Arhīvs birkai: Sabiedrība

Deju kolektīvu lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības”

Turpinot deju ansambļa “Daiļrade” dibinātājas un ilggadējas mākslinieciskās vadītājas Silvas Štelfas iedibināto tradīciju, 18. jūnijā plkst. 19.00 Rātslaukumā notiks KTMC “Mazā Ģilde” visu paaudžu deju kolektīvu lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības”.

Lielkoncertā “Vidusvasaras dzīvestības” skatītājiem būs iespēja iegrimt īpašā atmosfērā, baudot vasaras burvību un sajūtot dabas spēku, kas apvij šo maģisko Vasaras saulgriežu laiku. Dažādu paaudžu dejotāji, izdejojot latviešu tautas dejas zelta fondu un mūsdienu horeogrāfijas darbus, radīs krāšņu un emocionāli piepildītu svētku notikumu pašā pilsētas sirdī, aicinot ikvienu klātesošo sajust latvisko tradīciju spēku.

Koncerta dalībnieki:

  • TDA “Līgo” un VPDK “Līgo” (mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš);
  • VPDK “Sen Līgo” (vadītājs Andis Lagzdiņš);
  • VPDK “Daiļrades zelts” (mākslinieciskā vadītāja Gunita Zirne);
  • Bērnu TDA “Dzintariņš” (mākslinieciskā vadītāja Sanita Misika);
  • Senioru deju kolektīvs “Līgo absolventi” (vadītājs Krišjānis Bite).

Koncertu vadīs aktrise Zane Jančevska.

Koncerta mākslinieciskais vadītājs – Deju svētku virsvadītājs Jānis Purviņš.

Koncertu ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde”.

 

Aicinām svinēt vasaras saulgriežus pasākumā “Tur, kur Līgo zāles dej”

Gatavojoties gada īsākajai naktij, 19. jūnijā no plkst. 19.00 līdz 22.00 Kultūras centra “Imanta” pagalmā ikviens aicināts uz tradicionālu vasaras saulgriežu svinēšanu “Tur, kur Līgo zāles dej”.

Vakara gaitā apmeklētāji varēs piedalīties daudzveidīgās aktivitātēs, kas ļaus sajust īsto Līgo noskaņu un iepazīt latviešu saulgriežu tradīcijas. Pasākuma laikā būs iespēja pīt vainagus kopā ar zāļu sievu Līgu Reiteri, kā arī iemūžināt svētku mirkļus fotobūdā. Tāpat apmeklētāji varēs iepazīt latvju zīmju nozīmi, iegūt hennas tetovējumu ar izvēlētu simbolu un izgatavot krāsainas auduma aproces ar latvju rakstu zīmēm un Nameja gredzena aizdari.

Vakaru ieskandinās deju kolektīvu sadancis, kas piepildīs pagalmu ar enerģiju, prieku un vasaras saulgriežu noskaņu. Bet vakara turpinājumā skatītāji aicināti piedzīvot deju uzvedumu “Jāņu nakti neguļat’i”, kurā caur deju, mūziku un kopā būšanas sajūtu atklāsies Jāņu nakts maģija. Uzvedums vedīs skatītājus ceļojumā no svētku gaidīšanas līdz līksmai Jāņu svinēšanai, atklājot gatavošanās rosību, kopā būšanas prieku un saulgriežu nakts īpašo noskaņu.

Pasākuma programma:

 19.00–22.00 – Vainagu pīšanas darbnīca kopā ar zāļu sievu Līgu Reiteri;
Hennas tetovējumi un aproču gatavošana ar latvju rakstiem kopā ar radošo apvienību “Sapnīca”;
KLIK KLIK fotobūda.

 19.00–20.10 – Deju kolektīvu sadancis. Piedalās: JDK un VPDK “Dejotprieks”, JDK “Dārdari”, VPDK “Imantieši”, VPDK “Latve”, BDK “Annele”.

 20.10 – Maģiskā Jāņu ugunskura iedegšana kopā ar Edgaru Liporu un JDK “Dārdari”.

 20.30 – Deju uzvedums “Jāņu nakti neguļat’i”.
Uzvedumā piedalās JDK un VPDK “Imanta”, sieviešu vokālais ansamblis “Fortuna” un mūziķu grupa Viestura Samta vadībā: Edgars Jercums (ģitāra), Beāte Meirāne (bass), Didzis Soste (taustiņinstrumenti), Inese Lakovica (vijole), Viesturs Samts (sitaminstrumenti).

Aicinām kopīgi ieskandināt vasaras saulgriežus, izbaudīt latviskās tradīcijas, deju un mūziku, kā arī ļauties gada maģiskākā laika noskaņai Kultūras centra “Imanta” pagalmā.

Ieeja bez maksas.

Šis ir viens no ielīgošanas pasākumiem Rīgā. Plašāka informācija par ielīgošanas un Jāņu pasākumu programmu Rīgā pieejama tīmekļa vietnē kultura.riga.lv un sociālo tīklu kontos “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Papildu informācija:
Evita Kudule
Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes
Pārdaugavas kultūras apvienība
Projektu koordinatore darbam ar amatiermākslas kolektīviem
+371 67848615
evita.kudule@riga.lv

 

Rīgas pašvaldība aicina uz ielīgošanas pasākumiem galvaspilsētā

, , , , , ,

Sākot ar 17. jūniju galvaspilsētā norisināsies plaša ielīgošanas pasākumu programma, kuru baudīt aicināti gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi. Jūnijā arī pilsētvide ietērpta saulgriežiem raksturīgajā vizuālajā identitātē.

Rīgas Jāņu kampaņai šī gada radošā ideja tapusi iedvesmojoties no vasaras saulgriežiem raksturīgajiem dabas pieredzējumiem. Saulgriežu nakts cikliski ir arī gada īsākā nakts un dabas pilnbrieda mirklis. Šī ir piesātinoša nakts ikvienai cilvēka maņai, un tā ir arī mītisku iztēles tēlu bagāta.

Sākot ar lekni ziedošu augu pasauli, karstu tveici un nosvīdušu muguru pie ugunskura, vēsu miglu un rasas pilienu pildītu gaisu, līdz ar noslēpumainiem mītiem piepildītu atmosfēru, kas balstās pagāniskajā dabas izziņā un tradīcijās.

Veidojot simbiozi starp Rūtas Jumītes dizainu un Lotes Vilmas Vītiņas dzejas rindām, ir notverts Jāņu nakts maģiskums, kas netiešā veidā aicina ikvienu Rīgas iedzīvotāju un viesi ļauties domu lidojumam par savu īpašo Jāņu nakti un unikālajiem Latvijas dabas pieredzējumiem, ko iespējams notvert arī pilsētvides zaļajās kabatās.

Ielīgošanas pasākumi apkaimēs

17. jūnijā no plkst.18.00 Čiekurkalna filiālbibliotēkas dārza kultūrtelpā “Strops” norisināsies ielīgošanas uguns rituāls kopā ar folkloras kopu “Delve”. Pasākuma laikā darbosies vainagu pīšanas darbnīca un meistarklases. Arī Pļavnieku Zaļās birzs “Stropā” būs ielīgošanas pasākums ar Laumu Matuli, folkloras kopām “Kokle” un “Tarkšķi”.

18. jūnijā plkst.19.00 uz ielīgošanas pasākumiem aicina arī kultūrtelpas “Stropi” Ķengaragā un Ziepniekkalnā. Rīgas Ķengaraga Mūzikas un mākslas skolas pagalmā norisināsies ielīgošana kopā ar folkloras kopu “Skandinieki”, savukārt Ēbelmuižas parkā Ziepniekkalnā skanēs Dzintara Lipora kokļu mūzikas koncerts, notiks jestri danči kopā ar Rīgas Danču klubu, vainagu pīšanas meistarklases un latvju rakstu darbnīcas.

  • Ielīgot varēs arī pašā Rīgas sirdī – plkst. 11.00 un plkst. 12.00 kultūras centra “Mazā ģilde” dārzā un plkst.13.00 Rātslaukumā kopā ar orķestri “Rīgā”. Pasākumā skanēs populāras un tautā iemīļotas Raimonda Paula un grupas “Labvēlīgais tips” melodijas.
  • Vakarpusē, no plkst. 17.30, kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā norisināsies pasākums “Šī dieniņa, rītdieniņa, parīt pati Jāņa diena!” Pasākuma laikā varēs piedalīties siera siešanas un vainagu pīšanas demonstrējumos, būs iespēja doties rotaļās un baudīt folkloras kopas “Teikas muzikanti” koncertu.

Lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības” un “Jāņu riti” Uzvaras parkā

18. jūnijā no plkst.19.00 Rātslaukumā norisināsies tradicionālais vasaras saulgriežu deju lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības”, kurā piedalīsies kultūras centra “Mazā ģilde” visu paaudžu deju kolektīvi, izdejojot latviešu tautas dejas zelta fondu un mūsdienu horeogrāfijas darbus, radot krāšņu un emocionāli piepildītu svētku notikumu pašā pilsētas sirdī. Koncerta mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš, vadītāja aktrise Zane Jančevska.

19. jūnijā visas dienas garumā Doma laukumā Zāļu tirgū būs iespēja sagādāt svētkiem jāņuzāles, amatnieku darinājumus, vasaras ražas veltes, kā arī baudīt skatuves programmu.

  • Savukārt plkst. 18.00 kultūras centra “Mazā ģilde” dārzā notiks pasākums “Dzied, māsiņa, Jāņu dziesmu!” ar siera siešanu, saulgriežu rituāliem un līgotņu mācīšanos, kurā līgotnes izdziedās kultūras centra kori, sievu folkloras kopa “Vilcenes”, un koklētāju ansamblis “Kokļu klubs”.
  • Pie kultūras centra “Imanta” plkst. 19.00 gaidāmas vasaras saulgriežu svinības “Tur, kur līgo zāles dej’”, kurā visus priecēs Pārdaugavas deju kolektīvu sadancis, svētku ugunskurs, vainagu pīšana un vokālā ansambļa “Fortuna” koncerts.

18. un 19. jūnijā plkst. 12.00 un 15.00 Rīgas Porcelāna muzejs aicina piedalīties radošajās darbnīcās “Saulgrieži”. Ikvienam interesentam, iepriekš piesakoties, būs iespēja bez maksas piedalīties darbnīcā un darboties ar dekolu lapām un porcelānu, radot vasarīgu, Jāņu un saulgriežu iedvesmotu suvenīru. Iepriekšēja pieteikšanās 10. un 11. jūnijā pa tālruni +37126406354.

20. jūnijā koncertzālē “Ave Sol” plkst. 15.00 norisināsies koncerts “Saulstāvji” ar līgotnēm, balādēm un Jāņu nakts mistērijām Rīgas kamerkora “Ave Sol” izpildījumā.

  • Kultūrtelpā “Strops” Strazdumuižas parkā Juglā Jāņus ieskandinās etnogrāfiskais ansamblis “Suitu sievas”, akordeoniste Karolīne Vancāne, būs arī vainagu pīšanas darbnīcas un draudzīga apkaimes kopienas vakarēšana pie ugunskura.
  • Lielākais ielīgošanas pasākums rīdziniekus un pilsētas viesus šogad gaidīs Uzvaras parkā, kur pasākumā “Jāņu riti”  no plkst. 15.00 līdz pat vakaram notiks visu novadu folkloras kopu koncerti, radošās darbnīcas, amatnieku un mājražotāju tirdziņš. Plkst. 21.00 gaidāma Jāņu ugunskura pušķošana, sadziedāšanās un grupas “Zāle” koncerts, bet plkst. 23.00 Uzvaras parku pieskandinās deju lieluzvedums “Jāņu nakti darināju” ar deju ansambļa “Daiļrade”” un jauktā kora “Sōla” dalību. Pēc pusnakts sagaidāms Jāņu ugunskura iedegšanas rituāls, danči un sadziedāšanās ar grupu “Rikši”.

Vairāk par ielīgošanas un Jāņu pasākumiem Rīgā var uzzināt kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai pašvaldības sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Rīgas kamerkoris “Ave Sol” koncertā “Saulstāvji” ieskandinās saulgriežu priekšvakaru

Šā gada 20. jūnijā koncertzālē “Ave Sol” plkst. 15.00 notiks tradicionāls saulgriežu kormūzikas koncerts “Saulstāvji”, kurā profesionālais Rīgas kamerkoris “Ave Sol” Andra Veismaņa vadībā kopā ar multiinstrumentālisti Ievu Nīmani izpildīs tradicionālas tautasdziesmas, līgotnes, balādes un saules apdziedājumus ar improvizētām kokļu, stabuļu un dūdu intermēdijām.

Tuvojoties gada gaišākajam laikam un vasaras saulgriežiem, Rīgas kamerkoris “Ave Sol” aicina klausītājus uz īpašu koncertu, kurā vienotā muzikālā stāstā satiksies latviešu tautasdziesmu bagātība, izcila kormūzika un tradicionālās mūzikas dzīvais skanējums. Diriģenta Andra Veismaņa vadībā koris atskaņos programmu, kuras centrā ir saules, dabas un saulgriežu tēli, savukārt īpašu noskaņu radīs Ievas Nīmanes improvizētas kokļu, stabuļu un dūdu starpspēlē.

Programmā iekļauti dažādu paaudžu latviešu komponistu kora darbi, kuru pamatā ir tautasdziesmu teksti un melodijas. Emiļa Melngaiļa, Jāņa Kalniņa, Paula Dambja, Aldoņa Kalniņa, Pētera Plakida, Jura Karlsona, Selgas Mences, Evijas Skuķes un Uģa Prauliņa latviešu tautasdziesmu aranžijas vīsies gan tradicionālās, gan laikmetīgās kormūzikas skaņās. Daļa no skaņdarbiem skanēs ļoti atbilstoši Rīgas kamerkora “Ave Sol” tradicionālajai skaņai un tiks atkal celti gaismā – Paula Dambja “Ar brālīti dancot gāju”, Aldoņa Kalniņa “Līdzat, meitas, man dziedāta” un Selgas Mences “Saule pina vainadziņu” tika ierakstīti Imanta Kokara ierakstītajā “Latviešu kordziesmu antoloģijā” kompaktdiskā. Savukārt Jura Karlsona skaņdarbs “Man bij’ viena raiba govs” līdz šim nav ierakstīts un atskaņots vienīgi Rīgas kamerkora “Ave Sol” izpildījumā.

Koris atskaņos arī pēdējā pusgadā jau iemīļotas latviešu tautasdziesmu aranžijas, kas rakstītas koncertorganizācijas “Ave Sol” jauniešu korim “Kamēr…”, tai skaitā Evijas Skuķes “Zvīdzi, zvīdzi”, Pētera Plakiža “Bumburjānis bumburēja” un Jana Sandstrēma “Garā pupa”. Programmas noslēguma daļā klausītāji tiks aizvesti pašā Jāņunakts sirdī. Tajā skanēs Jāņa Kalniņa “Līgo dziesma”, Emiļa Melngaiļa “Jāņu vakars”, Pētera Plakida “Vasaras vidus dziesmiņa” ar Ojāra Vācieša vārdiem un tautasdziesmas apdare “Saulīt, mīļā māmulīt”. Šajos darbos atklājas saulgriežu laika īpašā noskaņa – gaismas pilnbrieds, dabas spēks, kopības sajūta un senču tradīciju klātbūtne. Īpašu saulgriežu noskaņu veidos Ievas Nīmanes improvizētās starpspēles. Muzicējot ar koklēm, dažādām flautām un dūdām, māksliniece radīs brīvas muzikālas ainavas, kas vienotā plūdumā savienos programmas skaņdarbus un ļaus klausītājiem vēl dziļāk izjust saulgriežu noskaņu. Šie improvizāciju brīži kļūs par tiltu starp akadēmisko kormūziku un dzīvo tradicionālās mūzikas skanējumu.

Vasaras saulgriežu koncertā Rīgas kamerkoris “Ave Sol” aicina piedzīvot latviešu kormūzikas dziļo saikni ar dabu, mistiku un tās spēku – no tautasdziesmas senākajiem slāņiem līdz mūsdienu komponistu radošajām interpretācijām. Tā būs iespēja kopīgi svinēt gaismu, dabu un dziesmu laikā, kad saule sasniedz savu augstāko punktu debesīs.

Koncertā ieeja bez maksas.

Šis ir viens no ielīgošanas pasākumiem Rīgā. Plašāka informācija par ielīgošanas un Jāņu pasākumu programmu Rīgā pieejama tīmekļa vietnē kultura.riga.lv un sociālo tīklu kontos “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Pašvaldība uzlabo drošu un ērtu gājēju pārvietošanos galvaspilsētā

, , , , , , , , , , , , , ,

Maijā notikušajā publiskajā aptaujā iedzīvotāji iesniedza priekšlikumus par gājēju ietvju apmaļu pazemināšanu aktīvākajās šķērsošanas vietās, tādējādi atvieglojot pārvietošanās cilvēkiem ar kustību traucējumiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem, senioriem un citiem gājējiem ikdienā.

Aptauja bija pieejama platformā “Geo Rīga/iesaisties!”, un pašvaldība saņēma vairāk nekā 130 adreses ar ierosinājumiem. No tām darbu sarakstā iekļautas 72 adreses, izslēdzot vietas, kas neatrodas pašvaldībai piederošajos zemesgabalos, kā arī tās, kur tuvākajā laikā paredzēta seguma pārbūve vai darbi jau ir ieplānoti.

Iedzīvotāju iesniegtie priekšlikumi tika apkopoti un izvērtēti pēc vienotas kārtības — veikta vietu apsekošana, adreses sadalītas pa apkaimēm un izvērtēta tehniskā iespēja darbus īstenot.

Standarta situācijās ietvju apmales tiek pazeminātas tā, lai pazeminātā daļa būtu vismaz divus metrus plata. Konkrētās vietās risinājums var atšķirties atkarībā no ietves platuma un ielas mezgla konfigurācijas.

Aprīlī apmaļu pazemināšana veikta 62 adresēs, kopējam darbu apjomam sasniedzot 500 metrus. Darbi veikti Ķīpsalas, Rostokas, Tadaiķu, Mazās Nometņu, Pārslas, Atpūtas, Katlakalna, Lubānas, Valmieras, Matīsa, Biķernieku, Ieriķu, Ainavas, Rubeņu un Tālivalža ielās, kā arī Čiekurkalna 1. līnijā.

Maijā darbi veikti 36 adresēs, kopumā pazeminot 374 metrus ietvju apmaļu. Darbi īstenoti Puķu, E. Smiļģa, Biešu, Mālu, Tumes, Kartupeļu, Kolkasraga, Prūšu, Aglonas, Tomsona, Zirņu, Vairogu, Aizkraukles, Sliežu un Vecmīlgrāvja ielās.

Vidēji mēnesī tiek pazemināti aptuveni 400 metri gājēju ietvju apmaļu. Darbi turpināsies visu būvniecības sezonu līdz pat novembrim.

2025.gadā ietvju apmales pazeminātas vairāk nekā 1 520 metru apjomā, darbi veikti vairāk nekā 70 adresēs.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus informēt par bīstamām gājēju pārvietošanās un šķērsošanas vietām pašvaldībai piederošajās teritorijās, zvanot uz Rīgas pašvaldības vienoto diennakts informatīvo tālruni 1201 vai rakstot uz e-pasta adresi 1201@riga.lv.

 

Aizvadīts ikgadējais pasākums remigrantiem “Rīga – manas mājas”

,

11. jūnijā jau septīto reizi notika Rīgas pašvaldības pasākums remigrantiem “Rīga – manas mājas”.

Pasākuma mērķis visus šos gadus ir bijis vairot remigrantu piederības sajūtu Rīgai, dot iespēju satikties, iepazīt vienam otru, uzklausīt dažādus pieredzes stāstus, kā arī uzzināt par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem rīdziniekiem.

Šogad pasākumā piedalījās rīdzinieki, kuri atgriezušies uz dzīvi Rīgā no Apvienotās Karalistes, ASV, Brazīlijas, Dānijas, Francijas, Īrijas, Krievijas, Kanādas, Kuveitas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Somijas un Vācijas. Kopā septiņos gados pasākumā “Rīga – manas mājas” piedalījušies jau vairāk nekā 280 tautiešu.

Šā gada pasākumā dalībniekus uzrunāja Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, kurš atzina, ka tas, ka arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas atgriezties pilsētā apliecina – Rīgā un Latvijā ir vērtības, kas cilvēkiem rada vēlmi dzīvot šeit. Rīdzinieku iegūtā pieredze ārvalstīs var daudz dot arī Rīgas attīstībai, tāpēc ir īpaši nozīmīga. Arī šādi mēs varam veidot vēl labāku Rīgu – pilsētu, kurā audzināt bērnus, strādāt un jēgpilni pavadīt brīvo laiku.

Pēc Rīgas plānošanas reģiona sniegtajiem statistikas datiem katru gadu gandrīz viena trešā daļa tautiešu, kas Latvijā atgriežas no dzīves un darba ārzemēs, pārceļas uz Rīgu. Pagājušajā gadā rīdzinieku pulkam pievienojās 2200 tautieši no ārzemēm. Vēl gadu iepriekš pārcēlās gandrīz 3000 cilvēku.

“Skaitļi stāsta, ka Rīga cilvēkiem patīk,”

pasākumā atzina Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca.

“Man, kā remigrācijas koordinatorei katru gadu iznāk sadarboties ar gandrīz 300 mūsu cilvēkiem ārzemēs, kas plāno pārcelties uz Rīgu. Uz Rīgu atgriežas no visas pasaules. Vēlēšanās dzīvot savā zemē ir spēcīgāka par nemierīgo ģeopolitisko situāciju. Sadarbībā ar Rīgas pašvaldības iestādēm kopīgi risinām mūsu tautiešu intereses, un mums tas izdodas – cilvēki atgriežas Rīgā.”

Pasākuma dalībniekiem bija iespēja noklausīties “Impulsum” dibinātājas, darba kultūras stratēģistes un sertificēta kouča Baibas Žigas lekciju par psihoemocionālo izdegšanu un tehnikām tās pārvarēšanai.

Par rīdzinieku iespējām aktīvi līdzdarboties biedrību rīkotajās aktivitātēs stāstīja biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” vadītāja Anna Lūse un Rīgas Apkaimju alianses valdes loceklis, Mežaparka attīstības biedrības vadītāja vietnieks Kaspars Gailītis.

Savukārt Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) Investīciju pārvaldes Investīciju piesaistes nodaļas galvenais projektu vadītājs Mārtiņš Pakalniņš klātesošos iepazīstināja ar Rīgas pašvaldības īstenoto diasporas relokācijas atbalsta programmu. Daira Bite, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Imantas punkta apkaimju koordinatore dalījās pieredzē, kādus rīdziniekiem būtiskus jautājumus ikdienā palīdz risināt apkaimju koordinatori.

Pasākumu “Rīga – manas mājas” rīkoja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs sadarbībā ar Rīgas plānošanas reģionu un biedrību “Ar pasaules pieredzi Latvijā”.

Pasākums šogad norisinājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās. Pirms pasākuma dalībniekiem bija iespēja doties ekskursijā ar gidu pa Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku.

RAIC remigrantu pasākums (11.06.26.)28

Rīga uzlabo pieejamību sociālajiem pakalpojumiem

Trešdien, 10. jūnijā, Rīgas dome apstiprināja grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos*, lai tos pielāgotu aktuālajām vajadzībām un praksē konstatētajām izmaiņām sociālo pakalpojumu piešķiršanā, sniegšanā un apmaksā.

Kopumā izmaiņas uzlabo sociālo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, stiprina iedzīvotāju izvēles brīvību un veicina konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem, radot labvēlīgāku vidi sociālās jomas attīstībai.

Būtiskākās izmaiņas

Plašākas izvēles iespējas – atcelts līdzšinējais ierobežojums, kas paredzēja, ka pašvaldības līdzfinansējumu ģimenes tipa aprūpes institūcijās var saņemt tikai tad, ja pakalpojums tiek sniegts Rīgā vai ne tālāk kā 40 km no tās. Tagad iedzīvotāji varēs brīvāk izvēlēties pakalpojuma sniedzēju visā Latvijā, ņemot vērā kvalitāti, specializāciju un individuālās vajadzības, nevis atrašanās vietu.

Paplašināts pakalpojumu saņēmēju loks – sociālie pakalpojumi kļūst pieejami plašākam personu lokam, tostarp ar I grupas invaliditāti un visām personām ar garīga rakstura traucējumiem neatkarīgi no to smaguma. Tas būtiski uzlabo piekļuvi atbalstam un mazina risku, ka daļa iedzīvotāju paliek ārpus sistēmas.

Uzlabota pakalpojumu pieejamība ikdienā – paplašināta videovizītes pakalpojuma pieejamība. To turpmāk varēs saņemt ikviena persona ar aprūpes vajadzībām, ne tikai aprūpes mājās pakalpojuma saņēmēji. Tas veicina elastīgāku un mūsdienīgu aprūpes risinājumu izmantošanu.

Attīstīta infrastruktūra un specializētā aprūpe – paplašinātas iespējas saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumus personām ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Jau izveidots jauns centrs un plānota turpmāka infrastruktūras attīstība, palielinot vietu skaitu un samazinot pakalpojumu pieejamības ierobežojumus.

Lielāks atbalsts ģimenēm ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem – ieviests pašvaldības līdzfinansējums sociālās rehabilitācijas programmām (līdz 4500 eiro gadā), ļaujot ģimenēm izvēlēties pakalpojumu sniedzēju atbilstoši bērna vajadzībām. Tas palīdz mazināt rindas, paplašina pieejamo pakalpojumu klāstu un stiprina nevalstiskā sektora iesaisti.

Individualizēta pieeja pakalpojumiem – attīstītas individuālās sociālās rehabilitācijas programmas, kas tiek veidotas, balstoties uz konkrētā cilvēka vajadzībām un situāciju, sadarbojoties ar izvēlētu pakalpojuma sniedzēju. Tas nodrošina mērķtiecīgāku un efektīvāku atbalstu dažādām sociālajām grupām.

Uzlabota pieejamība krīzes situācijās – paplašinātas iespējas steidzamos gadījumos nodrošināt īslaicīgu aprūpi arī institūcijās bez ienākumu izvērtēšanas, kas ļauj ātrāk reaģēt krīzēs un nodrošināt nepieciešamo palīdzību.

Taisnīgāki līdzmaksājuma principi – precizēta kārtība attiecībā uz līdzmaksājumiem (piemēram, ēdināšanas izmaksām), saglabājot sociālo taisnīgumu un aizsargājot trūcīgās mājsaimniecības.

Palielināts pašvaldības līdzfinansējums – būtiski palielināti līdzfinansējuma apmēri vairākiem pakalpojumiem (psiholoģiskais atbalsts, atelpas brīža pakalpojumi, grupu dzīvokļi, aprūpe mājās u. c.), pielāgojot tos darba algu un pakalpojumu cenu pieaugumam. Tas palīdz nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību un kvalitāti.

*Rīgas domes 2020. gada 6. marta saistošie noteikumi Nr. 3 “Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība”

 

Rīgas pašvaldība vienkāršo atbalsta saņemšanu daudzdzīvokļu māju tehniskās dokumentācijas izstrādei

Rīgas pašvaldība ir pilnveidojusi kārtību, kādā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieki var saņemt līdzfinansējumu tehniskās dokumentācijas izstrādei energoefektivitātes pasākumu veikšanai un bīstamības novēršanai. Izmaiņu mērķis ir padarīt atbalsta saņemšanu iedzīvotājiem saprotamāku, elastīgāku un praktiski ērtāku.

Jaunais nolikums stājās spēkā 2026. gada 28. maijā, un tas ir vērsts uz birokrātijas mazināšanu, vienlaikus stingrāk definējot atbildību par iepriekšējo līgumu izpildi un ieviešot standartizētas veidlapas.

Saistošajos noteikumos ir skaidri definētas un izceltas šādas būtiskākās izmaiņas, kas turpmāk atvieglos procesu māju atjaunotājiem:

 Līdzfinansējuma apmērs nemainās: Arī turpmāk iespējams saņemt līdzfinansējumu līdz 90% apmērā no attiecināmajām izmaksām (energosertifikātam – līdz 1200 eiro, tehniskajai apsekošanai – līdz 1200 eiro, tehniskajam projektam – līdz 15 000 eiro).

 Varēs pieteikties arī tikai tehniskā projekta izstrādei: Turpmāk varēs pieteikties arī tikai tehniskā projekta izstrādei, tostarp gadījumos, kad tas nepieciešams bīstamības novēršanai.

 Samazināts administratīvais slogs: No atbalsta kārtības ir izņemta de minimis atbalsta sadaļa. Tas nozīmē, ka pieteikuma sagatavošana kļūst vienkāršāka, jo vairs nav jāiesniedz de minimis veidlapa vai tās identifikācijas numurs.

 Atcelts līdzfinansējuma samazinājums par parādiem: Izņemts iepriekšējais regulējums par līdzfinansējuma samazināšanu saistībā ar dzīvokļu īpašnieku NĪN parādiem vai saimnieciskās darbības veicēju daļu mājā.

 Precizētas iesniedzamo dokumentu prasības: Jaunajā nolikumā skaidrāk noteikts, kādi dokumenti jāpievieno pieteikumam, kā arī ir aktualizētas pieteikuma veidlapas.

 Iespēja pieteikties tikai vienam energoefektivitātes scenārijam: Piesakoties energosertifikātam, būs iespējams pieteikties tikai vienam energoefektivitātes pasākumu scenārijam, ļaujot atzīmēt tieši tos pasākumus, kurus māja vēlas iekļaut izvērtējumā. Vienlaikus saglabājas prasība nodrošināt vismaz C klasi apkurei.

 Savlaicīgs pretendenta apliecinājums: Izvēlētā pretendenta (speciālista) apliecinājums par dokumentācijas atbilstību darba uzdevumiem (pēc jaunā 6. pielikuma) jāiesniedz jau kopā ar pieteikumu – pirms darbu uzsākšanas. Tas palīdzēs mazināt labojumu risku pēc dokumentācijas izstrādes un taupīs laiku.

 Vairāk uzmanības saules enerģijai: Atjaunotajos darba uzdevumos iekļauta iespēja energosertifikāta procesā izvērtēt saules paneļu uzstādīšanas potenciālu koplietošanas elektroenerģijas patēriņam, kā arī tehniskās apsekošanas laikā izvērtēt jumta konstrukciju piemērotību papildu slodzei.

Citi svarīgi nosacījumi un noteikumi, kas jāzina:

Svarīgs brīdinājums par BIS: Pašvaldības atbalstu nevarēs saņemt, ja tehniskā dokumentācija būs pilnībā izstrādāta un reģistrēta Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) pirms pieteikuma iesniegšanas Aģentūrā.

Piegādātāju pārbaude: Izvēloties speciālistu, iedzīvotājiem tagad ir pienākums pārbaudīt izvēlēto pretendentu ne tikai attiecībā uz nodokļu parādiem, bet arī starptautisko un nacionālo sankciju sarakstos.

Precizēti termiņi: Līgums ar aģentūru pēc atbalsta piešķiršanas jānoslēdz 30 darbdienu laikā (iepriekšējo 30 kalendāro dienu vietā). Ja tiek pieprasīta papildu informācija, mēneša lēmuma pieņemšanas termiņu sāk skaitīt no papildu informācijas saņemšanas dienas.

Elastīgāka izmaksas kārtība: Līdzfinansējumu tagad var saņemt ne tikai vienā maksājumā procesa beigās, bet arī atsevišķi par katru izstrādāto dokumentācijas veidu, ja iedzīvotāji iesniedz atbilstošus rēķinus.

Vai Jūsu māja joprojām atbilst programmai?

Pašvaldības atbalstu var saņemt Rīgas daudzdzīvokļu mājas (vismaz 3 dzīvokļi), kas nodotas ekspluatācijā līdz 2001. gadam (ieskaitot) un nav pilnībā siltinātas pēdējo 10 gadu laikā, vai ēkas, kurām neatkarīgi no ekspluatācijas nodošanas gada apkures patēriņa (kWh/m2) references līmenis ir F klase.

Tehniska informācija pieteikuma iesniegšanai:

Iesniegums jāiesniedz .doc vai .docx formātā. Ja pieteikums sastāv no vairākiem failiem, tiem obligāti jābūt saarhivētiem vienā .zip failā, kas parakstīts ar vienu drošu elektronisko parakstu. Maksimālais faila izmērs ir 20 MB (liela izmēra pielikumiem atļauts ievietot lejupielādes saites no drošām vietnēm).

Kur uzzināt vairāk?

Visi jaunie noteikumi, aktualizētās veidlapas un Darba uzdevumu paraugi ir pieejami mājaslapās: www.rea.riga.lv
Pieteikties bezmaksas konsultācijai – šeit.

Papildu informācija:
Mārcis Saulītis, “Rīgas enerģētikas aģentūras” sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītājs
tālrunis +37128699420
marcis.saulitis@riga.lv

 

Notiks ikgadējais pašvaldības pasākums remigrantiem “Rīga – manas mājas”

,

11. jūnijā Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs aicina rīdziniekus, kas pēdējo gadu laikā atgriezušies no ārvalstīm, uz kopīgu tikšanos ikgadējā pasākumā “Rīga – manas mājas”. Pasākums šogad notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no plkst. 18.00 līdz 20.00. Pirms pasākuma būs iespēja gida pavadībā doties izzinošā ekskursijā pa bibliotēkas ēku. Ekskursijas sākums plkst.17.00.

Atgriešanās mājās ir ne tikai priecīgs notikums, bet arī jauns sākums, kas saistīts ar dažādiem praktiskiem un emocionāliem izaicinājumiem. Līdz ar to pasākumā būs iespēja gan satikt domubiedrus, gan dalīties pieredzē, gan uzzināt par iespējām, kas var palīdzēt labāk iekļauties pilsētas dzīvē pēc atgriešanās.

Pasākumu atklās Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs. Pasākuma dalībniekus uzrunās arī Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca, kuras ikdienas darbs ir saistīts ar atbalsta sniegšanu remigrantiem pārceļoties.

Pasākuma izzinošā lekcijā šogad būs veltīta emocionālās labsajūtas veicināšanai – par psihoemocionālo izdegšanu, kā to atpazīt, nesajaukt ar citiem emocionāliem stāvokļiem un atrast savu pieeju tās pārvarēšanai, savā pieredzē un zināšanās dalīsies Baiba Žiga, “Impulsum” dibinātāja, darba un kultūras stratēģiste un sertificiēts koučs.

Pasākuma otrajā daļā, kurai dots nosaukums “Kļūt par savējo Rīgā: iespēju ceļvedis”, varēs uzzināt praktisku un noderīgu informāciju, kas var palīdzēt iejusties pilsētas dzīvē.

Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) Investīciju pārvaldes Investīciju piesaistes nodaļas galvenais projektu vadītājs Mārtiņš Pakalniņš pastāstīs par Rīgas pašvaldības diasporas atbalsta relokācijas programmu. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Imantas punkta koordinatore Daira Bite iepazīstinās ar apkaimju koordinatora ikdienu un tēmu loku, ko iedzīvotāji var risināt pilsētā, sazinoties ar savas apkaimes koordinatoru. Savukārt Anna Lūse, biedrības “Ar pasauli pieredzi Latvijā” vadītāja un Kaspars Gailītis, Rīgas Apkaimju alianses valdes loceklis un Mežaparka attīstības biedrības vadītājs, dalīsies pieredzē, kā dalība nevalstisko organizāciju pasākumos un aktīva darbošanās biedrībā var palīdzēt satikt domubiedrus un justies piederīgam.

Pasākuma programma

Dalībai pasākumā var pieteikties līdz 7. jūnijam, aizpildot pieteikuma anketu ŠEIT.

 

Pasākumu “Rīga – manas mājas” Rīgas pašvaldība rīkos jau septīto reizi, un kopā šajos pasākumos piedalījušies gandrīz 250 remigrantu ar ģimenēm no dažādām pasaules valstīm.

 

Atvērta pieteikšanās bezmaksas aktiermeistarības nodarbībām trešo valstu pilsoņiem Rīgā

Rīgā ir atvērta pieteikšanās bezmaksas aktiermeistarības nodarbībām trešo valstu pilsoņiem, ko organizē biedrība “Sadarbības platforma” sadarbībā ar Rīgas Neatkarīgo teātri projekta “Kultūras tilti: no svešuma līdz savējam” ietvaros. Nodarbību mērķis ir veicināt trešo valstu pilsoņu integrāciju, savstarpēju dialogu un piederības sajūtu vietējai kopienai, izmantojot kultūras un teātra aktivitātes kā platformu sabiedrības saliedētībai un līdzdalībai.

Aktiermeistarības nodarbības ir paredzētas cilvēkiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības, kuri dzīvo Latvijā un vēlas attīstīt komunikācijas prasmes, iegūt lielāku pārliecību par sevi, paplašināt savu sociālo loku un iesaistīties radošās aktivitātēs. Dalībniekiem nav nepieciešama iepriekšēja pieredze teātrī vai skatuves mākslā.

“Šīs nodarbības nav tikai par teātri. Tās ir par cilvēku savstarpēju iepazīšanos, uzticēšanos, drosmi izpaust sevi un iespēju justies piederīgam jaunā vidē. Teātris kļūst par vietu, kur veidojas draudzības, attīstās komunikācijas prasmes un rodas jaunas iespējas iesaistīties sabiedriskajā dzīvē,”

uzsver projekta organizatori.

Nodarbību laikā dalībnieki apgūs aktiermeistarības pamatus, improvizāciju, skatuves runu un komandas darba prasmes. Programma sniegs iespēju ne tikai mācīties, bet arī piedalīties izrādēs, festivālos un dažādos pilsētas kultūras pasākumos, kļūstot par daļu no aktīvas un daudzveidīgas radošās kopienas.

Piedalīties aicināti Ukrainas, Baltkrievijas, Gruzijas, Armēnijas, Azerbaidžānas, Krievijas, Kazahstānas, Indijas, Pakistānas un citu trešo valstu pilsoņi, kuri dzīvo Latvijā, kā arī vietējās sabiedrības pārstāvji, kuri vēlas iesaistīties radošās aktivitātēs, iepazīt dažādu kultūru cilvēkus.

Nodarbības notiks katru otrdienu no plkst. 18.30 līdz 21.30 Rīgas centrā, Tērbatas ielā 28, Rīgas Neatkarīgā teātra telpās. Pirmā nodarbība paredzēta 2026. gada 9. jūnijā, un programma turpināsies līdz 2028. gada augustam.

Aktiermeistarības nodarbības ir daļa no projekta “Kultūras tilti: no svešuma līdz savējam”, kuru 2026. gada aprīlī uzsāka biedrība “Sadarbības platforma”. Projekta mērķis ir izveidot ilgtspējīgu kultūras un mākslas aktivitāšu kopumu, kas veicina trešo valstu pilsoņu un vietējās sabiedrības sadarbību, starpkultūru dialogu un sabiedrības saliedētību.

Papildu informācija un pieteikšanās nodarbībām:
E-pasts: info@rigasteatris.lv
Tālrunis: +371 27330877
Instagram un Facebook: Rīgas Neatkarīgais teātris

Projektu “Kultūras tilti: no svešuma līdz savējam” Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros īsteno biedrība “Sadarbības platforma”. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma Nr. PMIF/13.3./2025/1/03.