Zilais karogs šogad plīvos jau četrās Rīgas peldvietās – Vecāķos, Vakarbuļļos, Bābelītī un pirmo reizi arī Daugavgrīvā, kas apliecina šo peldvietu atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem. Karogi Rīgas pašvaldībai tika pasniegti svinīgā pasākumā pirmdien, 18. maijā, Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā.

“Rīgā aktīvi turpinām atpūtas zonu un peldvietu labiekārtošanu un Zilā karoga piešķiršana jau ceturtajai peldvietai ir apliecinājums mūsu pašvaldības peldvietu kvalitātei. Turpināsim strādāt, lai paplašinātu un uzlabotu atpūtas zonu klāstu, kur droši atpūsties visiem iedzīvotājiem, īpaši ģimenēm ar bērniem. Pateicos Mājokļu un vides departamentam par ieguldīto darbu un novēlu, lai nākotnē Zilo karogu saņemtu arī pārējās peldvietas,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija.

“Apsveicot Zilā Karoga saņēmējus un pateicoties pašvaldībām un apsaimniekotājiem par ieguldīto darbu, priecājamies arī par Zilā karoga ģeogrāfijas paplašināšanos Latvijā, programmā ienākot arvien jaunām peldvietām un pašvaldībām. Tas apliecina, ka drošas atpūtas iespējām un vides kvalitātei ir būtiska loma pašvaldību darbā un ceram, ka tā tikai pieaugs,”

norāda Jānis Ulme, Zilā Karoga programmas nacionālais koordinators.

Vakarbuļļu pludmalē karogu šogad pacels jau 19. reizi, Vecāķu pludmalē – 9. reizi, bet pie Bābelīša – jau trešo gadu, kas norāda uz nemainīgi izcilu šo peldvietu kvalitāti. Zilā karoga iegūšanai peldvietām jāatbilst kopā 33 ūdens kvalitātes, pludmales servisa un apsaimniekošanas, drošības, vides informācijas un izglītības kritērijiem. Ieviešot Zilā karoga kritērijus, peldvietas tiek apsaimniekotas, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus un pievēršot lielu uzmanību vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē.


Rīgā kopā ir deviņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, Ķīšezerā, Lucavsalā, Lucavsalas līcī un Bolderājas karjerā. Tāpat ir arī 19 atpūtas vietu pie ūdens, bet pie tām nedežurē glābēji.

Vairāk par Rīgas pašvaldības pedvietāmšeit.

Rīgas peldvietās reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu jeb peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Veselības inspekcija monitoringu veic oficiālajās peldvietās, bet Mājokļu un vides departaments aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpēs. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām, MVD ūdens monitoringu turpina veikt vairākās oficiālās peldvietās.

Visās oficiālās peldvietās ir atļauts peldēties, pašiem peldētājiem ievērojot piesardzību un drošību uz ūdens, jo Rīgas pašvaldības policijas glābēji uz vietas glābšanas darbus organizē tikai oficiālajā peldsezonā, no 15. maija līdz 15. septembrim, pēc sezonas beigām dežūras notiek tikai Vecāķos.

Daugavas peldvietas “Lucavsalas līcis” un “Ķīpsala” saņēmušas izcilu ilglaicīgās kvalitātes novērtējumu pēc ES direktīvas kritērijiem.

 

Pamatojoties uz pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” ņemto peldūdens paraugu analīžu rezultātiem pirms kārtējās peldsezonas sākuma, galvaspilsētas astoņās oficiālajās peldvietās “Vakarbuļli”, “Daugavgrīva”, “Vecāķi”, “Bābelītis”, “Lucavsala”, “Lucavsalas līcis”, “Rumbula” un “Ķīpsala”, kā arī Bolderājas karjerā ūdens kvalitāte atbilst higiēnas prasībām un minētajās peldvietās ir atļauts peldēties.

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments maija sākumā organizēja peldūdens kvalitātes monitoringu arī 20 iedzīvotāju iecienītās peldēšanās vietās Rīgā, no kurām gandrīz visās analīžu rezultāti bija labi. Nedaudz sliktāki peldūdens kvalitātes rādītāji bija iedzīvotāju iecienītā peldēšanās vietā Gaiļezerā pie Hipokrātu ielas pretī Sedas iela, kur pagaidām peldēšanās nav ieteicama.

Ņemot vērā pieaugošo interesi par ziemas peldēšanos, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments jau vairākus gadus arī no rudens līdz pavasarim nodrošina peldūdens paraugu ņemšanu vairākās peldvietās un to veic reizi mēnesī. Tāpat šajās peldvietās joprojām pieejamas pārģērbšanās kabīnes, pārvietojamie sanitārie mezgli un pludmales soli. Oficiālā peldsezona sāksies 15. maijā un patlaban turpinās pludmaļu labiekārtošana.

Visās oficiālās peldvietās ir atļauts peldēties, pašiem peldētājiem ievērojot piesardzību un drošību uz ūdens, jo Rīgas pašvaldības policijas glābēji uz vietas glābšanas darbus organizē tikai oficiālajā peldsezonā, no 15. maija līdz 15. septembrim, pēc sezonas beigām dežūras notiek tikai Vecāķos.

Daugavas peldvietas “Lucavsalas līcis” un “Ķīpsala” saņēmušas izcilu ilglaicīgās kvalitātes novērtējumu pēc ES direktīvas kritērijiem.

Pērn Zilais karogs plīvoja trīs peldvietās – Vecāķos, Vakarbuļļos un Bābelītī.

Rīgas pašvaldība pērnā gada nogalē pabeidza iedzīvotāju iecienītās atpūtas zonas labiekārtošanu pie Bolderājas karjera, kur sakārtota gan sauszemes, gan zemūdens daļa. Ņemot vērā paveiktos darbus, šī atpūtas zona pretendē uz oficiālās peldvietas statusu. Tuvojoties oficiālajai peldsezonai, departaments turpina sakopt pludmales un veikt nepieciešamos uzlabojumus.


Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama:

Pašvaldības mājaslapā – šeit.
Mājokļu un vides departamenta mājaslapā – šeit.


 

SIA “Rīgas ūdens” noslēdzis līgumu par Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” metāntenku parka paplašināšanu. Šis ir viens no apjomīgākajiem un inženiertehniski sarežģītākajiem ūdenssaimniecības projektiem Latvijā, kas būtiski uzlabos notekūdeņu dūņu apstrādes kapacitāti Rīgā un veicinās “Rīgas ūdens” stratēģisko virzību uz energoneitralitāti. Projekta līgumsumma ir 54,7 miljoni eiro (bez PVN), un projekta realizāciju veiks SIA “Industry Service Partner”. Būvdarbus plānots uzsākt jau šogad, bet noslēgt četru līdz piecu gadu laikā.

Metāntenku parka paplašināšanas projekta mērķis ir novērst pašreizējo jaudu nepietiekamību, kas liedz pilnībā apstrādāt kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos dūņu apjomu. Projekts paredz divu jaunu metāntenku izbūvi ar kopējo tilpumu 12 000 m³, kas nodrošinās pilnvērtīgu visu notekūdeņu dūņu apstrādi anaerobos apstākļos, vienlaikus būtiski palielinot biogāzes ražošanu. Tāpat projekta īstenošana ir būtisks solis ceļā uz to, lai BAS “Daugavgrīva” sasniegtu līdz pat 85 % energoneitralitātes līmeni, izpildītu Eiropas Savienības prasības un izvairītos no finansiāliem un vides ilgtspējas riskiem.

Krišjānis Krūmiņš, SIA “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētājs:

“Šis projekts ir būtisks ieguldījums mūsu visu dzīves kvalitātē – tas nozīmē tīrāku vidi, pārdomātāku resursu izmantošanu un smaku izplatības mazināšanu pilsētvidē. Pēc jauno metāntenku izbūves mums vairs nebūs neapstrādātu dūņu, kuras pašreizējo kapacitātes ierobežojumu dēļ nākas nogādāt Vārnukroga krātuvē. Turklāt jaunie apstrādes apjomi un uzlabotā infrastruktūra metāntenku parkā ļaus jau tuvākajā nākotnē mums būtiski palielināt atjaunīgās enerģijas ražošanu notekūdeņu attīrīšanas vajadzībām. Tā ir investīcija ar ilgtermiņa ieguvumu gan pilsētas iedzīvotājiem, gan tās infrastruktūrai. Esam pārliecināti, ka projektu izdosies īstenot droši un kvalitatīvi, nepārtraucot esošo attīrīšanas iekārtu darbību.”

Starptautiski publiski pieejama iepirkuma rezultātā SIA “Industry Service Partner” piedāvājums ar līgumsummu 54,7 miljoni eiro (bez PVN) tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko. Projekta realizācija ietvers ne tikai divu jaunu metāntenku būvniecību, bet arī virkni citu ar esošo notekūdeņu attīrīšanas sistēmu saistītu inženiertehnisko risinājumu, piemēram, inženierkomunikāciju, palīgēku un teritorijas pārbūvi, bez kuriem metāntenku darbība nebūtu tehnoloģiski iespējama.

“Esam gandarīti par iespēju kopā ar mūsu starptautisko partneri – vācu uzņēmumu “WTE Wassertechnik GmbH” – īstenot vienu no tehniski sarežģītākajiem ūdenssaimniecības attīstības projektiem Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas. Tas ne vien pilnveidos SIA “Rīgas ūdens” notekūdeņu attīrīšanas procesu, bet arī būs nozīmīgs izaicinājums mūsu uzņēmumam. Katram projekta posmam pieiesim ar vislielāko rūpību, ievērojot augstākos kvalitātes standartus. Šis ir svarīgs solis ceļā uz energoneitralitāti notekūdeņu attīrīšanā.”

SIA “Industry Service Partner” valdes loceklis Aigars Ločmelis

Paldies ekspertiem no SIA “Aqua-Brambis”, SIA “Firmas L4”, SIA “Jāņa Kārkliņa zvērinātu advokātu biroja”, SIA “LAKALME” un SIA “ERNST & YOUNG BALTIC” par profesionālu atbalstu, konsultācijām un ekspertu viedokļiem, kas sniegti projekta sagatavošanas gaitā – sākot no projekta izstrādes līdz iepirkuma rezultātu, kā arī tehniskā, juridiskā un ekonomiskā pamatojuma izvērtējumam.

Projekts tiks finansēts gan no obligāciju programmas līdzekļiem, gan no kredītiestāžu, tostarp Eiropas investīciju bankas aizdevuma, kā arī uzņēmuma paša kapitāla.

Iepriekš jau ziņots, ka SIA “Rīgas ūdens” kļuva par pirmo Rīgas pašvaldības uzņēmumu, kas emitējis obligācijas kapitāla tirgū. 2025. gadā uzņēmums veiksmīgi īstenoja Eiropas zaļo obligāciju emisijas programmas pirmo kārtu. Obligācijas tika emitētas saskaņā ar Eiropas Zaļo obligāciju (EuGB) standartu, un to kopējais apjoms sasniedza 20 miljonus eiro. Emisijas mērķis ir finansēt videi draudzīgus infrastruktūras projektus, vienlaikus nodrošinot atbilstību ES direktīvu prasībām, kā arī Latvijas un Rīgas ilgtspējas stratēģijām.


Par SIA “Rīgas ūdens”

SIA “Rīgas ūdens” ir lielākais ūdenssaimniecības uzņēmums Latvijā, kas nodrošina ūdens ieguvi, attīrīšanu un piegādi, kā arī notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu Rīgā un tās apkārtnē. Uzņēmuma prioritāte ir augstas kvalitātes pakalpojumu nodrošināšana, infrastruktūras attīstība un ilgtspējīga resursu izmantošana.

“Rīgas ūdens” ir pirmais pašvaldības uzņēmums Latvijā, kas piesaistījis finansējumu kapitāla tirgū, un pirmais Ziemeļeiropas uzņēmums, kas emitējis obligācijas saskaņā ar Eiropas Zaļo obligāciju (EuGB) standartu.


 

Rīgas pašvaldība mērķtiecīgi strādā un turpinās darbu, lai galvaspilsētas sociālās aprūpes centros jeb tā dēvētajos pansionātos radītu ģimenisku vidi, kas senioriem un personām ar invaliditāti nodrošina mājīgumu, drošību un cieņpilnu aprūpi, – tā pēc ceturtdien notikušās Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas izbraukuma sēdes uzsvēra komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

“Mūsu mērķis ir pārvērst pansionātus par vietām, kur seniori un personas ar īpašām vajadzībām jūtas kā mājās. Ģimeniska vide – ar mājīgām telpām, personalizētu aprūpi un iespēju uzturēt saikni ar tuviniekiem – ir mūsu prioritāte. Apmeklējot ‘Gaiļezeru’ un ‘Mežciemu’, redzējām, cik svarīgi ir turpināt pielāgojumus, lai katrs iemītnieks justos gaidīts un aprūpēts,”

norāda I. Andersone

Pansionātā “Mežciems” 2025. gadā atklāta īpašās uzraudzības nodaļa 20 klientiem ar demenci, aprīkota ar pielāgotām mēbelēm, Braila raksta norādēm un drošības risinājumiem, kas veido mājas sajūtu.

Turpinot sociālās aprūpes pakalpojumu modernizāciju, arī Rīgas sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” pēc remonta pavasarī tika atklātas telpas, kurās dzīvo 36 cilvēki. Izveidoti trīs dzīvokļi, katrā no tiem ģimeniskai videi pietuvinātos sadzīves apstākļos dzīvo 12 cilvēki. Atbilstoši cilvēku ar demenci vajadzībām un uztveres īpatnībām telpas un inventārs ir marķēts ar piktogrammām, attēliem, uzrakstiem un norādēm. Lai vieglāk orientēties, sienu krāsojums ir kontrastains. Ir drošības aprīkojums, kas vajadzīga efektīvai klientu uzraudzībai, kā arī radītas iespējas lielākai viņu neatkarības un pašaprūpes spēju saglabāšanai.

Sociālās aprūpes centrs “Gaiļezers” ir Rīgas pašvaldības lielākā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kurā pašlaik uzturas 307 cilvēki. Tajā sniegtie pakalpojumi ir pieejami tikai Rīgas pašvaldības iedzīvotājiem.

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, tiek nodrošināts mājoklis, diennakts sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes, kurās Rīgas iedzīvotāji var saņemt pašvaldības apmaksātus sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ir sociālās aprūpes centrs “Mežciems”, sociālās aprūpes centrs “Gaiļezers”, sociālās aprūpes centrs “Stella maris”.

📸 izbraukuma FOTO

 

Šonedēļ pabeigti Daugavgrīvas krasta nostiprinājuma daļas remontdarbi, atjaunojot nākamo no vairāk nekā 500 metru garā BKRR dambja posmiem, un vēsturiskais dambis atkal pieejams gājējiem un velosipēdistiem.

Darbu veicējs uzņēmums SIA “Asfaltbūve” dambja remontu ir paveicis pirms termiņa. Neskatoties uz to, ka šis izrādījās vissarežģītākais no līdz šim atjaunotajiem dambja posmiem, plānoto 3 mēnešu vietā darbi tika paveikti uz pusi īsākā laikā.

“Zinot, cik daudz pilsētnieku apmeklē dambi vasaras mēnešos, centāmies darbus paveikt maksimāli īsākā laikā, lai pēc iespējas ātri atjaunotu apmeklētāju pieeju dambim un Rietumu molam,”

stāsta SIA “Asfaltbūve” projektu vadītājs Mārtiņš Lavrinovičs.

Remontdarbu ietvaros pēc Rīgas brīvostas pārvaldes pasūtījuma tika veikta dambja dzelzsbetona plākšņu demontāža 80 metru garumā un izveidota jauna krasta stiprinājuma pamatne. Dambja nostiprināšanai tika izmantotas aptuveni 300 automašīnu kravas ar Latvijas laukakmeņiem. Projekta ietvaros tiek sakārtota arī pieguļošā teritorija, nodrošinot drošu un ērtu gājēju un velobraucēju pārvietošanos dambja atjaunotajos posmos.

Ik gadu ūdens līmeņa celšanās ietekmē tiek zaudēti vairāki metri sauszemes krasta līnijas, tāpēc Rīgas ostai ir būtiski turpināt krasta nostiprināšanas darbus. Pirms remonta vēsturiskā dambja posms atradās avārijas stāvoklī. Aizvadītā gada vētru un jūras līmeņa celšanās radītā ietekmē daļa no dambja konstrukcijas pamatnes bija izskalota, daudzviet bija bojātas un salūzušas arī betona seguma plāksnes.

Pirmos BKKR dambja konstrukcijas pārbūves darbus pēc rudens vētru un jūras līmeņa izmaiņu radītiem postījumiem Rīgas brīvostas pārvalde veica jau 2020. gadā, atjaunojot nostiprinājuma līniju gandrīz 200 metru garumā. 2022. gadā ar laukakmeņu un granītu krāvumiem nostiprināti vēl 100 metri no dambja konstrukcijas. Šovasar darbi tika turpināti – atjaunojot nākamo posmu no vēsturiskā dambja konstrukcijas 80 metru garumā.

BKRR dambis kā krasta stiprināšanas būve celts 1997.gadā. Tā uzdevums – aizsargāt sauszemes un ostas teritoriju no krasta erozijas un iespējamiem pārplūšanas draudiem. Vienlaikus tā ir iedzīvotāju iemīļota pastaigu vieta nokļūšanai uz netālu esošo Rietumu molu, kas šobrīd, pēc darbu pabeigšanas, atkal ir droša un pieejama vieta rīdzinieku atpūtai.

Autors: Rīgas brīvostas pārvalde

 

Stipra vēja un intensīvu viļņu ietekmē Rīgas līcī, tieši pie krasta var veidoties pārrāvuma straumes – spēcīgas zemūdens straumes, kas veidojas, viļņu enerģijai atgriežoties jūrā, un var ātri aiznest peldētājus prom no krasta, izraisīt paniku un apdraudēt dzīvību. Tādēļ Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments peldvietās uzstādījis īpašas brīdinājuma zīmes, aicinot peldētājus uzmanīties gan pašiem, gan neatstāt bērnus bez uzraudzības.

Kas ir pārrāvumu straume?

Prom no krasta vērsta spēcīga straume, kas var izveidoties stirpa jūras puses vēja laikā;

Straumes izveidošanās vietu, tās spēku un pastāvēšanas ilgumu nav iespējams droši paredzēt;

Var parādīties ļoti ātri, pēkšņi uzrodoties vietās, kur tās tikko vēl nemaz nebija;

Straume parasti veidojas tieši tādā dziļumā, kur cilvēki peldas, respektīvi sākot no 0,5 m līdz 0,8 m dziļumā;

Pie pašas ūdens malas straume parasti ir paralēla krastam un tādu nozīmīgu spēku sasniedz tikai vietās, kur ir stāva nogāze;

Var būt pamanāma kā tumšāka josla starp viļņiem, kur ūdens virsa šķiet mierīgāka, zona ūdenī ar manāmi atšķirīgu ūdens krāsu, putaina līnija ar ūdenszālēm un smilti, kas virzās prom no krasta.

Kā rīkoties, ja ir sanācis iekļūt pārrāvuma straumē?

Jāsaglabā miers;

Jācenšas noturēties virs ūdens;

Jāpeld paralēli krastam;

Kad esat izkļuvuši no straumes vai tā kļuvusi vājāka, jāpeld uz krastu.

Jāatceras:

Nepeldēt pret straumi – uz krastu;

Straumes ātrums var būt lielāks par jūsu peldēšanas ātrumu;

Peldot pret straumi – zaudēsiet spēku;

Vienotais ārkārtas palīdzības izsaukuma numurs 112.

Ģeoloģijas doktors, LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes docents Jānis Lapinskis norāda, ka Rīgas līcī pārrāvuma straumes (rip current) parādība ir novērojama ļoti reti un īpašos apstākļos. Lai izveidotos pārrāvuma straumes, ir jābūt pietiekami intensīviem viļņiem, un tiem krastā jāpienāk vairāk vai mazāk perpendikulāri. Tad katrs vilnis, kas pietuvojas krastam, pienes ūdeni seklūdens daļai, un tam kaut kā ir jātiek prom. Prom ūdens aizplūst nevis vienmērīgi visā krasta posmā, bet veidojas tādas kā koncentrācijas zonas, kurās ūdens tek projām. Tās ir vietas, kur patiešām var izveidoties nopietna atstraume samērā platā joslā, kuras robežas nemaz nebūs tik izteikti redzamas. Ja cilvēks pazīst jūru, šīs vietas, kur notiek ūdens aizplūšana, ir ar aci redzamas – viļņi šajās vietās ir tādi kā pieplacināti, tiem nav balto galotņu.

Vienmēr jāuzmanās vietās, kur upes ietek Rīgas līcī:

Daugavas ietekas abās malās – Mangaļsalas pludmalē un Daugavgrīvas pludmalē, pieejā no Flotes ielas puses, tuvāk Daugavas akvatorijam, molam.

Lielupes ietekas malā, Buļļu salas pludmalē.


Vairāk par pašvaldības pludmalēm – ŠEIT.


 

Turpinot šogad sākto septiņu civilās aizsardzības semināru ciklu galvaspilsētas apkaimēs, 12. jūnijā Bolderājā tika aizvadīts ceturtais seminārs, kurā iedzīvotāji varēja papildināt savas zināšanas civilās aizsardzības jautājumos. Nākamie trīs semināri notiks rudenī.

“Bolderājā notika ceturtais no kopumā plānotajiem septiņiem civilās aizsardzības semināriem Rīgas apkaimēs. Pirmajā cēlienā esam aptvēruši lielāko daļu Rīgas, redzējuši pilnas aktu zāles un motivētus iedzīvotājus. Vēlos pateikties rīdziniekiem par viņu aktīvo iesaisti, jo zinoši un krīzes situācijās rīcībspējīgi iedzīvotāji ir liels pienesums visas pilsētas drošībai. Tāpat esmu pateicīga visiem mūsu pieaicinātajiem ekspertiem, kuri ārpus sava darba laika bija gatavi nākt, dalīties ar zināšanām un atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem, līdz pat vēlai vakara stundai. Kopīgiem spēkiem esam radījuši konceptu, kurš tiks attīstīts un atkārtots arī citās pašvaldībās, veicinot visas mūsu valsts noturību,”

pauž Rīgas vicemēre Linda Ozola

Semināru, kas bija paredzēts Bolderājas Buļļu, Daugavgrīvas, Kleistu, Spilves un Voleru apkaimju iedzīvotājiem, apmeklēja aptuveni 50 interesenti. Seminārs būs skatāms arī ierakstā mājaslapā riga.lv sadaļā “Civilā aizsardzība” un Bolderājas punkta Facebook grupā.

Semināru atklāja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, bet moderēja Rīgas apkaimju iedzīvotāju centra Bolderājas punkta apkaimju koordinators Gaidis Balodis. Tika apskatītas piecas tēmas: pretošanās rokasgrāmata; Bolderājas punkta apkaimes no dažādiem civilās aizsardzības skatu punktiem; finanšu pakalpojumu pieejamība krīzes situācijā; psiholoģiskā pašpalīdzība, kā arī rīcība X stundā un 72 stundu soma un tās saturs.

Semināra beigās iedzīvotajiem tika sniegta iespēja uzdot jautājumus un saņemt ekspertu atbildes, kā arī bija iespēja izpētīt nokomplektētu 72 stundu somu un tās saturu.

Visvairāk iedzīvotāju jautājumu bija par iespēju saņemt pašvaldības atbalstu patvertņu izveidei daudzdzīvokļu un savrupmājās, paaugstinātas bīstamības objektiem apkaimēs, iedzīvotāju potenciālajiem rīcības scenārijiem un evakuācijas virzieniem krīzes situācijās un jauniešu izglītošanu par civilo aizsardzību.

Ar civilās aizsardzības informatīvajiem materiāliem, kuri ikvienam interesentam pieejami arī Bolderājas punktā, Gobas ielā 6A, bija iespēja saņemt arī paškontroles lapu tās aizpildīšanai pēc semināra, lai saprastu savu gatavību rīcībai krīzes situācijās.

Šogad semināri visa gada garumā notiks septiņos dažādos Rīgas apkaimju punktos. Šobrīd aizvadīti četri semināri – Teikā, Āgenskalnā, Centrā un Bolderājā. Pēc pauzes vasaras mēnešos semināri turpināsies citās apkaimēs. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties šeit.

Jaunajā Rīgas pašvaldības rīkotajā semināru ciklā iedzīvotājiem tiek dota iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. Iedzīvotāji arī saņem informāciju par iespējām iesaistīties valsts aizsardzībā un citām civilās pretošanās formām.

Pērn Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

 

Turpinot šogad sākto septiņu civilās aizsardzības semināru ciklu galvaspilsētas apkaimēs, nākamais seminārs notiks 12. jūnijā no plkst. 18.00 līdz 20.00 Bolderājas apkaimē, daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu dienas centrā bērniem un pilngadīgām personām “Dzīvības aka”, Mežrozīšu ielā 43. Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pieteikties un papildināt savas zināšanas civilās aizsardzības jautājumos.

Lai pieteiktos dalībai seminārā, iedzīvotāji aicināti aizpildīt pieteikšanās formu – ŠEIT.

Šis seminārs paredzēts iedzīvotājiem no apkaimēm: Bolderāja, Buļļi, Daugavgrīva, Kleisti, Spilve un Voleri, kuras ietilpst Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Bolderājas punktā.

Semināra sākumā Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks, drošības un noturības eksperts Vitālijs Rakstiņš informēs par “Pretošanās rokasgrāmatu” un tajā sniegtajiem ieteikumiem iedzīvotājiem.

Semināra turpinājumā Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes (CAOIP) eksperti analizēs aktuālo situāciju Bolderājas apkaimē un tai blakus esošajās teritorijās – kur atrodas paaugstinātas bīstamības objekti, evakuācijas ceļi, patvertnes, pulcēšanās punkti un kādi ir iespējamie riski.

Tāpat iedzīvotāji varēs uzzināt par pagrabu pielāgošanu patvertnes vajadzībām, rīcību “X” stundā, 72 stundu somu, apziņošanas un sakaru iespējām.

“Latvijas Bankas” pārstāvis Igors Fleitmanis pastāstīs par rīcību ar finansēm un finanšu pakalpojumu pieejamību krīzes apstākļos, bet Latvijas Sarkanā Krusta pārstāve Evita Semule informēs par psiholoģisko pašpalīdzību ārkārtas situācijās.

Šogad semināri visa gada garumā notiks septiņos dažādos Rīgas apkaimju punktos. Šobrīd aizvadīti trīs semināri – Teikā, Āgenskalnā un Centrā. Pēc pauzes vasaras mēnešos semināri turpināsies citās apkaimēs. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties – ŠEIT.

Jaunajā Rīgas pašvaldības rīkotajā semināru ciklā iedzīvotājiem tiek dota iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. Iedzīvotāji arī saņem informāciju par iespējām iesaistīties valsts aizsardzībā un citām civilās pretošanās formām.

Pērn Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

 

Šodien, 19. maijā, Ķīpsalas peldvietā Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija (RVPP) atklāja jauno peldēšanas sezonu visās galvaspilsētas peldvietās. Patlaban Rīgā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī. Par atpūtnieku drošību visās oficiālajās peldvietās un arī peldvietā Ķīšezerā, kas vēl nav ieguvusi oficiālās peldvietas statusu, šosezon rūpēsies aptuveni 60 pašvaldības policijas glābēju.

“Neraugoties uz lēnīgo pavasari, rīdzinieki beidzot var gludināt savus peldkostīmus, jo Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija Rīgas peldvietās sāk strādāt vasaras režīmā un galvaspilsētas pludmales ir sagatavotas peldēties gribētāju un saulē zvilnētāju uzņemšanai. Lai mums visiem šogad droša, veldzējoša un gara peldsezona,”

pauž Rīgas vicemēre Linda Ozola.

“Arī šogad Rīgā turpinām uzlabot pašvaldības peldvietas, lai nodrošinātu ērtu un drošu atpūtu rīdziniekiem un pilsētas viesiem pie ūdens. Pērn labiekārtojām Bābelīša ezera apkārtni, šogad – Vakarbuļļu pludmali, kur atjaunosim dušu paviljonu un būvēsim jaunu glābšanas staciju. Rīga arī šogad saņēmusi trīs Zilos karogus – apliecinājumu augstiem kvalitātes standartiem. Paldies Mājokļu un vides departamentam par ieguldīto darbu! Aicinu ikvienu izmantot Rīgas daudzveidīgās iespējas atpūtai pie ūdens,”

pauž Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Kā ierasts, arī šogad glābēji drošību uz ūdens un peldvietās uzraudzīs katru dienu no plkst. 10.00 līdz 22.00. Savukārt naktī nepieciešamības gadījumā palīdzību varēs saņemt atsevišķās glābšanas stacijās, tomēr jāņem vērā, ka naktsmaiņās peldvietās strādā mazāks glābēju skaits nekā dienā.

“Aptuveni 17% galvaspilsētas teritorijas klāj ūdens, turklāt esam apveltīti ar garu piekrastes ūdeņu zonu – gada siltajā sezonā šie faktori paredz pastiprinātu uzmanību iedzīvotāju drošībai uz ūdens un tā tuvumā. Lai to nodrošinātu, Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija savā darbā arī šosezon turpinās izmantot dažādus tehnoloģiskos risinājumus, tostarp bezpilota lidaparātus. Ņemot vērā esošos izaicinājumus, mēs turpinām nemitīgi attīstīt pašvaldības policijas tehniskās un operacionālās spējas, lai jau tuvāko gadu laikā ieviestu arī automatizētus dronu lidojumus ar mākslīgā intelekta analītikas funkcijām,”

norāda Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass.

RVPP aicina atpūtniekus nebūt pārgalvīgiem, kā arī apdomīgi izvērtēt savas peldēšanas prasmes un apkārtējās vides riskus, jo tieši šie ir biežākie iemesli nelaimes gadījumiem uz ūdens un tā tuvumā. Vienlaikus ir būtiski vecākiem kopā ar atvasēm pārrunāt drošības noteikumus, kā arī rūpīgi sekot līdzi to uzvedībai pie ūdens un pašiem rādīt priekšzīmi jaunākajai paaudzei. Nereti pieaugušie ir tie, kuri jauniešiem rāda ne to labāko piemēru, piemēram, lēkšanu uz galvas vai peldēšanu aiz bojām un tālu no krasta.

Aizvadītajā sezonā pašvaldības policijas glābēji Rīgas oficiālajās peldvietās izglāba četras slīkstošas personas, 80 peldētājiem sniedza pirmo medicīnisko palīdzību, kā arī atrada un vecākiem nogādāja 12 nomaldījušos bērnus. Tāpat 2024. gada peldsezonas laikā glābēji deviņas reizes veica meklēšanas darbus zem ūdens un pārbaudīja 455 kuģošanas līdzekļus.

Vakarbuļļu un Vecāķu peldvietās arī šī gada peldsezonā (Vakarbuļļos 18. un Vecāķos 8. reizi) tiks pacelti Zilie karogi, kas apliecina vides izglītības un informācijas pieejamību, teicamu ūdens kvalitāti, apsaimniekošanas un servisa nodrošināšanu un drošību peldvietā. Otro reizi Zilais karogs tiks pacelts Bābelīša peldvietā.

Astoņās oficiālajās peldvietās un 19 aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpēs peldsezonas laikā reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu – peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām Mājokļu un vides departaments (MVD) ūdens monitoringu turpinās veikt arī sešās oficiālajās peldvietās.

Peldsezonā peldvietās un aktīvās atpūtas zonās būs izvietoti 72 sanitārie mezgli, no kuriem 22 paredzēti cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslos. Apkope sezonā tiks veikta katru dienu.

Sākot peldsezonu, Rīgas peldvietās jau būs pieejama uzlabota un atjaunota infrastruktūra:

  • Atjaunotas koka seguma pastaigu laipas 181 m2 platībā, nodrošinot vides pieejamību peldvietā “Vakarbuļļi”;
  • Labiekārtota Bābelītes ezera teritorija – uzstādīti piknika galdi, atpūtas soli, atkritumu tvertnes, grili. Atjaunoti soliņi, gājēju tiltiņš un ierīkots volejbola laukums;
  • Iegādāti četri pārvietojamie ratiņkrēsli cilvēkiem ar kustību traucējumiem peldvietās “Vecāķi” un “Vakarbuļļi”;
  • Veikti bērnu rotaļu laukumu konstrukciju remonta darbi aktīvās atpūtas zonās pie Bolderāja karjera, Hapaka grāvja un peldvietā “Ķīpsala”.

2025. gadā plānotie uzlabojumi:

  • Uzlabota un atjaunota infrastruktūra – pastaigu laipas, atpūtas soli, pārģērbšanās kabīnes, sauļošanās zviļņi, volejbola laukumi u.c.;
  • Pakāpeniski atjaunoti peldvietu informatīvie stendi Daugavgrīvas, Rumbulas, Ķīpsalas, Lucavsalas un Lucavsalas līča peldvietās;
  • Atjaunos smilts segumu peldvietās un aktīvās atpūtas zonās pie ūdenstilpēm – Lucavsalas peldvietā, Velnezerā, Hapaka grāvja atpūtas zonā pie Kleistu ielas, Buļļupē pie Birzes ielas u.c.;
  • Renovēs Rumbulas peldvietas pieejas gājēju celiņu;
  • Notiks Vakarbuļļu peldvietas dušas paviljona koka konstrukciju un ūdens padeves sistēmas remonta darbi;
  • Izbūvēta jauna koka seguma laipa Vecāķu peldvietas pieejā no Vēlavas ielas;
  • Uzsākta Vakarbuļļu peldvietas glābšanas dienesta stacijas būvniecība.

MVD peldsezonas laikā (vasaras sezonā) peldvietu un aktīvās atpūtas zonu teritorijās nodrošina patstāvīgu teritoriju uzturēšanu – atkritumu savākšanu un izvešanu, zāliena pļaušanu, piebraucamo ceļu un gājēju ietvju uzturēšanu, apstādījumu kopšanu, labiekārtojuma elementu uzturēšanu, atjaunošanu, peldvietās tiek veikta smilts virskārtas irdināšana.


  Vairāk par pašvaldības peldvietām Mājokļu un vides departamenta mājas lapāŠEIT.


 

Šī gada projekts “Vecdaugavas daudzināšana” noslēdzošajā 6. gaitā ceļš vedīs uz ļoti nozīmīgu vietu, kur vecās Daugavgrīvas viduslaika pils akmeņi gūluši jaunās Daugavgrīvas cietokšņa mūros.

Uzzināsim, kas notika ar Daugavgrīvas viduslaiku pili laikā, kad Daugava, atrazdama jaunu gultni, zaudē savu nozīmi vietā, ko mūsdienās sauc par Vecdaugavu. Izdibināsim, kādi notikumi risinājušies jaunajā Daugavgrīvas cietoksnī un kā tie sekmēja Latvijas valsts veidošanu.

Tiksimies svētdien, 17. novembrī pulksten 12.00 pie Daugavgrīvas cietokšņa (Birzes iela 2).

Nokļūšana ar 3. autobusu no Rīgas centra līdz pieturai Daugavgrīvas cietoksnis (braukšanas laiks no Centrālās stacijas ir aptuveni 40 minūtes).

Projekts “Vecdaugavas daudzināšana” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Pasākumu rīko biedrība “Vecdaugavieši”.

Dalība visos pasākumos ir BEZ MAKSAS.