Arhīvs birkai: Pilsētvide

Vecmīlgrāvī atjaunota ostas sēta – brīvdabas izstāde iemirdzas jaunās krāsās

17. maijā Vecmīlgrāvī norisinājās projekta “Mūsu ostas sēta” atjaunošanas pasākums, kura laikā bijušie projekta dalībnieki un apkārtnes iedzīvotāji kopīgi atjaunoja savulaik tapušos lielformāta gleznojumus uz ostas sētas Meldru ielā.

Piecu stundu garumā teritorija pārvērtās par krāsu, sarunu un atmiņu piepildītu radošo darbnīcu zem atklātām debesīm.

Pasākumā piedalījās apmēram 100 dalībnieku, kuri ar vairāk nekā 50 litriem krāsas atjaunoja 27 sētas posmus, kas sākotnēji tika apgleznoti 2011. gadā. Īpašu noskaņu radīja tas, ka uz restaurācijas dienu bija ieradušies arī vairāki oriģinālo darbu autori, kuri pēc daudziem gadiem paši atjaunoja savus kādreiz radītos darbus.

“Šī diena vēlreiz apliecināja, cik nozīmīgs Vecmīlgrāvja cilvēkiem ir šis projekts. Apmeklētāji un garāmgājēji visas dienas garumā interesējās par notiekošo, jautāja, kad tiks atjaunoti nākamie sētas posmi, un atzina, ka ir patiess prieks redzēt ostas sētu atkal mirdzam spilgtās krāsās. Tas dod pārliecību, ka nākamgad šo tradīciju noteikti turpināsim,”

stāsta pasākuma organizatori.

Visa diena aizritēja īpaši siltā un priecīgā atmosfērā – laika apstākļi lutināja, bet Meldru ielu piepildīja krāsu smarža, smiekli un sarunas par to, kā gadu gaitā mainījies gan pats rajons, gan tā iedzīvotāji.

“Prieks, ka Vecmīlgrāvis tiek uzpucēts no jauna. Gribas novēlēt, lai pietiek spēka un vēlmes šo brīnišķīgo tradīciju turpināt gadu no gada,”

atzina kāda pasākuma apmeklētāja.

Projekts “Mūsu ostas sēta” tika aizsākts 2011. gadā, sadarbojoties Vecmīlgrāvja attīstības biedrībai un Rīgas ostai, ar mērķi sakopt apkārtējo vidi un iesaistīt jauniešus pilsētvides veidošanā. Gadu gaitā ostas sēta kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem Vecmīlgrāvja vides objektiem un unikālu brīvdabas izstādi, kas pieejama ikvienam interesentam visa gada garumā.

Informāciju sagatavoja:
Kate Zaltāne, Sabiedrisko attiecību un digitālā mārketinga speciāliste

 

Animācijas filmas “Straume” varoņi atgriežas Rīgas pilsētvidē

, , ,

Līdz ar aktīvo tūrisma sezonu šonedēļ pilsētvidē atgriežas animācijas filmas “Straume” tēli, kuri atradīsies vietās, ko īpašā aptaujā pērnā gada decembrī par piemērotākajām iemīļotajiem filmas varoņiem atzina rīdzinieki.

“Gada rīdzinieka Ginta Zilbaloža pasaules slavu ieguvušās filmas varoņi pērn Rīgas ielās iemantoja lielu atsaucību – gan pie Kaķa Brīvības pieminekļa laukumā, gan pie pārējiem Straumes varoņiem citviet pilsētā pagājušajā vasarā nereti pat veidojās fotografēties gribētāju rindas. Turklāt Straumes varoņi, īpaši, protams, Kaķis, bija kļuvuši iedzīvotājiem tik svarīgi, ka ikreiz, kad tēla skulptūrai bija nepieciešama kāda tehniska apkope, uzreiz saņēmām jautājumus, kas noticis, kad filmas varonis būs atpakaļ. Ginta Zilbaloža un filmas “Straume” panākumi pasaules mērogā ir patiešām unikāli, turklāt filma ir tapusi Rīgā, tādēļ lai tās tēli arī dzīvo Rīgas ielās un nes prieku kā rīdziniekiem, tā pilsētas viesiem,”

norāda Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis.

“Straumes” Kaķis jau ir novietots pie kinoteātra Splendid Palace ieejas. Savukārt trīs lokācijās, kas iedzīvotāju balsojumā guva vislielāko atbalstu, tiks izvietoti sekojoši:

  • Uzvaras parkā tiks izvietots Suns;
  • Kapibara būs sastopama pie Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vienības gatvē 45;
  • Lemurs atgriezīsies Mežparkā un gaidīs apmeklētājus pretī ieejai Zooloģiskajā dārzā.

Informācija par Straumes varoņu atrašanās vietām tiks iekļauta arī Rīgas tūrisma ceļvežos, ņemot vērā, ka tie bijuši populārs apskates objekts arī Rīgas viesiem no ārvalstīm.

Visiem animācijas filmas tēliem pievienots apraksts par “Straumes” panākumiem un filmas ideju: režisora un mākslinieka Ginta Zilbaloža un viņa radošās komandas veidotā animācijas filma “Straume” ir pirmā filma, kas atnesusi Latvijai gan prestižo Amerikas Kinoakadēmijas balvu “Oskars”, gan “Zelta globusu”.

Filmas centrālais varonis ir tumši pelēkais Kaķis, kurš, lai izdzīvotu cilvēku pamestā pasaulē, spiests stāties pretī savām lielākajām bailēm un mācīties uzticēties. Viņa ceļabiedri ir visdažādākie – nesavtīgā Kapibara, ar mantu krāšanu apsēstais Lemurs, draudzīgais Retrīvers un viedais Sekretārputns – visi vienā laivā.

Pilsētvides objekti godā filmas sasniegumus pasaulē un atgādina par vienkāršu, bet būtisku vērtību – mums visiem ir jāsadarbojas.

“Straumes” tēli tiks izvietoti pilsētā līdz 23. maijam.

Kaķa un Lemura tēlu skulptūras veidojis mākslinieks Kristaps Andersons, Kapibaras tēlu darinājis lietuviešu mākslinieks Donats Mockus, savukārt Suns ir mākslinieces Ineses Valteres darbs.

 

Rīgā izbūvēs deviņus jaunus ātrumvaļņus pie izglītības iestādēm

, , ,

Lai uzlabotu satiksmes drošību pie izglītības iestādēm un mazinātu transportlīdzekļu braukšanas ātrumu dzīvojamajās apkaimēs, Rīgā tiek sākta jaunu ceļa ātrumvaļņu izbūve.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello uzsver:

“Kā pilsētas vadībai mūsu augstākā prioritāte ir bērnu drošība, tāpēc ātrumvaļņu uzstādīšana un citi satiksmes mierināšanas pasākumi pie izglītības iestādēm ir stratēģisks un tālredzīgs solis mazo gājēju aizsardzībai. Mēs turpināsim mērķtiecīgi investēt šādos infrastruktūras uzlabojumos, lai ikviens vecāks varētu būt pilnībā mierīgs, palaižot savu atvasi uz skolu.”

Patlaban ātrumvaļņu izbūve jau sākta piecos objektos, un darbus tajos plānots pabeigt līdz 26. maijam:

  • Stērstu ielā 17 pie PII “Kastanītis”;
  • Īslīces ielā 6 pie PII “Avotiņš”;
  • Bruknas ielā 3 pie Rīgas 95. vidusskolas;
  • Bruknas ielā 2 pie Rīgas 95. vidusskolas;
  • Alsungas ielā 9.

Savukārt līdz 2026. gada 10. jūnijam paredzēts izbūvēt vēl četrus ātrumvaļņus šādās vietās:

  • Asītes ielā 4 pie Pārdaugavas Valdorfa pamatskolas;
  • Aizkraukles ielā pie Laimdotas ielas pie Rīgas Teikas vidusskolas;
  • Tālivalža ielā pie Aizkraukles ielas pie Rīgas Teikas vidusskolas;
  • Čiekurkalna 1. līnijā 53A pie PII “Liepziediņi”.

Ātrumvaļņi ir satiksmes mierināšanas infrastruktūras elementi, kas paredzēti transportlīdzekļu ātruma samazināšanai vietās, kur nepieciešama īpaša piesardzība. Tos ierīko pie skolām, pirmsskolas izglītības iestādēm un dzīvojamo rajonu ielās, lai uzlabotu gājēju, īpaši bērnu, drošību un samazinātu ceļu satiksmes negadījumu risku.

Pašvaldība aicina autovadītājus ievērot noteikto braukšanas ātrumu un būt īpaši uzmanīgiem pie izglītības iestādēm, kur intensīva bērnu un jauniešu pārvietošanās notiek visas dienas garumā.

 

Arī šovasar rīdziniekiem ir iespēja bez maksas atjaunot vēsturisko ēku koka logus

Arī šovasar Rīgas pašvaldība piedāvā rīdziniekiem iespēju piedalīties bezmaksas praktiskajās apmācībās “Vēsturisko ēku koka logu restaurācija”, kas notiks “Koka Rīga” telpās, Krāsotāju ielā 12.

“Šogad tika ieviestas izmaiņas pieteikšanās kārtībā – iespēja piedalīties tika dota ne tikai vēsturisko ēku īpašniekiem, bet arī viņu pilnvarotajām personām: laulātajiem, partneriem, bērniem un mazbērniem. Priecājamies, ka jaunā iespēja tika aktīvi izmantota, tostarp arī dalībnieku vidū, kuriem iepriekšējā gadā vietu apmācībās iegūt neizdevās,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Līdzīgi kā pagājušā gadā, arī šogad par praktiskajām apmācībām “Vēsturisko ēku koka logu restaurācija” tika izrādīta liela interese. Šovasar apmācībās piedalīsies četrpadsmit interesenti. Visplašāk ir pārstāvēts Rīgas centrs, taču restaurēti tiks arī vēsturiskie logi no Zasulauka, Vecāķu un Bieriņu apkaimēm.

Praktiskās apmācības paredzētas Rīgas vēsturisko ēku un dzīvokļu īpašniekiem, kuri vēlas apgūt autentiskas koka logu restaurācijas prasmes un saglabāt sava īpašuma vēsturisko vērtību. Meistara vadībā apmācību dalībnieki soli pa solim atjaunos savus logus, vienlaikus iepazīstot tradicionālos materiālus un restaurācijas metodes.

Apmācību laikā dalībnieki praktiski apgūs logu ķitēšanu, stiklošanu, krāsošanu, furnitūras attīrīšanu, kā arī iegūs zināšanas par autentisku materiālu izvēli un to pareizu pielietošanu. Logu ārējo vērtnu atjaunošanas darbi tiek veikti speciāli aprīkotā restaurācijas darbnīcā, un katram dalībniekam tiek izstrādāts individuāls restaurācijas apraksts un darba grafiks, pamatojoties uz konkrētā loga tehnisko stāvokli. Iegūtās zināšanas īpašniekiem palīdzēs arī nākotnē rūpēties par vēsturiskajiem koka logiem un saglabāt tos nākamajām paaudzēm.

Apmācības šogad norisinās no 11. maija līdz 11. septembrim. Viena loga ārējo vērtņu atjaunošanai katram dalībniekam tiks paredzētas 100 stundas.

Pēc veiksmīgas apmācību pabeigšanas Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments kompensēs restaurācijas procesā izmantoto materiālu izmaksas (krāsu, furnitūru, stiklu u.c.).

 

Zilais karogs šogad plīvos jau četrās Rīgas peldvietās; pirmo reizi – Daugavgrīvā

, , ,

Zilais karogs šogad plīvos jau četrās Rīgas peldvietās – Vecāķos, Vakarbuļļos, Bābelītī un pirmo reizi arī Daugavgrīvā, kas apliecina šo peldvietu atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem. Karogi Rīgas pašvaldībai tika pasniegti svinīgā pasākumā pirmdien, 18. maijā, Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā.

“Rīgā aktīvi turpinām atpūtas zonu un peldvietu labiekārtošanu un Zilā karoga piešķiršana jau ceturtajai peldvietai ir apliecinājums mūsu pašvaldības peldvietu kvalitātei. Turpināsim strādāt, lai paplašinātu un uzlabotu atpūtas zonu klāstu, kur droši atpūsties visiem iedzīvotājiem, īpaši ģimenēm ar bērniem. Pateicos Mājokļu un vides departamentam par ieguldīto darbu un novēlu, lai nākotnē Zilo karogu saņemtu arī pārējās peldvietas,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija.

“Apsveicot Zilā Karoga saņēmējus un pateicoties pašvaldībām un apsaimniekotājiem par ieguldīto darbu, priecājamies arī par Zilā karoga ģeogrāfijas paplašināšanos Latvijā, programmā ienākot arvien jaunām peldvietām un pašvaldībām. Tas apliecina, ka drošas atpūtas iespējām un vides kvalitātei ir būtiska loma pašvaldību darbā un ceram, ka tā tikai pieaugs,”

norāda Jānis Ulme, Zilā Karoga programmas nacionālais koordinators.

Vakarbuļļu pludmalē karogu šogad pacels jau 19. reizi, Vecāķu pludmalē – 9. reizi, bet pie Bābelīša – jau trešo gadu, kas norāda uz nemainīgi izcilu šo peldvietu kvalitāti. Zilā karoga iegūšanai peldvietām jāatbilst kopā 33 ūdens kvalitātes, pludmales servisa un apsaimniekošanas, drošības, vides informācijas un izglītības kritērijiem. Ieviešot Zilā karoga kritērijus, peldvietas tiek apsaimniekotas, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus un pievēršot lielu uzmanību vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē.

Rīgā kopā ir deviņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, Ķīšezerā, Lucavsalā, Lucavsalas līcī un Bolderājas karjerā. Tāpat ir arī 19 atpūtas vietu pie ūdens, bet pie tām nedežurē glābēji.

Vairāk par Rīgas pašvaldības pedvietām – šeit.

Rīgas peldvietās reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu jeb peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Veselības inspekcija monitoringu veic oficiālajās peldvietās, bet Mājokļu un vides departaments aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpēs. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām, MVD ūdens monitoringu turpina veikt vairākās oficiālās peldvietās.

Visās oficiālās peldvietās ir atļauts peldēties, pašiem peldētājiem ievērojot piesardzību un drošību uz ūdens, jo Rīgas pašvaldības policijas glābēji uz vietas glābšanas darbus organizē tikai oficiālajā peldsezonā, no 15. maija līdz 15. septembrim, pēc sezonas beigām dežūras notiek tikai Vecāķos.

Daugavas peldvietas “Lucavsalas līcis” un “Ķīpsala” saņēmušas izcilu ilglaicīgās kvalitātes novērtējumu pēc ES direktīvas kritērijiem.

 

“Rīgas meži” un Dabas aizsardzības pārvalde aicina: ko ienes mežā, to iznes no meža!

SIA “Rīgas meži” pakāpeniski ievieš atbildīgāku pieeju mežu apsaimniekošanā, samazinot atkritumu urnu skaitu meža teritorijās un aicinot iedzīvotājus ievērot vienkāršu principu: ko ienes mežā, to iznes no meža.

Lai novērstu kaitējumu meža ekosistēmai un nodrošinātu apmeklētājiem tīru un patīkamu vidi, Biķernieku un Šmerļa mežā tiks noņemtas publiskās atkritumu urnas. Diemžēl meža apmeklētāji tajās regulāri atstāja ne tikai pastaigu laikā radušos sīkos atkritumus, bet arī sadzīves atkritumu maisus no mājsaimniecībām..

“Šādā situācijā urna vairs nekalpo tīrības uzturēšanai. Tā faktiski pārvēršas par nelegālu sadzīves atkritumu izmešanas vietu. Mūsu rūpes par mežu liek mainīt pieeju – vairāk uzraudzības, līdzatbildības un skaidrs princips, ka mežs nav atkritumu savākšanas punkts,”

uzsver “Rīgas mežu” Mežsaimniecības daļas vadītājs Modris Martinovs.

Līdzīga pieeja tiek īstenota arī citās dabas teritorijās Latvijā un Eiropā, jo pieredze rāda, ka atkritumu urnas mežā ne vienmēr samazina piesārņojumu. Atsevišķās vietās tās kļūst par nelegālām sadzīves atkritumu izmešanas vietām.

Pirms astoņiem gadiem Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) kopā ar Pasaules Dabas Fondu aizsāka kampaņu “Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes!”, aicinot ikvienu izvērtēt savus ieradumus, dodoties dabā.

“Toreiz tā bija drosmīga diskusija par atkritumu urnu noņemšanu dabas takās, bet šodien tā ir kļuvusi par visas Latvijas kopīgo dabas aizsardzības filozofiju,” norāda DAP Komunikācijas un dabas izglītības departamenta direktore Elīna Ezeriņa. “Sabiedrība kļūst apzinīgāka, tomēr jautājums joprojām ir aktuāls. Arī Biķernieku mežs nav pilsētas parks – atkritumu urnas dabas taku malās nerisina problēmu, bet rada jaunus riskus: tās piesaista savvaļas dzīvniekus, tajā skaitā arī grauzējus, un putnus, kas veicina atkritumu izvazāšanu pa visu mežu.”

DAP aicina atcerēties: tukšs iepakojums sver mazāk nekā pilns, tāpēc aiznest to līdz mājām vai tuvākajai atkritumu tvertnei ārpus meža ir vienkāršākais veids, kā rūpēties par tīru vidi.

Mežs nav parks

“Rīgas meži” atgādina, ka mežs pēc būtības atšķiras no pilsētas parka. Mežā infrastruktūrai jābūt samērīgai ar dabas teritorijas raksturu, savukārt apmeklētājiem jāuzņemas atbildība par cieņpilnu uzvedību mežā un līdzi paņemto sadzīves lietu izmantošanu, saudzējot dabas vērtības.

Tas nozīmē – ja cilvēks dodas uz mežu ar kafiju, uzkodām, piknika pārtiku vai citu iepakojumu, arī radušies atkritumi jāpaņem līdzi, ejot prom. Šis princips ir īpaši svarīgs pavasara un vasaras sezonā, kad mežos pieaug apmeklētāju skaits.

Vairāk uzraudzības un līdzatbildības

Urnu noņemšana nenozīmē, ka teritorijas paliks bez uzraudzības. “Rīgas meži” arī turpmāk regulāri apsekos Biķernieku, Šmerļa un citus Rīgas pilsētas mežus. Teritorijās darbojas video novērošana, kameru izvietojumu var mainīt, un pārkāpumu gadījumos informācija tiek nodota pašvaldības policijai.

“Rīgas mežu” mērķis ir saglabāt Rīgas pilsētas mežus tīrus, drošus un pieejamus iedzīvotājiem. Lai to panāktu, nepieciešama gan apsaimniekotāja rīcība, gan sabiedrības līdzdalība.

Dodoties dabā, “Rīgas meži” aicina apmeklējumu plānot atbildīgi – ņemt līdzi atkārtoti izmantojamu ūdens pudeli, termosu vai traukus, bet iepakojumus un citus atkritumus paņemt sev līdzi un izmest tiem paredzētā vietā ārpus meža teritorijas.

Ko ienesam mežā, to iznesam no meža!

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Rīgā strauji attīstās būvniecība pilsētas nomalēs

Rīgā 2025. gadā būvniecības aktivitāte sasniegusi pēdējo gadu augstāko līmeni, skaidri iezīmējot jaunu Rīgas attīstības tendenci – pilsētas centrālajā un rietumu daļā dominē vēsturiskās apbūves atjaunošana, savukārt pilsētas nomalēs attīstās jaunas dzīvojamās teritorijas.

Pērn Rīgā ekspluatācijā nodotas 813 ēkas, no kurām 366 ir jaunbūves. Jaunu ēku būvniecība galvenokārt notiek Rīgas nomalēs, kur dominē privātmāju apbūve, īpaši izceļoties Dārziņiem. Savukārt Āgenskalnā, Ķīpsalā, Vecpilsētā, Centrā, Avotos, Teikā un arī Latgales apkaimes ziemeļu daļā izteikti tiek veikta ēku atjaunošana vai pārbūve. Atsevišķās teritorijās aktīvi tiek veikta arī ēku nojaukšana – 2025. gadā tā visvairāk notikusi Dārziņos, Dārzciemā un Zolitūdē, iezīmējot teritoriju attīstības potenciālu nākotnē.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Sprindžuks atzīmē:

“Būvniecības rādītāji apliecina gan nozares aktivitātes pieaugumu, gan investīciju stabilitāti pilsētas attīstībā. Dati lieliski demonstrē teritoriju attīstības potenciālu nākotnē un teritorijas, kurās pilsētai vienlaikus jāattīsta arī publiskā infrastruktūra un mobilitāte, lai jaunās teritorijas būtu ērtas, drošas un pievilcīgas gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.”

Lielākie ieguldījumi 2025. gadā veikti daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku segmentā, sasniedzot 109,6 miljonus eiro. Ekspluatācijā nodoto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku skaits kopumā ir saglabājies salīdzinoši stabils.

Pēdējo četru gadu laikā ekspluatācijā nodotas 610 ēkas – tās izbūvētas jaunas, pārbūvētas vai nojauktas, un 158 no tām 2025. gadā. Pēdējos četros gados vidējais ekspluatācijā nodoto ēku skaits bijis līdzīgs – vidēji 150 ēkas gadā, lai gan izmaksu dinamika bijusi svārstīga. Straujš izmaksu pieaugums bija 2023. gadā, kas skaidrojams ar augstām būvmateriālu un energoresursu cenām iepriekšējos gados, inflācijas ietekmi, kā arī to, ka 2023. gadā ekspluatācijā tika nodoti projekti, kuru būvniecība uzsākta izmaksu ziņā dārgākajā periodā. Taču šie faktori būtiski neietekmēja realizēto projektu skaitu.

Otrajā vietā pēc investīciju apjoma ierindojas noliktavu un līdzīgu būvju kategorija ar 91,4 miljoniem eiro, savukārt rūpniecisko ēku segmentā ieguldīti 78,1 miljoni eiro un gandrīz puse novirzīta nojaukšanai.

Arī privātmāju segments iezīmē izteiktu izaugsmi – kopš 2020. gada ekspluatācijā nodotas 792 privātmājas, no kurām 294 pabeigtas tieši 2025. gadā. Šajā segmentā investīcijas pērn sasniedza 36,4 miljonus eiro, galvenokārt jaunu māju būvniecībai.

Savukārt biroju, publisko pakalpojumu un tirdzniecības ēku segmentos pērn aktivitāte ir bijusi salīdzinoši zemāka. Biroju ēku kategorijā realizācijas izmaksas sasniedza 18,9 miljonus eiro, publisko pakalpojumu ēkās investēti 12,4 miljoni eiro, bet vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības sektora ēkās veiktas investīcijas 4,2 miljonu eiro apmērā.

Papildu informācija par būvniecības attīstības tendencēm Rīgā pieejama Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās uzraudzības sistēmas vietnē www.sus.lv – ŠEIT.

 

Rīgā turpina uzlabot gājēju infrastruktūru

, , , , , , , , , , , , , , ,

Lai uzlabotu gājēju pārvietošanos un nodrošinātu drošu un ērtu vidi visiem iedzīvotājiem, Rīgas pašvaldība turpina gājēju ietvju apmaļu pazemināšanu pašvaldībai piederošajos zemesgabalos. Vidēji mēnesī tiek pazemināti aptuveni 400 metri gājēju ietvju apmaļu.

Gājēju apmaļu pazemināšana tiek veikta krustojumos un ielu šķērsošanas vietās, lai uzlabotu vides piekļūstamību. Tas atvieglo pārvietošanos ne tikai cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bet arī vecākiem ar bērnu ratiņiem un citiem iedzīvotājiem ikdienā.

Standarta situācijās ietves tiek pazeminātas tā, lai pazeminātā daļa būtu vismaz divus metrus plata. Pazemināšanas apjoms konkrētajās vietās var atšķirties — tas galvenokārt ir atkarīgs no esošās ietves platuma un ielas mezgla konfigurācijas.

Darbi tiek organizēti rindas kārtībā, cenšoties tos loģiski apvienot vienas apkaimes ietvaros. Ja konkrētajā vietā ir plānota seguma nomaiņa, papildu darbi netiks veikti.

  • Aprīlī apmaļu pazemināšana veikta 62 adresēs, kopējam darbu apjomam sasniedzot 500 metrus. Darbi veikti Ķīpsalas, Rostokas, Tadaiķu, Mazās Nometņu, Pārslas, Atpūtas, Katlakalna, Lubānas, Valmieras, Matīsa, Biķernieku, Ieriķu, Ainavas, Rubeņu un Tālivalža ielās, kā arī Čiekurkalna 1. līnijā.
  • Maijā darbi tiek veikti un turpināsies Torņakalna, Āgenskalna, Pleskodāles, Ziepniekkalna, Ķengaraga, Pļavnieku, Dārzciema, Čiekurkalna, Purvciema un Brasas apkaimēs.

2025. gadā apmales pazeminātas vairāk nekā 1520 metru apjomā, darbi veikti vairāk nekā 70 adresēs.

Aicinām iedzīvotājus iesniegt arī savus priekšlikumus GeoRīga platformā līdz š.g 29.maijam

Ierosinājumus iespējams nosūtīt arī uz e-pastu: apmales@riga.lv, norādot precīzu adresi, GPS koordinātas un, ja iespējams, pievienot fotoattēlu.

 

Ar Eiropas Savienības pilotprojektu “Just streets” pārveido Meža un Puķu ielu krustojumu Āgenskalnā

Starptautiskā projekta “Drošas, taisnīgas un patīkamas mobilitātes veicināšana pilsētvidē (Just Streets)” ietvaros kopā ar ārvalstu ekspertiem ir izstrādāts un pakāpeniski tiek ieviests satiksmes drošības risinājums projekta pilotteritorijā – Meža un Puķu ielu krustojumā Āgenskalnā, lai bez pārbūves darbiem sakārtotu vidi un padarītu krustojumu pārredzamāku visiem satiksmes dalībniekiem.

Satiksmes dati rāda, ka nedēļas laikā krustojumā satiksmē piedalās vidēji 31 000 jeb 55,5% transportlīdzekļu, kā arī vairāk nekā 25 000 jeb 44,5% gājēju un velosipēdistu. Vienlaikus 28,5% autovadītāju pārsniedza atļauto 30 km/h ātrumu, savukārt lielākais fiksētais braukšanas ātrums sasniedza pat 68 km/h, kas norāda uz nepieciešamību krustojumu padarīt ērtāku un drošāku visiem satiksmes dalībniekiem.

Lai īstenotu pilotprojektu, krustojumā jau veikti pirmie priekšdarbi – pazeminātas ietvju apmales un atjaunots ietves segums, demontētas barjeras, esošie stabiņi un atdures, kā arī attīrīta brauktuve. Tāpat uzklāti jauni ceļa apzīmējumi, pārvietotas ceļa zīmes un izvietotas pagaidu zīmes, kas darba dienās no plkst. 9 līdz 17 aizliedz transportlīdzekļu apstāšanos darbu zonā. Foto fiksācijas ar paveikto – šeit.

Līdz jūlija sākumam jaunizveidotajās gājēju zonās paredzēts izveidot māksliniecisku asfalta krāsojumu, kura dizainu mākslinieki Anna Vaivare un Mārtiņš Zutis radījuši aprīlī organizētajās koprades darbnīcās ar Montessori skolas bērniem un apkaimes iedzīvotājiem un biedrībām.

Krāsojums tiks veidots kā košs “paklājs”, kas izcels gājēju zonas, padarot autovadītājus uzmanīgākus. Pēc krāsojuma izveides gājēju zonā pakāpeniski uzstādīs soliņus, velostatīvus, atkritumu tvertnes, puķu podus un citus elementus. Visus darbus plānots pabeigt jūlijā, kā arī nākamos divus gadus krāsojums pēc nepieciešamības tiks atjaunots.

Plānojot risinājumus, tika iesaistīti vietējie iedzīvotāji. No 2025. gada augusta līdz oktobrim notika iedzīvotāju un uzņēmēju aptauja, kurā piedalījās 781 respondents. Tāpat 2024.gada septembrī un šā gada aprīlī notika četras darbnīcas ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem, bērniem, augstskolu un baznīcas pārstāvjiem, lai apspriestu teritorijas vajadzības, labiekārtojuma plānus un kopīgi izstrādātu idejas asfalta krāsojumam.

Pilotprojektā ieviestie risinājumi pilsētvidē atradīsies vismaz divus gadus, lai novērtētu to ietekmi uz pārvietošanās paradumiem un pieņemtu lēmumus par pastāvīgu izmaiņu ieviešanu. Kā arī izmaiņu novērtēšanai pēc risinājuma ieviešanas paredzēts atkārtoti apkopot satiksmes datus un aptaujāt iedzīvotājus, lai apkopotu viedokļus un priekšlikumus.

“Just Streets” projekta mērķis ir ar nelieliem pagaidu risinājumiem veidot drošu, pieejamu un sakārtotu vidi apkaimēs ar paaugstinātiem satiksmes drošības riskiem, lai pārbaudītu, kuri risinājumi darbojas visefektīvāk, pirms veikt pastāvīgas pārmaiņas. Projekts tiek īstenots Āgenskalnā – vietā ar intensīvu satiksmi, plašu un nepārredzamu krustojuma zonu un daudzfunkcionālu pilsētvidi, kur atrodas restorāni, kafejnīcas, izglītības iestādes, zinātnes centrs “Futurimo”, baznīca un citi pakalpojumu sniedzēji.

Drošības risinājumu ieviešana pilsētvidē ir tikai viens no “Just Streets” projekta uzdevumiem. Vienlaikus Rīgas pašvaldība kopā ar Rietumnorvēģijas Lietišķo zinātņu universitāti apkopo iedzīvotāju aptauju datus un izstrādā pilsētvides telpiskās analīzes modeli, kas palīdzēs virtuāli veikt simulācijas, kā dažādi pilsētvides projekti var ietekmēt vidi un pārvietošanos, ļaujot pieņemt datos balstītus lēmumus. Tāpat tiek izstrādāta taktiskā urbānisma rokasgrāmata un apgūta citu pilsētu pieredze. Kopējais Rīgas pašvaldībai pieejamais Eiropas Savienības finansējums projekta aktivitātēm ir 597 882 eiro, kuras pilnībā sedz “Horizon Europe” programma.

Vairāk informācijas par projektu pieejama Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē – ŠEIT , gan projekta mājas lapā – ŠEIT.

Vizualizācijas:

Eiropas Savienības projekta "Just Streets" vizualizācijas

 

Rātsnamā var iepazīties ar arhitektu risinājumiem publiskajai ārtelpai uz AB dambja

,

Līdz 5. jūnijam Rīgas domes 1. stāva foajē ikvienam interesentam ir iespēja apskatīt AB dambja publiskās ārtelpas attīstības metu konkursā iesniegtos darbus, lai iepazītos ar dažādiem redzējumiem par AB dambja nākotnes attīstību un tā potenciālu kļūt par daudzfunkcionālu un iedzīvotājiem pieejamu publisko ārtelpu.

Metu konkursu organizēja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, un tajā tika iesniegti septiņi meti. Konkursa mērķis bija rast labāko risinājumu AB dambja kā nozīmīgas Rīgas centra publiskās telpas daļas teritorijas attīstībai, izveidojot augstvērtīgu publisko ārtelpu un rekreācijas zonu, uzlabojot gājēju un velobraucēju savienojumus, veicinot pilnvērtīgu Daugavas ūdensmalu izmantošanu un pilsētvidē integrējot nacionālās identitātes un valstiskuma simbolus, konkrēti – pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes personību un vērtības.

 Pirmo vietu ieguva mets ar devīzi „ABČ”, ko izstrādāja SIA „RUUME arhitekti” kopā ar apakšuzņēmumiem SIA „Topia” un SIA „AMECO”. Komandā strādāja arī Oskars Vāvere, Aivars Bērziņš un Vineta Alekna.

 Otro vietu ieguva mets ar devīzi „DAM 414”, kuru izstrādāja SIA „ĒTER” ar apakšuzņēmumiem DRMA CPH ApS un Haskoning Nederland B.V. Komandā strādāja Dagnija Smilga, Simon Enemærke, Bech Rasmussen un Jan Doeksen.

Trešo vietu ieguva mets ar devīzi „ČAKSTES TAKA”, ko izstrādāja SIA „Pillar Contractor” un komandā strādāja arī Uldis Lauža, Ieva Šakale un Edgars Bogdanovs.

Izstāde ir pieejama ikvienam interesentam. Ekspozīcija izvietota Rātsnama 1. stāvā. Lai to apskatītu, iedzīvotājiem jādodas uz Apkaimju iedzīvotāju centru, kas atrodas 1.stāvā, un, uzrādot personas apliecinošu dokumentu, jāsaņem caurlaide.

  • Rātsnama darba laiks – ŠEIT.
  • Rātsnama apmeklēšanas kārtība – ŠEIT.