Arhīvs birkai: Sabiedrības līdzdalība

foruma infografika

Sestdien, 13. aprīlī, no plkst. 13.00 līdz 16.00 notiks iedzīvotāju forums “Āgenskalna publiskās ārtelpas attīstības risinājumi”, kurā aicināti piedalīties apkaimes un Rīgas iedzīvotāji, lai diskutētu par videi draudzīgu Āgenskalna attīstības vīziju, apzinātu citu apkaimju pieredzi, un kopīgi radītu konkrētus priekšlikumus publiski pieejamiem uzlabojumiem. 

Labākās iedzīvotāju idejas tiks pieteiktas un pretendēs uz pašvaldības finansējumu un īstenošanu līdzdalīgas budžetēšanas projekta ietvaros. Šogad pirmo reizi Rīgā arī pilsētas iedzīvotāji varēs lemt par līdzekļu piešķiršanu konkrētiem labiekārtošanas projektiem. Iecere paredz, ka projektus iesniegs apkaimju biedrības, tos izvērtēs komisija, kurā strādās arī sabiedrības pārstāvji, un labākās pieteiktās idejas nodos iedzīvotāju balsojumam. Lielāko iedzīvotāju atbalstu guvušās idejas pašvaldība īstenos par budžeta līdzekļiem.

Iedzīvotāji var piedāvāt visdažādākās idejas, kas uzlabo apkaimi, piemēram, skvēra labiekārtošanu, bērnu laukuma izveidi, gājēju pārejas ierīkošanu. Svarīgākais nosacījums – piedāvātajam objektam ir jābūt publiski pieejamam un jāatrodas uz pašvaldībai piederošas zemes.

Forumā par iedzīvotāju ideju ietērpšanu konkrētās aprisēs rūpēsies iniciatīvas “IdejuTALKA” autors, vietrades eksperts Mārcis Rubenis.

Iedzīvotāju forums “Āgenskalna publiskās ārtelpas attīstības risinājumi” notiks Talsu ielā 1, “Dirty Deal Teatro” telpās.

Iedzīvotāju forumu rīko Āgenskalna apkaimes biedrība. Projektu līdzfinansē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

https://www.facebook.com/agenskalnam/

Dzīve līdzās ostai infografika

Aicinām Bolderājas un Daugavgrīvas iedzīvotājus piedalīties interneta aptaujā par dzīvi savā apkaimē, vides vērtībām un tās kvalitāti. Aptauja ir daļa no lielāka četru Rīgas ostas apkaimju (Kundziņsala, Mangaļsala, Vecmīlgrāvis un Bolderāja) pētījuma, ko īsteno Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts.

Latviski: https://ej.uz/AptaujaB
Krieviski: https://ej.uz/OprosB

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas lejtecē” darbojas folkloristikas, socioloģijas, antropoloģijas un vides zinātņu pārstāvji, un tā mērķis ir pētīt Daugavas lejteces kopienu dzīvi, cilvēku stāstus un rīcību līdzās Rīgas brīvostai, pētījuma centrā paturot ekoloģisko perspektīvu un attīstot vides cilvēkzinātnes pieeju pētniecībai.

Projekta ietvaros tiek meklētas atbildes uz jautājumiem: kādas vērtības Daugavas lejteces iedzīvotāji saista ar vides kvalitāti; kādas ir cilvēku atmiņas par apkaimes vēsturi un noteiktiem vides objektiem; kādi vides stāsti cirkulē mutvārdu saziņā; kā cilvēki sadzīvo ar vides pārmaiņām?

“Līdzās ostai” tiek veidots kā rīcības pētījums, kurā svarīga loma ir vietējo kopienu iesaistei. Aptauja sagatavota, sadarbojoties ar Bolderājas un Daugavgrīvas aktīvistiem.

Par aptauju:

  • Tā ir anonīma, un tās aizpildīšana aizņems aptuveni 12-18 minūtes;
  • Viegli pildāma gan datorā, gan planšetē vai viedtālrunī;
  • To var pildīt gan latviski, gan krieviski;
  • Aptaujājam tikai pilngadīgos;
  • Iesāktu, bet nepabeigtu anketu var turpināt pildīt vēlāk, vēlreiz to atverot;
  • Ja uz aptaujas jautājumiem Jums vieglāk atbildēt pa tālruni, lūdzu sazinieties ar mums (Jānis Daugavietis, m.t.: 24664770; e-pasts: janis.daugavietis@lulfmi.lv).

Saites uz aptaujas anketu:

Latviski: https://ej.uz/AptaujaB (http://aptauja.garamantas.lv/index.php/993596?lang=lv)
Krieviski: https://ej.uz/OprosB (http://aptauja.garamantas.lv/index.php/993596?lang=ru)

Aptauja izstrādāta projektā “Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas lejtecē” (lzp-2018/1-0446). Projektu īsteno LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, atbalsta Latvijas Zinātnes padome.

Adreses un kontakti:

Projekta lapa Facebook (https://www.facebook.com/DziveLidzasOstai)
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (Mūkusalas iela 3, Rīga, LV-1423, tālr. 67229017; http://lulfmi.lv)
Aptaujas kontaktpersona: Jānis Daugavietis (m. tālr.: 24664770; e-pasts: Janis.daugavietis@lulfmi.lv).

Dzīve līdzās ostai logo

Aicinām Kundziņsalas iedzīvotājus piedalīties interneta aptaujā par dzīvi savā apkaimē. Aptauja ir daļa no lielāka četru Rīgas ostas apkaimju (Kundziņsala, Mangaļsala, Vecmīlgrāvis un Bolderāja) pētījuma, ko īsteno Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts.

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas lejtecē” darbojas folkloristikas, socioloģijas, antropoloģijas un vides zinātņu pārstāvji, un tā mērķis ir pētīt Daugavas lejteces kopienu dzīvi, cilvēku stāstus un rīcību līdzās Rīgas brīvostai, pētījuma centrā paturot ekoloģisko perspektīvu un attīstot vides cilvēkzinātnes pieeju pētniecībai.

Projekta ietvaros tiek meklētas atbildes uz jautājumiem: kādas vērtības Daugavas lejteces iedzīvotāji saista ar vides kvalitāti; kādas ir cilvēku atmiņas par apkaimes vēsturi un noteiktiem vides objektiem; kādi vides stāsti cirkulē mutvārdu saziņā; kā cilvēki sadzīvo ar vides pārmaiņām?

“Līdzās ostai” tiek veidots kā rīcības pētījums, kurā svarīga loma ir vietējo kopienu iesaistei. Aptauja sagatavota, sadarbojoties ar Kundziņsalas iedzīvotāju biedrību “Kundziņsala“.

Par aptauju:

  • Tā ir anonīma, un tās aizpildīšana aizņems aptuveni 12-18 minūtes;
  • Viegli pildāma gan datorā, gan planšetē vai viedtālrunī;
  • To var pildīt gan latviski, gan krieviski;
  • Aptaujājam tikai pilngadīgos;
  • Iesāktu, bet nepabeigtu anketu var turpināt pildīt vēlāk, vēlreiz to atverot;
  • Ja uz aptaujas jautājumiem Jums vieglāk atbildēt citā veidā (personiski, pa tālruni), lūdzu sazinieties ar mums (Jānis Daugavietis, m.t.: 24664770; e-pasts: janis.daugavietis@lulfmi.lv) vai biedrības “Kundziņsala” pārstāvjiem.

Aptauja izstrādāta projektā “Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas lejtecē” (lzp-2018/1-0446). Projektu īsteno LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, atbalsta Latvijas Zinātnes padome.

Adreses un kontakti:

Projekta lapa Facebook
Biedrība ‘Kundziņsala
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (Mūkusalas iela 3, Rīga, LV-1423, tālr. 67229017;
http://lulfmi.lv)

Saites uz aptaujas anketu:

Latviski: https://ej.uz/AptaujaK
Krieviski: https://ej.uz/OprosK

Dārzinu ainava

11.aprīlī 18.30 Rīgas 72.vidusskolas, Ikšķiles ielā 6, telpās Dārziņu apkaimes iedzīvotāji aicināti uz tikšanos ar Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Oļegu Burovu, nozaru departamentu un citu Rīgas domes izpildinstitūciju vadītājiem un atbildīgajiem darbiniekiem.

2017.gadā Rīgas domē tika apstiprināts Dārziņu apkaimes publiskās infrastruktūras attīstības Tematiskais plānojums, kas atspoguļoja apkaimes iedzīvotāju un Rīgas pilsētas pašvaldības struktūrvienību vienotu skatījumu uz apkaimes teritorijas attīstību ilgtermiņā. Tematiskā plānojuma ierosinātājs – Rīgas Austrumu izpilddirekcija. Būtisku ieguldījumu Tematiskā plānojuma izstrādāšanā un iedzīvotāju viedokļu apzināšanā deva Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība, kas ir viena no aktīvākajām iedzīvotāju biedrībām Rīgas Latgales priekšpilsētā.

2018.gadā tika apzinātas iespējas un saņemtas atbildes par vairāku, apkaimes infrastruktūras tālākai attīstībai būtisku jautājumu īstenošanas gaitu un ieplānotajiem darbiem, par kuriem nozaru departamentu atbildīgie darbinieki pastāstīs tikšanās reizē, kā arī uzklausīs iedzīvotāju viedokļus un priekšlikumus.

Trīsciemieši un citu Rīgas apkaimju iedzīvotāji, kuri vēlas uzlabot dzīvi savā apkārtnē, aicināti noskatīties īsfilmu, kas tapusi, uzsākot Trīsciema biedrības piektās darbības gadu. Filma veidota, lai parādītu mūsu apkaimes skaistumu, tās iedzīvotāju aktivitāti, aicinātu piebiedroties Trīsciema biedrības pasākumiem, kā arī rosinātu pārējās apkaimes rast vienojošu enerģiju savu interešu piepildīšanai. Īsfilma balstīta uz ticamiem faktiem, lomās – Trīsciema iedzīvotāji. Filma tapusi, izmantojot Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrības integrācijas programmas projektu finansējumu. Trīsciema biedrības valde pateicas visiem iesaistītajiem par atbalstu.

“ZINOO” zinātniskais eksperimentu šovs

Svētdien, 17. februārī, plkst. 11.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks mākslinieces Gundegas Evelones “Bērnu pilsētplānošanas darbnīca”, bet plkst. 14.00 ˗ Zinātkāres centra “ZINOO” zinātniskais eksperimentu šovs.

“Bērnu pilsētplānošanas darbnīca” ir nodarbība, kurā, izmantojot dažādus caurredzamus materiālus, sapludināt īsto un iztēloto ainavu. Darbnīcas dalībnieki, pa logu raugoties uz Ziemeļblāzmas parku un Vecmīlgrāvi, varēs to papildināt ar novatoriskiem pilsētbūves ierosinājumiem, fantastiskiem un tikai bērna iztēles jaudas radītiem arhitektūras elementiem. Tas notiks, gleznojot un līmējot uz īpašām, caurspīdīgām virsmām, uz kurām visredzamākajā veidā tiks savienotas iztēles vīzijas ar reālu ainavu.

Nodarbību vadīs māksliniece Gundega Evelone, kura ir arī Kultūras pils “Ziemeļblāzma” 2019. gada laikmetīgo izstāžu programmas vadītāja.

Darbnīca paredzēta bērniem līdz 12 gadu vecumam. Darbnīcas dalībnieku skaits ir ierobežots, tāpēc aicinām pieteikties jau iepriekš pa tālr. 20270966.

Uz nodarbību ieteicams ierasties apģērbā, kuru nebaidāties nosmērēt.

Dalība nodarbībā ir bez maksas.

Plkst. 14.00 kamerzālē notiks Zinātkāres centra “ZINOO” zinātniskais eksperimentu šovs. Tā laikā bērniem tiks demonstrēti eksperimenti ar auksto, šķidro slāpekli, sauso ledu, ar uguni un dūmiem. Eksperimentu veikšanā tiks iesaistīti arī mazie skatītāji.

Ieeja pasākumā bez maksas.

Āgenskalna apkaimes biedrība aicina iedzīvotājus iesniegt priekšlikumus apkaimes uzlabošanai

 

Āgenskalna apkaimes biedrība aicina apkaimes iedzīvotājus iesniegt savus priekšlikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem Āgenskalna publiskajā ārtelpā, vides pieejamībā, apstādījumu uzturēšanā, aktīvās atpūtas zonu pieejamībā bērniem un pieaugušajiem, satiksmes organizācijā, gājēju un velotransporta infrastruktūrā un citās jomās. Āgenskalna apkaimes biedrība pēc priekšlikumu apkopošanas izvērtēs, kurus no tiem kopā ar iedzīvotājiem un pašvaldību ir iespējams sākt īstenot nekavējoties, bet kuru ierosinājumu realizācijai nepieciešama nopietnāka izpēte un saskaņošana.

 

“Iedzīvotāji savas dzīvesvietas apkārtni pārzina vislabāk, tādēļ plānojot un uzsākot apkaimes biedrības aktivitātes, vispirms vēlamies uzklausīt un apkopot Āgenskalna iedzīvotāju priekšlikumus savas apkārtnes uzlabošanai. Tie var būt visdažādākie ierosinājumi, kas dzīvošanu mūsu apkaimē padara patīkamāku, ērtāku, drošāku, piemēram, par jaunu koku stādīšanu, bērnu laukuma ierīkošanu, soliņu uzstādīšanu, gājēju pārejas vai “guļošā policista” izveidošanu. Iedzīvotāju idejas un priekšlikumi var būtiski palīdzēt pašvaldības dienestiem, labiekārtojot apkaimi, tādēļ Āgenskalna apkaimes biedrība iecerējusi cieši sadarboties arī ar Pārdaugavas izpilddirekciju,” skaidro Āgenskalna apkaimes biedrības valdes locekle Inese Roze.

 

Āgenskalna iedzīvotāji savus priekšlikumus līdz šā gada 31. oktobrim aicināti nosūtīt uz Āgenskalna apkaimes biedrības e-pasta adresi agenskalnam@gmail.com. Ar biedrību iespējams sazināties arī sociālajā tīklā Facebook facebook.com/agenskalnam un sociālajā tīklā Twitter twitter.com/agenskalnam.

 

Āgenskalna apkaimes biedrība izveidota šā gada vasarā. To dibinājuši Āgenskalna iedzīvotāji, kuri, iesaistot un aktīvi sadarbojoties ar citiem iedzīvotājiem, vēlas veicināt apkaimes ilgtspējīgu attīstību. Biedrība iecerējusi nodarboties ar Āgenskalna vides un infrastruktūras pilnveidošanu un aizsardzību, veicināt zinātnes, kultūras un mākslas attīstību Āgenskalna apkaimē, darboties kā kontaktpunkts ideju apmaiņai starp pilsoniski aktīviem Āgenskalna iedzīvotājiem, apzināt Āgenskalna apkaimē esošās kultūrvēsturiskās vērtības un sekmēt to saglabāšanu, kā arī īstenot citas aktivitātes.

 

“Rīgas iedzīvotāji arvien biežāk vēlas iesaistīties savas dzīvesvietas, savas apkaimes sakopšanā, sakārtošanā un uzlabošanā. Arī Āgenskalnā pēdējos gados ir pieaugusi pilsoniskā aktivitāte, iedzīvotāji vēlas piedalīties dažādu ar apkaimi saistītu jautājumu lemšanā, dzīves vides kvalitātes uzlabošanā. Apkaimes biedrības izveide ir svarīgs solis, lai iedzīvotāju vēlmes un idejas apkopotu, un ievirzītu daudz organizētākā gultnē nekā tas bijis līdz šim. Par cilvēku ieinteresētību līdzdarboties savas apkaimes attīstībā pārliecinājāmies Āgenskalna tirgus darbības atjaunošanas pasākumos, kuru laikā informējām par biedrības dibināšanu. Biedrība ir atvērta gan jauniem biedriem, gan kopīgam darbam ar apkaimes iedzīvotājiem,” stāsta Āgenskalna apkaimes biedrības valdes priekšsēdētājs Roberts Kārkliņš.

 

Āgenskalna apkaimes biedrība ir kļuvusi par Rīgas Apkaimju alianses biedru. Līdzdalība šajā nevalstiskajā organizācijā stiprina apkaimju biedrību darbības jaudu un pozīcijas, pārstāvot iedzīvotāju intereses komunikācijā ar valsts un pašvaldības iestādēm. Patlaban Rīgas Apkaimju alianses dienaskārtībā ir jautājums par līdzdalības budžetēšanas sistēmas ieviešanu Rīgā, kas ļautu rīdziniekiem lemt par pilsētas budžeta noteiktas daļas izlietojumu.

 

 

 

Noslēgusies aptauja par Rīgas iedzīvotāju apmierinātību ar pašvaldības darbību un pilsētā notiekošajiem procesiem. Pētījumā galvenokārt analizēta rīdzinieku attieksme kontekstā ar Rīgas attīstības programmā definētajiem ilgtermiņa mērķiem un līdz 2020.gadam sasniedzamajiem rādītājiem.

Šogad iedzīvotājiem aptaujas ietvaros tika lūgts nosaukt dzīvošanai pievilcīgākās apkaimes. Aptaujas rezultāti parādīja, ka par vispievilcīgāko iedzīvotāji atzinuši Mežaparku (27,9%), tad seko Centra apkaime (19,6%), Imanta (16,7%) un Purvciems (16,1%). Savukārt starp dzīvošanai nepiemērotākajām iedzīvotāji visbiežāk minējuši Bolderāju (34%), Maskavas forštati (34%) un Ķengaragu (18%).

Aptaujas ietvaros rīdziniekiem tika lūgts nosaukt arī trīs lietas, kas būtu pirmām kārtām jāuzlabo viņu apkaimē. 36% aptaujāto respondentu minējuši vajadzību tomēr papildu uzlabot satiksmes infrastruktūru, 23% norādījuši uz vajadzību veikt pilsētas labiekārtošanu (tai skaitā daudzdzīvokļu namu iekšpagalmu labiekārtošanu, graustu, māju remontu un bērnu laukumu ierīkošanu), 17% minējuši vides jautājumu papildu risināšanu (visbiežāk nosaucot parku un zaļās zonas nepietiekamību).

Lūdzot nosaukt trīs lietas, kas uzlabojušās Rīgā pēdējā gada laikā, 31% respondentu minējuši satiksmes infrastruktūras uzlabošanos (tiek remontētas ielas, uzlabojusies sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāte un gājējiem domātā infrastruktūra), 23% norādījuši, ka tā ir pilsētas labiekārtošana (tai skaitā bērnu laukumu ierīkošanu, atpūtas vietu iekārtošanu un graustu, māju remontu), kā trešo lietu -17% respondentu minējuši vides jautājumu veiksmīgu risināšanu (parki, zaļās zonas, kā arī tīrība un sakoptība pilsētā).

Kopumā vispozitīvāk no iedzīvotāju puses tiek vērtēti tādi pašvaldības darba aspekti kā kultūras pasākumu pieejamība un to norise Rīgā (89%), dabas vides daudzums un kvalitāte pilsētā (86%), sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība (86%) un citi. 2018.gadā (salīdzinot ar iepriekšējo, 2016.gadā veikto aptauju) paaugstinājies iedzīvotāju vērtējums par iespējām iesaistīties pulciņos, amatiermākslas kolektīvos pieaugušajiem (+7%) un iespēju ietekmēt pašvaldības lēmumus (+7%), kā arī par iespējām pārvietoties ar velosipēdu Rīgas pilsētā (+6%); sportošanas un aktīvās atpūtas iespējām apkaimē (+7%); mājokļu kvalitāti Rīgā (+6%); mājokļu piedāvājumu Rīgā (+5%); iespējām iegūt jaunas zināšanas, papildināt savas prasmes/ kompetences (+4%); iespējām saņemt informāciju par pašvaldības darbu (+4%) un iespēju piedalīties pilsētas attīstības plānošanā un lēmumu pieņemšanā, izteikt viedokli (+4%).

Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par tendencēm mājokļa un ikdienas pārvietošanās jomā, kas joprojām izraisa plašas diskusijas, aptaujā tika iekļauti jauni jautājumi. Vaicājot par mājokļa  jautājumu, vairums jeb 74% respondenti atzīmēja, ka  pašlaik dzīvo savā vai savas ģimenes īpašumā. Savukārt jautājot par viedokli vai labāk īrēt vai pirkt nekustamo īpašumu, lai nodrošinātu sevi ar mājokli, vairums jeb 78,2% veica izvēli par labu īpašuma iegādei, nevis īrei.

Tāpat aptaujā tika uzdoti jautājumi, lai noskaidrotu iemeslus, kas mudinātu iedzīvotājus automašīnas vietā vairāk izmantot sabiedrisko transportu, kā populārākie iemesli ieraduma maiņai būtu: lētākas biļetes (38,8%), sabiedriskā transporta kustības ātrums, jeb iespēja nokļūt galamērķī ātrāk nekā ar automašīnu (21,6%), sabiedriskā transporta kursēšanas biežums (13,8%), ērtāki transporta savienojumi (12,6%).

Papildu informācija:

Rīgas iedzīvotāju aptauju organizēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments. Tā norisinājās 2018.gada aprīlī un maijā. Aptauju, kurā tika aptaujāti 2163 respondenti realizēja pētījumu centrs SIA “SKDS”.

Ar aptaujas pilno versiju iespējams iepazīties Stratēģijas uzraudzības sistēmas mājaslapā www.sus.lv sadaļā “Pētījumi”.

Svētdien, 15. jūlijā Rīgas 31.vidusskolas stadionā Vecmīlgrāvja trešajās sporta spēlēs “Vecmīlgrāvis VAR!” par medaļām cīnījās vairāki simti tuvākās apkaimes sportiska dzīvesveida piekritēji. Vislielākā piekrišana jau tradicionāli izrādījās tieši futbolam, bet kopumā sporta spēlēs tikai sadalīti 33 medaļu komplekti –astoņi komandu, divdesmit pieci individuālajās disciplīnās.

“Šī gada sporta spēles aizvadījām Latvijas simtgades zīmē. Vairākos sporta veidos to dalībniekiem bija jāpierādā sevi veselas 100 reizes. Piedaloties šajās disciplīnās, aicinājām sporta spēļu dalībniekus „uzdāvināt Latvijai 100!”. Bija iespēja gan 100 reizes pievilkties, gan 100 reizes pietupties, gan darīt citas lietas 100 reizes. Jāatzīst, ka Vecmīlgrāvja iedzīvotāji Latvijai tās lielajā jubilejā uzdāvināja daudzus, daudzus  simtus, kas mūs, kā organizatorus, ļoti iepriecināja,” saka Vecmīlgrāvja attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Inta Biezā.

Arī pēc šīm sporta spēlēm, kas bija jau trešās, viennozīmīgi jāatzīst, ka vecmīlgrāviešiem ir interese par aktīvu un veselīgu dzīvesveidu un apsveicams ir arī fakts, ka organizatoriem bija izdevies šajās spēlēs iesaistīt daudz jauniešus.

Trešo sporta spēļu medaļas ir atradušas savus saimniekus – sportiskākos, veiksmīgākos un neatlaidīgākos dalībniekus, bet, ja kādam šoreiz nepaveicās, nevajag skumt, jo nākamvasar, nu jau ceturtajās Vecmīlgrāvja sporta spēlēs, būs iespēja revanšēties. Tomēr vēl šovasar, 12.augustā, visi vecmīlgrāvieši un viesi tiek aicināti uz tradicionālajiem Mīlgrāvja krastmalas svētkiem, kuri tāpat kā sporta spēles notiek, pateicoties Vecmīgrāvja attīstības biedrības veiksmīgajai sadarbībai ar Rīgas brīvostas pārvaldi, kuri ir šo pasākumu atbalstītāji.

 

 

Š.g. 23. maijā Rīgas Apkaimju alianse (RAA), kura apvieno 10 aktīvākās Rīgas apkaimju biedrības, bija aicinājusi medijus un citus interesentus uz savu pirmo preses brīfingu, kura laikā alianses valdes locekļi – Alija Turlaja, Kaspars Spunde, Igors Roms un Māris Jansons iepazīstināja auditoriju ar organizācijas mērķiem un uzdevumiem, kā arī atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem.

Kopumā vērojama situācija, ka pilsoniskā sabiedrība Rīgā pēdējos gados ir būtiski augusi. Rīdzinieki arvien vairāk pieskata un seko līdzi pilsētā notiekošajiem procesiem un meklē atbildes uz jautājumiem, kas tieši skar dzīves kvalitāti pilsētā. Šo līdzdalības procesu lielā mērā stimulē un nodrošina aktīvas iedzīvotāju kopienas apkaimēs, kuras ikdienā nodarbojoties ar savas apkaimes dažādu sadzīvisku, visbiežāk infrastruktūras, drošības, mobilitātes, dažādu pakalpojumu pieejamības jautājumu risināšanu, rīko saliedējošus pasākumus, kā arī veic iedzīvotāju pilsonisku aktivizēšanu.

Par galveno tēzi RAA valdes priekšsēdētāja A.Turlaja izvirzīja redzējumu par aliansi kā Rīgas domes stratēģisko partneri: “Uzskatām, ka Rīgas apkaimju biedrības kā apkaimju vajadzību vislabākie pārzinātāji un vietējās kopienas līderi ir līdz šim par maz novērtēts, bet būtisks Rīgas pašvaldības stratēģiskais partneris, kas ļauj pilsētu plānot efektīvi un ilgtspējīgi. Šis ir lielisks resurss jebkurai gudrai pilsētas pārvaldei, lai nodrošinātu pilsētas attīstību un veidot tādu pilsētu, lai cilvēki šeit gribētu dzīvot un uzņēmēji darboties!”.

Ikviena apkaimes biedrība ir tuvāk stāvoša iedzīvotājiem nekā jebkura cita pašvaldības vai valsts struktūra. Tāpēc var droši uzskatīt, ka caur apkaimju biedrībām var tikt realizēts tiešajai demokrātijai pietuvināts pilsētas pārvaldes modelis, kur iedzīvotāji aktīvi un regulāri piedalās savas pilsētas veidošanā un attīstībā. RAA uzskata, ka tieši šādi jāattīstās pilsoniskai sabiedrībai, nevis tikai reizi četros gados jāpiedalās (ja vispār) pašvaldības vēlēšanās. Turklāt pašreiz esošais līdzdalības formāts, kas tiek izmantots pilsētas plānošanā, t.s., sabiedriskās apspriešanas, nav uzskatāmas par sabiedrības līdzdalību. Pēc būtības tā ir vien sabiedrības informēšana, bet ne iesaiste.

Kā vienu no primārajiem uzdevumiem RAA uzskata nepieciešamību stiprināt apkaimju biedrību kapacitāti, lai tās varētu vēl produktīvāk un kvalitatīvāk (bez aktīvistu izdegšanas) darboties kā komunikators starp iedzīvotājiem un pašvaldību, pildot partnera lomu. “Mēs aicināsim pašvaldību domāt, un esam gatavi kopā atrast labāko veidu, kā atbalstīt, ta­­jā skaitā arī finansiāli, kopienu darbu Rīgā”, teic A. Turlaja.

Vienlaikus ir jāpanāk procesa vienkāršošana, saskaņojot iedzīvotāju un kopienu iniciatīvas. Apkaimju biedrības īsteno projektus, kas ir 100% vērsti uz iedzīvotāju labumu, taču bieži vien prasa pārāk daudz administratīvo resursu. Tāpēc RAA rosina, ka Rīgas pašvaldībā jābūt vienai saziņas personai, kura ciešā sadarbībā ar apkaimēm koordinē iniciatīvu projektus un veic saskaņošanas procedūras starp departamentiem, patstāvīgi apstrādā informāciju un nodod to tālāk, panākot vajadzīgo rezultātu. Tas prasītu pilnībā mainīt sadarbības kultūru starp Rīgas domes departamentiem, kā arī lauzt esošo neefektīvo informācijas apmaiņas un saskaņošanas sistēmu, kuras dēļ daudzi iedzīvotāji nespēj īstenot iniciatīvas, jo pietrūkst zināšanas un laika, kā arī rodas dažādi šķēršļi, ar kuriem tie nav bijuši gatavi saskarties.

RAA iestājas par lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu Rīgas pilsētas pašvaldībā un vēlas deleģēt apkaimju līderus dažādās Rīgas domes konsultatīvajās padomēs, darba grupās. Ir jāpanāk vienošanās ar pašvaldību par iedzīvotāju pārstāvniecību pie lēmumu pieņemšanas – tas nozīmē, ka apkaimju ekspertu viedoklis ir obligāti ņemams vērā pirms jebkuras nozīmīgas ieceres pilsētā, turklāt tās pirmsprojekta stadijā.

Daļa no pašvaldības budžeta ir jānovirza biedrību un iedzīvotāju lemšanai par tā izlietojumu: pirms ikgadējā pilsētas budžeta veidošanas procesa, katrai Rīgas izpilddirekcijai būtu jāaicina apkaimju biedrības sniegt savus priekšlikumus attiecībā uz prioritāri nepieciešamajiem uzlabojumiem savā apkaimē. Veidi un instrumenti, kādā veidā nodokļu maksātāju nauda tiek ieguldīta apkaimēs, ir dažādi. Viens no jau izskanējušajiem variantiem ir rēķināt pēc katras apkaimes nomaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoma, un noteiktu daļu novirzīt projektiem attiecīgajās apkaimēs.

Tāpat viens no RAA uzdevumiem būtu jaunā līmenī attīstīt sadarbību ar Latvijas mācībspēkiem dažādu pētījumu veikšanai par apkaimju dzīves kvalitāti, vidi, ekonomiku un citiem jautājumiem. Bieži vien pietrūkst elementāra statistika un arī padziļināti pētījumi, kas varētu palīdzēt veidot argumentācijas bāzi vai atrast labākos risinājumus dažādām ar pilsētvides tēmām saistītos projektos.

Savā turpmākajā darbībā RAA visiem iespējamiem veidiem centīsies sekmēt jaunu Rīgas apkaimju biedrību veidošanos, it sevišķi tādās lielapdzīvotās apkaimēs kā Pļavnieki, Purvciems, Imanta, Zolitūte un Ziepniekkalns.  Tādēļ vairākas reizes gadā tiks organizēti atvērtie pasākumi, kuros satikties aktīvistiem un apmainīties ar pieredzi. RAA aicina visus interesentus, kuri vēlas dibināt apkaimju biedrības, droši vērsties pēc palīdzības un konsultācijas, rakstot epastu uz rigas@apkaimjualianse.lv vai zvanot pa tālruni 26446757. Organizācija ir atvērta arī jaunu alianses biedru uzņemšanai, par kuru var kļūt ikviena Rīgas apkaimes biedrība.

 

Rīgas Apkaimju alianse ir nevalstiska bezpeļņas organizācija, kura dibināta ar mērķi līdzdarboties Rīgas pilsētas ilgtspējīgā attīstībā, dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā un rīdzinieku dzīves vides kvalitātes uzlabošanā, kā arī labas pārvaldības principa īstenošanā Rīgas pilsētas pašvaldības un valsts iestāžu un iedzīvotāju attiecībās. Rīgas Apkaimju aliansi 2018. gada sākumā nodibināja desmit Rīgas apkaimju biedrības: Asociācija Latgales priekšpilsētas attīstībai, biedrība “Berģinieki”, biedrība “Brasa”, biedrība “Kundziņsala”, Čiekurkalna attīstības biedrība, Mangaļsalas iedzīvotāju biedrība, Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība, Sarkandaugavas attīstības biedrība, Teikas apkaimes biedrība, Vecmīlgrāvja attīstības biedrība.