Trīs dienas – no 3. līdz 5. martam – Ķīpsalā notiks gada nozīmīgākais grāmatniecības pasākums – starptautiskā grāmatu un izdevniecību ekspozīcija “Latvijas Grāmatu izstāde”. Jau vairākus gadus ar grāmatu maiņas punktu izstādē piedalās arī Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB).

Maiņas punkts darbosies:

3. martā no plkst.10.00 līdz 18.00

4. martā no plkst.10.00 līdz 18.00

5. martā no plkst.10.00 līdz 17.00

Grāmatu maiņa tradicionāli notiek bez maksas. Izlasītās grāmatas pret nelasītām var apmainīt neatkarīgi no to satura vai cenas. Mainīties palīdzēs brīvprātīgi RCB darbinieki.

Šogad RCB Repozitārija apmaiņas krājums maiņas punktam ir sagatavojis sākumkapitālu – ap 5000 grāmatas latviešu, krievu, angļu un vācu valodās. Tie ir daiļliteratūras izdevumi, bērnu un jaunatnes literatūra un dažādu nozaru grāmatas.

Rīkotāji lūdz nenest makulatūru, bet tikai tādas grāmatas, kuras mēs paši ar prieku varētu ņemt līdzi.

Ar pilnu izstādes programmu var iepazīties BT1 mājaslapā https://www.bt1.lv/lbf/visit.php#events

Foto: Daina Ģeibaka

Kontaktinformācija:

Iveta Vaišļa,

Rīgas Centrālās bibliotēkas Bibliotēku dienesta galvenā bibliotekāre,

Tālr. 67848094

2022. gada 14. decembrī Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-22-2069-lē “Par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokāplānojuma izstrādes uzsākšanu”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir veicināt Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas vispārējo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi. Lokālplānojuma izstrāde ir pamatota ar nepieciešamību iedzīvināt pašvaldības nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves attīstību un iedzīvotāju piesaisti Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā.

Lokālplānojums noteiks prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, attēlojot pašreizējo un plānoto (atļauto) izmantošanu, izmantošanas aprobežojumus un prasības kultūrvēsturiskās vides un vērtību saglabāšanai. Tas būs galvenais ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas aprobežos īpašuma tiesības Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā.

Lokālplānojuma ierosinātājs – Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Lokālplānojuma izstrādātājs – Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.

Lēmums

Vairāk informācijas par lokālplānojuma izstrādes procesu pieejama: https://www.rdpad.lv/rigas-vesturiska-centra-lokalplanojums/

Valdība otrdien, 17. maijā, nolēma Daugavā pie Vanšu tilta esošo peldvietu “Ķīpsala” pievienot oficiālajam peldvietu sarakstam, tādējādi Rīgā tagad ir astoņas oficiālas peldvietas.

Jau pirms peldvietas iekļaušanas oficiālajā sarakstā pludmalē jau vairākus gadus darbojās Rīgas Pašvaldības policijas glābšanas stacija. Pludmales teritorijā peldsezonas laikā tiek izvietoti sanitārie mezgli, atkritumu konteineri, uzstādītas pārģērbšanās kabīnes, katru dienu tiek veikta atkritumu savākšana, divas reizes mēnesī – smilts virskārtas irdināšana. Teritorijā ir ierīkoti divi pludmales volejbola laukumi, bērnu rotaļu laukums un āra vingrošanas iekārtu komplekss. Peldsezonā Ķīpsalas pludmales peldēšanas zona tiek norobežota ar bojām.

Rīgā divas oficiālās peldvietas ir Lucavsalā un trīs pie jūras – Vecāķos, Vakarbuļļos un Daugavgrīvā. Tāpat oficiālais statuss ir peldvietām Bābelītī un Daugavā pie Rumbulas. Pagaidām oficiāla statusa nav peldvietai Ķīšezerā, bet arī pie tās darbojas glābšanas stacija.

Divās Rīgas pludmalēs – Vecāķos un Vakarbuļļos – arī šogad plīvos Zilais karogs, kas ir apliecinājums starptautiskiem vides standartiem un pašvaldības veikto labiekārtošanas darbu kvalitātei.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama šeit: https://www.riga.lv/lv/rigas-pilsetas-peldvietas

ķīpsalas pludmale

Valdība otrdien, 17. maijā, nolēma Daugavā pie Vanšu tilta esošo peldvietu “Ķīpsala” pievienot oficiālajam peldvietu sarakstam, tādējādi Rīgā tagad ir astoņas oficiālas peldvietas.

Jau pirms peldvietas iekļaušanas oficiālajā sarakstā pludmalē jau vairākus gadus darbojās Rīgas Pašvaldības policijas glābšanas stacija. Pludmales teritorijā peldsezonas laikā tiek izvietoti sanitārie mezgli, atkritumu konteineri, uzstādītas pārģērbšanās kabīnes, katru dienu tiek veikta atkritumu savākšana, divas reizes mēnesī – smilts virskārtas irdināšana. Teritorijā ir ierīkoti divi pludmales volejbola laukumi, bērnu rotaļu laukums un āra vingrošanas iekārtu komplekss. Peldsezonā Ķīpsalas pludmales peldēšanas zona tiek norobežota ar bojām.

Rīgā divas oficiālās peldvietas ir Lucavsalā un trīs pie jūras – Vecāķos, Vakarbuļļos un Daugavgrīvā. Tāpat oficiālais statuss ir peldvietām Bābelītī un Daugavā pie Rumbulas. Pagaidām oficiāla statusa nav peldvietai Ķīšezerā, bet arī pie tās darbojas glābšanas stacija.

Divās Rīgas pludmalēs – Vecāķos un Vakarbuļļos – arī šogad plīvos Zilais karogs, kas ir apliecinājums starptautiskiem vides standartiem un pašvaldības veikto labiekārtošanas darbu kvalitātei.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama šeit: https://www.riga.lv/lv/rigas-pilsetas-peldvietas

Melnbalta Rīgas karte

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien, 5. maijā, atbalstīja lēmumprojektu par trīs viedpilsētas tehnoloģiju testēšanas jeb pilotteritoriju izveidošanu galvaspilsētā. Tādas plānots attīstīt VEF apkaimē, Latvijas Universitātes ēku kompleksa teritorijā Torņakalnā, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes apkārtnē Ķīpsalā.

Šādas teritorijas tiks veidotas, turpinot Rīgas kā viedpilsētas attīstību. Tās veicinās ērtāku pašvaldības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, samazinās iedzīvotāju izdevumus par pašvaldības nodrošinātiem pakalpojumiem, palīdzēs izmantot jauno tehnoloģiju potenciālu ekonomikas izaugsmei un komersanti varēs vienkāršāk un ātrāk izvietot savus prototipus pilsētvidē.

Viedpilsētas tehnoloģiju pilotteritorijas programmu uzdots realizēt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam, bet citām pašvaldības iestādēm, struktūrvienībām un kapitālsabiedrībām tiks uzdots iesaistīties viedpilsētas tehnoloģiju pilotteritoriju programmas īstenošanas procesā un sniegt atbalstu programmas īstenošanas procesā.

“Pilotteritorijas ir atbalsts ekonomikas izaugsmei. Mēs gaidīsim pieteikumus no uzņēmējiem un inovatoriem, kuriem būs vēlme testēt savas tehnoloģijas pilsētvidē. Mēs ceram, ka pilotteritorijās testētās viedpilsētu tehnoloģijas būs noderīgas gan Rīgas darbības uzlabošanai klimata un mobilitātes jomā, gan, ka tās būs iespējams eksportēt ārpus Latvijas robežām,” skaidro Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Viedpilsētas darba grupu Pilsētas attīstības departaments izveidoja 2020. gada sākumā, un tajā darbojas pašvaldības speciālisti, dažādu nozaru eksperti un vadošo uzņēmumu pārstāvji. Darba grupas mērķis ir nodrošināt iekšējo informācijas apriti pašvaldībā par Rīgā pielietotajām viedpilsētu tehnoloģijām, vērtēt un lemt par jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kā arī veidot, uzturēt un attīstīt sadarbību starp pašvaldības speciālistiem, tās kapitālsabiedrībām un augstākajām mācību iestādēm viedpilsētu risinājumu attīstībā un ieviešanā, tostarp kopīgiem spēkiem piesaistot arī investorus.

Pilsētas attīstības departaments jau 2019. gadā sāka aktualizēt un pievērst uzmanību viedpilsētas jēdzienam un ar to saistītajām aktivitātēm, papildus sniedzot instrumentus, kas sekmētu arī tūlītēju mērķa sasniegšanu – pārveidotu Rīgas domes grantu programmu “Atspēriens”. Arī šogad programma “Atspēriens” būs orientēta viedpilsētu ideju atbalstam.

Galīgais lēmums par pilotteritoriju izveidošanu un to robežām vēl būs jāpieņem domes sēdē.

Informāciju sagatavoja: Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons, tālr: 67026231, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv.

Attēls ar dizaina elementu

Turpinot Rīgas kā viedpilsētas attīstību, izvērtētas un tuvākajā laikā tiks apstiprinātas vairākas tehnoloģiju testēšanas jeb pilotteritorijas. Tādas plānots attīstīt VEF apkaimē, Latvijas Universitātes ēku kompleksa teritorijā Torņakalnā, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes apkārtnē Ķīpsalā.

Katrā pilotteritorijā izveidota fokusgrupa, kuras dalībnieki snieguši informāciju par tehnoloģijām, datiem un to izmantošanas iespējām u.tml. Arī pašvaldības struktūrvienības un kapitālsabiedrības sniegušas ziņas par infrastruktūru un tehnoloģijām, kas var tikt iesaistītas testēšanā un gudro datu ieguvei. Tāpat turpinās sarunas ar komersantiem, valsts institūcijām u.c. iesaistītajām pusēm identificējot kopīgo interešu jomas, sadarbību un atbalstu, informē Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Viedpilsētas darba grupa, kas izveidota Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta paspārnē, pašlaik strādā pie juridiskā regulējuma, lai sāktu tehnoloģiju testēšanu un datu ieguvi, ko izmantot pilsētplānošanā. Savukārt Pilsētas attīstības komiteja jau lēmusi, ka šajā gadā ar pašvaldības finansējumu tiks atbalstīti viedpilsētu risinājumu izvietošana pilsētvidē, kā arī pilotteritoriju vides funkcionalitāte.

Pilotteritorijas ir atbalsts ekonomikas izaugsmei.  Mēs zinām, ka labi izmantotas viedpilsētu tehnoloģijas sniedz publiskā finansējuma ietaupījumu, savukārt sabiedrība iegūst efektīvāk un ērtāk izmantojamu infrastruktūru. Testēšana ļaus mums operatīvi novērtēt, vai piedāvātie risinājumi tiešām sniedz gaidītos rezultātus,” skaidro I. Andersone.

Viedpilsētas darba grupu Pilsētas attīstības departaments izveidoja 2020. gada sākumā, un tajā darbojas pašvaldības speciālisti, dažādu nozaru eksperti un vadošo uzņēmumu pārstāvji. Darba grupas mērķis ir nodrošināt iekšējo informācijas apriti pašvaldībā par Rīgā pielietotajām viedpilsētu tehnoloģijām, vērtēt un lemt par jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kā arī veidot, uzturēt un attīstīt sadarbību starp pašvaldības speciālistiem, tās kapitālsabiedrībām un augstākajām mācību iestādēm viedpilsētu risinājumu attīstībā un ieviešanā, tostarp kopīgiem spēkiem piesaistot arī investorus.

Pilsētas attīstības departaments jau 2019. gadā sāka aktualizēt un pievērst uzmanību viedpilsētas jēdzienam un ar to saistītajām aktivitātēm, papildus sniedzot instrumentus, kas sekmētu arī tūlītēju mērķa sasniegšanu – pārveidotu Rīgas domes grantu programmu “Atspēriens”. Arī šogad programma “Atspēriens” būs orientēta viedpilsētu ideju atbalstam.

Interaktīva karte

Lai iedzīvotājus ērtā un mūsdienīgā veidā iesaistītu Rīgas Tehniskās universitātes (turpmāk – RTU) kompleksa Ķīpsalā lokālplānojuma izstrādē, izveidota interaktīva karte http://kipsala.tergis.lv.

Tajā ikviens var izteikt viedokli un iesniegt priekšlikumus lokālplānojuma izstrādātājiem, norādot vietas un situācijas, kas varētu palīdzēt piedāvāt pēc iespējas ērtākus risinājumus transporta un gājēju un sociālās infrastruktūras attīstībai. Tāpat, izmantojot interaktīvo vidi, var sniegt ieteikumus apbūves izvērtēšanai un publiskās ārtelpas attīstībai. Līdztekus ikviens platformā var uzzināt arī par citu iesniegtajiem priekšlikumiem un viedokļiem.

Platforma publiski būs pieejama visu lokālplānojuma izstrādes laiku un kopā ar lietošanas pamācību pieejama http://kipsala.tergis.lv/.

Jau ziņots, ka 2020. gada 19. jūnijā uzsākta (Rīgas domes lēmums Nr.423) Rīgas Tehniskās universitātes kompleksa Ķīpsalā lokālplānojuma izstrāde, lai grozītu un detalizētu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu, nodrošinot Rīgas Tehniskās universitātes kompleksa teritorijas attīstības iespējas. Lokālplānojuma ierosinātājs ir Rīgas Tehniskā universitāte. Lokālplānojuma teritorijas kopējā platība aptuveni 35,7 ha.

Interaktīvās kartes sagatavotājs un lokālplānojuma izstrādātājs ir SIA “Metrum”.

Vairāk informācijas par lokālplānojumu:

https://www.rdpad.lv/pazinojums-par-rigas-tehniskas-universitates-kompleksa-kipsala-lokalplanojuma-izstrades-uzsaksanu/