Arhīvs birkai: Sabiedrība

Lucavsalā norisināsies ilgtspējīgai dārzkopībai veltīts notikumu cikls “Dārzzinis”

No aprīļa vidus līdz maija beigām Lucavsalas kopienas dārzā norisināsies trīs notikumu cikls, kas veltīts simbiotiskai sadarbībai ar apkārtējo vidi un tās iemītniekiem dārzkopības formā. Cikla ietvaros vietējās apkaimes iedzīvotāji un citi interesenti tiks aicināti piedalīties ilgtspējīgai dārza plānošanai veltītā seminārā, dobju ierīkošanas darbnīcās un dārza svinībās Lucavsalā.

Turpinot aktualizēt urbāno dārzu un pilsētvides zaļo zonu kā demokrātiju veicinošu telpu nozīmi urbānā kontekstā, kā arī praktisku zināšanu pēctecības apriti, notikumu cikls aicinās pavērties uz dārzkopību kā attiecību veidošanas formu. Rosinot ieklausīties apkārtējā vidē un stādīšanas, ravēšanas, rušināšanās praksēm pievērsties kā rūpēm – notikumi nodrošinās gan teorētisku, gan praktisku “dārzzinību” bāzi apmeklētājiem un Lucavsalas kopienas dārza potenciālajiem apdzīvotājiem.

“Mazdārziņi ir integrāla Rīgas pilsētvides daļa. Daļa no tiem tikusi izveidota jau pirms vairāk nekā simts gadiem ar nolūku nodrošināt kvalitatīvu ārtelpu rekreācijai, līdzīgi kā citviet Rietumeiropā. Dārziņus ir nepieciešams pilsētvidē saglabāt un attīstīt, it sevišķi laikā, kad cilvēku saskarsme ar dabu, pārtikas audzēšanu, kā arī vienam ar otru piedzīvo krīzi. Tas sākas gan ar prasmju veidošanu un uzturēšanu pilsētnieku vidū, gan ar mērķtiecīgu rīcību no pašvaldības puses, atbalstot dārzniekus un kopienu ieceres,”

komentē Kristīne K. Putniņa, bioloģiskās daudzveidības, zemes lietojuma, klimata pārmaiņu un atjaunīgo energoresursu mijsakarību eksperte biedrībā “Zaļā brīvība”

Cikla “Dārzzinis” ietvaros plānoti trīs notikumi:

📌 27. aprīlī plkst. 16:00 “Galva dārzā” : Ilgtspējīgas dārza plānošanas seminārs (sadarbībā ar Latvijas Permakultūras biedrības līdzdibinātāju Artūru Freiju) & literatūras un mākslas mēnešraksta “Avīzes Nosaukums” aprīļa izdevuma “LUCAVSALA” atklāšana kopienas centrā “Maiznīca” (Lastādijas 60).

📌 10. un 11. maijā plkst. 10:00-17:00 “Rokas dārzā” : Dobju ierīkošanas un stādīšanas darbnīcas (sadarbībā ar bioloģi, Latvijas sēklu bibliotēkas iniciatīvas aizsācēju Sandru Stabingi);.

📌 31. maijā plkst. 13:00 “Prieks dārzā” : Svinības dārzā

Notikumu ciklu organizē biedrība “Lucavsala” sadarbībā ar Lucavsalas kopienas dārza pārstāvjiem. Lucavsalas kopienas dārzs ir 2024. gadā uzsākta iniciatīva ar mērķi Lucavsalas mazdārziņu teritorijā radīt vietu ne vien individuālai, bet arī kopīgai dārzkopībai un citām radošām aktivitātēm – tādējādi veicinot teritorijas kā dinamiskās attiecībās ar apkārtējo vidi saistītas kultūrvietas pilnveides potenciālu.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Pasākuma afiša

Pasākuma afiša

 

Rīga saņems 5,8 miljonu eiro finansējumu 148 patvertņu labiekārtošanai

Valsts plāno novirzīt ap 22,2 miljoniem eiro ES fondu finansējuma trešās kategorijas patvertņu ierīkošanai, no kura Rīga varētu saņemt 5,8 miljonu eiro finansējumu 148 patvertņu labiekārtošanai, par to otrdien, 15. aprīlī, preses konferencē paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

“Drošība pāri visam! 148 jau esošu patvertņu labiekārtošanai Rīga saņems 5,8 miljonus eiro no ES fondu līdzekļiem. Patvertnes ir pašvaldības īpašumos – skolās, bērnudārzos, sociālās aprūpes centros. Paldies Iekšlietu ministrijai par šo speciālo programmu Latvijas iedzīvotāju drošībai! Ļoti novērtējam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kolēģu ekspertīzi un pastāvīgo sadarbību, apsekojot patvertnes un patvērumam drošas vietas,”

uzsver Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

“Rīgas pašvaldībai ļoti būtiska ir sadarbība ar privāto ēku īpašniekiem, tādēļ kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu kopā plānojam sākt pilotprojektu, kas veicinātu šo sadarbību. Apsekosim daudzdzīvokļu māju pagrabus, lai izstrādātu vadlīnijas šo pagrabu pielāgošanai patvertņu vajadzībām, kā arī sniegtu citu veidu atbalstu daudzdzīvokļu māju īpašniekiem,”

norāda Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests patlaban Rīgā ir apsekojis 579 telpas, kas būtu piemērotas patvērumam. No pašvaldībai piederošajām 317 telpām 218 atzītas par atbilstošām vai daļēji atbilstošām. To skaitā ir 118 ir skolas, universitātes, zinātniskās pētniecības vai sporta ēkas, septiņas ārstniecības vai veselības aprūpes iestādes, 15 sociālo grupu kopdzīvojamās mājas, 42 administratīvās ēkas (biroji, kultūras ēkas, baznīcas, muzeji, bibliotēkas, noliktavas), bet 36 – citas ēkas, piemēram, dzīvokļu mājas, garāžas, rūpniecības ēkas, stacijas, veikali un viesnīcas. Rīgas pašvaldība patlaban veikusi patvēruma vietu marķēšanu 49 objektos, procesā ir vēl astoņi objekti.

Iekšlietu ministrija februārī iesniedza Saeimā grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā, kas nostiprina likumdošanā patvertnes jēdzienu, nosaka obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām, kā arī paredz regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai militāra konflikta, kara vai katastrofas gadījumā.

Iekšlietu ministrija ir arī sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu ar objektu sarakstu, kuri varēs saņemt ERAF finansējumu III kategorijas patvertņu pielāgošanai un aprīkošanai.

III kategorijas patvertnes ir paredzētas, lai mazinātu sprādziena triecienviļņa un šķembu ietekmi. Tās var tikt izveidotas dažādu būvju pagrabstāvos vai pazemes stāvos (piemēram, dzīvojamo māju pagrabos, pazemes autostāvvietās u.c.), kā arī cokola stāvos.

Vadlīnijas (rekomendācijas) par minimālajām prasībām III kategorijas patvertnes ierīkošanai pieejamas – ŠEIT.

 

Maijā plānots sākt Zolitūdes Atceres dārza būvniecību

Ceturtdien, 10.aprīlī, Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē deputāti piešķīra teju divus miljonus eiro Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas būvniecībai. Finansējums tiks ņemts no budžeta programmas “Investīciju programmas realizācija”.

Martā noslēdzās atkārtoti izsludinātais konkurss “Būvniecības darbi objektam “Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveide Priedaines ielā 20, Rīgā””. Konkursā savus piedāvājumus iesniedza četri pretendenti, un vērtēšanas rezultātā līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas pretendentam, kurš piedāvāja arī zemāko cenu.

Iepirkuma procedūra nosaka, ka līdz 23.aprīlim ir nogaidīšanas posms, iekams ar uzvarētāju drīkst noslēgt līgumu. Plānots, ka būvdarbi varētu sākties maija otrajā pusē, pēc līguma noslēgšanas un atzīmes par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi saņemšanas. Darbus plānots pabeigt 2026.gada maijā.

Jau ziņots, ka Zolitūdes traģēdijas vietā, kur plānots izveidot Atceres dārzu, noslēgusies pazemes autostāvvietas demontāža, kas bija jāveic, lai sagatavotu un atbrīvotu piemiņas vietai nepieciešamo teritoriju. Vienlaikus noslēgusies būvprojekta izstrāde.

Atceres dārzs tiks veidots kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus atgādinot un sniedzot informāciju par traģisko notikumu. Risinājums tapis, respektējot biedrības “Zolitūde 21.11.” pausto vīziju un vēlmes.

Ideja Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei izvēlēta 2022. gadā organizētajā metu konkursā kur par labāko tika atzīts “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi iesniegtais meta piedāvājums.

 

Konceptuāli atbalsta Alīses ielas ūdenstorņa nodošanu pašvaldības kultūras funkciju veikšanai

Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komiteja 10. aprīlī konceptuāli atbalstīja ūdenstorņa Alīses ielā 4 nodošanu pašvaldībai kultūras funkciju veikšanai un virzīja jautājumu tālākai izskatīšanai Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē.

“Komitejā konceptuāli atbalstījām ideju par Alīses ielas ūdenstorņa iegādāšanos un tā pārtapšanu par daudzfunkcionālu kultūrtelpu, kur satiekas izglītība, radošums un kopienas saliedētība. Tā varētu būt vieta, kur industriālais mantojums iegūst jaunu elpu caur izstādēm, izglītojošām programmām un vietējo iedzīvotāju iniciatīvām,”

uzsver Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Izglītības, kultūras un sporta departaments saredz nekustamā īpašuma turpmāku izmantošanu, piemērojot to kultūras funkciju veikšanai. Tā kā pašlaik ūdenstornis vairs nepilda savas sākotnējās funkcijas, tam nepieciešams rast jaunu pielietojumu, konceptuāli paredzot, ka ūdenstorņa ēka varētu tikt pielāgota kultūras funkciju veikšanai, iesaistot gan pašvaldības kultūras iestādes, gan nevalstiskā sektora un apkaimes kopienas iniciatīvas. Kā ēkas pamatfunkciju departaments redz iespēju ūdenstorņa ēkā veidot pašvaldības kultūras iestāžu apvienības muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” filiāli. Muzeja krājumā ir 10 000 priekšmetu, no kuriem ekspozīcijā esošajās telpās Alberta ielā 12 ir iespējams iekļaut tikai 2000 eksponātu, tādēļ atbilstošu telpu nodrošinājums tam ir ļoti būtisks.

Kā ēkas sekundārās funkcijas būtu dažāda veida publisku kultūras un kultūrizglītojošu pasākumu un aktivitāšu nodrošināšana, sadarbībā ar pašvaldības un nevalstiskā sektora institūcijām, iesaistot arī tuvāko apkaimju biedrības un vietējās kopienas dalībniekus.

Būve, ūdenstornis Alīses ielā 4, Rīgā ir izcils jūgendstila perioda tehnoloģijas raksturojošs objekts, nozīmīga industriālā mantojuma ēka, kas saglabājusi savu autentisko substanci. Ūdenstornis celts 1910.-1911. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta. Pilnībā saglabājusies torņa autentiskā arhitektoniskā apdare, kā arī tā inženiertehniskais aprīkojums, kas ir nenovērtējama Eiropas industriālā mantojuma daļa.

Izvietojot ūdenstornī muzeja filiāli, rīdziniekiem un tās viesiem tiktu saglabāts unikāls objekts ar daudzveidīgām funkcijām:

  1. nozīmīgs industriālā mantojuma objekts ar saglabātām ūdensapgādes tehnoloģijām;
  2. kvalitatīvas muzeja ekspozīciju un izstāžu telpas, kuru ekspozīcija stāstītu par ūdensapgādes sistēmu 20. gadsimta sākumā Rīgā, kā arī vieta, kur notiktu kvalitatīvas izstādes gan par mantojuma tēmām, gan tiktu eksponēti mūsdienu autoru darbi;
  3. izglītojošo un radošo pasākumu, kā arī meistarklašu telpas dažāda vecuma apmeklētājiem, īpaši bērniem, skolēniem un senioriem izglītojošo programmu ietvaros, sadarbojoties ar apkaimes kopienu;
  4. radošu aktivitāšu vieta apkaimes iedzīvotājiem – semināriem, pasākumiem, interešu kopu nodarbībām utt.;
  5. Muzejs veiksmīgi iekļautos tūristu iecienītā Pārdaugavas kultūrvietu maršrutā – starp Āgenskalna un Kalnciema tirgu.

 

Rīgas pašvaldības policija pievērš pastiprinātu uzmanību vardarbības mazināšanai ģimenēs

Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija (RVPP) arī pērn turpināja intensīvu darbu, lai mazinātu vardarbību ģimenēs. RVPP Vardarbības prevencijas nodaļa izstrādājusi vairākus pasākumus, kas vērsti uz vardarbības novēršanu un apkarošanu, kā arī uz policijas darbinieku apmācību, par to trešdien, 9. aprīlī, tika informēti Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas deputāti.

“RVPP Vardarbības prevencijas nodaļa darbojas proaktīvi un ir redzami atzīstami rezultāti, kad varmākas tiek saukti pie atbildības, balstoties uz lietas materiālu analīzi jau pēc incidenta. Izpratne par vardarbības ģimenē nepieļaujamību ir augusi, tomēr vienlaikus pieaug arī vardarbīgas, agresīvas izpausmes sabiedrībā, un mums kopā ir jāmeklē risinājumi arvien mainīgajai realitātei, jāturpina strādāt ar sabiedrību un attīstīt RVPP kapacitāti arī šajā jomā,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola

Vardarbības prevencijas nodaļa ir arī aktīvi strādājusi izglītības iestādēs, novadot 81 lekciju par vardarbību vienaudžu vidū un agresīvu skolēnu uzvedību. 2024. gadā veiktas 50 individuālas pārrunas ar bērniem, kuriem ir uzvedības problēmas, un sniegtas 62 konsultācijas izglītības iestādes darbiniekiem. 2024. gadā RVPP ir apmācījusi 127 policijas darbiniekus programmā “Policijas darbinieka rīcība gadījumos, kas saistīti ar vardarbību ģimenē”. Apmācības ietvēra 12 nodarbības, katra desmit akadēmisko stundu apmērā. 2025. gadā apmācīti 64 policijas darbinieki, novadītas piecas nodarbības.

RVPP 2024. gadā saņēma 1434 izsaukumus uz ģimenes konfliktiem. No tiem 984 gadījumos aizpildīti ziņojumi, un 46 gadījumos apdraudētā persona izteica vēlmi pieņemt tiesas pieteikumu par pagaidu aizsardzību. 183 gadījumos apdraudētai personai bija redzami miesas bojājumi, un 97 gadījumos bija nepieciešama Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iejaukšanās.

RVPP turpina sadarbību ar dažādām institūcijām, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu un izstrādātu algoritmus vardarbības riska izvērtēšanai. Tiek plānotas tikšanās ar ministrijām, bāriņtiesām un sociālajiem dienestiem, lai nodrošinātu vienotu rīcību vardarbības mazināšanai.

Pašvaldības policija aicina iedzīvotājus būt modriem un ziņot par jebkādiem vardarbības gadījumiem, lai kopīgi veidotu drošāku un mierīgāku sabiedrību.

📌Vairāk par pašvaldības policiju mājas lapā – ŠEIT.

 

Rīgas pašvaldība strādā pie nakts dzīves politikas ieviešanas galvaspilsētā

Rīgas pašvaldība strādā pie vakara un nakts laika politikas ieviešanas galvaspilsētā, lai nodrošinātu drošu, pieejamu un dzīvīgu pilsētvidi arī pēc saulrieta. Darba grupa, kas izveidota šī jautājuma virzībai, ir izstrādājusi konkrētus uzdevumus un priekšlikumus, kuri trešdien, 9. aprīlī, tika prezentēti Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Rīgas pašvaldības mērķis ir līdz 2026. gada nogalei izstrādāt pilnvērtīgu vakara un nakts laika plānošanas un pārvaldības modeli, kurā būtu līdzsvaroti kultūras, drošības, uzņēmējdarbības un sabiedrības intereses.

“Vakara un nakts laiks pilsētā nedrīkst būt “tukšs” – mums jāspēj līdzsvarot iedzīvotāju drošība, trokšņu regulācija un sabiedriskās dzīves dinamika. Nakts dzīve nav tikai izklaide – tā ir daļa no modernas un atvērtas metropoles identitātes. Paldies visiem, kas ir iesaistīti šajā darbā, esam piegājuši šim jautājumam ļoti sistēmiski un noteikti būs rezultāti,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola

“Rīgas naktsdzīves politika vairs nav tikai vīzija – tā kļūst par stratēģisku pašvaldības attīstības virzienu. Kā šīs jomas aktualizētāja un virzītāja Rīgas domē, esmu pateicīga par plašo iesaisti naktsdzīves politikas plānošanas iniciatīvās no izpilddirektora biroja līdz apkaimju centriem, no pašvaldības policijas līdz departamentu ekspertiem, no nakts industrijas pārstāvjiem līdz aktīviem iedzīvotājiem. Kopā esam jau paveikusi lielu darbu un turpinām tiekties uz Rīgas rīcības plānā noteikto mērķi līdz 2026. gada nogalei izstrādāt pilnvērtīgu nakts laika politikas un pārvaldības modeli. Esam smēlušies pieredzi starptautiskās jomas konferencēs, ir bijusi konference Rīgā, esam tikušies ekspertu domapmaiņās, esam meklējuši līdzsvaru starp aktīvo dzīvi, trokšņiem un mieru, un šobrīd īstenojam projektu par baudāmu naktsdzīvi. Vakara un nakts laiks ir pilsētas potenciāls – kultūrai, radošumam, uzņēmējdarbībai un cilvēkiem. Mēs nedrīkstam ļaut tai vienkārši izplēnēt tumsā. Rīgai jākļūst par pilsētu, kas elpo, pulsē un iedvesmo visas diennakts garumā,”

norāda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Darba grupa ir izstrādājusi priekšlikumus nakts sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanai gada siltajā sezonā, par ko vēl lems domes deputāti. Tiek piedāvāts ieviest trīs maršrutus, kas veidoti lokveidā, aptverot lielāku apkaimju skaitu un fokusējoties uz daudz un blīvi apdzīvotajām apkaimēm.

Pašvaldība ir izstrādājusi piecu soļu programmu vakara un nakts laika plānošanai un pārvaldībai, kas ietver:

• vakara un nakts lietu koordinators – pārmaiņu aģents, kas veicina, moderē un regulē vakara un nakts laika aktivitātes;
• nakts sabiedriskā transporta atjaunošana un drošības uzlabošana;
• ES pieredzes pārneses projekts “2nite” – sabiedrības iesaiste apkaimju drošināšanā;
• vakara un nakts laika ekspertu padome – konsultatīvā grupa ar visu iesaistīto pušu klātbūtni;
• vakara un nakts laika forums – ikgadējs atskaites punkts, lai ziņotu par pašvaldības paveikto.

Darbība vakara un naktsdzīvei notiks šādos piecos virzienos:

  • Telpiskā attīstība un plānošana (arhitektūra, vides dizains, mobilitāte, infrastruktūra, ekosistēmas, urbānisms, revitalizācija, reģenerācija, būvniecība, piesārņojuma veidi, sabiedriskie pakalpojumi);
  • Makroekonomika (darbs, ražošana, loģistika, tirdzniecība, apsardze, investīcijas un privātie, tostarp komunālie pakalpojumi);
  • Naktsdzīve un kultūra (iestādes, sporta norises, rekreācija, viesmīlība, ēdināšana, daudzveidība, regulējums un veicināšana);
  • Sabiedrības labklājība (veselība, drošība, izglītība, mājoklis, sociālā aprūpe, dzimumu vienlīdzības politika, bērnu aizsardzības politika);
  • Politika un pārvaldība (sabiedrības iesaistīšana komunikācijā, stratēģiskās partnerattiecībās ar sabiedrību, ar Rīgu kā galvaspilsētu vai valsts līmeņa attīstību).

Rīga jau piedalās Eiropas Savienības projektā “2nite”, lai kopā ar partnervalstīm Itāliju, Spāniju, Portugāli un Rumāniju izstrādātu rīcības plānu, kā publiskajā ārtelpā vakaros un naktīs paaugstināt vietējo iedzīvotāju drošības sajūtu. Par projekta pilotteritoriju izvēlēta visapdzīvotākā Rīgas apkaime – Purvciems, un rīcības plāna izstrāde notiks ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un uzņēmējiem.

Vairāk par projektu – ŠEIT.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus būt aktīviem un iesaistīties vakara un nakts laika plānošanas un pārvaldības procesā, lai kopīgi veidotu drošu un pieejamu nakts dzīvi galvaspilsētā.

 

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus neizmest sadzīves atkritumos mobilos tālruņus un litija baterijas; tam domāti īpaši savākšanas punkti

Sadzīves atkritumos izmesti mobilie telefoni un litija baterijas gan piesārņo vidi, gan var izraisīt aizdegšanos atkritumu savākšanas automašīnās, tādēļ Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments aicina tos nodot bīstamo atkritumu savākšanas punktos.

Pēdējo nedēļu laikā konstatēti vairāki gadījumi, kad atkritumu izvedējmašīnās aizdegušies atkritumi litija bateriju dēļ. Piemēram, aprīļa sākumā Indrupes un Zilupes ielas krustojumā izcēlās ugunsgrēks atkritumu savākšanas automašīnā, jo kāds iedzīvotājs sadzīves atkritumos bija izmetis kasti ar mobilajiem telefoniem, kas atkritumu presēšanas laikā aizdegās. Lai novērstu lielāku nelaimi, darbiniekiem nācās veikt piespiedu atkritumu izbēršanu uz ceļa braucamās daļas.

Litija baterijas, mobilie tālruņi, portatīvie datori, e-cigaretes un citas ar litija akumulatoriem aprīkotas ierīces ir īpaši ugunsnedrošas, ja tās tiek izvestas kopā ar sadzīves atkritumiem, kas tiek sapresēti. Šādas situācijas apdraud ne tikai atkritumu apsaimniekotājus, bet arī iedzīvotājus un vidi.

Rīgas pašvaldība norāda, ka nepareizas šķirošanas dēļ aizdegas ne tikai atkritumu vedēju kravas, bet arī atkritumu konteineri atkritumu konteineru novietnēs, kas var apdraudēt iedzīvotāju dzīvību un drošību, kā arī kustamo un nekustamo īpašu blakus aizdegšanas vietai.

Visa veida nolietotās un nederīgās sadzīves un elektroiekārtas tiek klasificētas kā videi kaitīgie atkritumi, jo tās var saturēt videi un cilvēkam bīstamas vielas. Ja baterijas vai elektroiekārtas netiek nodotas otrreizējai pārstrādei, tās, nokļūstot apkārtējā vidē, var radīt toksisku piesārņojumu, kas kaitē gan dabai, gan cilvēku veselībai. Elektroiekārtas un baterijas satur virkni bīstamu ķīmisku vielu, piemēram, svinu, kadmiju, alvu, dzīvsudrabu u.c.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka baterijas, vecus mobilos telefonus un citu elektrotehniku iespējams nodot bez maksas vairākos oficiālos savākšanas punktos visā pilsētā. Tos iespējams nogādāt:

● uz “Latvijas Zaļā punkta” un “Eco Baltia vide” organizētajiem mobilajiem savākšanas punktiem;
● atstāt pie tirdzniecības vietās izvietotajām bateriju savākšanas kastēm;
● izmantot ražotāju atbildības sistēmu piedāvātās nodošanas iespējas;
● baterijas var nodot arī degvielas uzpildes stacijās;
● atkritumu apsaimniekotāji piedāvā arī iespējas uzņēmumiem un ofisiem vākt baterijas, nodrošinot tos ar speciālām bateriju uzglabāšanas kastēm.

📌 Šķirošanas laukumu, kā arī specializētie bateriju nodošanas punkti apkopoti Latvijas Zaļā punkta digitālajā šķirošanas kartē – ŠEIT.

Nokalpojušo elektrotehniku bez maksas var nodot visos “CleanR” šķiroto atkritumu nodošanas laukumos Rīgā – Vietalvas ielā 5b un Spilves ielā 8e. Laukumu darba laiki pieejami – ŠEIT.  Ja gadījumā elektrotehnika joprojām darbojas, taču nav vairs vajadzīga, to pieņem arī “CleanR” lietoto preču apmaiņas punktā Vietalvas ielā 5b, Rīgā.

“Zaļā josta” sadarbībā ar “BAO” organizē elektrotehnikas nodošanas akciju “Elektrosestdiena”. Šī akcija norisināsies šo sestdien 12. aprīlī.

Tāpat “Zaļā josta” sadarbībā ar “CleanR” organizē mobilo atkritumu savākšanas punktu “Tīrmāja”, aicinot iedzīvotājus bez maksas atbrīvoties no nokalpojušās un sev vairs nevajadzīgas elektrotehnikas.

Videi kaitīgu preču utilizācijai izstrādāta īpaša kārtība:

Izlietotu bateriju savākšanai no iedzīvotājiem izveidots plašs savākšanas tīkls. Baterijas nodot pārstrādei var videi kaitīgo preču pieņemšanas punktos, speciālās savākšanas tvertnēs, kas izvietotas bateriju tirdzniecības vietās un dažādās valsts un pašvaldības iestādēs. Lielāka apjoma izlietoto bateriju utilizēšanai iespējams pasūtīt bezmaksas izvešanu no uzņēmuma, sazinoties ar specializēto bīstamo atkritumu apsaimniekotāju, piemēram, AS “BAO”. Publiski pieejamie izlietoto bateriju pieņemšanas punkti apkopoti kartē – ŠEIT.

Ņemot vērā arvien pieaugušo iedzīvotāju interesi par atkritumu šķirošanu, Mājokļu un vides departaments ir izveidojis digitālu karti ar Rīgā izvietotajiem publiskajiem atkritumu šķirošanas punktiem, kuros ikviens iedzīvotājs drīkst izmest sašķirotos atkritumus – skatīt ŠEIT.

Kartē atzīmētie sarkanās krāsas punkti ir šķirošanas punkti, kur iedzīvotāji var nodot sašķirotos bīstamos atkritumus un tajos pieņem:

● eļļas;
● eļļas filtrus;
● laku un krāsu atkritumus;
● dzīvsudraba atkritumus;
● luminiscētās spuldzes;
● organiskos šķīdinātājus;
● neizlietotus ārstnieciskos preparātus;
● ķimikālijas;
● izlietotas baterijas;
● printeru un kopētāju izlietotās kasetes;
● piesārņoto taru.

Bīstamo atkritumu pieņemšanas punktos aizliegts izmest:

● pārtikas un dārzu atkritumus;
● nešķirotos sadzīves atkritumus;
● sašķirotus otrreizējai pārstrādei derīgus atkritumus (plastmasa, papīrs, metāls, stikls);
● liela izmēra atkritumus (mēbeles, matrači, dīvāni u.tml.);
● būvniecības atkritumus;
● loga stiklus un spoguļus;
● stikla glāzes un vāzes, māla pudeles, keramikas izstrādājumus;
● riepas;
● u.c. veida atkritumus, kuri neatbilst augstāk minētajiem bīstamo atkritumu nosacījumiem.

Šāds atkritumu nodošanas veids ne tikai novērš bīstamību, bet arī nodrošina to pareizu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu. Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pārliecināties, ka baterijas tiek nodotas atbilstoši, jo tās satur videi bīstamas vielas.

Pozitīvi, ka rīdzinieku atbildība pret atkritumu šķirošanu turpina augt – 2024. gadā šķiroto atkritumu īpatsvars sasniedza jau 40 % no kopējā apjoma, salīdzinot ar 20 % 2019. gadā.

Rīgas dome aicina ikvienu pilsētas iedzīvotāju būt atbildīgiem – šķirot atkritumus, īpaši uzmanīgi izturoties pret bīstamajiem atkritumiem.

 

Integrēta pieeja sociālajam darbam un veselības aprūpei – jauni sadarbības risinājumi

Mūsdienu sociālā darba un veselības aprūpes specifika prasa jaunas sadarbības metodes. Sociālajiem darbiniekiem nepieciešamas zināšanas par veselības problēmām un to ietekmi uz sociālo aprūpi, savukārt ārstiem jāizprot pacienta sociālā vide, lai sniegtu precīzāku palīdzību. Rīgas pašvaldība, Veselības ministrija un Labklājības ministrija turpina sadarbību, lai uzlabotu hronisko pacientu aprūpi, veidojot integrētus aprūpes pakalpojumus.

Šo ieceri vienā no Veselības aprūpes koordinācijas padomes sēdēm apsprieda pagājušā gada nogalē. Tādā veidā tiktu rasti risinājumi tādām ilgstošām problēmām kā veselības aprūpes finansēšana sociālajos pakalpojumos, sociālo pakalpojumu uzlabošana veselības aprūpē, hronisko pacientu aprūpe. Sociālās un veselības aprūpes integrācija ir būtisks solis, lai uzlabotu aprūpes kvalitāti un atbalstu pacientiem, un sociālais darbinieks var nekavējoties sākt risināt cilvēka sociālās problēmas.

Šogad martā Veselības aprūpes koordinācijas padomē vienojās īstenot izmēģinājuma projektu integrētai veselības aprūpei, izvērtējot tā saturu, ieviešanas plānu, finansējumu un resursus, kā arī izskatīt iepirkuma iespējas. Projekta laikā plānots risināt praktiskos jautājumus: aprūpes organizēšanu mājās, transporta nodrošināšanu, medikamentu pieejamību, modernu palīgierīču izmantošanu un maksas pakalpojumu ieviešanu, ja nepieciešams. Šis projekts paredzētu efektīvāku sadarbību starp medicīnu un sociālo aprūpi, kas būtu izdevīgāka gan pacientiem, gan slimnīcām, gan Rīgas pašvaldībai.

Projekts fokusēsies uz cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, psihiskiem traucējumiem vai tiem, kas gaida invaliditātes grupas piešķiršanu. Padomes dalībnieki tika iepazīstināti ar situāciju Rīgā. Datu analīzē tika iekļauti visi aprūpes dzīvesvietā pakalpojumu saņēmēji, kuriem izvērtēšana veikta no 2024. gada 1. janvāra līdz tā paša gada 28. decembrim:

●  unikālo klientu skaits 12 785 unikālie klienti,
●  viņu vidējais vecums ir 76 gadi,
●  no viņiem 99,9 % jeb 12 769 ir hroniskas saslimšanas,
●  biežākie funkcionālie traucējumi ir kustību, atmiņas, dzirdes un redzes problēmas,
●  vidēji katram klientam ir trīs funkcionālie traucējumi, kam nepieciešama gan medicīniska, gan sociālā aprūpe.

Rīgas domes Labklājības departaments un Rīgas Stradiņa universitāte šogad martā parakstīja līgumu par jauna studiju moduļa “Sociālais darbs veselības aprūpes sistēmā” izveidi. Tas ir viens no posmiem, kā uzlabot sociālā darba un veselības aprūpes sadarbību.
Rīgas Stradiņa universitāte ierosina atjaunot sociālo darbinieku reģistru ārstniecības iestādēs.

Veselības aprūpes koordinācijas padome ir Veselības ministrijas un Rīgas domes kopēja konsultatīva institūcija, kura veicina vienotas veselības aprūpes politikas īstenošanu un koordināciju Rīgā. Padomes pieņemtajiem lēmumiem ir rekomendējošs raksturs. Padomi vada divi Iīdzpriekšsēdētāji — Rīgas domes priekšsēdētājs un veselības ministrs.

 

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra divos klientu apkalpošanas centros mainīsies darba laiks

No 8. aprīļa RAIC klientu apkalpošanas punktos – Gobas ielā 6A un Slokas iela 161, k-2 – mainīsies darba laiks.

🔵 Gobas ielā 6A iedzīvotājus pieņems:

  • pirmdienās no plkst. 8.30 līdz plkst. 18.00
  • otrdienās no plkst. 8.30 līdz plkst. 17.00.

🔵 Slokas ielā 161, k-2 iedzīvotāju pieņemšanas laiki:

  • trešdienās un ceturtdienās  no plkst. 8.30 līdz plkst. 17.00
  • piektdienās no plkst. 8.30 līdz plkst. 16.00.

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas punkti joprojām nodrošinās iedzīvotājiem visus tiem nepieciešamos pakalpojumus.

Klientiem pieejami apkalpošanas punkti arī:

  • Brīvības ielā 49/53;
  • Ieriķu ielā 43A;
  • Daugavpils ielā 31;
  • Eduarda Smiļģa ielā 46.

 📌 Vairāk informācijas par Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centru iespējams uzzināt pašvaldības mājas lapās:
riga.lv
apkaimes.lv sadaļā RAIC
vai zvanot pa bezmaksas informatīvo tālruni +37180000800

 

Nevalstiskās organizācijas aicinātas pievienoties Rīgas pašvaldības un NVO sadarbības memorandam

Rīgas valstspilsētas pašvaldība aicina Rīgā darbojošās nevalstiskās organizācijas pievienoties Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandam.

Memoranda mērķis ir sekmēt sabiedrības aktīvāku iesaisti lēmumu pieņemšanā un īstenošanā, veidojot sadarbību starp pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām.

Jaunas nevalstiskās organizācijas Memorandam pievienojas katru gadu, un līdz šim Memorandam pievienojušās 234 nevalstiskās organizācijas.

Jebkura organizācija, kas ir parakstījusi Memorandu, var tikt ievēlēta Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomē un piedalīties Memoranda padomes vēlēšanās. Padomes pārstāvjus ievēl uz diviem gadiem, un nākamās vēlēšanas norisināsies jau šogad – 2025. gadā.

Nevalstiskajai organizācijai, kas darbojas Rīgā un vēlas pievienoties Memorandam, līdz 24. aprīlim Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā jāiesniedz:

  • iesniegums par organizācijas deleģējumu tās pārstāvim parakstīt Memorandu – paraugs iesniegumam;
  • pilnvara, ja deleģētajam pārstāvim nav paraksta tiesības organizācijā – paraugs pilnvarai.

Dokumenti jāparaksta ar organizācijas paraksttiesīgās personas drošu elektornisko parakstu un jānosūta uz e-pastu integracija@riga.lv vai uz Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra oficiālo e-adresi līdz 24.aprīlim (ieskaitot).

Memoranda parakstīšana notiks elektroniski, informācija par parakstīšanas norises laiku tiks izziņota pēc 24. aprīļa.

Papildu informāciju par Memoranda parakstīšanu var saņemt, sazinoties ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas vadītāju Ilzi Meilandi, e-pasta adrese ilze.meilande@riga.lv, tālr. 67181657.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorands
Memorandu parakstījušo nevalstisko organizāciju saraksts