagātnes liecība, bet nozīmīgs resurss personīgajā izaugsmē. Tas sniedz piederības sajūtu, iekšēju stabilitāti un izpratni par savu vietu sabiedrībā. Raugoties nākotnē, jaunieši apzinās savu atbildību ne tikai saglabāt dzimtas un tautas mantojumu, bet arī to attīstīt.

Rīgas pašvaldība aicina ikvienu arī savās sociālo tīklu platformās, pievienojot mirkļbirku #manadzimta, dalīties ar fotogrāfijām profesionālajā vidē – birojā, darbnīcā, slimnīcā, uz skatuves, sportojot, mācībās vai citviet, blakus šim attēlam pievienojot dzimtas senča fotogrāfiju no pirmā Latvijas neatkarības posma, tādējādi pastāstot savu un savas dzimtas stāstu.

Kampaņas sauklis “Mana Latvija. Mana atbildība” ir Latvijas Zemessardzes rosināta iniciatīva, kuras nolūks ir mudināt ikvienu no mums aizdomāties par mūsu personisko lomu un rīcību Latvijas stiprināšanā.

 

Rīgā atvieglos reklāmas izvietošanu un uzlabos pilsētvides kvalitāti

Lai mazinātu birokrātisko slogu un uzlabotu reklāmas vizuālo kvalitāti pilsētvidē, Rīgas dome trešdien, 22. aprīlī, pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos “Par reklāmas, reklāmas objektu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā”.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda:

“Šo grozījumu mērķis ir atvieglot reklāmas izvietošanas procesu visām iesaistītajām pusēm un stiprināt sabiedrības izpratni par sakārtotu vidi. Pēc sarunām ar uzņēmējiem un attīstītājiem ieviešam skaidrākus un saprotamākus noteikumus reklāmas izvietošanai, kas ļaus komersantiem vienkāršāk plānot savu darbību. Vienlaikus tā mazināsim vizuālo haosu pilsētā, ko rada daudzveidīgie reklāmas objekti.”

Ar grozījumiem atvieglotas prasības reklāmas vai reklāmas objektu izvietošanai uz iekārtām (kafijas automātiem, pakomātiem u. tml.) pie tirdzniecības centru fasādēm, tāpat atvieglotas prasības, kas saistītas ar telpisko burtu un logotipu izvietošanu uz ēku fasādēm, kā arī turpmāk pašvaldības izsniegtā ielu tirdzniecības atļauja būs uzskatāma arī par atļauju reklāmas izvietošanai, ja reklāma uz tirdzniecības teltīm, saulessargiem, iekārtām, ēdienkaršu slietņiem un stendiem tiks izvietota pēc pašvaldības noteiktajiem paraugiem.

Turpmāk kā reklāmas izkārtnes nevarēs izmantot reklāmkarogus jeb tā sauktos pludmales karogus. Tos būs atļauts izvietot tikai ūdens transporta piestātnēs, kā arī publisko pasākumu norises vietās. Šie ierobežojumi neattieksies uz reklāmas objektu izvietošanu pilsētvidē t. sk. priekšvēlēšanu aģitācijas reklāmu.

Lai uzlabotu skatlogu vizuālo kvalitāti laikā, kad telpas ir tukšas un netiek izmantotas saimnieciskajai darbībai, turpmāk reklāma, kas izvietota logu, skatlogu un durvju stiklotajās daļās par telpu vai ēku pārdošanu vai iznomāšanu, būs jānoformē atbilstoši pašvaldības izstrādātajiem tipveida paraugiem, tā neveidojot lielus necaurredzamus laukumus.

Izvērtējot jaunu vietu reklāmas objektu izvietošanai uz pašvaldības zemes, turpmāk tiks ņemts vērā, cik daudz šādu objektu atrodas konkrētajā ielas posmā, lai nepieļautu pārmērīgu reklāmas objektu koncentrāciju viena kvartāla ietvaros, kas var būtiski ietekmēt apkaimes vizuālo raksturu.

Lai mazinātu pilsētā izvietoto digitālo ekrānu negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labsajūtu, kā arī uzlabotu satiksmes drošību, ir noteikts maksimāli pieļaujamais izstarotās gaismas daudzums visiem digitālajiem ekrāniem. Līdz šim Ministru kabineta noteikumi Nr. 402 šādas robežvērtības noteica tikai digitālajiem reklāmas objektiem ar piesaisti zemei, kas izvietoti gar ceļiem, taču turpmāk šīs prasības attieksies arī uz ekrāniem, kas izvietoti uz būvēm publiskās vietās vai vērsti pret tām.

Skatlogu noformējums – logu ailes 
Reklāmas izvietojums uz saulessarga un tirdzniecības teltīm
Tipveida risinājumi slietņiem un ēdienkaršu stendiem 

 

Līdz 30. jūnijam visā valstī spēkā ārpus meža augošu koku ciršanas aizliegums

Rīgas pašvaldība atgādina, ka, lai aizsargātu ligzdošanas laikā putnus un kokus to plaukšanas periodā, no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam, visā valstī ir spēkā ārpus meža augošu koku ciršanas aizliegums. Izņēmumi ir augļu koki un koki kuru celma diametrs nepārsniedz 20 cm, kā arī bīstamas situācijas, kad koka ciršana ir neatliekama.

Aizliegumu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” un tas attiecas uz visiem tiem kokiem, kuru ciršanai nepieciešama pašvaldības atļauja.

Šajā laika posmā nedrīkst cirst kokus arī tad, ja iepriekš saņemta pašvaldības atļauja vai koku ciršana paredzēta būvatļaujā. Ja koks nav nocirsts līdz 15. aprīlim, to drīkstēs darīt tikai pēc 30. jūnija.

Aizliegums neattiecas uz augļu kokiem, krūmiem un jauniem kokiem, kuru celma diametrs vēl nav sasniedzis 20 cm. Tāpat atļauts cirst bīstamus kokus, ja tie apdraud infrastruktūru, cilvēku veselību, dzīvību vai īpašumu, kā arī ja nepieciešams uzlabot satiksmes drošību. Lai izvairītos no pārkāpumiem, pirms šādu koku nociršanas tie obligāti jānofotografē, fiksējot redzamus bojājumus (piemēram, paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs), un informācija jānosūta Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz e-pastu pad@riga.lv.

Šajā laikā īpašnieki drīkst veikt ar koku kopšanu saistītos darbus, tostarp vainagu apgriešanu vai bīstamo zaru nozāģēšanu, ja trīs gadu periodā lapotnes masa netiek samazināta par vairāk nekā 20 % un šādi darbi jāveic sertificēta kokkopja (arborista) uzraudzībā. Ja vainaga kopšana tiek veikta neatbilstoši prasībām un bez speciālista piesaistes, to var uzskatīt par koka bojāšanu.

Ja iedzīvotāji konstatē patvaļīgu koku ciršanu vai bojāšanu, aicinām ziņot Rīgas pašvaldības policijai. Par šādiem pārkāpumiem, saskaņā ar Meža likumu, var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu: fiziskajām personām līdz 140 naudas soda vienībām, juridiskajām personām – līdz 280 naudas soda vienībām.

 

Rīgas pašvaldības kapsētās izvietotās videonovērošanas kameras ļauj noķert piemēslotājus

Lai mazinātu nelikumīgu atkritumu izmešanu Rīgas zaļajās teritorijās, galvaspilsētā pakāpeniski tiek paplašināta videonovērošanas kameru pārklājums, tostarp arī pašvaldības pārziņā esošajās kapsētās.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus izmest atkritumus tikai tam paredzētās vietās un atgādina, ka nelikumīga atkritumu izbēršana var novest pie nepatīkamām sekām.

“Pēdējo gadu laikā diemžēl būtiski pieaudzis nelikumīgu atkritumu izmešanas gadījumu skaits, tostarp arī kapsētās, un šo atkritumu izvešana prasa ievērojamus nodokļu maksātāju līdzekļus. Tāpēc pakāpeniski paplašinām videonovērošanas tīklu, pievēršot uzmanību visām vietām, kur visbiežāk tiek nelikumīgi izmesti atkritumi. Aicinu iedzīvotājus izturēties atbildīgi pret apkārtējo vidi un neveidot nelegālas izgāztuves, jo tas var novest ne tikai pie administratīvā soda, bet atsevišķos gadījumos arī pie kriminālatbildības,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija.

Kameru izvietošana dod rezultātus, piemēram, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta pārziņā esošajā Sarkandaugavas kapsētā ar videonovērošanas kamerām aprīļa sākumā konstatēta nelikumīga atkritumu izmešana, par ko nekavējoties nodota informācija Rīgas pašvaldības policijai un sākts administratīvā pārkāpuma process.

Rīgas pašvaldības kapsētās ir izvietotas gan mobilās, gan stacionārās videonovērošanas kameras, kuras arī iekļautas Rīgas vienotajā videonovērošanas sistēmā.

Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde plāno nākamajos gados uzstādīt papildu kameras, kā arī maksimāli efektīvi centīsies izmantot esošās kameras pārkāpumu konstatēšanai un preventīvai novēršanai.

Par gadījumiem, kad Rīgas mežos, parkos, kapsētās vai nomaļās vietās kāds izgāzis sadzīves atkritumus vai būvgružus, aicinām ziņot Rīgas pašvaldības policijai (RPP) pa tālruni 112 vai RPP mobilajā lietotnē.

Policija ierodas notikuma vietā, fiksē pārkāpumu un veic visas nepieciešamās darbības, lai identificētu pārkāpēju. Papildus tam, lai novērstu priekšstatu, ka minētajā vietā ir atkritumu izgāztuve, kā arī, lai tiktu nodrošināta piegružotās teritorijas sakopšana, informācija tiek nodota atbildīgajam teritorijas pārvaldniekam.

Lai novērstu šāda veida prettiesisku rīcību, RPP izmanto dažādus tiesiskus instrumentus. Viens no instrumentiem, ko ikdienā izmanto RPP, ir pārvietojamās videonovērošanas kameras, kuras izvieto noteiktā vietā, lai fiksētu pārkāpumu tā izdarīšanas brīdī.

Likums paredz, ka par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu atkritumu izmetējam – fiziskai personai no 70 līdz 1000 eiro un juridiskai personai no 250 līdz 2800 eiro.

Ja atkritumu izmešana kapsētās būs uzskatāma par kapu apgānīšanu vai īpašuma bojāšanu, var tikt piemērota ne tikai administratīvā, bet arī kriminālā atbildība.

 

Top apgaismojuma projekts Šampēterī

Pateicoties Zasulauka un Šampētera apkaimju biedrības iesniegtai iniciatīvai līdzdalības budžeta projektu konkursā, uzsākti projekta īstenošanas darbi, kura mērķis ir izbūvēt apgaismojumu apkaimes atpūtas un pastaigu teritorijā, tādējādi veidojot pievilcīgu, kvalitatīvu un iedzīvotājiem draudzīgu pilsētvidi.

Projektā “Ar gaismu drošam Zasulaukam un Šampēterim” paredzēta apgaismojuma izbūve, uzstādot 18 parka laternas galveno celiņu izgaismošanai un 4 laternas pie basketbola laukuma. Vairāk par projektu – šeit.

Šis projekts ir turpinājums 2022. gadā īstenotam Zasulauka manufaktīras parka teritorijas labiekārtošanas projektam, kura ietvaros tika izbūvēti āra trenažieri, pastaigu laipa un basketbola laukums.

Zasulauka un Šampētera apkaimēs drošības jautājums joprojām ir aktuāls, jo ne tikai parkā, bet arī tā apkārtnē šobrīd trūkst ielu apgaismojuma. Apgaismojuma izbūve būtiski uzlabos drošību un sekmēs patīkamas pilsētvides attīstību, ko novērtēs gan parka apmeklētāji, gan apkārtējo teritoriju iedzīvotāji.

Projektu izstrādāja SIA “Triveko”, savukārt būvdarbus veic personu apvienības “RGI” dalībnieks SIA “MRG Būve”.

Projekta projektēšanas un būvniecības izmaksas ir nepilni 124 tūkstoši eiro (ar PVN).

Būvdarbus plānots pabeigt šā gada vasarā.

 

Rīgas Meža kapos būvēs jaunu kolumbāriju ar 1000 nišām urnu ievietošanai

Patlaban noslēdzies iepirkuma konkurss un Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 16. aprīlī, nolēma piešķirt gandrīz 700 000 eiro Mājokļu un vides departamentam projekta īstenošanai. Kolumbārija izbūvi plānots veikt pusgada laikā pēc līguma noslēgšanas ar konkursā uzvarējušo uzņēmumu.

“Kolumbārija izveide ir visai mūsdienīgs un ilgtspējīgs risinājums, pēc kura Rīgā pieprasījums turpina pieaugt. Tieši Meža kapi ir īstā vieta, kurā izveidot cieņpilnu atceres vietu, kas organiski iekļausies kultūrvēsturiskajā vidē. Esmu pārliecināts, ka šis nebūs vienīgais šāda veida projekts un tuvākajā nākotnē radīsim iespēju rast līdzīgus risinājumus arī citās Rīgas kapsētās,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājas vietnieks Edgars Ikstens.

Kolumbārijs iecerēts kā telpiski lakonisks komplekss, kas izvietots uz raksturīga reljefa un pakārtots kopējai kapsētas struktūrai. Projektā paredzēta galvenā kolumbārija ass, kā arī sekundāra ass, kas savieno kapsētas pakalnu ar blakus esošo zonu. Kolumbārija celiņi integrēti reljefā, veidojot krusta formas kompozīciju, savukārt kompleksa centrā paredzētas kolumbārija sienas urnu novietošanai.

Projekta gaitā plānots labiekārtot aptuveni 3300 kvadrātmetru plašu teritoriju, bet pašas kolumbārija būves platība būs aptuveni 50 m². Kolumbārijam būs 1000 nišas urnu ievietošanai, no tām 120 nišas būs četrvietīgas, bet 880 nišas divvietīgas. Kolumbārija teritorijā iecerētas desmit automašīnu stāvvietas un piecas velosipēdu novietnes, nodrošinot ērtu piekļuvi kapsētas apmeklētājiem.

Kolumbārija izveide ir būtisks solis, lai risinātu urnu novietošanas vietu pieejamību Rīgā, jo pieprasījums pēc šāda veida apbedīšanas risinājumiem turpina pieaugt. Jaunais kolumbārijs nodrošinās iedzīvotājiem mūsdienīgu, sakārtotu un cieņpilnu piemiņas vidi tuvinieku piemiņas saglabāšanai.

Rīgas pašvaldība turpina darbu pie kapsētu infrastruktūras attīstības, lai nodrošinātu rīdziniekiem pieejamu, sakārtotu un ilgtspējīgu vidi tuvinieku piemiņas godināšanai.

Pilsētas pirmo kolumbāriju, kas atrodas II Meža kapos, izveidoja 2017. gadā. Kolumbāriju veido 11 būvju komplekss dažādos līmeņos, kopā radot vienotu kompozīciju. Kopā būvēs ir 288 nišas, kurā katrā paredzēts ievietot četras urnas. Kolumbārija vidū esošai piecu līmeņu ēkai centrā izveidots stikla piemineklis, kuru rotā koks un lidojoši putni, uzraksts “Kolumbārijs”, kā arī teksts latviešu un latīņu valodā – “Viņi vienmēr būs mūsu atmiņās”. Pēdējā brīvā vieta šajā kolumbārijā tika nopirkta jau pirms diviem gadiem.

Katru gadu Rīgas kapsētās apglabā vidēji 7000 cilvēku. Aptuveni 10 % gadījumu aizgājušo radinieki lemj par labu kremēšanai.

Kopumā Rīgas pašvaldības pārziņā ir 22 kapsētas. Tā saucamās atvērtās kapsētas, kurās vēl ir vietas jauniem apbedījumiem, Rīgā ir tikai divas – Bolderājā un Jaunciemā.

Trīs kapsētas – Torņakalna, Mārtiņa un Kapsila – ir slēgtās. Šajās kapsētās atļauts apglabāt tikai urnas ar pelniem jau esošās ģimenes kapavietās, par kurām noslēgts kapavietu uzturēšanas līgums. Atlikušajām kapsētām ir daļēji slēgtu kapsētu statuss, jo tur apbedījumus veic jau izveidotās kapavietās, un gadījumā, ja kapavietas uzturētāja ģimenes kapavietā nav iespējams veikt jaunu apbedījumu, var tikt piešķirta jauna kapavieta.

Visas pašvaldības kapsētas kopā aizņem vairāk nekā četrus kvadrātkilometrus no pilsētas teritorijas. Platības ziņā vislielākā kapsēta ir Jaunciemā – tā ir vairāk nekā 148 hektārus liela.

Vairāk par Rīgas pašvaldības kapsētām Mājokļu un vides departamenta mājaslapā – šeit.
Vairāk par Latvijas kapsētām – šeit.

 

Rīgā sāk uzlabot satiksmes drošību ar jauniem luksoforiem un gājēju pārejām

Satiksmes drošības uzlabošanu Rīgā plānots sākt ar 13 luksoforu objektu izbūvi un pārbūvi, kā arī 11 jaunu gājēju pāreju ar papildu apgaismojumu izbūvi dažādās pilsētas apkaimēs. Tie ir pirmie satiksmes drošības uzlabojumi pilsētvidē, kam visa gada garumā sekos vēl vairāki būtiski darbi, lai uzlabotu drošību mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, kuri ceļu satiksmes negadījumos cieš visbiežāk.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello uzsver:

“Ieguldot līdzekļus satiksmes drošības uzlabošanā, varam kopīgi Rīgā panākt “Vision Zero”, jeb mērķi par nulle bojāgājušo pilsētas ielās. Cilvēcīgas pilsētplānošanas pamatā ir droša un pieejama infrastruktūra vismazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem. Rīgas ielas, kuras ir drošas bērniem, sirmgalvjiem, un cilvēkiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem, būs drošas visiem. Kopā, soli pa solim, virzīsimies pretī cilvēcīgai Rīgai.”

Satiksmes drošība ir viena no galvenajām Rīgas 2026. gada budžeta prioritātēm. Papildu piešķirtais budžets satiksmes drošības uzlabošanas programmai ļauj turpināt mērķtiecīgu darbu, lai samazinātu negadījumu risku, īpaši pie izglītības iestādēm, poliklīnikām, slimnīcām un intensīvas satiksmes vietās. Plānoto objektu saraksts var tikt papildināts ar citiem objektiem.

Luksoforu izbūve un pārbūve

Plānotie darbi ietver gan jaunu luksoforu uzstādīšanu, gan esošo objektu pārbūvi, lai uzlabotu satiksmes plūsmu un drošību krustojumos ar augstu negadījumu risku.

Plānotie objekti:

• Duntes iela pie nama Nr. 8 (pārbūve);
• Dzelzavas un Kaivas ielas krustojums (pagaidu luksofors);
• Lāčplēša iela pie Rūsiņa ielas (gājēju luksofors);
• Lāčplēša iela pie Abrenes ielas (gājēju luksofors);
• Gustava Zemgala gatve pie Vairoga ielas (gājēju luksofors);
• Juglas iela starp Ūdeļu un Biķernieku ielu (gājēju luksofors);
• Melnsila iela pie nama Nr. 21 (gājēju luksofors);
• Pērnavas un Vārnu ielas krustojums;
• Biķernieku un Burtnieku ielas krustojums;
• Kalpaka bulvāris un Ukrainas neatkarības ielas krustojums (gājēju luksofors);
• Eksporta, Muitas iela un 11. novembra krastmala (pārbūve);
• Kārļa Ulmaņa gatve un Vienības gatve (pārbūve);
• Ģimnastikas, Vaiņodes un Tadaiķu ielas krustojums.

Gājēju pāreju ar papildu apgaismojumu izbūve

Jaunas drošas gājēju pārejas ar modernu LED apgaismojumu tiks izveidotas pie skolām, poliklīnikām, slimnīcām un citās intensīvi izmantotās vietās, lai nodrošinātu labāku redzamību un gājēju aizsardzību tumšajā diennakts laikā.

Plānotie objekti:

• Liepājas iela 40 (pie slimnīcas);
• Zvejnieku iela 12 (pie Starptautiskās Rīgas sākumskolas);
• Ūnijas iela 93;
• Valdeķu ielas un Irbenes ielas krustojums;
• Juglas iela 2 (pie VCA poliklīnikas “Jugla”);
• Sesku iela 72 (pie Rīgas 93. vidusskolas);
• Čiekurkalna 1. līnija (pie Viskaļu ielas);
• Ludzas iela (pie Daugavpils ielas);
• Vestienas iela 35 k-5;
• Grīvas iela 26 (pie 71. vidusskolas);
• Tvaika iela 4.

Būvniecības darbi abiem projektiem plānoti 2026. gada būvsezonā. Jaunu gājēju pāreju un luksoforu izbūvēšana tiek prioritizēta, ņemot vērā satiksmes intensitāti, gājēju plūsmu, apgaismojuma esamību, šķērsojamo joslu skaitu, tuvumā esošās izglītības iestādes, sabiedriskā transporta pieturvietas un citus faktorus.

Kopējā provizoriskā izmaksu summa abiem projektiem ir 3 044 825 eiro bez PVN.

 

Lielās talkas laikā iedzīvotāji bezmaksas varēs nodot savāktās koku un krūmu lapas

,

Rīgas pašvaldība arī šogad talkotājiem nodrošinās iespēju bezmaksas nodot savāktās koku un krūmu lapas laika posmā no 23. aprīļa līdz 29. aprīlim. Savāktās lapas varēs nodot divās Rīgas apkaimēs Daugavas labajā un kreisajā krastā.

Torņakalna apkaimē

 23., 26., 27., 28., 29.aprīlī no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00;

24.aprīlī no plkst. 9.00 līdz plkst. 18.00;

25.aprīlī no plkst. 10.00 līdz plkst. 19.00.

Lapu nodošanas punkta atrašanās kartē – Uzvaras bulvārī Nr.16A

 

Mežaparka apkaimē

23., 28.aprīlī no plkst. 8.00 līdz plkst. 14.00;

24., 27., 29. aprīlī no plkst. 14.00 līdz plkst. 19.00;

25.aprīlī no plkst. 10.00 līdz plkst. 19.00;

26.aprīlī no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00.

Lapu nodošanas punkta atrašanās kartē – pie Siguldas prospekta Nr.12 (asfaltēta autostāvvieta).

Nosacījumi lapu nodošanai:

  • Lapas nevarēs nodot maisos – tās nodošanas punktos būs jāizber izvietotajā konteinerī.
  • Lapu izbēršana konteinerī iedzīvotājiem jāveic saviem spēkiem.
  • Tukšos lapu maisus pēc lapu izbēršanas nedrīkstēs atstāt lapu pieņemšanas punktos.
  • Iedzīvotājiem jāievēro, ka lapas nedrīkstēs iepriekš atvest un atstāt, kā arī lapām nedrīkst būt citu atkritumu piemaisījumu.

Katrā no lapu nodošanas norises dienām piedalīsies Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāvis, koordinējot lapu nodošanu.

Neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta kontaktpersonai pa tālr. 29161027 (darba dienās, darba laikā vai lapu nodošanas noteiktajās dienās un laikos), vai rakstīt uz e-pastu: amd@riga.lv.