Arhīvs birkai: Sabiedrība

Šodien, 15. oktobrī, tiek atzīmēta Baltā spieķa diena. Latvijā ir vairāk nekā 10 000 cilvēku ar invaliditāti redzes traucējumu dēļ.

Baltais spieķis palīdz cilvēkiem ar redzes traucējumiem droši pārvietoties apkārtējā vidē, pasargājot no apmalēm, kāpnēm, bruģa nelīdzenumiem un citiem šķēršļiem. Vissvarīgāk – tas palīdz izvairīties no sadursmēm ar citiem cilvēkiem, ļaujot neredzīgajai personai brīvi un droši piedalīties sabiedriskajā dzīvē.

Latvijas Neredzīgo biedrība uzteic iestādes un organizācijas, kuras Rīgā veidojušas ļoti labu vides pieejamību neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem, tādējādi atvieglojot viņiem piekļūstamību gan kultūras pasākumiem, gan ikdienā nepieciešamiem objektiem: Pārdaugavas kultūras apvienība, Rīgas Porcelāna muzejs, “Latvijas Valsts mežu” veidotā Juglas pastaigu taka, Rīgas Starptautiskā autoosta, Latvijas Dabas muzejs, “Rimi” Olimpiskais centrs, Latvijas – Amerikas Acu centrs, tirdzniecības centrs “Origo”, Latvijas Leļļu teātris.

Pirms trim gadiem 18. novembrī tika atklāta taktila Brīvības pieminekļa miniatūra neredzīgiem cilvēkiem. Objekts tapis, lai arī cilvēki ar redzes traucējumiem spētu sataustīt un aptvert Brīvības pieminekļa simbolisko nozīmi. Norādes Braila rakstā ir arī Rīgas domes ēkā, Rātslaukumā 1.

Transportlīdzekļu vadītājiem jāatceras: ja redzat gājēju ar horizontāli paceltu baltu spieķi, jums ir pienākums apstāties un palaist viņu pāri ceļam arī vietās, kur nav gājēju pārejas. Šī zīme ir skaidrs signāls par nepieciešamību pēc drošas pārejas.

Palīdzība cilvēkam ar redzes traucējumiem jāsniedz tikai tad, ja viņš to lūdz. Ja saņemat lūgumu palīdzēt, piedāvājiet roku vai plecu tajā pusē, kurā nav baltais spieķis, un ejiet nedaudz pa priekšu, lai palīdzētu izvairīties no šķēršļiem. Nekad nepieskarieties baltajam spieķim – tas ir orientēšanās instruments, kam jāpaliek cilvēka kontrolē.

Personas ar redzes, kustību vai garīga rakstura traucējumiem var saņemt asistenta atbalstu, lai nokļūtu uz darbu, mācībām vai pakalpojumu saņemšanas vietām. Pakalpojumu iespējams pieprasīt Rīgas Sociālajā dienestā, iesniedzot iesniegumu un nepieciešamos dokumentus (piemēram, VDEĀVK atzinumu, darba devēja vai izglītības iestādes apliecinājumu).

Pakalpojums tiek sniegts ārpus mājokļa, un asistents reizi mēnesī iesniedz pārskatu par sniegtajām stundām. Rīgas Sociālais dienests slēdz līgumu ar pakalpojuma saņēmēju un kontrolē tā izpildi.

Par mūsdienu baltā spieķa idejas aizsācēju tiek uzskatīts angļu fotogrāfs Džeimss Brigss, kurš, zaudējot redzi, nokrāsoja savu spieķi baltā krāsā, lai autovadītāji viņu labāk pamanītu. 1931. gadā Francijā laikrakstā tika publicēts ierosinājums, ka neredzīgajiem cilvēkiem vajadzētu lietot tieši baltas krāsas spieķus, kas kalpotu kā brīdinājuma zīme transportlīdzekļu vadītājiem. Šī ideja guva ievērību un kļuva par pamatu Baltā spieķa kustībai Eiropā. Savukārt 1964. gadā ASV Kongress apstiprināja ideju par Baltā spieķa dienu pasludināt 15. oktobri.

 

Nākamnedēļ, naktī no 21. uz 22. oktobri, Rīgā pēc īpašas metodikas notiks bezpajumtnieku skaitīšana, kuras rezultātā plānots iegūt precīzus un vērtīgus datus par cilvēkiem bez pajumtes. Tie ir nepieciešami, lai plānotu sociālo pakalpojumu attīstību. Tādējādi pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāti piedalās unikālā starptautiskā projektā*, kas vienlaikus notiek 35 Eiropas pilsētās.

Šis ir pirmais šāda mēroga projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu un atkārtojamu pieeju bezpajumtnieku uzskaitei. Tas paredz skaitīšanu pēc vienotas metodoloģijas, lai identificētu cilvēkus bez mājokļa, izprastu viņu dzīves apstākļus, bezpajumtniecības cēloņus un nepieciešamo palīdzību. Projekts vērsts uz salīdzināmu datu ieguvi, kas kalpos par pamatu efektīvākai politikas plānošanai šajā jomā. Līdz šim Eiropā nav bijusi vienota pieeja šāda veida uzskaitei.

Rīgas pašvaldības dalība projektā ļaus uzskaitīt gan tos bezpajumtniekus, kuri jau saņem sociālos pakalpojumus, gan tos, kuri uzturas dzīvošanai nepiemērotās vietās. Datu analīze tiks nodota politikas veidotājiem, lai izstrādātu palīdzības stratēģijas un attīstītu sociālos pakalpojumus.

Rīgā skaitīšanā piedalīsies pētnieki, sociālie darbinieki, pašvaldības iestādes un brīvprātīgie, tostarp Rīgas pašvaldības Labklājības departaments, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte, Rīgas Sociālais dienests, patversmes, Mobilā brigāde ielu sociālajam darbam ar bezpajumtniekiem, krīzes centri, pašvaldības policija, ārstniecības iestādes un ieslodzījuma vietas. Pilsēta tiks sadalīta zonās, kurās tiks veikta apsekošana, lai iegūtu datus par cilvēkiem bez pastāvīgas dzīvesvietas, viņu situāciju un nepieciešamajiem atbalsta mehānismiem un risinājumiem.

2023. gada 24. novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja ES un tās dalībvalstis līdz 2030. gadam izskaust bezpajumtniecību, izstrādājot ES satvaru valsts stratēģijām, atceļot kriminālatbildību par bezpajumtniecību un turpinot piešķirt finansējumu šīs problēmas risināšanai.

*“Eiropas bezpajumtnieku skaitīšanas iniciatīva” (“European Homelessness Counts”)

 

Ņemot vērā arvien pieaugošo vajadzību pēc psihoemocionālā un informatīvā atbalsta jaunajām ģimenēm, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija sadarbībā ar Rīgas pašvaldības Labklājības departamentu un Rīgas Sociālo dienestu sniedz būtisku atbalstu vecākiem mazuļa pirmajos dzīves mēnešos. Kopš oktobra ir pieejams jauns pakalpojums “Mammu palīgi”.

Rīgā deklarētie un dzīvojošie jaundzimušo vecāki šogad var saņemt bezmaksas informatīvu un emocionālu atbalstu mazuļa pirmajos sešos dzīves mēnešos programmā “Piedzimstot bērniņam”. To finansē Rīgas pašvaldība.

Kopš oktobra programmā ir pieejams jauns pakalpojums “Mammu palīgi”, kas paredzēts māmiņām ar diagnosticētu pēcdzemdību depresiju. Mērķis ir sniegt praktisku palīdzību māmiņas ikdienā, lai veicinātu viņas atveseļošanos un nodrošinātu bērnam drošu un mierīgu vidi. Tā ir praktiska palīdzība māmiņas atveseļošanās periodā – mājas darbu veikšanā, bērna aprūpē un māmiņas pašaprūpē, ņemot vērā katras sievietes individuālās vajadzības un izvērtējot ģimenei pieejamos citus atbalsta resursus.

Jaunais pakalpojums paredzēts konkrētai mērķa grupai: sievietēm ar diagnosticētu pēcdzemdību depresiju, kuras aprūpē bērnu līdz viena gada vecumam; atbalsta programmas “Piedzimstot bērniņam” esošās klientes; kā arī vienam no vecākiem jābūt deklarētam un jādzīvo Rīgā.

Ko ietver atbalsts?

 pastaigas ar bērnu, lai māmiņa var atpūsties;

pavadīšana pie ārstiem vai speciālistiem, pieskatot mazuli vizītes laikā;

palīdzība mājas darbos – iepirkumi, ēdiena gatavošana, uzkopšana u.c.;

praktisks atbalsts bērna aprūpē;

reakcija krīzes situācijās, piesaistot speciālistus (PEP jeb pirmās emocionālās palīdzības mammu, sociālo darbinieku u.c.);

pakalpojums pieejams līdz 30 stundām, parasti vienu līdz divas reizes nedēļā. Ja nepieciešams, tā intensitāti var palielināt līdz trīs reizēm nedēļā.

Kā pieteikties?

Nepieciešams medicīnisks dokuments, kas apliecina diagnozi (piemēram, izraksts no ambulatorās kartes vai ārsta slēdziens).

Pieteikšanās notiek:

Ja esat vecāki, kuriem nesen piedzimis bērniņš, vai pazīstat kādu, kam šis atbalsts varētu būt noderīgs, sazinieties ar pakalpojuma sniedzēju Latvijas SOS Bērnu ciematu asociāciju.

 

23. oktobrī plkst. 11.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas Grīziņkalna filiālbibliotēkā (Alauksta ielā 10) notiks tikšanās ar dzejnieci Indru Brūveri.

Indra Brūvere ir dzejniece, tulkotāja, atdzejotāja. Tulko un atdzejo no lietuviešu valodas. Pabeigusi folkloras studijas LU Filoloģijas fakultātē. Pirmā publikācija 2006. gadā. Palīdz organizēt, vada un piedalās dažādos literāros pasākumos, semināros un dzejas festivālos. Raksta dzeju bērniem.

2010. gadā Indrai Brūverei tika pasniegta Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva par Ķēstuta Kasparaviča grāmatas ”Baltais Zilonis: Stāsti no tālām zemēm” un Gendruša Morkūna stāsta ”Ellīgi karstas brīvdienas” tulkojumu no lietuviešu valodas.

2018. gadā tapusi grāmata “Brūveri brūvē”, kurā publicēti jau aizsaulē esošā Pētera Brūvera un viņa meitu Indras un Zanes dzejoļi.
Indra Brūvere tulko un adaptē arī filmu un seriālu scenārijus no lietuviešu valodas.

Dzejniece ir Valkas novada literārās apvienības un Latvijas Rakstnieku savienības biedre.

Pasākums notiek notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Pasākuma norisi finansē Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana.

Kontaktinformācija: RCB Grīziņkalna filiālbibliotēka, tālr. 67037606.

 

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus pieteikties tiešsaistes semināram “Kā aiznest savu ideju līdz auditorijai?”, kas notiks 2025. gada 15. oktobrī plkst. 14.00-17.00 MS Teams platformā.

Semināru vadīs Ivars Svilāns, komunikācijas praktiķis ar daudzu gadu un nozaru pieredzi. Vadījis RTU, Latvijas Bankas komunikāciju. Šobrīd Nacionālajā informācijas aģentūrā LETA savieno datus ar lēmumiem. Biznesa treneris vadības komandām. LASAP biedrs. “Iespējamās misijas” padomes loceklis. Divu Baltic PR Awards ieguvējs.

Programmā:

 Kādēļ viņi neklausās? Uzmanība kā resurss. Informācijas fona troksnis.

Vai visi ir vienlīdz svarīgi? Auditorijas noteikšana.

Kādēļ gan viņiem būtu jūs jāklausās? Kā pareizi “sapakot” ziņu un ielikt to stāstā.

Rīki un paņēmieni: dalībnieku pieredze un veiksmes piemēri.

Informējam, ka 15. oktobra semināram ieraksts netiks veikts. Aicinām pievienoties tiešsaistē!


Aicinām reģistrēties, atverot saiti – ŠEIT.


Interesentiem, kuri būs pieteikušies līdz 14. oktobrim, tiks nosūtīta saite uz semināru platformu. Reģistrējoties lūdzam norādīt precīzas e-pasta adreses!

Informējam, ka semināra laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai.

 

Rīgas pašvaldība izsludina konkursu privāto dārzu īpašniekiem, piedāvājot iespēju saņemt līdz 1500 eiro finansējumu dabai draudzīgu risinājumu ieviešanai. Konkursa mērķis ir veicināt bioloģisko daudzveidību galvaspilsētā, iedrošinot iedzīvotājus īstenot ilgtspējīgas un videi draudzīgas apsaimniekošanas prakses savos dārzos. Pieteikumus konkursam iespējams iesniegt līdz 2025. gada 3. novembrim.

Konkursā aicinātas piedalīties pilngadīgas fiziskas personas, kas ir zemes īpašuma ar dārzu īpašnieki vai valdītāji Rīgas administratīvajā teritorijā. Pretendentiem nedrīkst būt nekustamā īpašuma nodokļa parādu vai citu neizpildītu finansiālu saistību pret pašvaldību. Lai saņemtu finansiālu atbalstu, dalībniekiem jāīsteno vismaz viena obligātā un trīs papildu aktivitātes no konkursa nolikumā noteiktā saraksta. Pēc finansējuma piešķiršanas pretendentiem būs pienākums piecus gadus uzturēt īstenotās aktivitātes, atteikties no sintētisko pesticīdu un minerālmēslu izmantošanas, pielāgot pļaušanas režīmu bioloģiskās daudzveidības vajadzībām un veikt invazīvo sugu kontroles pasākumus. Konkursa dalībniekiem būs iespēja uzaicināt ekspertu uz savu dārzu un saņemt individuālus ieteikumus par piemērotākajiem risinājumiem.

“Rīgā zaļās zonas ir īpaši vērtīgas, un šī iniciatīva ir lieliska motivācija ikvienam dārza īpašniekam padarīt savu dārzu dabai draudzīgāku. Tā rosina domāt ilgtermiņā – ne tikai par sava īpašuma sakārtošanu, bet arī par to, kā ar savām rīcībām veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Rīgā.”

atzīmē Edgars Bergholcs, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs

16. oktobrī norisināsies informatīvs atbalsta seminārs.

Lai sniegtu praktisku palīdzību pieteikumu sagatavošanā, 16. oktobrī plkst. 17.30 NVO namā, Ieriķu ielā 43a, notiks bezmaksas informatīvs seminārs ar ekspertu piedalīšanos. Tajā interesenti varēs uzzināt vairāk par dabai draudzīgām dārzkopības metodēm un konkrētiem konkursa aktivitāšu risinājumiem. Interesenti uz semināru var nākt bez iepriekšējas pieteikšanās.


Pieteikumus konkursam var iesniegt elektroniski līdz 2025. gada 3. novembra plkst. 23.59:

  • nosūtot tos uz e-pasta adresi pad@riga.lv
  • vai Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta oficiālo e-adresi.
  • Pieteikumi jānoformē atbilstoši konkursa nolikumam, ar kuru iespējams iepazīties Rīgas domes tīmekļvietnē riga.lv sadaļā “Konkursi”.

Konkursa kopējais finansējuma fonds ir 33 000 eiro, ko nodrošina Eiropas Komisijas LIFE programmas projekts “Adaptīva sabiedrībā balstīta bioloģiskās daudzveidības pārvaldība pilsētu teritorijās, lai uzlabotu ekosistēmu savienojamību un veselību (urbanLIFEcircles, 101074453 LIFE-2021-SAP-NAT)”.

Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.

 

2025. gada 23. un 24. oktobrī izcilākie Eiropas jūgendstila speciālisti ieradīsies Rīgā, lai piedalītos starptautiskā zinātniskā konferencē “Jūgendstila daudzveidība reģionālajā kontekstā”. Konference aktualizēs Rīgas kā jūgendstila metropoles nozīmi Eiropas kultūras telpā, pievēršoties šī stila interpretācijām dažādos reģionos.

Konferencē piedalīsies 27 pasaulē atzīti jūgendstila pētnieki un augstas raudzes eksperti no 17 valstīm. Konferencē piedalīsies britu vēsturnieks un mākslas un dizaina kurators, Pols Grīnholšs (Paul Greenhalgh), mūsdienu arhitektūras vēstures pētnieks Ervē Dūse (Hervé Doucet), mākslas un dizaina vēsturnieks no Somijas Peka Korvenmā (Pekka Korvenmaa) un citi vadošie Eiropas jūgendstila speciālisti no Austrijas, Azerbaidžānas, Igaunijas, Itālijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Portugāles, Rumānijas, Serbijas, Slovēnijas, Somijas, Spānijas, Šveices, Ungārijas. Latviju konferencē pārstāvēs Dr. arch. Agrita Tipāne, Mag. art. Inese Baranovska, Dr. habil. art. Eduards Kļaviņš, docente Dr. art. Edīte Parute, Dr. art. Ilona Audere u.c.

Konference ir unikāla iespēja ielūkoties jūgendstila daudzveidībā, tā popularizēs Rīgas jūgendstila mantojumu un veicinās tā atpazīstamību. Īpašs notikums būs Pola Grīnholša jaunākās grāmatas “Art Nouveau: The Architecture of Modern Life” prezentācija. Konferences apmeklētājiem būs iespēja grāmatu iegādāties un saņemt autora autogrāfu.

Konferences dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar aktuālajiem pētījumiem, kas atklāj jaunus aspektus jūgendstila arhitektūrā, lietišķajā un tēlotājā mākslā un analizē jūgendstila izpausmes dažādās Eiropas pilsētās, uzsverot stila tēlainību, oriģinalitāti un lokālās īpatnības.

Konference notiks Rīgas domes sēžu zālē, tai varēs sekot līdzi arī tiešsaistē. Konferenci organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība un Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”, atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība un Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Konference notiks latviešu un angļu valodā, tiks nodrošināts sinhronais tulkojums.

Ieeja bez maksas.


Nepieciešama iepriekšēja reģistrācija. aizpildot pieteikumuŠEIT. Reģistrācija pieejama līdz 15. oktobrim.


Papildu informācija:
Ieva Masule,
Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības
muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs”
projektu vadītāja
Tālr. +371 67181814
E-pasts: ieva.masule@riga.lv

NVO namā 9. oktobrī aizvadīts Starptautiskajai senioru dienai veltīts NVO tīklošanās pasākums “Senioru diena”. Tas pulcēja gan aktīvās senioru organizācijas, gan ikvienu, kurš tic, ka vecumdienas var būt piepildītas un sabiedriski aktīvas.

Rīts sākās ar radošajām darbnīcām, kurās ikviens varēja apgūt jaunas prasmes un satikties ar domubiedriem. Paldies Rīgas Kurzemes rajona Pensionāru apvienībai, kas iepazīstināja dalībniekus ar origami mākslu, biedrībai “Rīgas Sporta Veterānu klubs”, kas mudināja izmēģināt spēkus šahā, dambretē un novusā, un Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas Pensionāru biedrībai par radošo apsveikumu kartiņu izgatavošanas meistarklasi.

Pēc radošās darbošanās pasākuma vadītāja Inese Šubēvica aicināja uz sarunu “Brīvprātīgais darbs – mana pievienotā vērtība”, kuras laikā seniori dalījās pieredzē, atklāja savas stiprās puses un meklēja veidus, kā brīvprātīgais darbs var kļūt par dzīvesprieka un piederības avotu. Aktīvākie ne vien tīklojās, bet arī prezentēja savas idejas, atrodot domubiedrus un sadarbības partnerus turpmākiem projektiem.

Pasākuma noslēgumā akordeonists un dziedātājs Artis Šimpermanis parūpējās par sirsnīgu noskaņu un dejām.

Senioru dienā pasākuma dalībnieki guvuši jaunas prasmes, smēlušies idejas brīvā laika pavadīšanai un guvuši jaunas draudzības. Paldies ikvienam dalībniekam!

Pasākumu rīkoja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra NVO atbalsta sektors sadarbībā ar senioru organizācijām.

 

Iestājoties aukstam laikam, tiek pagarināts Rīgas patversmju un naktspatversmju darba laiks. Nelabvēlīgos laika apstākļos no 1. oktobra līdz 30. aprīlim personām bez noteiktas dzīvesvietas un krīzes situācijā nonākušiem cilvēkiem pašvaldība nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas patversmē/naktspatversmēs, kā arī uzturu, personīgās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālista pakalpojumus.

Atkarībā no āra gaisa temperatūras un citiem apstākļiem tiek palielināts vietu skaits naktspatversmēs/patversmēs un pagarināts darba laiks, Rīgas patversmes Dienas centrs darbojas arī brīvdienās un svētku dienās, zupas virtuvēs sagatavo vairāk porciju.

 no 1. oktobra līdz 31. oktobrim patversmes atvērtas no pulksten 18.00 līdz 8.00;

no 1. novembra līdz 1. martam – no pulksten 17.00 līdz 9.00;

no 2. marta līdz 30. aprīlim – no pulksten 18.00 līdz 8.00.

No 1. oktobra līdz 30. aprīlim naktspatversmes atvērtas visu diennakti, ja pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtās informācijas āra gaisa temperatūra pulksten 8.00 ir zemāka par -10 ºC vai zemāka par 0 ºC ar vēja ātrumu virs 10 m/s.

Tādā gadījumā tiek nodrošināts:

  • naktspatversmju darba laiks visu diennakti, kā arī pusdienas;
  • pagaidu uzturēšanās vietu atvēršana, ja naktī temperatūra ir zemāka par -15 ºC;
  • bezpajumtnieku pārvietošana uz drošām vietām;
  • pastiprināta informācijas sniegšana par pieejamo palīdzību.

Rīgas patversmes Dienas centra bezpajumtniekiem un citām maznodrošinātām personām pakalpojumus var saņemt trūcīgi un maznodrošināti iedzīvotāji, kuri saņem naktspatversmes pakalpojumu un/vai ir bez noteiktas dzīves vietas.

Rīgā darbojas Mobilā brigāde ielu sociālajam darbam ar bezpajumtniekiem. Tā ir galvaspilsētas pašvaldības struktūra, kas darbojas saskaņā ar Rīcības plānu* palīdzības sniegšanai bezpajumtniekiem nelabvēlīgos laika apstākļos. Tās mērķis ir sniegt atbalstu cilvēkiem, kuri atrodas ielās, un veicināt viņu iespējas saņemt sociālos pakalpojumus.

Galvenie Mobilās brigādes uzdevumi ir:

  • apzināt un regulāri apsekot bezpajumtnieku pulcēšanās vietas;
  • pārbaudīt konkrētas adreses pēc informācijas saņemšanas;
  • noskaidrot klientu vajadzības un problēmas;
  • informēt par iespējām saņemt palīdzību;
  • motivēt viņus risināt problēmas.

Svarīgi uzsvērt: Mobilā brigāde darbojas uz sadarbības un brīvprātības principiem. Tā nevar piespiest bezpajumtnieku pārvietoties vai izmantot pakalpojumus pret viņa gribu. Sociālais darbs tiek veikts ar cieņu pret katra cilvēka izvēli, vienlaikus sniedzot informāciju un atbalstu, lai veicinātu drošību un labklājību.


Ja redzat bez pajumtes palikušus cilvēkus, kuri uzturas ārā, dārza mājiņās vai citās dzīvošanai nepiemērotās vietās, zvaniet Mobilajai brigādei uz tālruni +37127023550 darba dienās darba laikā!

Par šādām situācijām lūdzam informēt arī policiju pa tālruni 112.


Šie pasākumi ir būtiska daļa no Rīgas pašvaldības apņēmības nodrošināt cilvēkiem bez pastāvīgas dzīvesvietas drošu patvērumu un atbalstu ziemas sezonā saskaņā ar Rīcības plānu, lai palīdzība būtu savlaicīga, efektīva un pieejama.

*Rīcības plāns “Palīdzības sniegšana bezpajumtniekiem nelabvēlīgos laika apstākļos Rīgā”

 

Ar sirsnīgu pateicību Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs trešdien, 8. oktobrī, ar pateicības rakstiem un atzinību apbalvoja Latvijas Samariešu apvienības brīvprātīgos, kuri nesavtīgi piedalās īpašā labdarības projektā “Sapņu pavadonis”. Viņi palīdz piepildīt pēdējās vēlmes cilvēkiem, kuru dzīve tuvojas noslēgumam.

📸 Pasākuma foto

“Sapņu pavadonis” ir unikāls projekts Latvijā, kas balstīts pasaulē atzītā pieredzē – līdzīgi projekti citviet pazīstami kā “Wish Ambulance” vai “Wunschewagen”. Ar Vācijas Samariešu apvienības atbalstu, kas šo iniciatīvu īsteno jau kopš 2014. gada, Latvijā tapis īpaši aprīkots transports, kas nodrošina drošu un ērtu pārvietošanos cilvēkiem ar veselības ierobežojumiem. Katru braucienu pavada divi brīvprātīgie – viens no tiem ar medicīnisko kvalifikāciju –, lai nodrošinātu ne tikai fizisku, bet arī emocionālu atbalstu.

Projekts tiek pilnībā finansēts no ziedojumiem, un tieši Vācijas samarieši bija pirmie, kas sniedza savu ieguldījumu, ziedojot vienu no saviem speciāli aprīkotajiem auto, kas nu kalpo arī Latvijā.

Latvijas Samariešu apvienība lepojas ar vairāk nekā 300 brīvprātīgajiem, kuri ik dienu sniedz palīdzību dažādās jomās – no senioru aprūpes un atbalsta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām līdz darbam ar bērniem un krīzes situāciju risināšanā. Viņu nesavtīgais darbs ir kluss, tomēr spēcīgs atgādinājums par cilvēcību, līdzjūtību un kopības spēku.

Vairāk par Latvijas Samariešu apvienību – ŠEIT.