Arhīvs birkai: Sabiedrības līdzdalība

26.03.2025. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-25-4467-lē “Par teritorijas starp Rusova ielu, Ķīšezera ielu, Talejas ielu un Cirīša ielu lokālplānojuma grozījumu redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai”.

Lēmums

Lokālplānojuma grozījumu izstrādes mērķis – nodrošināt lokālplānojuma sekmīgu tālāko īstenošanu, novēršot pretrunas nosacījumu piemērošanā 1. kārtas un tālāko kārtu būvprojektēšanā teritorijā ar īpašiem noteikumiem “Parkveida publiskās ārtelpas zona (TIN124)”, svītrojot ar Rīgas domes 03.07.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-24-288-sn “Teritorijas starp Rusova ielu, Ķīšezera ielu, Talejas ielu un Cirīša ielu izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” apstiprināto teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 101.2.1. apakšpunktu.

Lokālplānojuma grozījumu ierosinātājs – SIA “Vastint Latvia”.
Lokālplānojuma grozījumu izstrādātājs – SIA “Grupa93”.

 

Publiskās apspriešanas termiņš ir 20 darbdienas, no 01.04.2025. līdz 30.04.2025.

 

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 14.04.2025. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā “RigaAttistas”.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 14.04.2025. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT.


 📌 Ar lokālplānojuma grozījumu redakciju var iepazīties:

• elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT.
• klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443;

 📌 Rakstiskus priekšlikumus līdz 30.04.2025. var iesniegt:

• elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT.
• nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
• nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 30.04.2025.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
• klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama – ŠEIT.

📌 Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.


 

Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus noteikumus* par mājdzīvnieku labturību galvaspilsētā, kuros noteiktas teritorijas, kur un kad atļauts atrasties ar suni ar vai bez pavadas, kā arī noteikta kārtība klaiņojošu dzīvnieku izķeršanai un mājdzīvnieku reģistrācijai. No 27. marta līdz 10. aprīlim noteikumu projekts izsludināts sabiedriskajā apspriešanā.

Iedzīvotāji un nevalstiskās organizācijas savus ierosinājumus var paust pašvaldības mājaslapā riga.lv: https://www.riga.lv/lv/saistoso-noteikumu-projekti

Jau vēstīts, ka, izskatot noteikumu projektu, Mājokļu un vides komitejas sēdē tika diskutēts par dažādiem mājdzīvnieku un to saimnieku paradumiem, kā arī analizēti pašlaik spēkā esošie noteikumi, t.sk. suņa turēšanas nodevas piemērošana arī turpmāk. Komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps vērsa uzmanību uz trīs svarīgiem punktiem, ko paredz vai var risināt noteikumi, proti: suņu nodeva kā tāda, cik un kādā veidā tā tiek maksāta un secīgi izlietota suņu laukumu un citas infrastruktūras veidošanā; pavadas lietošana vienmēr un visur vai ar izņēmumiem; publiskie pasākumi un mājdzīvnieku klātbūtne tajos.

“Noteikumu mērķis ir veicināt veselīgu un tīru vidi pašvaldības teritorijā, lai mājdzīvnieku turēšana neradītu draudus cilvēkiem un citiem dzīvniekiem, novērstu dzīvnieku klaiņošanu, kā arī nodrošināt mājdzīvnieku reģistrāciju. Tagad nodevām noteikumu projektu plašākai sabiedriskajai apspriešanai, tāpat esmu uzdevis Mājokļu un vides departamentam nopietni izvērtēt suņu turēšanas nodevas lietderību. Ja de facto šobrīd nodevu pašvaldībai nomaksā 15 % suņu īpašnieku, turklāt iekasēšanas uzraudzībai un administrēšanai tērējam tik pat daudz, tad nodeva ir atceļama. Vai arī otrādi – vērtējam nodevas mērķi un pierādām sabiedrībai, ka nodeva tiek investēta infrastruktūrā – suņu laukumos un citur. Pēc sabiedriskās apspriešanas visus ierosinājumus rūpīgi izvērtēsim un veiksim nepieciešamos papildinājumus noteikumos,” norāda V. Zeps.

Par pastaigām ar suņiem

Noteikumu projektā paredzēts, ka, tāpat kā līdz šim, ar suni būs atļauts atrasties pašvaldības teritorijas publiskās vietās, izņemot bērnu rotaļu laukumus, izglītības iestāžu sporta laukumus, oficiālās pilsētas peldvietas, publisko pasākumu norises vietas, kur publiska pasākuma organizators nav paredzējis suņu ievešanu, un citās pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajās vietās.

Kā jaunievedums plānots, ka atrasties ar suni bez pavadas būs atļauts pašvaldības parkos, dārzos, skvēros laikā no plkst. 22.00 līdz plkst. 7.00, kā arī suņu pastaigām ierīkotās, norobežotās teritorijās, pašvaldības publiskajos mežos un mežaparkos visu diennakts laiku, izņemot atsevišķas teritorijas.

Istabas dzīvnieka īpašniekam vai turētājam būs pienākums pēc Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas pieprasījuma uzrādīt dzīvnieku, to nofiksējot, lai varētu droši un netraucēti ar mikročipa nolasītāju veikt identifikācijas numura pārbaudi .

Klaiņojošu dzīvnieku izķeršana

Noteikumu projektā paredzēts, ka dzīvnieka īpašniekam būs jāsedz izdevumi pašvaldībai, kas tai radušies, apmaksājot klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākuša dzīvnieka izķeršanu, transportēšanu, veterinārmedicīnisko aprūpi un uzturēšanos patversmē.

Par suņa turēšanas nodevu

Nodeva par suņa turēšanu līdz šim bija 10 eiro gadā, tāpat ir noteikti atvieglojumi atsevišķām iedzīvotāju grupām.

Rīgas pašvaldības teritorijā atbilstoši Lauksaimniecības datu centra datiem reģistrēts vairāk nekā 56 000 suņu, bet nodevā par suņu turēšanu tiek iekasēts krietni mazāk, nekā vajadzētu, piemēram, 2022. gadā tikai aptuveni 64 000 eiro. Suņa turēšanas nodevā iekasētos līdzekļus izmanto suņu pastaigu laukumu labiekārtošanai un uzturēšanai, kā arī rūpēm par klaiņojošiem un bezpalīdzīgā stāvoklī esošiem dzīvniekiem.

* Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas saistošie noteikumi.

Rīgas pašvaldība ir izstrādājusi ambiciozu stratēģiju*, lai veicinātu centralizētās siltumapgādes attīstību, diversificētu enerģijas ieguves avotus un paplašinātu atjaunīgo energoresursu, tostarp šķeldas, izmantošanu apkures sistēmās. Šī stratēģija, kas aptver periodu no 2025. līdz 2032. gadam, paredz virkni pasākumu, kas nodrošinās drošu, ekonomiski izdevīgu un videi draudzīgu siltumapgādi visiem pilsētas iedzīvotājiem. Lai noskaidrotu iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju viedokļus, trešdien, 26. martā, Rīgas dome nolēma nodot stratēģiju sabiedriskajai apspriešanai.

“Rīgas pašvaldība ar šo stratēģiju sper izšķirošu soli uz ilgtspējīgu un neatkarīgu siltumapgādi, apvienojot modernas tehnoloģijas, vietējos resursus un sabiedrības iesaisti. Mēs aicinām ikvienu rīdzinieku piedalīties apspriešanā, lai kopīgi veidotu pilsētas enerģētisko neatkarību un ekonomiski izdevīgāku nākotni, vienlaikus saudzējot vidi,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Centralizētās siltumapgādes īpatsvara palielināšana

Plānots paplašināt centralizētās siltumapgādes zonas, pievienojot jaunus klientus un veicinot esošo siltumapgādes sistēmu modernizāciju. Tiks izstrādāti un ieviesti jauni siltumtīklu projekti, lai nodrošinātu efektīvāku siltumenerģijas pārvadi un sadali.

Siltumenerģijas ražošanas avotu paplašināšana

Rīgas pašvaldība plāno diversificēt siltumenerģijas ražošanas avotus, tostarp, lai samazinātu atkarību no “Latvenergo” termoelektrocentrālēm. Tiks veicināta neatkarīgo siltumenerģijas ražotāju loma tirgū, nodrošinot konkurētspējīgus siltuma tarifus un pieslēgšanas izmaksas.

Atjaunīgo energoresursu izmantošanas veicināšana

Stratēģijā paredzēts būtiski palielināt atjaunīgo energoresursu – šķeldas, siltumsūkņu un zaļās elektroenerģijas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, kas ir videi draudzīgs un vietēji pieejams resurss. Tiks uzstādītas jaunas biomasas katlu mājas un koģenerācijas stacijas, kā arī modernizētas esošās iekārtas, lai maksimāli izmantotu šķeldas potenciālu.

Ilgtspējīga attīstība un vides aizsardzība

Rīgas pašvaldība apņemas veicināt ilgtspējīgu attīstību, samazinot CO2 emisijas un uzlabojot gaisa kvalitāti pilsētā. Stratēģijā iekļauti pasākumi, kas veicinās atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšanu un energoefektivitātes uzlabošanu. Tiks īstenoti projekti ēku siltināšanai un siltumtīklu rekonstrukcijai, lai samazinātu siltumenerģijas zudumus un nodrošinātu ekonomiski izdevīgus risinājumus iedzīvotājiem.

Sabiedrības iesaiste un informēšana

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par energoefektivitāti un jaunākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, Rīgas pašvaldība plāno organizēt informatīvas kampaņas un izglītojošus pasākumus. Plānots izveidot “Energopratības centru”, kas sniegs konsultācijas un atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem par energoefektivitātes uzlabošanas iespējām.

*Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes attīstības stratēģijas 2025.–2032. gadam 1. redakcija

Informāciju sagatavoja: Mārtiņš Vilemsons, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators, tālrunis: 26007509, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv

Tuvojas līdzdalības budžeta konkursa ideju iesniegšanas laiks. Trešdien, 26. martā, Sīmaņa ielā 14 plkst. 17.30 notiks pēdējā šī gada līdzdalības budžeta konkursa radošā darbnīca. Radošās darbnīcas organizētas ar mērķi nodrošināt praktisku atbalstu projektu ideju sagatavošanas laikā.

Pirms radošo darbnīcu norises, Rīgas apkaimju biedrības un aktīvie rīdzinieki tika aicināti identificēt un savas apkaimes koordinatoriem iesūtīt informāciju par potenciālo zemesgabalu teritorijām, kuras būtu piemērotas vai kurās būtu nepieciešams veikt uzlabojumus.

Radošo darbnīcu laikā iesūtītās zemesgabalu idejas bija iespēja izskatīt kopā ar pašvaldības departamentu pārstāvjiem, lai novērtētu to atbilstību dažādu projektu ieceru īstenošanai un gūtu atbalstu tālākā ideju izstrādē un pieteikumu sagatavošanā.

Iepriekšēja ideju iesūtīšana tiek veidota ar mērķi, lai paaugstinātu iedzīvotāju iesaisti un izceltu tās vietas apkaimēs, kurās nepieciešams veikt labiekārtojumus un kuras līdz šim projektu konkursā nav tikušas pieteiktas.

Arī šogad projektu iesniedzējiem nodrošināta iespēja sadarboties ar RTU Arhitektūras fakultātes studentiem, kas palīdz iedzīvotājiem sagatavot ideju vizualizācijas konkursa pieteikumiem. Studentiem tā ir iespēja gūt praktisku pieredzi, izstrādājot ideju, kuru pēc tam, ja rīdzinieki to atbalsta balsojumā, var redzēt īstenotu dzīvē.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 29 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 24 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

Piektdien, 21. martā, Rīgas pašvaldības pārstāvji no Ārtelpas un mobilitātes departamenta tikās ar Grīziņkalna biedrības pārstāvjiem, lai apspriestu līdzdalības budžeta konkursā iebalsotā projekta “Noēnojums Barona laukumā” tālāko virzību.

Tikšanās mērķis bija apspriest izstrādāto projektēšanas uzdevumu, kas vērsts uz alternatīvu risinājumu ieviešanu noēnojuma nodrošināšanai Barona laukumā, primāri meklējot dabā balstītus risinājumus, tajā skaitā koku stādīšanu.

Turpmākā projekta virzība ietvers darba uzdevuma izsludināšanu projektētājiem, kas vērtēs un izstrādās variantus, skices un tāmes noēnojuma nodrošināšanai, primāri kā galveno risinājumu izskatot koku stādīšanu.

Jau vēstīts, ka Rīgas pašvaldība strādā pie risinājumiem noēnojuma radīšanai Barona laukumā. Meklējot racionālāko risinājumu, kas būtu atbilstošs iedzīvotāju iebalsotā projekta mērķim – noēnojuma radīšanai laukumā, drošs apkārtējiem, kā arī izmaksu faktorā samērīgs, nesadārdzinot kopējās projekta izmaksas, pašvaldība izskata alternatīvus risinājumus, kas paredzētu mazāku skaitu koku iestādīšanu un citu noēnojuma elementu ieviešanu, kā piemēram, trošu sistēmas ar vīteņaugiem vai nojumes no HDPE poliestera auduma.

Līdzdalības budžeta konkursā iesniegtais projekts “Koki Barona laukumā” tika virzīts iedzīvotāju balsošanai ar izmaiņām. Vairākas pašvaldības iestādes sniegušas savu redzējumu un identificējušas riskus, kas tiek ņemti vērā. Informējot arī projekta iesniedzējus, projekts pārdēvēts par “Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām)”, saglabājot tā galveno mērķi – rast laukumā patvērumu no saules, lai karstajā laikā neradītu pārkaršanas riskus bērniem un citiem tā apmeklētājiem, kā arī, lai rastu iespēju pasargāt laukumā esošo segumu un rotaļu atrakcijas no pārkaršanas, kas izstaro papildu siltumu un rada drošības apdraudējumu bērniem.

Ceturtdien, 20. martā, Teikas apkaimē notika pirmais no šogad septiņiem plānotajiem un pašvaldības organizētajiem praktiskajiem civilās aizsardzības semināriem galvaspilsētas apkaimēs. Seminārā, kas notika NVO namā, pārpildītā zālē piedalījās aptuveni 150 cilvēku, kuri pēc informatīvās daļas aktīvi iesaistījās 72h somu un patvertņu materiāltehniskā aprīkojuma izpētē. Iedzīvotājiem bija iespēja saņemt drošības eksperta Vitālija Rakstiņa radīto “Pretošanās rokasgrāmatu” un Rīgas pašvaldības veidoto drošā patvēruma vietu bukletu.

Pēc semināra izsludināšanas bija ļoti daudz pieteikumu, brīvo vietu daudzums ātri izsīka un nācās pārtraukt pieteikšanos, tādēļ tika veikts semināra ieraksts, kas nākamnedēļ būs pieejams pašvaldības mājaslapā riga.lv sadaļā “Civilā aizsardzība”.

“Pēc notikušā semināra ir gandarījums, ka tas spējis ieinteresēt tik daudz rīdzinieku. Dalībnieku vidū redzējām biedrību pārstāvjus, apkaimju aktīvistus – informācijas multiplikatorus, gan arī vienkārši rīdziniekus, kuri vēlas būt labi sagatavoti dažādām situācijām. Tas ir tieši tas, kas vajadzīgs, jo šādi stiprinām ne tikai mūsu personīgo, bet arī pilsētas un visas valsts drošību un atturēšanas spēju. Vēlos īpaši pateikties mūsu civilās aizsardzības ekspertiem, kuri papildus saviem darba pienākumiem iesaistās šajos semināros, lai nodotu savas zināšanas un pieredzi tālāk iedzīvotājiem. Aicinu būt aktīviem, sekot līdzi un iesaistīties Rīgas piedāvātajās civilās aizsardzības aktivitātēs.”, uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola.

Seminārā piedalījās iedzīvotāji no Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Teikas punktā iekļautajām apkaimēm – Berģiem, Brekšiem, Bukultiem, Čiekurkalna, Dreiliņiem, Juglas, Mežciema, Purvciema un Teikas, tāpat bija arī pa kādam interesentam no citām apkaimēm. Pasākuma dalībnieki atzina, ka šādus seminārus ieteiktu apmeklēt arī saviem ģimenes locekļiem, draugiem un paziņām, tāpat tika izrādīta interese par iespējām iesaistīties apkaimes aktivitātēs.

Seminārā iedzīvotājiem bija iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. RSU pētnieks, drošības un noturības eksperts Vitālijs Rakstiņš informēja par “Pretošanās rokasgrāmatu” un tajā sniegtajiem ieteikumiem iedzīvotājiem, savukārt Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes (CAOIP) eksperti analizēja aktuālo situāciju apkaimē un tai blakus esošajās teritorijās – kur atrodas paaugstinātas bīstamības objekti, evakuācijas ceļi, patvertnes, pulcēšanās punkti un kādi ir iespējamie riski.

Semināri šogad notiks vēl sešos dažādos Rīgas apkaimju punktos. Nākamais plānots 24. aprīlī Āgenskalna atbalsta punkta apkaimēs, pēc tam plānoti semināri Centra un Bolderājas punktu apkaimēs. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties šeit: https://apkaimes.lv/aic/apkaimju-koordinatori/

Pagājušajā gadā Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

20. martā biedrību un nodibinājumu pārstāvji pulcējās NVO nama filiāles telpās Imantā, lai piedalītos otrajā pasākumu cikla “Pieredzes apmaiņas pasākumi NVO izaugsmei” notikumā “Mārketinga zināšanas NVO sektoram: praktiskas metodes”.

Šajā tikšanās reizē pasākuma dalībnieki guva praktiskas zināšanas par efektīvu brīvprātīgo un pasākumu dalībnieku piesaisti, apskatot galvenos sagatavošanās posmus, ideju radīšanu, komunikācijas pieejas un digitālo rīku izmantošanu.

Darbnīcu vadīja Dāniels Liecis – jauniešu organizācijas “Klubs “Māja” – jaunatne vienotai Eiropai” prezidents. Pieredzē dalījās arī biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” valdes loceklis Daniēls Zeltiņš.

Tematisko pasākumu ciklu “Pieredzes apmaiņas pasākumi NVO izaugsmei” rīko Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļa un Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.

Rīgas pašvaldība aicina piedalīties saistošo noteikumu projekta “Par sadarbību Rīgas valstspilsētas pašvaldības publiskās infrastruktūras attīstībā” sabiedriskajā apspriešanā un līdz 27. martam Rīgas pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv izteikt viedokli vai priekšlikumus.

Saistošo noteikumu projekts “Par sadarbību Rīgas valstspilsētas pašvaldības publiskās infrastruktūras attīstībā” izstrādāts ar mērķi uzlabot publisko infrastruktūru pilsētā un vienlaicīgi veicināt mājokļu pieejamību, kas ir valsts un Rīgas pašvaldības prioritāte.

Mājokļu izbūve vienmēr ir saistīta arī ar publiskās infrastruktūras attīstību, tādēļ, lai veicinātu daudzīvokļu māju būvniecību, Rīgas dome plāno kompensēt uzņēmējiem līdz 80% no būvniecības būvizstrādājumu izmaksām, kas ieguldīti publiskās infrastruktūras attīstībā – ielu un lietus ūdens kanalizācijas izbūvē, bet maksimālā kompensācija nevarēs pārsniegt 1 miljonu eiro (bez PVN). Tā uzņēmēji varēs veikt nepieciešamās publiskās infrastruktūras būvdarbus par saviem līdzekļiem, vēlāk no pašvaldības saņemot kompensāciju.

Noteikumu projekts paredz, ka kompensācija būs pieejama uzņēmējiem un attīstītājiem, kuri plāno būvēt daudzdzīvokļu mājas. Minimālajai uzņēmēja investīciju summai teritorijā, kas atrodas ārpus Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteiktās prioritāri attīstāmās teritorijas, jābūt vismaz 10 miljoniem eiro; pašvaldības prioritāri attīstāmajā teritorijā investīcijām jābūt vismaz 3 miljonu eiro apmērā, bet tajos zemesgabalos, kas atsavināti no pašvaldības ar nosacījumu tos izmantot dzīvojamai apbūvei – bez ierobežojuma.

Uz kompensāciju varēs pretendēt, ja informācija par publiskās infrastruktūras tās izbūvi, pārbūvi, atjaunošanu ir noteikta publiskās infrastruktūras turētāja tehniskajos noteikumos, ja tās būvniecībai ir izdota būvatļauja vai veikta atzīme par būvniecības ieceres akceptu, kā arī ieguldījumu summa publiskajā infrastruktūras izbūvē ir vismaz 100 000 eiro. Gan daudzīvokļu mājas, gan publiskās infrastruktūras izbūve jāveic trīs gadu laikā no līguma noslēgšanas brīža.

Lai izslēgtu to, ka paredzētā infrastruktūra attiecināma tikai uz konkrēto attīstītāja ieceri, infrastruktūrai ir jāatbilst vairākiem kvalitātes kritērijiem, proti, paredzētajai publiskajai infrastruktūrai jābūt plaši pieejamai un nozīmīgai apkaimes attīstībā. Risinājumiem jāuzlabo ielu funkcionalitāte, ērtības gājējiem un velobraucējiem, jārada pozitīva ietekme uz satiksmes plūsmu. Sakārtota un izbūvēta publiskā infrastruktūra padarīs pilsētas vidi patīkamāku, uzlabos dzīves kvalitāti un piesaistīs konkrētajai apkaimei un vietai iedzīvotājus un uzņēmējus.

Par kompensācijas piešķiršanu katrā gadījumā lems Rīgas dome un savstarpējā līgumā tiks noteiktas prasības un kompensācijas izmaksas laiks.

Lai iepazīstinātu ar saistošo noteikumu projektu, 20. martā plkst. 16.00 Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments tiešsaistē MS Teams vidē organizē informatīvu vebināru, kurā aicināts piedalīties ikviens interesents. Vebinārs tiks pārraidīts Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – “Rīga attīstās”. Lai būtu iespēja uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā MS Teams vidē, interesenti aicināti reģistrēties līdz 20. martam plkst. 12, aizpildot reģistrēšanās formu: https://forms.office.com/e/ceJss1KTMb

Ar saistošo noteikumu projektu iepazīties un iesniegt savu viedokli var Rīgas pašvaldības mājas lapā www.riga.lv, sadaļā “Pašvaldība” un apakš sadaļā “Normatīvie akti un projekti”. Skatīt šeit.

Pirmdien, 10. martā, Mežaparka apkaimē Inčukalna ielā 2 (zem pārvada) atklāts ar līdzdalības budžeta konkursa palīdzību īstenots projekts “Skeitparku kultūras telpa”, kas vienuviet pulcēs aktīvās atpūtas entuziastus.

Projekts īstenots ar mērķi izveidot fizisku telpu jauniešiem “Izdari pats” (DIY) urbāno sportu kustības ietvaros, kas palīdz realizēt idejas pašu spēkiem, iesaistoties pilsētvides attīstībā.

“Šodien atklājam projektu, kas tapis pateicoties pašu iedzīvotāju iniciatīvai – ar līdzdalības budžeta konkursa palīdzību izbūvēta skeitparku kultūras telpa Mežaparka apkaimē, kuram pašvaldība atvēlēja 66 000 eiro. Šis ir pirmais skeitparks, kas izbūvēts zem tilta pārvada. Tas ir lielisks piemērs kā efektīvi izmantot mums pieejamo ārtelpu aktīvajai atpūtai. Šogad šis ir pirmais skeitparks, ko atklājam, drīzumā darbs noslēgsies arī pie skeitparka izbūves Vecmīlgrāvī un jauns skeitparks taps arī Bolderājā. Aicinu iedzīvotājus būt aktīviem arī šogad, jo iesniegt savas idejas apkaimes attīstībai varēs jau no 7. aprīļa,” uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

“Šī vieta ir kļuvusi par jaunu pamatu DIY kultūras attīstībai. Mēs izsakām pateicību apkaimju attīstības programmai par iespēju realizēt šo seno ieceri, kā arī Rīgas domei, skeitparku būvniekiem Mind Work Ramps un visiem, kuri balsoja par šī projekta īstenošanu. Mēs ceram, ka šī vieta kalpos par piemēru un iedvesmu arī plašākā mērogā, jo šeit radīts satikšanās punkts urbānajiem entuziastiem, kas vēlas plānot un īstenot jaunas idejas un projektus. Jau šobrīd ir iespējas praktizēt sportu, taču teritorija ir pietiekami plaša, lai to turpinātu attīstīt. Iepriekšējie mēģinājumi piesaistīt finansējumu un uzbūvēt plašāko mini rampu Baltijā, diemžēl, nav nesuši veiksmi, taču mēs esam apņēmības pilni un ticam, ka iespējas joprojām pastāv,” pauž Latvijas Skeitbordistu kolektīva pārstāvis Kārlis Bogustovs.

“Jaunais skeitparks patiltē ir viens no mūsu mazākajiem jeb kompaktākajiem parkiem Rīgā, bet šim projektiem ir ļoti liela nozīme skeitparku kultūras attīstībā pilsētā. Parkam ir unikāla lokācija. Tas atrodas vairāku apkaimju krustpunktā – starp Teiku, Mežaparku, Čiekurkalnu un Sarkandaugavu. Atrašanās zem tilta nodrošina komfortablu vietu, kur sportot gan vasaras svelmē, gan mazliet mitrākā un vēsākā laikā. Pats galvenais – tas ir pats pirmais skeitparks, kas tapis Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta konkursu balsošanas rezultātā un ir lielisks piemērs tam, ka iedzīvotāju iniciatīva un iesaiste pilsētvides attīstībā ir nepieciešama. Ātrākais ceļš uz jēgpilnu rezultātu pilsētas attīstībā ir trīspusēja saruna starp pilsētas vadību, pilsētas iedzīvotājiem un konkrētas jomas speciālistiem,” uzsver Kristaps Pipars, SIA Mind Work Ramps pārstāvis.
Projekta aktualitāte saistīta ar urbāno sporta veidu straujo attīstību un nepieciešamību rast iespēju pielāgot arī pilsētas infrastruktūru tam, ieviešot dažādus labiekārtojumus. Šajā nolūkā neizmantotais laukums zem pārvada sniedz iespēju pielāgot teritoriju jaunā veidā. Projektā galvenais uzsvars likts uz līdzenas betona grīdas ieklāšanu, kas kalpo kā plašs laukums urbāno sporta veidu praktizēšanai, kā arī galveno skeita pamatkonstrukciju izbūvi. Virs laukuma ierīkots arī apgaismojums, kas ieslēdzas līdz ar apgaismes objektiem uz pārvada, ļaujot laukumu izmantot arī diennakts tumšajā laikā.

Kā norāda projekta idejas autori, šādu sporta veidu praktizēšanai ir nepieciešami speciāli apstākļi – sauss un gluds segums. Rīgā šobrīd ir viens publiskais iekštelpu skeitparks, ko ne visas sabiedrības grupas var atļauties apmeklēt, kā arī bieži tas ir pārpildīts straujā urbāno sporta veidu piekritēju pieauguma dēļ. Veiksmīgi piemēri no ārvalstīm šādu problēmu risināšanai ir “DIY” kustība. Izvēloties būvēt laukumu zem tilta, tiek atrisinātas dažādas pilsētvides un urbāno sporta veidu pieejamības problēmas dažādām sabiedrības grupām. Šī ir tikai pirmā daļa no daudz plašāka kompleksa, ko plāno projekta iesniedzēji, tādēļ tālākie attīstības plāni ir atkarīgi no kopienas aktivitātes turpināt iesākto darbu.

Šis ir pirmais skeitparks, kas izbūvēts zem tilta pārvada un pirmais skeitparks, kas tapis Līdzdalības budžeta konkursa ietvaros. Vēl norit pēdējie būvniecības darbi arī Vecmīlgrāvja skeitparkā un tiek projektēts skeitparks Bolderājā.

Skeitparkam ir veikta pēcuzstādīšanas drošības pārbaude un tas atzīts par drošu.

Projekta kopējās izmaksas sasniedz 66 042 eiro.

Skeitparku projektēja un būvēja SIA “Mind Work Ramps”, kas ir uzņēmuma SIA “City Playgrounds” zīmols, kas specializējas skeitparku, velo trašu, klinšu kāpšanas sienu, parkour laukumu un citu alternatīvo sporta veidu būvniecībā – aizvadīto gadu laikā īstenojot vairāk kā 200 dažādus skeitparku un aktīvās atpūtas projektus visā pasaulē.

Jaunajā skeitparkā iespējams savas prasmes attīstīt ne vien skeitborda lielmeistariem, bet arī iesācējiem – parks ir piemērots dažādu prasmju līmeņu sportošanai un ir braucams ar BMX velosipēdiem, skrituļslidām, skūteriem, skrituļdēļiem un citiem nemotorizētiem braukšanas līdzekļiem.

Rīgas pašvaldība konsultējas ar uzņēmējiem, Rīgas Centra humanitāro vidusskolu un savā pārziņā esošajiem departamentiem un citām iestādēm, lai īstenotu līdzdalības budžeta konkursā iesniegto un iedzīvotāju iebalsoto projektu “Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām)”. Šobrīd notiek darbs pie projektēšanas uzdevuma izstrādes, lai rastu piemērotāko un racionālāko risinājumu projekta mērķa īstenošanai.

Līdzdalības budžeta konkursā iesniegtais projekts “Koki Barona laukumā” tika virzīts iedzīvotāju balsošanai ar izmaiņām. Vairākas pašvaldības iestādes sniegušas savu redzējumu un identificējušas riskus, kas tiek ņemti vērā. Informējot arī projekta iesniedzējus, projekts pārdēvēts par “Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām)”, saglabājot tā galveno mērķi – rast laukumā patvērumu no saules, lai karstajā laikā neradītu pārkaršanas riskus bērniem un citiem tā apmeklētājiem, kā arī, lai rastu iespēju pasargāt laukumā esošo segumu un rotaļu atrakcijas no pārkaršanas, kas izstaro papildu siltumu un rada drošības apdraudējumu bērniem.


Par projektu “Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām)” skatītŠEIT.


Riski, kas pēc pašvaldības iestāžu un aptaujāto uzņēmēju redzējuma ietekmētu apkārtējo drošību un varētu pasliktināt laukumā esošās infrastruktūras stāvokli, ja tiktu stādīti tikai koki ir saistīti ar:

🟩 iesniegtā projekta apjomu, kas neparedz nomainīt gumijas segumu visā spēļu laukuma zonā, tikai atsevišķās vietās, kas veidos gan vizuālu šuvi, gan vietās, kur nebūs iespējams pilnvērtīgi sablīvēt esošo grunti, gumijas segums varētu veidot nelielas bedres, kas var veicināt traumu gūšanas risku;
🟩 pēc SIA “Labie koki” atzinuma, iesniegtais kokaugu saraksts neveicinās noēnojuma veidošanos laukumā, līdz ar to kokaugu saraksts ir pārskatāms un piemērojams atbilstoši esošajai situācijai un vēlamajam rezultātam;
🟩 iesniegtajā projektā nav paredzēta kokaugu apūdeņošanas sistēma, kas apgrūtinās un sadārdzinās esošā laukuma apsaimniekošanu;
🟩 esošos spēļu elementus spēļu zonā tuvākajos gados plānots nomainīt uz jauniem, un atjaunot esošo segumu;
🟩 laukumā sezonāli jau tiek izvietoti noēnojumu dodoši elementi “buras” – nojumes no HDPE poliestera auduma, kas ir viens no variantiem noēnojuma nodrošināšanai arī spēļu laukuma zonā.

Meklējot racionālāko risinājumu, kas būs atbilstošs iedzīvotāju iebalsotā projekta mērķim – noēnojuma radīšanai laukumā, drošs apkārtējiem, kā arī izmaksu faktorā samērīgs, nesadārdzinot kopējās projekta izmaksas, pašvaldība izskata alternatīvus risinājumus, kas paredzētu mazāku skaitu koku iestādīšanu un citu noēnojuma elementu ieviešanu, kā piemēram, trošu sistēmas ar vīteņaugiem vai nojumes no HDPE poliestera auduma.

Pašvaldība šobrīd strādā pie projektēšanas darba uzdevuma izstrādes, kur projektētājiem būs jāsniedz trīs skices noēnojuma veidiem, pievienojot arī projekta vizualizācijas un realizācijas tāmi.

Pēc alternatīvo risinājumu izstrādes, pašvaldība atkāroti tiksies ar projekta iesniedzējiem, kā arī Barona laukuma uzturētājiem, lai kopīgi nonāktu pie labākā risinājuma, kas spēs īstenot projekta mērķi, būs apkārtējā vidē drošs un izmaksu ziņā samērīgs ne vien realizācijas posmā, bet arī tālākā uzturēšanā.

Projekta izstrāde nepaildzinās projekta realizāciju. Visi iedzīvotāju atbalstītie līdzdalības budžeta konkursa projekti sākotnēji tiek nodoti projektēšanai, kam seko būvniecības iepirkums projekta realizēšanai.

Galvaspilsēta ņem vērā vairāku ekspertu atzinumus un strādā pie šī projekta īstenošanas. Rīga augstu vērtē iedzīvotāju iesaisti un idejas, jo kopīgi veidoti projekti padara mūsu vidi labāku. Centra sporta kvartāls Krišjāņa Barona ielā jau ilgstoši ir pašvaldības redzeslokā un pašvaldība novērtē iedzīvotāju iniciatīvu meklējot labākos risinājumus apkārtējās vides labiekārtošanā un uzlabošanā.


Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 29 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 24 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.