Arhīvs birkai: Vide

Rīdzinieki aicināti paust viedokli par plānotajām izmaiņām atkritumu apsaimniekošanā

Rīgas pašvaldība sagatavojusi izmaiņas saistošajos noteikumos par atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā, kas paredz veicināt dalīti vākto atkritumu šķirošanu un ieviest obligātus bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) konteinerus pie daudzdzīvokļu mājām, kā arī nosaka stingrākus noteikumus atkritumu konteineru izvietošanai.

Par iecerētajām izmaiņām rīdzinieki aicināti līdz 14. augustam paust viedokli pašvaldības mājaslapā https://www.riga.lv/lv/saistoso-noteikumu-projekti/grozijumi-rigas-domes-2019gada-29novembra-saistosajos-noteikumos-nr-87-par-sadzives-atkritumu-apsaimniekosanu-rigas-pilseta

Pēc sniegto viedokļu apkopošanas un izvērtēšanas noteikumu projekts tiks vērtēts Mājokļu un vides komitejas sēdē.

“Gan nesen saņemtais Eiropas Komisijas agrīnais brīdināšanas ziņojums, gan atkritumu poligonu piepildīšanās rādītāji, gan vienkārši veselais saprāts rāda, ka bioakritumu dalītajai vākšanai ir jābūt pieejamai arī daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem. Šo atkritumu dalītā vākšana ir modernas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pamats. Tajā pašā laikā ir svarīgi arī sakārtot pilsētvidi, novēršot atkritumu konteineru izvietošanu tiem nepiemērotās vietās,” uzsver Rīgas domes deputāte, Atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja Mairita Lūse.

Saistošo noteikumu mērķis ir veicināt bioatkritumu dalīto vākšanu. Bioloģiski noārdāmie atkritumi ir aptuveni 30% no visiem sadzīves atkritumiem, bet patlaban dalīti savāktie bioatkritumi ir tikai 2% no visiem atkritumiem. Lai veicinātu šo atkritumu dalīto vākšanu, saistošie noteikumi paredz, ka daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājiem būs pienākums nodrošināt arī bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanu pie daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi un tajās ēkās, kurās atrodas atkritumu radītāji, kas darbojas kādā no pārtikas piegādes ķēdes posmiem, ja šie atkritumu radītāji to pieprasa. Pieņemot līdzīgu lēmumu un nosakot kā obligātus konteinerus vieglā iepakojuma un stikla vākšanai, Rīgai izdevās palielināt dalīti vākto atkritumu apjomu, kas nu jau pārsniedz 30%.

Saistošajos noteikumos jau ir iestrādāta prasība, ka atkritumu radītājiem, kas darbojas kādā no pārtikas piegādes ķēdes posmiem, ir pienākums dalīti vākt BNA. Ir daļa pārtikas ķēdes dalībnieku, kuru telpas atrodas daudzdzīvokļu namu pirmajā stāvā un ir saņemtas sūdzības, ka ir grūti vienoties ar namu apsaimniekotājiem par konteineru uzstādīšanu, tāpēc saistošajos noteikumos tiek iekļauta papildu prasība attiecībā uz pārtikas ķēdes dalībniekiem.

Ņemot vērā, ka šobrīd BNA konteineru uzstādīšana ir brīvprātīga un līdz ar to dalīti savāktais apjoms ir zems, ir nepieciešams šo prasību iestrādāt saistošajos noteikumos, lai veicinātu dalīti savāktā apjoma pieaugumu. Līdz ar dalīti savāktā atkritumu apjoma pieaugumu, samazināsies apglabājamo atkritumu apjoms un palielināsies resursu izmantošanas efektivitāte, radot pozitīvu ietekmi uz vidi.

Prasības attiecas uz daudzdzīvokļu mājām, jo tajās dzīvo visvairāk iedzīvotāju. Privātmājās pastāv arī BNA kompostēšanas iespēja, kas visbiežāk nav pieejama daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem. Saistošie noteikumi tiek papildināti arī ar skaidrojumu, kas ir bioloģiskie atkritumi.

Saistošo noteikumu mērķis arī ir veicināt pārskatāmu tekstilmateriālu plūsmu un apsaimniekošanu pašvaldībā, iesaistot gan atkritumu apsaimniekotājus, gan sabiedriskā labuma organizācijas. Ņemot vērā, ka pašvaldības teritorijā tekstilmateriālus vāc arī labdarības organizācijas, saistošajos noteikumos tiek iestrādāts punkts par prasībām attiecībā uz tekstilmateriālu konteineru izvietošanu, lai pašvaldība varētu veikt pilnvērtīgu uzraudzību par savākto tekstilmateriālu daudzumu un lai novērstu to, ka negodprātīgi komersanti izvieto konteinerus pašvaldības teritorijā.

Tāpat plānots veicināt sakoptāku apkārtējo vidi, izbūvējot atkritumu konteineru novietnes. Bieži tiek saņemtas sūdzības, ka atkritumu konteineri atrodas zaļajā zonā vai pārāk tuvu mājas fasādei, logiem. Konteineru novietnēs mētājas atkritumi vai konteineri netiek novietoti atpakaļ vietā pēc to iztukšošanas. Tāpat arī tiek saņemtas sūdzības par nepiederošām personām, kuras izmet atkritumus daudzdzīvokļu namu atkritumu konteineros.

Ņemot vērā visas šīs sūdzības, saistošajos noteikumos ir iestrādāta prasība izbūvēt atkritumu konteineru novietnes pie daudzdzīvokļu mājām uz cieta seguma, ar jumtu un ierobežotu piekļuvi tikai konkrētās mājas iedzīvotājiem un atkritumu apsaimniekotājam. Konteineriem būs jāatrodas vietā, kur var netraucēti piekļūt atkritumu apsaimniekotāja specializētais transportlīdzeklis, lai nebojātu apkārtējo infrastruktūru. Šādas prasības veicinās vides sakopšanu un vizuāli estētiskāku izskatu atkritumu konteineru novietnēm.

Saistošie noteikumi paredz retāku un vienkāršotu obligāto nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanu. Noteikumi arī tiek papildināti ar minimālo izvešanas biežumu dalītajiem sadzīves atkritumiem.

Noteikumu projekts arī paredz samazināt prasības degvielas uzpildes stacijām attiecībā uz atkritumu dalītās savākšanas punktu izveidi: atcelt šo prasību tajās degvielas uzpildes stacijās, kurās nav operatoru, jo nav, kas uzrauga atkritumu konteinerus un to piepildījumu, kā arī rodas risks ļaunprātīgam rīcībām, piemēram, konteineru dedzināšana; noteikt prasību uzstādīt tikai vieglā iepakojuma konteineru.

Tāpat plānotās izmaiņas paredz atkritumu apsaimniekotājiem reaģēt uz nekustamā īpašuma lietotāja, valdītāja, īpašnieka, apsaimniekotāja vai pilnvarotās personas ziņojumu par nepieciešamību izvest atkritumus ārpus ierastā grafika. Pēc atkritumu apsaimniekotāju lūguma, tiks noteikts ilgāks laiks lielgabarīta un būvgružu atkritumu izvešanas pieteikumu apstrādei, lai varētu laicīgi un optimāli ieplānot izvešanas laiku, ņemot vērā jau izveidotos izvešanas grafikus.

Juglas ezerā ielaidīs zandartu mazuļus

Trešdien, 2. augustā, Juglas ezerā notiks kārtējā zivju resursu papildināšana un ūdenstilpē mītošajai zivju saimei pievienosies 27 000 zandartu mazuļu, informē Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

Zivju mazuļi tiks piegādāti no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta” BIOR” zivju audzētavas “Tome’’.

Mazo zandartu iegādi un ielaišanu Juglas ezerā departaments 8308 eiro apmērā finansē no līdzekļiem, kas iegūti, iekasējot maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē.

Ielaižamo zivju konkrēto sugu un daudzumu departaments saskaņo ar Institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamentu, kura darbības mērķis ir zinātnisko pamatu veidošana Latvijas ūdeņos, Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un iekšējos ūdeņos esošo zivju ilgtspējīgai izmantošanai.

Zandartu mazuļu jaunās dzīves sākuma brīdī Juglas ezerā kopā ar pašvaldības pārstāvjiem un departamenta speciālistiem klāt būs pārstāvji no Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts vides dienesta un zinātniskā institūta “BIOR”.

Zandartu mazuļu ielaišana notiks 2. augustā plkst. 11:30 pie Juglas ezera piestātnes – https://ej.uz/wt11

Rīgas Meži aicina sabiedrību izteikt viedokli par plānotiem Šmerļa meža kopšanas darbiem

Ceturtdien, 27.jūlijā, SIA “Rīgas meži” Šmerļa mežā rīkoja sabiedrisko apspriedi, un iepazīstināja interesentus ar plānotajiem Šmerļa meža kopšanas darbiem. Tie paredzēti 2023.gada rudenī – 2024.gada pavasarī (izņemot putnu ligzdošanas laiku).

Vienlaikus, lai uzklausītu pēc iespējas plašāku viedokli, “Rīgas meži” aicina sabiedrību līdz 11.augustam (ieskaitot) sniegt argumentētus priekšlikumus par meža plānoto kopšanu.

Priekšlikumi tiks izvērtēti, kā arī ievērojot mežaudzes ilgtermiņa attīstību, iespēju robežās, t.sk. konsultējoties ar to iesniedzējiem, iestrādāti Šmerļa meža ainavu dizaina plānā.

“Rīgas mežu” Rīgas mežniecības mežzinis Modris Martinovs iepazīstināja ar meža kopšanas mērķiem, plānotajiem darbiem un to gaitu. Viņš īpaši uzsvēra, ka mežaudzes kopšanas galvenie mērķi ir saglabāt dabas vērtības, atbrīvot mežu no invazīvām un tā attīstību traucējošām sugām, veicināt meža dabisku atjaunošanos, īpašu uzmanību pievēršot tam, ka Šmerļa mežs ir urbānais jeb pilsētas mežs un viens no tā būtiskākajiem uzdevumiem ir būt daļai no Rīgas “plaušām”.

Tāpat M.Martinovs uzsvēra, ka uzņēmums turpinās operatīvi informēt sabiedrību par meža kopšanas gaitu. Šim nolūkam uzņēmuma Facebook kontā ir radīta īpaša mirkļbirka – #ŠmerļaMežaKopšana. Tā ļaus interesentiem ātri un nepastarpināti iegūt aktuālāko informāciju.

Savukārt pēc darbu noslēguma – 2024.gada vasarā / rudenī, meža apmeklētāju ērtībām plānots ierīkot atpūtas vietas, izvietojot soliņus. Savukārt, lai novērstu meža izbraukāšanu un atkritumu izgāšanu, uz atsevišķiem iebraucamajiem ceļiem plānots uzstādīt barjeras, kā arī mežā izvietot video novērošanas kameras.

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Teikas punkta apkaimju koordinatore Daiga Mežale, runājot ar apkaimes iedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem, akcentēja rekreācijas iespēju pilnveidi – soliņi atpūtai, ērti un gludi celiņi, kā arī virziena norāžu nepieciešamību, īpaši cilvēkiem, kuri nav no tuvējās apkaimes.

Kopumā D.Mežale atzinīgi novērtēja Teikas punkta sadarbību ar uzņēmuma Rīgas mežniecību, ikdienā kopīgi risinot iedzīvotājiem aktuālus jautājumus, t.sk. kritušu koku novākšanu un atkritumu savākšanu.

Vēl apspriedes laikā tika pausti viedokļi, kas, piemēram, saistīti ar pilsētas un transportlīdzekļu trokšņu slāpēšanas uzlabošanu, ko nodrošinātu buferjosla ap mežaudzi; bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu; pēc iespējas dabiskāka meža saglabāšanu; iebraukšanas aizlieguma zīmju uzstādīšanu; mazgabarīta tehnikas izmantošanu darbu laikā un koka vairoga brauktuvju jeb zemsedzes paliktņu izmantošanu.

Izskanēja arī interese par atkritumu urnām, vienlaikus izprotama ir “Rīgas mežu” pieeja – “ko mežā ienes, to aiznes”. Tāpat iedzīvotājiem svarīgi jautājumi, kas saistīti ar suņu pastaigām mežā.

Tika pausta interese arī par mežu ekosistēmu pakalpojumu pieejamību šajā teritorijā, kā arī viedoklis, ka šai mežaudzei jānosaka dabas lieguma statuss, kas jau ir vairāku organizāciju kompetencē u.c.

Jau vēstīts, ka 2023.gada rudenī SIA “Rīgas meži” plāno uzsākt meža kopšanas darbus Šmerļa mežā (starp Kvēles, Murjāņu un Malienas ielām). Tie tiks veikti atbilstoši šim mežam speciāli izveidotam meža ainavu dizaina plānam, kurā ņemtas vērā konkrētās teritorijas vērtības, kā arī atbilstoši uzņēmuma “Meža apsaimniekošanas plānam” (MAP). Šajā plānā lielāka nozīme piešķirta bioloģiski vērtīgu, dabas un rekreācijas teritoriju saglabāšanai, bet samazinātas intensīvā mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas.

Par plānotajiem darbiem Šmerļa mežā:

  • Darbu mērķis: meža ainavas izkopšana un dažādošana; dažāda vecuma koku kopšana; konkurences mazināšana priedēm, īpaši vecākajām; mežaudzes retināšana; invazīvo koku un krūmu izzāģēšana; pameža kopšana; bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.
  • Darbu plānotais laiks: 2023.gada rudens – 2024.gada pavasaris (darbi netiks veikti putnu ligzdošanas laikā).
  • Darbu platība un veids: ap 70 ha; – kopšanas cirte (zili strīpota) un izlases cirte (zaļi strīpota).
  • Darbu plānotā secība: ceļu sakārtošana atbilstoši transporta vajadzībām (jau veikta); pameža tīrīšana; koku ciršana; materiālu izvešana; zaru un ciršanas atlieku izvešana; ceļu sakārtošana. Darbi var notikt vienlaikus, pakāpeniski vai neatbilstošu laikapstākļu dēļ var tikt uz laiku apturēti.

Šmerļa meža apmeklētāji darbu laikā aicināti ievērot drošības prasības un pārvietošanās ierobežojumus!

Kopjamajā meža masīvā, izvērtējot dabas vērtības un plānojot darbus, identificētas vairākas teritorijas:

  • Bioloģiski vērtīga teritorija (rozā krāsā). Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, šajā teritorijā mežizstrādes darbi nenotiks (114.kvartāla 3.nogabals).
  • Rekreācijas teritorijas jeb pamata zona (dzeltenā krāsā). Te meža kopšanas darbus plānots veikt divos veidos – kopšanas cirte un izlases cirte.

Šajās teritorijās mērķis ir izretināt mežaudzi, tādejādi radot paliekošajai audzei labvēlīgākus augšanas apstākļus – mazināt konkurenci par barības vielām, palielināt audzes noturību pret tādiem apkārtējās vides apstākļiem kā, piemēram, sniegs un vējš.

Veicot kopšanas un izlases cirtes rekreācijas teritorijas pameža stāvā (līdz 6 metru augstumam) tiks izcirsti priežu mežam neraksturīgie un invazīvie pameža krūmi un koki, piemēram, vārpainā korinte (Amelanchier spicata), parastā kļava (Acer platanoides). Bet netiks izcirstas lazda, mežābele, kadiķis.

Šāda pameža kopšana notiks arī turpmāk, ik pa 2-3 gadiem, atkarībā no aizzelšanas ātruma.

Rekreācijas teritorijas valdaudzē un mežaudzes zemākajā stāvā tiks izcirsta lielākā daļa traucējošu lapu koku, izņemot ozolus, liepas, kā arī atsevišķas ainaviskas kļavas un bērzus. Pamatā tiks retināta arī priežu audze, primāri izcērtot atpalikušos, slimību bojātos un invadētos kokus.

  • Reljefs (rozā iesvītrota teritorija). Šeit mežizstrāde netiks veikta. Šīs vietas ir izteiktas reljefa formas, kuras tiks dabā tiks akcentētas un kur tik veidota ainava, izzāģējot tām apkārt esošo pamežu un atbrīvojot lielās priedes.

Izceltajā reljefa teritorijā ir daudz atsevišķi kalniņi, pauguri, ieplakas. Piemēram: Dzeguzeņu kalniņš, Zābakkalniņš, Skaistā lauce, Saliņleja, Dzeguzeņu lauce, Žagatiņu kalniņš, Staipekļu kalniņš, Augstā kāpa u.c.

Katram reljefa teritorijas objektam ir savs stāsts par to, kā tas ieguvis nosaukumu. Piemēram, Augstā kāpa, kas atrodas 114.kvartālā, nosaukumu ieguva, jo tā ir Šmerļa meža augstākā kāpa, kurai ir divas virsotnes. Tās paceļas aptuveni 16 metrus virs jūras līmeņa.

  • Atvērumi (sarkans aplis ar punktu). Kopjot mežaudzi, tiks izveidoti divi līdz 0,2 ha lieli atsevišķi atvērumi, kur tiks izcirsti visi koki un krūmi. Atvērumiem izvēlētas vietas, kur tie jau dabiski ir sākuši veidoties.

Meža atvērumu mērķis ir radīt apstākļus, lai dabiski atjaunotos priede, kā arī radīt nepieciešamos apstākļus stabilas, dažāda vecuma mežaudzes izveidei ilgtermiņā.

Savukārt nākamā gada pavasarī, lai veicinātu priežu sēklu dabisku nonākšanu un iesēšanos minerālaugsnē, atvērtumos plānota augsnes virskārtas viegla skarificēšana jeb uzirdināšana. Turpmāk, lai mazinātu konkurenci jaunajiem kociņiem, atvērumos plānota pameža tīrīšana – lakstaugu un krūmu pļaušana.

Plānojot meža kopšanas darbus Šmerļa mežā, izmantota arī Aivara Jakoviča grāmata “Šmerlis – Rīgas ekotūrisma ceļvedis”, Rīga, Jumava, 2012.

Par Šmerļa mežu un tā dabas vērtībām:

  • Šmerļa mežs atšķiras no citiem galvaspilsētas meža masīviem ar to, ka te saglabājušās ap 200 gadus vecas priežu audzes.
  • Šmerļa smiltājos pārsvarā aug sausieņu meži, kuros dominē parastā priede (Pinus sylvestris). No mežaudžu tipiem šeit pamatā sastopams mētrājs un lāns, nelielās platībās ir arī sils.
  • Tāpat šajā mežā ir vislielākā bioloģiskā daudzveidība Rīgas centra tuvumā. Proti, Šmerļa mežā aug ap 300 dažādas augu un lakstaugu sugas.

Īpaši akcentējamas ir vairākas Šmerļa mežam raksturīgas dabas vērtības:

  • Mežciema lielā priede: lai arī tā ir nokaltusi, bet joprojām priedei ir vērtība. Tā tiks sakopta un saglabāta bioloģiskajai daudzveidībai – mājvieta dažādām kukaiņu sugām. Priede atrodas 113.kvartāla 2.nogabalā, pie 115.kvartāla robežstigas, ejot no Malienas ielas pa stigu, ap 250 soļi ZA virzienā. Priedes stumbra apkārtmērs ap 3,2 metri;
  • Dižpriede: tā atrodas kāpu grēdā pie taciņas, 108.kvartāla 4.nogabala centrālajā daļā. Priedes stumbra apkārtmērs ap 2,5 metri;
  • Raganu ieleja: no visām pusēm ar kāpu vaļņiem ieskauta ieplaka. Iespējams, ka nosaukums saistīts ar netālā Dambjapurva ezera otru nosaukumu – Raganu ezers. Raganu ieleja atrodas 114.kvartāla 6.nogabalā;
  • Raganu ielejas pirmā priede: Raganu ielejas uzkalniņa virsotnē (114.kvartāla 6.nogabala centrālā daļa). Priedes stumbra apkārtmērs ap 2,30 metri;
  • Raganu ielejas otrā priede: Raganu ielejā, ap 10 soļi no taciņas (114.kvartāla 6.nogabala centrālā daļa). Priedes stumbra apkārtmērs ap 1,3 metri;
  • Bijusī kokaudzētava: vēsturiski Šmerļa mežā bija kokaudzētava (114.kvartāla 3.nogabals). Tajā audzētas liepas, kas tur iepriekš iestādītas un aug joprojām. Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, šajā vietā mežizstrādes darbi nenotiks.

Nosaukumu mežs ieguvis no Šmerļa muižiņas, kas bijusi tagadējās Brīvības gatves malā – blakus vietai, kur tagad ir Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. Senāk šo mežu mēdza dēvēt par Šmerļa kāpām vai Šmerļa priedēm.

Šmerļa meža kopšana

Meža kopšana notiks tikai teritorijās, kuras ir iekļautas MAP – “Rīgas pašvaldības meži Rīgas pilsētas teritorijā 2018. – 2026” (108., 113., 114.kvartāli). Pārējā Šmerļa meža daļā kopšanas darbi netiek plānoti.

Darbu mērķis ir radīt meža apmeklētājiem ainavu ar dažādiem ainavas elementiem. Proti, saglabāt gan neskartas vietas, kur patverties meža dzīvniekiem, gan īpaši izcelt kādas reljefa formas, piesaistot apmeklētāju skatus un dažādojot meža vizuālo izskatu.

Tāpat darbu mērķis ir mežaudzes retināšana, invazīvo koku un krūmu izzāģēšana, pameža kopšana, rūpes par bioloģisko daudzveidību, kā arī konkurences mazināšana priedēm, īpaši vecākajām, tādējādi paildzinot to dzīves ilgumu. Priedēm, jo īpaši vecākām, ir nepieciešama gaisma ne tikai galotnes daļai, bet arī stumbriem. Meža kopšana un konkurences mazināšana priedēm ir svarīga arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un attīstībai, radot labvēlīgus apstākļus dažādu sūnu un ķērpju augšanai, kas savukārt ir svarīga ekosistēma dažādiem kukaiņiem. Piemēram, priežu sveķotājkoksngrauzim (Nothorhina punctata). Suga ir visnotaļ prasīga pret dzīves apstākļiem – apdzīvo tikai vecas (parasti vecākas par 150 gadiem) priedes ar biezu mizu, kas ir saules apspīdētas.

Rītabuļļu pludmalē notiks talka Tatārijas salāta izplatības ierobežošanai

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta darbinieki, Dabas aizsardzības pārvalde un vides draugi jau ceturto gadu rīko talku, lai cīnītos ar skaisto, bet nevēlamo augu jūras piekrastē – Tatārijas salātu.

Tatārijas salāta ierobežošanas talka notiks 21. jūlijā no plkst. 10.00 līdz 13.30 Rītabuļļos. Talciniekus nodrošinās ar darba cimdiem un maisiem, kā arī ūdeni un uzkodām. Tatārijas salātam raksturīga gara mietsakne un jāuzmanās no sulas, kas var iztecēt no auga tā novākšanas laikā, tāpēc talkas dalībnieki aicināti izvēlēties atbilstošu apģērbu.

  • Tikšanās vieta: plkst. 10:00 Rītabuļļu pludmales stāvvietā (Dzinatara ielā) – atrašanās vietu kartē skatīt – Šeit
  • Lai piedalītos talkā un lai organizatori varētu plānot darbus, līdz 19. jūlijam talkas dalībnieki aicināti pieteikties, aizpildot pieteikšanās veidlapu – Šeit

PAR TATĀRIJAS SALĀTU

Tatārijas salāts ir svešzemju suga, kas izplatījusies Baltijas jūras piekrastē un sāk veidot lielas audzes dabas parka “Piejūra” teritorijā, tostarp Rītabuļļu – Daugavgrīvas pludmalē. Šis augs, kas sastopams galvenokārt valsts austrumos un vidusdaļā, pieder pie invazīvas un agresīvas sugas, kas apdraud Latvijas bioloģisko daudzveidību.

Tatārijas salāts ir aptuveni 60 centimetru garš daudzgadīgs lakstaugs, kura zilganzaļās, rukolveidīgās lapas un zili violetie ziedi nereti priecē atpūtniekus Rīgas līča piekrastē, tomēr auga straujā izplatība izteikti nomāc vietējos augus un var radīt neatgriezenisku ķēdes reakciju uz apkārtējo pludmales vidi un mainīt piejūras biotopu struktūru.

Tatārijas salāts ir konstatēts starp tādām Latvijas kāpās pastāvošām sugām, kā smiltāju kāpu niedre, biezlapainā sālsvirza, smiltāju kāpu kviesis, bet pelēkajās kāpās tas aug starp lauku vībotni, kāpu auzeni un smilts grīsli.

PAR PROJEKTU

Dabas parka “Piejūra” teritorijā no 2016.-2020. gadam tika īstenots projekts LIFE CoHaBit – Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā. Dabas parka teritorija plešas no Vakarbuļļiem līdz Inčupei, trīs pašvaldību robežās – Rīgā, Carnikavas novadā un Saulkrastu novadā. Šajās teritorijās projekta gaitā tika veikta ES nozīmes piekrastes biotopu un sugu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu ieviešana. Aktivitātes tika vērstas galvenokārt uz jūras piekrastes kāpu biotopu t.sk mežainu piejūras kāpu, vai dabisku boreālo mežu, priekškāpu, embrionālo kāpu, palienu zālāju un piejūras zālāju aizsardzību.

Viena no nozīmīgām problēmām dabas parkā ir invazīvo sugu izplatīšanās piekrastes biotopos. Projekta gaitā veikti vairāki pasākumi, lai ierobežotu tādu invazīvo sugu izplatību kā Tatārijas salāts, krokainā roze, vārpainā korinte, Kanādas zeltgalvīte.

Pēc projekta beigām nepieciešams darbu turpināt, lai biotopu stāvoklis arī turpmāk uzlabotos. Tāpēc Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde aicina LIFE CoHaBit projektā iesaistītos un jebkuru, kuram nozīmīga dabas aizsardzība, uz Tatārijas salāta ierobežošanas talku Rītabuļļos.

Rīgas ostā ieradīsies Francijas jūras pētniecības jahta “Tara”

Francijas vēstniecība un Francijas institūts Latvijā sadarbībā ar Rīgas domi un Latvijas Hidroekoloģijas institūtu aicina trešdien, 21. jūnijā, Andrejsalas jahtu piestātnē no plkst.19.30 muzikālās noskaņās sagaidīt Francijas pētniecības jahtu “Tara”.

Fonds Tara Océan ir pirmais Francijas sabiedriskā labuma fonds, kura darbības centrā ir pasaules okeāns un kas attīsta atvērto zinātni, veicot nebijušus un inovatīvus pētījumus klimata pārmaiņu un to radīto seku prognozēšanai. Ar augsta līmeņa zinātnisku pētījumu palīdzību tas uzrunā jauno paaudzi, mobilizē politiķus un nodrošina valstīm piekļuvi jaunām zināšanām.

Ekspedīcijas Tara Europa, kas rīkota zinātniskā projekta TREC (Traversing European Coastlines) gaitā, mērķis ir pētīt zemes-ūdens saskares vietu, kur dabas daudzveidības sastopas ar dažādu piesārņojumu.

Atstājot Bretaņas ostu aprīlī, jahta “Tara” veic 25 520 km garu ceļojumu vispirms uz ziemeļiem, jūnijā-jūlijā kuģojot Baltijas jūrā, lai rudenī atkal dotos uz Eiropas dienvidiem gar Norvēģiju un Britu salām. Šī ekspedīcija ļauj veikt virkni zinātnisku eksperimentu, lai labāk izprastu mijiedarbību starp dabas daudzveidību, rūpniecību, kultūru un mantojumu dažādās ostās un piekrastes ekosistēmās.

VAKARA PROGRAMMĀ:

  • Jahtas “Tara” komandas stāstījums par savu pētniecības programmu un mikroskopa Curiosity pētījumu prezentācija. Fonds Tara Océan ir radījis mikroskopu Curiosity, kas ļauj vienkārši, izklaidējoši un interaktīvi ieraudzīt neredzamos Okeāna iedzīvotājus un padara okeanogrāfiju pieejamu un aizraujošu visiem interesentiem.
  • Latvijas Hidroekoloģijas institūta doktorantes Anetes Fedorovskas stāstījums par Baltijas jūru, kura ar video un foto palīdzību iepazīstinās ar Baltijas jūras zemūdens pasauli un tās iemītniekiem, kuri saskatāmi arī ar neapbruņotu aci un pārsvarā uzturas jūras gruntī.
  • Mākslinieces un pētnieces Robertinas Šebjaničas stāstījums par radošo darbu uz “Taras” klāja. R. Šebjaničas darba pamatā ir pētīt ūdens vides bioloģisko, (ģeo)politisko un kultūras realitāti un cilvēces ietekmi uz citiem organismiem. Viņas projekti aicina izstrādāt empātiskas stratēģijas, kuru mērķis ir atzīt citu (necilvēku) sugu tiesības.
  • Plkst.21.00: Mūziķes Waterflower koncerts – eksperimentāla popa performance, izaicinot skatītāju-klausītāju un strādājot ar dzīviem augiem un īstām sēnēm kā mūzikas instrumentiem. Waterflower  ir Sabīnes Moores mūzikas projekts un sievišķais alter ego. Smeļoties ietekmes no dabas, zinātnes un eksperimentālās elektroniskās mūzikas producēšanas, Waterflower rada eko-popmūziku.
  • Vakara gaitā būs iespējams aplūkot izstādi “Stāsts par okeānu”, baudīt kafejnīcas piedāvājumu un piedalīties sarunās un pārdomās par ūdeņiem un dzīvību, klimata un cilvēka attiecībām ar dabu.
  • Vakara vadītājs: Ansis Bogustovs.

Vairāk informācijas zinātnisko projektu: www.institut-francais.lv

Vecāķu pludmalē pacels zilo karogu un atklās jaunu informatīvo stendu

Piektdien, 2. jūnijā, plkst.14.00 Vecāķu peldvietā pie glābšanas stacijas svinīgi tiks pacelts Zilais karogs, kas apliecina šīs peldvietas atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem, kā arī atklāts jauns informatīvais stends, kas aicinās pludmales apmeklētājus neatstāt aiz sevis atkritumus un pievērst uzmanību atkritumu ietekmei uz vidi.

Pasākumā piedalīsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece dabas aizsardzības un pašvaldību jautājumos Inga Priede, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāvji, Vides izglītības fonda Zilā karoga programmas nacionālais koordinators Jānis Ulme. Par drošu peldēšanos un atrašanos jūrā pastāstīs organizācijas “Peldēt droši” speciālisti.

Zilais karogs arī šogad plīvos divās Rīgas pludmalēs – Vecāķos un Vakarbuļļos –, kas ir apliecinājums starptautiskiem vides standartiem un pašvaldības veikto labiekārtošanas darbu kvalitātei. Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama šeit.

Zilā karoga pacelšanas svētki Rīgas pašvaldībā paredzēti sadarbībā ar Eiropas Savienības Vides un klimata pasākumu programmas LIFE gaitā īstenoto projektu, kura gaitā Vecāķu, Daugavgrīvas pludmalēs un vēl astoņās vietās citur Latvijā tiek uzstādīti informatīvi lielformāta stendi.

Šādi stendi tiek uzstādīti, lai pievērstu uzmanību piekrastes piegružojuma tēmai, pludmales sezonā aicinot iedzīvotājus un pludmales viesus būt atbildīgiem, izvēlēties ilgtspējīgas alternatīvas pārtikas produktu iepakojumam, kuru ņem līdzi uz pludmali, aiz sevis radušos atkritumus savākt un aiznest līdzi vai nogādāt tuvākajā atkritumu urnā, pievērst uzmanību atstāto atkritumu sadalīšanās laikam un to ietekmei uz piekrastes ekosistēmu. Lielformāta informatīvie stendi tiek uzstādīti 10 vietās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Baltijas jūras piekrastē Latvijā. Medijiem iespējams nokļūt Vecāķu pludmalē ar pašvaldības organizētu transportu, kas no Rīgas rātsnama izbrauks plkst.13.00.

Rīgas pašvaldība dažādiem vides projektiem piešķirs 318 000 eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja trešdien, 24. maijā, atbalstīja 318 423 eiro piešķiršanu no Rīgas vides aizsardzības fonda 15 dažādu vides projektu realizācijai – dabisko pļavu kopšanai, atkritumu mazināšanas veicināšanai un citiem vides aizsardzību veicinošiem projektiem. Galīgais lēmums par līdzekļu piešķiršanu vēl būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.

Rīgas vides aizsardzības fonds darbojas ar mērķi efektīvi īstenot dabas resursu nodokļa līdzekļus. Fondā uzkrātie līdzekļi izmantojami pašvaldības plānošanas dokumentos noteikto vides mērķu īstenošanai.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja un vienlaikus Rīgas vides aizsardzības fonda padomes priekšsēdētāja Selīna Vancāne uzsver: “Šī ir lieliska iespēja redzēt dabas resursa nodokļa atgriešanos pilsētvidē! Jau no 2002. gada šos nodokļa līdzekļus izmantojam dažādu vides aizsardzības projektu, programmu un pasākumu finansēšanai, lai uzlabotu Rīgas pilsētas vides kvalitāti ūdens, gaisa, atkritumu saimniecības un citās nozarēs.”

  • Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas domi 2021. gadā sāka projektu “Pilsētas pļavas” un arī 2023. gadā aicina Rīgas apkaimes un iedzīvotājus iesaistīties, lai kopīgi veidotu ziedošas un daudzveidīgas pļavas pilsētvidē. Projekta līdzekļi tiks lietoti teritoriju pļaušanai, zāles savākšanai, savāktās zaļās masas utilizēšanai, kā arī augsnes uzecēšanai.
  • Plānots veikt pētījumu par smalko daļiņu sastāvu un morfoloģiju izcelsmes noteikšanai pie Rīgas centra gaisa monitoringa stacijas. Līdzekļi tiks izmantoti padziļinātas emisijas avotu izmešu (putekļu cieto daļiņu) ķīmisko un morfoloģisko analīžu veikšanai, lai konstatētu potenciālo emisijas avotu putekļu devumu gaisa kvalitātes pasliktināšanā pilsētas centrā (Brīvības iela pie krustojuma ar Bruņinieku ielu). Tiks izvērtēti piesārņojuma avoti un to emisijas monitoringa vietā un tās tuvumā – autotransports, vietējā siltumapgāde, piesārņojuma pārnese.
  • Plānots arī veikt pētījumu par sadzīves atkritumu plūsmām un to apsaimniekošanu Rīgas pašvaldībā. Pētījums iekļauj informācijas apkopojuma ieguvi par sadzīves atkritumu plūsmām, to pārstrādi un atkārtotu izmantošanu kā arī potenciālo reģenerācijas iespēju.

Ņemot vērā iepriekšējos gados izveidoto sadzīves bīstamo atkritumu nodošanas punktu popularitāti un to telpisko izvietojumu, plānots izveidot divus jaunus specializētos pieņemšanas punktus. Pirms uzstādīšanas notiks padziļināta vietu izvēle.                             

Plānota arī meliorācijas situācijas un optimālo risinājumu ieviešanas izpēte no Imantas 1. līnijas līdz Imantas 6. līnijai un meliorācijas sistēmu pārbūves būvprojekta izstrāde.    

  • Tāpat no Vides aizsardzības fonda plānots finansēt pašvaldības līdzdalību Zaļo pilsētu vienošanās (Green City Accord) saistību izpildē. Zaļo pilsētu vienošanās ir Eiropas pašvaldību kustība, kuras mērķis ir padarīt pilsētas tīrākas un veselīgākas. Rīgai līdz decembrim jāsagatavo un ES līmenī jāiesniedz noteiktos kvantitatīvos rādītājos un formātā balstīts bāzes ziņojums par pašvaldības situāciju, uzlabojumu starpmērķiem, mērķiem un rīcībām. Projekta gaitā tiks veikta nepieciešamo datu ievākšana un izpēte, lai sagatavotu nepieciešamos ziņojumus.

Līdzekļi piešķirti arī vairākiem citiem projektiem:

  • Zaļā veloceliņa uzturēšana;
  • Anniņmuižas mežaparka plānojuma un izmantošanas un aizsardzības saistošo noteikumu izstrāde;
  • Koku novērtējums Kanālmalas apstādījumos posmā no 13.janvāra ielai līdz Brīvības laukumam;
  • Mobila sadzīves atkritumu savākšana pašvaldības teritorijās;
  • Pievadceļu pie slipiem Juglas ezerā un Ķīšezerā projektēšana;
  • Elektrības pievades vietu pilsētas kanāla piestātnēs (3 gab.) izbūves projektu izstrādei nepieciešamais papildus finansējums;
  • Peldvietas projektēšana Juglas ezerā pie Zirdziņpļavas;
  • Viesturdārza dīķu krasta stiprinājumu un tīrīšanas darbu apjomu izpēte;
  • Informatīvo materiālu bāzes nodrošināšana par aprites ekonomiku un atkritumu mazināšanu.

Rīgas vides aizsardzības fonds izveidots 2002. gadā ar mērķi efektīvi, mērķtiecīgi un jēgpilni izmantot līdzekļus, ko pilsēta iegūst no dabas resursu nodokļa.

Rīgas ielās šogad plānots iestādīt ievērojamu skaitu koku

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments šajā pavasarī sācis koku stādīšanu dažādās galvaspilsētas apkaimēs un gada pirmajā pusē ielu apstādījumos plāno iestādīt aptuveni 200 dižstādus, kas būs ievērojami vairāk nekā iepriekšējos gados. Papildus tam gada otrajā pusē plānots iestādīti vēl vairākus simti koku, sasniedzot rekordlielu gadā iestādīto koku daudzumu – vairāk nekā 1000.

Gan pilsētas centrā, gan citās apkaimēs stādīs liepas, ošus, ievas, ceriņus, lapegles, pīlādžus, ozolus, kļavas, papeles, ginkus un dekoratīvās ābeles. Maijā noslēgts līgumi ar uzņēmumu “Labie koki”, kas paredz Daugavas labajā krastā iestādīt 98 kokus un 15 krūmus, bet kreisajā krastā – 96 kokus.

Šonedēļ koku stādīšana sākta vienā no dzīvākajām pilsētas satiksmes artērijām – Brīvības gatvē. Tur tiek iestādītas 33 liepas. 24. maijā, ar stādīšanas darbu gaitu un kvalitāti Teikā iepazīstināja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne, sniedzot arī palīdzīgu roku iestādīšanā.

“Šogad būtiski zaļinām pilsētu, jo koki, apstādījumi, parki, pilsētas meži sniedz būtisku ieguvumu rīdziniekiem gan gaisa kvalitātes ziņā, gan pasargājot pilsētu no karstuma un spēcīgu lietavu ietekmes. Šī gada rekordskaitlis – 1000 – ir tikai iesākums, plānojam turpmāk šo skaitu būtiski palielināt. ”

uzsvēra S. Vancāne.

Mājokļu un vides departaments pērn ielu apstādījumos kopā iestādīja 155 koku dižstādus, kas tika piegādāti no stādu audzētavas Vācijā. Galvaspilsētā koku stādīšana notiek arī ielu atjaunošanas un citu būvprojektu laikā. Parkos un skvēros kokus stāda pašvaldības uzņēmums “Rīgas meži”. Tāpēc kopējais iestādīto koku skaits galvaspilsētā būs ievērojami lielāks.

Pēc iestādīšanas dižstādus īpaši pieskata vismaz desmit gadus. Pirmajos gados pēc iestādīšanas lielu vērību velta laistīšanai un mēslošanai, katru otro gadu notiek vainagu veidošana. Departamenta speciālisti kokus apseko vairākas reizes gadā, vērtējot to attīstību un augšanas apstākļus. Ja šo desmit gadu laikā koku attīstības temps ir lēnāks, nekā tam vajadzētu būt, speciālisti meklē cēloņus un cenšas kokiem palīdzēt. Pēdējos gados ir sākta koku augšanas apstākļu uzlabošana, veicot papildus piebarošanu ar sijātu kompostu, bioloģiski aktīvajām vielām un lēnas iedarbības mēslojumu.

Koku kopšana

Kopš ziemas notiek ielu apstādījumu kopšanas darbi, veidojot vainagus un nozāģējot nokaltušos kokus un zarus. Koku vainagu kopšana nozīmē veselu pasākumu kopumu: vainagu pacelšanu vai samazināšanu, zaru īsināšanu pie ceļa zīmēm, ēkām, māju jumtiem, ielu apgaismojuma, nokaltušu, blīvi saaugušu, slimību bojātu, ar stumbru vāji saistītu zaru likvidēšanu un vēl citus darbus.

Rīgas iedzīvotājus parasti iepriecina arboristu veikums, kas regulāri uzlabo koku izskatu. Tam apliecinājums ir, piemēram, polardēto liepu rinda Alberta ielā, kuru samazinātie vainagi ļauj baudīt jūgendstila arhitektūru, savulaik pārāk biezi iestādītie ozoli Buļļu ielā, izcilais liepu dzīvžogs Melnsila un Āgenskalna ielas krustojumā, kā arī dzīvžogi Mīlgrāvja un Aizsaules ielā.

Šogad plānots atjaunot ielu stādījumus un koku apdobes 3000 kvadrātmetru platībā.

Rīgas peldvietas gatavas peldsezonai

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments (MVD) un Rīgas pašvaldības policija (RPP) 23. maijā oficiāli atklāja peldsezonu visās Rīgas peldvietās.

“Rīgas pašvaldība, sākot 2023. gada peldsezonu, peldvietās nodrošinājusi uzlabotu un atjaunotu infrastruktūru. Vairākās vietās, uzlabojot vides pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos un māmiņām ar bērnu ratiem, izbūvētas jaunas laipas, uzstādi soli, zviļņi, pārģērbšanās kabīnes. Esam rūpējušies par to, lai atpūta pie ūdens rīdziniekiem šovasar kļūtu ērtāka, patīkamāka un drošāka.”

MVD direktora pienākumu izpildītājs Edijs Pelšs

VEIKTIE UZLABOJUMI RĪGAS PELDVIETĀS

  • Ķīpsalas, Vakarbuļļu un Daugavgrīvas peldvietās izvietotas jaunas pārģērbšanās kabīnes personām ar funkcionāliem traucējumiem.
  • Vakarbuļļu peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, uzstādīta jauna pastaigu laipa ar divām atpūtas terasēm, aprīkotām ar sauļošanās zviļņiem un papildus atpūtas soliem.
  • Ķīpsalas peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, uzstādīta jauna pastaigu laipa ar vienu atpūtas terasi, aprīkotu ar četriem sauļošanās zviļņiem un četriem atpūtas soliem.
  • Kleistu ielas aktīvās atpūtas zona pie Hapaka grāvja un Buļļupes aktīvā atpūtas zonā pie Birzes ielas uzstādītas kopā četras jaunas pārģērbšanās kabīnes, atjaunoti soliņi un uzstādīti divi jauni atpūtas soliņi.
  • Daugavgrīvas peldvietā izvietoti pieci divpusējie soli, kas izgatavoti biedrības “Latvijas pašvaldības savienība” atbalstītā Latvijas vides aizsardzības fonda projekta „Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana” gaitā.
  • Tāpat 2022. gada nogalē pabeigti labiekārtošanas darbi divās atpūtas zonās pie Daugavas Dārziņu apkaimē – Jāņogu ielā 48 un Zirņu salā.
    Īstenojot līdzdalības budžeta projektu ideju konkursā iesniegto Dārziņu apkaimes iedzīvotāju ieceri, ierīkoti atpūtas soliņi, sauļošanās zviļņi, pārģērbšanās kabīnes, skatu terase, ugunskura vieta. Zirņu salā ierīkota nobrauktuve līdz atpūtas zonai ar margām, kas nodrošina vides pieejamību atpūtas zonā.

PLĀNOETIE UZLABOJUMI PELDVIETĀS

  • Daugavgrīvas peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, paredzēts uzstādīt pastaigu laipas ar divām atpūtas terasēm, kuras tiks aprīkotas ar sauļošanās zviļņiem un papildus atpūtas soliem.
  • Vecāķu peldvietā šogad plānots izgatavot un uzstādīt sešus divpusējos pludmales solus.
  • Turpmākajos gados Juglas ezera krastā pie Braila ielas paredzēts attīstīt jaunu atpūtas zonu, kur būs nodrošinātas peldēšanās iespējas cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
  • Līdz šī gada jūlija beigām paredzēts pabeigt arī Vecāķu pastaigu laipas izbūvi, kas taps Vecāķu biedrības iesniegtā līdzdalības budžeta projekta rezultātā.
  • Notiek projekta izstrāde jaunas glābšanas stacijas posteņa izbūvei peldvietā “Vakarbuļļi”.
  • Zilā karoga peldvietās – Vakarbuļļos un Vecāķos tiks uzstādīti jauni informatīvie stendi.
  • Hapaka grāvja aktīvās atpūtas zonā pie Kleistu ielas šogad iecerēts atjaunot pludmales volejbola laukumu.

Aktīvajās atpūtas zonās pie ūdenstilpēm tiks izvietoti jauni labiekārtojuma elementi – soliņi, velo statīvi, sauļošanās zviļņi, mazās atkritumu urnas u.c. Šobrīd notiek arī darbs pie vienota peldvietu pārģērbšanās kabīņu un infrastruktūras dizaina izstrādes.

  • Vakarbuļļu un Vecāķu peldvietās arī šogad tiks pacelti Zilie karogi, kas ir apliecinājums ieviestajiem starptautiskajiem vides standartiem, drosibas pasākumiem, kā arī pašvaldības veikto labiekārtošanas darbu kvalitātei. Vakarbuļļu peldvietā zilais karogs tiks pacelts jau sešpadsmito reizi, savukārt Vecāķu pludmalē sesto reizi šī gada jūnija mēnesī.

ŪDENS KVALITĀTES KONTROLE

Rīgas peldvietās reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu jeb peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Veselības inspekcija monitoringu veic Rīgas astoņās oficiālās peldvietās, bet MVD astoņpadsmit aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpnēs. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti jau tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām, MVD ūdens monitoringu turpinās veikt sešās oficiālās peldvietās.

  • Maija sākumā Veselības inspekcijas veikto peldūdens pārbaužu rezultāti ir labi, un peldēties droši var visās oficiālajās peldvietās Rīgā.

DROŠĪBA PELDVIETĀS

Peldsezonas laikā pašvaldības peldvietās sabiedrisko kārtību un atpūtnieku drošību uz ūdens uzraudzīs Rīgas PaŠvaldības policijas Drošības uz ūdens pārvaldes glābēji pamatā katru dienu no plkst. 10:00 – 22:00.

Ņemot vērā, ka nakts sundās peldvietās strādās mazāks glābēju skaits nekā par dienu, tomēr glābēju palīdzību, nepieciešamības gadījumā, varēs saņemt visās glābšanas stacijās – izņemot Ķīpsalu un Daugavgrīvu.
Glābēju darbā arī šogad Vecāķu pludmalē tiks izmantots bezpilota lidaparāts, kas nodrošinās teju kilometra garo ūdensmalas teritorijas pārraudzību.

Ar glābēju posteni nodrošinātās peldvietas:

  • Vecāķi;
  • Vakarbuļļi;
  • Daugavgrīva (naktī nav glābēji);
  • Bābelīša ezerā;
  • Daugavas peldvietā “Rumbula”;
  • Daugavas peldvietā “Lucavsala”;
  • Lucavsalas līcī;
  • Daugavas peldvietā “Ķīpsala” (naktī nav glābēji);
  • Ķīšezerā.

“Pateicos RPP glābējiem par pašaizliedzīgo darbu un sistemātisko ieguldījumu pilsētas peldvietu drošības attīstīšanā. Ūdenstilpnēs bojāgājušo statistika valstī ir dramatiska, kamēr Rīgas oficiālajās peldvietās mums pagājušajā gadā ir izdevies izglābt visus slīkstošos. Aicinu veldzēties gribētājus kritiski izvērtēt savus spēkus un apkārtējos apstākļus un izvēlēties Rīgas oficiālās peldvietas. Novēlu mums visiem atsvaidzinošu un drošu peldsezonu!”

uzsver RPP Vicemēre Linda Ozola

Pagājušajā sezonā RPP glābēji izglāba piecus slīkstošus peldētājus, medicīnisko palīdzību sniedza 50 atpūtniekiem, kā arī atrada un vecākiem nodeva 15 nomaldījušos bērnus. “Vāja peldētprasme, pārgalvība un apkārtējo risku nenovērtēšana – tie ir trīs galvenie iemesli nelaimes gadījumiem pie ūdens,” stāsta RPP Drošības uz ūdens pārvaldes Glābšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Jānis Skrims, norādot, ka tieši tādēļ atpūtai pie ūdens ir jāizvēlas oficiālās peldvietas, kur strādā glābēji. Vienlaikus Skrims uzrunā vecākus, atgādinot, ka glābējs nav aukle, jo katru sezonu novērojams, ka vecāki peldvietās bieži savus bērnus atstāj nepieskatītus.

RPP aicina atpūtas baudītājus pie ūdenstilpnēm nebūt pārgalvīgiem, kā arī rūpīgi uzraudzīt bērnus.

Papildus informācija par peldvietām pieejama Šeit

Glābēji Daugavas peldvietā “Ķīpsala”
Daugavas peldvieta “Lucavsala”

Vakarbuļļos ganību sezonu sācis mobilais govju ganāmpulks

16. maijā Vakarbuļļu dabiskajās pļavās ganību ceturto sezonu sācis Latvijas Dabas fonda (LDF) mobilais Galovejas šķirnes govju ganāmpulks. Šī gada ganību sezona tiek atklāta Rīgas pilsētas Vakarbuļļos – pļavā pie Buļļupes ietekas Lielupē, kā arī Lielajās Vakarbuļļu pļavās. Noganīšana plānota tā, lai mazajā Vakarbuļļu pļavā var izziedēt pļavu augi, kuru sēklas plānots izmantot Daugavgrīvas pļavu atjaunošanai.

LDF eksperte Baiba Strazdiņa skaidroja, ka arī šajā gadā LDF ganāmpulku izmantos īpaši aizsargājamās teritorijās iekļautu īpaši aizsargājamo biotopu noganīšanai. Ganīšanas laikus un intensitāti pielāgojot zālāju biotopu atjaunošanas vajadzībām, tiks veikta ne tikai noganīšanas, bet arī biotopu atjaunošanas darbs.

Noganīšanu sāks ar aizaugušo Lielo Vakarbuļļu pļavas tālāko pļavas galu, kur pagājušā gada rudens un ziemas mēnešos veikta niedru pļaušana. Tā kā jaunie niedru dzinumi ir saldi un barojoši, LDF cer, ka vismaz daļu no jaunajām niedrēm govis noēdīs, tā dodot iespēju niedru pārņemtajās pļavas daļās sadīgt un izaugt citiem pļavu augiem, tai skaitā gladiolām, kuru sēklas šīs pļavas augsnē ir sadīgušas lielā skaitā.

“Noēdot daļu no ātri augošajām niedrēm, grīšļiem, augstajām graudzālēm un vīgriezēm, tiks dota labāka iespēja izziedēt zemākiem augiem, kuri savādāk būtu augsto un ātri augošo augu nomākti”

stāsta Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.

Vakarbuļļu pļavas LDF apsaimnieko un atjauno sadarbībā ar Rīgas domi, kuras īpašumā ir šī teritorija. Šīs pļavas ir sarežģītas pļaušanai ar traktortehniku, kā arī nopļautā izvākšana ir apgrūtināta. Noganīšana samazina no pļavas aizvācamās zāles un siena apjomu, kas būtiski atvieglo tās apsaimniekošanu.

Abas Vakarbuļļu pļavas ir pieejamas pastaigām. Govis ir miermīlīgas, draudzīgas un radinātas pie cilvēku klātbūtnes. Ganāmpulka koordinatori ganības regulāri uzrauga, turklāt govis aprīkotas ar raidītājiem, lai tās var pieskatīt arī attālināti.

Mobilā ganāmpulka veiktā noganīšana ir viens no labākajiem veidiem dabisko pļavu atjaunošanai. Dabiskās pļavas ir viena no izcilākajām Latvijas dabas vērtībām – augu daudzveidība tajās ir līdzvērtīga tai, kāda sastopama tropiskajos mežos. Latvijā vienā kvadrātmetrā dabiskās pļavas atrastas apmēram 50 augu sugas. Šovasar mobilais ganāmpulks darbu dabisko pļavu labā veiks arī citviet Latvijā – Daugavgrīvā un Priekuļos, kur šogad ganīsies pirmo reizi, kā arī Vakarbuļļos, Jelgavā, Līgatnē, Jūrmalas pilsētas Priedaines pļavā, Randu pļavās un Ziemeļgaujas Marsos, kur ganīšana notikusi jau iepriekš.

Dabisko pļavu un ganību Latvijā pašlaik palicis ļoti maz. Pirms 100 gadiem šādas pļavas sedza 30% no Latvijas teritorijas, taču šobrīd tās aizņem tikai 0,9% no Latvijas teritorijas (jeb 67 000 hektāru). Līdz ar to ir ļoti svarīgi saglabāt un uzturēt visas dabiskās pļavas, lai Latvija nezaudētu šo dabas, kultūrvēstures un arī ekonomisko vērtību!