Arhīvs birkai: Sabiedrības līdzdalība

Ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis, kam rūp Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas turpmāka attīstība, veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi, līdz 3. martam ir aicināts sniegt priekšlikumus teritorijas attīstības plānošanai.

Priekšlikumu sniegšana norisinās, uzsākot jauno Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanas procesu. Plānotājiem ir svarīgi zināt, kas iedzīvotāju skatījumā ir nepieciešams Rīgas centra sekmīgai attīstībai un vēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Lai  vienkāršotu priekšlikumu iesniegšanu, ir izstrādāta īpaša anketa, aicinot domāt par teritorijas attīstības plānošanā risināmajām tēmām. 

Elektroniski aizpildāma priekšlikumu anketa pieejama šeit.

Priekšlikumu apkopojums tiks izmantots stratēģisko uzdevumu un virzienu noteikšanai un turpmākajai Rīgas centra attīstības plānošanai. Šis ir pirmais priekšlikumu sniegšanas posms, kam sekos vēl citi priekšlikumu sniegšanas posmi par tematiskajiem un teritoriālajiem risinājumiem, kas tiks izziņots atsevišķi, aicinot sabiedrību iesaistīties.

Rīgas vēsturiskais centrs un tā aizsardzības zona ir teritorija, ko ietver dzelzceļa loks, Maskavas forštates daļa līdz Lāčplēša ielai, kā arī Pārdaugavas teritorijas – Ķīpsala, Klīversala, Mūkusala, Zaķusalas un Lucavsalas daļa starp dzelzceļa un Salu tiltu (detalizēti teritorija kartē apskatāma šeit: https://ej.uz/xhad).

Jau ziņots, ka Rīgas dome aizvadītā gada 14. decembrī pieņēma lēmumu uzsākt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma izstrādi. Tā mērķis ir veicināt Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas vispārējo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi

Jaunu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrāde Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonai ir nepieciešama, lai iedzīvinātu mūsdienīgas nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves attīstību un veicinātu iedzīvotāju piesaisti Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanas procesā tiks risināta virkne uzdevumu, kas izriet no normatīvo aktu regulējuma, plānošanas nosacījumiem, apkopotajiem sabiedrības viedokļiem, kā arī sabiedriskajās, profesionālajās un politiskajās diskusijās iezīmētajām aktualitātēm un saistīti ar dažādām pilsētbūvnieciskām tēmām – kultūras mantojumu, publisko ārtelpu, mobilitāti, vides kvalitāti, valsts un pašvaldības pakalpojumu infrastruktūru un uzņēmējdarbību. Lokālplānojums būs galvenais ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas noteiks prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei. Plašāka informācija par lokālplānojuma izstrādi: https://www.rdpad.lv/rigas-vesturiska-centra-lokalplanojums/.

18.01.2023. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-23-2183-lē “Par zemes vienības Inčukalna ielā 2 lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir radīt priekšnoteikumus uzņēmējdarbības sekmīgai attīstībai – publiskās apbūves teritorijas transformācijai par jaukta centra dzīvojamās apbūves/uzņēmējdarbības teritoriju.

Lēmums.

Lokālplānojuma ierosinātājs –  SIA “MI2 development”, izstrādātājs – SIA “METRUM”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir četras nedēļas – no 31.01.2023. līdz 28.02.2023. 

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 09.02.2023. Plkst.17:00 video konferences režīmā MS Teams vidē un tiks pārraidīta Rīgas domes Pilsētas departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 09.02.2023. plkst. 12.00, aizpildot anketu: https://ej.uz/o2uf.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_24347;
  • klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 28.02.2023. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_24347;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 28.02.2023.) Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • iemetot pastkastītē jebkurā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktā:
    • Daugavpils ielā 31;
    • Eduarda Smiļģa ielā 46;
    • Ieriķu ielā 43A;
    • Gobas ielā 6A;
    • Brīvības ielā 49/53), darba dienās darba laikā. 

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni – 67105443.

Saistībā ar pagājušā gada novembrī pieņemto Pašvaldību likumu Rīgas domes mājas lapā riga.lv ir iespēja izteikt viedokli par domē sagatavotajiem saistošo noteikumu projektiem.

Minimālais termiņš sabiedrības viedokļa noskaidrošanai ir divas nedēļas. Saņemtos viedokļus par saistošo noteikumu projektu pašvaldība apkopos un atspoguļos šo noteikumu projekta paskaidrojuma rakstā. Noteikumu projektus tālāk skatīs atbilstošajās domes nozaru komitejās un gala lēmumu pieņems Rīgas domes sēdē.

Rīgas pašvaldības īstenota projekta ietvaros sociāli mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem būs iespēja noteikt, kā pašvaldībai labiekārtot renovējamās īres dzīvokļu ēkas apkārtni Pārdaugavā, Ziepju ielā 11.

2024. gadā tiks sākta pašvaldībai piederoša piecu stāvu nama Ziepju ielā 11 atjaunošana, kur plānots izmitināt 150 ģimenes.

Šī ēka jau vēsturiski lietota kā dažādu sociālo grupu kopdzīvojamā māja. 2022. gadā Rīgas dome sāka projektu ēkas pārbūvei par pašvaldības īres dzīvokļu ēku, kur būs gan lielāki dzīvokļi daudzbērnu ģimenēm, gan arī divi dienas aprūpes centri.

Ēkas iedzīvotājiem projekta ”Sabiedrības virzītas aprites ekonomikas veicināšana (DESIRE)” ietvaros tiks dota iespēja kopā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta speciālistiem izplānot un izstrādāt ēkas apkārtnes zaļās renovācijas plānu. Tā ir unikāla iespēja iedzīvotājiem pašiem noteikt, kāds ēkas apkārtnes un zaļās zonas iekārtojums būs viņu vajadzībām vispiemērotākais, ļaujot viņu ģimenēm un bērniem labāk iekļauties apkārtējā sabiedrībā.

“Iedzīvotājiem no sociāli nelabvēlīgas vides reti tiek dota balss un iespēja lemt par apkārtējo vidi, taču tieši viņi zina vislabāk, kas viņu ģimenēm ir nepieciešams un kas viņiem palīdzētu izrauties no nelabvēlīgiem dzīves apstākļiem”, uzsver Rīgas Pilsētas arhitekta dienesta ainavu arhitekte Arnita Verza.

DESIRE projekts tika uzsākts 2022. gada jūlijā un tajā piedalās 24 partnerorganizācijas no 6 Eiropas Savienības valstīm. Projekta dalībnieki cita starpā arī izstrādās principus dabas teritoriju veiksmīgākai integrācijai pilsētvidē, materiālu apritei pilsētvidē un vietējo kopienu iekļaušanai pilsētvides attīstības procesos. Projektā kopumā plānots atjaunot sociālās mājas vairākās valstīs. Rīgas pašvaldības projektam atvēlēti 210 000 eiro no Eiropas Savienības pētniecības programmas “Apvārsnis Eiropa” fondiem.

Lai izstrādātu atbalsta pasākumu mājsaimniecībām, prioritāri sociāli mazaizsargātām personām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija veic izvērtējumu par azbestu saturošu šīfera jumta seguma apjomu Latvijas pašvaldībās un aicina iedzīvotājus aptaujā sniegt informāciju par šāda veida atkritumiem.

Valsts atbalsta pasākumi paredzēti izmaksu segšanai azbestu saturošo atkritumu apsaimniekošanas darbiem: jumta segumu demontāžai, šīfera plākšņu savākšanai, transportēšanai uz atkritumu poligonu, drošai apglabāšanai. Izmaksas būs attiecināmas arī uz izveidotiem azbestu saturošu atkritumu uzkrājumiem (šīfera plāksnēm, kas jau ir demontētas no jumtiem, bet nav nogādātas uz atkritumu poligonu).

Izvērtējumam nepieciešamo azbestu saturošo atkritumu apjomu un potenciālo atbalsta saņēmēju apzināšanai, saskaņā ar darba uzdevumu, ir jāveic pašvaldību un iedzīvotāju aptauja.

Aptauja pieejama šeit

Aptauja noritēs līdz 13. janvārim.

Sestdien, 7.janvārī plkst.14.00 Čiekurkalna filiālbibliotēkā notiks kārtējā projekta “Čiekurkalna stāsti” tikšanās.

Turpināsim sarunu par vēsturi fotogrāfijās, tāpēc aicinām paņem līdzi fotogrāfijas no privātiem arhīviem, kas stāsta par savu laiku. Īpaši gaidām ar Čiekurkalnu saistītus skatu (var būt no grāmatām vai citiem avotiem).

Lekcijas tēma būs “Pilsētvide fotogrāfijā- no arhitektūras līdz ielu fotogrāfijai”.

Darbnīcā aicināti piedalīties visi, kuriem interesē fotogrāfija un iespēja iepazīt Čiekurkalna apkaimi un cilvēkus. Dalība ir bez maksas.

“Čiekurkalna stāstu” projekta darbnīcas dalībnieki līdz martam neatkarīgi no priekšzināšanām veido savu foto stāstu par apkaimi. Darbnīcu vada fotogrāfe un mākslas vēsturniece Dace Voitkeviča. Vairāk informācijas pa tel. 29777323.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Rīgas domē top jauni noteikumi* par apkures veidiem dažādās galvaspilsētas apkaimēs, tāpēc ikviens rīdzinieks aicināts no pirmdienas, 14. novembra, līdz 5. decembrim piedalīties aptaujā un sniegt viedokli par iespējamajiem risinājumiem gaisa kvalitātes un izmantojamo apkures veidu sabalansēšanā.

Aptauja pieejama šeit: https://www.riga.lv/lv/aptauja-par-apkures-noteikumiem-Riga

“Aicinām cilvēkus izvēlēties videi draudzīgākas apkures tehnoloģijas, kas būs gan ilgtermiņā izdevīgāk, gan ievērojami vides ieguvumi – proti, tīrāks gaiss. Arī pēdējā gada notikumi ir apliecinājuši, ka uz gāzi kā lētu enerģijas veidu paļauties nevar, tāpēc jādomā par atjaunojamo energoresursu izmantošanu apkurē un energoneatkarības veicināšanu, turklāt vienlaikus jāstrādā pie CO2 izmešu samazināšanas. Aicinu ikvienu rīdzinieku aptaujā paust viedokli par iespējām līdzsvarot gaisa kvalitātes uzlabošanu un energoatkarības samazināšanu,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

Patlaban Rīgā spēkā ir 2019. gadā pieņemtie apkures iekārtas regulējošie noteikumi, kuri ir mazāk detalizēti, piemēram, nepieļauj izņēmumus saistībā ar dekoratīvu kamīnu ierīkošanu, nedod iespējas samazināt piesārņojumu ar filtru un citu tehnoloģiju palīdzību, kā arī mazināt energoatkarību. Jaunajos noteikumos iecerēts līdzsvarot gan nepieciešamību uzlabot gaisa kvalitāti galvaspilsētā, gan mazināt atkarību no importētā kurināmā.

Aptaujā iedzīvotāji aicināti paust viedokli,  vai gaisa kvalitātes uzlabošanai pilsētā vajadzētu ierobežot kurināmā izmantošanu, kas rada lielāku piesārņojumu, kā arī, vai būtu nepieciešams līdzsvarot gaisa kvalitātes uzlabošanu un samazināt energoatkarību, noteiktās situācijās dodot priekšroku vietējos resursos balstītai siltumapgādei pār importētas dabasgāzes kurināmā izmantošanu.

Decentralizētā siltumapgāde Rīgā ir būtisks piesārņojuma avots cietajām daļiņām, slāpekļa oksīdiem un ogļskābās gāzes emisijām. Jaunie noteikumi paredz samazināt gaisa piesārņojumu, kur tas pārsniedz normas, kā arī samazināt CO2 emisijas,  nosakot ierobežojumus gāzes un biokurināmā izmantošanā un veicinot pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādei vai bezemisiju situma avotu izmantošanu.

*Rīgas domes saistošie noteikumi “Par teritoriālajām zonām siltumapgādes veida izvēlei un prasībām siltumapgādes un tehnoloģiskām iekārtām, kā arī pašvaldības teritorijā esošo siltumapgādes iekārtu reģistrācijas, uzskaites, kontroles un uzraudzības kārtību”.

Kā padarīt apkaimes laimīgākas? – šis jautājums virmoja 24. novembra pēcpusdienā NVO namā, kur noritēja pieredzes apmaiņas un tīklošanās konferenceApkaimju nozīme un attīstības perspektīva. Tajā tikās gan Rīgas apkaimju biedrības, gan citu NVO pārstāvji, pašvaldību pārstāvji, rīdzinieki un interesenti, kam rūp  atsevišķu Rīgas apkaimju attīstība vai apkaimju idejas virzība citviet – ārpus Rīgas.

Pārstāvētas bija Mežaparka, Lucavsalas, Iļģuciema, Brasas, Vecmīlgrāvja, Purvciema, Teikas, Čiekurkalna, Centra, Bolderājas, Kundziņsalas, Šampētera, Imantas, Āgenskalna, Sarkandaugavas, Bukultu, Maskavas forštates un citas Rīgas apkaimes, kā arī Jūrmalas apkaimes.

Dalībnieki sirsnīgā un neformālā gaisotnē dalījās ar iedvesmojošu pieredzi un idejām par apkaimju attīstību, apkaimju iedzīvotāju iesaistīšanu un saliedēšanu, izaicinājumiem, kā arī par nākotnes iecerēm, piemēram, kopienas centru izveidi apkaimēs. Tāpat klātesošie dzirdēja Rīgas un Jūrmalas pašvaldības pārstāvju stāstus par sadarbību, esošo un plānoto atbalstu apkaimju iniciatīvām.

Paldies par dalību un iedvesmojošajiem stāstiem:

  • Ilonai Stalidzānei un Arturam Pošeram no Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes,
  • Mārim Jansonam no “Rīgas Apkaimju alianses”,
  • Mūsu viešņai – Jekaterinai Milbergai no Jūrmalas pašvaldības!

Konferences otrajā daļā dalībnieki aktīvi un ražīgi darbojās trīs darba grupās: “Kopienu centru veidošanas nosacījumi”, “Grantu programma apkaimju biedrībām – esošais un vajadzīgais”, “Kā attīstīt apkaimju aktivitātes – labā pieredze un problēmas”. Darba grupās dzimušās idejas un ierosinājumi tika prezentēti noslēgumā, taču tie tiks apkopoti plašāk un ar tiem vēl iepazīstināsim!

Paldies enerģiskajiem darba grupu vadītājiem:

Lai pieredzes apmaiņas un tīklošanās pasākumā dzirdētie stāsti un satiktie domubiedri iedvesmo un kļūst par turpmākās darbības rosinātājiem! Ceram, ka kopīgā tikšanās ikvienam dalībniekam raisīja jaunas pārdomas, idejas un vēlmi darboties aizvien jaudīgāk!

Paldies visiem konferences dalībniekiem!

Konferenci rīkoja Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors jeb NVO nams sadarbībā ar biedrību “Rīgas Apkaimju alianse”.

Apkaimes, to loma un attīstība, apkaimju kopienu centri – šīs tēmas Rīgā izskan arvien plašāk un spēcīgāk. Lai turpinātu diskusiju, viedokļu un pieredzes apmaiņu, visi interesenti laipni aicināti uz pieredzes apmaiņas un tīklošanās konferenci “Apkaimju nozīme un attīstības perspektīva”. 

Pieredzes apmaiņas un tīklošanās konference “Apkaimju nozīme un attīstības perspektīva” notiks ceturtdien, 2022. gada 24. novembrī no plkst. 15.00 līdz 18.00, klātienē – NVO namā (Rīgā, Ieriķu ielā 43a). 

  • Konferences ievadā, iepazīstinot ar Apkaimju iedzīvotāju centra darbību apkaimju attīstības jomā, dalībniekus uzrunās Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes priekšniece Ilona Stalidzāne.
  • Par šobrīd nozīmīgākajiem apkaimju attīstības jautājumiem un kopienu centru izveides aktualitāti stāstīs biedrības “Rīgas Apkaimju alianse” valdes priekšsēdētājs Māris Jansons. Konferencē piedalīsies viesi – Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Attīstības pārvaldes Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītāja Jekaterina Milberga vēstīs, kā Jūrmalā  norit apkaimju attīstības virzība. Ar kopienas centra “Ābeļzieds” pieredzes stāstu dalīsies Rīgas Sociālā dienesta Sociālā darba nodaļas Kopienas centra “Ābeļzieds” vadītāja Meldra Sevele.
  • Konferences otrajā daļā dalībniekiem būs iespēja līdzdarboties trīs darba grupās. Pirmās darba grupas, ko vadīs “Rīgas Apkaimju alianses” valdes locekle Sandra Feldmane, fokusā būs kopienu centru veidošanas nosacījumi, otrā darba grupa Māra Jansona vadībā aktualizēs, kādas grantu programmas apkaimju biedrībām ir pieejamas šobrīd un modelēs, kādas vēl būtu vajadzīgas. Savukārt, kā attīstīt apkaimju aktivitātes, kāda ir labā pieredze un kādas ir problēmas, diskutēs trešā darba grupa, – to vadīs “Bulduru, Buļļuciema un Lielupes attīstības biedrības” valdes locekle Edīte Kalniņa. Darba grupas prezentēs rezultātus, izskanējušās idejas un ierosinājumus.

Noslēgumā klātesošie tiks aicināti uz draudzīgām sarunām, diskusijām un atspirdzinājumiem.  

Konferencē aicināti piedalīties rosīgi darbojošos Rīgas apkaimju biedrību, kopienu pārstāvji un domubiedri no grupām sociālajos tīklos, kuri aktīvi un konstruktīvi aizstāv savas apkaimes iedzīvotāju intereses, kā arī ikviens NVO pārstāvis vai rīdzinieks, kas vēlas iesaistīties apkaimju kustībā un kuram rūp apkaimju attīstība.   

Laipni aicināti visi interesenti! Lūdzam savu dalību apstiprināt, reģistrējoties konferencei šeit: https://ej.uz/apkaimjukonf

Konferenci  rīko Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors jeb NVO nams sadarbībā ar biedrību “Rīgas Apkaimju alianse”.

Informējam, ka pasākums tiks fotografēts. Fotogrāfijas tiks izmantotas pasākuma organizatoru publicitātes vajadzībām.

Pieminot Latvijas Brīvības cīņās kritušos karavīrus, pirmo reizi arī Dārziņu apkaimē 11.novembrī notika Lāčplēša dienas Lāpu gājiens no Zirņu salas līdz Kapsila kapsētai, kur pie Brāļu kapu pieminekļa gājiena dalībnieki, godinot kritušos karavīrus, nolika ziedus un piemiņas svecītes. Kapsila kapsētā ir pārapbedīti 44 Latvijas karavīri, kuri krituši Daugavas krastos Pirmajā pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās. Lāpu gājienu kuplināja vīri no Latvijas Aizsargu organizācijas un patriotiskais dziesminieks Uldis Kākulis.  

Pasākumu organizēja – Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.