Vienas no dabas daudzveidības ziņā izcilākajām vietām Rīgā ir Vakarbuļļu pļavas, kas vēsturiski saglabājušās no tiem laikiem, kad pilsēta vēl tik tālu nebija izpletusies. Tomēr nepiemērotas apsaimniekošanas dēļ dabas vērtībām Vakarbuļļos draud izzušana, tāpēc Latvijas Dabas fonds jau vairākus gadus tajās veic apsaimniekošanu dabas atjaunošanai. Arī šajā pavasarī veikti vairāki darbi, arī niedru pļaušana.

Vakarbuļļos sastopams unikālais biotops Piejūras zālāji, kas ir izplatīts tikai Baltijas jūras piekrastē. Latvijā šis biotopa veids ir ļoti rets – to kopējā platība nepārsniedz 180 ha. Piejūras zālāji izceļas ar lielu sugu daudzveidību, jo tajos sastopams gan sausām un mēreni mitrām vietām raksturīgs augājs, gan mitru un slapju vietu augu sabiedrības, gan arī augi, kuri aug tikai iesāļās augsnēs. Vakarbuļļu zālājos aug tādas aizsargājamo augu sugas kā jūrmalas armērija, purva mātsakne, gmelina alise un jumstiņu gladiola. Tomēr lielu teritorijas daļu ir pārņēmušas parastās niedres un parastās vīgriezes, kas nomāc sugu daudzveidību. Tas saistīts ar nepietiekamo pļavu apsaimniekošanu iepriekšējās desmitgadēs un izmaiņām vietas hidroloģiskajā režīmā.

“Rīga ir ne tikai mūsu lielākā metropole, bet arī pilsēta, kuras teritorijā ir sastopamas daudzas dabas vērtības, starp tām arī dabiskās pļavas. Šobrīd visā pasaulē un arī Latvijā dabas nozīme urbānajā vidē iegūst arvien lielāku nozīmi – pilsētās veidojas vietas, kurās var augt un izplatīties dažādas savvaļas sugas, dabas klātbūtne arī nodrošina dažādus ekosistēmu pakalpojumus – tīru gaisu, ūdens attīrīšanu, plūdu regulāciju, oglekļa uztveršanu, un, protams, sniedz pilsētu iedzīvotājiem iespēju atpūsties un stiprināt savu mentālo labsajūtu,”

stāsta Ģirts Strazdiņš

Lai dabas daudzveidība šajās teritorijās atgrieztos, Latvijas Dabas fonds jau vairākus gadus apsaimnieko šīs teritorijas, veicot dažādus darbus. Sadarbībā ar Rīgas domi jau vairākus gadus LDF organizē pļavas noganīšanu ar mobilā ganāmpulka palīdzību. Tomēr balti melnās Galoveju šķirnes govis, kuras vietējie iedzīvotāji jau iepazinuši, ar niedrēm aizaugušās daļas nevar pievārēt, tāpat šīs teritorijas ir ļoti sarežģīti nopļaut mitruma dēļ. Tāpēc šajā pavasarī Latvijas Dabas fonds, izmantojot speciālu pļaušanas tehniku, kas īpaši piemērota darbam pārmitrās vietās, veica niedru pļaušanu 3 ha platībā.

Ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu, īstenojot projektu “Pļavu biotopu atjaunošana Vakarbuļļos” Latvijas Dabas fonds turpinās apsaimniekot pļavas, likvidējot niedres un atjaunojot pļavu hidroloģisko režīmi.

“Vakarbuļļu pļavas parāda, cik viegli un ātri mēs zaudējam dabas vērtības un arī to, cik sarežģīti ir tās atjaunot. Tomēr mūsdienu situācijā, kad valda dabas un klimata krīze, šādas teritorijas ir ārkārtīgi būtiskas, un ceram, ka jau drīzumā mūsu apsaimniekotajās teritorijās daba būs ieguvusi jaunu iespēju,” saka Ģirts Strazdiņš, projekta vadītājs Latvijas Dabas fondā.

Latvijas Dabas fonds ir viena no lielākajām dabas aizsardzības nevalstiskajām organizācijām Latvijā, kas darbojas jau vairāk nekā 30 gadus. Tā misija – Latvijas dabas daudzveidības saglabāšana un atjaunošana.