Arhīvs birkai: Sabiedrība

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienai veltītā pilsētvides vizuālās identitātes kampaņa Rīgā meklē saikni starp jauno paaudzi un viņu dzimtas mantojumu, atklājot saikni starp vērtībām, ko pārmantojam no paaudzes paaudzē un nesam tālāk, un mūsu pašu ieguldījumu, kas mijiedarbojoties nodrošina stipras un ilgtspējīgas valsts attīstību.

Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienai veltītā kampaņa pilsētvidē ir vizuāls un emocionāls stāsts par paaudžu nepārtrauktību, identitāti un dzimtas vērtībām mūsdienu sabiedrībā. Tā centrā ir mūsdienu Rīgas jaunietis savā darba, mācību vidē, kuru papildina viņa dzimtas senča fotogrāfija no pirmā Latvijas neatkarības posma, veidojot simbolisku dialogu starp pagātni un tagadni.

Rīgas 4. maija kampaņa pilsētvidē atspoguļo mūsdienu jauniešu profesijas un dzīvesveidu, vienlaikus saglabājot un aktualizējot dzimtas arhīvus. Tā veicina interesi par ģimenes vēsturi, stiprina piederības sajūtu un rosina dialogu starp paaudzēm.

Projekts realizēts diptiha formā – divi attēli līdzās: jaunietis tagadnē un senču – dzimtas attēls pagātnē, saglabājot cieņu pret arhīva materiāliem un izceļot kontrastus – apģērbs, darba vide, tehnoloģijas.

Pilsētvides vizuālo noformējumu veidojis fotogrāfs Reinis Hofmanis, grafisko dizainu – Matīss Zvaigzne.

Latvija nav tikai ģeogrāfiska teritorija kartē — tā ir kultūras, valodas un vēsturiskās pieredzes kopums, kas veido cilvēka piederības sajūtu. Latvijas vēsture ir daudzu paaudžu veidots stāsts, kurā brīvība ne vienmēr bijusi pašsaprotama. Neraugoties uz dažādiem pārbaudījumiem, latviešu tauta ir spējusi saglabāt savu identitāti, valodu un kultūru. Latvijas pagātne ir cieši saistīta ar tās tagadni, un ikviens sabiedrības loceklis ir šīs nepārtrauktības daļa.

Dzimtas mantojums nav tikai pagātnes liecība, bet nozīmīgs resurss personīgajā izaugsmē. Tas sniedz piederības sajūtu, iekšēju stabilitāti un izpratni par savu vietu sabiedrībā. Raugoties nākotnē, jaunieši apzinās savu atbildību ne tikai saglabāt dzimtas un tautas mantojumu, bet arī to attīstīt.

Rīgas pašvaldība aicina ikvienu arī savās sociālo tīklu platformās, pievienojot mirkļbirku #manadzimta, dalīties ar fotogrāfijām profesionālajā vidē – birojā, darbnīcā, slimnīcā, uz skatuves, sportojot, mācībās vai citviet, blakus šim attēlam pievienojot dzimtas senča fotogrāfiju no pirmā Latvijas neatkarības posma, tādējādi pastāstot savu un savas dzimtas stāstu.

Kampaņas sauklis “Mana Latvija. Mana atbildība” ir Latvijas Zemessardzes rosināta iniciatīva, kuras nolūks ir mudināt ikvienu no mums aizdomāties par mūsu personisko lomu un rīcību Latvijas stiprināšanā.

 

Otrdien, 21. aprīlī, tika atklāts Pārdaugavas rajona Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu centrs Baldones ielā 2. Tas ir pašlaik modernākais šāda veida centrs Rīgā, kur vienuviet pieejami gan sociālās palīdzības, gan sociālo pakalpojumu speciālisti, būtiski atvieglojot iedzīvotāju ikdienu.

Iedzīvotāji jau novērtējuši būtisku jauninājumu – iespēju saņemt konsultāciju arī bez iepriekšēja pieraksta, kas līdz šim nebija iespējams. No 31. marta līdz 17. aprīlim tika apkalpoti 1955 cilvēki, un gandrīz puse jeb 751 klients ieradās bez iepriekšēja pieraksta.

“Labāk, lai sociālo pakalpojumu centrs atrodas nedaudz tālāk no dzīvesvietas, ja tas nozīmē, ka cilvēkam vairs nav jādodas no vienas iestādes uz otru un pakalpojumu var saņemt daudz ātrāk. Šajā centrā vienuviet pieejami speciālisti būtiski atvieglo rīdzinieku ikdienu, un Rīgā ir pietiekami attīstīts sabiedriskā transporta un mobilitātes tīkls, lai šādu risinājumu padarītu ērti izmantojamu,”

saka Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

“Pakalpojumu sniegšanas pieejai ir jāmainās – tai jābūt mūsdienīgai, efektīvai un cilvēkam ērtai. Šajā centrā tas tiek nodrošināts: speciālisti ir uzreiz pieejami, pakalpojumi ir digitāli atbalstīti. Tas ir solis uz modernāku sociālo atbalstu, kas atbilst mūsdienu dzīves ritmam,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

“Šis ir sen lolots jauns sākums sociālajam atbalstam – pieeja, kas nav stigmatizējoša un ir vajadzīga ikvienam, ne tikai atsevišķām grupām. Mēs virzāmies uz modernu, atvērtu un cilvēkam draudzīgu pakalpojumu sniegšanu, kur palīdzība ir pieejama vienkārši, saprotami un bez liekām barjerām,”

norāda Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte.

Sociālās palīdzības speciālisti šajā laikā snieguši atbalstu 603 cilvēkiem ar iepriekšēju pierakstu, savukārt 57 personas ar funkcionāliem traucējumiem saņēmušas individuālu sociālās palīdzības konsultāciju. Pieprasītas ir arī konsultācijas dažādās jomās – sociālās palīdzības jautājumos sniegtas 223 konsultācijas, bet sociālo pakalpojumu jomā – 312. Iedzīvotāji izmantojuši arī iespēju saņemt ergoterapeita atbalstu, un šajā periodā notikušas 9 konsultācijas.

Šis centrs ir pirmais solis plašākā Rīgas Sociālā dienesta modernizācijas un restrukturizācijas procesā, kura mērķis ir padarīt pakalpojumu saņemšanu ērtāku, ātrāku un pieejamāku visā pilsētā. Pēc trīs nedēļu darba, kopš Pārdaugavas rajona Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu centrs darbu organizē pēc uzlabotās klientu apkalpošanas sistēmas, vidējais gaidīšanas laiks, lai saņemtu pakalpojumu, ir 13 minūtes, bet apkalpošanas laiks – 17 minūtes. Rīgas Sociālā dienesta vadītājs Andris Izinkēvičs uzsver, ka pašlaik darbinieki var apkalpot pat divreiz vairāk apmeklētāju nekā ieprirekš.

Apmeklētājiem pieejami koplietošanas datori elektroniskās deklarāciju iesniegšanai kopā ar konsultantu, bet iepriekš viņiem bija jāmāk patstāvīgi iesniegt deklarāciju. Tagad klients var pierakstīties sev ērtā laikā vai vērsties centrā arī bez pieraksta un tiks pieņemts. Ja nepieciešama papildu konsultācija pakalpojumu vai palīdzības jomā, to var nodrošināt tajā pašā dienā, ietaupot apmeklētāja laiku. Darbinieku trūkums nekavē apkalpošanu, jo ir iespējams operatīvi nodrošināt pakalpojuma sniegšanu. Tādējādi tiek izlīdzināta slodze sociālā dienesta darbiniekiem un nodrošināts mazāks noslodzes pieaugums uz vienu darbinieku vakances gadījumos.

 

Ikmēneša elektroniskā izdevuma “NVO nama ziņas” aprīļa numurā pieejama informācija par gaidāmajiem semināriem un pasākumiem NVO namā, apkopoti aktuālie projektu konkursi un NVO jaunumi, kā arī lasāma intervija ar Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāju Lindu Veisu.

Sarkandaugava pēdējos gados kļuvusi par vienu no aktīvākajām Rīgas apkaimēm, kur iedzīvotāji ne tikai novēro pārmaiņas, bet paši tās veido. Par kopienas iniciatīvām, pilsētvides kvalitāti un robežu starp vandalismu un mākslu sarunājamies ar Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāju Lindu Veisu. Šai tēmai būs veltīts arī 20. maija pasākums NVO namā “Sienas gleznojums Tavā apkaimē – strīdus ābols vai kultūras daudzveidība?”

“Ne tikai Sarkandaugavā, bet visās Rīgas apkaimēs vēlētos vairāk pārdomātus, kvalitatīvus, variētus publiskās ārtelpas mākslas objektus. Manā skatījumā pašas galvaspilsētas un iedzīvotāju interesēs ir svarīgi, lai tie masīvi nekoncentrējas tikai vienā pilsētas rajonā. Tas ir viens lokāls ceļš, kuru var attīstīt, tomēr pilsēta būtu ieguvēja, ja mākslas darbi tiktu izkaisīti vienmērīgi un tieši tur, kur tajā brīdī sakrīt visi ielu mākslas un menedžmenta puzles gabaliņi-”

Linda Veisa.

“NVO nama ziņas” aprīļa numurs!

 

Patlaban noslēdzies iepirkuma konkurss un Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 16. aprīlī, nolēma piešķirt gandrīz 700 000 eiro Mājokļu un vides departamentam projekta īstenošanai. Kolumbārija izbūvi plānots veikt pusgada laikā pēc līguma noslēgšanas ar konkursā uzvarējušo uzņēmumu.

“Kolumbārija izveide ir visai mūsdienīgs un ilgtspējīgs risinājums, pēc kura Rīgā pieprasījums turpina pieaugt. Tieši Meža kapi ir īstā vieta, kurā izveidot cieņpilnu atceres vietu, kas organiski iekļausies kultūrvēsturiskajā vidē. Esmu pārliecināts, ka šis nebūs vienīgais šāda veida projekts un tuvākajā nākotnē radīsim iespēju rast līdzīgus risinājumus arī citās Rīgas kapsētās,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājas vietnieks Edgars Ikstens.

Kolumbārijs iecerēts kā telpiski lakonisks komplekss, kas izvietots uz raksturīga reljefa un pakārtots kopējai kapsētas struktūrai. Projektā paredzēta galvenā kolumbārija ass, kā arī sekundāra ass, kas savieno kapsētas pakalnu ar blakus esošo zonu. Kolumbārija celiņi integrēti reljefā, veidojot krusta formas kompozīciju, savukārt kompleksa centrā paredzētas kolumbārija sienas urnu novietošanai.

Projekta gaitā plānots labiekārtot aptuveni 3300 kvadrātmetru plašu teritoriju, bet pašas kolumbārija būves platība būs aptuveni 50 m². Kolumbārijam būs 1000 nišas urnu ievietošanai, no tām 120 nišas būs četrvietīgas, bet 880 nišas divvietīgas. Kolumbārija teritorijā iecerētas desmit automašīnu stāvvietas un piecas velosipēdu novietnes, nodrošinot ērtu piekļuvi kapsētas apmeklētājiem.

Kolumbārija izveide ir būtisks solis, lai risinātu urnu novietošanas vietu pieejamību Rīgā, jo pieprasījums pēc šāda veida apbedīšanas risinājumiem turpina pieaugt. Jaunais kolumbārijs nodrošinās iedzīvotājiem mūsdienīgu, sakārtotu un cieņpilnu piemiņas vidi tuvinieku piemiņas saglabāšanai.

Rīgas pašvaldība turpina darbu pie kapsētu infrastruktūras attīstības, lai nodrošinātu rīdziniekiem pieejamu, sakārtotu un ilgtspējīgu vidi tuvinieku piemiņas godināšanai.


Pilsētas pirmo kolumbāriju, kas atrodas II Meža kapos, izveidoja 2017. gadā. Kolumbāriju veido 11 būvju komplekss dažādos līmeņos, kopā radot vienotu kompozīciju. Kopā būvēs ir 288 nišas, kurā katrā paredzēts ievietot četras urnas. Kolumbārija vidū esošai piecu līmeņu ēkai centrā izveidots stikla piemineklis, kuru rotā koks un lidojoši putni, uzraksts “Kolumbārijs”, kā arī teksts latviešu un latīņu valodā – “Viņi vienmēr būs mūsu atmiņās”. Pēdējā brīvā vieta šajā kolumbārijā tika nopirkta jau pirms diviem gadiem.

Katru gadu Rīgas kapsētās apglabā vidēji 7000 cilvēku. Aptuveni 10 % gadījumu aizgājušo radinieki lemj par labu kremēšanai.

Kopumā Rīgas pašvaldības pārziņā ir 22 kapsētas. Tā saucamās atvērtās kapsētas, kurās vēl ir vietas jauniem apbedījumiem, Rīgā ir tikai divas – Bolderājā un Jaunciemā.

Trīs kapsētas – Torņakalna, Mārtiņa un Kapsila – ir slēgtās. Šajās kapsētās atļauts apglabāt tikai urnas ar pelniem jau esošās ģimenes kapavietās, par kurām noslēgts kapavietu uzturēšanas līgums. Atlikušajām kapsētām ir daļēji slēgtu kapsētu statuss, jo tur apbedījumus veic jau izveidotās kapavietās, un gadījumā, ja kapavietas uzturētāja ģimenes kapavietā nav iespējams veikt jaunu apbedījumu, var tikt piešķirta jauna kapavieta.

Visas pašvaldības kapsētas kopā aizņem vairāk nekā četrus kvadrātkilometrus no pilsētas teritorijas. Platības ziņā vislielākā kapsēta ir Jaunciemā – tā ir vairāk nekā 148 hektārus liela.

Vairāk par Rīgas pašvaldības kapsētām Mājokļu un vides departamenta mājaslapā – šeit.
Vairāk par Latvijas kapsētāmšeit.

 

Līdz ar Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centra atklāšanu galvaspilsēta var lepoties ar vienu no modernākajiem videonovērošanas un krīžu vadības centriem Baltijā. Tas uzraudzīs kārtību Rīgā ar teju 600 videonovērošanas kameru tīklu pilsētā.

Jaunizveidotais centrs ir stratēģisks ieguldījums policijas izaugsmē un drošības stiprināšanā galvaspilsētā, kas ļaus Rīgas pašvaldības policijai operatīvāk reaģēt uz apdraudējumiem un krīzēm, tādējādi veicinot sabiedrības uzticēšanos policijai.

“Jaunais Vienotās vadības un videonovērošanas centrs ļaus būtiski uzlabot drošību Rīgā, paceļot to jaunā drošības līmenī. Tas ir ilgi gaidīts projekts, kas, pateicoties augsti attīstītām tehniskajām iespējām, ļaus Rīgas pašvaldības policijai daudz operatīvāk uzturēt kārtību Rīgā, kā arī novērst un atklāt pārkāpumus. Vienlaikus mums ir jāturpina attīstīt videonovērošanas tīklu, katru gadu to paplašinot ar jaunām videokamerām – Rīgai drošības jomā ir jābūt “gudrai” pilsētai, kas izmanto jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Vienotās vadības un videonovērošanas centra atklāšana ir ne vien būtisks solis Rīgas pašvaldības policijas ilgtermiņa attīstības stratēģijā, bet arī atbilde uz arvien pieaugošajām drošības prasībām un iedzīvotāju gaidām. Centralizēta notikumu pārvaldība apvienojumā ar mūsdienīgiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un apmācību infrastruktūru stiprinās policijas spējas operatīvi reaģēt uz apdraudējumiem galvaspilsētā, efektīvāk pārvaldīt policijas resursus un nodrošināt augstāku darbinieku sagatavotību krīzes situācijām, tādējādi veicinot sabiedrības uzticēšanos policijas darbam,”

norāda Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass.

Īstenojot vienotās vadības modeli, sagaidāmi vairāki būtiski ieguvumi – operativitāte, resursu racionāla izmantošana, kopējais redzējums par operatīvo situāciju pilsētā un, viens no būtiskākajiem, iespēja maksimāli vienmērīgi sadalīt slodzi uz pilsētā patrulējošām ekipāžām.

“Ņemot vērā videonovērošanas tīkla paplašināšanas projektu, agrākā videonovērošanas centra kapacitāte bija neatbilstoša un neļāva izmantot visu mūsdienu tehnoloģiju potenciālu. Jaunā ēka ļauj dubultot policistu skaitu, kas diennakts režīmā sekos līdzi sabiedriskajai kārtībai un drošībai pilsētā izvietotajās videonovērošanas kamerās. Turklāt agrāk pašvaldības policijas resursu dislokācija un vadība bija piesaistīta pilsētas administratīvi teritoriālam dalījumam, proti, vēsturiskām priekšpilsētām, kas vairs neatbilda pilsētas esošajam funkcionālajam dalījumam apkaimēs. Visu struktūrvienību darbs tika vadīts no sešām teritoriālajām pārvaldēm. Centralizējot pašvaldības policijas dežūrdaļu vadību, mēs varēsim panākt operatīvāku reaģēšanu uz izsaukumiem un dažādiem pārkāpumiem pilsētā,”

uzsver Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš.

Vienlaikus centrs apvienos arī mūsdienīgas taktikas apmācības un treniņu telpas. Jaunajā ēkā un tai piegulošajā teritorijā ir izvietota policijas darbinieku apmācību infrastruktūra ar mūsdienīgu sporta zāli, tuvcīņas zāli, sporta laukumu un taktisko apmācību ēku, kas agrāk nebija pašvaldības policijas rīcībā.

Savukārt Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Dainis Locis uzsvēra ēkas inženiertehniskos risinājumus – tā būvēta pēc mūsdienu energoefektivitātes principiem un uz tās ir uzstādīti saules paneļi. Ēkas arhitektoniskie un inženiertīklu risinājumi ir augsti novērtēti arī konkursā “Latvijas Būvniecības Gada balva”, šogad martā saņemot atzinību nominācijā “Pārbūve”.

Jaunais Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centrs atrodas Lēdurgas ielā 26.


Kopējais projekta finansējums ir 7,96 miljoni eiro būvniecībai un aptuveni miljons eiro centra aprīkošanā. Tajā strādā aptuveni 100 Rīgas pašvaldības policijas darbinieku.

2024. gadā Rīgas dome atbalstīja ēkas atjaunošanu Lēdurgas ielā 26 (bijušās Rīgas 29. vidusskolas ēka), pārveidojot to par Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centru.


RPP vadības centra atklāšana (15.04.26.)85

Pārdaugavas kultūras apvienība jau trešo gadu pēc kārtas aicina profesionālus un amatierfotogrāfus, kā arī vizuālo mediju entuziastus piedalīties fotokonkursā “Meklējot Pārdaugavu 2026”.

Konkurss tiek organizēts trīs posmos, un darbi iesniedzami līdz šādiem termiņiem:

  • 1. posmā – līdz 2026. gada 20. aprīlim;
  • 2. posmā – līdz 2026. gada 20. jūlijam;
  • 3. posmā – līdz 2026. gada 20. oktobrim.

Fotogrāfijas tiks vērtētas trīs kategorijās: “Mantojums”, “Notikums” un “Kontrasti”.

Konkursā var iesniegt līdz 3 attēliem katrā kategorijā, būtiski, ka darbam jābūt radītam 2025. vai 2026. gadā, kā arī konkursā var pieteikt tikai fotogrāfijas, kuras fotografētas Pārdaugavā, vai tādas, kurās redzama Pārdaugava.


 Fotogrāfijas iesniedzamas, tās augšupielādējot portālā www.failiem.lv.

Faila nosaukums jānoformē pēc šāda piemēra: Kategorija_Vārds_Uzvārds_Nosaukums_gads, un saite jānosūta uz e-pastu ieva.naglina@riga.lv ar norādi “Fotokonkursam “Meklējot Pārdaugavu””.

 E-pastā jānorāda pieteicēja vārds, uzvārds, kontakttālrunis, e-pasta adrese, kā arī fotogrāfijas uzņemšanas vieta (apkaime, iela u. c.) un tās uzņemšanas gads.


Kopējais Konkursa balvu fonds ir EUR 1350,00, kas tiek sadalīts sekojoši:

Katrā kategorijā 1. vieta – EUR 200,00;
Katrā  2. vieta – EUR 150,00;
Katrā kategorijā 3. vieta – EUR 100,00.

Konkursa noslēgumā tiks izveidota izstāde no trīs konkursa kārtās izvērtētiem labākajiem darbiem.

Plašāka informācija un konkursa nolikums pieejams – ŠEIT.

Papildu informācija:
Ieva Nagliņa
Pārdaugavas kultūras apvienība
Projektu vadītāja
ieva.naglina@riga.lv
+371 67181940

 

14. aprīlī NVO namā notika tīklošanās pasākums “Vairojam un stiprinām brīvprātības spēku Rīgā”, pulcējot dažādu jomu pārstāvjus, kuriem rūp brīvprātīgā darba attīstība un jēgpilna līdzdalība. Pasākums norisinājās Starptautiskā brīvprātīgo gada ietvaros, aktualizējot gan sasniegumus, gan izaicinājumus šajā jomā.

Pasākuma ievadā Inese Šubēvica iezīmēja brīvprātīgā darba nozīmi, uzsverot, ka līdzdalība un savstarpējā atbildība ir pamats noturīgām kopienām. Vienlaikus tika akcentēts, ka šis ir arī laiks refleksijai – lai paskatītos uz to, kas darbojas, un godīgi ieraudzītu, kur vēl nepieciešamas pārmaiņas.

Darbnīcā “Domāt citādi: risinājumi brīvprātīgajā darbā”, ko vadīja Vita Brakovska, dalībnieki strādāja ar reāliem izaicinājumiem no savas prakses. Praktiskā darbā tika meklēti risinājumi tādām tēmām kā motivācija, iesaiste, komunikācija un atbildību sadale. Viens no svarīgākajiem secinājumiem ¬– ir būtiski saprast, ka problēmas atšķiras. Vienas ir ātri risināmas, citas prasa sistēmisku darbu, bet vēl citas (“ļaunās” problēmas) nevar atrisināt, izmantojot vienu pareizo pieeju.

Dalībnieki apguva vairākas domāšanas pieejas – tostarp TRIZ principus un 5K metodi –, kas palīdz neapstāties pie problēmas virspuses, bet nonākt līdz tās saknei. Īpaši nozīmīga atziņa bija par problēmu pārrāmēšanu – mainot skatpunktu, iespējams no šķietami sarežģītām situācijām nonākt pie konkrēti risināmiem uzdevumiem.

Ne mazāk svarīga bija arī pasākuma neformālā daļa – sarunas, ideju apmaiņa un jaunu kontaktu veidošana, kas stiprina sadarbību arī ārpus šī pasākuma.

Sirsnīgs paldies visiem dalībniekiem par iesaisti un atvērtību! Paldies Inesei Šubēvicai par iedvesmojošo ievadu un Vitai Brakovskai par saturīgo un praktisko darbnīcu!

Pasākumu rīkoja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļa un Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors.

 

Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” aicina uz astoņu pasākumu ciklu “Pasaules pieredzes stāsti Rīgai”. No aprīļa līdz pat novembrim katru mēnesi tiksimies ar remigrantiem, lai atklātu dzīves realitāti dažādās pasaules valstīs. Pirmais pasākums notiks 23. aprīlī, un tas būs veltīts Jaunzēlandei – runāsim par pārsteidzošo un neparasto, kā arī pievērsīsimies jauniešu iespējām doties uz šo tālo galamērķi.

Projekta mērķis ir veidot dialogu starp remigrantiem un tiem Rīgas jauniešiem, kuri vēl tikai apsver savas ambīcijas realizēt ārpus Latvijas. Vēlamies stiprināt izpratni, ka aizbraukšana nav bēgšana, bet gan mērķtiecīga zināšanu, pieredzes un kontaktu krāšana, lai vēlāk šo kapitālu ieguldītu atpakaļ Latvijā.

Daudziem remigrantiem pazīstama ir sajūta, kad pēc atgriešanās mājās nākas saskarties ar apgriezto kultūršoku, kas nereti var novest pie sociālās izolācijas. Remigrantiem projekts ir iespēja stiprināt piederības apziņu, kļūsot par mentoriem jauniešiem un izkāpjot paplašināt kontaktu loku. Tikmēr jauniešiem tā ir iespeja atrast iedvesmu, iedrošinājumu un praktiskus padomus starptautiskas pieredzes iegūšanai.

Projekta pirmajā pasākumā runāsim par valsti, kas atrodas vistālāk no Latvijas – Jaunzēlandi. Tas notiks 23. aprīlī, pl. 19.00, Startup House Riga telpās (Lastādijas iela 12 k-3, Rīga). Sarunā piedalīsies Inese Bērziņa un Gunda Oja, kas dzīvojušas Jaunzēlandē. Sarunu moderēs RSU docētājs un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Toms Rātfelders.

Pasākumam iespējams reģistrēties šeit

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Plašāka informācija:
Projekta vadītāja Anna Lūse
anna@arpasaulespieredzi.lv
Tālrunis: 29546338

 

Trešdien, 15. aprīlī, pulksten 10.00 notiks Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centra atklāšanas pasākums. Pateicoties tā unikālajiem tehniskajiem risinājumiem, Rīga varēs lepoties ar vienu no modernākajiem videonovērošanas un krīžu vadības centriem Baltijā.

Jaunais Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centrs atrodas Lēdurgas ielā 26.

“Jaunais Vienotās vadības un videonovērošanas centrs ļaus būtiski uzlabot drošību Rīgā, paceļot to jaunā drošības līmenī. Tas ir ilgi gaidīts projekts, kas, pateicoties augsti attīstītām tehniskajām iespējām, ļaus Rīgas pašvaldības policijai daudz operatīvāk uzturēt kārtību Rīgā, kā arī novērst un atklāt pārkāpumus. Šis ir viens no nozīmīgākajiem ilgtermiņa ieguldījumiem Rīgas pilsētas attīstībā,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Līdz ar Vienotās vadības centra izveidi Rīgas pašvaldības policija ir īstenojusi nozīmīgas pārmaiņas tās operatīvajā darbā un mūsdienām atbilstošu tehnisko iespēju izmantošanā. Tas ļauj daudz efektīvāk uzraudzīt gan kārtību Rīgas ielās, gan arī nodrošināt augstu operativitāti krīžu vadībā,”

uzskata Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass.

Pasākumā piedalīsies Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš.

2024. gadā Rīgas dome atbalstīja ēkas atjaunošanu Lēdurgas ielā 26 (bijušās Rīgas 29. vidusskolas ēka), pārveidojot to par Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centru.

Pasākums notiks Lēdurgas ielā 26, Rīgā. Ilgums – aptuveni 1-1,5 stunda (ēkas apskate, videonovērošanas centrs darbībā, pašvaldības policistu taktisko mācību paraugdemonstrējumi u.c.).

 

Krišjāņa Barona muzejs (Rīga, Krišjāņa Barona iela 3-5) 19. aprīlī no plkst. 11.00 līdz 14.00 aicina uz pasākuma cikla “Svētdienas sarunas pie Barona” otro nodarbību. Pasākumu ciklā aicināti tikties seniori, lai pavadītu laiku saturīgās sarunās un radošās nodarbēs.

19. aprīļa nodarbības vadmotīvs ir “Spītējot laikam!” Uz kopīgu sarunu aicinās lībiešu kultūras darbiniece un valodas skolotāja Zoja Sīle, kura veltījusi savu dzīvi lībiešu mantojuma saglabāšanai, un Arvīds Kļaviņš – kurzemnieks no Kaltenes, ilgus gadus strādājis par tramvaja vadītāju, kopš 1990. gada ir Lībiešu savienības biedrs, prot gan lībiešu, gan igauņu valodu.

Programma solās būt bagātīga un dažādas paaudzes vienojoša. Muzikālo sveicienu sarūpējuši Sīļu dzimtas pārstāvji. Valodas darbnīcā būs iespēja uzzināt, kā darbojas LU Lībiešu institūta grāmatu skaļās lasīšanas klubs “Vešprāiga” (Mijkrēslis), kā arī apgūt lasīšanas prasmi lībiski no Zojas Sīles mācību grāmatām.

Dalībniekus gaida arī īpašs cienasts – autentiski Kurzemes krasta sklandrauši.

Par veselīgu nodarbības noslēgumu rūpēsies kustību un mākslas terapeite Dana Fedulova. Sarunu moderēs Ruta Valdmane.

Nodarbības aktivitātes dokumentēs fotogrāfs Ivars Puķe.

Pasākuma gaitā tēja, kafija, našķi.

Nodarbības notiek bez maksas.

Projektu īsteno Memoriālo muzeju apvienības Krišjāņa Barona muzejs un Rakstnieku muzeju biedrība “Pils”.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.


Vairāk informācijas: Krišjāņa Barona muzejs

+371 67284265; +371 29120216;

barons@memorialiemuzeji.lv