Arhīvs birkai: Vide

Sadzīves atkritumos izmesti mobilie telefoni un litija baterijas gan piesārņo vidi, gan var izraisīt aizdegšanos atkritumu savākšanas automašīnās, tādēļ Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments aicina tos nodot bīstamo atkritumu savākšanas punktos.

Pēdējo nedēļu laikā konstatēti vairāki gadījumi, kad atkritumu izvedējmašīnās aizdegušies atkritumi litija bateriju dēļ. Piemēram, aprīļa sākumā Indrupes un Zilupes ielas krustojumā izcēlās ugunsgrēks atkritumu savākšanas automašīnā, jo kāds iedzīvotājs sadzīves atkritumos bija izmetis kasti ar mobilajiem telefoniem, kas atkritumu presēšanas laikā aizdegās. Lai novērstu lielāku nelaimi, darbiniekiem nācās veikt piespiedu atkritumu izbēršanu uz ceļa braucamās daļas.

Litija baterijas, mobilie tālruņi, portatīvie datori, e-cigaretes un citas ar litija akumulatoriem aprīkotas ierīces ir īpaši ugunsnedrošas, ja tās tiek izvestas kopā ar sadzīves atkritumiem, kas tiek sapresēti. Šādas situācijas apdraud ne tikai atkritumu apsaimniekotājus, bet arī iedzīvotājus un vidi.

Rīgas pašvaldība norāda, ka nepareizas šķirošanas dēļ aizdegas ne tikai atkritumu vedēju kravas, bet arī atkritumu konteineri atkritumu konteineru novietnēs, kas var apdraudēt iedzīvotāju dzīvību un drošību, kā arī kustamo un nekustamo īpašu blakus aizdegšanas vietai.

Visa veida nolietotās un nederīgās sadzīves un elektroiekārtas tiek klasificētas kā videi kaitīgie atkritumi, jo tās var saturēt videi un cilvēkam bīstamas vielas. Ja baterijas vai elektroiekārtas netiek nodotas otrreizējai pārstrādei, tās, nokļūstot apkārtējā vidē, var radīt toksisku piesārņojumu, kas kaitē gan dabai, gan cilvēku veselībai. Elektroiekārtas un baterijas satur virkni bīstamu ķīmisku vielu, piemēram, svinu, kadmiju, alvu, dzīvsudrabu u.c.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka baterijas, vecus mobilos telefonus un citu elektrotehniku iespējams nodot bez maksas vairākos oficiālos savākšanas punktos visā pilsētā. Tos iespējams nogādāt:

● uz “Latvijas Zaļā punkta” un “Eco Baltia vide” organizētajiem mobilajiem savākšanas punktiem;
● atstāt pie tirdzniecības vietās izvietotajām bateriju savākšanas kastēm;
● izmantot ražotāju atbildības sistēmu piedāvātās nodošanas iespējas;
● baterijas var nodot arī degvielas uzpildes stacijās;
● atkritumu apsaimniekotāji piedāvā arī iespējas uzņēmumiem un ofisiem vākt baterijas, nodrošinot tos ar speciālām bateriju uzglabāšanas kastēm.


📌 Šķirošanas laukumu, kā arī specializētie bateriju nodošanas punkti apkopoti Latvijas Zaļā punkta digitālajā šķirošanas kartēŠEIT.


Nokalpojušo elektrotehniku bez maksas var nodot visos “CleanR” šķiroto atkritumu nodošanas laukumos Rīgā – Vietalvas ielā 5b un Spilves ielā 8e. Laukumu darba laiki pieejami – ŠEIT.  Ja gadījumā elektrotehnika joprojām darbojas, taču nav vairs vajadzīga, to pieņem arī “CleanR” lietoto preču apmaiņas punktā Vietalvas ielā 5b, Rīgā.

“Zaļā josta” sadarbībā ar “BAO” organizē elektrotehnikas nodošanas akciju “Elektrosestdiena”. Šī akcija norisināsies šo sestdien 12. aprīlī.

Tāpat “Zaļā josta” sadarbībā ar “CleanR” organizē mobilo atkritumu savākšanas punktu “Tīrmāja”, aicinot iedzīvotājus bez maksas atbrīvoties no nokalpojušās un sev vairs nevajadzīgas elektrotehnikas.

Videi kaitīgu preču utilizācijai izstrādāta īpaša kārtība:

Izlietotu bateriju savākšanai no iedzīvotājiem izveidots plašs savākšanas tīkls. Baterijas nodot pārstrādei var videi kaitīgo preču pieņemšanas punktos, speciālās savākšanas tvertnēs, kas izvietotas bateriju tirdzniecības vietās un dažādās valsts un pašvaldības iestādēs. Lielāka apjoma izlietoto bateriju utilizēšanai iespējams pasūtīt bezmaksas izvešanu no uzņēmuma, sazinoties ar specializēto bīstamo atkritumu apsaimniekotāju, piemēram, AS “BAO”. Publiski pieejamie izlietoto bateriju pieņemšanas punkti apkopoti kartē – ŠEIT.

Ņemot vērā arvien pieaugušo iedzīvotāju interesi par atkritumu šķirošanu, Mājokļu un vides departaments ir izveidojis digitālu karti ar Rīgā izvietotajiem publiskajiem atkritumu šķirošanas punktiem, kuros ikviens iedzīvotājs drīkst izmest sašķirotos atkritumus – skatīt ŠEIT.

Kartē atzīmētie sarkanās krāsas punkti ir šķirošanas punkti, kur iedzīvotāji var nodot sašķirotos bīstamos atkritumus un tajos pieņem:

● eļļas;
● eļļas filtrus;
● laku un krāsu atkritumus;
● dzīvsudraba atkritumus;
● luminiscētās spuldzes;
● organiskos šķīdinātājus;
● neizlietotus ārstnieciskos preparātus;
● ķimikālijas;
● izlietotas baterijas;
● printeru un kopētāju izlietotās kasetes;
● piesārņoto taru.

Bīstamo atkritumu pieņemšanas punktos aizliegts izmest:

● pārtikas un dārzu atkritumus;
● nešķirotos sadzīves atkritumus;
● sašķirotus otrreizējai pārstrādei derīgus atkritumus (plastmasa, papīrs, metāls, stikls);
● liela izmēra atkritumus (mēbeles, matrači, dīvāni u.tml.);
● būvniecības atkritumus;
● loga stiklus un spoguļus;
● stikla glāzes un vāzes, māla pudeles, keramikas izstrādājumus;
● riepas;
● u.c. veida atkritumus, kuri neatbilst augstāk minētajiem bīstamo atkritumu nosacījumiem.

Šāds atkritumu nodošanas veids ne tikai novērš bīstamību, bet arī nodrošina to pareizu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu. Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pārliecināties, ka baterijas tiek nodotas atbilstoši, jo tās satur videi bīstamas vielas.

Pozitīvi, ka rīdzinieku atbildība pret atkritumu šķirošanu turpina augt – 2024. gadā šķiroto atkritumu īpatsvars sasniedza jau 40 % no kopējā apjoma, salīdzinot ar 20 % 2019. gadā.

Rīgas dome aicina ikvienu pilsētas iedzīvotāju būt atbildīgiem – šķirot atkritumus, īpaši uzmanīgi izturoties pret bīstamajiem atkritumiem.

 

Rīgai piešķirts 350 000 eiro ES finansējums divu jaunu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu būvniecībai; saņemta atzinība par kvalitatīvu iesniegumu

Rīgas pašvaldība saņēmusi apstiprinājumu no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) par Kohēzijas fonda finansējuma – 350 000 eiro – piešķiršanu divu jaunu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu izveidošanai galvaspilsētā, tādējādi drīzumā tiks izsludināti iepirkuma konkursi laukumu būvniecībai. Tāpat saņemta pateicība no CFLA par veiksmīgo sadarbību un augstas kvalitātes projekta iesnieguma sagatavošanu.

Lai veicinātu atkritumu šķirošanu un samazinātu apglabājamo atkritumu apjomu, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments līdz 2026. gada beigām plāno izveidot divus jaunus šķiroto atkritumu savākšanas laukumus:

● Beberbeķu ielā 39
● Ūdeļu ielā 8

Jaunajos laukumos iedzīvotāji varēs nodot visdažādākos šķirotos atkritumus, tostarp lielgabarīta un sadzīvē radušos bīstamos atkritumus, tāpat būs izveidots maiņas punkts mēbelēm, būvniecības precēm, elektronikai u.c.

“Plānots, ka savākto atkritumu daudzums šajos laukumos varētu sasniegt aptuveni 2000 tonnu gadā, vismaz 85 % no savākto sadzīves atkritumu apjoma būs turpmāks pielietojums un to pārstrādes produkti un materiāli atgriezīsies saimnieciskajā apritē. Projekta mērķa grupa ir Imantas, Zolitūdes, Beberbeķu, Mūkupurva, Juglas, Berģu, Dreiliņu, Pļavnieku, Mežciema, Bukultu un Brekšu apkaimju iedzīvotāji – vairāk nekā 100 000, kuri tagad varēs šķirot atkritumus daudz aktīvāk un vieglāk, ”

norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Minēto divu laukumu veidošanu ir atbalstījušas apkaimju biedrības. Kopā galvaspilsētā plānots izveidot astoņus šādus laukumus, uzlabojot šķirošanas un atkritumu nodošanas iespējas visā Rīgā. Patlaban rīdziniekiem ir pieejami tikai divi šķiroto atkritumu savākšanas laukumi Vietalvas ielā 5 un Spilves ielā 8E, kurus izveidojis un apsaimnieko atkritumu apsaimniekotājs SIA “Clean R”.

Jaunajos laukumos no iedzīvotājiem tiks pieņemti dažāda veida iepriekš sašķiroti atkritumi, tai skaitā plastmasas atkritumi; izlietotais plastmasas iepakojums; koksne un izlietotais koka iepakojums; papīrs un kartons, izlietotais papīra un kartona iepakojums; izlietotais stikla iepakojums un cita veida stikla atkritumi; tekstila atkritumi; metāla iepakojums; sadzīvē radušies bīstamie atkritumi – smēreļļas, svinu saturoši elektriskie akumulatori, elektriskie akumulatori (niķeļa–kadmija, dzelzs–niķeļa), galvaniskie elementi, galvaniskās baterijas un citi elektriskie akumulatori, visu veidu riepas, eļļas filtri, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, arī liela izmēra dzesēšanas iekārtas, saldētavas un ledusskapji, gāzizlādes spuldzes; neizlietoti ārstnieciskie preparāti, ķimikālijas, izlietotas baterijas, printeru un kopētāju izlietotās kasetes, piesārņotā tara; bioloģiskie atkritumi (par samaksu, kas ir par 20% zemāka, nekā noteiktā maksa); liela izmēra atkritumi (par samaksu); mājsaimniecībā radušies būvniecības atkritumi (par samaksu).

Katrā laukumā tiks izveidota arī nojume lietu (mēbeles, būvniecības preces, elektronika) maiņas punktam, kurās paredzēts īslaicīgi uzglabāt atkārtoti izmantojamās lietas.

Šķiroto atkritumu savākšanas laukumā nenotiks atkritumu pārstrāde, pāršķirošana vai ilgtermiņa uzglabāšana. Tiks pieņemti jau sašķiroti atkritumi un atbilstoši konteineru piepildījumam tie tiks izvesti tālākai pārstrādei vai apglabāšanai.

Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas plānotas līdz 1 266 130 eiro, no tām KF līdzfinansējums ir līdz 350 000 eiro un Rīgas pašvaldības līdzfinansējums līdz 916 130 eiro.

 

Turpinot ikgadējās pavasara putnu būrīšu talkas kopā ar iedzīvotājiem, šajā piektdienā, 4. aprīlī, plkst. 16.00 SIA “Rīgas meži” organizēs jau piekto šīs sezonas putnu būrīšu sagatavošanas talku. Šoreiz pasākums norisināsies kultūras un atpūtas parkā “Mežaparks” un tiek rīkots sadarbībā ar Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centra struktūrvienībām “Ziemeļi” un “Ezermala”.

Pasākumā laikā “Mežaparkā” “Rīgas meži” vides izglītības programmas speciāliste kopā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrības ornitologu stāstīs un rādīs, kas jāņem vērā, izgatavojot un uzstādot jaunas putnu mājas, lai tajās putni varētu iekļūt, justies droši un audzināt pēcnācējus.

Talkas laikā sanaglotie būrīši vēlāk tiks izvietoti “Rīgas mežu” Tīreļu mežniecības Jaunolaines mežos.

📌 Pasākuma vieta “Mežaparkā” 

Mediji tiek aicināti piedalīties pasākumā. Publicitātes nolūkos pasākuma laikā paredzēts fotografēt un / vai filmēt. Iegūtie vizuālie materiāli var tikt izmantoti publicitātes vajadzībām.

Līdz šim uzņēmums putnu būrīšu sagatavošanas pasākumos ir iesaistījis plašu sociālo partneru loku, īpaši aktīvi aicinot piedalīties cilvēkus ar ierobežotām iespējām piedalīties sabiedriskajās aktivitātēs. Būrīši tika meistaroti kopā ar Latvijas Autisma apvienības dalībniekiem – ģimenēm, kurās aug bērni ar autiskā spektra traucējumiem, biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” klientiem – pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, apkaimju iedzīvotājiem, kā arī bērniem, kuri ieradušies Latvijā no Ukrainas. Šādi uzņēmums veicina gan sabiedrības izglītošanu par vidi un bioloģisko daudzveidību, gan iekļaujošas partnerības, sociālās atbildības un cieņpilnas attieksmes pret dažādību veidošanu sabiedrībā.

“Mūsu dalībniekiem šī putnu būrīšu talka bija vairāk nekā tikai pasākums – tā bija iespēja būt daļai no sabiedrības, pierādīt sev un citiem: “Es varu!”. Jau 30 gadus biedrība nodrošina sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Šāda pasākuma pieredze sniedz mūsu dalībniekiem ne tikai gandarījumu un prieku, bet arī stiprina pārliecību, ka viņu darbs ir vērtīgs. Mēs esam patiesi pateicīgi “Rīgas mežiem” par šo iespēju un ar prieku piedalīsimies šādos pasākumos arī turpmāk”.

savos iespaidos par pasākumu dalās biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” pārstāve Margita Erele

Tradicionāli katru pavasari “Rīgas mežu” vides izglītības programma “EkVidO” sākas ar putnu būrīšu talkām – esošo mājiņu tīrīšanu un labošanu, kā arī jaunu būrīšu gatavošanu un izvietošanu.

Šopavasar plānojas vēl divas talkas:

📌 4.aprīlī, no 16.00-18.00 – kultūras un atpūtas parkā “Mežaparks”; sadarbībā ar Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centra struktūrvienībām “Ziemeļi” un “Ezermala”
📌 13.aprīlī, no 11.00-13.00 – Candera skvērā, pie Candera ielas rotaļu laukuma; sadarbībā ar biedrību “Zasulaukam un Šampēterim”

Pavasarī daudzi cilvēki vēlas sev pie mājas vai dārzā izlikt putnu būrīti. Būrīšiem, tāpat kā ikvienam mājoklim, nepieciešama regulāra tīrīšana. Netīrītā būrī putni nevar vīt jaunu ligzdu; tur var intensīvi sākt vairoties kaitēkļi. Putnu būrīšu tīrīšana nodrošina to ilgtspēju – regulāri tīrot un kopjot, putnu mājas kalpo vismaz piecus gadus.

Lai nodrošinātu putniem ligzdošanas vietas un novērstu kaitēkļu vairošanos, “Rīgas meži” uzņēmuma apsaimniekotajās teritorijās ik gadu tīra un labo esošos būrīšus, kā arī uzstāda jaunus. Turklāt būrīši top no uzņēmuma mežos augušajiem kokiem un sagataves veido “Rīgas mežu” speciālisti.

Jau ceturto gadu pēc kārtas putnu būrīšu sakopšanas talkās uzņēmums “Rīgas meži” aktīvi iesaista iedzīvotājus, it īpaši – bērnus.

“Rīgas meži” vides izglītības programma “EkVidO” aicina iedzīvotājus rūpēties par pašu izliktajiem putnu būrīšiem, regulāri tos tīrīt un salabot!


Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Biedrība “Lab Futura” aicina Latvijā dzīvojošos trešo valstu pilsoņus un vietējos iedzīvotājus uz Latvijas putnu vērošanu Ķengaraga promenādē 18. aprīlī plkst. 8.30. Putnu vērošanu vadīs Latvijas Nacionālā Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko latviešu valodā (iespējams tulkojums uz krievu un angļu valodu, ja nepieciešams). Satikšanās plkst. 8.30 pie veikala “RD Electronics”, pie Dienvidu tilta (Latgales iela 240, Rīga,).

📌 –  tikšanās vieta kartēŠEIT.

Daugavas posms pie Ķengaraga ir iecienīta putnu vērošanas vieta, kur, pastaigājoties gar upes malu vai labiekārtotu promenādi, iespējams novērot daudzu sugu ūdensputnus. Putnu vērošanā aicināti piedalīties gan pieaugušie, gan bērni.

Dmitrijs Boiko ir viens no erudītākajiem Latvijas ornitologiem. D. Boiko ne vien veido ekspozīcijas un strādā ar apmeklētajiem Latvijas Nacionālajā dabas muzejā, bet ir arī viens no Eiropas zinošākajiem ziemeļu gulbju pētniekiem.

Pasākums notiek projektā “Mana Rīga II”. Projekta mērķis ir veicināt Rīgā dzīvojošo jauniebraucēju līdzdalību un iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, kā arī veicināt starpkultūru dialogu un jauniebraucēju mijiedarbību ar uzņemošo sabiedrību, rosinot apzināties sevi par jauno rīdzinieku. Projekts iekļauj izglītojošas aktivitātes jauniebraucējiem kopā ar uzņemošās sabiedrības pārstāvjiem, lai iepazītu Latvijas vēsturi, kultūru, tradīcijas un dabu, veselīga dzīvesveida aktivitātes un sporta aktivitātes, sekmējot veselīgu dzīvesveidu, lietderīgu brīvā laika pavadīšanu un integrāciju.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Vietu skaits ierobežots.

📌 PieteikšanāsŠEIT.
🔎 Informācija: officelabfutura@gmail.com

 

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments šogad plāno izveidot jaunu slipu – laivu ielaišanas vietu Ķīšezerā blakus Ezermalas ielai 20C un nepieciešamo pievedceļu. Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 20. martā, atbalstīja nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu slipa būvniecības no pašvaldības investīciju programmas.

“Jau sen daudzi iedzīvotāji, pārsvarā makšķernieki, pauda vēlmi par šādu vietas ierīkošanu, jo līdz šim kuģošanas līdzekļu ielaišana Ķīšezerā bija apgrūtināta. Tagad pie šī ezera būs bezmaksas laivu ielaišanas vieta dažādiem kuģošanas līdzekļiem, tādējādi makšķerniekiem kļuvis daudz ērtāk laivas pievest, ielaist un izvest no ezera. Pērnā gada nogalē šādu slipu izveidojām Juglas ezerā,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Projekta īstenošana uzlabos Ķīšezera pieejamību iedzīvotajiem rekreācijai un makšķerēšanai. Papildus slipa izbūvei tiek nodrošināta arī ērta piebraukšana autotransportam, ar kuru tiks pievesti/aizvesti kuģošanas līdzekļi.

Projekta kopējās izmaksas ir 111 894 eiro un būvdarbus plānots paveikt piecu mēnešu laikā.

Kā ziņots, lai nodrošinātu Juglas ezera izmantošanas interesentiem iespēju bez maksas ielaist ezerā kuģošanas līdzekļus, 2024.gada nogalē Murjāņu ielas galā tika izbūvēts slips – bezmaksas laivu ielaišanas vieta dažādiem kuģošanas līdzekļiem, gan motorizētiem, gan neaprīkotiem ar dzinējiem.

Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus noteikumus* par mājdzīvnieku labturību galvaspilsētā, kuros noteiktas teritorijas, kur un kad atļauts atrasties ar suni ar vai bez pavadas, kā arī noteikta kārtība klaiņojošu dzīvnieku izķeršanai un mājdzīvnieku reģistrācijai. Otrdien, 18. martā, Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja nolēma noteikumu projektu nodot sabiedriskajai apspriešanai.

Komitejas sēdē tika diskutēts par dažādiem mājdzīvnieku un to saimnieku paradumiem, kā arī analizēti pašlaik spēkā esošie noteikumi, t.sk. suņa turēšanas nodevas piemērošana arī turpmāk. Komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps vērsa uzmanību uz trīs svarīgiem punktiem, ko paredz vai var risināt noteikumi, proti: suņu nodeva kā tāda, cik un kādā veidā tā tiek maksāta un secīgi izlietota suņu laukumu un citas infrastruktūras veidošanā; pavadas lietošana vienmēr un visur vai ar izņēmumiem; publiskie pasākumi un mājdzīvnieku klātbūtne tajos.

“Noteikumu mērķis ir veicināt veselīgu un tīru vidi pašvaldības teritorijā, lai mājdzīvnieku turēšana neradītu draudus cilvēkiem un citiem dzīvniekiem, novērstu dzīvnieku klaiņošanu, kā arī nodrošināt mājdzīvnieku reģistrāciju. Tagad nodosim noteikumu projektu plašākai sabiedriskajai apspriešanai, tāpat esmu uzdevis Mājokļu un vides departamentam nopietni izvērtēt suņu turēšanas nodevas lietderību. Ja de facto šobrīd nodevu pašvaldībai nomaksā 15 % suņu īpašnieku, turklāt iekasēšanas uzraudzībai un administrēšanai tērējam tik pat daudz, tad nodeva ir atceļama. Vai arī otrādi – vērtējam nodevas mērķi un pierādām sabiedrībai, ka nodeva tiek investēta infrastruktūrā – suņu laukumos un citur. Pēc sabiedriskās apspriešanas visus ierosinājumus rūpīgi izvērtēsim un veiksim nepieciešamos papildinājumus noteikumos,” norāda V. Zeps.

Par sabiedriskās apspriešanas sākumu pašvaldība informēs atsevišķi. Iedzīvotāji savus ierosinājumus varēs paust pašvaldības mājaslapā riga.lv: https://www.riga.lv/lv/saistoso-noteikumu-projekti

Par pastaigām ar suņiem

Noteikumu projektā paredzēts, ka ar suni būs atļauts atrasties pašvaldības teritorijas publiskās vietās, izņemot bērnu rotaļu laukumus, izglītības iestāžu sporta laukumus, oficiālās pilsētas peldvietas, publisko pasākumu norises vietas, kur publiska pasākuma organizators nav paredzējis suņu ievešanu, un citās pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajās vietās.

Plānots, ka atrasties ar suni bez pavadas būs atļauts pašvaldības parkos, dārzos, skvēros laikā no plkst. 22.00 līdz plkst. 7.00, kā arī suņu pastaigām ierīkotās, norobežotās teritorijās, pašvaldības publiskajos mežos un mežaparkos visu diennakts laiku, izņemot atsevišķas teritorijas.

Istabas dzīvnieka īpašniekam vai turētājam būs pienākums pēc Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas pieprasījuma uzrādīt dzīvnieku, to nofiksējot, lai varētu droši un netraucēti ar mikročipa nolasītāju veikt identifikācijas numura pārbaudi .

Klaiņojošu dzīvnieku izķeršana

Noteikumu projektā paredzēts, ka dzīvnieka īpašniekam būs jāsedz izdevumi pašvaldībai, kas tai radušies, apmaksājot klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākuša dzīvnieka izķeršanu, transportēšanu, veterinārmedicīnisko aprūpi un uzturēšanos patversmē.

Par suņa turēšanas nodevu

Nodeva par suņa turēšanu līdz šim bija 10 eiro gadā, tāpat ir noteikti atvieglojumi atsevišķām iedzīvotāju grupām.

Rīgas pašvaldības teritorijā atbilstoši Lauksaimniecības datu centra datiem reģistrēts vairāk nekā 56 000 suņu, bet nodevā par suņu turēšanu tiek iekasēts krietni mazāk, nekā vajadzētu, piemēram, 2022. gadā tikai aptuveni 64 000 eiro. Suņa turēšanas nodevā iekasētos līdzekļus izmanto suņu pastaigu laukumu labiekārtošanai un uzturēšanai, kā arī rūpēm par klaiņojošiem un bezpalīdzīgā stāvoklī esošiem dzīvniekiem.

 

* Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas saistošie noteikumi

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma atbalstu plāno šogad sākt īstenot īpašu platformas projektu HAZGONE, kas veicinās bīstamo vielu emisiju samazināšanu un izplatīšanos apkārtējā vidē.

Departaments, kas šobrīd īsteno ES Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam projektu “Bīstamo vielu samazināšana būvniecībā, lai saglabātu ūdens vidi, aizsargātu cilvēku veselību un nodrošinātu ilgtspējīgu būvniecību” kā vadošais partneris, ir saņēmis uzaicinājumu piedalīties šīs programmas platformas projektā “Veicināt politikas veidošanu un institucionālo uzraudzību Baltijas jūras reģionā ,lai uzlabotu bīstamo vielu pārvaldību, apvienojot augšupējus un lejupējus pasākumus.”*

Platformai ir pievienojušies 12 partneri, kas apvieno zināšanas no vairāk nekā 14 starptautiskiem projektiem, lai būtiski ietekmētu Baltijas jūras reģionu. Rīgas pašvaldībai ir lieliska iespēja kā HAZGONE platformas projekta vadošajam partnerim koordinēt centienus, kas dod iespēju vietējām pašvaldībām virzīt noturīgas pārmaiņas uz aprites un klimata ziņā neitrālu nākotni. Sadarbojoties un ieviešot inovācijas, Rīgas pašvaldība palīdzēs savienot zināšanas, dalīties ar labāko praksi un nodrošināt, ka aprites, klimata pasākumu un ķīmisko vielu apsaimniekošanas ietekme ir sastopama visur mūsu reģionā.

Platformas koncepcija ir apvienot augšupējo un lejupējo darbu ar bīstamām vielām, lai risinātu problēmas gan to rašanās vietā, gan jau piesārņotajās teritorijās. Tā apvienos projektu rezultātus, lai strādātu pie plašāku politikas mērķu sasniegšanas, izmantojot rezultātus, lai noteiktu attiecīgās jomas, kurās būtu jāiejaucas saistībā ar piesārņojuma monitoringu un atklāšanu.

Šim tematam ir spēcīga starpvalstu nozīme, ko nosaka ne tikai ūdens sistēmu raksturs, bet arī politiskie nosacījumi. To ietekmē vairākas ES direktīvas, piemēram, direktīva par nulles piesārņojuma novēršanu un notekūdeņu attīrīšanas direktīva, kā arī HELCOM saistības. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām kopā ar citiem dalībniekiem ir uzdots to īstenot. Šiem īstenotājiem būtu ļoti noderīgi izmantot labos rezultātus un projektos izstrādātās metodes un izplatīt tās tālāk.

Projekta gaitā:

  • tiks apkopotas labākās zināšanas un rezultāti no pašreizējiem (un iepriekšējiem) projektiem, kas attiecas uz bīstamo vielu emisijām un iedarbību, avotiem un ceļiem, augšupējiem un lejupējiem posmiem, problemātiskajām vielām un to ietekmi uz vidi un cilvēku veselību;,
  • tiks veicināts dialogs starp “augšupējiem un lejupējiem projektiem” un ieinteresēto personu iesaistīšana tajā;
  • tiks izveidots mācību centrs ar visiem tiem mācību moduļiem, kas saistīti ar bīstamo vielu tēmām un kas nesen izstrādāti pašvaldībām un uzņēmumiem;
  • tiks veicināta jaunā HELCOM Baltijas jūras rīcības plāna īstenošana, tiks pārskatīts Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ES SBJR) Politikas jomas “Apdraudējumi (Hazards)” rīcības plāns, ar biznesu un ražošanu saistītās ES politikas (digitālās pases prasības, droša un ilgtspējīga dizaina pieeja, ES ķīmisko vielu ilgtspējības stratēģija) īstenošana;
  • tiks organizēti un novadīti vismaz trīs apmaiņas semināri (HAZGONE forums) – paralēli ES ikgadējam SBJR forumam vai līdzīgiem pasākumiem.

Projektu plānots īstenot laika periodā no 2025. gada 1. jūlija līdz 2028. gada 30. jūnijam. Programma nodrošina ES līdzfinansējumu 80% apmērā.

Atbilstoši projektā plānotajām aktivitātēm kopējais finansējuma apmērs plānots aptuveni 156 000 eiro, no tiem 124 800 eiro – programmas finansējums un 31 200 eiro – pašvaldības budžeta līdzfinansējums. Programmai ir pieejams arī nacionālais līdzfinansējums 10 % apmērā (15 600 eiro), kas būtiski samazina pašvaldības līdzfinansējuma daļu.

No programmas sekretariāta ir saņemta informācija par projekta apstiprināšanu. Līdz ar to tuvākajā laikā tiks sākts Finanšu līguma slēgšanas process starp Rīgas pašvaldību kā vadošo partneri un programmas sekretariātu.

*“Fostering policy shaping and institutional governance in the Baltic Sea Region for a better hazardous substance management connecting upstream and downstream measures, HAZGONE”

“Šīs balvas pierāda, ka Rīga nav tikai dinamisks un pievilcīgs investīciju centrs, bet arī uzticams partneris ilgtermiņa ieguldītājiem. Mūsu stratēģiskā pieeja investīciju piesaistei ir devusi rezultātus, un šī starptautiskā atzinība stiprina Rīgas pozīcijas kā vienam no reģiona vadošajiem investīciju galamērķiem,” norāda Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs.

Par fDi Intelligence

fDi Intelligence ir vadošais ārvalstu tiešo investīciju informācijas avots, kas piedāvā padziļinātu analīzi un ieskatus par globālajām investīciju tendencēm. Katru gadu tas publicē “European Cities and Regions of the Future” reitingu, novērtējot Eiropas pilsētu un reģionu pievilcību investīcijām, balstoties uz dažādiem kritērijiem, tostarp ekonomisko potenciālu, cilvēkkapitālu, dzīves kvalitāti un infrastruktūru.

Par MIPIM

MIPIM ir pasaulē vadošais nekustamā īpašuma forums, kas nodrošina unikālu piekļuvi globālajam kapitālam un konkrētiem risinājumiem. Šeit klātienes diskusijas, semināri un paneļu diskusijas piedāvā iedvesmu un globālās tendences, radot iespējas apmainīties ar pieredzi un veicināt biznesa un profesionālo izaugsmi. 2024. gadā to apmeklēja vairāk kā 20 000 delegāti, kas pārvalda ap 4 triljoniem eiro aktīvu no 90 valstīm.

Rīgas pašvaldība ar tās stendu forumā nodrošina ne tikai pilsētas atpazīstamību kā investīcijām atvērtu un stabilu pilsētu, bet arī katru gadu nodrošina platformu Rīgas un tās partneru reprezentācijai ar mērķi veicināt Latvijas, tās galvaspilsētas un tajā strādājošo uzņēmumu atpazīstamību kā investīcijām pievilcīgu galamērķi, kā arī veicināt investīciju piesaisti konkrētiem attīstības projektiem, tādejādi sekmējot saimniecisko darbību Rīgā un Latvijā.

Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) 10. janvārī plkst. 13.00 organizēs Rīgas iedzīvotāju ideju konkursa “Mans kultūrdārzs Bolderājā” noslēguma pasākumu.

Visas iesniegtās idejas ir apkopotas, un tās ir rūpīgi izvērtējusi profesionāla žūrija. Konkursa noslēguma pasākuma laikā būs iespēja uzzināt par konkursa gaitu un iesniegtajām idejām, izprast žūrijas vērtējumu, galvenās konkursa atziņas, kā arī iepazīties ar žūrijas vērtējumu un apskatīt labākās iesniegtās idejas. Tiks sveikti konkursa dalībnieki un sniegta informācija par nākamajiem soļiem, kā izvēlētās idejas tiks īstenotas dārzā jau šī gada vasarā.

Konkursa mērķis bija rast radošus risinājumus Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārza labiekārtošanai, kas palīdzētu organizēt daudzveidīgas aktivitātes un veicinās apkaimes iedzīvotāju līdzdalību.

Pasākumā piedalīsies pārstāvji no REA, Rīgas domes, konkursa dalībnieki, aprites ekonomikas entuziasti un vietējo apkaimju iedzīvotāji.

📌 Pasākums norisināsies Rīgas enerģētikas aģentūras aprites ekonomikas telpā “Sadarbnīca”, Krišjāņa Valdemāra ielā 145, k-1.

Mediju pārstāvji laipni aicināti piedalīties.

 

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments aizvadītā gada nogalē pabeidzis jauna slipa jeb kuģošanas līdzekļu ielaišanas vietas būvniecību Murjāņu ielas galā pie Juglas ezera.

“Jau sen daudzi iedzīvotāji, pārsvarā makšķernieki, pauda vēlmi par šādas vietas ierīkošanu, jo līdz šim kuģošanas līdzekļu ielaišana Juglas ezerā un Ķīšezerā bija apgrūtināta. Tagad Juglas ezerā esam izveidojuši bezmaksas laivu ielaišanas vietu dažādiem kuģošanas līdzekļiem, tādējādi makšķerniekiem kļuvis daudz ērtāk laivas pievest, ielaist un izvest no ezera. Šogad šādu slipu plānojam izveidot arī Ķīšezerā,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Līdz šim piekļuve šiem ezeriem bija iespējama no privātīpašumā esošiem slipiem, par to maksājot, vai iebraucot Juglas ezerā no Juglas upes vai Ķīšezera puses. Lai nodrošinātu Juglas ezera izmantošanas interesentiem iespēju bez maksas ielaist ezerā kuģošanas līdzekļus, 2024.gada nogalē Murjāņu ielas galā pie izbūvēts slips – bezmaksas laivu ielaišanas vieta dažādiem kuģošanas līdzekļiem, gan motorizētiem, gan neaprīkotiem ar dzinējiem.

Kopējās darbu izmaksas, iekļaujot būvniecību, autoruzraudzību un būvuzraudzību, bija 95 000 eiro, ierēķinot PVN.

2025. gadā paredzēts izbūvēt slipu arī Ķīšezerā. Būvdarbu veikšanai ir izstrādāts un saskaņots projekts, kā arī izsludināts iepirkums būvdarbiem.

Mājokļu un vides departaments ir viena no pašvaldības atbildīgajām institūcijām publisko ūdeņu izmantošanas organizēšanas, uzturēšanas un uzraudzības jomā.