Arhīvs birkai: Vide

Atklāta Baltijā lielākā kanalizācijas sūkņu stacija – Rīgā, Daugavgrīvas ielā 101

Piedaloties Rīgas domes pārstāvjiem, SIA “Rīgas ūdens” vadībai, būvniekiem un citām projekta realizācijā iesaistītajām personām, 11. jūlijā svinīgi atklāta kanalizācijas sūkņu stacija Daugavgrīvas ielā 101.

“Mums ir liels gandarījums par paveikto – patiess prieks un lepnums par jauno, pilnībā automatizēto sūkņu staciju! Tā ir energoefektīva, tādējādi sekmējot taupīgu ūdens un energoresursu izmantošanu.”

SIA “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš

Jaunā kanalizācijas sūkņu stacija ir 8,7 metrus augsta dzelzsbetona ēka, bet objekta pazemes daļas dziļums ir 10,8 metri. Objekta būvniecība tika sākta 2021. gada pavasarī, to veica būvfirma SIA “Velve”, būvdarbu līguma kopējā summa – 13,4 miljoni eiro.

“Esam gandarīti un lepni, ka iesaistījāmies šī projekta realizācijā! Lai arī kanalizācijas sūkņu stacijas pārbūves projekts ar teju 14 000 m2 kopējo platību izmēra ziņā mūsu būvkompānijai nav pats apjomīgākais, tas noteikti ir bijis viens no nozīmīgākajiem, raugoties no ilgtspējas un vides saglabāšanas perspektīvas. “Velve” pieredzējusī komanda to paveica ne tikai ar lielu rūpību, bet arī laikus, lai jau 2024. gada sākumā atjaunotās sistēmas uzsāktu notekūdeņu savākšanu un pārsūknēšanu jaunā kvalitātē, izmantojot modernu automātiskās vadības sistēmu.”

SIA “Velve” valdes locekle Elīna Epalte-Drulle

Vecā un tagad jau nojauktā kanalizācijas sūkņu stacija Daugavgrīvas ielā 101 darbojās vairāk nekā 30 gadus, un tā bija savu laiku nokalpojusi gan tehniski, gan morāli. No ekonomijas viedokļa lielākais ieguvums no jaunās stacijas ir tehnoloģiskā ūdens un elektroenerģijas patēriņa ietaupījums. Ja vecās stacijas iekārtu dzesēšanai gadā bija nepieciešami aptuveni 300 000 m3 ūdens, tad jaunajā stacijā ūdens dzesēšanai nav jāizmanto vispār, bet elektroenerģijas patēriņu, salīdzinot ar veco staciju, plānots samazināt par aptuveni 2,5 milj. kW jeb 55% gadā. Pēc aptuveniem aprēķiniem, jaunā sūkņu stacija ļaus gadā ieekonomēt ap 680 000 eiro, turklāt tā ir arī videi ievērojami draudzīgāka un ekspluatācijā drošāka.

2023. gadā kanalizācijas sūkņu stacija Daugavgrīvas ielā 101 kopumā pārsūknēja 25 miljonus m3 notekūdeņu, kas ir apmēram puse no visiem Rīgas notekūdeņiem.

Vairāk: SIA “Rīgas ūdens” mājaslapā

 

Rīgas dome apstiprina Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas plānu; reģionālais centrs būs “Getliņos”

Lai samazinātu atkritumu apjomu un veicinātu iedzīvotāju izglītošanu par šķirošanu, Rīgas dome trešdien, 3. jūlijā, apstiprināja Viduslatvijas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2024.-2028. gadam un nolēma izveidot Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru “Getliņi” – SIA “Getliņi EKO”.

“Šī plāna apstiprināšana ļaus mums kopā ar citām pašvaldībām pēc iespējas ātrāk virzīties uz atkritumu samazināšanu un lielāku atkritumu pārstrādi. Ieguvēji būs arī iedzīvotāji, kuri tiks vairāk izglītoti par veidiem, kā radīt mazāk atkritumu un vairāk šķirot, iegūs uzlabotu atkritumu savākšanas infrastruktūru, piemēram atkritumu dalītās vākšanas laukumi, un dos iespēju pēc iespējas mazāk atkritumi apglabāt Getliņu poligonā,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Viduslatvijas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2024.-2028.gadam ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments reģionālā līmenī un tas aptver desmit pašvaldības – Rīgu un Ādažu, Bauskas, Ķekavas, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadus.

Pēc atkritumu apsaimniekošanas reģionu reformas 2023.gadā tika izveidots Viduslatvijas reģions, kurš kopumā aptver 13 pašvaldības (arī Jelgavu, Jelgavas un Dobeles novadus). No tām desmit nogādā pašvaldības radītos atkritumus poligonā “Getliņi” un tās reģionālā plāna izstrādi ir deleģējušas SIA “Getliņi EKO”. Plāns paredz, ka 2035. gadā 65 % radīto sadzīves atkritumu tiktu pārstrādāti un poligonā netiktu apglabāti vairāk nekā 10 % radīto sadzīves atkritumu.

Tāpat plāna pasākumi ir vērsti uz atkritumu rašanās novēršanu, atkritumu kā resursu izmantošanu, atkritumu bīstamības novēršanu, domājot par klimatneitralitāti un ekonomikas zaļā kursa transformācijas ieviešanu, kā arī vides aizsardzību. Plānā aprakstītie pasākumi ir saistīti ar ES direktīvu izvirzītajām prasībām un ņemti vērā Agrīnās brīdināšanas ziņojuma par Latviju ieteikumi.

Plāns paredz veicināt Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģiona iedzīvotāju aktīvu iesaisti atkritumu šķirošanā, to rašanās novēršanā un samazināšanā, rīkojot izglītošanas pasākumus un atkritumu šķirošanu, to rašanās novēršanu un samazināšanu veicinošas kampaņas, kā arī atbalstot iedzīvotāju iniciatīvas.

Paredzēts, ka sabiedrības informēšanai un izglītošanai ir jāvelta daudz lielāki ieguldījumi. Tas jādara visām iesaistītajām pusēm ( pašvaldībām, atkritumu apsaimniekotājiem, namu apsaimniekotājiem), lai mācītu iedzīvotājus ne tikai rūpēties par vidi, bet regulāri analizēt arī savus materiālos ieguvumus no atkritumu neradīšanas un atkritumu šķirošanas. Nepieciešams regulārs darbs un vidējām izmaksām uz vienu iedzīvotāju reģionā būtu jāsasniedz vismaz 0,50 eiro gadā.

Iecerēts veidot lietu un mantu apmaiņas centrus vismaz pa vienam katrā Rīgas atkritumu apsaimniekošanas zonā. Centri nav jāveido no jauna, var izmantot jau esošo NVO izveidoto struktūru, taču pašvaldībai ir jānodrošina, ka tiek veikta centros nonākušo preču uzskaite un informācija par centru darbību ir iedzīvotājiem publiski pieejama.

Saistībā ar dalītās vākšanas sistēmas ieviešanu pašvaldību teritorijā pasākumiem ir jābūt daudzaptverošākiem par atkritumu daudzumu un veidiem – gan uz jau vākto materiālu grupām, piemēram, iepakojumu, gan jauniem atkritumu veidiem (tekstils, bioloģiskie atkritumi, videi kaitīgu preču atkritumu). Ir jāpaplašina atkritumu dalītās vākšanas sistēma, lai nodrošinātu pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem un pārstrādājamo atkritumu augstu vākšanas rādītāju. Būtu jāveicina dažādu vākšanas režīmu kombinēšana ar dažādām vākšanas vietām un dažādām atkritumu plūsmām.

Paredzēts arī veicināt dārzu un parku atkritumu kompostēšanu. Mājkompostēšana samazina atkritumu apsaimniekošanas izmaksas un sagatavotais materiāls kļūst par labu augsnes uzlabotāju. Tāpat pēc parku un kapu kopšanas veidojas atkritumu veids, kas piemērots kompostēšanai. Tādējādi būtu ierīkojamas vietas dārzu un parku atkritumu pieņemšanai un kompostēšanai. Ne visas mājsaimniecības nodarbosies ar dažādu dārzā radušos atkritumu kompostēšanu, tādēļ jāparedz iespēja nogādāt šāda veida atkritumus pašvaldības organizētajās kompostēšanas vietās.

SIA “Getliņi Eko” kā atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra galvenās darbības būs:

  • atkritumu radītāju informēšana, izglītošana, apziņas celšana;
  • lietu un mantu apmaiņas centri;
  • atkritumu pārstrāde un reģenerācija, to veicinoši pasākumi;
  • atkritumu apglabāšana;
  • poligona šūnu slēgšana un rekulktivācija;
  • enerģētika.

Rīgā šosezon darbojas jau 25 dzeramā ūdens uzpildes vietas

Tuvojoties karstākajiem vasaras mēnešiem, Rīgā darbojas jau 25 brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietas jeb tā dēvētie brīvkrāni. Šajās uzpildes vietās tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.

“Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana galvaspilsētā ir viena no mūsu prioritātēm. Turpināsim iesākto darbu un paplašināsim kvalitatīva dzeramā ūdens pieejamību publiskajā vidē, lai rīdziniekiem un pilsētas viesiem veidotos paradums droši izmantot Rīgas krāna ūdeni, kas ir tīrs, drošs un arī garšīgs un veselīgs, jo satur daudz vērtīgu minerālvielu. Šajā gadā iecerēts izbūvēt vēl vismaz desmit jaunus brīvkrānus dažādās Rīgas apkaimēs, tostarp arī Uzvaras parkā, nodrošinot iespēju padzerties skeiteriem, skrituļotājiem un citiem aktīva un sportiska dzīvesveida piekritējiem,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Savu darbību arī ziemā nepārtrauc tikai četri no SIA “Rīgas ūdens” pārziņā esošajiem brīvkrāniem (Jūrmalas gatvē 133, pie Voleru ielas 65, pie Mazās Vējzaķsalas 17 un Kundziņsalas 9. šķērslīnijā 6), bet pārējo darbība tiek atjaunota vasaras sezonā.

2022. gadā Rīgā tika izbūvēti sekojoši brīvkrāni:

• Vērmanes dārzā pie bērnu rotaļu laukuma;
• Pie bērnu sporta laukuma (Krišjāņa Barona iela 116a);
• Ziedoņdārzā (Aleksandra Čaka ielā 100);
• Āgenskalna tirgus priekšlaukumā (Nometņu iela 64);
• Esplanādē aiz Latvijas Mākslas muzeja ēkas;
• Mežaparkā pie ieejas zoodārzā (Ostas prospekts 11);
• Dzegužkalna parkā (Dzegužu iela 11).

2023. gadā tiem pievienojās:

• Brasas skvērā pie bērnu laukuma (Invalīdu iela 6);
• Grīziņkalna parkā (iepretim Pērnavas ielai 52);
• Ēbelmuižas parkā;
• Ziemeļblāzmas parkā;
• pie Vecāķu pludmales (Pludmales ielas un Kāpu prospekta krustojums);
• pie Birutas Baumanes takas Lēpju ielā Daugavgrīvā;
• bērnu rotaļu laukumā Pļavniekos (Andreja Saharova iela 30);
• Imantas vidusskolas sporta laukumā (Zentenes iela 19a);
• Ķengaraga promenādē (iepretim Maskavas ielai 262);
• Zemitāna laukumā;
• Dailes teātra skvērā.

Paralēli tam “Rīgas ūdens” pērn rada iespēju atjaunot vēsturiskā Ūdensavota namiņa iepretim Raiņa bulvārim 3 darbību, tāpat darbojas arī “Rīgas namu” apsaimniekošanā esošais brīvkrāns Rātslaukumā – Rolanda statuja. Savukārt šogad “Rīgas ūdens” pārziņā nonācis arī brīvkrāns Lastādijas ielā 2 (pie Spīķeru koncertzāles Ģenerāļa Radziņa krastmalas pusē).

2024. gadā plānots izbūvēt 11 jaunus brīvkrānus:

• Viesturdārzā;
• Operas parkā;
• Biķernieku meža apkārtnē;
• Centrāltirgū;
• Anniņmuižas parkā;
• Uzvaras parkā (pie koka terases);
• Uzvaras parkā (pie ainaviskā skeita laukuma);
• Nordeķu parkā;
• Latgales parkā;
• pie Buļlupes promenādē;
• Māras dīķa apkaimē.

Brīvkrānu ierīkošanas vietas izvēlētas, Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam apkopojot Apkaimju iedzīvotāju centra aptaujas datus. Precīzākas jauno brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu adreses būs zināmas pēc to pieslēgumu projektu izstrādāšanas. Jauno brīvkrānu darbība varētu tikt sākta vasaras otrajā pusē.

Aktuālākajai situācijai var sekot brīvkrānu kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapā – ŠEIT 

 

Rīgā pastiprinās koku aizsardzību

foto no www.botanika.lu.lv

Rīgas dome trešdien, 12. jūnijā, pieņēma jaunus saistošos noteikumus par ārpus meža augošu koku aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu galvaspilsētā. Lai pasargātu kokus, noteikumi detalizē jēdzienu “koka bojāšana”, nosaka precīzas koka sakņu aizsardzības zonas, kā arī tie paredz stingrākas prasības būvniecības procesā, aizliedzot koka sakņu tuvumā veikt rakšanas darbus ar traktortehniku un mehānismiem.

“Ikviens koks, vai tas ir liels vai mazs, veido pilsētvidi, tās ainavu, bioloģisko daudzveidību un iedzīvotāju labbūtību. Tādēļ, izstrādājot jaunos noteikumus, pašvaldības mērķis bija piešķirt kokiem lielāku sabiedrisko vērtību un mudināt uzņēmējus un inženierkomunikāciju turētājus izmantot dabai draudzīgas darba metodes. Sadarbībā ar nozares ekspertiem, esam izstrādājuši jaunu regulējumu, kā aizsargāt, uzturēt kokus un palielināt zaļo teritoriju īpatsvaru nākotnē.”

skaidro Rīgas domes pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Definētas darbības, kuras tiek uzskatītas par koka bojāšanu

Lai izvairītos no interpretācijas iespējām, noteikumi detalizē Meža likumā noteikto jēdzienu “koka bojāšana”, nosakot, kādas darbības noteiktā attālumā no koka tiek uzskatītas par koka bojāšanu un nav pieļaujamas. Par koka bojāšanu tiek uzskatīta zaru laušana pie stumbra, vainagu kopšana neatbilstoši noteikumu prasībām, mizas plēšana, urbumu veikšana stumbrā, sakņu traumēšana, mehāniska vai ķīmiska bojāšana vai citāda veida koka ietekmēšana, kas var izmainīt mikroklimatu koka dobumos, pasliktināt koka stabilitāti un/vai dzīvotspēju. Par koka bojāšanu noteiktās koku sakņu aizsardzības zonās tiek uzskatīta grunts līmeņa paaugstināšana vai norakšana, un rakšanas darbi, izmantojot traktortehniku vai mehānismus.

Tāpat par koka bojāšanu tiek uzskatīta arī koka pārstādīšana vai pārstādīta koka nepienācīga uzturēšana, ja piecu gadu laikā samazinās tā augtspēja. Kā arī koka bojāšana ir koka vainaga lapotnes samazināšana vairāk par 20% trīs gadu periodā, izņemot, ja darbs jāveic koka bīstamības novēršanai, ko apliecina koku kopšanas tehniķa atzinums, vai tiek veikta mākslīga vainaga formas veidošana, uzturēšana un zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir noslēgts līgums ar kokkopi (arboristu) par nākamo vainaga uzturēšanas reizi.

Koka sakņu aizsardzības zonas lielumu nosaka koka stumbra diametrs

Jaunie noteikumi paredz stingrākas koku sakņu aizsardzības prasības būvniecības procesa laikā un tās, galvenokārt, ir atkarīgas no tā, cik tālu darbu veikšanas vieta atrodas no koka stumbra. Apkārt koka stumbram ir noteiktas trīs sakņu aizsardzības zonas, kuru platums ir tieši atkarīgs no koka diametra, līdz ar to samērīgs katrai individuālai situācijai – maza izmēra kokiem ierobežojumi būs mazākā teritorijā, savukārt lieliem kokiem prasības jāpiemēro lielākā attālumā no stumbra, tādejādi saglabājot nozīmīgu sakņu daļu.

Koka stumbra apkārtmēru mēra 1,3 metru augstumā no sakņu kakla. Vistuvāk koka stumbram ir kritiskā sakņu aizsardzības zona. Tā ir teritorija, kas noteikta ap koku piecu stumbru rādiusā. Aiz tās ir minimālā sakņu aizsardzības zona – teritorija piecu stumbru rādiusā ap kritisko sakņu aizsardzības zonu. Bet vistālāk no koka stumbra atrodas optimālā sakņu aizsardzības zona – teritorija 10 stumbru rādiusā ap minimālo sakņu aizsardzības zonu, kur ierobežojumu ir vismazāk.

Kritiskajā sakņu aizsardzības zonā aizliegts veikt rakšanas darbus ar traktortehniku un mehānismiem

Katrā no koku sakņu aizsardzības zonām ir noteikti konkrēti ierobežojumi. Kritiskajā sakņu aizsardzības zonā aizliegts:

  • apkraut koku un tā sakņu sistēmu;
  • veikt inženiertīklu izbūvi ar traktortehniku un mehānismiem. Rakšanas darbiem šajā zonā jāizmanto sakņu sistēmai saudzīgas metodes – beztranšeju (caurdures) metode, bet, ja tas tehniski nav iespējams, tad darbs jāveic ar gaisa lāpstu, vakuuma ekskavatoru, ar rokām vai citu metodi bez mehānismu piemērošanas;
  • veikt rakšanas darbus, ja paredzēta esošās grunts norakšana vairāk nekā 10 cm dziļumā (izņemot, ja tiek veikta grunts nomaiņa augsnes ielabošanai vai koka sakņu izpēte);
  • paaugstināt esošo grunts līmeni, veicot uzbēršanu vairāk nekā 10 centimetru augstumā.

Minimālajā sakņu aizsardzības zonā aizliegts veikt rakšanas darbus ar traktortehniku.

Optimālajā sakņu aizsardzības zonā nevar pārvietoties vai tikt novietoti mehāniskie transportlīdzekļi, ja vien tas nav saistīts ar koka apsaimniekošanu vai speciālo dienestu darbu.

Ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad koku kopšanas tehniķis ir secinājis, ka konkrētajā vietā nav saknes vai apstiprinājis risinājumus, kas pasargā koku; kad tiek veikti inženiertīklu avārijas remontdarbi vai avārijas seku novēršanas darbi; vai tiek veikta ielu seguma atjaunošana sarkano līniju robežās, nepārsniedzot 30 cm dziļumu un apjomu.

Lai pašvaldības speciālisti varētu preventīvi ierasties darbu veikšanas vietā, kas notiek koka sakņu kritiskajā un minimālajā sakņu aizsardzības zonā, un pārliecināties par to izpildi atbilstoši prasībām, noteikumos iekļauts pienākums vismaz 24 stundas pirms darbu uzsākšanas informēt pašvaldību.

Noteikts pienākums zemes īpašniekiem kopt koku vainagus, kas projicējas uz blakus zemesgabaliem vai ēkām

Pašvaldību likums nosaka, ka pašvaldības autonomā funkcija ir noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību. Tādēļ, lai nodrošinātu gan iedzīvotāju, gan īpašumu drošību, noteikumos definēti vainaga kopšanas veidi un noteikts pienākums zemes īpašniekiem veikt to koku kopšanu, kuru vainagi projicējas uz blakus zemesgabaliem vai ēkām. Tas ļaus izvairīties no situācijām, kad nekopto koku zari liecas pāri konkrētā īpašuma robežām, skar citus īpašumus, lūst un apdraud cilvēkus.

Izstrādājot saistošos noteikumus, pašvaldība vērtējusi darbības, kad nepieciešama kokkopja (arborista) piesaiste un kad – koku kopšanas tehniķa piesaiste, ņemot vērā abu profesiju standartos noteikto, proti, kokkopis (arborists) veic praktisku koku kopšanas darbu, savukārt koku kopšanas tehniķis papildus spēj veikt koku vērtēšanu un analīzi, risinājumu izstrādi koku aizsardzībai. Tādēļ jaunie noteikumi konkrēti nosaka, kurām darbībām jāpiesaista kokkopis (arborists) un kurām koku kopšanas tehniķis. Taču, ņemot vērā koku kopšanas tehniķu nelielo skaitu Latvijā, kamēr notiek šīs profesijas apgūšana, pašvaldība pieļauj, ka koku kopšanas tehniķa atzinumu var aizstāt ar tāda kokkopja (arborista) sagatavotu atzinumu, kurš ieguvis Eiropas Arboristu padomes izdotu sertifikātu vai Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrības izdotu koku vērtētāja sertifikātu.

Noteikumos veikti arī citi precizējumi un papildinājumi. Ar izmaiņām interesenti var iepazīties pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv. Saistošie noteikumi izstrādāti sadarbībā ar Latvijas Kokkopju – Arboristu biedrību, kā arī ņemti vērā iedzīvotāju un organizāciju priekšlikumi.

 

Aicina diskutēt par Rīgas zaļās infrastruktūras attīstību pilsētas centrā

Otrdien, 11. jūnijā, Rīgas pašvaldība aicina rīdziniekus piedalīties seminārā “Rīga top zaļāka! Pilsētas “zaļie” risinājumi un izaicinājumi”, lai kopīgi apspriestu pašvaldības vīziju un izaicinājumus, kā pilsētas centru padarīt zaļu, ilgtspējīgu un patīkamu iedzīvotājiem.

“Vasaras svelmē visvairāk izjūtām un novērtējam zaļās vides ieguvumus, ko tā dod gan cilvēkam, jo koku ēnā ir iespēja patverties no karstuma, gan videi. Rīga ir zaļa pilsēta, tomēr mums vēl ir daudz darāmā, lai arī ielu telpa kļūtu zaļāka un cilvēkiem draudzīgāka. Aicinu visus interesentus, kuriem rūp pilsētvide, piedalīties seminārā, lai apspriestu Rīgas zaļās infrastruktūras attīstību.”

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

✅ Seminārs norisināsies “Koka Rīga” telpās Krāsotāju ielā 12, Rīgā no plkst. 14.00 līdz plkst. 16.30 un tajā aicināts piedalīties ikviens rīdzinieks, kā arī mediju pārstāvji.

Pasākumu varēs vērot arī tiešsaistē pašvaldības tīmekļvietnē riga.lv un Facebook kontā @riga.lv. Skatītājiem, kuri semināram pievienosies attālināti, būs iespēja uzdot savus jautājumus vietnē slido.com.

Programma:

  • 14.00 – 14.05 – Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone un Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps atklāj pasākumu;
  • 14.05 – 14.20 – Pētījuma “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas iedzīvotāju dzīves kvalitāte” rezultāti / SIA “Aptauju Centrs”;
  • 14.20 – 14.40 – Rīgas vīzija par pilsētas zaļināšanu un labas pilsētvides principi. Izaicinājumi publiskās ārtelpas veidošanā un starpinstitucionālā sadarbība / Rīgas pilsētas arhitekta dienests;
  • 14.40 – 15.40 – Paneļdiskusija “Rīgas zaļināšanas vīzija. Starpinstitūciju sadarbība – labas pilsētvides veidošanas pamats”/ Piedalās eksperti no Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta, Ārtelpas un mobilitātes departamenta, Pilsētas attīstības departamenta, Rīgas pilsētas arhitekta dienesta, SIA “Rīgas ūdens”, SIA “Labie koki”;
  • 15.40 – 15.55 – Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāns 2027. – 2031. gadam / Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments;
  • 15.55 – 16.25 – Atbildes uz jautājumiem;
  • 16.25 – 16.30 – Kopsavilkums/ Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone un Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Informējam, ka semināra laikā fotografēs un filmēs. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei sociālajos tīklos un sabiedrības informēšanai. Fotogrāfijas tiek uzglabātas Rīgas domes FLICKR kontā.

 

Bābelīša ezera peldvieta iegūst Zilā karoga statusu

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļa un vides departaments ir nodrošinājis, ka Bābelīša ezera peldvietas kvalitāte infrastruktūras un apsaimniekošanas jomā ir augstā līmenī un tajā šogad tiks pacelts Zilais karogs, tāpat kā Vecāķu un Vakarbuļļu pludmalēs. Pie Bābelīša sagaidāmi arī ievērojami infrastruktūras uzlabojumi. Latvijā šogad Zilā karoga kvalitātei atbilst 12 peldvietas un 1 jahtu osta.

Līdz ar peldsezonas atklāšanu visās astoņās oficiālajās Rīgas peldvietās darbu ir sākuši pašvaldības policijas glābēji.

Iepazīstinās ar atjaunoto Ēbelmuižas parku

Piektdien, 24. maijā, plkst. 10.00 Ēbelmuižas parkā norisināsies svinīgā atklāšana pēc parka labiekārtošanas. Darbu gaitā izveidoti bruģa un grants celiņi, izvietoti 40 jauni soliņi, uzstādītas atkritumu urnas, velonovietnes un izbūvēts jauns apgaismojums.

Atklāšanas pasākumā piedalīsies Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta direktora p.i. Edijs Pelšs un Āgenskalna apkaimju koordinatore Liene Masļeņikova, kā arī citi projektā iesaistītie pašvaldības speciālisti. Pēc tam plānota parka apskate.

9,3 hektārus plašais Ēbelmuižas parks izbūvēts ap seno Ēbela muižu Ziepniekkalna centrā starp Graudu, Zaļenieku, Ēbelmuižas un Valdeķu ielu. Tas ir viens no Rīgas vecākajiem muižu parkiem un uzskatāms par apkaimes sirdi. Parkā aug Pārdaugavā resnākais dižozols, tā apkārtmērs ir 5,6 metri.

Pasākums norisināsies parkā no Ēbelmuižas ielas puses.

Rīgas peldvietas gatavas peldsezonai

Rīgas pašvaldības policija (RPP) un Rīgas domes Mājokļu un vides departaments (MVD) 23. maijā oficiāli atklās peldsezonu visās Rīgas peldvietās. Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelīša ezerā, Ķīpsalā, Ķīšezerā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī.

Drošība peldvietās

Pasākumā RPP speciālisti informē, ka pamatā kārtības sargi drošību uz ūdens peldvietās uzraudzīs katru dienu no pulksten 10.00 līdz 22.00. Savukārt naktī nepieciešamības gadījumā palīdzību varēs saņemt septiņās glābšanas stacijās (visās izņemot Ķīpsalu un Daugavgrīvu), tomēr jāņem vērā, ka nakts maiņās peldvietās strādā mazāks glābēju skaits nekā pa dienu. Jaunums glābēju darbā šogad ir bezpilota lidaparāts, kas galvenokārt tiks izmantots lielākajā peldvietā – Vecāķos, lai efektīvāk varētu pārraudzīt teju kilometru garo teritoriju.

Vicemēre Linda Ozola, atklājot peldēšanas sezonu Rīgā, uzsver RPP lomu drošības uzturēšanā peldvietās: “Pateicos RPP glābējiem par pašaizliedzīgo darbu un sistemātisko ieguldījumu pilsētas peldvietu drošības attīstīšanā. Ūdenstilpnēs bojāgājušo statistika valstī ir dramatiska, kamēr Rīgas oficiālajās peldvietās mums pagājušajā gadā ir izdevies izglābt visus slīkstošos. Aicinu veldzēties gribētājus kritiski izvērtēt savus spēkus un apkārtējos apstākļus un izvēlēties Rīgas oficiālās peldvietas. Novēlu mums visiem atsvaidzinošu un drošu peldsezonu!”

Pagājušajā sezonā RPP glābēji izglāba piecus slīkstošus peldētājus, medicīnisko palīdzību sniedza 50 atpūtniekiem, kā arī atrada un vecākiem nodeva 15 nomaldījušos bērnus. “Vāja peldētprasme, pārgalvība un apkārtējo risku nenovērtēšana – tie ir trīs galvenie iemesli nelaimes gadījumiem pie ūdens,” stāsta RPP Drošības uz ūdens pārvaldes Glābšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Jānis Skrims, norādot, ka tieši tādēļ atpūtai pie ūdens ir jāizvēlas oficiālās peldvietas, kur strādā glābēji. Vienlaikus Skrims uzrunā vecākus, atgādinot, ka glābējs nav aukle, jo katru sezonu novērojams, ka vecāki peldvietās bieži savus bērnus atstāj nepieskatītus.

RPP uzrauga drošību astoņās oficiālajās peldvietās, kā arī atpūtas vietā pie Ķīšezera.

Ūdens kvalitātes kontrole

Rīgas peldvietās reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu jeb peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Veselības inspekcija monitoringu veic Rīgas astoņās oficiālās peldvietās, bet MVD astoņpadsmit aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpnēs. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti jau tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām, MVD ūdens monitoringu turpinās veikt sešās oficiālās peldvietās.

Maija sākumā Veselības inspekcijas veikto peldūdens pārbaužu rezultāti ir ļoti labi, un peldēties droši var visās oficiālajās peldvietās Rīgā.

Uzlabojumi Rīgas peldvietās

MVD direktora pienākumu izpildītājs Edijs Pelšs pastāstīja par uzlabojumiem, kurus šogad Rīgas peldvietās var novērtēt rīdzinieki: “Rīgas pašvaldība, sākot 2023. gada peldsezonu, peldvietās nodrošinājusi uzlabotu un atjaunotu infrastruktūru. Vairākās vietās, uzlabojot vides pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos un māmiņām ar bērnu ratiem, izbūvētas jaunas laipas, uzstādi soli, zviļņi, pārģērbšanās kabīnes. Esam rūpējušies par to, lai atpūta pie ūdens rīdziniekiem šovasar kļūtu ērtāka, patīkamāka un drošāka.”

Ķīpsalas, Vakarbuļļu un Daugavgrīvas peldvietās izvietotas jaunas pārģērbšanās kabīnes personām ar funkcionāliem traucējumiem. Vakarbuļļu peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, uzstādīta jauna pastaigu laipa ar divām atpūtas terasēm, aprīkotām ar sauļošanās zviļņiem un papildus atpūtas soliem. Ķīpsalas peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, uzstādīta jauna pastaigu laipa ar vienu atpūtas terasi, aprīkotu ar četriem sauļošanās zviļņiem un četriem atpūtas soliem.

Kleistu ielas aktīvās atpūtas zona pie Hapaka grāvja un Buļļupes aktīvā atpūtas zonā pie Birzes ielas uzstādītas kopā četras jaunas pārģērbšanās kabīnes, atjaunoti soliņi un uzstādīti divi jauni atpūtas soliņi. Daugavgrīvas peldvietā izvietoti pieci divpusējie soli, kas izgatavoti biedrības “Latvijas pašvaldības savienība” atbalstītā Latvijas vides aizsardzības fonda projekta „Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana” gaitā. Šogad vēl plānots izgatavot un uzstādīt sešus divpusējos pludmales solus Vecāķu peldvietā.

Tāpat 2022. gada nogalē pabeigti labiekārtošanas darbi divās atpūtas zonās pie Daugavas Dārziņu apkaimē – Jāņogu ielā 48 un Zirņu salā. Īstenojot līdzdalības budžeta projektu ideju konkursā iesniegto Dārziņu apkaimes iedzīvotāju ieceri, ierīkoti atpūtas soliņi, sauļošanās zviļņi, pārģērbšanās kabīnes, skatu terase, ugunskura vieta. Zirņu salā ierīkota nobrauktuve līdz atpūtas zonai ar margām, kas nodrošina vides pieejamību atpūtas zonā. Līdz jūlija beigām paredzēts pabeigt arī Vecāķu pastaigu laipas izbūvi, kas taps Vecāķu biedrības iesniegtā līdzdalības budžeta projekta rezultātā.

Hapaka grāvja aktīvās atpūtas zonā pie Kleistu ielas šogad iecerēts atjaunot pludmales volejbola laukumu. Daugavgrīvas peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, paredzēts uzstādīt pastaigu laipas ar divām atpūtas terasēm, kuras tiks aprīkotas ar sauļošanās zviļņiem un papildus atpūtas soliem.

Turpmākajos gados Juglas ezera krastā pie Braila ielas paredzēts attīstīt jaunu atpūtas zonu, kur būs nodrošinātas peldēšanās iespējas cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Tāpat notiek projekta izstrāde jaunas glābšanas stacijas posteņa izbūvei peldvietā “Vakarbuļļi”.

Zilais karogs šogad plīvos jau trīs Rīgas peldvietās – Vecāķos, Vakarbuļļos un pirmo reizi arī pie Bābelīša, kas apliecina šo peldvietu atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem.

Zilā karoga peldvietās Vakarbuļļos un Vecāķos tiks uzstādīti jauni informatīvie stendi, un aktīvās atpūtas zonās pie ūdenstilpēm tiks izvietoti jauni labiekārtojuma elementi – soliņi, velo statīvi, sauļošanās zviļņi, mazās atkritumu urnas u.c. Šobrīd notiek arī darbs pie vienota peldvietu pārģērbšanās kabīņu un infrastruktūras dizaina izstrādes.

Vakarbuļļos zilais karogs tiks pacelts septiņpadsmito reizi, Vecāķos septīto reizi, savukārt pie Bābelīša pirmo reizi.

✅ Par Rīgas peldvietām informāciju var skatīt pašvaldības tīmekļvietnēs:

 

Ar GEO RĪGA var noteikt saulainākos Rīgas jumtus saules paneļu vai kolektoru izvietošanai

Lai atvieglotu lēmuma pieņemšanu par saules paneļu vai kolektoru uzstādīšanu uz ēku jumtiem, Rīgas pašvaldība izstrādājusi 3D karti “Saules enerģijas potenciāls”, ar kuras palīdzību ikviens interesents var noskaidrot saules enerģijas potenciāla vērtību uz ēku jumtiem visā Rīgas teritorijā. Karte pieejama pašvaldības ģeotelpisko datu portālā georiga.lv (GEO RĪGA), sadaļā “3D Rīga”.

Ņemot vērā, ka saules paneļu un kolektoru ražība, galvenokārt, ir atkarīga no ēkas atrašanās vietas, apkārt novietotiem objektiem un saules gaismas intensitātes, kartē atspoguļoti dati par saules enerģijas potenciāla vērtību gadā katram ēkas jumta kvadrātmetram (kWh/m2).

Karte ir noderīgs rīks ne vien iedzīvotājiem, bet arī namu apsaimniekotājiem un uzņēmējiem, kuri piedāvā saules paneļu vai saules kolektoru uzstādīšanu vai projektēšanu, jo tā ļauj noteikt precīzas vietas, kur iekārtas nesīs cerētos ieguvumus, bet kurās vietās to uzstādīšana nebūs efektīva. Iedzīvotāji un citi interesenti karti var izmantot, lai novērtētu iekārtu uzstādīšanas lietderību uz savas mājas jumta, tomēr par katru energoefektivitātes ieceri iedzīvotāji aicināti konsultēties ar Rīgas enerģētikas aģentūrās ekspertiem.

Informācija par saules enerģijas potenciālu iegūta ar aerolāzerskenēšanas metodi un tajā iekļautas visas Rīgas apkaimes. Dati aprēķināti, ņemot vērā jumtu slīpumu, novietojumu, noēnojumu u.c. ietekmējošos faktorus. Saules enerģijas potenciāls uz jumtiem aprēķināts 1×1 m režģa šūnās, iegūstot saules enerģijas potenciāla kopējo vērtību gadā (kWh/m²). Datu vizualizācijai izmantota krāsu gradācija – dzeltenā krāsā ir laukumi, kur saules enerģijas potenciāls ir zemāks, sarkanā krāsā – augstāks. Saules enerģijas potenciāla modeli izstrādāja un aprēķinus veica Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes speciālisti.

Lai gan kartē atspoguļoti visi pilsētvidē esošo ēku jumti, tas nebūt nenozīmē, ka uz to jumtiem atļauts uzstādīt saules paneļus. Saules paneļus var izvietot tajās vietās, kur to pieļauj Rīgas teritorijas plānojums, lokālplānojums vai detālplānojums. Vairāk informācijas par saules paneļu izvietošanu un saskaņošanu pieejama Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv.

Dati par saules enerģijas potenciālu iegūti, izmantojot no Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras 2021. gada aerolāzerskenēšanas datiem sagatavoto digitālo virsmas reljefa modeli, kas savietots ar LOD2 modeļa ēku poligoniem, un apstrādāts ar ArcGIS Pro programmu.

 

Rīga izstrādās pilsētvides zaļināšanas plānu

Lai veicinātu vienotu un sabalansētu zaļās infrastruktūras attīstību visā pilsētas teritorijā, trešdien, 15. maijā, Rīgas dome pieņēma lēmumu sākt Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna izstrādi 2027. – 2031. gadam.

Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāns kā politikas plānošanas dokuments nepieciešams, lai, balstoties uz starptautiski pieņemtām praksēm un iedzīvotāju vajadzībām, izvirzītu konkrētus mērķus, virzienus un pasākumus, kuri jāveic pašvaldībai, pilsētvides un rīdzinieku dzīves vides un kvalitātes uzlabošanai visā pilsētas teritorijā.

“Pašvaldības veiktajās aptaujās Rīgas iedzīvotāji kā vienu no iemesliem, kādēļ viņi apsver iespēju pamest Rīgu, norāda zaļās infrastruktūras trūkumu. Lai gan pašvaldība veic mērķtiecīgu parku sakopšanu un labiekārtošanu, ielu telpā un rīdzinieku iecienītās vietās apstādījumu ir maz vai to nav. Apzinot problēmātiskās vietas un efektīvākos zaļās infratsruktūras risinājumus, plāns būs ceļa karte rīcībai visiem departamentiem, lai nodrošinātu rīdziniekiem viņu dzīves vietā zaļo infrastruktūru, un sagatavotu Rīgu klimata pārmaiņām nākotnē”.

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Galvenās problēmas, kuras paredzēts risināt, ir lietus ūdens plūdu un siltumsalu efekta mazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana un zaļās infrastruktūras pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem. Problemātiskās teritorijas un risinājumi tām tiks noteikti izpētes laikā, tomēr īpaša uzmanība tiks pievērsta zaļās infrastruktūras attīstīšanai Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā, kur siltummsalas efekts rodas augstā apbūves blīvuma un asfalta īpatsvara dēļ. Tādēļ šajā pilsētas daļā būtiski jāpalielina zaļās infrastruktūras un apstādījumu apjoms, kas ļautu atdzesēt sakarsušo gaisu un veidot patīkamāku uzturēšanos ielu telpā.

Jau šobrīd Rīga meklē dažādus risinājumus, kā pilsētai pielāgoties klimata pārmaiņām, padarot to pievilcīgāku dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un tūrismam. Piemēram, projekta “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt) ietvaros tuvāko gadu laikā Tērbatas iela, kas ir izteikta Rīgas centra siltumsala, kļūs zaļāka, tajā izvietojot tādus inovatīvus risinājumus kā zaļās sienas, lietusdārzus, parkletus un citus zaļās infrastruktūras elementus.

Plāna izstrādi veiks Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, izveidojot ekspertu darba grupu no dažādām pašvaldības struktūrvienībām, tādā veidā nodrošinot, ka plāns pēc tā apstiprināšanas būs saistošs visām pašvaldības institūcijām un aktivitātes tiks realizētas koordinēti. Eksperti meklēs piemērotākos risinājumus un instrumentus, kā veicināt zaļo teritoriju attīstību gan pašvaldības īpašumos, gan privātīpašumos.

Plāna izstrādes termiņš ir 2026. gada 31. augusts. Tā izstrādes gaitā tiks organizēti arī dažādi sabiedrības iesaistes pasākumi – gan plāna publiskā apspriešana, gan fokusa grupu darbnīcas ar pilsētas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, nekustamā īpašuma turētājiem, attīstītājiem un iedzīvotāju apkaimju biedrībām. Šī gada nogalē Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna tēmas tiks aktualizētas arī klimata asamblejas ietvaros, par kuru informācija sekos tuvākajā laikā.

Pilsētas zaļināšanas plāna izstrāde kā uzdevums noteikts gan pašvaldības politikas plānošanas, gan starptautiskajos dokumentos, to skaitā Eiropas pilsētu misija “100 viedas un klimatneitrālas pilsētas” un Eiropas Savienības Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam, kas paredz pilsētām ar iedzīvotāju skaitu virs 20 000 izstrādāt ambiciozus pilsētvides zaļināšanas plānus.

Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna izstrāde tiks realizēta ar starptautiska Eiropas Savienības projekta “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt) (PVM ID APS1100) līdzfinansējumu.