Veselības inspekcijas veiktās analīzes liecina, ka Rīgas astoņu oficiālo peldvietu ūdens kvalitāte atbilst higiēnas prasībām un tajās ir atļauts peldēties, informē Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

Arī Daugavas peldvietā “Rumbula ” zilaļģes  nav konstatētas un ir atļauts peldēties.

Peldēties atļauts  arī visās  Rīgas jūras līča peldvietās Vakarbuļļos, Daugavgrīvā un Vecāķos, oficiālajās pilsētas peldvietās Ķīpsalā,  Lucavsalā, Lucavsalas līcī un Bābelītī, kā arī Ķīšezerā. Lai atveldzētos, iespējams arī doties arī uz Grīziņkalna un Ziedoņdārza bradājamajiem baseiniem.

Rīgas pašvaldība atgādina par nepieciešamību ievērot piesardzību, dodoties veldzēties ūdenstilpēs, īpašu vērību šajā karstajās dienās veltot bērniem.

No 17. līdz 21. augustam Rīgā norisināsies starptautiskais koru konkurss “Rīga dzied”, kura centrālais notikums būs “Imanta Kokara kora balva”. Pasākumā piedalīsies kori no Bulgārijas, Igaunijas, Fēru salām, Lielbritānijas, Īrijas un Latvijas.

Otrā starptautiskā koru konkursa “Rīga dzied” un “Imanta Kokara kora balva” mākslinieciskais vadītājs ir viens no vadošajiem Latvijas kordiriģentiem Romāns Vanags, kurš par konkursa ideju saka: “Starptautisko koru interese par Rīgu kā Eiropas koru galvaspilsētu, kas bija ļoti aktīva pēc veiksmīgi notikušās Pasaules koru olimpiādes 2014. gadā un 3. Eiropas koru olimpiādes, un Nāciju Grand Prix Rīga 2017. gadā, pamazām sāk atjaunoties. Dažādu valstu dziedātāju atkalredzēšanās  otrajā “Rīga dzied” konkursā apliecina neizsīkstošo vēlmi būt kopā dziesmā un dziedot apliecināt humānas vērtības un sapratni par to, cik svarīgs ir miers visā pasaulē.”

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoru, latviešu diriģentu un pedagogu Imantu Kokaru joprojām atceras visā pasaulē gan no viņa dibinātā kamerkora “Ave Sol” žilbinošajiem kora mākslas priekšnesumiem, gan no darbības Pasaules koru padomē. Viņu var uzskatīt par vienu no mūsdienu latviešu kordiriģēšanas skolas dibinātājiem un vienu no izcilākajiem Latvijas diriģentiem.

Visi pasākuma dalībnieki satiksies konkursa atklāšanas un noslēguma ceremonijā. Atklāšanas muzikālajai programmai konkursa mākslinieciskais vadītājs ir izvēlējies četrus konkursantu korus, kas sniegs savai valstij raksturīgus priekšnesumus. Atklāšanas ceremonijas īpašais viesis būs jauniešu koris “Kamēr…”, reprezentējot mūsu koru kultūras augsto māksliniecisko kvalitāti un emocionāli piesātinātu muzikālo vēstījumu.

Savukārt noslēguma ceremonijā speciāli izveidots “Festivāla koris” atskaņos starptautiskos koru pasākumos populāras un koru olimpiādēm sacerētus skaņdarbus. Par tādu jau ir kļuvusi arī Ērika Ešenvalda 2014. gadā komponētā “Mana dziesma” ar Rabindranata Tagores dzeju. Skanēs skaistākie fragmenti no amerikāņu komponista Leonarda Bernsteina populārā mūzikla “Vestsaidas stāsts”.

Tāpat noslēguma ceremonijā, kas ir koru konkursa kulminācija, tiks paziņoti konkursu rezultāti un laureāti, kuri ieguvuši konkursa galveno balvu.

Jāatzīmē, ka 18. augustā plkst. 19.00 kori tiksies arī Draudzības koncertā Viesturdārzā, tādējādi kuplinot Rīgas vasaras kultūras programmas prieka mirkļu parka skatuvi.

Norišu programma ir apskatāma tīmekļvietnē www.rigasings.lv. Ieeja konkursa atklāšanas un noslēguma ceremonijā, kā arī visos konkursos un Draudzības koncertā ir bez maksas.

Starptautisko koru konkursu “Rīga dzied” rīko Rīgas dome un Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība sadarbībā ar Vācijas kultūras organizāciju “Interkultur”.

NVO nama (Ieriķu iela 43a, Rīga) 1. un 2.stāva gaiteņos kopš jūnija vidus ir apskatāma fotogrāfiju izstāde “Saspēles kaleidoskops”. Izstādē piedalās “Latvijas Radošo fotogrāfu asociācijas” 20 autori, eksponējot 21 darbu. Izstāde būs skatāma līdz oktobra sākumam.

Biedrības “Latvijas Radošo fotogrāfu asociācija” autori piedāvā pēdējo gadu veidotās fotogrāfijas. Kā norāda jau pats asociācijas nosaukums, autori strādā radoši, fotografē sev tuvākās tēmas – kāds izpauž savas idejas, fotografējot dabu, kāds tieši pretēji pielieto savas prasmes, fotografējot studiju gaismās, kāds jūt aicinājumu, tverot kadrus reportāžas žanrā. Šie visi fotogrāfiju žanri tiek apkopoti foto izstādē “Saspēles kaleidoskops”.

Ieeja izstādē ir brīva. Laipni aicinām visus interesentus apmeklēt foto izstādi! NVO nams apmeklētājiem ir atvērts darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.

Ar skanīgām ielīgošanas dziesmām, dančiem, rotaļām, vainagu pīšanu un siera siešanu, no 15. līdz 22. jūnijam Rīgas apkaimēs notiks vairāk nekā 15 Jāņu ielīgošanas pasākumi, tostarp Zāļu tirgus 22.jūnijā Doma laukumā, savukārt Līgo vakarā pašvaldība aicina līgot Mežaparka Zaļajā teātrī un Dzegužkalnā.  

“Šogad aicinu ikvienu piedalīties svētku ielīgošanas pasākumos dažādās galvaspilsētas apkaimēs. Līgo dienā līdz pat rīta gaidīsim ikvienu rīdzinieku un pilsētas viesi krāšņās svinībās Mežaparkā un Dzegužkalnā,” aicina Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

15. jūnijā svētku ielīgošanu Grīziņkalna parkā ieskandinās folkloras kopas “Savieši”, “Lāns”, un “Rīgas Danču klubs”. Tikmēr Vērmanes dārzā jauniešu folkloras studija “Banga”, tautas tradīciju kopa “Budēļi” un jauniešu studija “Dar” palīdzēs apgūt tematiskās svētku dziesmas latviešu un ukraiņu valodā. Andrejostas teritorijā folkloras kopa “Grodi” gādās par Jāņu tradīciju mācīšanu, rotaļām un sadancošanu.

16. jūnijā ar folkloras kopu priekšnesumiem, vainagu vīšanu un saulgriežu dančiem un rotaļām svētku sajūta tiks radīta Brasas apkaimē, kā arī kultūrpunktā “Strops” Čiekurkalnā, Ziedoņdārzā un Lucavsalas atpūtas parkā.

18. jūnijā ielīgotāji tiks gaidīti kultūrtelpā “Strops” Ziepniekkalnā, pie kultūras un tautas mākslas centra “Ritums”, kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā un pie kultūras un atpūtas centra “Imanta”.

Vasaras saulgriežos – 21. jūnijā – pa dienu kultūras centra “Mazā ģilde” dārzā un Rātslaukumā muzicēs orķestris “Rīga”. Vakarā VEF Kultūras pils vestibilā un āra teritorijā norisināsies ielīgošanas pasākums “Lai skanēja vara bungas, lai uzšķīla uguntiņu”, piedaloties folkloras kopai “Teikas muzikanti”, ielīgošanas kamerorķestrim un grupai “Pulsa efekts”. Pasākuma kulminācijā pie VEF Kultūras pils tiks aizdegts ugunskurs, pievienojot mūzikas pulsējošajam un aktīvajam ritmam arī uguns mēļu mainīgo ņirboņu. Gaidāmas arī radošās darbnīcas.

22. jūnijā pēc divu gadu pārtraukuma rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt Doma laukumu, kur tradicionālajā “Zāļu tirgū” varēs iegādāties amatnieku un tautas lietišķās mākslas meistaru izstrādājumus, lauksaimniecības produktus, Jāņu zāles un vainagus, kā arī baudīt tematisku kultūras programmu.

Divi vērienīgākie pasākumi galvaspilsētā gaidāmi 23. jūnijā no plkst. 20.00, kur Mežaparka Zaļajā teātrī notiks “Rīgas zaļumballe” ar dažādu mākslinieku piedalīšanos, bet Dzegužkalnā notiks Līgo vakara un Jāņu nakts svinības.

Norišu programma pilnā apjomā ir apskatāma tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv.

Pasākumus organizē Rīgas pašvaldība, un tie ir daļa no kopējās ielīgošanas un Jāņu programmas galvaspilsētā, kas tapusi sadarbībā ar kultūras centriem un biedrībām.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, izstrādājot politikas plānošanas dokumentu „Apkaimju centru attīstības plāns 2024.-2028.gadam”, līdz 22. jūnijam aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā par savu apkaimju centru attīstību.

Plāna ietvaros ar apkaimes centru tiek saprasta centrāla vieta apkaimē, kur koncentrējas iedzīvotāji, vieta, kur saņemt pakalpojumus, atpūsties un satikties. Plāns noteiks ietvaru apkaimju centru attīstībai, ar mērķi nodrošināt saskaņotu apkaimju centru attīstību un koordinēt projektu izstrādi un ieviešanu. Tajā tiks definētas arī apkaimju centru kategorijas un attīstības prioritātes.

Plāns koncentrējas uz apkaimēm ārpus Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas, kurās Rīgas teritorijas plānošanas dokumentos ir noteikti apkaimju centri. Šobrīd identificēti 33 apkaimju centri, taču aptauju aicināti aizpildīt visu 58 apkaimju iedzīvotāji.

Aptauju līdz 22. jūnijam iespējams aizpildīt šeit: https://bit.ly/3Hq9Nda

Aptaujas mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju vajadzības attiecībā uz prioritārajām funkcijām, pakalpojumiem un labiekārtojumu, kas būtu jānodrošina apkaimju centros. Iegūtā informācija tiks izmantota principu līmenī, nosakot funkciju, labiekārtojuma un pakalpojumu klāstu, kas būtu jānodrošina apkaimju centros. Īstenojot apkaimju centru attīstības plānu, paredzēts sākt mērķtiecīgi iedzīvināt apkaimju centrus, veicinot apkaimju identitāti un piederības sajūtu, iedzīvotāju aktivitāti, socializēšanos un mazo uzņēmējdarbību. Tādējādi paredzēts veicināt pievilcīgas un kvalitatīvas dzīves telpas attīstību apkaimēs.

RĪGAS PAŠVALDĪBAS SNIEGTO PAKALPOJUMU ROKASGRĀMATA (CEĻVEDIS) ĀRZEMNIEKIEM

Rīgas pašvaldības sniegto pakalpojumu rokasgrāmata (ceļvedis) ārzemniekiem

Rīgas pašvaldības sniegto pakalpojumu rokasgrāmata (ceļvedis) ārzemniekiem (materiāls vieglajā valodā)

Руководство (путеводитель) по услугам Рижского самоуправления для иностранцев

Handbook (Guide) on Services Provided by the Municipality of Riga to foreigners

Torņakalns

Otrdien, 14. jūnijā, pieminot Komunistiskā genocīda upurus, galvaspilsētā norisināsies vairāki Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta organizēti koncerti.

Komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltītais koncerts “Tur būs tev mūžīgs miers” ar Rīgas kamerkora “Ave Sol”, orķestra “Rīga” un solistu – Andas Eglītes un Mārtiņa Zvīguļa – piedalīšanos notiks Rīgas Sv. Jāņa baznīcā. Bezmaksas ielūgumi saņemami “Biļešu paradīzes” kasēs un tīmekļvietnē.

Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē ikkatrs būs gaidīts koncertā “Klusuma skaņas”, kur muzicēs jauktais koris “Sonore” un ģitārspēles meistars un komponists Kaspars Zemītis. Pasākumu varēs vērot arī tīmekļvietnē un Facebook lapā.

1941. gada Komunistiskā genocīda upuru un 2022. gada Ukrainas kara upuru piemiņai domātais koncerts skanēs Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Tajā uzstāsies Lietuvas valsts koris “Vilnius” un Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Māra Sirmā vadībā. Bezmaksas ielūgumi pieejami tikai klātienē.

Savukārt no 14. līdz 17. jūnijam Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” tīmekļvietnē ikviens interesents bez maksas varēs noskatīties latviešu režisora Romualda Pipara dokumentālo filmu “Saules pilsēta”, kas pirmizrādi piedzīvoja 1990. gadā. To veidojis Ilmārs Latkovskis, Oļegs Kotovičs, Kristians Luhaers, Baiba Urbāne un septiņi filmas varoņi ar saviem dzīvesstāstiem, kuru pamatā ir cilvēka iekšējā pasaule rupjas ārējās varas apstākļos.

Informācija par norišu laikiem un vietām ir apskatāma tīmekļvietnē. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltītos pasākumus atbalsta Rīgas pašvaldība.

Tuvojoties Jāņiem, ikviens no jūnija vidus varēs apmeklēt ielīgošanas pasākumus galvaspilsētas apkaimēs, kur skanēs koncerti, notiks radošās darbnīcas un izstādes, būs iespēja iegādāties labumus “Zāļu tirgū” un apskatīt pilsētvides noformējumu.

Dienām kļūstot arvien garākām, Rīga sāk tērpties svētku rotā. Ikdienas steigā uz mirkli ļauj apstāties 11. novembra krastmalā, Brīvības gatves un Gustava Zemgala gatves krustojumā, Jūrmalas gatves un Dzirciema ielas krustojumā, kā arī Raņķa dambja un Uzvaras bulvāra krustojumā izvietotais vides objekts “Līgo saules”. Tikmēr Meža prospektā (pie ieejas Mežaparkā) būs aplūkojams vides objekts “Saules josta”, bet Aspazijas bulvāra un Satekles ielas krustojumā izvietots “Dziesmu kubs”. Vienlaikus pilsētvidē pakāpeniski parādīsies gaumīgi noformēti vides stendi un afišu stabi, kā arī “Svētku kuģi” pie VEF Kultūras pils.

Pirmie tematiskie svētku pasākumi sāksies jau 15. jūnijā, kad iedzīvotāji būs gaidīti Grīziņkalna parkā, kur folkloras kopas “Savieši”, “Lāns” un “Rīgas Danču klubs” rūpēsies par ielīgošanu ar dziesmām, dančiem, rotaļām un vainagu vīšanu; Vērmanes dārzā, kur jauniešu folkloras studija “Banga”, tautas tradīciju kopa “Budēļi” un jauniešu studija “Dar” atklās Jāņu un Ivana-Kupalas tradīcijas, kā arī palīdzēs apgūt tematiskas svētku dziesmas latviešu un ukraiņu valodā; Andrejostas teritorijā, kur folkloras kopa “Grodi” gādās par līgotņu dziedāšanu, Jāņu tradīciju  mācīšanu, rotaļām un sadancošanu.

Dienu vēlāk – 16. jūnijā – svētku sajūtu meklējumos varēs doties uz Brasas apkaimi (pie alus darbnīcas “Labietis”), kultūrpunktu “Strops” (Rīgas Centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiāles dārzā), Ziedoņdārzu un Lucavsalas atpūtas parku. Līdz ar Jāņu vainagu vīšanu būs iespēja apgūt vasaras saulgriežu rotaļas, dančus un klausīties folkloras kopu priekšnesumus, kā arī dalīties pieredzes stāstos par Jāņu svinēšanu.

Savukārt 18. jūnijā kultūrtelpā “Strops” (Ēbelmuižas parkā Ziepniekkalnā), pie kultūras un tautas mākslas centra “Ritums”, kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā un pie kultūras un atpūtas centra “Imanta” norisināsies daudzveidīgi ielīgošanas pasākumi, kuros piedalīsies deju kolektīvi, skanēs tradicionālā tautas mūzika, būs iespēja apgūt Jāņu rituālus, iemācīties pīt vainagus, aust zāļu paklājus, siet sieru, izgatavot lāpas, siet pirtsslotiņas un spēlēt lielās koka spēles.

Vasaras saulgriežos – 21. jūnijā – pa dienu kultūras centra “Mazā ģilde” dārzā un Rātslaukumā muzicēs orķestris “Rīga”,  bet vakarpusē VEF Kultūras pils vestibilā un āra teritorijā norisināsies ielīgošanas pasākums “Lai skanēja vara bungas, lai uzšķīla uguntiņu”, piedaloties folkloras kopai “Teikas muzikanti”, ielīgošanas kamerorķestrim un grupai “Pulsa efekts”. Pasākuma kulminācijā pie VEF Kultūras pils tiks aizdegts ugunskurs, pievienojot mūzikas pulsējošajam un aktīvajam ritmam arī uguns mēļu mainīgo ņirboņu. Gaidāmas arī radošās darbnīcas.

Tikmēr svētku noskaņās 22. jūnijā no plkst. 09.00 līdz plkst. 19.00 rīdzinieki un pilsētas viesi būs aicināti apmeklēt Doma laukumu, kur tradicionālajā “Zāļu tirgū” varēs iegādāties amatnieku un tautas lietišķās mākslas meistaru izstrādājumus, lauksaimniecības produktus, Jāņu zāles un vainagus, kā arī baudīt tematisku kultūras programmu.

Vēl šajā dienā kultūras centra “Mazā ģilde” āra teritorijā būs skatāmi amatierkolektīvu priekšnesumi ielīgošanas noskaņās un amatu meistaru darinājumu izstāde pasākuma “Šī dieniņa, rītdieniņa, parīt pate Jāņa diena” ietvaros. Savukārt kultūrtelpā “Strops” (Pļavnieku Zaļajā birzī) ikvienu priecēs “Rīgas Danču klubs”.

Divi vērienīgākie pasākumi galvaspilsētā gaidāmi 23. jūnijā no plkst. 20.00, kur Mežaparka Zaļajā teātrī notiks “Rīgas zaļumballe” ar dažādu mākslinieku piedalīšanos, bet Dzegužkalnā tiks ieskandinātas Līgo vakara un Jāņu nakts svinības.

Norišu programma pilnā apjomā ir apskatāma tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv. Šos pasākumus organizē Rīgas pašvaldība, un tie ir daļa no kopējās ielīgošanas un Jāņu programmas galvaspilsētā, kas tapusi sadarbībā ar kultūras centriem un biedrībām.

Galvaspilsētā no 30. maija līdz 2. septembrim profesionālu treneru vadībā norisināsies sporta nodarbības brīvā dabā, kas būs piemērotas ikvienam interesantam neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai fiziskās sagatavotības.

Bezmaksas treniņi notiks 20 dažādās Rīgas apkaimēs: Āgenskalnā, Bolderājā, centrā, Daugavgrīvā, Grīziņkalnā, Iļģuciemā, Imantā, Juglā, Ķengaragā, Maskavas forštatē, Mangaļsalā, Mežaparkā, Mežciemā, Pļavniekos, Purvciemā, Sarkandaugavā, Teikā, Vecmīlgrāvī, Ziepniekkalnā un Zolitūdē.

Nodarbības 60 minūšu garumā vadīs sertificēti sporta treneri, un tās ietvers iesildīšanos, aktīvo daļu un atsildīšanos. Apģērbs un apavi ir jāizvēlas atbilstoši laika apstākļiem un ieteicams līdzi ņemt dzeramo ūdeni.

Norises laiki un vietas, kā arī kontaktinformācija ir pieejama tīmekļvietnē www.sports.riga.lv, sociālo tīklu vietnē “Sporto visa Rīga” un pa tālruni 29467859.

Nodarbības finansiāli atbalsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar biedrību “Veselībai un attīstībai”.

Plava

Turpinot pērn aizsākto Latvijas Dabas fonda projektu “Pilsētas pļavas”, dabas daudzveidības veicināšanai Rīgā šogad būs 30 pļavas ar dabisko pļavu augiem

Rīgas dome trešdien, 18. maijā, akceptēja kārtību, kādā turpmāk kopjams zāliens projekta teritorijās galvaspilsētā. Papildus pērn noteiktajām 20 “Pilsētas pļavu” teritorijām šogad pievienotas desmit jaunas teritorijas.

Šādas pļavas tiek veidotas, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības klātbūtni pilsētvidē, tostarp tādās Rīgas apkaimēs, kur ir lielāka apbūves intensitāte un mazāk zaļo teritoriju. Projekts “Pilsētas pļavas” īstenots sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fonda finansēto projektu “Dabas interešu aizstāvība Latvijas Dabas fonda darbības ietvaros” un projektu “GrassLIFE”, kura mērķis ir uzlabot Eiropas Savienības prioritāro zālāju aizsardzības statusu Latvijā un padarīt efektīvāku to apsaimniekošanu.

Pārāk bieža zālienu pļaušana samazina savvaļas augu daudzveidību, jo liela daļa sugu ziedēšanas un sēklu nogatavināšanas periodā pārsniedz 20 cm augstumu. Pieņemtajos noteikumos paredzēts, ka nekustamā īpašuma īpašnieks vai faktiskais valdītājs nodrošina minētājās teritorijās zāliena nopļaušanu un zāles savākšanu ikgadēji līdz 31. maijam un otru reizi līdz 15. septembrim, kā arī zāliena nopļaušanu līdz 20 cm gar gājēju celiņiem gar gājēju celiņiem, iestaigātām takām, gājēju ietvēm un laukumiem, publiskā lietošanā esošām piebrauktuvēm, piebraucamajiem ceļiem, autostāvvietām divu metru platumā.

Tas dos skaisti ziedošas pļavas Rīgai, kā arī veidos bioloģiskās daudzveidības “saliņas” pilsētvidē gan augu sugām, gan arī kukaiņiem, kas kļūst arvien būtiskāk dabas daudzveidības saglabāšanai kopumā.

Pagājušajā gadā izvēlētās teritorijas tika tehniski sagatavotas pateicoties pašvaldības uzņēmumam “Rīgas meži”, kas veica pļaušanas darbus ar zāles savākšanu un augsnes ecēšanu, pēc tam šeit notika apkaimju biedrību talkas, kuru laikā zālāji tika nogrābti un apsēti ar Latvijas Dabas fonda ievāktajām Latvijas savvaļas augu sēklām. Šogad tiks turpināta šo pagājušā gada teritoriju apsaimniekošana un augu sastāva monitorings, kā arī desmit jauno teritoriju sagatavošana sēklu sēšanai un sēklu sēšanas talkas.

Šobrīd veģetācija pagājušajā gadā izveidotajās projekta “Pilsētas pļavas”  teritorijās ir zemāka un skrajāka nekā citos pilsētas zālājos. Vēlais, aukstais un sausais pavasaris ir aizkavējis zāles augšanu. Praktiski visās teritorijās ir sadīguši zvaguļi. Šie ir vieni no pirmajiem dīgstošajiem pļavu augiem. Zvaguļus dēvē par “pļavu veidotājiem”, jo tie samazina graudzāļu (kamolzāles, vārpatas, u.c.) un tauriņziežu dzīvotspēju, tādejādi “atbrīvojot” vietu citiem krāsainākiem ziedošiem augiem.

Lielas pārmaiņas projekta teritorijās gan joprojām nebūs manāmas, jo pļavas ir ekosistēmas, kas attīstās lēni. Lielākā daļa sēto augu – pīpenes (margrietiņas), pēterenes, dzelzenes, gaiļbiksītes u.c. pirmajā gadā pēc uzdīgšanas nezied, jo tām jāattīsta  spēcīga sakņu sistēma, lai varētu sākt ziedēt. Vēl citi augi dīgt sāk pēc tam, kad zemē pavadījuši vairākus gadus. Tāpēc esam pacietīgi un saprotoši, ja pirmajā gadā joprojām redzam to, ko esam paraduši redzēt – lokaugļu zvērenes, plikstiņus, panātres, šaurlapu ceļtekas. Katra no teritorijām ir nedaudz citāda, katrā no tām sētas nedaudz citas sugas, ņemot vērā ekoloģiskos apstākļus – noēnojumu, augsnes auglību un struktūru, mitruma apstākļus. Tāpēc tajās arī atšķiras apsaimniekošanas režīms.

Pērn pļavas tika veidotas Liedes ielā 26B, starp Tēriņu ielu un Ārlavas ielu, A. Deglava ielā starp G. Astras un Ilūkstes ielu, skvērā starp Kr. Valdemāra ielu un Šarlotes ielu, skvērā pie Miera ielas un Klusās ielas, Garajā ielā 18, Cementa ielā, pie Eksporta ielas, posmā no Vašingtona laukuma līdz iebrauktuvei uz Andrejostu, pie autobusu galapunkta Kundziņsalā, pie Rīgas 45. vidusskolas, pie Čiekurkalna 1. šķērslīnijas 16, starp Elvīras ielu un Georga ielu, gar Juglas promenādi, skvērā pie Dzirciema ielas un Buļļu ielas satiksmes rotācijas apļa, Zāģeru ielas skvērā, starp Lielupes ielu un Lemešu ielu, Vašingtona laukumā, biedrības “Free Riga” teritorijā pie Viskaļu ielas, kā arī Rīgas Zoodārzā un Botāniskajā dārzā.

Šogad pļavas būs arī Ēbelmuižas parkā pie Zaļenieku ielas, Uzvaras parkā pie Aleksandra Grīna bulvāra, Lielvārdes ielā 140, Ķengaraga promenādē – Rumbas ielā, 11. novembra krastmalā pie Akmens tilta, pie Dzirciema ielas 27, Ezermalas ielā 12, pie Kurzemes prospekta 3, pie Jūrmalas gatves 5A un pie Rusova ielas 24.