Arhīvs birkai: Pilsētvide

Satiksmes jomas mērķdotāciju prioritātes šajā gadā būs Rīgas ielu izbūve, kā arī drošības uzlabošana

Pirmdien, 18. martā, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti apstiprināja Ārtelpas un mobilitātes departamenta (ĀMD) programmas “Mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām” piešķirto līdzekļu izlietojumu 2024. gadam, tādējādi paredzot, ka Rīgas satiksmes jomas mērķdotāciju prioritātes šajā gadā būs ielu pārbūve un izbūve, kā arī satiksmes drošības uzlabošana.

Kopā ar iepriekšējā periodā neizlietotajiem līdzekļiem 2 216 385 eiro apmērā, programmas finansējums šim gadam ir 14 481 188 eiro.

Šogad ĀMD plāno 3,6 miljonus eiro veltīt to projektu finansēšanai, kuru realizācijai iepriekšējos periodos ir noslēgti līgumi līdz to pabeigšanai, lai veiktu samaksu katram objektam paredzētajā apmērā, un 10,9 miljonus eiro jaunu projektu finansēšanai.

🟩 Jauno projektu finansēšanai šogad plānots atvēlēt 4,4 miljonus eiro transportbūvju pārbūvei un izbūvei, 3,6 miljonus eiro – ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu pārbūvei, izbūvei un citām aktivitātēm, bet 2,9 miljonus eiro – projektēšanai un būvdarbu organizēšanai.

Transportbūvju pārbūves un izbūves sadaļā plānotie projekti ir Jūrmalas gatves trīs joslu pieslēgums Kurzemes prospektam pie Zolitūdes ielas, Grostonas ielas seguma atjaunošana un ietves izbūve, velojoslu ierīkošana un ielu krustojumu labiekārtošana Dzirnavu ielas posmā no Tērbatas ielas līdz Skolas ielai, kā arī Murjāņu ielas izbūve posmā no Juglas ielas līdz Strazdumuižas ielai un Lojas ielas izbūve.

Ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izbūves sadaļa sevī iekļauj ceļa zīmes un apzīmējumus, neregulējamu gājēju pāreju, ātrumvaļņu, barjeru un citu satiksmes organizācijas pasākumu organizēšanu.

Savukārt projektēšana un būvniecība sevī iekļauj ekonomiskās analīzes, ekspertīzes, pētījumus, atzinumus, vērtēšanas, ceļu drošības auditus, satiksmes skaitīšanu u.tml. Lielāko sadaļu aptver transporta būvju projekta dokumentācijas izstrāde, kas šogad plānota, piemēram, satiksmes pārvadā pār K.Ulmaņa gatvi Bauskas ielā, krustojumā Ganību dambī, Tvaika ielā un Duntes ielā, estakādē pār Zunda kanālu un citviet.

Pērn minētās programmas budžets bija 14 087 588 eiro, izlietojums – 11 871 203 eiro jeb 84,3%.

Būtiskākās realizētas aktivitātes 2023.gadā bija:

• Spulgas ielas izbūve posmā no Beverīnas ielas līdz Spulgas ielai 25;
• Luksoforu atjaunošana un pagaidu luksoforu objektu izbūve;
• Ceļa ātrumvaļņu izbūve;
• Ceļazīmju un ceļa horizontālo apzīmējumu uzturēšana;
• Lietusūdens kanalizācijas un sūkņu staciju uzturēšana;
• Vanšu tilta būvprojekta minimālā sastāva izstrāde;
• Gaisa tilta būvprojekta minimālā sastāva izstrāde;
• Citi projektēšanas darbi;
• Būvuzraudzības un autoruzraudzības darbi departamenta realizētajos būvobjektos.

Rīgā sākas āra kafejnīcu sezona

Piektdien, 15. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemti 224 pieteikumi un izsniegtas 113 atļaujas.

Ņemot vērā, ka šī brīža laikapstākļi un tuvākā prognoze atbilst pavasara laikapstākļiem, šogad pieņemts lēmums pavasara/vasaras sezonu sākt ātrāk.

Atbilstoši pilsētā noteiktai kārtībai pavasara/vasaras sezona ir noteikta no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, taču, ja pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtās informācijas meteoroloģiskie laikapstākļi atbilst meteoroloģiskā pavasara laikapstākļiem, pavasara/vasaras sezona konkrētajā kalendārajā gadā tiek noteikta ātrāk, bet ne ātrāk kā no 1. marta.

Lai atbalstītu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus un veicinātu publiskās ārtelpas labiekārtošanu, arī šogad Rīgas dome apstiprinājusi līdzfinansējuma programmu jaunu parkletu izveidei. Šogad no pilsētas budžeta tai atvēlot 100 000 eiro.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kuri vēlas veidot jaunus parkletus, varēs pieteikties līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no parkleta uzstādīšanas kopējām izmaksām.

Parkleti ir nelielas publiskas zaļās zonas, kas parasti tiek iekārtotas autostāvvietās ielu malās un tiek dēvētas par zaļajām ielas oāzēm. Atsevišķu stāvvietu aizstāšana ar ietves paplašinājumiem ir plaši izplatīts veids, kā sabalansēt gājējiem un automašīnām paredzēto ielas telpu. Parklets ir parocīgs arī uzņēmējiem, izvēloties pašvaldības piedāvātos tipveida risinājumus, tas ir ātri un vienkārši izveidojams.

🟩 Tipveida risinājuma izvietošanai dokumenti jāiesniedz Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC).

🟩 Papildu informāciju par ielu tirdzniecības organizēšanu, tai skaitā āra terašu darbību, var saņemt:

  • zvanot uz tālruni 80000800 vai
  • rakstot uz e-pastu aic@riga.lv.

Rīgas iedzīvotāju biedrībām pieejams atbalsts pašvaldības teritoriju sakārtošanai

Rīgas pašvaldība līdz 20. martam aicina Rīgas iedzīvotāju biedrības, kas vēlas sakārtot kādu pašvaldības zemes gabalu, veidojot pievilcīgāku vidi savā apkaimē, pieteikties pašvaldības atbalstam – konteineriem atkritumu savākšanai un melnzemei un kompostam zāliena un dobju iekārtošanai, kā arī zāliena sēklām.

Šogad pieteikties aicināta jebkura Rīgā reģistrēta iedzīvotāju biedrība, tostarp arī dzīvokļu īpašnieku biedrības. Iedzīvotājiem jāizvēlas kāda no pašvaldībai piederošām teritorijām savā apkaimē, kurā vēlas, vai nu savākt atkritumus, vai veidot, piemēram, vietu jaunai puķu dobei vai zālienam. Zemes piederību ir iespējams pārbaudīt pašvaldības ģeogrāfisko datu vietnē georiga.lv.

✅ Iedzīvotājiem ir jāsazinās ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra (AIC) apkaimju koordinatoru, kura pārziņā esošajā pilsētas zonā atrodas konkrētā apkaime.

✅ Apkaimju koordinatoru kontaktinformācija atrodama riga.lv un apkaimes.lv, kā arī var rakstīt uz e-pastu aic@riga.lv vai zvanīt uz tālruni 80000800.

✅ Piesakoties, jānorāda, kāda veida atbalsts būs nepieciešams – vai būs vajadzīgs atkritumu konteiners, melnzeme vai zāliena sēklas. Apkaimju koordinatori koordinēs tālāko atbalsta sniegšanu.

Plānots, ka pieteikto atbalstu varēs saņemt aprīļa otrajā pusē, tuvojoties Lielajai talkai, kas šogad notiks 27. aprīlī. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju biedrības varēs pieteikt ar pašvaldības atbalstu ieplānotos darbus arī Lielajai talkai.

Šāds atbalsta mehānisms jau pērn tika izmēģināts, atsaucoties uz pašu iedzīvotāju interesi savām rokām labiekārtot pašvaldībai piederošas teritorijas apkaimēs. Pērn šim atbalstam pieteicās trīs iedzīvotāju biedrības.

Rīdzinieki aicināti paust viedokli par jauniem teritoriju kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumiem galvaspilsētā

Rīgas pašvaldība sagatavojusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunus noteikumus par teritoriju kopšanu un būvju uzturēšanu galvaspilsētā, kas paredz nodrošināt sakoptu pilsētvidi, vienlaikus neuzliekot pārmērīgu slogu iedzīvotājiem atsevišķu teritoriju kopšanas nodrošināšanai.

✅ Ar noteikumu projektu var iepazīties un līdz 23. martam sniegt viedokli pašvaldības mājaslapā sadaļā “Saistošo noteikumu projekti”

Pēc sabiedriskās apspriešanas un iedzīvotāju viedokļu apkopošanas noteikumus skatīs Mājokļu un vides komitejā un galīgo lēmumu pieņems domes sēdē.

Jauno noteikumu projektā lielākoties saglabātas esošās prasības teritoriju kopšanā un būvju uzturēšanā, tomēr ir arī atsevišķas būtiskas izmaiņas.

Konkursā “Latvijas Būvniecības Gada balva 2023” augstāk novērtēto projektu vidū pieci Rīgas pašvaldības projekti

Ceturtdien, 7.martā, kultūras pilī “Ziemeļblāzma” norisinājās konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2023 laureātu paziņošana. Nominācijās “Inženierbūve – pārbūve”, “Jauna inženierbūve”, “Teritorijas labiekārtojums” augstāko novērtējumu ieguva Rīgas pašvaldības realizētie projekti – Satiksmes pārvads pār dzelzceļu pie Brasas stacijas Rīgā; Austrumu maģistrāles 1. un 2. kārtas izbūve un Uzvaras parka labiekārtošanas darbi.

Par otro labāko projektu nominācijā “Jauna inženierbūve” tika atzīts Daudersalas pārvads, bet nominācijā “Teritorijas labiekārtojums” projekts – ar Rail Baltica saistītās infrastruktūras īstenošana Rīgas centrā.

Šogad kopumā konkursam šogad tika izvirzīti 145 pieteikumi no visas Latvijas. Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2023 iesniegtie projekti tika vērtēti 10 kategorijās: jaunbūve sabiedriska ēka, koka būve, pārbūve, ražotne, restaurācija, fasāžu atjaunošana, jauna dzīvojamā ēka, inženierbūve – pārbūve, jauna inženierbūve, teritorijas labiekārtojums.

Gada balvas augstāko apbalvojumu “Grand Prix” ieguva trīs projekti:

🟩 PPP projekts Ķekavas apvedceļš. Pasūtītājs: publiskais partneris VSIA LVC; privātais partneris Ķekava ABT. Projekts CEĻUPROJEKTS. Būvnieks Ķekava AB. Būvuzraudzība Firma L4.
🟩 Ogres Valsts ģimnāzijas skolas un sporta ēka. Pasūtītājs Ogres novada dome. Projekts NAMS. Būvnieks PS MMG. Būvuzraudzība Akorda & Firma L4.
🟩 Rīgas pils Konventa pārbūve un restaurācija, Pils laukumā 3, Rīgā. Pasūtītājs VAS VNĪ. Projekts Rīgas Pils Kastelas projekts, MARK ARHITEKTI un SUDRABA ARHITEKTŪRA. Būvnieks LNK Industries. Būvuzraudzība Būvalts.

Rīgas pašvaldības realizētie projekti šogad tika izvirzīti trīs nominācijās:

INŽENIERBŪVE – PĀRBŪVE

🟩 1. vieta – Satiksmes pārvads pār dzelzceļu pie Brasas stacijas Rīgā. Pasūtītājs RD Ārtelpas un mobilitātes departaments. Projekts PS TILTPROJEKTS, SKA PROJEKTS UN VERTEX PROJEKTI. Būvnieks PA CP – Rīgas tilti. Būvuzraudzība PA KBL&ISL.
🟩 2. vieta – Tilta pārbūve pār Cieceres upi Saldū. Pasūtītājs Saldus novada dome. Arhitektūras risinājums Ingurds Lazdiņš. Projekts SIA Projekts 3. Būvnieks AS A.C.B. Būvuzraudzība GEO Consultants.
🟩 3. vieta – Siltumcentrāles Zasulauks pārbūve, Rīgā. Pasūtītājs un būvuzraudzība RĪGAS SILTUMS. Projekts zinātniskā, ražošanas un komerciālā firma GREIN +. Būvnieks Industry Service Partner.
🟩 Atzinība – Ceļa P84 atjaunošana Madona–Varakļāni. Pasūtītājs VSIA LVC. Būvnieks VIA. Būvuzraudzība Būvju profesionālā uzraudzība.

JAUNA INŽENIERBŪVE

🟩 1. vieta – Austrumu maģistrāles 1. un 2. kārtas izbūve, Rīgā. Pasūtītājs RD Ārtelpas un mobilitātes departaments. Projekts BRD projekts, Vektors-T. Būvnieks ACB, TILTS un AM RĪGA. Būvuzraudzība Firma L4.
🟩 2. vieta – Daudersalas pārvads, Rīgā. Pasūtītājs RD Ārtelpas un mobilitātes departaments. Projekts PS TILTPROJEKTS, SKA projekts un SZ Birojs. Būvnieks PS PA OTC. Būvuzraudzība Firma L4.
🟩 3. vieta – Krasta aizsargbūve – būna, Liepājā. Pasūtītājs Liepājas dome. Projekts HT-Konsaltings. Būvnieks LNK Industries. Būvuzraudzība Isliena V.
🟩 Atzinība – Centra attīrīšanas ietaises Ādažos. Pasūtītājs Ādažu ūdens. Projekts EKOSTANDARTS TEHNOLOĢIJAS. Būvnieks Mapri Būve. Būvuzraudzība Firma L4.

TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMS

🟩 1. vieta – Uzvaras parka labiekārtošanas darbi, Uzvaras bulvārī 15, Rīgā. Pasūtītājs Rīgas domes Īpašuma departaments. Projekts Zala Landscape Architecture. BP vadītājs Mārcis Mežulis, GSA projekts. Būvnieks AIDACO GROUP. Būvuzraudzība Rūdolfs Šķēle.
🟩 2. vieta – Ar Rail Baltica saistītās infrastruktūras īstenošana Rīgas centrā. Pasūtītājs Rīgas dome. Projekts BRD projekts. Būvnieks RBBL. Būvuzraudzība Firma L4.
🟩 3. vieta – Objekts Oduma meitys (Ādama meitas), Vecborisovā, Vērēmu pagastā, Rēzeknes novadā. Pasūtītājs arhitekts Ints Pujāts. Projekts 5.iela, Ints Pujāts. Izpildījums koktēlnieks Juris Upenieks.
🟩 Atzinība – Lēnu pils, Nīkrāces pagastā, Kuldīgas novadā. Pasūtītājs privātpersona. Projekts Barocco Art, Armands Lūsis.

Konkurss Latvijas Būvniecības Gada balva, kuru jau 10 gadu garumā organizē biedrība Building Design and Construction Council (BDCC, buvniekupadome.lv), Gunita Jansone, Agrita Lūse, apkopo labāko paveikto arhitektūras un būvniecības jomā visā Latvijā un arī aiz valsts robežām, ja projektu īsteno Latvijas pilsoņi.

Šā gada konkursam Latvijas Būvniecības Gada balva 2023 saņemti 145 pieteikumi no Rīgas, Preiļiem, Ādažiem, Jūrmalas, Liepājas, Kuldīgas, Saldus, Cēsīm, Daugavpils, Gulbenes, Alūksnes, Strenčiem, Valmieras, Salaspils, Ķekavas, Ventspils, Ogres, Suntažiem, Kalsnavas, Vecumniekiem, Bauskas, Nīkrāces pagasta, Mārupes, Brocēniem, Jēkabpils, Līvāniem, Siguldas un Vērēmu pagasta. Pieteikto objektu galerija.

Rīga iezīmējas ar apjomīgiem jauno dzīvokļu projektiem, vēsturisko fasāžu restaurāciju un, protams, vērienīgām inženierbūvēm satiksmes atslogošanai. Pārbūves jomā vērojami rūpīgi īstenoti kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanas objekti Liepājā un Kuldīgā.

Vairāk informācijas – šeit.

Fotogalerija

 

Ziepniekkalna kāpās veido bērnu rotaļu laukumu

Martā Rīgā sākta jauna līdzdalības budžeta projekta īstenošana – bērnu rotaļu laukuma būvniecība Ziepniekkalna kāpās, Staburaga ielā 14. Bērnu rotaļu laukums sastāvēs no elementiem dažādām vecuma grupām, kuri dos iespēju kāpt, rāpties, balansēt un šūpoties.

Tā kā teritorija ir saglabājusi savu dabisko reljefu un raksturu, labiekārtojums paredzēts pēc iespējas pietuvinātāks dabai. Rotaļu iekārtas paredzētas no gaišā robīnijas koka ar nerūsējošā tērauda stiprinājumiem.

Projekts paredz ierīkot šķēršļu trasi ar balansa elementiem, līdzsvara šūpoles, trīsvietīgas šūpoles ar ligzdu un divus multifunkcionālus rotaļu kompleksus: mazākiem un lielākiem bērniem. Bērnu rotaļu laukumā paredzēts smilšu segums. Papildus bērnu rotaļu laukuma elementiem uzstādīs labiekārtojuma elementus – soliņus un atkritumu urnas.

Teritorijai raksturīga zema smilšu kāpa, kā arī salīdzinoši blīva koku audze – pamatā bērzi, bet ir arī priedes, egles, alkšņi. Tur aug Latvijas Sarkanajā grāmatā un Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā iekļauts augs – pļavas silpurene, kas apliecina dabiskās vides augstvērtīgumu šajā teritorijā. Netālu no laukuma paredzēts izvietot izglītojošu informācijas stendu ar galveno informāciju par teritorijā sastopamajiem augiem.

Projektu Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta konkursam iesniedza Ziepniekkalna apkaimes biedrība 2022. gadā. Projekta kopējās izmaksas sastāda  75 564 eiro.

 

Metu konkursā par gājēju un velosipēdistu tilta izbūvi pāri Zunda kanālam iesniegtas 11 ieceres

Rīgas pašvaldības metu konkursam par gājēju un velosipēdistu tilta izbūvi pāri Zunda kanālam un tā integrāciju pilsētvidē iesniegtas 11 ieceres. Šobrīd žūrija veic metu vērtēšanu un plānots, ka konkursa rezultāti tiks paziņoti līdz marta beigām. Līdz tam tiek saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Metu konkurss tika izsludināts, lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski, mākslinieciski augstvērtīgus un vienlaikus ekonomiski pamatotus metus jauna gājēju un velobraucēju tilta un to savienojumu izveidei starp Durbes un Paula Valdena ielām.

Tilta izbūve ir viens no svarīgākajiem projektiem plānotā veloceliņa “Rīga – Babīte – Piņķi” izbūvei, mobilitātes veicināšanai un Zunda kanāla apkārtnes sakārtošanai. Tilts veidos nozīmīgu velosatiksmes savienojumu starp Pārdaugavu un Ķīpsalu, kur atrodas Rīgas Tehniskās universitātes studentu pilsētiņa, ar ērtiem pieslēgumiem pilsētas ielu un rekreācijas infrastruktūrai, kā arī veidojot vietzīmi tuvāko apkaimju identitātes veidošanā.

Gājēju un velosipēdistu tilta izbūve plānota līdz 2026. gada pavasarim. Tāpat nākotnē paredzēts veikt arī pārējās Zunda piegulošās teritorijas infrastruktūras atjaunošanu un labiekārtošanu.

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtē konkursa žūrija, vērtējot darbus četrās kategorijās: tilta integrācija pilsētvidē (gājēju un transporta plūsmu organizācija, iekļaušanās apkārtējās vides mērogā un vides pieejamība); tilta un tā apkārtnes labiekārtojuma arhitektoniskā, ainaviskā un dizaina kvalitāte; tilta konstruktīvie risinājumi, to racionalitāte, izbūves un apsaimniekošanas specifika; piedāvāto risinājumu ilgtspēja, ilgmūžība un funkcionalitāte visos gadalaikos (materiāli, tehnoloģijas, apstādījumi).

Metu konkursa kopējais balvu fonds ir 23 000 eiro, kas tiek finansēts no Rīgas pašvaldības infrastruktūras fonda. Pirmās vietas ieguvējam jeb konkursa uzvarētājam pašvaldība piešķirs 9000 eiro, otrās vietas ieguvējam – 7000 eiro, trešās vietas ieguvējam – 5000 eiro, kā arī pasniegs vienu veicināšanas godalgu 2000 eiro apmērā. Pēc metu konkursa norises paredzēts sarunu procedūras rezultātā sākt būvprojekta izstrādi atbilstoši augstāko vietu ieguvušajam metam.

 

Rīdziniekiem no marta pie daudzdzīvokļu mājām jāsāk šķirot bioloģiskie atkritumi

Rīgā no 1. marta pie daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi, jāsāk uzstādīt brūnos konteinerus bioloģisko atkritumu šķirošanai.

Līdz šim BIO atkritumu šķirošana Rīgā bija brīvprātīga un galvaspilsētā uzstādīti vairāk nekā 2000 konteineru. Ņemot vērā jaunos noteikumus*, no marta jāuzstāda vēl aptuveni 5000 konteineru, tāpēc, nākot pretī iedzīvotājiem un apsaimniekotājiem, sistēmas ieviešanai līdz 1. maijam noteikts pārejas periods.

“Rīgas pieredze atkritumu šķirošanā pierāda, ka iedzīvotāju paradumus ir iespējams mainīt un atkritumus šķiro aizvien vairāk. Esam secinājuši, ka cilvēki labprāt šķirot atkritumus, ja viņiem tiek nodrošināta atbilstoša infrastruktūra. Atkritumu apsaimniekotāji un namu apsaimniekotāji Rīgā veido infrastruktūru, lai cilvēkiem ir ērti šķirot atkritumus. Bioloģisko atkritumu šķirošana līdz šim bija brīvprātīga un patlaban šo atkritumu ir mazāk nekā 5 %. Atkritumu šķirošana ne tikai palīdz saudzēt vidi, bet arī ļauj ievērojami mazināt iedzīvotāju izdevumus par atkritumu izvešanu,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Noteikumi paredz, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotājiem tagad ir pienākums nodrošināt BIO atkritumu šķirošanu pie daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi un kurās atrodas atkritumu radītāji, kas darbojas kādā no pārtikas piegādes ķēdes posmiem (primārā ražošana, pārstrāde un ražošana, pārtikas mazumtirdzniecība un citāda izplatīšana, restorāni un ēdināšanas pakalpojumi), ja šie atkritumu radītāji to pieprasa. Daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ar mazāk par desmit dzīvokļiem un privātmājām BIO atkritumu konteineru uzstādīšana joprojām būs brīvprātīga.

BIO atkritumu apsaimniekošanai ir noteikta maksa, kas 2023. gadā bija 80 % no nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas, bet no 2024. gada 1. janvāra tā ir 60 % Aktīvi sākot BIO atkritumu šķirošanu, tiek prognozēts, ka nešķiroto atkritumu konteineri tik strauji nepiepildīsies, kā rezultātā iedzīvotāji varēs samazināt gan konteineru tilpumus, gan šo konteineru izvešanas biežumu, tādā veidā samazinot izmaksas par izvešanu.

Kāpēc jāšķiro?

• Viens cilvēks gadā rada aptuveni 500 kilogramus atkritumu, no kuriem trešā daļa (150 kg) ir bioloģiskie;
• BIO atkritumu izmešana poligonā kaitē videi – aizņem vietu, piesārņo augsni un gaisu;
• BIO atkritumi ir pārāk vērtīgi, lai sapūtu poligonā – tos var pārvērst elektrībā, siltumā un kompostā;
• BIO atkritumu šķirošana uzlabo citu atkritumu šķirošanas iespējas;
• Atdalot BIO atkritumus no pārējiem sadzīves atkritumiem, panākam, ka kopumā samazinās atkritumu masa, kas nonāk poligonos. BIO atkritumi nesasmērē pārējos atkritumus un tos var labāk pāršķirot un izmantot otrreizējā pārstrādē.

BIO atkritumu šķirošana ļauj ietaupīt!

• Sadzīves atkritumu izvešana ir aptuveni 40 % dārgāka nekā BIO atkritumu apsaimniekošana;
• Ja šķiro arī citus atkritumus (vieglos, stiklu), līdz pat 60 % samazinās atkritumu apsaimniekošanas izmaksas mājsaimniecībai;
• BIO atkritumi jāšķiro pareizi. Ja konteineros būs nepareizi sašķiroti atkritumi, tos izvedīs sadzīves atkritumu mašīna un par tiem būs jāmaksā pilnā summa;

Novietojot pie mājas BIO konteineru, samazinās:

  • atkritumu daudzums sadzīves atkritumu konteinerā;
  • izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu kopumā;
  • sadzīves atkritumu izvešanas biežums

Kā pareizi šķirot?

• BIO konteineros var mest visu, kas dabā pārstrādājas – mizas, olu čaumalas, gaļu, kaulus, zāli, mazus zarus, kafijas biezumus u. tml.
• Bet pats svarīgākais – nemest tos kopā ar plastmasas maisiņiem!
• Vēl vienkāršāk ir bioatkritumus sakrāt speciālā kastītē vai spainītī. Ja to turēs vaļā, atkritumi sakaltīs un vēlāk nesmirdēs, tāpat ziemā arī nepiesals pie konteinera.
• Vēl varam šos atkritumus izmest vai nu speciālos kompostējamos biomaisiņos, vai papīra maisiņos, kas ir pieejami lielveikalos.

📌 Rīgas dome un trīs atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi Rīgā iedzīvotāju ērtībām kopīgi izveidojuši vienotu atkritumu šķirošanas ceļvedi, kas palīdz vieglāk orientēties atkritumu šķirošanā galvaspilsētā.

Paredzēts, ka grafiku dalīto sadzīves atkritumu izvešanai noteiks atkritumu apsaimniekotājs, par to informējot atkritumu radītājus un valdītājus atbilstoši līgumam, kas noslēgts starp atkritumu apsaimniekotāju un atkritumu radītāju/valdītāju. Atkritumu radītājs/valdītājs varēs pieteikt papildu pakalpojumu vai atcelt/pārcelt dalīto atkritumu izvešanu pēc nepieciešamības – neierobežotu reižu skaitu.

Tāpat izmaiņas noteikumos paredz, ka atkritumu apsaimniekotājiem būs jāreaģē uz ziņojumu par nepieciešamību izvest atkritumus ārpus ierastā grafika. Pēc atkritumu apsaimniekotāju lūguma tiks noteikts ilgāks laiks liela izmēra atkritumu un būvniecības atkritumu izvešanas pieteikumu apstrādei, lai varētu laicīgi un optimāli ieplānot izvešanas laiku, ņemot vērā jau izveidotos izvešanas grafikus.

 

* Grozījumi Rīgas domes 2019. gada 29. novembra saistošajos noteikumos Nr.87 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā”

Jaunie Rīgas ielu nosaukumi ir spēkā; izmaiņas pilsētvidē tiks veiktas pakāpeniski

, , , , ,

Jaunie Rīgas ielu nosaukumi – Latgales, Lastādijas, Jāņa Klīdzēja, Kārļa Mīlenbaha, Vilhelma Purvīša, Viļa Plūdoņa, Emīlijas Benjamiņas, Valērijas Seiles un Augusta Spariņa iela, kurus 21. februārī apstiprināja Rīgas dome, jau ir spēkā un tos var lietot. Izmaiņas valsts publiskajiem reģistriem ir iesniegtas, bet izmaiņas pilsētvidē tiks veiktas pakāpeniski.

Rīgas pašvaldība ir iesniegusi informāciju Valsts adrešu reģistram, juridiski reģistrējot pilsētas jaunos ielu nosaukumus un to atrašanās vietu. Iedzīvotāji un uzņēmēji komunikācijā un dokumentos jau var izmantot jaunos ielu nosaukumus. Karte ar jauno ielu atrašanās vietu pieejama pašvaldības mājas lapā riga.lv.

Visās valsts un pašvaldības datubāzēs, kuru galvenais informācijas avots ir Valsts adrešu reģistrs, informācija tiks nomainīta automātiski, tas attiecas gan uz iedzīvotāju deklarētajām adresēm, gan uzņēmumu un iestāžu juridiskajām adresēm. Tāpat izmaiņas ir reģistrētas Valsts zemes dienesta kadastrā. Iedzīvotājiem dokumenti nav jāmaina, jo to sagatavošanas brīdī spēkā esošā adrese bija juridiski pareiza. Īpašos gadījumos, piemēram, atļaujās, licencēs, līgumos un citos dokumentos, kur normatīvie akti un nosacījumi to pieprasa, izmaiņas jāveic pašiem iedzīvotājiem, norādot jauno ielas nosaukumu.

Citi reģistri un informatīvās kartes jaunos nosaukumus pārņems pakāpeniski. Ielu nosaukumi pašvaldības ģeogrāfisko datu portālā GeoRiga ir precizēti, bet citiem piederošos resursos, ielu nosaukumi jāmaina šo resursu turētājiem. Rīgas domes lēmums nosūtīts SIA “Jāņa sēta”, kas veiks izmaiņas www.balticmap.eu un citos savos produktos, bet Google un citos atvērto datu risinājumos izmaiņas tiks veiktas tikai tad, kad ārējie lietotāji t.i. iedzīvotāji paziņos pakalpojuma sniedzējam par izmaiņām. Kartogrāfiskajos materiālos izmaiņas tiks veiktas vispārējā kārtībā, kā to nosaka pakalpojuma sniegšanas noteikumi.

Rīgas domes lēmums nosaka, ka adrešu numurzīmju un nosaukumu zīmju maiņa jāveic trīs mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža, jo nepieciešams laiks adrešu apzināšanai, iepirkuma veikšanai, zīmju izgatavošanai un nomaiņai. Zīmju izgatavošanu veiks Rīgas domes Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvalde. Tās namu apsaimniekotājiem un īpašniekiem būs jāuzstāda pašiem. Par zīmju saņemšanas kārtību pašvaldība informēs laika gaitā.

Savukārt SIA “Rīgas satiksme” šobrīd apzina pieturvietas, kurām būs jāmaina nosaukumi. Kad pieturvietu nosaukumu maiņu apstiprinās Rīgas domes Satiksmes un Transportu lietu komiteja, uzņēmums veiks nepieciešamās izmaiņas sabiedriskā transporta ekrānos un balss paziņojumos, kā arī izgatavos un uzstādīs jaunas pieturvietu nosaukumu zīmes. Prognozēts, ka tas tiks veikts viena mēneša laikā.

Kā ziņots iepriekš, turpinot okupācijas seku novēršanu Rīgā, Rīgas dome 2024. gada 21. februārī pieņēma lēmumu par Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva, Tipogrāfijas ielu nosaukumu maiņu.

🟩 Maskavas iela pārdēvēta par Latgales ielu;
🟩 Nenelielais Maskavas ielas sākumposms no 13. janvāra ielas līdz Salu tiltam (Lāčplēša ielai) pārdēvēta par Lastādijas ielu;
🟩 Latgales iela pārdēvēta par Jāņa Klīdzēja ielu;
🟩 Puškina iela pārdēvēta par Kārļa Mīlenbaha ielu;
🟩 Turgeņeva iela pārdēvēta par Vilhelma Purvīša ielu,
🟩 Ļermontova iela pārdēvēta par Viļa Plūdoņa ielu;
🟩 Gogoļa iela – par Emīlijas Benjamiņas ielu;
🟩 Lomonosova iela – par Valērijas Seiles ielu;
🟩 Tipogrāfijas iela – par Augusta Spariņa ielu.

Pārdēvēto ielu attēlojums kartē

 

Šobrīd tiek prognozēts, ka ielu nosaukumu maiņa pašvaldībai varētu izmaksāt ap 80 000 eiro (bez PVN). Šī summa paredz izdevumus par ielu nosaukumu un adrešu zīmju izgatavošanu, taču precīza summa būs pieejama tikai pēc iepirkuma veikšanas.

 

Pagarināts metu konkurss Lielo kapu memoriāla vērtību saglabāšanai un attīstīšanai

Līdz 7. maijam pagarināts metu konkurss, kas izsludināts, lai iegūtu Lielo kapu vērtību saglabāšanas un teritorijas infrastruktūras attīstības vīziju.

Piektdien, 1. martā, ir pēdējā diena, lai pieteiktos objekta apskatei klātienē, kas notiks 5. martā. Savu dalību interesenti aicināti pieteikt līdz 1. marta plkst. 17.00, rakstot uz e-pastu lieliekapi@metukonkurss.lv.

✅ Starptautiskā konkursa mērķis ir iegūt radošas idejas un piedāvājumus, kā cieņpilni saglabāt Lielo kapu apbedījumus, kultūrvēsturiskās un dabas vērtības nākamajām paaudzēm, kā īstenot teritorijas saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, un kā izmantot esošās zaļās infrastruktūras potenciālu kā bioloģiski daudzveidīgu un Eiropas mērogā unikālu vēsturisku ainavu. Tāpat par mērķi izvirzīta pilsētvides kvalitātes uzlabošana un Lielo kapu pieejamība Rīgas iedzīvotājiem un viesiem.

✅ Konkursa galvenie uzdevumi ir iegūt Lielo kapu esošo kultūrvēsturisko un dabas vērtību saglabāšanas un atjaunošanas funkcionālu plānojumu un teritorijas zonējumu, kas atbilst pilsētvides kontekstam, plūsmu organizāciju, autostāvvietu risinājumu un vides pieejamības nodrošināšanu. Tāpat arī plānots iegūt kapu teritorijas celiņu tīkla izveides plānojumu un dizainu, zaļās zonas sakopšanas un uzturēšanas plānu un vides objektu un norāžu sistēmas dizainu.

Kopējais konkursa godalgu fonds ir 30 000 eiro. Pirmajai vietai plānots piešķirt 15 000 eiro, otrajai – 10 000 eiro, bet trešajai – 5000 eiro.

Metu iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 7. maija plkst. 17.00, tos iesniedzot Rīgā, Torņa ielā 11. Konkurss ir atklāts un uzskatāms par notikušu, ja noteiktajā termiņā ir iesniegti vismaz trīs meta piedāvājumi.

Vairāk par konkursu var uzzināt mājaslapā: https://lieliekapi.metukonkurss.lv, kurā ir ievietoti arī konkursa dokumenti, kā arī Latvijas Arhitektu savienības mājas lapā https://www.latarh.lv/konkursi/latvijas.