Arhīvs birkai: Sabiedrība

Zilais karogs šogad plīvos jau četrās Rīgas peldvietās – Vecāķos, Vakarbuļļos, Bābelītī un pirmo reizi arī Daugavgrīvā, kas apliecina šo peldvietu atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem. Karogi Rīgas pašvaldībai tika pasniegti svinīgā pasākumā pirmdien, 18. maijā, Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā.

“Rīgā aktīvi turpinām atpūtas zonu un peldvietu labiekārtošanu un Zilā karoga piešķiršana jau ceturtajai peldvietai ir apliecinājums mūsu pašvaldības peldvietu kvalitātei. Turpināsim strādāt, lai paplašinātu un uzlabotu atpūtas zonu klāstu, kur droši atpūsties visiem iedzīvotājiem, īpaši ģimenēm ar bērniem. Pateicos Mājokļu un vides departamentam par ieguldīto darbu un novēlu, lai nākotnē Zilo karogu saņemtu arī pārējās peldvietas,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija.

“Apsveicot Zilā Karoga saņēmējus un pateicoties pašvaldībām un apsaimniekotājiem par ieguldīto darbu, priecājamies arī par Zilā karoga ģeogrāfijas paplašināšanos Latvijā, programmā ienākot arvien jaunām peldvietām un pašvaldībām. Tas apliecina, ka drošas atpūtas iespējām un vides kvalitātei ir būtiska loma pašvaldību darbā un ceram, ka tā tikai pieaugs,”

norāda Jānis Ulme, Zilā Karoga programmas nacionālais koordinators.

Vakarbuļļu pludmalē karogu šogad pacels jau 19. reizi, Vecāķu pludmalē – 9. reizi, bet pie Bābelīša – jau trešo gadu, kas norāda uz nemainīgi izcilu šo peldvietu kvalitāti. Zilā karoga iegūšanai peldvietām jāatbilst kopā 33 ūdens kvalitātes, pludmales servisa un apsaimniekošanas, drošības, vides informācijas un izglītības kritērijiem. Ieviešot Zilā karoga kritērijus, peldvietas tiek apsaimniekotas, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus un pievēršot lielu uzmanību vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē.


Rīgā kopā ir deviņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, Ķīšezerā, Lucavsalā, Lucavsalas līcī un Bolderājas karjerā. Tāpat ir arī 19 atpūtas vietu pie ūdens, bet pie tām nedežurē glābēji.

Vairāk par Rīgas pašvaldības pedvietāmšeit.

Rīgas peldvietās reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu jeb peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Veselības inspekcija monitoringu veic oficiālajās peldvietās, bet Mājokļu un vides departaments aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpēs. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām, MVD ūdens monitoringu turpina veikt vairākās oficiālās peldvietās.

Visās oficiālās peldvietās ir atļauts peldēties, pašiem peldētājiem ievērojot piesardzību un drošību uz ūdens, jo Rīgas pašvaldības policijas glābēji uz vietas glābšanas darbus organizē tikai oficiālajā peldsezonā, no 15. maija līdz 15. septembrim, pēc sezonas beigām dežūras notiek tikai Vecāķos.

Daugavas peldvietas “Lucavsalas līcis” un “Ķīpsala” saņēmušas izcilu ilglaicīgās kvalitātes novērtējumu pēc ES direktīvas kritērijiem.

 

SIA “Rīgas meži” pakāpeniski ievieš atbildīgāku pieeju mežu apsaimniekošanā, samazinot atkritumu urnu skaitu meža teritorijās un aicinot iedzīvotājus ievērot vienkāršu principu: ko ienes mežā, to iznes no meža.

Lai novērstu kaitējumu meža ekosistēmai un nodrošinātu apmeklētājiem tīru un patīkamu vidi, Biķernieku un Šmerļa mežā tiks noņemtas publiskās atkritumu urnas. Diemžēl meža apmeklētāji tajās regulāri atstāja ne tikai pastaigu laikā radušos sīkos atkritumus, bet arī sadzīves atkritumu maisus no mājsaimniecībām..

“Šādā situācijā urna vairs nekalpo tīrības uzturēšanai. Tā faktiski pārvēršas par nelegālu sadzīves atkritumu izmešanas vietu. Mūsu rūpes par mežu liek mainīt pieeju – vairāk uzraudzības, līdzatbildības un skaidrs princips, ka mežs nav atkritumu savākšanas punkts,”

uzsver “Rīgas mežu” Mežsaimniecības daļas vadītājs Modris Martinovs.

Līdzīga pieeja tiek īstenota arī citās dabas teritorijās Latvijā un Eiropā, jo pieredze rāda, ka atkritumu urnas mežā ne vienmēr samazina piesārņojumu. Atsevišķās vietās tās kļūst par nelegālām sadzīves atkritumu izmešanas vietām.

Pirms astoņiem gadiem Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) kopā ar Pasaules Dabas Fondu aizsāka kampaņu “Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes!”, aicinot ikvienu izvērtēt savus ieradumus, dodoties dabā.

“Toreiz tā bija drosmīga diskusija par atkritumu urnu noņemšanu dabas takās, bet šodien tā ir kļuvusi par visas Latvijas kopīgo dabas aizsardzības filozofiju,” norāda DAP Komunikācijas un dabas izglītības departamenta direktore Elīna Ezeriņa. “Sabiedrība kļūst apzinīgāka, tomēr jautājums joprojām ir aktuāls. Arī Biķernieku mežs nav pilsētas parks – atkritumu urnas dabas taku malās nerisina problēmu, bet rada jaunus riskus: tās piesaista savvaļas dzīvniekus, tajā skaitā arī grauzējus, un putnus, kas veicina atkritumu izvazāšanu pa visu mežu.”

DAP aicina atcerēties: tukšs iepakojums sver mazāk nekā pilns, tāpēc aiznest to līdz mājām vai tuvākajai atkritumu tvertnei ārpus meža ir vienkāršākais veids, kā rūpēties par tīru vidi.

Mežs nav parks

“Rīgas meži” atgādina, ka mežs pēc būtības atšķiras no pilsētas parka. Mežā infrastruktūrai jābūt samērīgai ar dabas teritorijas raksturu, savukārt apmeklētājiem jāuzņemas atbildība par cieņpilnu uzvedību mežā un līdzi paņemto sadzīves lietu izmantošanu, saudzējot dabas vērtības.

Tas nozīmē – ja cilvēks dodas uz mežu ar kafiju, uzkodām, piknika pārtiku vai citu iepakojumu, arī radušies atkritumi jāpaņem līdzi, ejot prom. Šis princips ir īpaši svarīgs pavasara un vasaras sezonā, kad mežos pieaug apmeklētāju skaits.

Vairāk uzraudzības un līdzatbildības

Urnu noņemšana nenozīmē, ka teritorijas paliks bez uzraudzības. “Rīgas meži” arī turpmāk regulāri apsekos Biķernieku, Šmerļa un citus Rīgas pilsētas mežus. Teritorijās darbojas video novērošana, kameru izvietojumu var mainīt, un pārkāpumu gadījumos informācija tiek nodota pašvaldības policijai.

“Rīgas mežu” mērķis ir saglabāt Rīgas pilsētas mežus tīrus, drošus un pieejamus iedzīvotājiem. Lai to panāktu, nepieciešama gan apsaimniekotāja rīcība, gan sabiedrības līdzdalība.

Dodoties dabā, “Rīgas meži” aicina apmeklējumu plānot atbildīgi – ņemt līdzi atkārtoti izmantojamu ūdens pudeli, termosu vai traukus, bet iepakojumus un citus atkritumus paņemt sev līdzi un izmest tiem paredzētā vietā ārpus meža teritorijas.


Ko ienesam mežā, to iznesam no meža!


Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Lai uzlabotu gājēju pārvietošanos un nodrošinātu drošu un ērtu vidi visiem iedzīvotājiem, Rīgas pašvaldība turpina gājēju ietvju apmaļu pazemināšanu pašvaldībai piederošajos zemesgabalos. Vidēji mēnesī tiek pazemināti aptuveni 400 metri gājēju ietvju apmaļu.

Gājēju apmaļu pazemināšana tiek veikta krustojumos un ielu šķērsošanas vietās, lai uzlabotu vides piekļūstamību. Tas atvieglo pārvietošanos ne tikai cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bet arī vecākiem ar bērnu ratiņiem un citiem iedzīvotājiem ikdienā.

Standarta situācijās ietves tiek pazeminātas tā, lai pazeminātā daļa būtu vismaz divus metrus plata. Pazemināšanas apjoms konkrētajās vietās var atšķirties — tas galvenokārt ir atkarīgs no esošās ietves platuma un ielas mezgla konfigurācijas.

Darbi tiek organizēti rindas kārtībā, cenšoties tos loģiski apvienot vienas apkaimes ietvaros. Ja konkrētajā vietā ir plānota seguma nomaiņa, papildu darbi netiks veikti.

  • Aprīlī apmaļu pazemināšana veikta 62 adresēs, kopējam darbu apjomam sasniedzot 500 metrus. Darbi veikti Ķīpsalas, Rostokas, Tadaiķu, Mazās Nometņu, Pārslas, Atpūtas, Katlakalna, Lubānas, Valmieras, Matīsa, Biķernieku, Ieriķu, Ainavas, Rubeņu un Tālivalža ielās, kā arī Čiekurkalna 1. līnijā.
  • Maijā darbi tiek veikti un turpināsies Torņakalna, Āgenskalna, Pleskodāles, Ziepniekkalna, Ķengaraga, Pļavnieku, Dārzciema, Čiekurkalna, Purvciema un Brasas apkaimēs.

2025. gadā apmales pazeminātas vairāk nekā 1520 metru apjomā, darbi veikti vairāk nekā 70 adresēs.


Aicinām iedzīvotājus iesniegt arī savus priekšlikumus GeoRīga platformā līdz š.g 29.maijam

Ierosinājumus iespējams nosūtīt arī uz e-pastu: apmales@riga.lv, norādot precīzu adresi, GPS koordinātas un, ja iespējams, pievienot fotoattēlu.


 

Starptautiskā projekta “Drošas, taisnīgas un patīkamas mobilitātes veicināšana pilsētvidē (Just Streets)” ietvaros kopā ar ārvalstu ekspertiem ir izstrādāts un pakāpeniski tiek ieviests satiksmes drošības risinājums projekta pilotteritorijā – Meža un Puķu ielu krustojumā Āgenskalnā, lai bez pārbūves darbiem sakārtotu vidi un padarītu krustojumu pārredzamāku visiem satiksmes dalībniekiem.

Satiksmes dati rāda, ka nedēļas laikā krustojumā satiksmē piedalās vidēji 31 000 jeb 55,5% transportlīdzekļu, kā arī vairāk nekā 25 000 jeb 44,5% gājēju un velosipēdistu. Vienlaikus 28,5% autovadītāju pārsniedza atļauto 30 km/h ātrumu, savukārt lielākais fiksētais braukšanas ātrums sasniedza pat 68 km/h, kas norāda uz nepieciešamību krustojumu padarīt ērtāku un drošāku visiem satiksmes dalībniekiem.

Lai īstenotu pilotprojektu, krustojumā jau veikti pirmie priekšdarbi – pazeminātas ietvju apmales un atjaunots ietves segums, demontētas barjeras, esošie stabiņi un atdures, kā arī attīrīta brauktuve. Tāpat uzklāti jauni ceļa apzīmējumi, pārvietotas ceļa zīmes un izvietotas pagaidu zīmes, kas darba dienās no plkst. 9 līdz 17 aizliedz transportlīdzekļu apstāšanos darbu zonā. Foto fiksācijas ar paveikto – šeit.

Līdz jūlija sākumam jaunizveidotajās gājēju zonās paredzēts izveidot māksliniecisku asfalta krāsojumu, kura dizainu mākslinieki Anna Vaivare un Mārtiņš Zutis radījuši aprīlī organizētajās koprades darbnīcās ar Montessori skolas bērniem un apkaimes iedzīvotājiem un biedrībām.

Krāsojums tiks veidots kā košs “paklājs”, kas izcels gājēju zonas, padarot autovadītājus uzmanīgākus. Pēc krāsojuma izveides gājēju zonā pakāpeniski uzstādīs soliņus, velostatīvus, atkritumu tvertnes, puķu podus un citus elementus. Visus darbus plānots pabeigt jūlijā, kā arī nākamos divus gadus krāsojums pēc nepieciešamības tiks atjaunots.

Plānojot risinājumus, tika iesaistīti vietējie iedzīvotāji. No 2025. gada augusta līdz oktobrim notika iedzīvotāju un uzņēmēju aptauja, kurā piedalījās 781 respondents. Tāpat 2024.gada septembrī un šā gada aprīlī notika četras darbnīcas ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem, bērniem, augstskolu un baznīcas pārstāvjiem, lai apspriestu teritorijas vajadzības, labiekārtojuma plānus un kopīgi izstrādātu idejas asfalta krāsojumam.

Pilotprojektā ieviestie risinājumi pilsētvidē atradīsies vismaz divus gadus, lai novērtētu to ietekmi uz pārvietošanās paradumiem un pieņemtu lēmumus par pastāvīgu izmaiņu ieviešanu. Kā arī izmaiņu novērtēšanai pēc risinājuma ieviešanas paredzēts atkārtoti apkopot satiksmes datus un aptaujāt iedzīvotājus, lai apkopotu viedokļus un priekšlikumus.

“Just Streets” projekta mērķis ir ar nelieliem pagaidu risinājumiem veidot drošu, pieejamu un sakārtotu vidi apkaimēs ar paaugstinātiem satiksmes drošības riskiem, lai pārbaudītu, kuri risinājumi darbojas visefektīvāk, pirms veikt pastāvīgas pārmaiņas. Projekts tiek īstenots Āgenskalnā – vietā ar intensīvu satiksmi, plašu un nepārredzamu krustojuma zonu un daudzfunkcionālu pilsētvidi, kur atrodas restorāni, kafejnīcas, izglītības iestādes, zinātnes centrs “Futurimo”, baznīca un citi pakalpojumu sniedzēji.

Drošības risinājumu ieviešana pilsētvidē ir tikai viens no “Just Streets” projekta uzdevumiem. Vienlaikus Rīgas pašvaldība kopā ar Rietumnorvēģijas Lietišķo zinātņu universitāti apkopo iedzīvotāju aptauju datus un izstrādā pilsētvides telpiskās analīzes modeli, kas palīdzēs virtuāli veikt simulācijas, kā dažādi pilsētvides projekti var ietekmēt vidi un pārvietošanos, ļaujot pieņemt datos balstītus lēmumus. Tāpat tiek izstrādāta taktiskā urbānisma rokasgrāmata un apgūta citu pilsētu pieredze. Kopējais Rīgas pašvaldībai pieejamais Eiropas Savienības finansējums projekta aktivitātēm ir 597 882 eiro, kuras pilnībā sedz “Horizon Europe” programma.


Vairāk informācijas par projektu pieejama Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē – ŠEIT , gan projekta mājas lapā – ŠEIT.

Vizualizācijas:

Eiropas Savienības projekta "Just Streets" vizualizācijas


 

Pleskodāles muižasparkā (Kalnciema ielā 160) un Natālijas Draudziņas vidusskolas pagalmā (Bruņinieku ielā 24A) līdz 15. jūnijam ikviens bez maksas aicināts izmēģināt āra trenažierus, kuriem iespējams pielāgot slodzi dažādiem vecumiem un fiziskās sagatavotības līmeņiem.

Iedzīvotājiem piecas nedēļas būs iespējams izmēģināt jauna tipa āra trenažierus, kas ļauj pielāgot ceļamo svaru, dodot iespēju katram sportotājam individuāli savām vajadzībām pielāgot treniņa slodzi un izpildīt vingrinājumus sev piemērotā intensitātē. Pateicoties slodzes regulēšanas iespējai, trenažieri ir piemēroti plašai iedzīvotāju grupai – gan jauniešiem, gan pieaugušajiem, gan senioriem.

Šie trenažieri veidoti tāpat kā iekštelpu trenažieri un uz tiem iespējams izpildīt klasiskos vingrinājumus, kurus visbiežāk izpildām iekštelpu trenažieru zālēs – spiešanu guļus, spiešanu guļus uz slīpa sola, pietupienus ar svaru stieni, spiešanu no pleciem u.c.

Pie trenažieriem ir izvietoti QR kodi, kurus noskenējot, aicinām noskatīties video par to lietošanu un sniegt atsauksmes par trenažieru nepieciešamību konkrētajā Rīgas apkaimē.

Izmēģini āra trenažierus!

 

Hroniski slimo bērnu draugu biedrība “Sūrābele” aicina mācīties un stiprināt latviešu valodu.

Pārejot uz izglītību valsts – latviešu valodā, lielai daļai cittautiešu ģimeņu ir stresa situācija, ja vecāki paši nezina vai zina ļoti slikti latviešu valodu, tāpēc nevar palīdzēt saviem bērniem. Ģimenēs, kurās aug bērns ar īpašām vajadzībām, bieži vien problēma ir vēl asāka, ja bērnam ir komunikācijas problēma.

Hroniski slimo bērnu draugu biedrība “Sūrābele” sākusi projektu “Kopā latviski”, aicinot pulcēties latviešu valodas klubiņā.

Pasākuma afiša


Nodarbības no 1. jūnija notiks pirmdienās 15:00 kopienas centrā “Ābeļzieds” Pārdaugavā.


Pirmajā stundā paredzētas valodas nodarbības cittautiešiem, lai apgūtu vai nostiprinātu latviešu valodas pamatus, bet no 16:00 piedalīties aicināts ikviens, lai kopā lasītu, klausītos, zīmētu, veidotu un sarunātos.

Kopējais spēj vienot dažādu tautību cilvēkus, un kontaktējoties rodas draudzība, kas nebeidzas pēc atsevišķām tikšanās reizēm. Valodu barjera nereti rada neveiklības sajūtu. Savstarpējie kontakti noārda barjeras.

Lai piedalītos, biedrība “Sūrābele” aicina pieteikties, zvanot uz tālruni  29182048 Mudītei.

Kopienas centrs Ābeļzieds

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Vairāk par finansēšanas konkursiem – ŠEIT.

 

Krišjāņa Barona muzejs (Rīga, Krišjāņa Barona iela 3-5) 17. maijā no plkst. 11.00 līdz 14.00 aicina uz pasākuma cikla “Svētdienas sarunas pie Barona” trešo nodarbību. Pasākumu ciklā aicināti tikties seniori, lai pavadītu laiku saturīgās sarunās un radošās nodarbēs.

17.maija nodarbības vadmotīvs ir “Māju svētība!”

Uz kopīgu sarunu aicinās žurnāliste Lia Guļevska un dziedātājs Adrians Kukavass — māsa un brālis ar grieķu izcelsmes saknēm. Viņi sarunā dalīsies pieredzē par identitāti, piederību un kultūras mantojuma saglabāšanu Latvijā. Saruna atklās, kā ģimenes saknes un kultūras atmiņa ietekmē profesionālo ceļu gan žurnālistikā, gan mūzikā. Tikšanos papildinās Adriana Kukavasa muzikālais skatījums, kā arī Lias Guļevskas meitas, radioteātra režisores Diānas Sproģes stāsts par viņas sarakstītajām grāmatām.

 

Radošo darbnīcu dalībniekiem vadīs māksliniece Jevgenija Parfjonova, savukārt par veselīgu nodarbības noslēgumu rūpēsies kustību un mākslas terapeite Dana Fedulova. Sarunu moderēs Andris Ērglis.

Nodarbības aktivitātes dokumentēs fotogrāfs Ivars Puķe.

Pasākuma gaitā tēja, kafija, našķi.

Nodarbības notiek bez maksas.

Projektu īsteno Memoriālo muzeju apvienības Krišjāņa Barona muzejs un Rakstnieku muzeju biedrība “Pils”.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.


Vairāk informācijas:
Krišjāņa Barona muzejs

+371 67284265, +371 29120216

barons@memorialiemuzeji.lv


 

2026.gada 17. maijā Vecmīlgrāvī atkal pulcēsies mākslinieki, projekta “Mūsu ostas sēta” dalībnieki, lai atjaunotu savulaik pašu radītos zīmējumus uz Rīgas ostas sētas Meldru ielā. Pēc vairākiem gadiem klimatisko apstākļu ietekmē krāsas zaudējušas savu sākotnējo spilgtumu, tādēļ šopavasar iecerēts piešķirt mākslas darbiem jaunu elpu.

Projekts “Mūsu ostas sēta” tika aizsākts 2011. gadā, sadarbojoties Vecmīlgrāvja attīstības biedrībai un Rīgas ostai. Tā mērķis bija ne vien sakopt apkārtējo vidi Vecmīlgrāvī, bet arī iesaistīt vietējos jauniešus kopīgas un paliekošas pilsētvides veidošanā.

Sešu gadu laikā jaunie mākslinieki apgleznoja vairāk nekā 500 metrus garu neizteiksmīgu betona sētu, pārvēršot to par unikālu brīvdabas izstādi.

“Šī sēta daudziem Vecmīlgrāvī ir kļuvusi par bērnības un jaunības atmiņu daļu. Tajā ir ne tikai zīmējumi, bet arī konkrētu cilvēku darbs, satikšanās un kopā pavadīts laiks. Tāpēc šķita svarīgi neļaut šiem darbiem izzust,”

stāsta projekta organizatori

Gadu gaitā uz ostas sētas parādījušies gan kuģi un ostas ainavas, gan zemūdens pasaules tēli, ziedi, ģeometriski raksti un pasaku varoņi. Katru gadu tika izsludināts skiču konkurss, kurā piedalījās bērni un jaunieši no Rīgas 31. vidusskolas, Rīgas Rīnūžu vidusskolas, Rīgas 46. vidusskolas un Bērnu un jauniešu centra “Mīlgrāvis”. Labākie darbi vēlāk tika pārcelti lielformāta gleznojumos uz sētas Meldru ielā.

Šogad projekta dalībnieki aicināti atgriezties pie saviem kādreiz tapušajiem darbiem, lai tos atjaunotu. Organizatori cer, ka iecere kļūs ne vien par praktisku apkārtnes sakopšanas akciju, bet arī par iespēju atkal satikties cilvēkiem, kuri savulaik kopīgi veidojuši šo neparasto pilsētvides galeriju. Piedalīties pasākumā tiek aicināti arī tie Vecmīlgrāvja iedzīvotāji, kuri nepiedalījās orģinālu gleznošanā pirms piecpadsmit gadiem, bet vēlās pielikt roku savas apkārtnes sakopšanā šobrīd.

Ostas sēta Meldru ielā joprojām ir apskatāma ikvienam interesentam jebkurā diennakts laikā un kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem Vecmīlgrāvja vides objektiem.

Ieeja pasākumā BEZ MAKSAS!

Informāciju sagatavoja:
Kate Zaltāne
Sabiedrisko attiecību un digitālā mārketinga speciāliste

+371 25 360 318
kate.zaltane@riga.lv

 

20. maijā Imantā (Slokas ielā 161, k-2) notiks NVO nama sezonas noslēguma pikniks, kurā sarunu centrā būs māksla pilsētvidē – “Sienas gleznojumi Tavā apkaimē – kultūras daudzveidība vai strīdus ābols?”. Pasākums norisināsies no plkst. 18.00 līdz 20.30 (ierašanās no plkst. 17.30).

Pēdējos gados ielu māksla Rīgā kļuvusi arvien pamanāmāka – sienu gleznojumi, grafiti un murāļi veido jaunas vizuālās identitātes apkaimēs, vienlaikus raisot diskusijas par estētiku, sabiedrisko telpu un kopienu līdzdalību. Vai ielu māksla bagātina pilsētvidi un stiprina vietējo identitāti, vai kļūst par konfliktu avotu starp dažādām sabiedrības grupām?

Vakara īpašais viesis Dainis Rudens – mākslinieks, kura darbi sastopami daudzviet Rīgas apkaimēs – dalīsies pieredzē par ielu mākslas projektiem, to tapšanas procesu un sadarbību ar vietējām kopienām. Saruna izgaismos gan radošos, gan praktiskos aspektus – no idejas līdz realizācijai publiskajā telpā.

Turpinājumā Linda Veisa, Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja, Ruta Beināre, biedrības “Zasulaukam un Šampēterim” valdes locekle un Vaiva Gavare, Rīgas Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides dizaina un inženierbūvju pārvaldes Vides projektu nodaļas galvenā māksliniece dalīsies ar savu pieredzi par sienu gleznojumu tapšanu apkaimēs, iezīmējot gan ieguvumus, gan izaicinājumus. Saruna pāraugs diskusijā, kurā dažādu skatpunktu pārstāvji analizēs ielu mākslas lomu pilsētvidē un tās ietekmi uz apkaimju sociālo un kultūras vidi. Vienlaikus īpaša uzmanība tiks pievērsta praktiskajai pusei – kā notiek sienu gleznojumu saskaņošana: kur vērsties, kāda ir procedūra, kādi dokumenti jāiesniedz un kas jāņem vērā, ja ir ideja, finansējums un vēlme īstenot ieceri pilsētvidē.

Diskusiju moderēs Valts Valters Kronbergs, jaunais pētnieks un kurators, kura intereses aptver laikmetīgās mākslas nozīmju veidošanās procesus. Kā pētnieks un koordinators piedalījies projektā “Graffito! Jauniešu labbūtības konteksti ielu mākslā”, kurā analizēti vairāk nekā 400 grafiti un īstenotas mākslā balstītas izglītības aktivitātes.

Pasākums norisināsies neformālā, piknikam raksturīgā atmosfērā, radot iespēju ne tikai klausīties un diskutēt, bet arī savstarpēji iepazīties un apmainīties ar idejām.


Dalība pasākumā bez maksas, iepriekš reģistrējoties – ŠEIT.


NVO nams aicina piedalīties apkaimju iedzīvotājus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, radošo nozaru profesionāļus un ikvienu interesentu, kam rūp pilsētvides attīstība un publiskās telpas kvalitāte.

Pasākuma laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana publicitātes vajadzībām. Pasākumu organizē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.

 

2026. gada 16. maijā plkst. 16.00 Koncertzālē “Ave Sol” uz ģimenes mēnesim veltītu koncertu “Ģimene. Saknes un svētība.” aicina koncertorganizācijas “Ave Sol” kamerkoris “Motus” (mākslinieciskā vadītāja Evija Milzarāja, diriģents Jaroslavs Poļakovs).


Mūzika vieno lielus un mazus – kā sirdsilta dziedātāju un mūziķu dāvana sev pašiem,

savām ģimenēm un ikvienam, kurš atradīs laiku būt kopā un radīt pateicības un mīlestības pilnu svētku brīdi,

ģimenes vērtības godinot arī mūzikā.


Koncertā izskanēs skaistākās, mīlestības caurvītās Renāra Kaupera, Imanta Kalniņa, Raimonda Paula, Mārtiņa Miļevska u.c. latviešu komponistu oriģināldziesmas un tautasdziesmu apdares, kas veltītas ģimenei, draudzībai un kopā būšanas priekam. Mazāko klašu koris izdziedās draiskas un dzīvespriecīgas melodijas, vidusskolas vokālais ansamblis pārsteigs ar niansētiem, emocionāli piesātinātiem skaņdarbiem, bet kamerkoris koncertam piešķirs krāšņu pieredzes un brieduma buķeti.

Kopā ar kamerkori “Motus” muzicēs dziedātāju bērni, Mārupes Valsts ģimnāzijas 2.– 4. klašu koris, vokālais ansamblis “Triole” un mūziķi Ilze Inapša (klavieres), Luīze Ciemese (flauta), Tomass Ančs (čells), Inguna Kalniņa (balss).

Ieeja koncertā bez maksas.

Plašāka informācija par Ģimenes mēneša pasākumiem Rīgā pieejama tīmekļa vietnē kultura.riga.lv un sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”.


Publicitātes attēls: Koncertorganizācijas “Ave Sol” kamerkoris “Motus”. Foto no kora personīgā arhīva.