Arhīvs birkai: Rīga

Gatavojoties Vispārējo latviešu XXVII Dziesmu un XVII Deju svētku Deju lieluzvedumam “Mūžīgais dzinējs” un lielkoncertam “Balts”, nedēļas nogalē Kultūras pilī  “Ziemeļblāma” un VEF Kultūras pilī norisināsies Rīgas deju kolektīvu skate, kurā piedalīsies 100 galvaspilsētas deju kolektīvi visās vecuma grupās, kā arī bērnu deju kolektīvi.

Deju kolektīvi izpildīs vienu izlozes un vienu izvēles deju no lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs“ un izlozes deju no lielkoncerta “Balts”.

3. martā Kultūras pilī  “Ziemeļblāzma” plkst. 18.00 uzstāsies jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvi, savukārt plkst. 20.00 savas prasmes rādīs vidējās paaudzes deju kolektīvi.

4. martā Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” skate norisināsies no plkst. 10.00, kad tajā startēs jauniešu deju kolektīvi, bet laikā no plkst. 13.00 līdz plkst. 14.00 žūrijai un skatītājiem savu sniegumu rādīs vidējās paaudzes deju kolektīvi.

VEF Kultūras pilī skate plkst. 17.00 sāksies ar bērnu deju kolektīvu priekšnesumiem, bet jau 18.15 deju maratona stafeti pārņems jauniešu deju kolektīvi.

Savukārt svētdien, 5. martā, VEF Kultūras pilī skate norisināsies no plkst. 12.00, kad dejotprasmi atrādīs vidējās paaudzes deju kolektīvi, bet no 16.30 līdz pat vēlam vakaram skatuves dēļus dimdinās jauniešu deju kolektīvi.

Pavisam skatē šogad piedalīsies 3192 dalībnieki, viņu vidū būs arī astoņu bērnu un deviņu vispārizglītojošo skolu deju kolektīvu dalībnieki. Kopš iepriekšējiem Dziesmu un Deju svētkiem Rīgā nodibināti četri jauni deju kolektīvi.

Skatēs Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” un VEF Kultūras pilī deju kolektīvu sniegumu vērtēs Latvijas Nacionālā kultūras centra apstiprināta žūrija piecu ekspertu sastāvā. Interesentiem uz šiem koncertiem ieeja bez maksas.

Rīgas dome trešdien, 1. martā, nolēma piešķirt biedrībai “Tavi draugi” rātsnama pagrabstāvā esošās kafejnīcas telpas, lai tajās iekārtotu Ukrainas bēgļu atbalsta un integrācijas nevalstisko organizāciju centru “Rīgas sirds”.

Centru veidos sabiedriskā labuma organizācija – biedrība “Tavi draugi” sadarbībā ar biedrību “Common Ground”, Ukrainas bēgļu kafejnīcu “Borščs” un biedrību “Gribu palīdzēt bēgļiem”.

“Rīgas sirds” mērķis būs veicināt un uzlabot Ukrainas bēgļu socializāciju, mazināt vientulības un stresa radītos negatīvos efektus, kā arī veidot mērķtiecīgu un kvalitatīvu platformu Rīgā dzīvojošo bēgļu integrācijai Latvijas sabiedrībā. Centrs piedāvās latviešu valodas un citas apmācības, kā arī citus kultūras un socializēšanās pasākumus (jogas, kora un mākslas nodarbības, koncerti, galda spēļu vakari u.c.).

Biedrība šajās telpās plāno arī izvietot kafejnīcu, kas nodrošinās gan ienākumus centra darbības pamatizdevumu (elektrība, ūdens) segšanai, gan socializācijas iespējas tā apmeklētājiem, gan arī radīs papildu darba vietas Ukrainas bēgļiem. Virtuves telpas tiks izmantotas gan gatavo maltīšu gatavošanai, gan dažādu Ukrainai raksturīgu pārtikas produktu ražošanai. Tāpat telpās iecerēts izvietot arī bērnu rotaļu stūrīti, kopstrādes telpu, bibliotēku, kā arī suvenīru veikalu Ukrainas atbalstam.

Ar Rīgas domes pieņemto lēmumu biedrībai lietošanā bez atlīdzības piešķirtas telpas 726 kvadrātmetru platībā, domājamās daļas no zemes un inventārs, piemēram, galdi un virtuves tehnika.

Rīgā kopš 2022. gada 24. februāra ieradušies vairāk nekā 20 000 Ukrainas civiliedzīvotāju. Rīgas atbalsta centrā Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas savas durvis vēra pērn 7. martā, dažāda veida palīdzība un pakalpojumi sniegti jau ap 40 000 ukraiņu, kuri par savu patvērumu izvēlējušies Latviju.

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski un mākslinieciski augstvērtīgus metus Teātra laukumam un Aspazijas piemineklim Rīgā, kā arī izvēlētos konkursa uzvarētāju tālākajai meta īstenošanai, 28. februārī izsludināts metu konkurss par Aspazijas pieminekli Teātra laukumā. Līdz ar idejas par Aspazijas pieminekli īstenošanu iecerēts ap to izveidot arī sakārtotu publisko ārtelpu — Teātra laukumu.

“Teātra laukumā autostāvvietu aizstājām ar atpūtas vietu pilsētniekiem un Rīgas viesiem. Tagad turpinām šo transformāciju, veicot papildu labiekārtošanu laukumā, kā arī paredzot, ka šeit būs piemineklis izcilajai latviešu dzejniecei un sabiedriskajai darbiniecei Aspazijai. Aicinu profesionāļus piedalīties metu konkursā – mērķis ir cilvēkiem ērts un patīkams laukums, kuru papildina mākslinieciski augstvērtīgs vides objekts,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

“Ar vārdu “piemineklis” šajā metu konkursā vispārīgi apzīmēts vides objekts, kas var tikt veidots, izmantojot visdažādākos medijus — gan tradicionālus tēlniecības materiālus, gan mūsdienu tehnoloģijas, gan abu iepriekš minēto paņēmienu kombinācijas. Līdz ar Aspazijas pieminekļa izveidošanu iecerēts Teātra laukumā izveidot mūsdienīgu un pievilcīgu publisko ārtelpu,” skaidro Pilsētas galvenā dizainere, žūrijas komisijas vadītāja Evelīna Ozola.

Aspazija (1865–1943) ir talantīga, spilgta un daudzšķautņaina personība, latviešu modernās dzejas un dramaturģijas aizsācēja. Viņas darbiem bija būtiska loma intelektuālās diskusijas rosināšanā par sieviešu emancipāciju un modernās sabiedrības vērtībām, par cilvēciskās esības un dzīves jēgas, nācijas un valsts radīšanas un pastāvēšanas pamatnosacījumiem.  Aspazijas piemiņas saglabāšanai ir izveidoti vairāki pieminekļi, tomēr neviens no tiem neatrodas Rīgā — pilsētā, ar kuru saistīta nozīmīgākā Aspazijas radošās un sabiedriskās darbības mūža daļa. Jaunā dzejniece Rīgā ieradās 19. gadsimta 80. gadu nogalē un ar pārtraukumiem tur dzīvoja un strādāja līdz 1905. gada beigām, atkal atgriežoties 1920. gadā.

Pieminekļa novietne — Teātra laukums — izvēlēta ar piesaisti Aspazijas bulvārim, kas šo nosaukumu ieguva 1920. gadā, gatavojoties Raiņa un Aspazijas sagaidīšanai dzimtenē pēc 14 trimdas gadiem. Aspazijas radošās gaitas ir saistītas ar Latvijas Nacionālo operu, kur viņa iesaistījās gan operas “Vaidelote”, gan pēc Raiņa libreta veidotās operas “Uguns un nakts” iestudējuma tapšanā. Netālu atrodas arī Rīgas Latviešu biedrības nams, kurā esošais Rīgas Latviešu teātris bija pirmā Aspazijas darba vieta Rīgā, bet Vecrīgā dzejniece savus darbus nesa uz laikrakstu redakcijām un apmeklēja radošās inteliģences iecienītas kafejnīcas un grāmatnīcas. Bulvāru loks sasaista feodālo un pilsonisko Rīgu līdzīgi kā Aspazijas dzeja un dramaturģija veido pārnesi no 19. gadsimta uz 20. gadsimta sabiedriski politiskajām idejām, literatūras virzieniem, žanriem un tēlu sistēmām.

Metu konkursā var piedalīties jebkura juridiska vai fiziska persona, šādu personu apvienība jebkurā kombinācijā, kas atbilst konkursa kvalifikācijas prasībām un iesniedz tām atbilstošu metu, kā arī ir spējīga piedāvāto metu īstenot. Metu iesniegšanas termiņš —  2023. gada 10. maijs. Metu konkursa nolikums publicēts Elektroniskajā iepirkumu sistēmā: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/96641, kā arī Iepirkumu uzraudzības biroja sistēmā: https://pvs.iub.gov.lv/show/727854

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtēs konkursa žūrija, vadoties pēc virknes būtisku kritēriju: laukuma funkcionālā plānojuma, arhitektoniskajām, ainaviskajām, pilsētbūvnieciskajām un mākslinieciskajām kvalitātēm, piedāvātajiem apstādījumu, ārtelpas mēbeļu un apgaismojuma risinājumiem, atbilstības ilgtspējas principiem, kā arī Aspazijas pieminekļa mākslinieciskās vērtības, oriģinalitātes, emocionālā un idejiskā vēstījuma, tehniskajiem risinājumiem un integrācijas Teātra laukuma vidē.

Metu konkursa balvu fonds ir EUR 14 000. Paredzamā līgumcena būvprojekta izstrādei – līdz EUR 60 000 (bez PVN).

Žūrijas komisiju vadīs Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola. Žūrijas komisijā strādās Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Arnita Verza un Aigars Kušķis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Anna Ancāne, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve — arhitekte un ainavu arhitekte Daiga Veinberga, Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvis — tēlnieks Uldis Zariņš un Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāvis — scenogrāfs un režisors Viktors Jansons. Kā eksperti iesniegtos metus izskatīs un savu viedokli sniegs arī Teātra laukuma apkārtnes iedzīvotāju, uzņēmēju un institūciju pārstāvji no AS “Valters un Rapa”, Vecrīgas biedrības un Latvijas Nacionālās operas un baleta.

Plašāka informācija par metu konkursu pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā.

Informāciju sagatavoja: Kaspars Līcītis, Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators, tālrunis: 27317744, e-pasts: kaspars.licitis@riga.lv.

Turpinot ikgadējo koku kopšanu galvaspilsētā, aizvadītās nedēļas nogalē Alberta ielā un Antonijas ielas posmā arboristi veikuši tur augošo liepu polardēšanu jeb vainagu formēšanu.

2008.gadā tika izstrādāts apstādījumu uzturēšanas plāns Alberta ielā un nelielā posmā Antonijas ielā, paredzot kokiem izveidot piramidālas – mākslīgas formas vainagus un tos turpmāk katru gadu polardēt. Koku vainagiem tika izveidota forma un kopš tā laika tā tiek uzturēta, kokus polardējot.

Polardēšana ir griezumumu izdarīšana vienā un tajā pašā vietā, optimāli – katru gadu, bet ne retāk kā reizi trijos gados. Nozāģējot atvases, kas veidojas iepriekšējā gada griezuma vietā un katru gadu kokam aizaudzējot rētas, noslēdzot griezuma vietas, veidojas polardgalvas.

Polardēšanas metode pārsvarā tiek pielietota jauniem kokiem, kokiem, kas ir sasnieguši vēlamo koka izmēru un tad piegriežot un neļaujot tam izaugt lielākam, kā plānotā forma. To veic ārpus veģetācijas sezonas, kad kokiem nav lapu.

Rīgā, kā citās Latvijas un Eiropas pilsētās, agrāk koki tika galotņoti, nogriežot lieliem kokiem vainagu, daļu stumbra, radot lielas brūces, bojājot koku. Šodien šāda koka kopšana nav pieļaujama, to aizliedz gan Rīgas saistošie noteikumi, gan arī šāda rīcība ir pret labu koku kopšanas praksi.

Alberta un Antonijas ielā polardēšanas metodes pielietošana izstrādātajā apstādījumu uzturēšanas plānā tika paredzēta, lai saglabātu esošos, bojātos (galotņotos) kokus un turētu koku vainagus nelielus, kas sniedz iespēju apskatīt jūgendstila ēku arhitektūru, tās detaļas. Polardēšana tika veikta pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma.

Rīgā turpinās arī parastā kokaugu vainagu kopšana – patlaban sakopti  314 koku vainagi un 95 krūmi, pārsvarā ceriņi, kā arī nokaltušo un citādi bojāto koku izzāģēšana. Departamenta speciālisti veic koku apsekošanu un apkopo iedzīvotāju ziņojumus, bet pēc tam tiek saņemtas ciršanas atļaujas un šie koki, ja nav atzīti par bīstamiem, tiek pakāpeniski nozāģēti. Savukārt, ja tiek konstatēti bīstami koki vai zari, tad informācija nekavējoties tiek nodota līgumuzņēmumam steidzamai darbu izpildei. Šajā pavasarī Daugavas labajā krastā plānots kopā nozāģēt 73 nokaltušus kokus.

Līdz piektdienai, 3. martam, ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis  vēl var sniegt priekšlikumus teritorijas attīstības plānošanai. Kā ziņots, priekšlikumu sniegšana norisinās, uzsākot jauno Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanas procesu. Plānotājiem ir svarīgi zināt, kas iedzīvotāju skatījumā ir nepieciešams Rīgas centra sekmīgai attīstībai un vēsturiskā mantojuma saglabāšanai.

Lai  vienkāršotu priekšlikumu iesniegšanu, ir izstrādāta īpaša anketa, aicinot domāt par teritorijas attīstības plānošanā risināmajām tēmām. Elektroniski aizpildāma priekšlikumu anketa pieejama šeit. Priekšlikumu apkopojums tiks izmantots stratēģisko uzdevumu un virzienu noteikšanai un turpmākajai Rīgas centra attīstības plānošanai. Šis ir pirmais priekšlikumu sniegšanas posms, kam sekos vēl citi priekšlikumu sniegšanas posmi par tematiskajiem un teritoriālajiem risinājumiem, kas tiks izziņots atsevišķi, aicinot sabiedrību iesaistīties.

Rīgas vēsturiskais centrs un tā aizsardzības zona ir teritorija, ko ietver dzelzceļa loks, Maskavas forštates daļa līdz Lāčplēša ielai, kā arī Pārdaugavas teritorijas – Ķīpsala, Klīversala, Mūkusala, Zaķusalas un Lucavsalas daļa starp dzelzceļa un Salu tiltu (detalizēti teritorija kartē apskatāma šeit).

Jau ziņots, ka Rīgas dome aizvadītā gada 14. decembrī pieņēma lēmumu uzsākt jauna plānojuma izstrādi Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonai  Tā mērķis ir veicināt Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas vispārējo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi.

Jaunu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrāde Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonai ir nepieciešama, lai iedzīvinātu mūsdienīgas nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves attīstību un veicinātu iedzīvotāju piesaisti Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanas procesā tiks risināta virkne uzdevumu, kas izriet no normatīvo aktu regulējuma, plānošanas nosacījumiem, apkopotajiem sabiedrības viedokļiem, kā arī sabiedriskajās, profesionālajās un politiskajās diskusijās iezīmētajām aktualitātēm un saistīti ar dažādām pilsētbūvnieciskām tēmām – kultūras mantojumu, publisko ārtelpu, mobilitāti, vides kvalitāti, valsts un pašvaldības pakalpojumu infrastruktūru un uzņēmējdarbību.

Plašāka informācija par uzsākto Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanas procesu  Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē.

Priekšlikumu anketa Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanai

Informāciju sagatavoja: Lelde Rudzika, Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes Ārējas komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, tālr.: +371 29393211,

e-pasts: lelde.rudzika@riga.lv

Rīgas pašvaldība aicina līdz 14. martam pieteikties līdzfinansējuma konkursos vietējo un starptautiska mēroga sporta čempionātu rīkošanai.

Konkurss pasaules čempionātu un Eiropas čempionātu, nozīmīgu un starptautisku sacensību organizēšanai Rīgā

Konkursa sadaļā par nozīmīgām un starptautiskam sacensībām aicina piedalīties Latvijā atzītās sporta federācijas un sporta klubus, kuri ir federāciju biedri, kas rīko sporta sacensības un savu darbību veic Rīgā.

Konkursa sadaļā par pasaules un Eiropas čempionātu sacensībām  aicina piedalīties Latvijā atzītās sporta federācijas, kas rīko sporta sacensības Rīgā.

Līdzfinansējumu var saņemt sacensībām, kas notiks laika posmā no 17. aprīļa līdz 17. decembrim.

Projektu pieteikumi iesniedzami tikai elektroniskā formātā līdz 14. martam plkst. 16.00 noformēti atbilstoši konkursa nolikuma nosacījumiem, nosūtot tos uz e-pasta adresi: iksd@riga.lv.

Lai sniegtu papildu informāciju konkursa dalībniekiem un atbildētu uz jautājumiem, kas saistīti ar pieteikumu iesniegšanu, 28. februārī plkst. 11.00 attālinātā formātā notiks informatīvs seminārs, kurā departamenta speciālists atbildēs uz konkursa pretendentu jautājumiem.

Lai pieteiktos semināram un saņemtu piekļuves saiti, lūgums līdz 27. februāra plkst.16 nosūtīt pretendenta organizācijas nosaukumu, kontaktpersonu un e-pasta adresi uz e-pastu kristine.barona@riga.lv.

Konkurss Rīgas čempionātu pieaugušajiem un jaunatnes meistarsacīkšu organizēšanai

Līdzfinansējuma mērķis ir nodrošināt Rīgas atklāto čempionātu sarīkošanu, Rīgas atklāto jaunatnes meistarsacīkšu sarīkošanu un apvienoto čempionātu un meistarsacīkšu sarīkošanu labāko sportistu noteikšanai Rīgā.

Pretendēt uz līdzfinansējumu var pretendēt federācija vai sporta klubs, kas ir federācijas biedrs, kuri ir tiešie sacensību organizatori ar sacensību organizēšanas pieredzi ne mazāk kā viens gads.

Līdzfinansējumu var saņemt sacensībām, kas notiks laika posmā no 17. aprīļa līdz 17. decembrim.

Projektu pieteikumi iesniedzami tikai elektroniskā formātā līdz 14. martam plkst .16.00 noformēti atbilstoši konkursa nolikuma nosacījumiem, nosūtot tos uz e-pasta adresi: iksd@riga.lv.

Lai sniegtu papildu informāciju konkursa dalībniekiem un atbildētu uz jautājumiem, kas saistīti ar pieteikumu iesniegšanu, 28. februārī plkst.12.00 attālinātā formātā notiks informatīvs seminārs, kurā departamenta speciālisti atbildēs uz konkursa pretendentu jautājumiem.

Lai pieteiktos semināram un saņemtu piekļuves saiti, līdz 27. februārim plkst.16.00 lūgums nosūtīt pretendenta organizācijas nosaukumu, kontaktpersonu un e-pasta adresi uz e-pastu vaira.plataca@riga.lv.

Atbildīgais: Vaira Platača, tālr. 67037246, 29392996, e-pasts: vaira.plataca@riga.lv.

Sestdien, 25. februārī, jau otro gadu pēc kārtas Latvijas mūziķi vienosies labdarības koncertā “Ukrainas brīvībai!”. Tas notiks no plkst. 12.00  līdz 17.00 laukumā pie Rīgas Kongresu nama. Koncerts ir brīvprātīgs kultūras nozares atbalsts Ukrainai, kas  piedzīvo plaša mēroga Krievijas militāro agresiju. Mūzika ir instruments, ar kura palīdzību varam sniegt atbalstu Ukrainai un Ukrainas iedzīvotājiem un izteikt protestu pret Krievijas uzsākto karu.

Koncerta “Ukrainas brīvībai” pirmajā daļā skanēs Rīgas koru un orķestra “Rīga” priekšnesumi, savukārt koncerta otrajā daļā uzstāsies Latvijas mūziķi. Pasākums notiks, pateicoties mūziķa Ralfa Eilanda iniciatīvai un Rīgas domes atbalstam. Koncertu filmēs un pārraidīs LTV1, TV3 un TV24.

Koncerta laikā ar labdarības organizācijas ziedot.lv starpniecību varēs ziedot projektam “Gaismu Ukrainai!”. Saziedotos līdzekļus izmantos energoefektīvu ierīču iegādei, kas nodrošinās Ukrainas civiliedzīvotājiem gaismas avotus. Ziedot šim mērķim var jau šobrīd, taču koncerta laikā varēs ziedot, zvanot uz tālr. 90006086 (1,42 eiro). Papildus informācija par labdarības projektu mājaslapā www.ziedot.lv/gaisma. Ukrainas atbalstam būs iespējams ziedot arī ar biedrības “Tavi draugi” un “BORŠČS – Garšīgi pie ukrainietēm” starpniecību.

24. un 25. februārī no plkst. 11.00 līdz 21.00 laukumā pie Rīgas Kongresu nama notiks biedrības “Ukrainas un Latvijas draudzība” organizētā ierakumu sveču izgatavošanas akcija, kurā varēs piedalīties ikviens interesents. Izgatavotās sveces biedrība sūtīs gan Ukrainas bruņoto spēku karavīriem uz fronti, gan Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Gan 24., gan 25. februārī būs izgaismota Rīgas Kongresu nama fasāde.

Turpinot 2022. gadā uzsākto tradīciju, aicinām Ukrainā kritušo piemiņai veidot svecīšu ceļu no Ukrainas līdz Krievijas vēstniecībai.

22. februārī  Rīgas pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Make Room Europe” un sabiedriskās politikas centru “Providus” organizēja tikšanos ar jauniebraucējiem no ārvalstīm. Tikšanās laikā tika iepazītas vairākas nevalstiskās organizācijas (NVO), kas ikdienā strādā ar migrācijas jautājumiem, veidojot Rīgu iekļaujošāku, kā arī pētītas līdzdalības iespējas šo NVO aktivitātēs.

Šī bija pirmā tikšanās reize tikšanos cikla ar jauniebraucējiem ietvaros, kurā sadarbībā ar Rīgas pašvaldības darbiniekiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem tiks izzināti līdzdalības un iesaistes veidi. Pieteikšanās notika, atsaucoties uz pašvaldības janvāra aicinājumu aktīviem jauniebraucējiem iesaistīties Rīgas iedzīvotāju līdzdalības iespēju uzlabošanā.

Pasākumā piedalījās apmēram divdesmit jauniebraucēji, nedaudz vairāk kā puse dalībnieku bija Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri ieradušies Rīgā laikā no 2022. gada februāra līdz novembrim, savukārt, pārējie dalībnieki bija jauniebraucēji no Indijas, Irānas, Krievijas, Kanādas, Turcijas un ASV, kuri pavadījuši Rīgā no diviem līdz astoņiem gadiem. Tikšanās dalībnieki tika iepazīstināti ar biedrībām “Make Room Europe”, “Gribu palīdzēt bēgļiem”, “FreeBelarus”, “AIESEC Latvia”, “Dialogu nams” un to darbu saistībā ar jauniebraucēju atbalsta un interešu pārstāvniecības aktivitātēm un iespējamām līdzdalības formām.

Biedrība “Make Room Europe” prezentēja sevi kā organizāciju, kas rada telpu iekļaušanai neatkarīgi no cilvēku izcelsmes, cenšas pievērst sabiedrības uzmanību migrantu diskriminācijai, naida runai un naida noziegumiem ar mērķi tos mazināt, kā arī konsultē ārvalstu studentus un citus jauniebraucējus saistībā ar iespējām uzsākt Rīgā uzņēmējdarbību.

Pasākuma dalībnieki iepazinās ar biedrību “Gribu palīdzēt bēgļiem”, kas 2015. gadā uzsāka savu darbību kā sociālā tīkla Facebook grupa, bet pēdējā gada laikā izaugusi jau līdz vairāk nekā divdesmit darbinieku  kolektīvam, kas ar vairāku simtu brīvprātīgo palīdzību paveicis apjomīgu darbu saistībā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem Latvijā. Biedrība īsumā iepazīstināja ar saviem projektiem, tostarp projektu, kas tiek veikts  ar ANO Bēgļu aģentūras atbalstu – aktīvu monitoringu Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežkontroles punktos, kā arī Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanā. Tika sniegta informācija par latviešu valodas klubu un sociālo mentoru piedāvājumu, kā arī Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem telpās pieejamo informatīvo atbalstu.

Biedrība “FreeBelarus”, savukārt, radās pirms gada no sociālā tīkla Twitter konta, kas tika izveidots pēc 2020. gada prezidenta vēlēšanām ar mērķi sniegt cilvēkiem Latvijā informāciju latviešu valodā par notikumiem Baltkrievijā un darbojās nepārtrauktā režīmā. Tagad biedrība sadarbojas ar cilvēkiem, kuri aktīvi aizstāvēja demokrātiju un bija spiesti pamest Baltkrieviju represiju dēļ, kā arī organizē pasākumus, lai veicinātu baltkrievu, kas Latvijā dzīvo jau ilgāku laiku, aktivitāti. Biedrība aicināja klātesošos izmantot viņu izveidoto tīmekļvietni “riga.tips”, kurā apkopota pamatinformācija par dzīvi Rīgā, kā arī tīmekļvietni “riga.events”, kurā tiek apkopota informācija par kultūras, izklaides, sporta u.c. pasākumiem Rīgā un tuvējā apkārtnē.

Biedrība “Dialogu nams” uzsvēra, ka tās aktivitāšu pamatā ir pārliecība, ka visus cilvēkus var sasniegt ar dialogu, jo tas ir vienīgais veids kā izvairīties no naida un diskriminācijas. Biedrības aktivitātes saistītas ar dažādiem radošiem projektiem un kopīgiem kulinārijas pasākumiem, kas cita starpā tiek rīkoti gan patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”, gan sadarbībā ar biedrību „Latvijas Samariešu apvienība”, apmeklējot veco ļaužu mītnes.

Kā pēdējā no NVO ar sevi iepazīstināja “AIESEC Latvija” – pirms 75 gadiem dibinātās starptautiskās kustības, kurā aktīvi iesaistījušies virs diviem miljoniem jauniešu vairāk nekā 110 valstīs, dalīborganizācija. “AIESEC Latvija” darbojas jau vairāk nekā divdesmit gadus, pēdējos gados gan tās darbība apsīkusi, taču jaunais prezidents, kas nāk no Irānas, ir apņēmības pilns to aktivizēt. Organizācijās iesaistīto jauniešu mērķis ir vairot mieru, vienot valstis un kultūras un veicināt jauniešu līderību, palīdzot apceļot citas valstis, iesaistoties starptautiskās programmās un projektos gan kā brīvprātīgajiem, gan ar iespēju nopelnīt. Dalībnieki tika aicināti nodot informāciju tālāk pazīstamiem jauniešiem vecumā līdz 30 gadiem, kā arī jaunatnes organizācijām.

Noslēgumā sekoja iepazīšanās ar 2023. gada janvārī atklāto Sabiedrības integrācijas fonda Vienas pieturas aģentūru, kas uzsākusi pakalpojumu sniegšanu trešo valstu pilsoņiem, patvēruma meklētājiem un bēgļiem valsts līmenī. Līdz šim šos pakalpojumus nodrošināja NVO “Patvērums „Drošā māja””. Gan klātienē, Raiņa bulv. 15, gan attālināti tiek nodrošinātas konsultācijas par jautājumiem saistībā ar migrāciju, pieteikumiem, vīzām, pilsonību, nodarbinātību, darba tiesībām, mājokļa un dzīvesvietas deklarēšanu, veselības aprūpi, sociālo palīdzību, izglītības dokumentu pielīdzināšanu, humānās palīdzības saņemšanu un nodošanu, kā arī mutiskie tulkojumi. Aģentūra ir pārņēmusi tīmekļvietni www.integration.lv, taču tajā daudzviet nepieciešams atjaunot informāciju.

Tikšanās dalībnieki bija aktīvi un uzdeva jautājumus gan pašvaldības darbiniekiem, gan NVO un Vienas pieturas aģentūras pārstāvjiem, iepazinās viens ar otru, apmainījās ar pieredzi un dalījās ar izjūtām. Uzzinot par nākamo tikšanās reižu tēmām, kurās jauniebraucēji tiks tuvāk iepazīstināti ar pašvaldības līdzdalības instrumentiem, Apkaimju iedzīvotāju centra  klientu punktiem kā informācijas saņemšanas iespēju un apkaimju koordinatoriem, viņi bija ļoti ieinteresēti piedalīties.

Tikšanās tiek rīkotas pašvaldības īstenotā projekta “Migrantu integrācija ar lokāli veidotu pieredzi” (Migrant Integration Through Locally Designed Experience, MILE) ietvaros, informācija par projektu un tā aktivitātēm tika sniegta pasākuma dalībniekiem.

Projekta partneri ir pašvaldības, universitātes un nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv Beļģiju, Grieķiju, Spāniju, Nīderlandi, Lielbritāniju un Latviju. Kopā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību kā Latvijas pārstāvji projektā iesaistīti sabiedriskās politikas centrs “Providus” un nodibinājums “Make Room Europe”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (Asylum, Migration and Integration Fund, AMIF) finansējumu.

Projekta mērķa grupa ir imigranti, pašvaldības darbinieki un politikas veidotāji un tā mērķis ir nodrošināt veiksmīgākas integrācijas politikas veidošanu un īstenošanu pašvaldību līmenī, iekļaujot dažādu sabiedrības grupu vajadzības un sekmējot iedzīvotāju iespējas aktīvi un atbildīgi iesaistīties pašvaldības, kopienas un savas dzīves veidošanā.

Lai paustu atbalstu Ukrainai, pieminot gadu kopš Krievijas Federācijas iebrukuma sākuma, Rīgas pašvaldība pilsētvidē uzstādījusi īpašu noformējumu un izgaismos rātsnamu, Kongresu namu un Brīvības pieminekli Ukrainas karoga krāsās.

Jau no 19. februāra pilsētas afišu stabus un stendus rotā plakāti Ukrainas karoga krāsās ar vēstījumu  “Kopā par Ukrainas uzvaru!”.

Pieminot Krievijas uzbrukuma sākumu, 24. februārī no plkst.17.00 Ukrainas karoga krāsās tiks izgaismots Brīvības piemineklis. Tāpat Ukrainas krāsās 24. februārī un 25. februārī tiks izgaismota Rīgas rātsnama fasāde, kā arī pretī Krievijas Federācijas vēstniecībai esošais Kongresu nams.

No 24. februāra pilsētas ielās sāks kursēt Ukrainas karoga krāsās noformēts trolejbuss. Jau gadu Rīgas sabiedriskā transporta durvis rotā Ukrainas karogu uzlīmes, kuras regulāri tiek atjaunotas. Tāpat pie pašvaldības iestādēm jau gadu redzami izkārti Ukrainas karogi.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis: “Kopš pagājušā gada 24. februāra gan Rīgas pašvaldība, gan rīdzinieki ir nepagurstoši palīdzējuši Ukrainai un ukraiņiem, kuri par savu patvērumu izvēlējušies Rīgu. Ukrainas karogs arī Rīgā ir kļuvis par simbolu neatlaidīgai cīņai par savu pastāvēšanu, apbrīnojamai drosmei un nesalaužamam garam. Izgaismojot Rīgas ēku fasādes un izvietojot Ukrainas karoga krāsas uz Rīgas afišu stabiem, atkārtoti paužam Rīgas nepārtrauktu atbalstu un gatavību palīdzēt Ukrainai uzvarēt. Aicinu rīdziniekus pievienoties, pie saviem namiem un savu dzīvokļu logos izvietot Ukrainas karogus, un turpināt atbalstīt ukraiņus cīņā par savas valsts nākotni.”

Rīgā kopš 2022. gada 24. februāra ieradušies vairāk nekā 20 000 Ukrainas civiliedzīvotāju. Rīgas atbalsta centrā Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas savas durvis vēra pērn 7. martā, dažāda veida palīdzība un pakalpojumi sniegti jau ap 40 000 ukraiņu, kuri par savu patvērumu izvēlējušies Latviju.

Trīs dienas – no 3. līdz 5. martam – Ķīpsalā notiks gada nozīmīgākais grāmatniecības pasākums – starptautiskā grāmatu un izdevniecību ekspozīcija “Latvijas Grāmatu izstāde”. Jau vairākus gadus ar grāmatu maiņas punktu izstādē piedalās arī Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB).

Maiņas punkts darbosies:

3. martā no plkst.10.00 līdz 18.00

4. martā no plkst.10.00 līdz 18.00

5. martā no plkst.10.00 līdz 17.00

Grāmatu maiņa tradicionāli notiek bez maksas. Izlasītās grāmatas pret nelasītām var apmainīt neatkarīgi no to satura vai cenas. Mainīties palīdzēs brīvprātīgi RCB darbinieki.

Šogad RCB Repozitārija apmaiņas krājums maiņas punktam ir sagatavojis sākumkapitālu – ap 5000 grāmatas latviešu, krievu, angļu un vācu valodās. Tie ir daiļliteratūras izdevumi, bērnu un jaunatnes literatūra un dažādu nozaru grāmatas.

Rīkotāji lūdz nenest makulatūru, bet tikai tādas grāmatas, kuras mēs paši ar prieku varētu ņemt līdzi.

Ar pilnu izstādes programmu var iepazīties BT1 mājaslapā https://www.bt1.lv/lbf/visit.php#events

Foto: Daina Ģeibaka

Kontaktinformācija:

Iveta Vaišļa,

Rīgas Centrālās bibliotēkas Bibliotēku dienesta galvenā bibliotekāre,

Tālr. 67848094