Lai sniegtu palīdzību iedzīvotājiem mājokļa jautājumu risināšanā un mazinātu rindu uz pašvaldības dzīvojamo platību, Rīgas pašvaldība plāno izmantot pirmtiesības un iegādāties par bezsaimnieka mantu atzītos dzīvokļus. Rīgas dome trešdien, 24. janvārī, atbalstīja pirmo 13 dzīvokļu iegādi.

“Viena no mūsu galvenajām prioritātēm šogad ir pašvaldības mājokļu fonda paplašināšana. Esam sākuši plānveida darbu jaunu mājokļu nodrošināšanai rīdziniekiem – gan jaunajiem speciālistiem, gan tiem, kam nepieciešama sociālā palīdzība. Strādāsim pie pieejamu pašvaldības īres namu celtniecības sagatavošanas un remontēsim esošos dzīvokļus, kas patlaban nav izmantojami. Papildus tam, tagad izmantosim jaunu un līdz šim nepielietotu iespēju – bezsaimnieka dzīvokļu iegādi, jo katrs papildinājums pašvaldībai piederošā mājokļu fondā ir būtisks,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Kopš 2023.gada rudens Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments ir saņēmis 39 pieprasījumus no zvērinātiem tiesu izpildītājiem par to, vai pašvaldība izmantos savas normatīvajos aktos paredzētās tiesības. 17 gadījumos atbilstoši departamentā izmantotajai instrukcijai pieņemts lēmums no pirmtiesībām atteikties, bet 13 gadījumos pieņemts lēmums pirmtiesības izmantot. Pārējie gadījumi šobrīd tiek vērtēti.

Šo 13 dzīvokļu iegādes izmaksas būs 393 100 eiro un izdevumi tiks segti no departamenta budžeta programmas, kas paredzēta arī esošo dzīvokļu remontam. No šiem dzīvokļiem divi ir trīsistabu, četri – divistabu un septiņi – vienistabas dzīvokļi.

Šobrīd pašvaldības dzīvojamais fonds ir aptuveni 11 610 dzīvokļu īpašumu.

Turpmāk Rīgas domē jāievieš kārtība, ka situācijās, kad ir jāizvērtē sarežģīti gadījumi vai jāvērtē vadošos amatos strādājošas domes amatpersonas, izmeklēšana ir veicama plašā komisijā, piesaistot ekspertus un speciālistus ārpus pašvaldības. Tā trešdien, 3.janvārī, preses brīfingā, komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) resoriskās pārbaudes rezultātus, izmeklējot iespējamos pārkāpumus Rīgas domes kādreizējā Satiksmes departamenta darbībā, organizējot ielu seguma remontdarbus, sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

KNAB resoriskajā pārbaudē nekonstatēja pārkāpumus departamenta darbībā, organizējot ielu seguma remontdarbus. Pārbaude pabeigta pērnā gada 29. decembrī un birojs pieņēma lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu.

KNAB pārbaudē neguva apstiprinājumu tam, ka kāda departamenta amatpersona būtu ļaunprātīgi izmantojusi savu dienesta stāvokli, vai, veicot ikdienas uzturēšanas darbu kontroli, tīši vai aiz nolaidības to būtu veikusi nekvalitatīvi, kā rezultātā būtu prettiesiski izlietoti pašvaldības finanšu līdzekļi. Nav arī konstatēts, ka amatpersonas būtu apzināti iekļāvušas patiesībai neatbilstošu informāciju dokumentācijā, kas saistīta ar ceļa remonta objektiem.

“Šis ir jau otrais atzinums, kurā pēc būtības secināts, ka rīcība ar pašvaldības finansēm notiek tiesiski un saimnieciski, un līdzekļu izšķērdēšana nav notikusi. Iepriekš pie līdzīga secinājuma nonāca arī domes Audita un revīzijas pārvalde. Pēc KNAB izklāsta redzams, ka veikta rūpīga faktu izvērtēšana, tai skaitā uzklausīti eksperti no Iepirkumu uzraudzības biroja, “Latvijas Valsts ceļiem”, Latvijas Būvinženieru savienības. Tik vispusīga faktu izmeklēšana – plašā domes komisijā, Audita un revīzijas pārvaldes ziņojumā un tagad KNAB izvērtējumā – nekad nebūtu iespējama, ja to turpinātu viens cilvēks, kā to sākotnēji vēlējās partijas “Progresīvie” pārstāvji,”

sacīja Ķirsis.

Mērs uzsvēra, ka turpmāk sarežģītu situāciju gadījumos, tāpat izmeklējot situācijas, kurās iesaistīti vadošos amatos strādājoši pašvaldības darbinieki, Rīgas pilsētas izpilddirektoram tiks uzdots uzreiz veidot plašu komisiju, nepieļaujot vienpersonisku izmeklēšanu.

Rīgas domes priekšsēdētājs arī atzīmēja, ka šai situācijai ir arī negatīvas sekas dažādos līmeņos – Rīgas ielas būvsezonas laikā neizdevās saremontēt tādā apjomā, kā tas bija ieplānots, jo būtiski tika kavēts departamenta darbs, netika veikta virkne remontdarbu un tika sabojāta pašvaldības reputācija.

“KNAB resoriskajā pārbaudē nav konstatējis, ka Ārtelpas un mobilitātes departamenta darbinieki būtu veikuši kādas prettiesiskas darbības, tādējādi pilnībā noraidot jebkādas aizdomas par to, ka pašvaldībā notikusi nesaimnieciska rīcība. Gribu uzsvērt, ka tieši pēc departamenta vadības iniciatīvas ir panākti grozījumi Ministru Kabineta noteikumos, kas paredz, ka turpmāk remontējot ielas, obligāti nevajadzēs izstrādāt būvprojektu. Tas ļaus darbus veikt ātri un operatīvi, kā arī ļaus nākamajā būvsezonā ielu remontdarbu apmēru būtiski palielināt. Tas gan būs atkarīgs no pieejamā finanšu daudzuma. Tas, ka kādi procesu uzlabojumi ir vajadzīgi, ir skaidrs. Tādi ir un būs nepieciešami vienmēr, un to es, kā komitejas vadītājs, noteikti prasīšu no departamenta,”

uzsvēra Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange atzīmēja, ka valsts un pašvaldības institūcijām, rīkojoties ar nodokļu maksātāju naudu, ir jāievēro visaugstākie standarti un, saņemot sūdzības, vienmēr ir jāpārbauda vai tajās minētie fakti un argumenti ir atbilstoši patiesībai.

“Pagājušā gada 29.decembrī esam saņēmuši KNAB lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu. Atbilstoši likumam, ir noteikts dienu skaits, kuru laikā var pārsūdzēt šo lēmumu, attiecīgi es uzdevu Juridiskajai pārbaudei izvērtēt šos argumentus, vai ir lietderīgi tos pārsūdzēt. Un juridiskā pārvalde atzina, ka pārsūdzēt šo lēmumu nebūtu lietderīgi. Visās pārbaudēs, kas ir veiktas departamentā, ir konstatēti sistēmiski trūkumi, un tā ir mana prioritāte sekot līdzi tam, lai šie trūkumi tiktu novērsti. Iespējams, ka tā ir vienīgā labā lieta visā šajā situācijā – ka mums ir iespēja uzlabot gan iekšējās kontroles sistēmu, gan attiecīgi uzlabot informācijas apriti, līgumvadības sistēmu un līgumsodu piemērošanas veidus,”

pauda Jānis Lange.

“Esam gandarīti, ka šaubu ēna no departamenta un tā darbiniekiem ir kritusi. Pagājušajā darbu sezonā daudz no ieplānotā netika paveikts politisko spēļu dēļ, tādējādi kaitējot Rīgas iedzīvotājiem. Tāpat ir lietas, kas šo mēnešu laikā ir sabojātas, piemēram, reputācija, bet prieks, ka šajā sezonā varēsim turpināt iesāktos darbus, lai uzlabotu pilsētvidi tās iedzīvotājiem un viesiem,”

sacīja Ārtelpas un mobilitātes departamenta vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods.

Jau ziņots, ka pērnā gada vasarā, balstoties uz trauksmes cēlēja ziņojumu par iespējamiem pārkāpumiem ielu remontdarbu organizēšanā, toreizējā Satiksmes departamentā (tagad Ārtelpas un mobilitātes departaments) veica dienesta pārbaudi.

Pārbaudes laikā tika konstatēti divi sistēmiski un ilgstoši pārkāpumi, kā arī sākta disciplinārlietas izmeklēšana. Uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku no amata atstādināja departamenta direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieku Andreju Urtānu. Izmeklēšanu veica Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Pēc “Jaunās Vienotības” ierosinājuma tika izveidota komisija, kura pārņēma iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu. Komisija secināja, ka nevar pieņemt lēmumu par diviem iespējamiem pārkāpumiem, bet trešajā jautājumā pārkāpumu nesaskatīja. Uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādinātās personas atjaunoja amatā.

Ārtelpas un mobilitātes departamenta iekšējās kontroles sistēmas izvērtēja Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde, kura sniedza virkni ieteikumu ceļu būvdarbu izpildes uzraudzības un kvalitātes kontroles uzlabošanai. Tāpat audita laikā netika gūts apstiprinājums prettiesiskām vai nesaimnieciskām darbībām, par kurām ziņoja trauksmes cēlējs.

Ceturtdien, 23. februārī, Rīgas domes apvienotajā Finanšu un administrācijas lietu un Satiksmes un transportu lietu komiteju sēdē tika atbalstīta iecere par Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta izveidi.

Tas tiek darīts, lai nodrošinātu efektīvu pašvaldības iestāžu sadarbību satiksmes infrastruktūras objektu plānošanas, uzturēšanas, projektēšanas un būvniecības organizēšanā, kā arī novērstu institūciju funkciju pārklāšanos.

Izveidojot Ārtelpas un mobilitātes departamentu, tajā tiks apvienotas vairākas pašvaldības iestādes, kuras šobrīd veic līdzīgus uzdevumus, kas saistīti ar pilsētas satiksmes infrastruktūras pārvaldību. Jaunajā departamentā iecerēts apvienot Rīgas domes Satiksmes departamentu un pašvaldības aģentūru “Rīgas gaisma”, kā arī pievienot Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldi un Teritorijas labiekārtošanas pārvaldi. Tāpat jaunajam departamentam tiks pievienotas atsevišķas publiskās ārtelpas uzturēšanas funkcijas, kuras šobrīd veic Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

“Rīgai jāturpina praksē ieviest labas pārvaldības principi. Rīdzinieku izpratne par kvalitatīvu, drošu un mūsdienīgu satiksmes infrastruktūru, kā arī pieprasījums pēc tās aug. Tas nozīmē, ka arī pašvaldības spējām to nodrošināt ir jāaug. Īstenojot satiksmes jomas pārvaldības reorganizāciju, virzāmies uz efektīvāku un kvalitatīvāku pilsētas infrastruktūras uzturēšanas un attīstības modeli,” uzsver Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis norāda: “Sadrumstalotība rada neskaidrību un vairo birokrātiju, turpretī sakārtota sistēma ved uz efektīvu lietu kārtību un raitu procesu virzību, kas ļauj darbus paveikt ātrāk un kvalitatīvāk – tas arī ir mērķis, reorganizējot Rīgas domē satiksmes infrastruktūras uzturēšanas saimniecību. Līdz ar pieņemto lēmumu, tiek veidota vienota struktūrvienība, kuras atbildība ir rūpēties par drošu un sakārtotu satiksmes infrastruktūru galvaspilsētā – no ielu un ietvju uzturēšanas līdz apgaismojumam, un gādāt par publisko ārtelpu kopumā.”

Reorganizācija plānota, jo esošais funkciju sadalījums pašvaldībā nespēj nodrošināt ārtelpas un mobilitātes infrastruktūras plānošanu un attīstību tādā kvalitātē, kādā to sagaida Rīgas iedzīvotāji. Kā parāda pašvaldības pasūtītais satiksmes infrastruktūras jomas pārvaldības audits, salīdzinājumā ar līdzīgām pilsētām Eiropā, noteiktais atbildību sadalījums Rīgā ir sadrumstalots. Dažāda veida uzturēšanas, plānošanas un būvniecības darbus kopumā šobrīd veic sešas dažādas pašvaldības struktūrvienības.

Tāpat būtiska problēma, kas skar satiksmes infrastruktūras jomas pārvaldību ir resursu trūkums. Darbinieku atalgojums nav konkurētspējīgs, tādēļ Rīgas domes Satiksmes departamentā šobrīd neaizpildīti ir 7% no tajā esošajām darbavietām, savukārt 38% departamenta speciālistu strādā virsstundas, liecina pašvaldības pasūtītā audita dati. Lai jauno Ārtelpas un mobilitātes departamentu padarītu par pievilcīgu darba vietu satiksmes jomas speciālistiem, šogad pašvaldības budžetā plānots paredzēt 375 000 eiro algu fonda palielināšanai.

Paredzēts, ka jaunais departaments darbu varētu sākt šī gada 1. septembrī. Gala lēmums par Ārtelpas un mobilitātes departamenta izveidi tiks pieņemts domes sēdē 1. martā.