Arhīvs birkai: Pilsētvide

Izsludināts iepirkums veloinfrastruktūras izbūvei maršrutā Vecāķi–Carnikava

Rīgas pašvaldība ir izsludinājusi iepirkumu 1,781 kilometru garas jaunas veloinfrastruktūras izbūvei maršrutā Vecāķi–Carnikava. Projektā paredzēts Vecāķu apkaimē gar dzelzceļa līniju izbūvēt kopīgus gājēju un veloceļus, uzlabojot drošas un ērtas pārvietošanās iespējas gājējiem un velobraucējiem. Iepirkuma piedāvājumu atvēršana plānota 13. jūlijā.

Projekts ir sadalīts divās būvniecības kārtās.

Pirmajā kārtā paredzēts izbūvēt gājēju un veloceļu no Rīgas administratīvās robežas līdz mobilitātes punktam „Vecāķi”. Šajā posmā tiks izbūvēts 396 metrus garš un 3 metrus plats kopīgs gājēju un veloceļš, kas savienosies ar Carnikavas veloceļu, tādējādi veidojot reģionālu veloceļu tīklu.

Otrajā kārtā paredzēts izbūvēt gājēju un veloceļu no mobilitātes punkta „Vecāķi” līdz Vecāķu prospektam. Šajā 1,385 kilometru garajā posmā paredzēti vairāki infrastruktūras risinājumi atbilstoši teritorijas apstākļiem – lielākajā maršruta daļā tiks izbūvēts 3 metrus plats kopīgs gājēju un veloceļš. Posmā starp dzelzceļa staciju un Mangaļu prospektu aptuveni 330 metru garumā tiks izbūvēta 4 metrus plata kopīga gājēju un veloinfrastruktūra, kas kalpos arī autotransporta kustībai un autostāvvietas izmantošanai. Savukārt 60 metru garā posmā paredzēta dalīta infrastruktūra – 2,5 metrus plata gājēju josla un 3 metrus plats veloceļš.

Būvdarbu līgumu plānots noslēgt augustā, pēc kā tiks uzsākti būvdarbi, ar nosacījumu, ja iepirkuma process noritēs bez apstrīdēšanas.

Projekta faktiskās izmaksas būs zināmas pēc iepirkuma noslēguma.

 

“Eco Baltia vide” klientiem Rīgā samazināsies maksa par atkritumu apsaimniekošanu

, , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide” informē, ka no šā gada 17. jūlija uzņēmuma klientiem Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā samazināsies maksa par atkritumu apsaimniekošanu. Izmaiņas saistītas ar pārstrādei izmantojamo bioloģisko atkritumu nodošanas tarifa samazinājumu Pierīgas atkritumu poligonā “Getliņi EKO”.

Tā kā Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas maksa ir 60% no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas, izmaiņas ietekmēs abus pakalpojumus – zemāka maksa būs gan par bioloģiski noārdāmo atkritumu, gan nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

No šī gada 17. jūliju “Getliņi EKO” maksa par bioloģiski noārdāmo atkritumu noglabāšanu būs 67,50 eur/tonnā bez PVN (līdz šim – 91,00 EUR/tonnā).

Ņemot vērā augstāk minēto, izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā no 2026. gada 17. jūlija būs:

Nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošana – 27,18 EUR/m3 bez PVN, kopā ar PVN 21% – 32,89EUR/m3 (iepriekš – 27,40 EUR m3 bez PVN jeb 33,15 EUR/m3 ar PVN). Izmaksas par privātmājās visbiežāk izmantotā 0,24 m3 konteinera izvešanas reizi būs 7,88 EUR ar PVN līdzšinējo 7,96 EUR vietā ar PVN.

Bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošana – 16,31 EUR/m3 bez PVN jeb 19,74 EUR/m3 ar PVN (iepriekš– 16,44 EUR/m3 bez PVN jeb 19,89 EUR/m3 ar PVN). Izmaksas par privātmājās visbiežāk izmantotā 0,24 m3 konteinera izvešanas reizi būs 4,74 EUR (ar PVN 21%) līdzšinējo 4,77 EUR vietā.

Uzņēmums atgādina, ka samazināt izdevumus par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu var, tos šķirojot.

SIA “Eco Baltia vide” mērķtiecīgi turpina strādāt pie ikvienam klientam pieejamas šķirošanas infrastruktūras izveides, lai būtu iespējams dalīti no kopējiem atkritumiem nodot iepakojumu, stikla taru, tekstilizstrādājumus, elektrotehniku un citus atkritumu veidus, kuru apsaimniekošanu uzņēmums nodrošina bez maksas.

Plašāka informācija par SIA “Eco Baltia vide” šķirošanas iespējām pieejama ŠEIT.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar SIA “Eco Baltia vide” klientu apkalpošanas centru, zvanot pa tel. 8717 vai rakstot uz riga@ecobaltiavide.lv.
Plašāka informācija par uzņēmuma pakalpojumiem pieejama www.ecobaltiavide.lv, kā arī klientu pašapkalpošanās portālā mana.ecobaltiavide.lv.

 

Dienvidu tilta 4. kārtas posmā virs Vienības gatves notiks pārvada slodzes pārbaudes

Rīgā turpinās Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība, un piektdien, 26. jūnijā, jaunizbūvētajā pārvada posmā virs Vienības gatves tiks veiktas konstrukciju slogošanas pārbaudes. Tās ļaus novērtēt pārvada nestspēju un konstrukciju darbību reālas slodzes apstākļos, vienlaikus apliecinot būves atbilstību projektā noteiktajām prasībām.

Dienvidu tilta ceturtā kārta ir viens no nozīmīgākajiem transporta infrastruktūras projektiem Rīgā, kas uzlabos satiksmes plūsmu starp Ķengaragu, Katlakalnu un Ziepniekkalnu, vienlaikus mazinot transporta slodzi pilsētas centrā un dzīvojamajās apkaimēs.

Pārvada pārbaudes ar slodzi ir viens no atbildīgākajiem būvniecības procesa posmiem. To laikā uz konstrukcijas tiek izvietota speciāla slodze, lai pārbaudītu pārvada nestspēju un konstrukciju darbību dažādu slodžu ietekmē. Vienlaikus inženieri veic precīzus mērījumus un analizē konstrukcijas deformācijas, salīdzinot iegūtos rezultātus ar projektā paredzētajiem rādītājiem. Pārbaudes rezultāti ļaus pārliecināties, ka pārvads pilnībā atbilst drošības un kvalitātes prasībām, kā arī ir gatavs nākamajiem būvniecības posmiem.

Patlaban Dienvidu tilta ceturtās kārtas projekta otrajā posmā – no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai – būvdarbu progress sasniedzis aptuveni 65%. Objektā turpinās aktīvi būvkonstrukciju darbi, tostarp betonēšana, stiegrošana un pārvada laidumu spriegošana.

Līdz šim pārvadam izbūvēti visi 40 starpbalsti, kopumā izmantojot 3765 kubikmetrus betona, kā arī pabeigta vairāk nekā 90 % gala balstu konstrukciju izbūve. Betonēšanas darbi pilnībā pabeigti 40 no 42 pārvada laidumiem.

Projekta ietvaros tiek izbūvēta 3,5 kilometrus gara pamatbrauktuve ar divām brauktuvēm un divām braukšanas joslām. Katras joslas platums paredzēts 3,5 metri, savukārt kopējais pamatbrauktuves platums sasniegs astoņus metrus. Papildus tiek izbūvēti 6,79 kilometri pievedceļu un rampu, kā arī gājēju infrastruktūra ar ietvēm divu līdz trīs metru platumā. Kopējā ielu un ietvju apbūves platība sasniegs 133 000 kvadrātmetru, bet vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru teritorijas tiks saglabātas un labiekārtotas kā zaļās zonas.

Projekta ietvaros tiek izbūvēti jauni pārvadi, rotācijas apļi, tuneļi un drošāki krustojumi, nodrošinot efektīvāku satiksmes plūsmu starp nozīmīgiem transporta mezgliem. Jaunā infrastruktūra būs daļa no Eiropas transporta tīkla (TEN-T), veicinot mobilitāti un uzlabojot piekļuvi rūpnieciskajām teritorijām un ostai.

No projekta ieguvēji būs arī apkārtējo apkaimju iedzīvotāji. Samazināsies satiksmes intensitāte dzīvojamajos rajonos, tostarp Ziepniekkalnā un Vienības gatves apkārtnē, tiks izbūvēta jauna gājēju un velobraucēju infrastruktūra, uzlabots apgaismojums un sakārtoti inženiertīkli. Vienlaikus projekta ietvaros paredzēta arī plaša teritorijas apzaļumošana, iestādot tūkstošiem koku, krūmu un citu augu.

Ņemot vērā būvdarbu intensitāti un projekta pāreju nākamajos izbūves posmos, tuvākajā laikā atsevišķās būvdarbu zonās būs nepieciešamas satiksmes organizācijas izmaiņas. Par plānotajiem satiksmes ierobežojumiem, to ietekmi uz transporta kustību Rīgas pašvaldība informēs atsevišķi.

Projekta pilnais nosaukums ir “Jāņa Čakstes gatves izbūve” un tas ir sadalīts divās kārtās – Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai (1. kārta), kurā darbus veic pilnsabiedrība “DTTB”, kuru veido ceļu būves firma SIA “Binders” un SIA “Tilts”, un Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai (2. kārta), kurā darbus veic SIA “ACBR”.

Abus projekta posmus plānots atvērt satiksmei 2027. gada pirmajā ceturksnī.

Projekta kopējās izmaksas ir 122 732 478,67 eiro (ieskaitot PVN), no kuriem 60 185 896 eiro veido Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet 62 546 582,67 eiro – Rīgas pašvaldības finansējums.

 

 

Armērijas ielā uzlabos piekļuvi dzelzceļa pārejai un izbūvēs jaunu apgaismojumu

Lai uzlabotu satiksmes drošību un vides pieejamību, tuvākajā laikā tiks sākti būvdarbi Armērijas ielā, kuru laikā izbūvēs gājēju pieejas dzelzceļa pārejai, savienojot Armērijas ielu un Anšlava Eglīša ielu, kā arī ierīkos jaunu ielu apgaismojumu.

Projekta mērķis

Nodrošināt drošu, ērtu un pieejamu pārvietošanos gājējiem pāri dzelzceļam, uzlabojot mobilitātes iespējas apkārtnes iedzīvotājiem. Īpašs uzsvars likts uz vides pieejamības risinājumiem, kas atvieglos pārvietošanos senioriem, vecākiem ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Veicamie darbi

Projekta ietvaros izbūvēs trīs metrus platas gājēju pieejas ar betona bruģakmens segumu, kā arī veiks Armērijas ielas un Anšlava Eglīša ielas posmu pārbūvi, izbūvējot jaunu asfaltbetona segumu un sakārtojot piegulošo infrastruktūru. Tāpat paredzēta zaļo zonu atjaunošana pēc būvdarbu pabeigšanas.

Lai nodrošinātu drošu dzelzceļa šķērsošanu, pie pārejas tiks uzstādīti gājēju kustību regulējoši norobežojumi jeb tā sauktie “labirinti”, kas izbūvēti atbilstoši VAS “Latvijas dzelzceļš” tehniskajām prasībām. Papildus paredzēta arī aizsargžogu izbūve abās dzelzceļa pusēs.

 Būvdarbu laikā tiks izbūvēta un atjaunota ārējās elektroapgādes un ielu apgaismojuma infrastruktūra. Darbi ietvers kabeļu tīklu izbūvi, apgaismojuma balstu un elektroapgādes sadalņu uzstādīšanu, zemējuma sistēmu ierīkošanu, kā arī apgaismojuma sistēmas pieslēgšanu un nodošanu ekspluatācijā.

Plānotais būvdarbu ilgums ir četri mēneši.

Būvdarbus veiks SIA “BRICON”, būvuzraudzību nodrošinās SIA “Somniar”, savukārt projektētājs SIA “BM-projekts” projekta īstenošanas laikā veiks autoruzraudzību.

 

Izsludināts metu konkurss Esplanādes parka attīstībai un vēsturisko vērtību saglabāšanai

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izsludinājis metu konkursu, lai iegūtu mūsdienīgu un ilgtspējīgu redzējumu Esplanādes parka attīstībai un vēsturisko vērtību saglabāšanai. Vienlaikus pašvaldība šogad plāno sākt darbus, lai sakārtotu bīstamākos gājēju celiņus.

Esplanāde ir viena no nozīmīgākajām Rīgas vēsturiskā centra bulvāru loka zaļajām publiskajām ārtelpām, kuras attīstībai nepieciešams vienots redzējums visa parka mērogā. Parks ir reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis “Esplanāde” un atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs”, kā arī UNESCO Pasaules mantojuma vietas teritorijā.

Līdz šim parka uzturēšanā veiktas atsevišķas un fragmentāras aktivitātes, tomēr šie uzlabojumi īstenoti bez vienotas attīstības vīzijas. Parkā joprojām ir bīstami gājēju celiņi, nolietojušās iekārtas kā arī atsevišķās vietās nepieciešama apstādījumu atjaunošana un kopšanas risinājumu pilnveide. Turklāt, ņemot vērā parka vēsturisko nozīmi, pašvaldībai nepieciešams skaidrs ilgtermiņa redzējums tā attīstībai un metu konkurss ļaus turpmākos pašvaldības ieguldījumus parkā plānot secīgi un mērķtiecīgi, lai atsevišķi uzlabojumi veidotu vienotu un kvalitatīvu parka attīstību.

Metu konkurss tiek rīkots, lai atklātā radošā sacensībā starp arhitektiem un projektētājiem atrastu labāko risinājumu un kompetentākos autorus, kuri izstrādātu ainaviski, arhitektoniski un mākslinieciski augstvērtīgu, kā arī ekonomiski pamatotu publiskās ārtelpas dizaina vīziju. Taču, ņemot vērā, ka metu konkursa, projektēšanas un būvdarbu sagatavošanas process ir pakāpenisks, drošības uzlabošanai jau šogad parkā plānots atjaunot bīstamākos gājēju celiņus.

“Pilsētai ir nepieciešama skaidra vīzija par Esplanādes parka attīstību un uzturēšanu, jo tā ir centrālā Rīgas vieta, kuru ik dienu apmeklē tūkstošiem iedzīvotāju un tūristu. Metu konkurss ļaus iegūt profesionāļu izstrādātu risinājumu, kas nodrošinās mūsdienīgu parka vidi, vienlaikus saglabājot tā vēsturisko vērtību. Taču, ņemot vērā, ka parkā visa gada garumā notiek publiski pasākumi, jau šogad plānots sakārtot bīstamos gājēju celiņus un nomainīt segumu, kur tas nepieciešams. Izvērtējām, ka šos darbus iespējams veikt bez apjomīgiem būvdarbiem un bez būtiskas ietekmes uz vēsturisko mantojumu, jo drošības uzlabošana ir neatliekama,”

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs.

Metu konkursa dalībniekiem jāpanāk līdzsvars starp parka vēsturiskajām vērtībām un mūsdienu vajadzībām, jo parks ir daudzfunkcionāla publiskā telpa, kur visa gada garumā notiek dažādi pasākumi. Pretendentiem jāparedz, ka darbi tiks īstenoti pa kārtām, sākot ar prioritāri nepieciešamo infrastruktūru – elektroapgādes pieslēgumu, labierīcības, drošiem un ērtiem gājēju celiņiem, kā arī bērnu rotaļu laukumu.

Konkursa dalībniekiem jāsniedz redzējums par Raiņa laukuma attīstību, piedāvājot tam mūsdienīgu un daudzfunkcionālu risinājumu, kafejnīcas paviljona, dārznieka mājas un saimniecības zonas dizaina priekšlikumi. Kā arī piedāvājumos jāparedz risinājumi dažāda mēroga pasākumu norisei, apmeklētāju plūsmu organizēšanai un tehniskā nodrošinājuma integrēšanai, un jāizstrādā pieeja esošo ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībai publisku pasākumu laikā. Dalībniekiem jāsniedz arī priekšlikumi par iespējam veicināt aktīvās atpūtas iespējas jauniešiem un risinājumi gājēju un velobraucēju plūsmu savstarpējo konfliktu mazināšanai.

Metu konkursa izsludināšanai jau veikti sagatavošanās darbi: veikta parka vēsturiskā izpēte, organizētas sabiedrības iesaistes aktivitātes, kā arī notikušas tikšanās ar ekspertiem un apkārtējo īpašumu pārstāvjiem, tostarp ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.

Metu konkursā aicinātas piedalīties starpdisciplināras komandas, ar pieredzi publiskās ārtelpas projektēšanā, kurās pārstāvētas ainavu arhitektūras, arhitektūras, dizaina, pasākumu organizēšanas un būvniecības nozares.

Konkursa balvu fonds ir 26 500 eiro (ar nodokļu nomaksu).

Piedāvājumi jāiesniedz līdz 2026. gada 15. oktobrim.

Lēmumu par konkursa rezultātiem paredzēts pieņemt astoņu nedēļu laikā pēc meta piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.

Plašāka informācija par metu konkursu „Esplanādes parka attīstība un tā vēsturisko vērtību saglabāšana” pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā – ŠEIT.

Vairāk par Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta projektu –ŠEIT.

 

Rīgā labiekārtots Aristida Briāna un Palīdzības ielas skvērs

Pilsētvides uzlabošanas darbu ietvaros, Rīgas pašvaldība ir pabeigusi Aristida Briāna un Palīdzības ielas skvēra labiekārtošanu. Darbu rezultātā ir uzlabota skvēra funkcionalitāte un pieejamība dažādām iedzīvotāju grupām.

“Pilsēta kļūst skaistāka nevis vienā dienā, bet ar katru sakoptu skvēru, katru jaunu soliņu un katru vietu, kur tās iedzīvotāji var kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku. Priecē, ka citos projektos ietaupītos līdzekļus varam novirzīt pilsētas infrastruktūras sakārtošanai,”

saka Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs

Skvērā iedzīvotāju atpūtai un brīvā laika pavadīšanai izvietoti divi piknika galdi, betona āra tenisa galds un divi šaha galdiņi. Tāpat teritorijā uzstādītas piecas jaunas atkritumu urnas, divi velostatīvi, kā arī 16 jauni vienvietīgi un trīsvietīgi parka krēsli un soli.

Pēc labiekārtojuma elementu uzstādīšanas skvērā aptuveni 85 kvadrātmetru platībā atjaunots arī teritorijas segums. Daļā teritorijas ieklāts ekoloģiskais bruģa segums, betona bruģakmens segums un asfaltbetona segums, kā arī vietās, kur tas nepieciešams, atjaunots zāliens.

Veiktie uzlabojumi padara skvēru pievilcīgāku, funkcionālāku un ērtāku gan apkaimes iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem.

Teritorijas labiekārtošanas darbus īstenoja Mājokļu un vides departaments, balstoties uz Pilsētas attīstības departamenta tehnisko specifikāciju.

Kopējās izmaksas, kas saistītas ar teritorijas labiekārtošanu, ir 58 878,57 eiro bez PVN.

 

Deju kolektīvu lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības”

Turpinot deju ansambļa “Daiļrade” dibinātājas un ilggadējas mākslinieciskās vadītājas Silvas Štelfas iedibināto tradīciju, 18. jūnijā plkst. 19.00 Rātslaukumā notiks KTMC “Mazā Ģilde” visu paaudžu deju kolektīvu lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības”.

Lielkoncertā “Vidusvasaras dzīvestības” skatītājiem būs iespēja iegrimt īpašā atmosfērā, baudot vasaras burvību un sajūtot dabas spēku, kas apvij šo maģisko Vasaras saulgriežu laiku. Dažādu paaudžu dejotāji, izdejojot latviešu tautas dejas zelta fondu un mūsdienu horeogrāfijas darbus, radīs krāšņu un emocionāli piepildītu svētku notikumu pašā pilsētas sirdī, aicinot ikvienu klātesošo sajust latvisko tradīciju spēku.

Koncerta dalībnieki:

  • TDA “Līgo” un VPDK “Līgo” (mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš);
  • VPDK “Sen Līgo” (vadītājs Andis Lagzdiņš);
  • VPDK “Daiļrades zelts” (mākslinieciskā vadītāja Gunita Zirne);
  • Bērnu TDA “Dzintariņš” (mākslinieciskā vadītāja Sanita Misika);
  • Senioru deju kolektīvs “Līgo absolventi” (vadītājs Krišjānis Bite).

Koncertu vadīs aktrise Zane Jančevska.

Koncerta mākslinieciskais vadītājs – Deju svētku virsvadītājs Jānis Purviņš.

Koncertu ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde”.

 

Meža, Puķu un Nometņu ielu krustojumā jaunajās gājēju zonās veidos māksliniecisku asfalta krāsojumu un labiekārtos teritoriju

Gan Meža un Puķu ielu, gan Meža un Nometņu ielu krustojumos jaunizveidotajās gājēju zonās jūnija vidū sāks veidot māksliniecisku asfalta krāsojumu, kurā Āgenskalna iedzīvotāji varēs atpazīt sev pazīstamus un apkaimē zināmus tēlus. Krāsošanas darbus un pakāpenisku labiekārtošanas elementu izvietošanu atkarībā no laikapstākļiem plānots pabeigt līdz jūlija beigām. Vietās, kur aktīvi norisināsies darbi, tiks regulēta satiksmes plūsma, izvietoti satiksmes organizācijas elementi un ceļa zīmes.

Asfalta krāsojuma dizainu izstrādājuši mākslinieki Anna Vaivare un Mārtiņš Zutis. Iedvesmu krāsojuma dizainam mākslinieki radījuši divās koprades darbnīcās – ar Montessori sākumskolas bērniem, kā arī ar apkaimes iedzīvotājiem, augstskolu un biedrību pārstāvjiem. Krāsojuma koncepcija ir “Kaimiņu galerija” un tas tiks veidots kā košs “paklājs”, kas izcels gājēju zonas, padarot autovadītājus uzmanīgākus. Vienlaikus katram tā elementam ir sava nozīme un apkaimes iedzīvotāji gleznojumā varēs atpazīt tēlus, kas izskanējuši koprades darbnīcās un kas ir tuvi apkaimes iedzīvotājiem.

Pēc krāsojuma izveides gājēju zonā pakāpeniski uzstādīs soliņus, velostatīvus, atkritumu tvertnes, puķu podus un citus elementus. Visus darbus plānots pabeigt jūlija laikā, kā arī nākamos divus gadus krāsojums pēc nepieciešamības tiks atjaunots.

Maijā krustojumā jau pazeminātas ietvju apmales un atjaunots ietves segums, demontētas barjeras, esošie stabiņi un atdures, kā arī attīrīta brauktuve. Tāpat uzklāti jauni ceļa apzīmējumi, pārvietotas ceļa zīmes.

Pilotprojektā ieviestie risinājumi pilsētvidē atradīsies vismaz divus gadus, lai novērtētu to ietekmi uz pārvietošanās paradumiem un pieņemtu lēmumus par pastāvīgu izmaiņu ieviešanu. Kā arī izmaiņu novērtēšanai pēc risinājuma ieviešanas paredzēts atkārtoti apkopot satiksmes datus un aptaujāt iedzīvotājus, lai apkopotu viedokļus un priekšlikumus.

Plānojot risinājumus, tika iesaistīti vietējie iedzīvotāji – veikta iedzīvotāju un uzņēmēju aptauja, darbnīcas ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem, bērniem, augstskolu un baznīcas pārstāvjiem, lai apspriestu teritorijas vajadzības, labiekārtojuma plānus un kopīgi izstrādātu idejas asfalta krāsojumam.

Risinājumi tiek ieviesti starptautiskā projekta “Drošas, taisnīgas un patīkamas mobilitātes veicināšana pilsētvidē (Just Streets)” gaitā, lai bez pārbūves darbiem sakārtotu vidi un padarītu krustojumu pārredzamāku visiem satiksmes dalībniekiem.

Rīgā paredzēts nelieliem pagaidu risinājumiem veidot drošu, pieejamu un sakārtotu vidi izvēlētajā pilotteritorijā, lai pārbaudītu, kuri risinājumi darbojas visefektīvāk, pirms veikt pastāvīgas pārmaiņas un plānotu ilgtermiņa pārbūves aktivitātes. Pilotaktivitātes tiek īstenotas Āgenskalna Meža un Puķu ielas krustojumā, kā arī saistītajā teritorijā – vietā ar intensīvu satiksmi, plašu un nepārredzamu krustojuma zonu, kur atrodas restorāni, kafejnīcas, izglītības iestādes, zinātnes centrs “Futurimo”, baznīca un citi pakalpojumu sniedzēji.

Projektā paredzēta arī Rīgas pilsētas modeļa ar Space Syntax izstrāde kopā ar projekta partneri Rietumnorvēģijas Lietišķo zinātņu universitāti. Modelis apvienos dažādus pilsētas datus un analīzes pieejas, lai vispusīgi izvērtētu pilsētvidi, salīdzinātu attīstības scenārijus un pieņemtu pamatotākus lēmumus par Rīgas pilsētvides attīstību. Tāpat tiks apgūta citu pilsētu pieredze un izstrādāta praktiska taktiskā urbānisma rokasgrāmata. Kopējais Rīgas pašvaldībai pieejamais Eiropas Savienības finansējums projekta aktivitātēm ir līdz 597 882 eiro, ko pilnībā sedz “Horizon Europe” programma.

Vairāk informācijas par projektu, tostarp iedzīvotāju aptaujas rezultāti, satiksmes dalībnieku skaitīšanas un ātruma mērīšanas datu analīze, gājēju zonu krāsojuma mākslinieciskais dizains un tā apraksts pieejams Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē – šiet vai projekta mājas lapā – šeit.

Tāpat projekta teritorijā ir izvietoti informatīvie stendi.

Eiropas Savienības projekta "Just Streets" vizualizācijas

Līdzdalības budžeta konkursa otrajā kārtā virzītas 60 rīdzinieku idejas

Rīdzinieki līdzdalības budžeta konkursā iesnieguši kopā 62 ideju projektus 31 apkaimē, no kuriem konkursa komisija tālākai vērtēšanai virzīja 60 ieceres. Par projektiem iedzīvotāji varēs balsot novembrī vietnē geolatvija.lv, sadaļā “Līdzdalības budžets”.

Otrajā kārtā pieteikumu īstenošanas iespējas un izmaksas izvērtēs atbilstošās Rīgas pašvaldības un valsts iestādes, kuras sniegs atzinumus. Pēc atzinumu saņemšanas rudenī komisija vēlreiz izskatīs projektu ideju pieteikumus un virzīs tos iedzīvotāju balsojumam.

Iedzīvotāji par projektu idejām varēs balsot visa novembra garumā.

Biežāk pieteiktās ieceres saistītas ar ūdenstilpju krasta joslu sakārtošanu, papildinot tās ar atbilstošu infrastruktūru, kā arī ar atpūtas un sporta infrastruktūras izveidi un pilnveidi apkaimēs. Lielākā daļa šogad iesniegto pieteikumu ir infrastruktūras projekti, tomēr konkursā saņemti arī vairāki sociālās inovācijas un iekšpagalmu kategorijas projekti.

Kā aktīvākie šogad ideju iesniegšanā bija Teikas apkaimju iedzīvotāji, piesakot astoņus projektus. Tālāk seko Centra apkaime ar pieciem iesniegtiem projektiem, kā arī Āgenskalna apkaime ar četriem pieteikumiem.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2 850 000 eiro.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Kopā septiņos konkursa norises gados atbalstīti 64, ieskaitot 2025. gadu, iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu.

Vairāk par Līdzdalības budžeta projekta konkursu – ŠEIT.

 

Rīga kļūst skaistāka – atjaunoti celiņi Latgales parkā

Rīgas pašvaldība arī šogad turpina labiekārtot galvaspilsētu, padarot to zaļāku un iedzīvotājiem draudzīgāku. Patlaban Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments pabeidzis šogad plānotos celiņu atjaunošanas darbus Latgales parkā, kuru gaitā uzlabots segums vairāk nekā 2000 kvadrātmetru platībā. Pilnībā visus parka celiņus iecerēts sakārtot nākamgad.

“Rīga kļūst sakoptāka ne tikai pilsētas centrā, bet arī apkaimēs. Latgales parks ir labs piemērs tam, kā soli pa solim uzlabojam publisko ārtelpu – atjaunojam infrastruktūru, saglabājam kokus un veidojam vidi, kur iedzīvotāji var kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku. Mūsu mērķis ir, lai katrā apkaimē būtu sakārtoti, droši un pievilcīgi parki. Latgales parks ir viena no svarīgākajām zaļajām teritorijām apkaimē, ko ik dienu izmanto gan ģimenes ar bērniem, gan seniori, gan aktīvās atpūtas cienītāji. Atjaunotie celiņi padara parku ērtāk pieejamu un drošāku visiem apmeklētājiem,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Pērn tika veikti 1. kārtas būvdarbi 1743 m2 platībā, bet šogad projekta 2. kārtā izbūvēta gultne un uzklāts jauns asfalta segums 2181 m2 platībā.

Lai saudzētu celiņiem tuvu augošos kokus, tiek meklēti arvien jauni risinājumi būvdarbu izpildei koku aizsardzības zonās. Latgales dārza celiņu atjaunošanas iepirkuma sagatavošanas fāzē tika pieņemts lēmums celiņu atjaunošanu veikt bez betona apmaļu izbūves, kas tehnoloģiski prasītu padziļinātu gultnes izbūvi. Bez tam koku kritiskajās aizsardzības zonās celiņu gultnē tika iestrādātas 144 m2 slodzi izlīdzinošas šūnas “Sandwitch Panel”. Pēc speciālistu atzinuma, šādi risinājumi ir piemēroti parku celiņu noslodzei un saudzē koku saknes. Darbu izmaksas bija 267 tūkstoši eiro bez PVN.

2027. gadā, realizējot projekta 3. kārtu, Mājokļu un vides departaments plāno pabeigt celiņu seguma atjaunošanu Latgales dārzā visā platībā.

Latgales parks (kas iepriekš saucās Maskavas dārzs) atrodas teritorijā starp Mazā Krasta, Maskavas, Balvu un Kojusalas ielām, tā platība ir 6,2 ha. Parku bijušās dārzniecības teritorijā sāka ierīkot 1937. gadā pēc latviešu daiļdārznieka un ainavu arhitekta Andreja Zeidaka projekta.

Šis parks ir nozīmīgs apkaimes atpūtas punkts, kur jau iepriekš veikti būtiski labiekārtojumi. Pirms četriem gadiem tur tika realizēts līdzdalības budžeta projekts – atjaunots vecais bērnu rotaļu laukums un izveidots jauns vingrošanas laukums, kas apmeklētājiem tika atvērts 2022. gada vasarā. Laukumos uzstādītas deviņas rotaļu ierīces lielajā rotaļu zonā un sešas ierīces mazākiem bērniem. Vingrošanas laukumā ir gumijas segums, pievilkšanās stieņi, līdztekas, barjeras un trenažieri. Apkārt laukumiem uzstādītas velonovietnes, soliņi un atkritumu tvertnes, kā arī atjaunoti celiņi, kas nodrošina ērtu piekļuvi.