Arhīvs birkai: Vide

Velnezerā notiks zivju zvejas demonstrējums un informatīvs pasākums pirms plānotās ezera attīrīšanas

Trešdien, 6. septembrī no plkst. 16.00 līdz 19.00 Juglā pie Velnezera norisināsies pasākums, lai informētu vietējos iedzīvotājus par plānotajām ezera attīrīšanas aktivitātēm, savukārt ceturtdien, 7. septembrī ,no plkst. 7.00 līdz 7.30 plašsaziņas līdzekļu pārstāvji aicināti piedalīties zivju monitoringa demonstrējumā.

Pasākuma laikā tiks sākta diskusija ar vietējiem iedzīvotājiem par ezerā plānotajām aktivitātēm ar mērķi apkopot biežāk uzdotos jautājumus, lai īstenotu ezera attīrīšanu 2024. gadā, izmantojot Baltijā inovatīvu metodi – ALUM.

Pasākumā būs iespēja uzdot jautājumus Latvijas Hidroekoloģijas institūta un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem, kā arī vērot, kā notiek ikmēneša ūdens paraugu ievākšana ezera priekšizpētes vajadzībām. Tikšanās vieta pie Juglas Velnezera – teltī, netālu no labiekārtotās peldvietas.

🔹 Trešdien, plkst. 19.00 ezerā tiks izvietoti zinātniskās zvejas tīkli.
🔹 Pasākuma otrajā dienā, ceturtdien plkst. 7.00 no rīta šie tīkli tiks vilkti ārā no ezera, lai veiktu zivju šķirošanu un mērīšanu.

Projekta “TRUST ALUM” gaitā 2024. gada vidū tiks veikta Baltijā pirmā ezera attīrīšana no vēsturiskā fosfora piesārņojuma izmantojot Skandināvijā populāru ALUM metodi. Ezera attīrīšanu veiks eksperti no Zviedrijas ar patentētu EKOBENTIK iekārtu. Zivju zveja tiks veikta pirms un pēc ezera attīrīšanas, lai demonstrētu ALUM metodes nekaitīgumu. Zveja ir viena no ezera priekšizpētes aktivitātēm.

PAR ALUM MODELI UN DARBU AKTUALITĀTI

Vēsturiskais fosfora piesārņojums veicina aļģu ziedēšanu vasarās, skābekļa daudzuma samazināšanos un ezeru aizaugšanu. Rezultātā samazinās ezeru piemērotība rekreācijai (makšķerēšana, peldēšana), mazinās bioloģiskā daudzveidība un rodas draudi iedzīvotāju veselībai zilaļģu ziedēšanas laikā.

ALUM attīrīšanas metodi plaši izmanto dzeramo ūdeņu un notekūdeņu apstrādē, bet metodes pamatā ir dabā sastopamā alumīnija sulfāta sāls pielietošana fosfora saistīšanai nogulumos. Zviedrijā ar panākumiem ALUM attīrīšanas metodi izmanto vairāk nekā 60 gadus un ir vismaz 250 pozitīvu piemēru. Metodes priekšrocības ir ātrs rezultāts (ūdens dzidrums palielinās jau dažu dienu laikā) un ilgtermiņa pozitīva ietekme, kas var saglabāties gadiem. Velnezers izvēlēts par Baltijas mērogā pirmo ALUM metodes demonstrācijas vietu.

KĀDĒĻ ATTĪRĪS TIEŠI VELNEZERU?

Velnezers ir beznoteces brūnezers, kas atrodas daudzstāvu māju ielokā – Rīgā, Juglas apkaimē. Ezers vienmēr bijis nozīmīgs vietējiem iedzīvotājiem. Te mazgāta veļa, peldināti zirgi, apkārtējā teritorija kādreiz izmantota lauksaimniecībai, līdz tika blīvi apbūvēta. Cilvēku darbības rezultātā ezerā nonāca lieli fosfora apjomi. Velnezera bioloģiskā daudzveidība ir noplicināta, ūdenī ir maz skābekļa un vasarās var novērot aļģu ziedēšanu. Ezera kvalitāte ir zema un tas aizaug.

PAR PROJEKTU

Aktivitātes norisināsies projekta TRUST ALUM (Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam) gaitā, kurā deviņas partnerorganizācijas no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas sadarbosies ALUM metodes popularizēšanā un ieviešanā Baltijas valstīs. Vairāk par projektu: https://interreg-baltic.eu/project/trust-alum/

Projekta kopējais finansējums (visiem partneriem) ir 497 742 eiro, no kuriem 398 194 eiro sedz Interreg programma un 99 548 eiro ir projekta partneru līdzfinansējums. Attiecībā uz Velnezeru kopējais finansējums ir 11 200 eiro, no kuriem Rīgas pašvaldības līdzfinansējums būs 2240 eiro.

Papildu informācija: Inga Retiķe, Latvijas Hidroekoloģijas institūts, komunikācijas vadītāja, e-pasts: inga.retike@lhei.lv

Rīdzinieki aicināti apskatīt ekspozīciju “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd”

Lai aktualizētu cigarešu izsmēķu piesārņojuma problemātiku, Rīgas pašvaldība aicina rīdziniekus līdz 16. septembrim, kampaņas “Save Our Sea” laikā, apskatīt rātsnamā izvietoto SIA “Zaļā josta” ceļojošo ekspozīciju “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” un platformā iesaisties.riga.lv pārbaudīt savas zināšanas par izsmēķu ietekmi uz vidi.

Katru gadu 31. augustā Baltijas jūras piekrastes valstīs tiek atzīmēta Baltijas jūras diena, un 2023. gada Eiropas Zaļā galvaspilsēta Tallina kopā ar Helsinkiem un Pasaules talku “Let’s Do It World” aicina pievērst uzmanību Baltijas jūras vides problēmām un dot iespēju tās krastos dzīvojošajiem rīkoties pašiem un sakopt Baltijas piejūras zonas, pludmales un kāpas. Šogad Latvijas pašvaldības kopā ar Lielās talkas organizatoriem vienojušās sevišķu uzmanību pievērst izsmēķu radītajai ietekmei uz vidi, īpaši pludmalēs un peldvietās.

📌 Lai pievērstu rīdzinieku un arī pašvaldības pārstāvju uzmanību izsmēķu radītajam piesārņojumam, to ietekmei uz vidi un pareizai izsmēķu utilizēšanas nozīmei, Rīgas domes ēkā līdz 16. septembrim ir apskatāma SIA “Zaļā josta” ceļojošā ekspozīcija “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd”. Ekspozīcija izvietota rātsnama 5. stāvā.

  • Lai to apskatītu, iedzīvotājiem jādodas uz Apkaimju iedzīvotāju centru, kas atrodas 1.stāvā, un, uzrādot personas apliecinošu dokumentu, jāsaņem caurlaide.

📌 Savukārt, lai veicinātu rīdzinieku izpratni par cigarešu izsmēķu un atkritumu šķirošanas problēmu, pašvaldība aicina aizpildīt zināšanu pārbaudes testu ar 12 jautājumiem platformā iesaisties.riga.lv. Dalībnieki, kuri pareizi atbildēs uz visiem testa jautājumiem, piedalīsies trīs balvu grozu izlozē no Rīgas pašvaldības, SIA “Zaļā josta” un SIA “Getliņi EKO”. Pirms testa pildīšanas aicinām noskatīties “Zaļās jostas” izglītojošo īsfilmu “Izsmēķa ceļš”, kas apskatāma organizācijas Youtube kontā – ŠEIT

Cigarešu filtri, kas izgatavoti no plastmasas, ir viens no izplatītākajiem plastmasas piesārņojuma avotiem pasaulē. Kā noskaidrots SIA “Zaļā josta”, SIA “Rīgas ūdens” un Rīgas pašvaldības veiktajā eksperimentā 2022. gada vasarā, ik dienu Rīgas lietus ūdens kanalizācijā varētu nonākt aptuveni 104 000 cigarešu izsmēķu, kurus rīdzinieki un pilsētas apmeklētāji nomet zemē, neiedomājoties par to ietekmi uz vidi. Tie atstāj ilgstošu un būtisku ietekmi uz dabu, dzīvniekiem un arī cilvēkiem, jo bioloģiski nenoārdās. Tāpat izsmēķus nevar pilnībā izfiltrēt ūdens attīrīšanas sistēmās, jo tie sadalās sīkās plastmasas daļiņās un neizbēgami nonāk jūrā un citās ūdenstilpēs. No cigarešu izsmēķiem ir droši atbrīvoties tikai nešķiroto sadzīves atkritumu konteineros un tvertnēs.

Izsmēķu piesārņojuma apjoms lielā mērā ir atkarīgs no cilvēku kultūras un rīcības, tomēr smēķēšanu peldvietās Latvijā ierobežo arī normatīvie akti. Saskaņā ar Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumu peldvietās smēķēt ir aizliegts, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Šādas īpašas smēķēšanas zonas ar metāla urnām izsmēķiem līdz šim ierīkotas Vecāķu, Lucavsalas un Vakarbuļļu peldvietās. Vakarbuļļu peldvietā pašvaldība šogad izveidos vēl vienu īpas ierīkotu smēķēšanas zonu.

Kampaņā “Save Our Sea” iesaistījušās pilsētas un to iedzīvotāji Somijā, Ālandē, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Zviedrijā, Dānijā un Vācijā. No Latvijas kampaņā “Save Our Sea” dalību pieteikušas septiņas pašvaldības: Rīga, Jūrmala, Liepāja, Ventspils, Ādažu novads, Talsu novads un Valmieras novads.

Fotogalerija no izstādes “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” skatāma ŠEIT

Eiropas mobilitātes nedēļas laikā aicina izmantot videi draudzīgus pārvietošanās veidus

Rīgas pašvaldība aicina pilsētas uzņēmumus, pakalpojumu sniedzējus, sabiedriskās un nevalstiskās organizācijas iesaistīties Eiropas mobilitātes nedēļā, kas norisināsies no 16. līdz 22. septembrim, un mudināt savus darbiniekus šajā laikā neizmantot privātās automašīnas, bet ikdienas gaitām izvēlēties videi draudzīgu pārvietošanās veidu – sabiedrisko transportu, velosipēdu vai pārvietoties ar kājām.

Daudzviet Eiropā no 16. līdz 22. septembrim ar saukli “Taupi enerģiju” norisināsies tradicionālā Eiropas mobilitātes nedēļa, aicinot iedzīvotājus pēc iespējas mazāk izmantot privātos transportlīdzekļus, tādā veidā popularizējot zaļo dzīvesveidu un samazinot emisiju un piesārņojuma apjomu pilsētās. Rīgas pašvaldība aicina uzņēmumus un organizācijas pievienoties šai iniciatīvai, organizējot saviem darbiniekiem izglītojošas aktivitātes par katra indivīda ietekmi uz klimata pārmaiņām, un mudinot pēc iespējas mazāk ikdienā lietot privātās automašīnas.

“Rūpes par vidi nevar būt tikai vārdos – tāpat kā jebkurā jomā, mūsu pašu ikdienas paradumu maiņa rada taustāmu rezultātu. Rīga pilnvērtīgi iesaistās Eiropas mobilitātes nedēļas aktivitātēs, kas ir teicama iniciatīva, kā informēt par videi draudzīgākiem pārvietošanās veidiem un tam piemērotu infrastruktūru mūsu pilsētā. Aicinu iesaistīties Eiropas mobilitātes nedēļas notikumos, jo mēs visi kopā veidojam Rīgu par videi un cilvēku veselībai draudzīgāku pilsētu”.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

Lai samazinātu transporta ietekmi uz vidi, arī Rīgas pašvaldība saviem darbiniekiem iespēju robežās nodrošina dažādus mobilitātes risinājumus un alternatīvās pārvietošanās iespējas. Piemēram, pie domes ēkas izvietotas velonovietnes, savus velosipēdus rātsnamā strādājošie var novietot ēkas pagrabā, darbinieki un apkaimju centru koordinatori darba vajadzībām var izmantot koplietošanas velosipēdus, pašvaldības policijas darbiniekiem ir pieejami elektroskūteri u.tml.

🔎 Vienlaicīgi Rīgā turpinās veloinfrastruktūras izbūve – šobrīd pilsētā veloceliņi ir vairāk nekā 120 km garumā un ierīkota 351 velonovietne, kur kopumā var novietot 1920 velosipēdus. Pērn izbūvēts veloceļš “Centrs – Ziepniekkalns”, bet šogad plānots atklāt veloceļu “Imanta-Daugavgrīva”. Tāpat nākotnē plānots veloinfrastruktūru izbūvēt vai uzlabot uz vairākiem tiltiem Rīgā, bet, paaugstinot drošību, tiek ieviestas 20 km/h un 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas. Savukārt, pieaugot elektroskūteru apjomam pilsētā, septembrī paredzēts izveidot īpašas elektroskūteru stāvēšanas zonas. Lai ikvienam būtu pieejams sabiedriskais transports – tiek modernizēta infrastruktūra, kā arī dažādas iedzīvotāju grupas sabiedrisko transportu var izmantot bez maksas vai ar lielām atlaidēm.

Lai popularizētu videi un cilvēka veselībai draudzīgus pārvietošanās veidus, arī šogad Eiropas mobilitātes nedēļas laikā Rīgas pašvaldība organizēs aktivitātes, kuras būs veltītas dažādiem mobilitātes risinājumiem: velotransportam, elektriskajam transportam, sabiedriskajam transportam, inovācijām pilsētā. Detalizēta programma par plānotajām aktivitātēm tiks publicēta mājas lapā riga.lv septembra sākumā.

Eiropas mobilitātes nedēļa ir Eiropas Komisijas izglītojošā kampaņa, kas katru gadu norisinās no 16. līdz 22. septembrim, ar mērķi veicināt iedzīvotāju izpratni par ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās. Kampaņai ik gadu pievienojas arvien vairāk pilsētu, organizējot aktivitātes, kas vērstas uz sabiedrības uzvedības maiņu, izvēloties sabiedrisko transportu vai citus videi draudzīgus transporta risinājumus.

Aicinām cilvēkus ar kustību traucējumiem apmeklēt un izzināt teju 40 Latvijas kultūras un dabas mantojuma objektus

Kopš 2017. gada ar Kultūras ministrijas (KM) piesaistīto Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu Latvijas reģionos izbūvēta un atjaunota virkne kultūras un dabas mantojuma objektu – muižas, pilis, baznīcas, torņi, parki, muzeji, estrādes, dabas takas, dārzi, tilti, promenādes, pludmales un citas vietas.

Tūrismu veicinošas aktivitātes “Atrastā Latvija” ietvaros KM šīs vasaras izskaņā aicina apmeklēt un izzināt teju 40 objektus, kas pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem, t.sk. tiem, kas izmanto ratiņkrēslu.

Informācija par objektiem atrodama aktivitātes “Atrastā Latvija” tīmekļvietnē – www.atrastalatvija.lv

“Stipras un radošas nācijas identitāte sakņojas mūsu unikālajās, mantotajās un jaunradītajās materiālajās un garīgajās kultūras vērtībās, tāpēc ar Kultūras ministrijas piesaistīto starptautisko līdzfinansējumu paveiktais Latvijas pašvaldībās ir nozīmīgs ne tikai šodienas skatījumā, tas ļaus saglabāt un nodot unikālās Latvijas mantojuma vērtības arī nākamajām paaudzēm. Kultūras ministrijai ir ļoti būtiska to pieejamība maksimāli plašai sabiedrībai, tostarp mūsu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Pēc mūsu iniciatīvas veiktā aktivitātes “Atrastā Latvija” objektu apsekošana ļāvusi izvērtēt nepieciešamos uzlabojumus, kas pašvaldībām varētu ļaut tuvākajā nākotnē uzlabot vides pieejamību ne tikai cilvēkiem ar kustību, bet arī dzirdes un redzes traucējumiem.”

atzīmē kultūras ministrs Nauris Puntulis

Pirms šīs sezonas tūrismu veicinošās aktivitātes “Atrastā Latvija” atklāšanas vides pieejamības eksperti veica visu objektu pieejamības cilvēkiem ar kustību traucējumiem novērtējumu – procesā tika pārbaudīta piekļūšana pie objektiem, specializēto rampu un uzbrauktuvju izvietojums, stāvvietu pieejamība, objektā pielāgotās ekspozīcijas un citi būtiski aspekti. Izvērtējuma rezultātā aktivitātes “Atrastā Latvija” tīmekļvietnē – www.atrastalatvija.lv – pie katra no objektiem, kuru eksperti atzinuši par atbilstošu, pievienots arī apraksts, atspoguļojot konkrētās vietas pieejamības specifiku.

“Priecājamies redzēt, ka Latvijas tūrisma galamērķi ir ne tikai saglabājuši mūsu kultūras un dabas mantojumus, bet arī kļuvuši iekļaujoši cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Aktivitātes “Atrastā Latvija” objektu pārstāvji, domājot par vides fizisko pieejamību, paveikuši lielu darbu. Ceru, ka arvien vairāk objektu turpinās godāt savu vēsturi un padarīs to pieejamu ikvienam cilvēkam,”

iezīmē Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO politikas koordinatore un vides pieejamības eksperte Iveta Neimane

Visi “Atrastā Latvija” objekti sarindoti 7 kultūras un dabas mantojuma ceļos – tūrisma maršrutos, kas caur pagātni palīdz ceļotājam ieraudzīt Latvijas šodienu: Baltijas ceļā, Brīvības ceļā, Gaismas ceļā, Daugavas ceļā, Jēkaba ceļā, Līvu ceļā un Māras ceļā. Katrā no šiem ceļiem pieejamas vairākas apskates vietas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

“Atrastā Latvija” objektos atjaunošanas un būvniecības darbi īstenoti kopš 2017. gada četrās kārtās, sakārtojot vairāk nekā 60 kultūras un dabas mantojuma objektus 40 Latvijas pašvaldībās, kā arī veidojot un attīstot tajos jaunus kultūras un tūrisma pakalpojumus. Atsevišķos objektos darbi vēl turpinās, un tie tiks pilnībā pabeigti 2023. gada nogalē. No kopumā ieguldītajiem 120 888 186,97 eiro, 68 359 170,24 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, 52 103 171,47 eiro ir valsts un pašvaldību, bet 425 845,26 eiro ir privātie ieguldījumi. KM piesaistītajam finansējumam varēja pieteikties pašvaldības no visas Latvijas, piesaistot projektu partnerus. Dalībnieku izvēle notika, izvērtējot ieceru starptautisko un nacionālo nozīmību, kā arī sasaisti ar pašvaldību attīstības stratēģijām.

Kultūras ministrija administrē Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” 1. un 2. kārtā veiktos ERAF ieguldījumus Latvijas reģionos esošā kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā, aizsargāšanā un attīstībā.

Ziepniekkalna apkaime kļūs iedzīvotājiem draudzīgāka

Ziepnniekkalna apkaime šogad kļūs patīkamāka un iedzīvotājiem draudzīgāka, jo jau šonedēļ Rīgas pašvaldība sāks atjaunot apkaimes sirdi – vēsturisko Ēbelmuižas parku. Darbu gaitā izveidos bruģa un grants celiņus, dažādus labiekārtojuma elementus un izbūvēs jaunu apgaismojumu.

“Kvalitatīva pilsētvide nozīmē iespēju pavadīt brīvo laiku sakoptā, pieejamā un zaļā vidē tuvu pie mājām. Ziepniekkalna parks nu atgūs jaunu elpu, priecējot ar skaistu senās muižas parku, kā arī ērtāku un pieejamāku vidi!” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

Būvdarbus parkā ir paredzēts sākt šonedēļ un pabeigt oktobrī. Darbus veiks divās kārtās – pirmā kārta ietvers teritoriju starp Zaļenieku ielu, Ēbelmuižas ielu, parkā esošo dzīvojamo māju robežu un parka asfalta gājēju ceļu, bet otrajā kārtā izbūvēs pārējo parka daļu.

Kopā plānots uzbūvēt 2640 m2 bruģa seguma celiņus un 4270 m2 grants seguma celiņus. Paredzēts uzstādīt 40 soliņus, kā arī atkritumu urnas un velostatīvus. Darbus pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma veiks iepirkuma konkursā uzvarējusī pilnsabiedrība “BI ZENG”.

Savukārt pašvaldības aģentūra “Rīgas gaisma” plāno parkā veikt apgaismojuma izbūves darbus.

9,3 hektārus plašais Ēbelmuižas parks izbūvēts ap seno Ēbela muižu Ziepniekkalna centrā starp Graudu, Zaļenieku, Ēbelmuižas un Valdeķu ielu. Tas ir viens no Rīgas vecākajiem muižu parkiem un uzskatāms par apkaimes sirdi. Parkā aug Pārdaugavā resnākais dižozols, tā apkārtmērs ir 5,6 metri.

20. gadsimta 70. gados parks netika īpaši kopts, 20. gadsimta 80. gadu vidū tas sāka pamazām izaugt un pārvērsties par necaurejamiem džungļiem.

2015. gadā Ēbelmuižas parkā no Rīgas centra iekšpagalma pārstādīja 20-30 gadīgu pelēko riekstkoku, kam tur bija kļuvis par šauru. 2016. gadā parkā iestādīja piecus no desmit Šveices vides aktīvista Šahverdi Ahadova Rīgai dāvinātajiem augstvērtīgās grieķu valriekstu stādiem, kas ziedēs ar rozā ziedēm. Lai parks kļūtu par zaļu un aizsargātu pilsētvidē, SIA “Rīgas meži” 2017. gadā sāka norobežojošu stādījumu ierīkošanu teritorijas perimetrā.

2019. gadā parkā iestādīts ozols un trīs liepas. 2020. gadā SIA “Rīgas meži” Ēbelmuižas parkā iestādīja 15 kokus, izveidojot stādījumus gar Ēbelmuižas ielas malu.

Laika gaitā paredzēts kokaugu dažādību papildināt ar ošlapu kļavu, parastajiem parūkkokiem, Amerikas tulpjukoku, Serbijas eglēm, Amerikas liepu, parastās kļavas šķirnēm un lapeglēm.

Rīdzinieki aicināti paust viedokli par plānotajām izmaiņām atkritumu apsaimniekošanā

Rīgas pašvaldība sagatavojusi izmaiņas saistošajos noteikumos par atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā, kas paredz veicināt dalīti vākto atkritumu šķirošanu un ieviest obligātus bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) konteinerus pie daudzdzīvokļu mājām, kā arī nosaka stingrākus noteikumus atkritumu konteineru izvietošanai.

Par iecerētajām izmaiņām rīdzinieki aicināti līdz 14. augustam paust viedokli pašvaldības mājaslapā https://www.riga.lv/lv/saistoso-noteikumu-projekti/grozijumi-rigas-domes-2019gada-29novembra-saistosajos-noteikumos-nr-87-par-sadzives-atkritumu-apsaimniekosanu-rigas-pilseta

Pēc sniegto viedokļu apkopošanas un izvērtēšanas noteikumu projekts tiks vērtēts Mājokļu un vides komitejas sēdē.

“Gan nesen saņemtais Eiropas Komisijas agrīnais brīdināšanas ziņojums, gan atkritumu poligonu piepildīšanās rādītāji, gan vienkārši veselais saprāts rāda, ka bioakritumu dalītajai vākšanai ir jābūt pieejamai arī daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem. Šo atkritumu dalītā vākšana ir modernas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pamats. Tajā pašā laikā ir svarīgi arī sakārtot pilsētvidi, novēršot atkritumu konteineru izvietošanu tiem nepiemērotās vietās,” uzsver Rīgas domes deputāte, Atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja Mairita Lūse.

Saistošo noteikumu mērķis ir veicināt bioatkritumu dalīto vākšanu. Bioloģiski noārdāmie atkritumi ir aptuveni 30% no visiem sadzīves atkritumiem, bet patlaban dalīti savāktie bioatkritumi ir tikai 2% no visiem atkritumiem. Lai veicinātu šo atkritumu dalīto vākšanu, saistošie noteikumi paredz, ka daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājiem būs pienākums nodrošināt arī bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanu pie daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi un tajās ēkās, kurās atrodas atkritumu radītāji, kas darbojas kādā no pārtikas piegādes ķēdes posmiem, ja šie atkritumu radītāji to pieprasa. Pieņemot līdzīgu lēmumu un nosakot kā obligātus konteinerus vieglā iepakojuma un stikla vākšanai, Rīgai izdevās palielināt dalīti vākto atkritumu apjomu, kas nu jau pārsniedz 30%.

Saistošajos noteikumos jau ir iestrādāta prasība, ka atkritumu radītājiem, kas darbojas kādā no pārtikas piegādes ķēdes posmiem, ir pienākums dalīti vākt BNA. Ir daļa pārtikas ķēdes dalībnieku, kuru telpas atrodas daudzdzīvokļu namu pirmajā stāvā un ir saņemtas sūdzības, ka ir grūti vienoties ar namu apsaimniekotājiem par konteineru uzstādīšanu, tāpēc saistošajos noteikumos tiek iekļauta papildu prasība attiecībā uz pārtikas ķēdes dalībniekiem.

Ņemot vērā, ka šobrīd BNA konteineru uzstādīšana ir brīvprātīga un līdz ar to dalīti savāktais apjoms ir zems, ir nepieciešams šo prasību iestrādāt saistošajos noteikumos, lai veicinātu dalīti savāktā apjoma pieaugumu. Līdz ar dalīti savāktā atkritumu apjoma pieaugumu, samazināsies apglabājamo atkritumu apjoms un palielināsies resursu izmantošanas efektivitāte, radot pozitīvu ietekmi uz vidi.

Prasības attiecas uz daudzdzīvokļu mājām, jo tajās dzīvo visvairāk iedzīvotāju. Privātmājās pastāv arī BNA kompostēšanas iespēja, kas visbiežāk nav pieejama daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem. Saistošie noteikumi tiek papildināti arī ar skaidrojumu, kas ir bioloģiskie atkritumi.

Saistošo noteikumu mērķis arī ir veicināt pārskatāmu tekstilmateriālu plūsmu un apsaimniekošanu pašvaldībā, iesaistot gan atkritumu apsaimniekotājus, gan sabiedriskā labuma organizācijas. Ņemot vērā, ka pašvaldības teritorijā tekstilmateriālus vāc arī labdarības organizācijas, saistošajos noteikumos tiek iestrādāts punkts par prasībām attiecībā uz tekstilmateriālu konteineru izvietošanu, lai pašvaldība varētu veikt pilnvērtīgu uzraudzību par savākto tekstilmateriālu daudzumu un lai novērstu to, ka negodprātīgi komersanti izvieto konteinerus pašvaldības teritorijā.

Tāpat plānots veicināt sakoptāku apkārtējo vidi, izbūvējot atkritumu konteineru novietnes. Bieži tiek saņemtas sūdzības, ka atkritumu konteineri atrodas zaļajā zonā vai pārāk tuvu mājas fasādei, logiem. Konteineru novietnēs mētājas atkritumi vai konteineri netiek novietoti atpakaļ vietā pēc to iztukšošanas. Tāpat arī tiek saņemtas sūdzības par nepiederošām personām, kuras izmet atkritumus daudzdzīvokļu namu atkritumu konteineros.

Ņemot vērā visas šīs sūdzības, saistošajos noteikumos ir iestrādāta prasība izbūvēt atkritumu konteineru novietnes pie daudzdzīvokļu mājām uz cieta seguma, ar jumtu un ierobežotu piekļuvi tikai konkrētās mājas iedzīvotājiem un atkritumu apsaimniekotājam. Konteineriem būs jāatrodas vietā, kur var netraucēti piekļūt atkritumu apsaimniekotāja specializētais transportlīdzeklis, lai nebojātu apkārtējo infrastruktūru. Šādas prasības veicinās vides sakopšanu un vizuāli estētiskāku izskatu atkritumu konteineru novietnēm.

Saistošie noteikumi paredz retāku un vienkāršotu obligāto nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanu. Noteikumi arī tiek papildināti ar minimālo izvešanas biežumu dalītajiem sadzīves atkritumiem.

Noteikumu projekts arī paredz samazināt prasības degvielas uzpildes stacijām attiecībā uz atkritumu dalītās savākšanas punktu izveidi: atcelt šo prasību tajās degvielas uzpildes stacijās, kurās nav operatoru, jo nav, kas uzrauga atkritumu konteinerus un to piepildījumu, kā arī rodas risks ļaunprātīgam rīcībām, piemēram, konteineru dedzināšana; noteikt prasību uzstādīt tikai vieglā iepakojuma konteineru.

Tāpat plānotās izmaiņas paredz atkritumu apsaimniekotājiem reaģēt uz nekustamā īpašuma lietotāja, valdītāja, īpašnieka, apsaimniekotāja vai pilnvarotās personas ziņojumu par nepieciešamību izvest atkritumus ārpus ierastā grafika. Pēc atkritumu apsaimniekotāju lūguma, tiks noteikts ilgāks laiks lielgabarīta un būvgružu atkritumu izvešanas pieteikumu apstrādei, lai varētu laicīgi un optimāli ieplānot izvešanas laiku, ņemot vērā jau izveidotos izvešanas grafikus.

Juglas ezerā ielaidīs zandartu mazuļus

Trešdien, 2. augustā, Juglas ezerā notiks kārtējā zivju resursu papildināšana un ūdenstilpē mītošajai zivju saimei pievienosies 27 000 zandartu mazuļu, informē Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

Zivju mazuļi tiks piegādāti no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta” BIOR” zivju audzētavas “Tome’’.

Mazo zandartu iegādi un ielaišanu Juglas ezerā departaments 8308 eiro apmērā finansē no līdzekļiem, kas iegūti, iekasējot maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē.

Ielaižamo zivju konkrēto sugu un daudzumu departaments saskaņo ar Institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamentu, kura darbības mērķis ir zinātnisko pamatu veidošana Latvijas ūdeņos, Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un iekšējos ūdeņos esošo zivju ilgtspējīgai izmantošanai.

Zandartu mazuļu jaunās dzīves sākuma brīdī Juglas ezerā kopā ar pašvaldības pārstāvjiem un departamenta speciālistiem klāt būs pārstāvji no Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts vides dienesta un zinātniskā institūta “BIOR”.

Zandartu mazuļu ielaišana notiks 2. augustā plkst. 11:30 pie Juglas ezera piestātnes – https://ej.uz/wt11

Rīgas Meži aicina sabiedrību izteikt viedokli par plānotiem Šmerļa meža kopšanas darbiem

Ceturtdien, 27.jūlijā, SIA “Rīgas meži” Šmerļa mežā rīkoja sabiedrisko apspriedi, un iepazīstināja interesentus ar plānotajiem Šmerļa meža kopšanas darbiem. Tie paredzēti 2023.gada rudenī – 2024.gada pavasarī (izņemot putnu ligzdošanas laiku).

Vienlaikus, lai uzklausītu pēc iespējas plašāku viedokli, “Rīgas meži” aicina sabiedrību līdz 11.augustam (ieskaitot) sniegt argumentētus priekšlikumus par meža plānoto kopšanu.

Priekšlikumi tiks izvērtēti, kā arī ievērojot mežaudzes ilgtermiņa attīstību, iespēju robežās, t.sk. konsultējoties ar to iesniedzējiem, iestrādāti Šmerļa meža ainavu dizaina plānā.

“Rīgas mežu” Rīgas mežniecības mežzinis Modris Martinovs iepazīstināja ar meža kopšanas mērķiem, plānotajiem darbiem un to gaitu. Viņš īpaši uzsvēra, ka mežaudzes kopšanas galvenie mērķi ir saglabāt dabas vērtības, atbrīvot mežu no invazīvām un tā attīstību traucējošām sugām, veicināt meža dabisku atjaunošanos, īpašu uzmanību pievēršot tam, ka Šmerļa mežs ir urbānais jeb pilsētas mežs un viens no tā būtiskākajiem uzdevumiem ir būt daļai no Rīgas “plaušām”.

Tāpat M.Martinovs uzsvēra, ka uzņēmums turpinās operatīvi informēt sabiedrību par meža kopšanas gaitu. Šim nolūkam uzņēmuma Facebook kontā ir radīta īpaša mirkļbirka – #ŠmerļaMežaKopšana. Tā ļaus interesentiem ātri un nepastarpināti iegūt aktuālāko informāciju.

Savukārt pēc darbu noslēguma – 2024.gada vasarā / rudenī, meža apmeklētāju ērtībām plānots ierīkot atpūtas vietas, izvietojot soliņus. Savukārt, lai novērstu meža izbraukāšanu un atkritumu izgāšanu, uz atsevišķiem iebraucamajiem ceļiem plānots uzstādīt barjeras, kā arī mežā izvietot video novērošanas kameras.

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Teikas punkta apkaimju koordinatore Daiga Mežale, runājot ar apkaimes iedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem, akcentēja rekreācijas iespēju pilnveidi – soliņi atpūtai, ērti un gludi celiņi, kā arī virziena norāžu nepieciešamību, īpaši cilvēkiem, kuri nav no tuvējās apkaimes.

Kopumā D.Mežale atzinīgi novērtēja Teikas punkta sadarbību ar uzņēmuma Rīgas mežniecību, ikdienā kopīgi risinot iedzīvotājiem aktuālus jautājumus, t.sk. kritušu koku novākšanu un atkritumu savākšanu.

Vēl apspriedes laikā tika pausti viedokļi, kas, piemēram, saistīti ar pilsētas un transportlīdzekļu trokšņu slāpēšanas uzlabošanu, ko nodrošinātu buferjosla ap mežaudzi; bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu; pēc iespējas dabiskāka meža saglabāšanu; iebraukšanas aizlieguma zīmju uzstādīšanu; mazgabarīta tehnikas izmantošanu darbu laikā un koka vairoga brauktuvju jeb zemsedzes paliktņu izmantošanu.

Izskanēja arī interese par atkritumu urnām, vienlaikus izprotama ir “Rīgas mežu” pieeja – “ko mežā ienes, to aiznes”. Tāpat iedzīvotājiem svarīgi jautājumi, kas saistīti ar suņu pastaigām mežā.

Tika pausta interese arī par mežu ekosistēmu pakalpojumu pieejamību šajā teritorijā, kā arī viedoklis, ka šai mežaudzei jānosaka dabas lieguma statuss, kas jau ir vairāku organizāciju kompetencē u.c.

Jau vēstīts, ka 2023.gada rudenī SIA “Rīgas meži” plāno uzsākt meža kopšanas darbus Šmerļa mežā (starp Kvēles, Murjāņu un Malienas ielām). Tie tiks veikti atbilstoši šim mežam speciāli izveidotam meža ainavu dizaina plānam, kurā ņemtas vērā konkrētās teritorijas vērtības, kā arī atbilstoši uzņēmuma “Meža apsaimniekošanas plānam” (MAP). Šajā plānā lielāka nozīme piešķirta bioloģiski vērtīgu, dabas un rekreācijas teritoriju saglabāšanai, bet samazinātas intensīvā mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas.

Par plānotajiem darbiem Šmerļa mežā:

  • Darbu mērķis: meža ainavas izkopšana un dažādošana; dažāda vecuma koku kopšana; konkurences mazināšana priedēm, īpaši vecākajām; mežaudzes retināšana; invazīvo koku un krūmu izzāģēšana; pameža kopšana; bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.
  • Darbu plānotais laiks: 2023.gada rudens – 2024.gada pavasaris (darbi netiks veikti putnu ligzdošanas laikā).
  • Darbu platība un veids: ap 70 ha; – kopšanas cirte (zili strīpota) un izlases cirte (zaļi strīpota).
  • Darbu plānotā secība: ceļu sakārtošana atbilstoši transporta vajadzībām (jau veikta); pameža tīrīšana; koku ciršana; materiālu izvešana; zaru un ciršanas atlieku izvešana; ceļu sakārtošana. Darbi var notikt vienlaikus, pakāpeniski vai neatbilstošu laikapstākļu dēļ var tikt uz laiku apturēti.

Šmerļa meža apmeklētāji darbu laikā aicināti ievērot drošības prasības un pārvietošanās ierobežojumus!

Kopjamajā meža masīvā, izvērtējot dabas vērtības un plānojot darbus, identificētas vairākas teritorijas:

  • Bioloģiski vērtīga teritorija (rozā krāsā). Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, šajā teritorijā mežizstrādes darbi nenotiks (114.kvartāla 3.nogabals).
  • Rekreācijas teritorijas jeb pamata zona (dzeltenā krāsā). Te meža kopšanas darbus plānots veikt divos veidos – kopšanas cirte un izlases cirte.

Šajās teritorijās mērķis ir izretināt mežaudzi, tādejādi radot paliekošajai audzei labvēlīgākus augšanas apstākļus – mazināt konkurenci par barības vielām, palielināt audzes noturību pret tādiem apkārtējās vides apstākļiem kā, piemēram, sniegs un vējš.

Veicot kopšanas un izlases cirtes rekreācijas teritorijas pameža stāvā (līdz 6 metru augstumam) tiks izcirsti priežu mežam neraksturīgie un invazīvie pameža krūmi un koki, piemēram, vārpainā korinte (Amelanchier spicata), parastā kļava (Acer platanoides). Bet netiks izcirstas lazda, mežābele, kadiķis.

Šāda pameža kopšana notiks arī turpmāk, ik pa 2-3 gadiem, atkarībā no aizzelšanas ātruma.

Rekreācijas teritorijas valdaudzē un mežaudzes zemākajā stāvā tiks izcirsta lielākā daļa traucējošu lapu koku, izņemot ozolus, liepas, kā arī atsevišķas ainaviskas kļavas un bērzus. Pamatā tiks retināta arī priežu audze, primāri izcērtot atpalikušos, slimību bojātos un invadētos kokus.

  • Reljefs (rozā iesvītrota teritorija). Šeit mežizstrāde netiks veikta. Šīs vietas ir izteiktas reljefa formas, kuras tiks dabā tiks akcentētas un kur tik veidota ainava, izzāģējot tām apkārt esošo pamežu un atbrīvojot lielās priedes.

Izceltajā reljefa teritorijā ir daudz atsevišķi kalniņi, pauguri, ieplakas. Piemēram: Dzeguzeņu kalniņš, Zābakkalniņš, Skaistā lauce, Saliņleja, Dzeguzeņu lauce, Žagatiņu kalniņš, Staipekļu kalniņš, Augstā kāpa u.c.

Katram reljefa teritorijas objektam ir savs stāsts par to, kā tas ieguvis nosaukumu. Piemēram, Augstā kāpa, kas atrodas 114.kvartālā, nosaukumu ieguva, jo tā ir Šmerļa meža augstākā kāpa, kurai ir divas virsotnes. Tās paceļas aptuveni 16 metrus virs jūras līmeņa.

  • Atvērumi (sarkans aplis ar punktu). Kopjot mežaudzi, tiks izveidoti divi līdz 0,2 ha lieli atsevišķi atvērumi, kur tiks izcirsti visi koki un krūmi. Atvērumiem izvēlētas vietas, kur tie jau dabiski ir sākuši veidoties.

Meža atvērumu mērķis ir radīt apstākļus, lai dabiski atjaunotos priede, kā arī radīt nepieciešamos apstākļus stabilas, dažāda vecuma mežaudzes izveidei ilgtermiņā.

Savukārt nākamā gada pavasarī, lai veicinātu priežu sēklu dabisku nonākšanu un iesēšanos minerālaugsnē, atvērtumos plānota augsnes virskārtas viegla skarificēšana jeb uzirdināšana. Turpmāk, lai mazinātu konkurenci jaunajiem kociņiem, atvērumos plānota pameža tīrīšana – lakstaugu un krūmu pļaušana.

Plānojot meža kopšanas darbus Šmerļa mežā, izmantota arī Aivara Jakoviča grāmata “Šmerlis – Rīgas ekotūrisma ceļvedis”, Rīga, Jumava, 2012.

Par Šmerļa mežu un tā dabas vērtībām:

  • Šmerļa mežs atšķiras no citiem galvaspilsētas meža masīviem ar to, ka te saglabājušās ap 200 gadus vecas priežu audzes.
  • Šmerļa smiltājos pārsvarā aug sausieņu meži, kuros dominē parastā priede (Pinus sylvestris). No mežaudžu tipiem šeit pamatā sastopams mētrājs un lāns, nelielās platībās ir arī sils.
  • Tāpat šajā mežā ir vislielākā bioloģiskā daudzveidība Rīgas centra tuvumā. Proti, Šmerļa mežā aug ap 300 dažādas augu un lakstaugu sugas.

Īpaši akcentējamas ir vairākas Šmerļa mežam raksturīgas dabas vērtības:

  • Mežciema lielā priede: lai arī tā ir nokaltusi, bet joprojām priedei ir vērtība. Tā tiks sakopta un saglabāta bioloģiskajai daudzveidībai – mājvieta dažādām kukaiņu sugām. Priede atrodas 113.kvartāla 2.nogabalā, pie 115.kvartāla robežstigas, ejot no Malienas ielas pa stigu, ap 250 soļi ZA virzienā. Priedes stumbra apkārtmērs ap 3,2 metri;
  • Dižpriede: tā atrodas kāpu grēdā pie taciņas, 108.kvartāla 4.nogabala centrālajā daļā. Priedes stumbra apkārtmērs ap 2,5 metri;
  • Raganu ieleja: no visām pusēm ar kāpu vaļņiem ieskauta ieplaka. Iespējams, ka nosaukums saistīts ar netālā Dambjapurva ezera otru nosaukumu – Raganu ezers. Raganu ieleja atrodas 114.kvartāla 6.nogabalā;
  • Raganu ielejas pirmā priede: Raganu ielejas uzkalniņa virsotnē (114.kvartāla 6.nogabala centrālā daļa). Priedes stumbra apkārtmērs ap 2,30 metri;
  • Raganu ielejas otrā priede: Raganu ielejā, ap 10 soļi no taciņas (114.kvartāla 6.nogabala centrālā daļa). Priedes stumbra apkārtmērs ap 1,3 metri;
  • Bijusī kokaudzētava: vēsturiski Šmerļa mežā bija kokaudzētava (114.kvartāla 3.nogabals). Tajā audzētas liepas, kas tur iepriekš iestādītas un aug joprojām. Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, šajā vietā mežizstrādes darbi nenotiks.

Nosaukumu mežs ieguvis no Šmerļa muižiņas, kas bijusi tagadējās Brīvības gatves malā – blakus vietai, kur tagad ir Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. Senāk šo mežu mēdza dēvēt par Šmerļa kāpām vai Šmerļa priedēm.

Šmerļa meža kopšana

Meža kopšana notiks tikai teritorijās, kuras ir iekļautas MAP – “Rīgas pašvaldības meži Rīgas pilsētas teritorijā 2018. – 2026” (108., 113., 114.kvartāli). Pārējā Šmerļa meža daļā kopšanas darbi netiek plānoti.

Darbu mērķis ir radīt meža apmeklētājiem ainavu ar dažādiem ainavas elementiem. Proti, saglabāt gan neskartas vietas, kur patverties meža dzīvniekiem, gan īpaši izcelt kādas reljefa formas, piesaistot apmeklētāju skatus un dažādojot meža vizuālo izskatu.

Tāpat darbu mērķis ir mežaudzes retināšana, invazīvo koku un krūmu izzāģēšana, pameža kopšana, rūpes par bioloģisko daudzveidību, kā arī konkurences mazināšana priedēm, īpaši vecākajām, tādējādi paildzinot to dzīves ilgumu. Priedēm, jo īpaši vecākām, ir nepieciešama gaisma ne tikai galotnes daļai, bet arī stumbriem. Meža kopšana un konkurences mazināšana priedēm ir svarīga arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un attīstībai, radot labvēlīgus apstākļus dažādu sūnu un ķērpju augšanai, kas savukārt ir svarīga ekosistēma dažādiem kukaiņiem. Piemēram, priežu sveķotājkoksngrauzim (Nothorhina punctata). Suga ir visnotaļ prasīga pret dzīves apstākļiem – apdzīvo tikai vecas (parasti vecākas par 150 gadiem) priedes ar biezu mizu, kas ir saules apspīdētas.

Rītabuļļu pludmalē notiks talka Tatārijas salāta izplatības ierobežošanai

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta darbinieki, Dabas aizsardzības pārvalde un vides draugi jau ceturto gadu rīko talku, lai cīnītos ar skaisto, bet nevēlamo augu jūras piekrastē – Tatārijas salātu.

Tatārijas salāta ierobežošanas talka notiks 21. jūlijā no plkst. 10.00 līdz 13.30 Rītabuļļos. Talciniekus nodrošinās ar darba cimdiem un maisiem, kā arī ūdeni un uzkodām. Tatārijas salātam raksturīga gara mietsakne un jāuzmanās no sulas, kas var iztecēt no auga tā novākšanas laikā, tāpēc talkas dalībnieki aicināti izvēlēties atbilstošu apģērbu.

  • Tikšanās vieta: plkst. 10:00 Rītabuļļu pludmales stāvvietā (Dzinatara ielā) – atrašanās vietu kartē skatīt – Šeit
  • Lai piedalītos talkā un lai organizatori varētu plānot darbus, līdz 19. jūlijam talkas dalībnieki aicināti pieteikties, aizpildot pieteikšanās veidlapu – Šeit

PAR TATĀRIJAS SALĀTU

Tatārijas salāts ir svešzemju suga, kas izplatījusies Baltijas jūras piekrastē un sāk veidot lielas audzes dabas parka “Piejūra” teritorijā, tostarp Rītabuļļu – Daugavgrīvas pludmalē. Šis augs, kas sastopams galvenokārt valsts austrumos un vidusdaļā, pieder pie invazīvas un agresīvas sugas, kas apdraud Latvijas bioloģisko daudzveidību.

Tatārijas salāts ir aptuveni 60 centimetru garš daudzgadīgs lakstaugs, kura zilganzaļās, rukolveidīgās lapas un zili violetie ziedi nereti priecē atpūtniekus Rīgas līča piekrastē, tomēr auga straujā izplatība izteikti nomāc vietējos augus un var radīt neatgriezenisku ķēdes reakciju uz apkārtējo pludmales vidi un mainīt piejūras biotopu struktūru.

Tatārijas salāts ir konstatēts starp tādām Latvijas kāpās pastāvošām sugām, kā smiltāju kāpu niedre, biezlapainā sālsvirza, smiltāju kāpu kviesis, bet pelēkajās kāpās tas aug starp lauku vībotni, kāpu auzeni un smilts grīsli.

PAR PROJEKTU

Dabas parka “Piejūra” teritorijā no 2016.-2020. gadam tika īstenots projekts LIFE CoHaBit – Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā. Dabas parka teritorija plešas no Vakarbuļļiem līdz Inčupei, trīs pašvaldību robežās – Rīgā, Carnikavas novadā un Saulkrastu novadā. Šajās teritorijās projekta gaitā tika veikta ES nozīmes piekrastes biotopu un sugu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu ieviešana. Aktivitātes tika vērstas galvenokārt uz jūras piekrastes kāpu biotopu t.sk mežainu piejūras kāpu, vai dabisku boreālo mežu, priekškāpu, embrionālo kāpu, palienu zālāju un piejūras zālāju aizsardzību.

Viena no nozīmīgām problēmām dabas parkā ir invazīvo sugu izplatīšanās piekrastes biotopos. Projekta gaitā veikti vairāki pasākumi, lai ierobežotu tādu invazīvo sugu izplatību kā Tatārijas salāts, krokainā roze, vārpainā korinte, Kanādas zeltgalvīte.

Pēc projekta beigām nepieciešams darbu turpināt, lai biotopu stāvoklis arī turpmāk uzlabotos. Tāpēc Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde aicina LIFE CoHaBit projektā iesaistītos un jebkuru, kuram nozīmīga dabas aizsardzība, uz Tatārijas salāta ierobežošanas talku Rītabuļļos.

Rīgas ostā ieradīsies Francijas jūras pētniecības jahta “Tara”

Francijas vēstniecība un Francijas institūts Latvijā sadarbībā ar Rīgas domi un Latvijas Hidroekoloģijas institūtu aicina trešdien, 21. jūnijā, Andrejsalas jahtu piestātnē no plkst.19.30 muzikālās noskaņās sagaidīt Francijas pētniecības jahtu “Tara”.

Fonds Tara Océan ir pirmais Francijas sabiedriskā labuma fonds, kura darbības centrā ir pasaules okeāns un kas attīsta atvērto zinātni, veicot nebijušus un inovatīvus pētījumus klimata pārmaiņu un to radīto seku prognozēšanai. Ar augsta līmeņa zinātnisku pētījumu palīdzību tas uzrunā jauno paaudzi, mobilizē politiķus un nodrošina valstīm piekļuvi jaunām zināšanām.

Ekspedīcijas Tara Europa, kas rīkota zinātniskā projekta TREC (Traversing European Coastlines) gaitā, mērķis ir pētīt zemes-ūdens saskares vietu, kur dabas daudzveidības sastopas ar dažādu piesārņojumu.

Atstājot Bretaņas ostu aprīlī, jahta “Tara” veic 25 520 km garu ceļojumu vispirms uz ziemeļiem, jūnijā-jūlijā kuģojot Baltijas jūrā, lai rudenī atkal dotos uz Eiropas dienvidiem gar Norvēģiju un Britu salām. Šī ekspedīcija ļauj veikt virkni zinātnisku eksperimentu, lai labāk izprastu mijiedarbību starp dabas daudzveidību, rūpniecību, kultūru un mantojumu dažādās ostās un piekrastes ekosistēmās.

VAKARA PROGRAMMĀ:

  • Jahtas “Tara” komandas stāstījums par savu pētniecības programmu un mikroskopa Curiosity pētījumu prezentācija. Fonds Tara Océan ir radījis mikroskopu Curiosity, kas ļauj vienkārši, izklaidējoši un interaktīvi ieraudzīt neredzamos Okeāna iedzīvotājus un padara okeanogrāfiju pieejamu un aizraujošu visiem interesentiem.
  • Latvijas Hidroekoloģijas institūta doktorantes Anetes Fedorovskas stāstījums par Baltijas jūru, kura ar video un foto palīdzību iepazīstinās ar Baltijas jūras zemūdens pasauli un tās iemītniekiem, kuri saskatāmi arī ar neapbruņotu aci un pārsvarā uzturas jūras gruntī.
  • Mākslinieces un pētnieces Robertinas Šebjaničas stāstījums par radošo darbu uz “Taras” klāja. R. Šebjaničas darba pamatā ir pētīt ūdens vides bioloģisko, (ģeo)politisko un kultūras realitāti un cilvēces ietekmi uz citiem organismiem. Viņas projekti aicina izstrādāt empātiskas stratēģijas, kuru mērķis ir atzīt citu (necilvēku) sugu tiesības.
  • Plkst.21.00: Mūziķes Waterflower koncerts – eksperimentāla popa performance, izaicinot skatītāju-klausītāju un strādājot ar dzīviem augiem un īstām sēnēm kā mūzikas instrumentiem. Waterflower  ir Sabīnes Moores mūzikas projekts un sievišķais alter ego. Smeļoties ietekmes no dabas, zinātnes un eksperimentālās elektroniskās mūzikas producēšanas, Waterflower rada eko-popmūziku.
  • Vakara gaitā būs iespējams aplūkot izstādi “Stāsts par okeānu”, baudīt kafejnīcas piedāvājumu un piedalīties sarunās un pārdomās par ūdeņiem un dzīvību, klimata un cilvēka attiecībām ar dabu.
  • Vakara vadītājs: Ansis Bogustovs.

Vairāk informācijas zinātnisko projektu: www.institut-francais.lv