Šoreiz RCB filiālbibliotēka “Pārdaugava” aicina izstaigāt un iepazīt Daugavgrīvas ielu.

Pulcēšanās 24.maijā plkst.12:00 Daugavgrīvas un Bezdelīgu ielas krustojumā iepretī Švarcmuižai.

Ekskursijas laikā uzzināsiet, kā gadu gaitā mainījusies Daugavgrīvas iela, kādi rūpniecības uzņēmumi šeit atradušies un kādi atrodas vēl joprojām, kādās muižās dzīvojuši bagātākie Pārdaugavas iedzīvotāji  un kam piederējuši lepnie un ne tik lepnie ielas nami.

Tālrunis informācijai bibliotēkā: 67037412

Rīgā sākusies rekreācijas laukumu labiekārtošanas darbi, paredzot spēļu laukumu atjaunošanu, kā arī jaunas atpūtas zonas ierīkošanu Višķu ielā, Ķengaragā.

Šonedēļ pašvaldības uzsāk jaunas atpūtas vietas labiekārtošanu zemesgabalā Višķu ielā –  starp Rīgas 225. pirmsskolas izglītības iestādi, Rīgas pirmsskolas izglītības iestādi “Dzintariņš” un Rīgas 97. pirmsskolas izglītības iestādi.

  • Jaunajā atpūtas vietā atradīsies spēļu un vingrošanas zonas dažādu vecumu bērniem, smilšukaste ar jumtiņu, kā arī atsevišķa zona ar šūpolēm. Tāpat tiks izveidots senioru vingrošanas laukums un tenisa galds. Tiem, kas vēlēsies baudīt mierīgāku atpūtu, būs pieejami šūpuļtīkli un atpūtas vietas ar soliņiem un piknika galdiem, kā arī tiks ierīkoti jauni apstādījumi – koki un ziedoši krūmi. Tāpat atpūtas vietai tiks ierīkots arī apgaismojums.
  • Atpūtas vietas labiekārtošanas izmaksas Višķu ielā būs aptuveni 430 000 eiro.

Spēļu laukumu atjaunošana šobrīd notiek Melnsila ielā 22 un 24A un Kristapa ielā 12A. Spēļu laukumos jau demontētas novecojušās un nolietotās spēļu iekārtas, un notiek jaunu iekārtu uzstādīšana. Tāpat atjaunos arī spēļu laukumu segumu. Spēļu laukumu atjaunošanas izmaksas kopā būs aptuveni 50 000 eiro.

Šogad pašvaldība paredzējusi papildus atjaunot vēl četrus bērnu laukumus – Zundānu ielā 2, Rostokas ielā 42A, Slimnīcas ielā 8 un Bastejkalnā, kā arī, īstenojot Līdzdalības budžeta projektu, izveidot jaunu bērnu rotaļu laukumu Brasā.

No 8. maija plkst. 15.00 līdz 10. maija plkst. 23.59 Valsts policija nepieciešamības gadījumā slēgs transportlīdzekļu satiksmi Uzvaras bulvāra posmā no Ojāra Vācieša ielas līdz Bāriņu ielai, Ojāra Vācieša ielas posmā no Uzvaras bulvāra līdz Hermaņa ielai, kā arī Hermaņa ielā.

Tāpat minētajā laika periodā aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu:

  • Bāriņu ielas abās pusēs, posmā no Slokas ielas līdz Hermaņa ielai;
  • Uzvaras bulvāra abās pusēs, posmā no Bāriņu ielas līdz Ojāra Vācieša ielai;
  • Ojāra Vācieša ielas abās pusēs, posmā no Uzvaras bulvāra līdz Mazajai Nometņu ielai;
  • Hermaņa ielas abās pusēs;
  • Aleksandra Grīna bulvāra abās pusēs, posmā no Slokas ielas līdz Bāriņu ielai.

Nepieciešamības gadījumā norādītajā laika periodā būs aizliegta gājēju kustība:

  • Bāriņu ielas abās pusēs, posmā no Uzvaras bulvāra līdz Hermaņa ielai;
  • Uzvaras bulvārī posmā no Ojāra Vācieša ielaslīdz Bāriņu ielai;
  • Hermaņa ielā (izņemot iedzīvotāju piekļuvi dzīves vietai).

Sestdien, 29. aprīlī, Rīgā norisināsies motobrauciens “Latvijas motosezonas atklāšana 2023”.

Motobraucēju parādes brauciena laikā no plkst. 13.00 līdz plkst. 14.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi brauciena maršrutā un maršrutu šķērsojošajās ielās. Sabiedrisko transportlīdzekļu satiksmi parādes maršrutā regulēs vai slēgs atbilstoši nepieciešamībai, kā arī atsevišķus maršrutus iespēju robežās novirzīs pa apvedceļu.

Motobraucēju parādes brauciens noritēs pa maršrutu: tirdzniecības centrs “Mols” (Krasta iela 46), tālāk pagrieziens pa kreisi uz Krasta ielu, pa Dienvidu tiltu, Ziepniekkalna ielu, Mūkusalas ielu, Kuģu ielu, Trijādības ielu, Raņķa dambi, Daugavgrīvas ielu līdz Spilves lidostai.

Parādes brauciena laikā Valsts policija atbilstoši nepieciešamībai regulēs vai slēgs sabiedrisko transportlīdzekļu satiksmi. Tomēr, atsevišķus maršrutus (10; 23; un 26. maršruta autobusi un 4; 19; un 27. maršruta trolejbusi) iespēju robežās novirzīs pa apvedceļu, lai apbrauktu parādes norises ielas.

Plašāk ar izmaiņām sabiedriskā transporta maršrutos iespējams iepazīties šeit.

Valsts policija minētajā maršrutā un maršrutu šķērsojošajās ielās norādītajā laikā regulēs un nepieciešamības gadījumā slēgs transportlīdzekļu satiksmi, nodrošinās motociklu kolonnas pavadīšanu, kā arī nodrošinās ceļu satiksmes drošību un sabiedrisko kārtību.

Par pasākuma norisi atbild biedrība “Latvijas Motoklubu Asociācija”.

Rīgas pašvaldība 5. aprīlī iepazīstināja ieceri ar pērn demontētā okupācijas pieminekļa vietā labiekārtot parku.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks, runājot par Uzvaras parka labiekārtošanu uzsver: “Jau brīdī, kad Rīgas dome lēma par okupācijas pieminekļa nojaukšanu, izskanēja dažādi viedokļi par to, kam šajā vietā jāatrodas pēc demontāžas. Publiski izskanējušas dažādas idejas par apjomīgu publisko būvju celtniecību parkā. Taču ir skaidrs, ka šai vietai ir nepieciešams “atpūsties” pēc pieminekļa nojaukšanas un jākļūst par atvērtu telpu, kura ir pieejama un izmantojama visiem rīdziniekiem. Uzvaras parkam nosaukums tieši pirms simts gadiem piešķirts par godu uzvarai pār bermontiešiem. Vēsturiski Latvijas pirmās neatkarības laikā šajā parkā notikušas militāras parādes un dažādi nozīmīgi pasākumi. Mēs plānojam atgriezties pie šī koncepta un turpināt stiprināt parka vēsturisko nozīmi, vienlaikus turpinot to attīstīt par rekreācijas zonu rīdziniekiem ar dažādām sporta un atpūtas iespējām.

Uzvaras parka labiekārtošanas koncepcija paredz darbus veikt divos posmos. Pirmajā posmā plānots veidot parka ainavisko daļu 9 hektāru platībā, uzstādot vairāk nekā 100 jaunu soliņus, izvietojot bērnu rotaļu un vingrošanas elementus, iestādot ap 1500 kokus un krūmus, kā arī citus augus. Šajā parka daļā tiks izbūvēti gājēju un velosipēdistu celiņu ar kopējo platību 9100 kvadrātmetru, paredzot celiņu arī skriešanai. Tāpat parkā taps jauna unikāla ainaviskā skeitborda trase un tiks izbūvēta 1 kilometru gara trase slēpošanai un skrituļslidošanai.

Paredzēts, ka parka ainaviskās daļas labiekārtošana tiks pabeigta līdz šī gada 11. novembrim, darbu veikšanai paredzēti 6 miljoni eiro.

2024. gadā parka labiekārtošanu plānots turpināt, otrajā posmā izveidojot aktīvās atpūtas zonas tuvāk Hermaņa ielai. Šajā parka daļā atradīsies dažādiem sporta veidiem paredzēti laukumi, kā arī līdzdalības budžeta konkursā rīdzinieku atbalstītais betona baseina skeitborda laukums. Tiek plānots arī izveidot bērnu ūdens rotaļu laukumu.

Lai arī publiski izskanējuši ierosinājumi nojauktā pieminekļa vietā būvēt nacionālas nozīmes stadionu vai koncertzāli, kā rāda pašvaldības pasūtītā un SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja, 64% rīdzinieku atbalsta ieceri atjaunot un labiekārtot parku.

Rīgas dome 2022. gada maijā lēma par padomju varu sludinošā pieminekļa nojaukšanu Uzvaras parkā. Pieminekļa obelisks tika nogāzts 2022. gada 25. augustā. Pieminekļa ansambļa demontāžas darbi šobrīd vēl nav noslēgušies.

Vizualizācija: Zala Landscape Architects, Vizualizāciju darbnīca

Ēdināšanas pakalpojumu uzņēmums, kas līdz šim nodrošināja siltā ēdiena izdali maznodrošinātajiem rīdziniekiem Āgenskalnā, nolēmis neturpināt savu darbību šajā apkaimē, tāpēc no 1. aprīļa tiks slēgts siltā ēdiena izdales punkts Slokas ielā 33, informē Rīgas domes Labklājības departaments.

Siltā ēdiena izdale mazaizsargātajiem iedzīvotājiem galvaspilsētā turpināsies, tāpēc iedzīvotāji aicināti sekot līdzi informācijai par adresēm, kurās vietās tā tiks nodrošināta.

Lai nodrošinātu ēdināšanas pakalpojumu, Rīgas pašvaldība katru gadu rīko iepirkuma procedūru, kuras rezultātā departaments slēdz pakalpojuma līgumu ar ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem par ēdiena sagatavošanu, izdalīšanu un nepieciešamo telpu nodrošināšanu ēdiena izdalei.

2023. gadā SIA “Rīdze” nav iesniegusi iepirkuma piedāvājumu par ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanu Āgenskalna apkaimē, tāpēc, atbilstoši iepriekš noslēgtajam pakalpojuma līgumam, uzņēmums ēdiena izdali nodrošinās līdz 31. martam.

Siltā ēdiena izdales vietas pagaidām turpinās darboties astoņās vietās galvaspilsētā:

  • Sarkandaugavā, Aptiekas ielā 8,
  • Vecmīlgrāvī, Meldru ielā 2,
  • Ziepniekkalnā, Ziepju ielā 13,
  • Bolderājā, Kaņepju ielā 16,
  • Bolderājā, Gobas ielā 23,
  • Ķengaragā, Maskavas ielā 264,
  • Ķengaragā, Maskavas ielā 250A,
  • Juglā, Brīvības gatvē 369.

Silto ēdienu šajos punktos persona var saņemt, ja ir noformēts iesniegums par ēdināšanas pakalpojuma saņemšanu Rīgas Sociālajā dienestā, uzrādot Rīdzinieka karti, un ja ir Rīgas Sociālā dienesta izziņa.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka, neuzrādot dokumentus, siltu ēdienu joprojām bez izmaiņām var saņemt kādā no četrām bezmaksas zupas virtuvēm. Ēdiens tiek izsniegts tikai līdzi nešanai savos traukos.

Zupas virtuves atrodas šādās adresēs:

  • Pārdaugavā, Daugavgrīvas ielā 1, strādā darba dienās no plkst. 12.00–13.00
  • Rīgas centrā, Kr. Barona ielā 56, strādā katru dienu no plkst. 9.00–10.00 un svētdienās no plkst. 16.00-17.00
  • Rīgas centrā, Kr. Barona ielā 126, strādā katru dienu no plkst. 12.00 – 13.00
  • Vecmīlgrāvī, Zandartu iela 2A, strādā darba dienās no plkst. 13.00 – 14.00

Tāpat desmit vietās Rīgā turpinās Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pārtikas un higiēnas preču paku izsniegšana. Par izsniegšanas vietām informācija atrodama: www.ld.riga.lv/lv/socialie-pakalpojumi-102/socialie-pakalpojumi-49/partikas-pakas-trucigajiem-rigas-iedzivotajiem.html

Rīgas pašvaldības atbildīgie dienesti ēkas bīstamā stāvokļa dēļ aicinājuši Ventspils ielas 25. nama iedzīvotājus brīvprātīgi pamest dzīvojamās telpas un līdz ēkas savešanai kārtībā izmantot pašvaldības piedāvāto palīdzību.

Ēka ir avārijas stāvoklī un Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments pēc tās pārbaudes atzinis, ka mājas ekspluatācija līdz bīstamības novēršanai ir nekavējoties jāpārtrauc. Ja iedzīvotāji ēku nepametīs brīvprātīgi, pašvaldībai būs jāveic piespiedu izlikšana un jāierobežo piekļuve ēkai. Iedzīvotājiem ēka brīvprātīgi jāpamet līdz 28. februārim, savukārt ēkas bīstamība jānovērš līdz 30. jūnijam.

Līdz šim gan pašvaldība, gan ēkas apsaimniekotājs “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) regulāri sazinājās ar iedzīvotājiem, mēģinot rast risinājumus ēkas sakārtošanai un bīstamības novēršanai, tomēr dzīvokļu īpašnieki par konkrētu rīcību nespēja vienoties.

Ēkas avārijas situācija strauji eskalējās brīdī, kad kaimiņu mājas piegulošā teritorijā nelikumīgi tika veikti šķūņa nojaukšanas darbi. Konkrētā ēka ir kultūras piemineklis, tādēļ visa ar ēku saistītā dokumentācija jāsaskaņo ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi. 2022. gada 20.septembrī tika organizēta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, lai lemtu par mājas uzturēšanas iespējām un risinājumiem, kā arī pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu. Diemžēl uz kopsapulci ieradās tikai 5 no 15 dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, tādējādi lēmumi par minētajiem jautājumiem netika pieņemti.

Pēc RNP pasūtījuma ēkai veikta tehniskā apsekošana, kuras laikā konstatētas novēršamās problēmas. Tāpat RNP ir pasūtījis iespējamo ēkas atjaunošanas projektu, pēc kura izvērtēšanas un iepazīšanās ar tāmi iedzīvotāji varēs pieņemt lēmumu par tālāko rīcību – ēku nojaukt, iekonservēt vai atjaunot.

Ēkā ir trīs pašvaldības dzīvokļi, kuru īrniekiem Rīgas domes Mājokļu un vides departaments piedāvājis pagaidu telpas dzīvošanai. Pārējo 12 dzīvokļu īpašnieki jau tagad var vērsties ar iesniegumu pašvaldībā pagaidu dzīvojamās telpas izīrēšanai vai pagaidu mājvieta jāmeklē pašiem.

Iedzīvotāji, kuri ierobežotu finansiālo resursu dēļ nespēj pārcelties no Ventspils ielas 25. nama uz jaunu dzīvesvietu galvaspilsētā, var vērsties Rīgas Sociālajā dienestā, Ed.Smiļģa ielā 46, ar lūgumu izvērtēt iespēju saņemt materiālo palīdzību pārcelšanās izdevumu segšanai, tālrunis uzziņām 67012270.

Ja ēka nav izmantojama, dzīvokļu īpašniekiem Rīgas pašvaldība piedāvā saņemt gan sociālo palīdzību, gan iespēju apmesties pagaidu miteklī.

Par sociālo palīdzību

Evakuētajiem iedzīvotājiem ir tiesības pašvaldībā saņemt krīzes pabalstu – līdz 620 eiro vienam cilvēkam vai līdz 1240 eiro ģimenei.

Pabalstu krīzes situācijā var pieprasīt divu mēnešu laikā no krīzes situācijas rašanās dienas.

Iedzīvotāji var vērsties ar iesniegumu krīzes pabalsta saņemšanai Rīgas Sociālajā dienestā, sazinoties pa tālruni 67105048.

Tāpat iedzīvotāji aicināti vērsties Sociālajā dienestā, ja nepieciešama kāda cita palīdzība, piemēram, apģērbs, pārtikas pakas, dokumentu atjaunošana, vai vēl kāds cits sociālais atbalsts. Plašāka informācija par sociālās palīdzības iespējām pieejama pa tālruni 80005055.

Par pagaidu mājvietu

Iedzīvotājiem, kam nepieciešama pagaidu dzīvojamā telpa, šobrīd tiek piedāvāta istaba pašvaldības viesnīcā (līdz 5 dienām). Par izmitināšanas iespējām viesnīcā aicinām sazināties ar pašvaldības policiju pa tālruni 110.

Cietušajām un apdraudētajām personām ir tiesības pieteikties pagaidu dzīvojamai telpai un vienreizējam pabalstam remontam gadījumā, ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā un Pilsētas attīstības departaments pieņēmis lēmumu aizliegt dzīvojamās mājas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai.

Pagaidu dzīvojamo telpu var piešķirt:

            -dzīvokļu īpašniekam kurš deklarēts Ventspils ielā 25 un nav citu dzīvokļu īpašumu Rīgā;

            -īrniekam kurš deklarēts Ventspils ielā 25 un ir spēkā esošs īres līgums.

Reģistrēties palīdzības saņemšanai sociālā dzīvokļa izīrēšanai var īpašumā esošo dzīvokļu īpašnieki, kas ir maznodrošinātas:

-atsevišķi dzīvojošas pensijas vecumu sasniegušas personas;

-atsevišķi dzīvojošas personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti;

-ģimenes, kurā visi ģimenes locekļi ir pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti.

Lai saņemtu pašvaldības izīrētu dzīvojamo telpu, kur var uzturēties līdz 6 mēnešiem, bet ne ilgāk par gadu, iedzīvotājiem jāvēršas  ar iesniegumu Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā Brīvības ielā 49/53. Konsultāciju gadījumā lūgums sazināties pa tel. nr. 67474700.

Ja telpas tiks atzītas par atjaunojamām, dzīvokļu īpašnieki varēs pieteikties uz vienreizēju pabalstu remontam – līdz 10 000 eiro.

Svarīgi! Iedzīvotāji arī var iesniegt iesniegumus un vērsties klātienē par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem arī Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC). Detalizētāka informācija saņemama, rakstot uz AIC e-pastu: aic@riga.lv vai zvanot AIC uz bezmaksas tālruni: 80000800.

Iestājoties aukstākam laikam un palielinoties sniega daudzumam, baudīt ziemas priekus Rīgā var gan distanču slēpošanas, gan kameršļūkšanas trasēs. Iedzīvotājiem nodrošināta arī inventāra noma.

Patlaban ir pieejama distanču slēpošanas trase Lucavsalā un Uzvaras parkā, baudīt ziemas priekus var arī Mežaparkā, kur trasi ierīkojuši SIA “Rīgas meži”, un Biķernieku mežā kur distanču slēpošanu nodrošina VAS “CSSD”.

Nedēļas nogalē, 7. un 8. janvārī, Mežaparka Lielās estrādes teritorijā būs pieejamas “Rīgas Sniega parka” kameršļūkšanas trases, ko apsaimnieko SIA “Žagarkalns”.

Pagaidām tehnisku iemeslu dēļ nedarbojas mākslīgā ledus slidotava pie Rīgas 84. vidusskolas un nav atvērta pie tās esošā slēpošanas trase.

Rīgas pašvaldība ar ierobežotu nomas inventāra skaitu iedzīvotājiem nodrošina arī distanču slēpošanas iespējas divos reģionālajos sporta centros – “Sarkandaugava” (Sarkandaugavas ielā 22/24) un “Ķengarags” (Maskavas ielā 283B). Aktuālā informācija un kontaktinformācija ir atrodama tīmekļvietnē www.sports.riga.lv

2022. gada 14. decembrī Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-22-2069-lē “Par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokāplānojuma izstrādes uzsākšanu”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir veicināt Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas vispārējo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi. Lokālplānojuma izstrāde ir pamatota ar nepieciešamību iedzīvināt pašvaldības nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves attīstību un iedzīvotāju piesaisti Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā.

Lokālplānojums noteiks prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, attēlojot pašreizējo un plānoto (atļauto) izmantošanu, izmantošanas aprobežojumus un prasības kultūrvēsturiskās vides un vērtību saglabāšanai. Tas būs galvenais ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas aprobežos īpašuma tiesības Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā.

Lokālplānojuma ierosinātājs – Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Lokālplānojuma izstrādātājs – Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.

Lēmums

Vairāk informācijas par lokālplānojuma izstrādes procesu pieejama: https://www.rdpad.lv/rigas-vesturiska-centra-lokalplanojums/

Āgenskalna tirgus priekšlaukums Nometņu ielā 64 ir viena no pirmajām līdzdalības budžeta projektu konkursā atbalstītajām iedzīvotāju iecerēm. Kopā ar atjaunoto, kopš šī gada maija atvērto, Āgenskalna tirgu laukums ļāvis apkaimes centram sākt jaunu dzīvi.

Āgenskalna apkaimes biedrības iesniegtā un iedzīvotāju atbalstītā projekta rezultātā laukums pie Āgenskalna tirgus no automašīnu stāvvietas pārtapis par gājēju zonu un ticis labiekārtots, izvietojot kastes ar apstādījumiem, kā arī atpūtas solus. Izveidotajā laukumā uzlabota pieejamība cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiņiem, pie apmalēm veidojot slīpas uzbrauktuves. Uzlabota gājēju drošība, laukumu ar puķu kastēm norobežojot no satiksmes, un mainīts velonovietņu izvietojums. Izveidots brīvpieejas dzeramā ūdens krāns ar pogām, kas uz ziemu tiek atslēgts, lai aukstumā ūdens nesasaltu un iekārtu nesabojātu.

Āgenskalna apkaimes biedrības pārstāvis Roberts Kārkliņš par priekšlaukuma pārtapšanu stāsta: “Āgenskalna tirgus ir apkaimes simbols, gan sajūtu, gan ģeogrāfiskais centrs un nozīmīgākā vieta. Jau aptuveni pirms 10 gadiem projekta “Radi Rīgu” ietvaros bija tapis priekšlikums ne tikai par Āgenskalna tirgus laukuma, bet arī līdzās esošā krustojuma pārveidošanu. Tas zināmā mērā bija impulss arī biedrības projektam. Zīmīgi, ka priekšlaukuma pārveidošana notika vienlaikus ar Āgenskalna tirgus atjaunošanu. Tirgus apsaimniekotāji jau no paša sākuma atbalstīja projektu un ir priecīgi par rezultātu. Tas ir pirmais solis uz labām pārmaiņām Āgenskalna centrā, jo esam pārliecināti, ka arī līdzās esošajam krustojumam nākotnē jākļūst daudz patīkamākam un gājējiem drošākam.”

Pārveidojot laukumu, iegūta tirgus apmeklētājiem pieejama, ērta un droša publiskā zona, kas kalpo arī kā dažādu pasākumu un notikumu norises vieta. Piemēram, Ziemassvētkos šeit vietu jau pērn rada apkaimes svētku egle, ko apkaimes biedrībai dāvināja Rīgas dome, savukārt šogad 4. maijā laukumu ieskandināja koristu balsis. Arī šogad laukumu greznos egle.

Roberts saka: “Iedzīvotāju viedokļi gan balsojuma, gan projekta īstenošanas laikā bija dažādi. Taču šobrīd arī daudzi kritiķi ir pieņēmuši, ka laukuma pārtapšana ir pozitīvas pārmaiņas. Katram pašam ir iespēja to novērtēt, vienkārši atnākot un esot šajā vietā. Laukums ir apdzīvots un iedzīvotājiem kalpo kā satikšanās vieta.”

Āgenskalna laukums ir viens no sešiem pirmajā līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursā 2019. gadā atbalstītajiem projektiem. Par projekta īstenošanu portālā balso.riga.lv nobalsoja 1714 iedzīvotāju. Projekta kopējās izmaksas bija 100 536 eiro. Laukuma būvprojektu izstrādāja SIA “LAAGA ARCHITECTS”, bet labiekārtošanas darbus veica SIA “GMD Būve”.

Par iegūto pieredzi pirmajā līdzdalības budžeta konkursa gadā Āgenskalna apkaimes biedrības pārstāvis stāsta: “Tirgus ir nozīmīgs daudziem tuvāko apkaimju iedzīvotājiem, un pirmajā konkursa gadā par projektu balsoja arī tie, kas vispār vēlējās redzēt pārmaiņas Rīgā. Jāatzīst, ka panākt labus balsojuma rezultātus ir nopietns darbs un ļoti labi strādā iedzīvotāju individuāla uzrunāšana. Visiem projektu iesniedzējiem varu ieteikt būt pacietīgiem – rezultātu gribas ieraudzīt uzreiz, bet tas prasa vairāk laika nekā no sākuma šķiet. Pie šķēršļiem, kas rodas gan projekta sagatavošanas, gan balsojuma un īstenošanas laikā, nevajag zaudēt pacietību un nevajag atkāpties no pārliecības, ka projekts ir vajadzīgs.”

Līdz 31. oktobrim iedzīvotājiem iespējams balsot par 2022. gada līdzdalības budžeta konkursam iesniegtajiem projektiem portālā balso.riga.lv. Šogad līdzdalības budžeta finansējums ir 700 000 eiro, un katras ieceres īstenošanai maksimāli pieejami 70 000 eiro. Līdz 26. oktobrim nobalsojuši jau gandrīz 30 000 iedzīvotāju.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada, šogad – jau ceturto reizi. Kopš 2019. gada rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 127 projektu pieteikumus. Īstenošanai pirmajos trīs konkursa gados nodoti 24 projekti. No tiem 8 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 17 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.