Rīgas pašvaldība sākusi Spānijas kailgliemeža ierobežošanas pasākumus pašvaldības īpašumos un aicina arī iedzīvotājus aktīvi iesaistīties šīs invazīvās sugas apkarošanā savos īpašumos un tiem piegulošajās teritorijās.

Pavasarī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, ar kuriem Spānijas kailgliemezis iekļauts Latvijas invazīvo sugu sarakstā. Šī suga strauji izplatās, nodarot būtisku kaitējumu dārziem, apstādījumiem un vietējām ekosistēmām.

Reaģējot uz iedzīvotāju iesniegumiem, pašvaldība teritorijās, kurās saņemtas sūdzības par Spānijas kailgliemežu izplatību, vispirms izvieto monitoringa slazdus. Ja tiek apstiprināta invazīvās sugas klātbūtne, tiek veikta ķīmiskā ierobežošana, izmantojot gliemežu apkarošanai paredzētās ēsmas granulas SLUXX HP.

Granulu darbīgā viela ir dzelzs fosfāts – dabā sastopama viela, kas pēc nonākšanas augsnē sadalās augiem nepieciešamajās barības vielās – dzelzī un fosfātā. Pēc granulu apēšanas gliemeži pārtrauc baroties un aizlien savās slēptuvēs, kur iet bojā.

Iedzīvotāji aicināti ņemt vērā, ka izmantotās granulas ir zilā krāsā un ir viegli pamanāmas. Lai gan tās tiek uzskatītas par mazkaitīgām cilvēkiem un dzīvniekiem, pašvaldība aicina granulas neaiztikt un nepieļaut, ka tās apēd mājdzīvnieki.

Pašlaik Spānijas kailgliemeža ierobežošanas darbi tiek veikti vairākās pašvaldības teritorijās Dārziņu apkaimē, Pleskodālē un Āgenskalnā. Teritoriju saraksts nepieciešamības gadījumā tiks papildināts.

Pašvaldība uzsver, ka invazīvās sugas ierobežošana būs sekmīga tikai tad, ja tajā iesaistīsies arī privāto īpašumu īpašnieki. Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu zemes īpašnieku un lietotāju pienākums ir veikt invazīvo sugu pārvaldības pasākumus, lai nepieļautu to tālāku izplatību.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus regulāri apsekot savus īpašumus, nepieciešamības gadījumā veikt Spānijas kailgliemežu ierobežošanu un ziņot par vietām, kur šī invazīvā suga konstatēta. Ziņojumā vēlams norādīt precīzu atrašanās vietu un, ja iespējams, pievienot fotogrāfiju. Ziņot var pa pašvaldības vienoto diennakts tālruni 1201 vai epastā 1201@riga.lv.

Spānijas kailgliemeža ierobežošanas metodes ir noteiktas Ministru kabineta noteikumu Nr. 127 pielikumā. Jo ātrāk kaitēkļi tiek pamanīti un ierobežoti, jo lielāka iespēja novērst to tālāku izplatību Rīgā.

Rīgas pašvaldība ir noslēgusi Latvijā līdz šim apjomīgāko daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energosertifikācijas procesu – Rīgas enerģētikas aģentūra ir sagatavojusi un izsniegusi 1531 energosertifikātu, kas balstīti uz ēku faktisko jeb izmērīto enerģijas patēriņu. Rīga ir pirmā pašvaldība Latvijā, kas centralizēti izsniegusi energosertifikātus tik plašā apjomā.

Energosertifikāti sagatavoti pēc Ekonomikas ministrijas uzdevuma, Rīgas enerģētikas aģentūrai sadarbojoties ar AS “Rīgas siltums” un izmantojot ēku faktiskā siltumenerģijas patēriņa datus.

Īstenojot šo procesu, Rīgas pašvaldība savlaicīgi pilda Ēku energoefektivitātes likumā noteikto prasību par dzīvojamo ēku energosertifikāciju un vienlaikus būtiski atvieglo darbu ēku īpašniekiem un pārvaldniekiem. Likums paredz, ka dzīvojamām ēkām, izņemot ēkas, kuru visām daļām ir individuāla apkures sistēma, jāveic energosertifikācija, savukārt daudzdzīvokļu ēkām šī prasība jāizpilda līdz 2040. gada 31. decembrim.

Izmērīto datu energosertifikāts sniedz standartizētu informāciju par ēkas faktisko enerģijas patēriņu un tās energoefektivitātes klasi. Tas ļauj ēkas iedzīvotājiem, īpašniekiem un pārvaldniekiem saprotami novērtēt savas mājas energoefektivitātes stāvokli un salīdzināt to ar citām līdzīga veida ēkām.

Apkopotie dati vienlaikus ļauj identificēt ēkas ar visaugstāko siltumenerģijas patēriņu un potenciāli lielākajiem siltuma zudumiem. Šādām ēkām parasti ir arī vislielākais enerģijas ietaupījuma potenciāls, tādēļ iegūtā informācija Rīgas pašvaldībai palīdzēs mērķtiecīgāk plānot informatīvos pasākumus, konsultācijas un ēku atjaunošanas atbalsta instrumentus.

“1531 izsniegtais energosertifikāts nav tikai izpildīta normatīvo aktu prasība. Tā ir plaša un salīdzināma informācijas bāze par Rīgas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju faktisko energoefektivitāti. Tagad gan pašvaldība, gan ēku īpašnieki un pārvaldnieki var daudz precīzāk saskatīt, kurām ēkām atjaunošana ir nepieciešama visvairāk un kur ieguldījumi varētu nodrošināt lielāko enerģijas ietaupījumu,” norāda Rīgas enerģētikas aģentūras direktores p.i. Inga Barkāne.

Šāda pieeja atbilst arī pārskatītajai Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvai par ēku energoefektivitāti. Direktīva paredz palielināt ēku atjaunošanas tempu, īpašu uzmanību pievēršot katras valsts ēkām ar vissliktākajiem energoefektivitātes rādītājiem.

Tas nozīmē, ka gan valsts, gan pašvaldību līmenī prioritāri jāidentificē un jāatbalsta objekti, kuros iespējams sasniegt vislielāko enerģijas patēriņa un izmaksu samazinājumu.

Energosertifikācija ir arī nozīmīgs sabiedrības informēšanas instruments. Ēku energoefektivitātes likuma mērķis ir ne tikai veicināt energoresursu racionālu izmantošanu un uzlabot ēku energoefektivitāti, bet arī informēt sabiedrību par ēku enerģijas patēriņu. Apkopota un salīdzināma informācija par ēku energoefektivitāti palīdz sabiedrībai labāk izprast dzīvojamā fonda kopējo stāvokli. Tā ir noderīga arī, izvēloties mājokli iegādei vai īrei, kā arī pārdodot īpašumu, jo energosertifikāts ļauj novērtēt ēkas energoefektivitāti un gūt priekšstatu par iespējamo siltumenerģijas patēriņu un apkures izmaksām. Vienlaikus uz izmērītajiem datiem balstīts energosertifikāts sniedz konkrētās mājas iedzīvotājiem saprotamu informāciju par viņu ēkas energoefektivitātes stāvokli un palīdz uzsākt datos balstītu sarunu par ēkas atjaunošanas nepieciešamību.

Vienlaikus jāņem vērā, ka energosertifikāts, kas izsniegts, pamatojoties uz siltumražotāja sniegtajiem enerģijas patēriņa datiem, galvenokārt raksturo ēkas pašreizējo energoefektivitātes stāvokli. Tas pats par sevi neietver katrai ēkai individuāli izstrādātu pilnu atjaunošanas pasākumu kopumu.

Lai noteiktu konkrētus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, piemēram, ārsienu, jumta vai pagraba pārseguma siltināšanu, logu nomaiņu, apkures sistēmas modernizāciju vai ventilācijas uzlabošanu, kā arī aprēķinātu sagaidāmo enerģijas ietaupījumu, nepieciešamās investīcijas un pasākumu atmaksāšanās laiku, ēkas īpašniekiem jāpasūta detalizēta energosertifikācija, ko ikdienā mēdz dēvēt par pilno energosertifikātu. Tajā tiek izvērtētas ēkas norobežojošās konstrukcijas un inženiersistēmas un sagatavots ekonomiski pamatots energoefektivitātes pasākumu pārskats.

Lai palīdzētu daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem sagatavot ēkas pilno energosertifikātu, Rīgas enerģētikas aģentūras administrētajā programmā ir pieejams līdzfinansējums līdz 90 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. Energosertifikāta izstrādei iespējams saņemt līdz 1200 eiro. Ēkas atjaunošanai papildus ir nepieciešams tehniskās apsekošanas atzinums, kura sagatavošanai var saņemt līdz 1200 eiro, savukārt tehniskā projekta izstrādei – līdz 15 000 eiro.

Plašāka informācija par daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas procesu, pieejamo atbalsta instrumentu, pieteikšanās kārtību un nepieciešamo dokumentu paraugus ir apkopota vietnē www.renove.lv. Tajā iedzīvotāji var arī pieteikties bezmaksas Rīgas enerģētikas aģentūras speciālistu konsultācijai par daudzdzīvokļu mājas atjaunošanas uzsākšanu un turpmākiem procesa soļiem.