Arhīvs birkai: Pilsētvide

Lai pasargātu apkārtējo mežaudzi, RĪGAS MEŽI izcirtīs slimās priedes Bolderājas meža daļā

Lai pasargātu apkārtējos mežus no iespējamas bojāejas, lai pēc iespējas ierobežotu koku sakņu trupes izplatību un saglabātu meža dzīvotspēju, SIA “Rīgas meži” izcirtīs slimās priedes Bolderājas meža daļā.

Sanitārā izlases cirte notiks mežaudzē pie Bolderājas Jaunajiem kapiem – starp Lielo ielu, Kleistu ielu un Mazo Kleistu ielu, atbilstoši Valsts meža dienesta (VMD) sanitārajam atzinumam nr. 177562 (VMD ciršanas apliecinājums nr. 1660080).

Darbus plānots sākt februāra vidū.

Slimības ierobežošanas un apkārtējās mežaudzes pasargāšanas darbus svarīgi veikt rudens – ziemas sezonā, kad temperatūra ir zem 0 atzīmes vai tuvu tai. Siltākā laikā sakņu trupe, kas ir sēnīšu izraisīta slimība, ar sporu palīdzību no nozāģētajiem bojātajiem kokiem “pārceļo” uz mežaudzes veselīgo daļu.

Darbu mērķi:

✅ ierobežot koku sakņu trupes tālāku izplatību,
✅ novērst mežaudzes bojāeju,
✅ saglabāt meža dzīvotspēju.

Darbu veids: sanitārā izlases cirte – slimo un potenciāli slimo koku izzāģēšana.

Darbu plānotais laiks: 2024. gada ziema (darbus plānots sākt februāra vidū).

Darbu platība: ap 16 ha (21.kvartāls).

Darbu plānotā secība: ceļu sakārtošana atbilstoši transporta vajadzībām; pameža tīrīšana; koku ciršana un materiālu izvešana; zaru un ciršanas atlieku izvešana; ceļu sakārtošana. Darbi var notikt vienlaikus, pakāpeniski vai neatbilstošu laikapstākļu dēļ var tikt uz laiku apturēti.

Teritorijas apmeklētāji darbu laikā aicināti ievērot pārvietošanās ierobežojumus un netuvoties tehnikai!

🔎 Papildus informācija uzņēmuma tīmekļvietnē.

Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 446 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gadā “Rīgas mežiem” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021.gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023.gadā “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā – ierindojās Zelta kategorijā, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions” par straujāko izaugsmi Ilgtspējas indeksā.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023.gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle”, kā mērķis ir rūpēties par “Rīgas mežu” darbiniekiem, viņu veselību un drošību, kā arī parakstīja Latvijas Dažādības hartu.

“Rīgas satiksme” parakstījusi līgumu ar CFLA par 17 elektroautobusu iegādi un 7 ātrās uzlādes punktu izveidi

“Rīgas satiksme” un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) abpusēji parakstījusi līgumu Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzfinansējuma saņemšanai, lai īstenotu projektu “Emisiju samazināšana Rīgas valstspilsētā – elektroautobusu piegāde un elektrouzlādes punktu attīstība”. Projekts paredz 17 jaunu elektroautobusu iegādi un 7 ātrās uzlādes punktu izveidi Rīgā. Kopējās plānotās projekta izmaksas ir 16.7 miljoni eiro, no tām ES līdzfinansējums paredzēts 14.3 miljoni eiro apmērā.

“Elektroautobusi ir pieredze, kuru apgūstam tos ekspluatējot. Jau patlaban dažādos maršrutos arvien biežāk parādās jauni, videi draudzīgi autobusi, kas ilgtermiņā samazinās ekspluatācijas izmaksas uzņēmumam. Savukārt pilsētā tiks samazināts gan kaitīgo izmešu, gan trokšņu līmenis. Tāpēc esam gandarīti par noslēgto līgumu, kas ļaus gan vēl vairāk paplašināt mūsu transporta parku ar videi draudzīgiem autobusiem, gan turpināt darbu pie uzlādes infrastruktūras attīstības un izveidot 7 ātrās uzlādes punktus.”

“Rīgas satiksme” valdes loceklis Andris Lubāns

Projekts paredz 17 jaunu rūpnieciski ražotu elektroautobusu iegādi, kuri nomainīs pašlaik izmantotos novecojušos aptuveni 20 gadus nokalpojušos autobusus. Tāpat projekta ietvaros paredzēts izveidot 7 ātrās uzlādes punktus, veidojot vienotu elektroautobusu uzlādes sistēmu. Divi ātrās uzlādes punkti tiks izveidoti Abrenes ielā, pa vienam – Vecmīlgrāvī, Juglā, Imantā (6.autobusu parkā Kleistu ielā), kā arī Višķu ielā paredzētajā transportmijas punktā.

 

Projekta mērķis ir mazināt emisijas Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā.

Projekta īstenošanas rezultātā tiks uzlabota sabiedriskā transporta pievilcība un samazināta tā ietekme uz pilsētvidi, kā arī tiks veicināta pakāpeniska sabiedriskā transporta dekarbonizācija, sekmējot atteikšanos no fosilās degvielas.

Darbi tiks īstenoti piesaistot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzfinansējumu. Projekta nosaukums “Emisiju samazināšana Rīgas valstspilsētā – elektroautobusu piegāde un elektrouzlādes punktu attīstība” (Nr.1.1.1.2.i.1/1/23/I/CFLA/001). Kopējās plānotās projekta izmaksas ir 16.7 miljoni eiro, no tām ES līdzfinansējums paredzēts 14.3 miljoni eiro.

 

Plašāku informāciju par “Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt mājas lapā www.rigassatiksme.lv vai sociālajos tīklos “twitter”, “facebook”.

Izsludināts metu konkurss gājēju un velosipēdistu tilta izbūvei pāri Zundam un tā integrāciju pilsētvidē

,

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski, mākslinieciski augstvērtīgus un vienlaikus ekonomiski pamatotus metus gājēju un velosipēdistu tilta izbūvei pāri Zundam un tā integrāciju pilsētvidē, izsludināts metu konkurss. Metu konkurss paredzēts jauna gājēju un velobraucēju tilta un to savienojumu izveidei starp Durbes un Paula Valdena ielām, kas ir pirmais un viens no svarīgākajiem projektiem plānotā veloceliņa “Rīga – Babīte – Piņķi” izbūvei, mobilitātes veicināšanai un Zunda kanāla apkārtnes sakārtošanai.

✅ Metu iesniegšanas termiņš ir 2024. gada 21.februāris.

“Metu konkurss tiek rīkots, lai iegūtu izstrādes idejas Zunda velosipēdistu un gājēju tilta būvniecībai. Šis tilts veidos nozīmīgu velosatiksmes savienojumu ar ērtiem pieslēgumiem pilsētas ielu un rekreācijas infrastruktūrai, savienojot Pārdaugavu ar Ķīpsalu, kā arī veidojot vietzīmi tuvāko apkaimju identitātes veidošanā.”

skaidro Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks 

Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma finansēta projekta “Reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras izveide Rīgā un Pierīgā virzienos Rīga–Babīte–Piņķi, Rīga–Ulbroka, Rīga–Ķekava” ietvaros vienā no maršrutiem Rīga – Babīte – Piņķi” paredzēts izbūvēt jaunu veloceliņu, kas šķērsos Zunda kanālu, un tā izbūvei nepieciešams jauns gājēju un velobraucēju tilts pāri Zundam. Lai iegūtu teritorijai atbilstošu un estētisku tilta risinājumu pilsētvidē, projekta izstrādē paredzēts metu konkurss ideju iegūšanai. Tilts savienos Pārdaugavu ar Rīgas Tehniskās universitātes studentu pilsētiņu un tā izbūve ir plānota līdz 2026. gada pavasarim. Tāpat nākotnē paredzēts veikt arī pārējās Zunda piegulošās teritorijas infrastruktūras atjaunošanu un labiekārtošanu.

Konkursa teritorija ietver Zunda kanālu, Zunda labā krasta daļu (Ķīpsalas pusē infrastruktūras saslēguma punkti ar Paula Valdena ielu un Zunda krastmalu), kas atrodas Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas robežās, un Zunda kreisā krasta daļu (infrastruktūras saslēguma punkti ar Durbes ielas Rotācijas apli un Nameja krastmalu, tajā skaitā ziemeļu virzienā). Konkursa sauszemes teritorija ir aptuveni 2000 m2 platībā, ūdens teritorija aptuveni 1000 m2 platībā.

Izstrādājot metus pār gājēju un velosipēdistu tiltu, tajā svarīgi plānot un iekļaut arī savienojumus ar blakus esošajām teritorijām un to pārmaiņām nākotnē. Piemēram, nozīmīgas pārmaiņas nākotnē gaidāmas gan Rīgas Tehniskās universitātes kompleksā Ķīpsalā, gan Daugavgrīvas ielas 31 teritorijā, un svarīgi teritorijas plānojumu ņemt kopīgā tvērumā ar meta konkursā izvirzīto gājēju un velosipēdistu tiltu. Tāpat nozīmīgs kritērijs ir nākotnes ūdenstransporta iespējas, tādēļ metu izstrādē tilta izbūve jāparedz ar tādiem risinājumiem, lai pēc iespējas vairāk paplašinātu ūdenstransporta satiksmi kanālā.

Metu konkursā var piedalīties jebkura juridiska vai fiziska persona, kas atbilst konkursa kvalifikācijas prasībām un iesniedz tām atbilstošu metu. Viens no nosacījumiem ir, ka konkursa pretendentam jāuzrāda dalība pēdējo 5 gadu laikā vismaz viena būvprojekta vai attiecīgo daļu tilta un publiskās ārtelpas izstrādē. Tāpat metu konkursa nolikumā ir noteikti specifisku jomu speciālisti, kas jāiesaista metu izstrādē. Metu iesniegšanas termiņš — 2024. gada 21.februāris.

✅ Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtēs konkursa žūrija, vērtējot darbus četrās kategorijās:

● tilta integrācija pilsētvidē (gājēju un transporta plūsmu organizācija, iekļaušanās apkārtējās vides mērogā un vides pieejamība);

● tilta un tā apkārtnes labiekārtojuma arhitektoniskā, ainaviskā un dizaina kvalitāte;

● tilta konstruktīvie risinājumi, to racionalitāte, izbūves un apsaimniekošanas specifika;

● piedāvāto risinājumu ilgtspēja, ilgmūžība un funkcionalitāte visos gadalaikos (materiāli, tehnoloģijas, apstādījumi).

Metu konkursa kopējais balvu fonds ir 23 000 eiro, kas tiek finansēts no Rīgas valstpilsētas pašvaldības infrastruktūras fonda. Pirmās vietas ieguvējam jeb konkursa uzvarētājam pašvaldība piešķirs 9000 eiro, otrās vietas ieguvējam – 7000 eiro, trešās vietas ieguvējam – 5000 eiro, kā arī pasniegs vienu veicināšanas godalgu 2000 eiro apmērā. Pēc metu konkursa norises paredzēts sarunu procedūras rezultātā uzsākt būvprojekta izstrādi atbilstoši augstāko vietu ieguvušajam metam.

Žūrijas komisiju vadīs: Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta direktora vietniece attīstības jautājumos p.i. Inese Sirmā un projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks. Žūrijas komisiju veido Pilsētas arhitekta dienesta Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola, Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes Inženieru nodaļas galvenā ainavu arhitekte Inna Avdeviča, Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāve – Veloinfrastruktūras nodaļas vadītāja Ieva Pastare, Mājokļu un vides departamenta pārstāvis – Vides pārvaldes Ūdens resursu un meliorācijas nodaļas vadītājs Jānis Švinskis, biedrības „Latvijas Arhitektu savienība” pārstāve sertificēta arhitekte Dace Kalvāne un biedrības “Latvijas ainavu arhitektu asociācijas” ainavu arhitekte Laura Hrisanfova, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes Arhitektūras projektēšanas katedras praktiskais docents, Mgr.arch. Egons Bērziņš, SIA “Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola ,,RISEBA” Arhitektūras un dizaina fakultātes dekāns un maģistra programmas direktors Dainis Rudolfs Šmits un biedrības “Latvijas Būvinženieru savienības” pārstāvis Elmārs Daniševskis.

📌 Plašāka informācija par metu konkursu un tā nolikums pieejams Elektronisko iepirkumu sistēmā.

Rīgas pašvaldība aicina lauksaimniekus pieteikties zālāju noganīšanai īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās

, , , ,

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments, kas veic īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārraudzību un apsaimniekošanu galvaspilsētā, aicina lauksaimniekus līdz 12. februārim pieteikties zālāju noganīšanai dabas liegumos 2024. gada sezonā. Vēlams būtu piedāvāt noganīšanu ar liellopiem vai zirgiem.

🟩 Departaments aicina pieteikties interesentus, kas spētu sniegt pakalpojumu noganīšanai no 15. maija līdz 15. septembrim, nodrošinot ganīšanas blīvumu ganību platībā no 0,5 līdz 0,8 liellopu vienībām uz hektāru, kā arī nodrošinot arī elektriskā ganību žoga uzlikšanu teritorijās un lopu uzraudzību. Tā kā gandrīz visas pļavas atrodas pie ūdenstilpēm, tās var izmantot arī lopu dzirdināšanai.

🟩 Piedāvāts noganīt dažāda izmēra pļavas (platības no 1 – 18 ha), kurām var piekļūt ar transportu un kas iepriekš jau ir tikušas pļautas vairākus gadus dabas parka “Piejūra” dabas lieguma zonās “Vakarbuļļi” un “Daugavgrīva”, kā arī dabas liegumā “Jaunciems”.

Jāņem vērā, ka visas pļavas ir daļēji slapjas, jo atrodas blakus ūdenstilpēm, slapjajās daļās ir sastopamas arī niedres un grīšļi. Daļa no pļavām ir Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie zālāju biotopi ar lielu bioloģisko vērtību.

Pēc pieteikumu saņemšanas tiks veikta cenu aptauja par piedāvātajām cenām šāda pakalpojuma izpildei, iespējams noslēgt pakalpojumu līgumu arī uz vairākiem gadiem.

Pieteikumus var iesūtīt e-pastā: dmv@riga.lv līdz 12. februārim, norādot kadastra numurus, ko vēlētos apsaimniekot un savu kontaktinformāciju.

Papildu informācija: Līga Apsēna, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Dabas un apstādījumu nodaļas galvenā speciāliste-eksperte, tālrunis +371 67181399, e-pasts: liga.apsena@riga.lv

Pļavu saraksts:

🟩 Dabas parks “Piejūra”, dabas lieguma zona “Vakarbuļļi” , kad.nr. 01001090071, 01001090112, 01001090094, kopā divas pļavas, viena – 9 ha, otra 18 ha.
🟩 Dabas parks “Piejūra”, dabas lieguma zona “Daugavgrīva”, kad.nr. 01001032060, šeit ir vairākas pļavas platībās no 3 līdz pat 18 ha.
🟩 Dabas liegums “Jaunciems”, kad. nr. 01001130634, Trīsciemā , pļava 8 ha
🟩 Dabas liegums “Jaunciems”, kad. nr. 01001142087, pļava 1 ha
🟩 Dabas liegums “Jaunciems”, kad. nr. 01001282136, Sužos, pļava 9 ha.

Zemesgabalu indikatīvās atrašanās vietas kartē:

 

 

Rīdziniekiem no marta pie daudzdzīvokļu mājām būs jāuzstāda konteineri bioloģisko atkritumu šķirošanai

Rīgā konteineri bioloģisko atkritumu šķirošanai obligāti būs jāuzstāda pie daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi, to paredz trešdien, 24. janvārī, Rīgas domē pieņemtie grozījumi noteikumos* par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā.

“Pēdējos gados Rīgas pieredze atkritumu šķirošanā pierāda, ka iedzīvotāju paradumus ir iespējams mainīt un atkritumus šķiro aizvien vairāk. Kopš ieviesām prasību pie daudzdzīvokļu mājām obligāti izvietot konteinerus šķirošanai vieglajam iepakojumam un stiklam, dalīti tiek vākti jau 30 % no visa atkritumu apjoma. Savukārt bioloģisko atkritumu šķirošana līdz šim bija brīvprātīga un patlaban šo atkritumu ir mazāk nekā 5 %, tāpēc ceram, ka jaunie noteikumi aktivizēs arī šo atkritumu šķirošanu. Vēlos uzsvērt, ka atkritumu šķirošana ne tikai palīdz saudzēt vidi, bet arī ļauj ievērojami mazināt iedzīvotāju izdevumus par atkritumu izvešanu un pēdējo gadu laikā šķirojot izdevies ietaupīt vairāk nekā desmit miljonus eiro. Bioatkritumu šķirošana noteikti samazinās rēķinus par atkritumu izvešanu,”

uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotājiem būs pienākums nodrošināt BIO atkritumu šķirošanu pie daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi un kurās atrodas atkritumu radītāji, kas darbojas kādā no pārtikas piegādes ķēdes posmiem (primārā ražošana, pārstrāde un ražošana, pārtikas mazumtirdzniecība un citāda izplatīšana, restorāni un ēdināšanas pakalpojumi), ja šie atkritumu radītāji to pieprasa. Prasība BIO konteineru izvietošanai stāsies spēkā 2024. gada 1. martā.

Prasības attiecas uz daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi, un kurām nebūs iespējas veikt biokompostēšanu (grozījumi paredz, ka šīm mājām tagad būs iespēja kompostēt noārdāmos dārzu un parku atkritumus, netraucējot citiem). Privātmājās jau pastāv BIO atkritumu kompostēšanas iespēja. Daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ar mazāk par desmit dzīvokļiem un privātmājām BIO atkritumu konteineru uzstādīšana joprojām būs brīvprātīga.

BIO atkritumu apsaimniekošanai ir noteikta maksa, kas 2023. gadā bija 80 % no nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas, bet no 2024. gada 1. janvāra tā ir 60 % Aktīvi sākot BIO atkritumu šķirošanu, tiek prognozēts, ka nešķiroto atkritumu konteineri tik strauji nepiepildīsies, kā rezultātā iedzīvotāji varēs samazināt gan konteineru tilpumus, gan šo konteineru izvešanas biežumu, tādā veidā samazinot izmaksas par izvešanu.

Sākot BIO atkritumu dalītu vākšanu, iespējams ne tikai samazināt izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī pilnvērtīgi izmantot iegūto materiālu un pārstrādāt to vērtīgās izejvielās, kā arī samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu atkritumu poligonā.

 📌 Rīgas dome un trīs atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi Rīgā iedzīvotāju ērtībām kopīgi izveidojuši vienotu atkritumu šķirošanas ceļvedi, kas palīdzēs vieglāk orientēties atkritumu šķirošanā galvaspilsētā.

Lai veicinātu dārzu un parku atkritumu kompostēšanu iespējami tuvu to rašanās vietai, saistošie noteikumi ir papildināti ar jaunām normām, kas nosaka kārtību, kādā atļauta bioloģiski noārdāmu dārzu un parku atkritumu kompostēšana daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos. Lai nodrošinātu, ka komposta kastes konstrukcija ir tāda, lai komposts nevarētu izbirt tai cauri, lai kastes sienas nedeformētos un lai vizuāli aizsegtu kompostu, saistošajos noteikumos iestrādāta prasība izmantot rūpnieciski ražotas vai tām pielīdzināmas komposta kastes. Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments šogad izstrādās ieteikumus komposta kastu izvietošanai, dizainam un komposta veidošanai, un publicēs tos tīmekļvietnē .

Izmaiņas noteikumos paredz arī retāku un vienkāršotāku nešķiroto sadzīves atkritumu obligāto izvešanu no individuālajām dzīvojamām mājām un tiek svītroti punkti par individuālajās dzīvojamajās mājās deklarēto personu skaitu. Atbilstoši veikti precizējumi attiecībā uz nešķiroto atkritumu izvešanas biežuma samazināšanu, neattiecinot to uz individuālajām dzīvojamām mājām. Noteikumi arī tiek papildināti, paredzot minimālo izvešanas biežumu dalītajiem sadzīves atkritumiem.

Paredzēts, ka grafiku dalīto sadzīves atkritumu izvešanai noteiks atkritumu apsaimniekotājs, par to informējot atkritumu radītājus un valdītājus atbilstoši līgumam, kas noslēgts starp atkritumu apsaimniekotāju un atkritumu radītāju/valdītāju. Atkritumu radītājs/valdītājs varēs pieteikt papildu pakalpojumu vai atcelt/pārcelt dalīto atkritumu izvešanu pēc nepieciešamības – neierobežotu reižu skaitu.

Ņemot vērā Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas lūgumu, izmaiņas noteikumos paredz samazināt prasības degvielas uzpildes stacijām attiecībā uz atkritumu dalītās savākšanas punktu izveidi, proti, atcelt šo prasību tajās degvielas uzpildes stacijās, kurās nav operatoru, jo nav, kas uzrauga atkritumu konteinerus un to piepildījumu, kā arī rodas risks ļaunprātīgām rīcībām, piemēram, konteineru dedzināšanai; plānots noteikt prasību uzstādīt tikai vieglā iepakojuma konteinerus degvielas uzpildes stacijās, kurās uz vietas ir operatori.

Tāpat izmaiņas noteikumos paredz, ka atkritumu apsaimniekotājiem būs jāreaģē uz nekustamā īpašuma lietotāja, valdītāja, īpašnieka, apsaimniekotāja vai pilnvarotās personas ziņojumu par nepieciešamību izvest atkritumus ārpus ierastā grafika. Pēc atkritumu apsaimniekotāju lūguma tiks noteikts ilgāks laiks liela izmēra atkritumu un būvniecības atkritumu izvešanas pieteikumu apstrādei, lai varētu laicīgi un optimāli ieplānot izvešanas laiku, ņemot vērā jau izveidotos izvešanas grafikus.

* Grozījumi Rīgas domes 2019. gada 29. novembra saistošajos noteikumos Nr.87 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā”

Rīgas pašvaldība plāno regulēt koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanu

Rīgas pašvaldība nodevusi sabiedrības viedokļa noskaidrošanai saistošo noteikumu projektu par koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanu. Izstrādātie noteikumi attieksies uz koplietošanas elektroskrejriteņiem un velosipēdiem.

🟩 Sabiedrības viedokļa noskaidrošanai notiks līdz 30. janvārim un par noteikumiem viedokli var paust Rīgas domes mājas lapā – ŠEIT

Saistošo noteikumu mērķis ir palielināt visu ceļu satiksmes dalībnieku drošību, ieviešot koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus, ātruma ierobežojuma zonas un to novietošanas aizlieguma zonas.

Saistošo noteikumu izpildi nodrošinās Rīgas pašvaldības policija.

Aicina uz informatīvu tiešsaistes pasākumu par reģionālas un pilsētas veloinfrastruktūras projektu izstrādi

Trešdien, 24. janvārī, no plkst. 17.00 līdz plkst. 18.00 Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments aicina uz informatīvu tiešsaistes pasākumu par trīs veloinfrastruktūras būvprojektu izstrādi. Tiešsaistes pasākumā sabiedrību informēs par būvprojekta izstrādes stadijā esošo projektu galvenajiem tehniskajiem risinājumiem.

🔵 Tiešsaistes pasākumā interesentiem prezentēs trīs reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras būvprojektus, kuri plānoti maršrutos:

🔹 Rīga – Ulbroka;
🔹 Rīga – Ķekava;
🔹 Rīga – Babīte – Piņķi.

Būvprojektu “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Rīga – Ulbroka” izstrādā SIA “Vertex projekti”. Būvprojektus “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Rīga – Ķekava” un “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Rīga – Babīte – Piņķi” izstrādā SIA “Firma L4”.

Departaments aicina iedzīvotājus iesaistīties būvprojekta izstrādes stadijā, lai veicinātu projekta veiksmīgu integrēšanu pilsētvidē.

🔵 Tiešsaistes pasākums norisināsies video konferences formātā MS Teams vidē un to straumēs arī “Rīga attīstās” Facebook kontā. Pēc risinājumu izskatīšanas paredzēta neliela diskusiju sadaļa, kurā varēs izteikt viedokli. Tāpat pēc pasākuma Ārtelpas un mobilitātes departaments gaidīs rakstiskus viedokļus un ierosinājumus par projekta risinājumiem.

🔹 Lai būtu iespēja uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā MS Teams vidē, pasākuma dalībnieki aicināti reģistrēties līdz 23. janvāra plkst. 17.00, aizpildot aptaujas anketu.

🔎 Līdz sanāksmes norisei ar izstrādātajiem priekšizpētes materiāliem iespējams iepazīties – ŠEIT.

Rīgā svinīgi atklāj piemiņas plāksni par godu Itai Kozakevičai

Piektdien, 19. janvārī, Augusta Deglava un Itas Kozakevičas ielas krustojumā svinīgi atklāja politiķei un vienai no izcilākajām Latvijas Atmodas laikmeta personībām veltītu piemiņas plāksni.

Idejas autors un pasākuma iniciators ir deputāts Miroslavs Kodis, kurš, vēloties cildināt I. Kozakevičas paveikto Latvijas un Polijas savstarpējo attiecību stiprināšanā, pie ēkas A. Deglava un I. Kozakevičas ielas krustojumā aicināja domi izvietot piemiņas plāksni.

“Ita bija poļu izcelsmes Latvijas patriote. 1990. gada 4. maijā, būdama viena no Augstākās Padomes deputātiem, Ita nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Viņa ir cīnījusies par Latviju un par visām tautībām, kuras dzīvo mūsu valstī. Mēs par viņu esam dzirdējuši tikšanās reizēs poļu biedrībās, skolās, svētkos. Tāpēc man ir tāda sajūta, ka es pazīstu Itu ļoti labi, un ka Ita joprojām ir starp mums. Ita Kozakeviča bija un ir mūsu varone. Kad mani ievēlēja par Rīgas domes deputātu, es uzreiz zināju, ka vēlos iemūžināt Itas vārdu Rīgā, ka mūsu galvaspilsētā noteikti ir jābūt Itas Kozakevičas ielai. Un man ir liels prieks, ka kolēģi ir atbalstījuši manu iniciatīvu, un ka ideja kļuva par realitāti,”

uzsvēra deputāts Miroslavs Kodis.

Tostarp Kodis informēja, ka I. Kozakevičas vārds tiks iemūžināts ne tikai šajā ielā un plāksnē, bet arī sabiedriskajā transportā. Pēc Koda lūguma ir pieņemts lēmums pārdēvēt trīs sabiedriskā transporta pieturas un turpmāk tās sauksies “Itas Kozakevičas iela”.

“Latviešu vēlmē atjaunot savas valsts neatkarību Atmodas gados liela nozīme bija citu Latvijā dzīvojošo mazākumtautību atbalstam, un tieši šādā aspektā Itas Kozakevičas piemiņas iemūžināšana ir svarīga. Būdama izcili harizmātiska personība, viņa kļuva par vienu no vadošajām balsīm, kas saliedēja mazākumtautību kopienas mūsu kopīgajam mērķim – dzīvot brīvā, neatkarīgā un demokrātiskā Latvijā. Barikāžu laiks Rīgā vienmēr ir ar sevišķu auru, šogad mums ir īpaša iespēja to papildināt ar Itas Kozakevičas atceri. Lai šī Rīgas iela mūžam nes viņas vārdu!”

sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

“Ita Kozakeviča ir unikāla personība, kas vieno divas tautas – poļu un latviešu. Viņas kā Latvijas Nacionālās frontes aktīvistes ieguldījums Latvijas neatkarības atgūšanā un jaunās demokrātiskās valsts dibināšanā bija milzīgs. Tāpat liels Itas sasniegums bija Latvijas minoritāšu aktīvas sabiedriskās dzīves atjaunošana pēc ilgiem apspiešanas gadiem komunistu valdīšanas laikā. Viņa no jauna dibināja Latvijas Poļu savienību un kļuva par tās pirmo priekšsēdētāju. Viņa arī bija poļu izglītības Latvijā atjaunošanas iniciatore un organizatore. Ita Kozakeviča simbolizē tādas demokrātiskās un humānās vērtības kā brīvība, tiesiskums, tolerance un cilvēktiesību cienīšana,”

savā uzrunā teica Polijas vēstniece Latvijā Monika Mihališina.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete dalījās atmiņās par kopā pavadīto laiku ar I. Kozakeviču un cildināja viņas ieguldījumu Latvijas un Polijas attiecību stiprināšanā. Tāpat arī Kalniete kavējās atmiņās par I. Kozakevičas pozitīvajām rakstura īpašībām, norādot, ka “viņas pāragrā nāve ir būtisks zaudējums Latvijas politikai”.

Žurnālists un politiķis Dainis Īvāns sacīja, ka, ja I. Kozakeviča būtu dzīva, tad noteikti būtu piedalījusies Barikādēs. Īvāns slavēja I. Kozakevičas augstos morāles standartus, cīņu par demokrātiju un brīvību, pēc viņa teiktā – “Ita prata ar vārdiem sist naidniekam pretī”.

Savukārt 4.maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka atminējās laikus, kad kopā ar I. Kozakeviču strādāja kopā vienā darba vietā un dalījās ar atmiņām par Itas dzīves gājumu un nepiepildītajiem sapņiem. Čeboterenoka slavēja I. Kozakevičas gudrību un drosmi, un novēlēja to arī klātesošajiem.

Latvijas Poļu savienības priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe pateicās ikvienam, kas atceras un godina I. Kozakevičas sasniegumus, uzsverot, ka “tie, kas atceras vēsturi, zinās arī nākotni”.

Pasākumā sanākušos ar dziesmām poļu un latviešu valodā priecēja Rīgas I. Kozakevičas Poļu vidusskolas meiteņu koris “Polskie Kwiaty” un bērnu koris “Echo”. Pēc tam pasākuma dalībnieki devās uz vidusskolu, kur apskatīja I. Kozakevičai veltītu izstādi un izbaudīja neformālas sarunas pie kafijas tases.

Jau vēstīts, ka domes deputāti atbalstīja priekšlikumu pārdēvēt Nīcgales ielas atzaru, strupceļu no Nīcgales ielas līdz Augusta Deglava ielai, par I. Kozakevičas ielu. Ielas posms atrodas netālu no Rīgas Itas Kozakevičas Poļu vidusskolas.

Atmodas sākumā I. Kozakeviča bija Latvijas poļu kultūras draugu biedrības valdē, pēc tam ievēlēta par jaundibinātās Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju. Viņa bija Augstākās padomes deputāte un balsoja par Latvijas neatkarību.

📌 Pasākuma foto – ŠEIT

Rīgā aizliedz kravas transporta kustību cauri pilsētas centram

Rīgā veiktas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, kas turpmāk aizliedz kravas transporta kustību cauri pilsētas centram, informē pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments.

Jau ir izvietotas nepieciešamās ceļa zīmes un turpmāk kravas transporta satiksme abos virzienos aizliegta:

🟩 uz Akmens tilta;
🟩 Krasta ielas posmā no Salu tilta līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai;
🟩 no Ģ. Radziņa krastmalas līdz 13. janvāra ielai;
🟩 11.novembra krastmalas posmā no 13. janvāra ielas līdz Vanšu tiltam;
🟩 Eksporta ielas posmā no Vanšu tilta līdz Hanzas ielai.

“Viens no pašvaldības mērķiem ir atbrīvot pilsētas centru no tranzīta kravas auto, uzlabojot vides stāvokli un pilsētvides kvalitāti kopumā. Tagad tas ir iespējams, jo, atklājot satiksmei Austrumu maģistrāli, varam novirzīt kravas transportu pa apvedceļu. Līdz ar to Rīgas centrs kļūs gan videi, gan iedzīvotājiem draudzīgāks un pieejamāks. Tāpat tiks atslogota 11. novembra krastmala un pieeja Daugavai. Tālākajos plānos ir veiksmīgi realizēt Dienvidu tilta 4. kārtas būvdarbus, lai patīkamāks un ērtāks cilvēkiem kļūtu arī Daugavas otrs krasts, un apvedceļš būtu pilnvērtīgs,”

uzsver Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

🟩 Kravas transporta pilsētas centra apbraukšanas karte.

Rīgas pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un ņemt vērā jaunās satiksmes organizācijas izmaiņas.

Rīdzinieki aicināti apmeklēt gaismas takas Biķerniekos un Anniņmuižā

,

Janvāra nogalē, gaidot gaismas un pavasara atgriešanos, pilsētā tiks iedegtas divas gaismas takas – Biķernieku mežā un Anniņmuižā. Tās būs apskatāmas no 21. janvāra līdz 11. februārim diennakts tumšajā laikā – no plkst. 18.00 līdz pat pusnaktij.

🔹 Biķernieku meža pastaigu promenādē – posmā starp Biķernieku ielu un Linezera ielu – varēs nokļūt Imanta Ziedoņa krāsaino pasaku valstībā. Tajā ar gaismas, skaņas un lielformāta attēlu palīdzību būs iespēja sajust un iepazīt četrus no dzejnieka radīto krāsaino pasaku stāstiem.

🔹 Savukārt Anniņmuižas parkā apmeklētājus sagaidīs “Putnu aleja”, vēršot uzmanību uz pilsētā līdzās mītošajiem spārnotajiem iemītniekiem, kuru dzīves telpa cieši pārklājas ar cilvēku mājvietām un ielu maģistrālēm. Parka teritorijā tiks izvietoti četri vides objekti, papildināti ar gaismas un skaņas instalācijām. Vides objekti tiks izvietoti pastaigu maršrutā ik pēc 100 metriem.