Arhīvs birkai: Sabiedrības līdzdalība

SARUNAS PAR FOTOGRĀFIJU PROJEKTĀ “ČIEKURKALNA STĀSTI”

Sestdien, 7.janvārī plkst.14.00 Čiekurkalna filiālbibliotēkā notiks kārtējā projekta “Čiekurkalna stāsti” tikšanās.

Turpināsim sarunu par vēsturi fotogrāfijās, tāpēc aicinām paņem līdzi fotogrāfijas no privātiem arhīviem, kas stāsta par savu laiku. Īpaši gaidām ar Čiekurkalnu saistītus skatu (var būt no grāmatām vai citiem avotiem).

Lekcijas tēma būs “Pilsētvide fotogrāfijā- no arhitektūras līdz ielu fotogrāfijai”.

Darbnīcā aicināti piedalīties visi, kuriem interesē fotogrāfija un iespēja iepazīt Čiekurkalna apkaimi un cilvēkus. Dalība ir bez maksas.

“Čiekurkalna stāstu” projekta darbnīcas dalībnieki līdz martam neatkarīgi no priekšzināšanām veido savu foto stāstu par apkaimi. Darbnīcu vada fotogrāfe un mākslas vēsturniece Dace Voitkeviča. Vairāk informācijas pa tel. 29777323.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Rīdzinieki aicināti aptaujā paust viedokli par jaunajiem apkures noteikumiem galvaspilsētā

Rīgas domē top jauni noteikumi* par apkures veidiem dažādās galvaspilsētas apkaimēs, tāpēc ikviens rīdzinieks aicināts no pirmdienas, 14. novembra, līdz 5. decembrim piedalīties aptaujā un sniegt viedokli par iespējamajiem risinājumiem gaisa kvalitātes un izmantojamo apkures veidu sabalansēšanā.

Aptauja pieejama šeit: https://www.riga.lv/lv/aptauja-par-apkures-noteikumiem-Riga

“Aicinām cilvēkus izvēlēties videi draudzīgākas apkures tehnoloģijas, kas būs gan ilgtermiņā izdevīgāk, gan ievērojami vides ieguvumi – proti, tīrāks gaiss. Arī pēdējā gada notikumi ir apliecinājuši, ka uz gāzi kā lētu enerģijas veidu paļauties nevar, tāpēc jādomā par atjaunojamo energoresursu izmantošanu apkurē un energoneatkarības veicināšanu, turklāt vienlaikus jāstrādā pie CO2 izmešu samazināšanas. Aicinu ikvienu rīdzinieku aptaujā paust viedokli par iespējām līdzsvarot gaisa kvalitātes uzlabošanu un energoatkarības samazināšanu,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

Patlaban Rīgā spēkā ir 2019. gadā pieņemtie apkures iekārtas regulējošie noteikumi, kuri ir mazāk detalizēti, piemēram, nepieļauj izņēmumus saistībā ar dekoratīvu kamīnu ierīkošanu, nedod iespējas samazināt piesārņojumu ar filtru un citu tehnoloģiju palīdzību, kā arī mazināt energoatkarību. Jaunajos noteikumos iecerēts līdzsvarot gan nepieciešamību uzlabot gaisa kvalitāti galvaspilsētā, gan mazināt atkarību no importētā kurināmā.

Aptaujā iedzīvotāji aicināti paust viedokli,  vai gaisa kvalitātes uzlabošanai pilsētā vajadzētu ierobežot kurināmā izmantošanu, kas rada lielāku piesārņojumu, kā arī, vai būtu nepieciešams līdzsvarot gaisa kvalitātes uzlabošanu un samazināt energoatkarību, noteiktās situācijās dodot priekšroku vietējos resursos balstītai siltumapgādei pār importētas dabasgāzes kurināmā izmantošanu.

Decentralizētā siltumapgāde Rīgā ir būtisks piesārņojuma avots cietajām daļiņām, slāpekļa oksīdiem un ogļskābās gāzes emisijām. Jaunie noteikumi paredz samazināt gaisa piesārņojumu, kur tas pārsniedz normas, kā arī samazināt CO2 emisijas,  nosakot ierobežojumus gāzes un biokurināmā izmantošanā un veicinot pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādei vai bezemisiju situma avotu izmantošanu.

*Rīgas domes saistošie noteikumi “Par teritoriālajām zonām siltumapgādes veida izvēlei un prasībām siltumapgādes un tehnoloģiskām iekārtām, kā arī pašvaldības teritorijā esošo siltumapgādes iekārtu reģistrācijas, uzskaites, kontroles un uzraudzības kārtību”.

Vai apkaimes ir laimīgas? – notikusi apkaimēm veltīta tīklošanās konference

Kā padarīt apkaimes laimīgākas? – šis jautājums virmoja 24. novembra pēcpusdienā NVO namā, kur noritēja pieredzes apmaiņas un tīklošanās konference “Apkaimju nozīme un attīstības perspektīva”. Tajā tikās gan Rīgas apkaimju biedrības, gan citu NVO pārstāvji, pašvaldību pārstāvji, rīdzinieki un interesenti, kam rūp  atsevišķu Rīgas apkaimju attīstība vai apkaimju idejas virzība citviet – ārpus Rīgas.

Pārstāvētas bija Mežaparka, Lucavsalas, Iļģuciema, Brasas, Vecmīlgrāvja, Purvciema, Teikas, Čiekurkalna, Centra, Bolderājas, Kundziņsalas, Šampētera, Imantas, Āgenskalna, Sarkandaugavas, Bukultu, Maskavas forštates un citas Rīgas apkaimes, kā arī Jūrmalas apkaimes.

Dalībnieki sirsnīgā un neformālā gaisotnē dalījās ar iedvesmojošu pieredzi un idejām par apkaimju attīstību, apkaimju iedzīvotāju iesaistīšanu un saliedēšanu, izaicinājumiem, kā arī par nākotnes iecerēm, piemēram, kopienas centru izveidi apkaimēs. Tāpat klātesošie dzirdēja Rīgas un Jūrmalas pašvaldības pārstāvju stāstus par sadarbību, esošo un plānoto atbalstu apkaimju iniciatīvām.

Paldies par dalību un iedvesmojošajiem stāstiem:

  • Ilonai Stalidzānei un Arturam Pošeram no Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes,
  • Mārim Jansonam no “Rīgas Apkaimju alianses”,
  • Mūsu viešņai – Jekaterinai Milbergai no Jūrmalas pašvaldības!

Konferences otrajā daļā dalībnieki aktīvi un ražīgi darbojās trīs darba grupās: “Kopienu centru veidošanas nosacījumi”, “Grantu programma apkaimju biedrībām – esošais un vajadzīgais”, “Kā attīstīt apkaimju aktivitātes – labā pieredze un problēmas”. Darba grupās dzimušās idejas un ierosinājumi tika prezentēti noslēgumā, taču tie tiks apkopoti plašāk un ar tiem vēl iepazīstināsim!

Paldies enerģiskajiem darba grupu vadītājiem:

Lai pieredzes apmaiņas un tīklošanās pasākumā dzirdētie stāsti un satiktie domubiedri iedvesmo un kļūst par turpmākās darbības rosinātājiem! Ceram, ka kopīgā tikšanās ikvienam dalībniekam raisīja jaunas pārdomas, idejas un vēlmi darboties aizvien jaudīgāk!

Paldies visiem konferences dalībniekiem!

Konferenci rīkoja Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors jeb NVO nams sadarbībā ar biedrību “Rīgas Apkaimju alianse”.

Aicina uz tīklošanās konferenci “Apkaimju nozīme un attīstības perspektīva”

Apkaimes, to loma un attīstība, apkaimju kopienu centri – šīs tēmas Rīgā izskan arvien plašāk un spēcīgāk. Lai turpinātu diskusiju, viedokļu un pieredzes apmaiņu, visi interesenti laipni aicināti uz pieredzes apmaiņas un tīklošanās konferenci “Apkaimju nozīme un attīstības perspektīva”. 

Pieredzes apmaiņas un tīklošanās konference “Apkaimju nozīme un attīstības perspektīva” notiks ceturtdien, 2022. gada 24. novembrī no plkst. 15.00 līdz 18.00, klātienē – NVO namā (Rīgā, Ieriķu ielā 43a). 

  • Konferences ievadā, iepazīstinot ar Apkaimju iedzīvotāju centra darbību apkaimju attīstības jomā, dalībniekus uzrunās Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes priekšniece Ilona Stalidzāne.
  • Par šobrīd nozīmīgākajiem apkaimju attīstības jautājumiem un kopienu centru izveides aktualitāti stāstīs biedrības “Rīgas Apkaimju alianse” valdes priekšsēdētājs Māris Jansons. Konferencē piedalīsies viesi – Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Attīstības pārvaldes Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītāja Jekaterina Milberga vēstīs, kā Jūrmalā  norit apkaimju attīstības virzība. Ar kopienas centra “Ābeļzieds” pieredzes stāstu dalīsies Rīgas Sociālā dienesta Sociālā darba nodaļas Kopienas centra “Ābeļzieds” vadītāja Meldra Sevele.
  • Konferences otrajā daļā dalībniekiem būs iespēja līdzdarboties trīs darba grupās. Pirmās darba grupas, ko vadīs “Rīgas Apkaimju alianses” valdes locekle Sandra Feldmane, fokusā būs kopienu centru veidošanas nosacījumi, otrā darba grupa Māra Jansona vadībā aktualizēs, kādas grantu programmas apkaimju biedrībām ir pieejamas šobrīd un modelēs, kādas vēl būtu vajadzīgas. Savukārt, kā attīstīt apkaimju aktivitātes, kāda ir labā pieredze un kādas ir problēmas, diskutēs trešā darba grupa, – to vadīs “Bulduru, Buļļuciema un Lielupes attīstības biedrības” valdes locekle Edīte Kalniņa. Darba grupas prezentēs rezultātus, izskanējušās idejas un ierosinājumus.

Noslēgumā klātesošie tiks aicināti uz draudzīgām sarunām, diskusijām un atspirdzinājumiem.  

Konferencē aicināti piedalīties rosīgi darbojošos Rīgas apkaimju biedrību, kopienu pārstāvji un domubiedri no grupām sociālajos tīklos, kuri aktīvi un konstruktīvi aizstāv savas apkaimes iedzīvotāju intereses, kā arī ikviens NVO pārstāvis vai rīdzinieks, kas vēlas iesaistīties apkaimju kustībā un kuram rūp apkaimju attīstība.   

Laipni aicināti visi interesenti! Lūdzam savu dalību apstiprināt, reģistrējoties konferencei šeit: https://ej.uz/apkaimjukonf

Konferenci  rīko Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors jeb NVO nams sadarbībā ar biedrību “Rīgas Apkaimju alianse”.

Informējam, ka pasākums tiks fotografēts. Fotogrāfijas tiks izmantotas pasākuma organizatoru publicitātes vajadzībām.

Dārziņos noticis pirmais Lāčplēša dienas lāpu gājiens

Pieminot Latvijas Brīvības cīņās kritušos karavīrus, pirmo reizi arī Dārziņu apkaimē 11.novembrī notika Lāčplēša dienas Lāpu gājiens no Zirņu salas līdz Kapsila kapsētai, kur pie Brāļu kapu pieminekļa gājiena dalībnieki, godinot kritušos karavīrus, nolika ziedus un piemiņas svecītes. Kapsila kapsētā ir pārapbedīti 44 Latvijas karavīri, kuri krituši Daugavas krastos Pirmajā pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās. Lāpu gājienu kuplināja vīri no Latvijas Aizsargu organizācijas un patriotiskais dziesminieks Uldis Kākulis.  

Pasākumu organizēja – Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Pašvaldības līdzdalības budžeta konkursa rezultātā īstenos 12 projektus dažādās Rīgas apkaimēs

Rīgas pašvaldība aicināja iedzīvotājus būt noteicējiem savā apkaimē un līdz oktobra beigām balsot par rīdzinieku iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm. Balsojumā piedalījās 42 852 iedzīvotāji un konkursa ietvaros atbalstīti 12 projekti.

Līdzdalības budžeta programma ir veids, kā iedzīvotāji var piedalīties pašvaldības darbībā, tā ir iespēja iedzīvotājiem piedalīties lēmumu pieņemšanā un īstenošanā. Apkaimju iedzīvotāji,  iesniedzot apkaimju attīstības ieceres un piedaloties publiskā balsošanā, programmas ietvaros lemj, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta. Šogad līdzdalības budžeta finansējuma apmērs ir 700 000 eiro, un katras ieceres īstenošanai maksimāli  pieejami 70 000 eiro. Balsošana par visām 30 līdzdalības budžeta konkursa iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm norisinājās vietnē balso.riga.lv un klātienē Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktos, kur tika saņemta 121  balss. Katrs iedzīvotājs, atbalstot vienu projektu, varēja nobalsot tikai vienu reizi. Balsot varēja ikviens, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu.

Konkursa rezultātus 8. novembrī apstiprināja Rīgas līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursa komisija. Visvairāk iedzīvotāju balsu 2022. gada konkursā  ieguvuši un tiks īstenoti šādi projekti:

  • Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrības iesniegtais projekts “Dārziņu mežs – priekam un atpūtai”, kas paredz pastaigu taku labiekārtošanu Dārziņu mežā. Projektam paredzētais finansējums ir 70 000 eiro
  • Latvijas Skeitbordistu kolektīva iesniegtais projekts “Skeitparku kultūras telpa”, tas paredz izveidot urbāno sporta veidu laukumu Gustava Zemgala Gatves tilta posmā starp Sarkandaugavu un Mežaparku. Projektam paredzētās izmaksas ir 62 000 eiro.
  • Bieriņu apkaimes attīstības biedrības iesniegtais projekts “Bērnu laukumam Bieriņos būt”, tā ietvaros paredzēts izveidot bērnu rotaļu laukumu Ozolplacī, Bieriņos. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
  • Juglas attīstības biedrības iesniegtais projekts “Juglas ezera pastaigu taka “Sajūti Juglu””, kas paredz izveidot pastaigu takas gar Juglas ezeru. Projekta izmaksas ir 50 000 eiro.
  • Čiekurkalna attīstības biedrības iesniegtais projekts “Ķīšezera piknika pļava Čiekurkalnā”, kura rezultātā taps atpūtas vieta pie Ķīšezera. Projekta izmaksas 70 000 eiro.
  • Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrības projekts “Zunds un Nameja krastmala dzīvo”, kas paredz Nameja krastmalas labiekārtošanu pie Zunda kanāla. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
  • Leldes Jevstigņejevas iesniegtais projekts “Suņu laukums aktīvai un drošai atpūtai parkā”, kura rezultātā tiks izveidots suņu pastaigu laukums Nordeķu parkā. Projekta izmaksas ir 21 000 eiro.
  • Vecmīlgrāvja Attīstības Biedrības iesniegtais projekts “Vecmīlgrāvja skeitparks”, kas paredz izveidot jaunu skeitparku līdzās kultūras pilij “Ziemeļblāzma”. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
  • Ziepniekkalna apkaimes biedrības projekts “Bērnu rotaļu laukums Ziepniekkalna kāpās”, kas paredz ierīkot bērnu rotaļu laukumu Ziepniekkalna kāpas teritorijā Staburaga ielā 14. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
  • Aijas Šauriņas iesniegtais projekts “Rotaļu laukums Mīlgrāvī”, kas paredz izveidot jaunu bērnu rotaļu laukumu pie Lādes un Lēdurgas ielas. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
  • Karīnas Hļiboiko iesniegtais projekts “Vingrošanas un sportiskais centrs bērniem”, kura rezultātā tiktu izveidots rotaļu un sporta laukums Maskavas ielā 250. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
  • Konkursa komisija lēma lūgt piešķirt papildus finansējumu šī projekta īstenošanai.

Apstiprinātos projektus divu gadu laikā īstenos Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde.

Gan apkaimju biedrības, gan fiziskas personas savas idejas līdzdalības budžeta projektu ideju konkursam varēja iesniegt no 17. marta līdz 31. maijam. Pirmo gadu projektu iesniegšanas fāzē iedzīvotājiem bija iespēja piedalīties projektu izstrādes darbnīcās, kuru laikā varēja konsultēties ar pašvaldības speciālistiem, lai sagatavotu augstvērtīgus projektu pieteikumus. Pēc konkursa komisijas un atbildīgo iestāžu izvērtējuma balsojumam šogad bija nodoti 30 no 36 iesniegtajiem projektiem.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Pēc izvērtēšanas un publiskas balsošanas īstenošanai līdz šim gadam ir nodoti 24 projekti, 7 no tiem jau ir īstenoti pilnībā.

Āgenskalna laukums – apkaimes centrs

Āgenskalna tirgus priekšlaukums Nometņu ielā 64 ir viena no pirmajām līdzdalības budžeta projektu konkursā atbalstītajām iedzīvotāju iecerēm. Kopā ar atjaunoto, kopš šī gada maija atvērto, Āgenskalna tirgu laukums ļāvis apkaimes centram sākt jaunu dzīvi.

Āgenskalna apkaimes biedrības iesniegtā un iedzīvotāju atbalstītā projekta rezultātā laukums pie Āgenskalna tirgus no automašīnu stāvvietas pārtapis par gājēju zonu un ticis labiekārtots, izvietojot kastes ar apstādījumiem, kā arī atpūtas solus. Izveidotajā laukumā uzlabota pieejamība cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiņiem, pie apmalēm veidojot slīpas uzbrauktuves. Uzlabota gājēju drošība, laukumu ar puķu kastēm norobežojot no satiksmes, un mainīts velonovietņu izvietojums. Izveidots brīvpieejas dzeramā ūdens krāns ar pogām, kas uz ziemu tiek atslēgts, lai aukstumā ūdens nesasaltu un iekārtu nesabojātu.

Āgenskalna apkaimes biedrības pārstāvis Roberts Kārkliņš par priekšlaukuma pārtapšanu stāsta: “Āgenskalna tirgus ir apkaimes simbols, gan sajūtu, gan ģeogrāfiskais centrs un nozīmīgākā vieta. Jau aptuveni pirms 10 gadiem projekta “Radi Rīgu” ietvaros bija tapis priekšlikums ne tikai par Āgenskalna tirgus laukuma, bet arī līdzās esošā krustojuma pārveidošanu. Tas zināmā mērā bija impulss arī biedrības projektam. Zīmīgi, ka priekšlaukuma pārveidošana notika vienlaikus ar Āgenskalna tirgus atjaunošanu. Tirgus apsaimniekotāji jau no paša sākuma atbalstīja projektu un ir priecīgi par rezultātu. Tas ir pirmais solis uz labām pārmaiņām Āgenskalna centrā, jo esam pārliecināti, ka arī līdzās esošajam krustojumam nākotnē jākļūst daudz patīkamākam un gājējiem drošākam.”

Pārveidojot laukumu, iegūta tirgus apmeklētājiem pieejama, ērta un droša publiskā zona, kas kalpo arī kā dažādu pasākumu un notikumu norises vieta. Piemēram, Ziemassvētkos šeit vietu jau pērn rada apkaimes svētku egle, ko apkaimes biedrībai dāvināja Rīgas dome, savukārt šogad 4. maijā laukumu ieskandināja koristu balsis. Arī šogad laukumu greznos egle.

Roberts saka: “Iedzīvotāju viedokļi gan balsojuma, gan projekta īstenošanas laikā bija dažādi. Taču šobrīd arī daudzi kritiķi ir pieņēmuši, ka laukuma pārtapšana ir pozitīvas pārmaiņas. Katram pašam ir iespēja to novērtēt, vienkārši atnākot un esot šajā vietā. Laukums ir apdzīvots un iedzīvotājiem kalpo kā satikšanās vieta.”

Āgenskalna laukums ir viens no sešiem pirmajā līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursā 2019. gadā atbalstītajiem projektiem. Par projekta īstenošanu portālā balso.riga.lv nobalsoja 1714 iedzīvotāju. Projekta kopējās izmaksas bija 100 536 eiro. Laukuma būvprojektu izstrādāja SIA “LAAGA ARCHITECTS”, bet labiekārtošanas darbus veica SIA “GMD Būve”.

Par iegūto pieredzi pirmajā līdzdalības budžeta konkursa gadā Āgenskalna apkaimes biedrības pārstāvis stāsta: “Tirgus ir nozīmīgs daudziem tuvāko apkaimju iedzīvotājiem, un pirmajā konkursa gadā par projektu balsoja arī tie, kas vispār vēlējās redzēt pārmaiņas Rīgā. Jāatzīst, ka panākt labus balsojuma rezultātus ir nopietns darbs un ļoti labi strādā iedzīvotāju individuāla uzrunāšana. Visiem projektu iesniedzējiem varu ieteikt būt pacietīgiem – rezultātu gribas ieraudzīt uzreiz, bet tas prasa vairāk laika nekā no sākuma šķiet. Pie šķēršļiem, kas rodas gan projekta sagatavošanas, gan balsojuma un īstenošanas laikā, nevajag zaudēt pacietību un nevajag atkāpties no pārliecības, ka projekts ir vajadzīgs.”

Līdz 31. oktobrim iedzīvotājiem iespējams balsot par 2022. gada līdzdalības budžeta konkursam iesniegtajiem projektiem portālā balso.riga.lv. Šogad līdzdalības budžeta finansējums ir 700 000 eiro, un katras ieceres īstenošanai maksimāli pieejami 70 000 eiro. Līdz 26. oktobrim nobalsojuši jau gandrīz 30 000 iedzīvotāju.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada, šogad – jau ceturto reizi. Kopš 2019. gada rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 127 projektu pieteikumus. Īstenošanai pirmajos trīs konkursa gados nodoti 24 projekti. No tiem 8 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 17 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

Esi noteicējs savā apkaimē!

Līdz 31. oktobrim rīdzinieki aicināti balsot par apkaimju attīstības iecerēm. Rīga īstenos tās, kuras iegūs visvairāk balsu.

Līdz oktobra beigām ir iespējams nobalsot par kādu no 30 Rīgas iedzīvotāju un apkaimju biedrību līdzdalības budžeta konkursam iesniegtajām iecerēm. Iedzīvotāju iesniegtās ieceres šogad ietver jaunu bērnu rotaļu laukumu, skeitparku, suņu pastaigu laukumu, sporta un atpūtas zonu izveidi, apgaismojuma uzstādīšanu, satiksmes drošības uzlabošanu dažādas Rīgas vietās.

Pašvaldība īstenos tās ieceres, kuras balsojumā gūs vislielāko rīdzinieku atbalstu. Šogad atbalstītos projektus īstenos Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde.

Balsošana notiek vietnē balso.riga.lv un klātienē Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu punktos. Katrs iedzīvotājs var nobalsot tikai vienu reizi, tātad atbalstīt tikai vienu projektu. Balsot var ikviens, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu.

Līdzdalības budžets ir iespēja iedzīvotājiem tieši lemt par to, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta, gan pašiem iesniedzot apkaimju attīstības ieceres, gan balsojot par tām, kuras pašvaldībai īstenot. Šogad līdzdalības budžeta finansējums ir 700 000 eiro, un katras ieceres īstenošanai maksimāli pieejami 70 000 eiro. Tas nozīmē, ka tiks īstenotas vismaz 10 no 30 balsojumam nodotajām iecerēm.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, aicinot iedzīvotājus piedalīties balsojumā, uzsver: “Līdzdalības budžets ir iespēja rīdziniekiem pašiem veidot Rīgu. Aicinu būt aktīviem balsotājiem, jo galu galā šī ir sacensība. Katra balss ir nozīmīga un var noteikt šīs sacensības iznākumu – to, kuri apkaimju attīstības projekti tiks īstenoti.”

Iepriekšējā līdzdalības budžeta konkursā 2021. gadā kopā pieejamais finansējums bija 500 000 eiro, un rīdzinieki atbalstīja 12 projektus. Kopā nobalsoja 19 011 cilvēki.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada, šogad – jau ceturto reizi. Kopš 2019. gada rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 127 projektu pieteikumus. Īstenošanai pirmajos trīs konkursa gados nodoti 24 projekti. No tiem 7 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 17 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

Video skaties  šeit.

Vecāķos notiks piejūras sakopšanas talka

Noslēdzoties akcijai “Kopā par tīrāku Baltijas jūru!”, sestdien, 17.septembrī, notiks piejūras sakopšanas talka Vecāķos, kuras laikā iecerēts sakopt pludmali līdz Daugavas grīvai.

Talka sāksies plkst.10 pie Vecāķu pludmales glābšanas stacijas, Selgas ielā.

Talkā tiks nodrošināti maisi atkritumu vākšanai, bet cimdi talkotājiem jāņem līdzi pašiem. Uz Vecāķiem var nokļūt ar Rīgas sabiedrisko transportu – 24. vai 29. autobusu, kā arī vilcienu.

Plašāka informācija mājaslapā talkas.lv.

Aicina piedalīties konkursā zaļākai Sarkandaugavai

Lai rosinātu apkaimes iedzīvotājus piedalīties savas piemājas teritorijas apzaļumošanā un labiekārtošanā, iekārtojot balkonus, veidojot puķu kastes, ierīkojot puķu dobes un priekšdārziņus, kā arī sakopjot pagalmus pie daudzdzīvokļu namiem, Sarkandaugavas attīstības biedrība aicina apkaimes iedzīvotājus līdz 10. jūnijam pieteikties konkursā „Sarkandaugavas dārznieks”.

Koki, krūmi, puķu dobes un ziedi balkonos ienes pilsētā dabas skaņas, krāsas un smaržas, uzlabo dzīves telpu un pilsētvides kvalitāti. Bieži novērots, ka pie daudzdzīvokļu namu kāpņu telpām iedzīvotāji radoši izpaužas, veidojot puķu dobes un apstādījumus, savukārt citas teritorijas ir atstātas novārtā. Šis novērojums pamudinājis Sarkandaugavas attīstības biedrību rosināt apkaimes iedzīvotājus pievērst uzmanību jau sakoptajām teritorijām un dot arī savu ieguldījumu apkaimes apzaļumošanā.

Alija Turlaja, Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja: “Lai gan Sarkandaugava tiek uzskatīta par industriālu un tranzīta apkaimi, tā ir salīdzinoši ļoti zaļa vieta,  kuru būtu iespējams šķērsot, ejot cauri tikai zaļajām zonām – parkiem, skvēriem un pagalmiem. Pagalmi – tā ir iedzīvotāju privātā teritorija, kuru dzīvi un izskatu nosaka tas, cik un kādā veidā iedzīvotāji var un prot vienoties par kopējās telpas izmantošanu – vai prioritāte ir automašīnu stāvvietām, vai iespējams atrast vietu, kur novietot soliņu, izveidot velonovietni vai laukumiņu bērniem. Zaļās zonas ir neatņemama pagalmu sastāvdaļa. Un bieži vien zaļā zona ir panākama ar pavisam vienkāršiem līdzekļiem – puķu dobēm, puķu kastēm, zaļajiem balkoniem vai apstādījumiem.”

Tādēļ, veicinot iedzīvotāju zaļās iniciatīvas, Sarkandaugavas attīstības biedrība aicina apkaimes iedzīvotājus pieteikt savus balkonus, puķu kastes, priekšdārzus un daudzdzīvokļu namu pagalmus  konkursam “Sarkandaugavas dārznieks”. Konkursa nolikums un pieteikuma anketa pieejami biedrības mājas lapā www.sarkandaugavai.lv/sarkandaugavas-darznieks/, kā arī bērnu un jauniešu centrā “Laimīte” (Sarkandaugavas ielā 24), konditorejā (Tilta ielā 4) un Sarkandaugavas filiālbibliotēkā (Aptiekas ielā 14).

Konkursā galvenokārt tiks vērtēta izveidotāja izdoma, nevis finansiālais ieguldījums. Konkursa izvērtēšanai tiks izveidota komisija, kuras sastāvā ietilpst divi ainavu arhitekti/dārznieki, divi citās Rīgas apkaimēs dzīvojoši iedzīvotāji, kā arī viens Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāvis. Dalībnieki tiks apbalvoti četrās kategorijās: Skaistākais/interesantākais balkons/ puķu kaste Sarkandaugavas apkaimē; skaistākais/sakoptākais priekšdārzs daudzdzīvokļu māju teritorijās Sarkandaugavas apkaimē; skaistākais/sakoptākais pagalms Sarkandaugavas apkaimē, kā arī tiks noteikta Facebook balsojuma simpātija. Konkursa noslēguma pasākums plānots 2019. gada 10. augustā.

Konkursu „Sarkandaugavas dārznieks” organizē Sarkandaugavas attīstības biedrība Rīgas Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas projektu konkursa „Apkaimju iniciatīvas līdzdalības un piederības veicināšanai” ietvaros. Konkursu atbalsta žurnāls „Dārza pasaule”.