Rīgas pašvaldība izstrādājusi vadlīnijas dronu izmantošanai pilsētas gaisa satiksmē

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments ir noslēdzis dalību starptautiskajā projektā CITYAM (Pilsētvides sagatavošana ilgtspējīgai gaisa telpas mobilitātei), kur kopā ar Stokholmu, Helsinkiem, Hamburgu, Tartu un Gdaņsku radīti risinājumi, kas palīdzēs Eiropas pilsētām gatavoties dronu tehnoloģiju integrācijai. Rīga kļuvusi par vienu no pirmajām pilsētām Baltijas jūras reģionā, kas izstrādājusi stratēģiskas vadlīnijas drošai un pārdomātai pilsētas gaisa satiksmes attīstībai, radījusi jaunu analītisku rīku plānošanas vajadzībām, kā arī izvērtējusi sabiedrības attieksmi pret dronu izmantošanu.

CITYAM projekta gaitā izstrādātas “Rīgas vadlīnijas pilsētas gaisa telpas mobilitātes integrēšanai pilsētas mobilitātē”, kas nosaka vienotu pieeju dronu izmantošanai dažādu pakalpojumu sniegšanai – sabiedrības drošībā, infrastruktūras apsaimniekošanā, mobilitātē, glābšanas darbos u.c. sabiedriskos pakalpojumos. Vadlīnijas kalpos par pamatu dronu mobilitātes iekļaušanai ilgtermiņa mobilitātes plānošanā, teritorijas attīstības dokumentos un viedpilsētas attīstības procesos. Vadlīnijās iezīmēta arī Rīgas nākotnes vīzija – dronu pārvaldības centra izveide, kas ļautu pilsētai pārraudzīt dronu lidojumus, nodrošināt drošību un iedzīvotāju informētību, koordinēt dažādus operatorus un nodrošināt pilsētas gatavību U-Space jeb Eiropas Savienības digitāli vienotas un automatizētas sistēmas, kas nodrošina drošu, efektīvu un integrētu dronu piekļuvi gaisa telpai ieviešanai. Vadlīnijas paredz organizēt testa lidojumus drošības, ārkārtas situāciju pārvaldības, kritiskās infrastruktūras monitoringa un medicīnas loģistikas jomās, lai pārbaudītu tehnoloģiju darbību reālos pilsētvides apstākļos.

Starptautiskā projekta rezultāti apliecina, ka Rīga ir gatava pakāpeniski attīstīt gaisa mobilitāti, balstoties uz inovācijām, starpinstitūciju sadarbību un sabiedrības iesaisti. Izstrādātās vadlīnijas un rīki kļūs par pamatu turpmākiem politikas lēmumiem. Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgara Bergholcs atzīmē: “Rīga mērķtiecīgi nostiprinās kā viedpilsēta, jo dronu risinājumi ir būtiska daļa no nākotnes pilsētas mobilitātes un inovāciju ekosistēmas. CITYAM projekta rezultāti un jaunās vadlīnijas sniedz Rīgai skaidru ceļa karti, kā pakāpeniski un atbildīgi integrēt gaisa mobilitāti pilsētplānošanā, veicinot efektīvākus dienestu procesus, datu pieejamību un jaunu tehnoloģiju izmantošanu sabiedrības labā. Tas ir nozīmīgs solis pretī modernai, drošai un konkurētspējīgai Rīgai.”

Projekta laikā sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti izstrādāts ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) rīks dronu pacelšanās un nosēšanās vietu identificēšanai, kas ļauj analizēt iespējamos dronu darbības punktus atbilstoši drošības, teritorijas lietojuma, infrastruktūras un pieejamības kritērijiem. Šis rīks būs būtisks instruments pašvaldības plānotājiem un dienestiem turpmākajos projektos.

“Rīga ar CITYAM projektu ir nostiprinājusi pamatus modernas gaisa mobilitātes attīstībai Latvijā, pirmo reizi pašvaldības plānošanā cieši iesaistot industriju un akadēmisko vidi. Vadlīnijas, riska izvērtējumi un iedzīvotāju iesaiste parāda Rīgas gatavību atbildīgi ieviest U-space un izmantot dronus praktiskiem pašvaldības uzdevumiem. Šis ir izcils piemērs citām pilsētām – tikai sadarbojoties ar nozari iespējams veidot drošu un Eiropas prasībām atbilstošu dronu ekosistēmu, un LARPAS ir gatava šo virzību turpināt atbalstīt”.

norāda Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācijas (LARPAS) valdes loceklis Māris Krievs

Projekta laikā veikta arī iedzīvotāju aptauja, kuras rezultāti rāda, ka vairāk nekā 63% respondentu atbalsta dronu izmantošanu pilsētā, kas bija viens no augstākajiem rezultātiem starp visām projekta partnerpilsētām. Vislielākais atbalsts saistīts ar dronu pielietošanu negadījumu novēršanā, sabiedriskās drošības uzlabošanā, infrastruktūras uzraudzībā un medicīnisko preču piegādē. Aptaujas rezultāti apliecina, ka sabiedrība saskata dronu praktisko un sociālo nozīmi.

Vairāk informācijas par projektu CITYAM: https://interreg-baltic.eu/project/cityam-interreg-baltic-sea-region-green-mobility/#summary

 

Aktualitātes nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā Rīgā 2026. gadā

Tuvojoties jaunajam gadam, Rīgas pašvaldības Finanšu departaments informē iedzīvotājus par aktualitātēm nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanā 2026.gadā un atgādina par nosacījumiem, kas var ietekmēt NĪN apmēru.

Samazinātās NĪN likmes piemērošanai līdz 1. janvārim jādeklarē dzīvesvieta Rīgā

Samazinātās NĪN likmes (0,2% līdz 0,6% no kadastrālās vērtības) piemērošana dzīvošanai paredzētajā nekustamajā īpašumā Rīgā ir saistīta ar dzīvesvietas deklarēšanu taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00.

Lai 2026. gadā par dzīvokļa īpašumu un individuālo (viena dzīvokļa) māju tiktu piemērota samazinātā NĪN likme, 2026. gada 1. janvārī plkst. 0.00 šajā īpašumā (neatkarīgi no tā platības) jābūt deklarētai dzīvesvietai vismaz vienai personai.

Savukārt, par divu vai vairāku dzīvokļu māju, kas nav sadalīta dzīvokļa īpašumos (t.sk. domājamām daļām no šādas mājas), kā arī telpu grupām nedzīvojamā ēkā, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, ar samazināto NĪN likmi apliekamā platība ir piesaistīta objektā deklarēto personu skaitam. Samazināto likmi piemēro mājas platības daļai, pieņemot, ka taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 dzīvesvietu deklarējušai vienai personai piekrīt 30 m2 no mājokļa platības.

Ja dzīvojamajā objektā 2026. gada 1. janvārī plkst. 0.00 nebūs deklarētu personu, tad par visu 2026. gadu tiks piemērota NĪN pamatlikme 1,5% apmērā no objekta kadastrālās vērtības, neatkarīgi no deklarēto personu skaita izmaiņām taksācijas gada laikā.

Lai samazināto nodokļa likmi piemērotu juridiskajām personām un komersantiem, bez objektā deklarētajām personām, papildus tiek vērtēts, vai konkrētais īpašums ir izīrēts dzīvošanai un īres tiesības nostiprinātas Zemesgrāmatā.

Aicinām nodokļa maksātājus pārbaudīt un, ja nepieciešams, savlaicīgi aktualizēt savā īpašumā deklarētās personas.

Informāciju par savā īpašumā deklarētajām personām var iegūt portāla https://latvija.gov.lv/, e-pakalpojumā “Manā īpašumā deklarētās un papildu adresi norādījušās personas” vai vēršoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

NĪN atvieglojumu piemērošana

No 2026. gada nav ieviestas jaunas NĪN atvieglojumu saņēmēju kategorijas un arī atvieglojumu piešķiršanas nosacījumi nemainās. Departaments NĪN atvieglojumus 2026.gadā piemēros tām pašām nodokļu maksātāju kategorijā kā 2025.gadā.

NĪN atvieglojumu piemērošana ģimenēm ar bērniem

Atbilstoši Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr.109 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā” noteiktai kārtībai ģimenēm ar bērniem (līdz 19 gadu sasniegšanai) NĪN atvieglojumi tiek piešķirti automātiski, pamatojoties uz Rīgas domes Vienotās informācijas sistēmas datiem, nosakot nodokļu maksātāja atbilstību saistošo noteikumu prasībām taksācijas gada 1. janvārī.

Turpretim, ja ģimenē ir bērns no 19 līdz 24 gadu vecumam, kas taksācijas gada 1.janvārī turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu dienas nodaļā (pilna laika klātienes studijas), tad nodokļu maksātājam līdz taksācijas gada 15.decembrim jāiesniedz departamentā pieteikums atvieglojumu saņemšanai un izglītības iestādes apliecinājumu par bērnu pēc pilngadības sasniegšanas (bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai), ka bērns taksācijas gada 1. janvārī turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu dienas nodaļā (pilna laika klātienes studijas).

Vēršam uzmanību, ka gadījumos, ja bērns turpina mācības Latvijā un dati ir pieejami Valsts izglītības informācijas sistēmā, tad pieteikumu iespējams iesniegt arī telefoniski, zvanot uz Rīgas informatīvo tālruni 80001201(darba dienās 8.00 – 18.00). Konsultants sarunas laikā veiks datu pārbaudi un, ja tiks konstatēta atbilstība, tad reģistrēs pieteikumu NĪN atvieglojumu piešķiršanai.

Atsevišķām NĪN maksātāju kategorijām, lai sāktu saņemt atvieglojumus, jāsniedz pieteikums

Ja NĪN atvieglojumi iepriekš nav saņemti un nodokļa maksātājs atbilst kādai no Saistošajos noteikumos noteiktajām kategorijām, kurām varētu tikt piemēroti NĪN atvieglojumi (piemēram, pensionārs, persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, bērns ar invaliditāti, nodokļa maksātājs, kuram ir kopīga deklarētā dzīvesvieta ar personu ar 1.vai 2. grupas invaliditāti vai bērnu ar invaliditāti, persona, kas atzīta par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo vai šīs avārijas seku likvidatoru u.c.), lai uzsāktu saņemt NĪN atvieglojumus departamentā līdz taksācijas gada 15.decembrim jāiesniedz pieteikumu par atvieglojumu piešķiršanu un jāreģistrē e-saziņas kanālu, ja minētā prasība attiecas uz konkrēto nodokļa maksātāju.

  • Atsevišķas NĪN atvieglojumu saņēmēju kategorijas (pensionāri, personas ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, Černobiļas AES avārijas cietušie) pieteikumu atvieglojumu saņemšanai var iesniegt arī telefoniski, zvanot uz Rīgas informatīvo tālruni 80001201(darba dienās 8.00 – 18.00).

Konsultants sarunas laikā veiks datu pārbaudi un, ja tiks konstatēta atbilstība, tad reģistrēs pieteikumu NĪN atvieglojumu piešķiršanai.

Vēršam uzmanību, ka pieteikums ir jāiesniedz tikai vienreiz un nākamajos taksācijas gados nav jāiesniedz atkārtoti, ja nav zudis vai mainījies atvieglojumu piešķiršanas pamats vai atbilstība atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem.

NĪN atvieglojumu saņemšanai, vairākām nodokļu maksātāju kategorijām, jāreģistrē e-saziņas kanāls ar pašvaldību līdz 1.janvārim

Vairākām nodokļa maksātāju kategorijām elektroniskā saziņas kanāla (oficiālā elektroniskā adrese vai e-pasts) esamība uz taksācijas gada 1. janvāri ir obligāts nosacījums NĪN atvieglojumu saņemšanai saskaņā ar Saistošajiem noteikumiem.

Nosacījums par elektronisko saziņu neattiecas uz nodokļa maksātājiem – pensionāriem, personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, personām, kas atzītas par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajiem vai šīs avārijas seku likvidatoriem, personām, kurām ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, politiski represētām personām un nepilngadīgām personām.

Tāpēc, nodokļa maksātājiem, kuriem departaments NĪN atvieglojumus piemēros automātiski, pamatojoties uz Rīgas domes Vienotās informācijas sistēmas datiem (uz 01.01.2026.), veicot NĪN aprēķinu 2026.gadam (piemēram, ģimenēm ar bērniem u.c.), lai saņemtu NĪN atvieglojumus par 2026. gadu, piekrist elektroniskai saziņai ar departamentu vai iesniegt pamatotu iesniegumu par iemesliem, kas liedz reģistrēt e-saziņas kanālu, varēs tikai līdz 1.janvārim. NĪN atvieglojumi tiks piešķirti par visu 2026. gadu, ja pastāvēs atbilstība Saistošajos noteikumos noteiktajiem atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem.

Vēršam uzmanību, ka 2026. gadā nav paredzēts noteikt pārejas periodu un pagarināt e-saziņas kanāla reģistrēšanas iespēju NĪN atvieglojumu saņemšanai.

Ja oficiālā elektroniskā adrese jau izveidota vai visa ar NĪN saistītā korespondence jau tiek saņemta e-pastā, kā arī gadījumos, ja prasība reģistrēt e-saziņu neattiecas uz konkrēto nodokļa maksātāju, tad vēršanās departamentā, lai turpinātu saņemt NĪN atvieglojumus 2026. gadā, nav nepieciešama.

Ja vēl neesat reģistrējuši e-saziņas kanālu, tad to var izdarīt:

  • aktivizējot oficiālo elektronisko adresi portālā Latvija.gov.lv;
  • iesniedzot iesniegumu portālā www.eriga.lv (sadaļā “Nekustamā īpašuma nodoklis”, pakalpojums “E-dokumentu iesniegums”);
  • iesniedzot iesniegumu portālā www.epakalpojumi.lv (sadaļā “Nekustamais īpašums”, pakalpojums “E-pasta un SMS pieteikums”);
  • nosūtot ar drošu elektronisku parakstu parakstītu iesniegumu uz e-pasta adresi: pip@riga.lv (elektroniski veidlapa pieejama tīmekļvietnes https://pip.riga.lv sadaļā “Veidlapas” – 3.pielikums);
  • nosūtot iesniegumu departamentam pa pastu uz Terēzes ielu 5, Rīgā, LV-1012;
  • piesakot korespondences e-pastu klātienē Terēzes ielā 5, Rīgā (tikai ar iepriekšēju pierakstu pa tālruni 29457052);
  • ievietojot iesniegumu pasta kastē, kas atrodas pie iestādes ieejas durvīm Terēzes ielā 5, Rīgā.

Plašāka informācija pieejama departamenta tīmekļvietnē pip.riga.lv vai zvanot:

  • uz Rīgas informatīvo tālruni 80001201 (bezmaksas);
  • +371 67012222 (zvaniem no ārzemēm).

 

Rīga digitalizē vairāk nekā 10 000 vēsturisku fotogrāfiju un atklātņu

Lai saglabātu un padarītu pieejamu informāciju par Rīgas kultūrvēsturisko mantojumu, Rīgas pašvaldība sākusi vairāk nekā 50 gadu laikā uzkrāto vēsturisko fotogrāfiju un atklātņu digitalizāciju. Digitalizācijas procesā tiks apstrādāti ap 10 000 unikālu attēlu no Pilsētas attīstības departamenta arhīva – materiāli, kas sniedz vērtīgas liecības par pilsētas vēsturisko apbūvi un pilsētvides attīstību.

Šo pētnieciski vērtīgo materiālu krāšana, apkopošana un sistematizēšana sākta 1968. gadā, kad tika izveidota Rīgas Arhitektūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Šajā laikā iegūti un līdz mūsdienām saglabāti daudzveidīgi dokumenti un informācijas nesēji, kas nav tieši saistīti ar būvniecības dokumentāciju. Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas birojs ir veicis rūpīgu šīs kolekcijas inventarizāciju un vērtīgāko materiālu atlasi, izvēloties kvalitatīvas, oriģinālas un unikālas vienības, kas atspoguļo Rīgas vēsturisko apbūvi un tās attīstību 20. gadsimta laikā.

Kopumā Pilsētas attīstības departamentā ir uzkrātas vairāk nekā 11 000 fotogrāfiju, vairāk nekā 1100 atklātņu, vairāk nekā 2000 fotoreprodukciju, kā arī citi materiāli – piemēram, fotonegatīvu filmiņas, avīžu un žurnālu izgriezumi, fotoalbumi, plāni, rasējumi u.c. vēsturiski materiāli, kas nav saistīti ar būvlietām vai būvniecības dokumentāciju. Fotogrāfiju un atklātņu skenēšana tiks pabeigta 2026. gada sākumā, kam tālāk sekos katra ieskenētā attēla apraksta un metadatu sagatavošana, lai attēlu digitālās kopijas varētu nodot glabāšanai Digitālajā bibliotēkā un tiktu nodrošināta to publicēšana tiešsaistē.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas biroja vadītājs Jānis Bērziņš atzīmē:

“Ņemot vērā to, ka Rīgas Arhitektūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pamatfunkcijas bija cieši saistītas ar Rīgas vēsturiskā centra pētniecību un pilsētplānošanas jautājumiem, piemēram, infrastruktūras, sabiedriskā transporta un dzīvojamā fonda nodrošināšanu, tad lielākā daļa fotomateriālu iemūžina ne tikai vēsturisko pilsētvidi pirms tās pārveidojumiem, bet arī fiksē pilsētas ainavu tās attīstības starpposmos, mirkļos starp zūdošo un topošo Rīgu, nereti priekšplānā izceļot pašu attīstības dzinuli – rīdzinieku. Un tieši šādi fotoattēli kā N. Sudrabiņa 1965. gadā uzņemtais fotoattēls ar Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvi vai R. Johansona 1939.g. uzņemtais attēls ar Brīvības ielas seguma maiņu no vēsturiskā bruģa uz asfaltu, kas atspoguļo vēsturiskās pilsētvides pārveidojumu procesu, padara šo kolekciju par unikālu ieskatu 20. gadsimta Rīgā.”

Vēsturisko materiālu digitalizācija palīdz saglabāt vērtīgas un unikālas laikmeta liecības nākamajām paaudzēm, vienlaikus pasargājot oriģinālus no bojājumiem vai zudumiem. Digitalizētie materiāli kalpo kā rezerves kopijas gadījumiem, kad oriģināli varētu tikt iznīcināti, piemēram, ugunsgrēka vai plūdu rezultātā. Vienlaikus digitalizētie materiāli palīdz popularizēt kultūras mantojumu, sniedzot plašākas iespējas piekļūt šiem objektiem tiešsaistē, kā arī ļaujot veidot interaktīvus rīkus, virtuālas izstādes un mācību materiālus.

Pilsētas attīstības departamenta digitalizētie fotomateriāli pakāpeniski būs publiski pieejami vietnē digitalabiblioteka.lv, kur tie papildinās šajā vietnē jau esošos teju 900 fotomateriālus, un sniegs iespēju arhitektiem, ainavu arhitektiem, vēsturniekiem, studentiem un citiem interesentiem iegūt plašāku ieskatu Rīgas būvētā mantojuma vēsturiskajās liecībās.

Papildus dažādiem Rīgas Arhitektūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas lēmumiem un dokumentiem, Pilsētas attīstības departamenta arhīvā glabājas teju 3200 arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas, arheoloģisko izrakumu atskaites un citi pētījumu materiāli. Tāpat arhīvā pieejama plaša literatūras kolekcija – vairāk nekā 2 300 grāmatu un izdevumu dažādās valodās par kultūras mantojuma jautājumiem Rīgā, Latvijā un citviet pasaulē.

Dažādi digitalizēti materiāli par Rīgas kultūrvēsturisko mantojumi jau ir pieejami Latvijas un Eiropas digitālajās platformās. Vietnē Digitalabiblioteka.lv apkopoti dažādu kultūras iestāžu, muzeju un arhīvu materiāli, savukārt Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portāls georiga.lv piedāvā detalizētus vēsturisko teritoriju realitātes modeļus, kas ļauj digitāli dokumentēt un saglabāt pilsētvides esošo stāvokli nākamajām paaudzēm. Eiropas mērogā Rīgas kultūras mantojums pieejams platformā Europeana.eu.

Pievienoto attēlu apraksts:

RDPAD_Mape_39_01_F1125_057
Skats no Jaunās Svētās Ģertrūdes baznīcas (celta 1903. – 1906. gadā pēc arhitekta Vilhelma fon Strika projekta) torņa, iemūžinot Brīvības ielas apbūvi un ielas seguma maiņu – no bruģa uz asfaltu (foto autors Rob. Johansons, 1939. gads)

 

RNP uzlabojis ēku pārvaldīšanas jauno līgumu; pašvaldība aicina dzīvokļu īpašniekus aktīvi iesaistīties ēku apsaimniekošanā

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja šonedēļ atkārtoti vērtēja pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) jauno pārvaldīšanas līgumu, kurā pēc komitejas uzdevuma veikti būtiski uzlabojumi. Līgums tapis pēc normatīvo aktu izmaiņām, kuras nosaka, ka dzīvokļu īpašniekiem līdz šā gada izskaņai ir jāveic izvēle par turpmāko namu apsaimniekošanu, beidzoties privatizācijas procesam.

Ar līgumu uzņēmums saviem klientiem nodrošina skaidrību par pakalpojumiem un izmaksām, garantē uzkrājumu drošību, paver iespēju ātrākiem remontiem un vienlaikus nodrošina elastīgas līgumattiecības bez nesamērīgām saistībām, jo līgumu iespējams pārtraukt mēneša laikā.

Sēdes laikā RNP informēja, ka līgumā ir iestrādāti Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) un Mājokļu un vides departamenta ieteikumi, vairākiem līguma punktiem izvēloties precīzākus formulējumus un daļu mainot pēc būtības. Tā, piemēram, līgumā nostiprināts, ka ieguldījumi Valsts kases vērtspapīros iespējami tikai pēc dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma, līdz vienam mēnesim saīsināts laiks, kurā mājas dokumentācija un manta tiek nodota pārvaldnieka maiņas gadījumā, būtiski pagarināts laiks ziņošanai nepaveiktu darbu gadījumā, kā arī nostiprināta iespēja saņemt drukātus papīra rēķinus. Tāpat atcelts striktais konfidencialitātes noteikums – tā vietā uzņēmums izvēlas pilnīgas atklātības politiku, saglabājot personas datu aizsardzību.

RNP vēl turpina konsultācijas par PTAC, jo uzņēmums klientu interesēs vēlas saglabāt līgumā paredzēto izlīdzinātā maksājuma iespēju. Izlīdzinātais maksājums līgumā pašlaik paredzēts par darbiem, kurus saskaņā ar tiesību aktiem jāveic obligāti, bet ne katru gadu. Tā, piemēram, reizi piecos gados katrai mājai jāveic energoaudits un jātīra ventilācijas kanāli, bet reizi desmit gados jāveic elektrības pretestības mērījumi un jāsagatavo tehniskās apsekošanas atzinums. Par šiem darbiem RNP vēlas piedāvāt klientiem iespēju maksāt izlīdzināti visa gada garumā, lai izvairītos no ļoti liela rēķina vienā mēnesī.

Tāpat konsultācijas turpinās par iespēju biežāk nekā reizi gadā mainīt remontdarbu plānu. Šo punktu RNP līgumā iekļāva, analizējot šķēršļus, kas līdz šim liedza ātrāk atrisināt māju tehniskās vajadzības, kuras piesaka paši klienti atbilstoši situācijai. Pēc konsultāciju noslēguma visas izmaiņas līgumā stāsies spēkā automātiski un iedzīvotājiem nebūs atkārtoti jābalso, lai saņemtu līguma atjaunoto versiju.

“Rīdziniekiem, kuri dzīvo īpašumos, kuriem nav pārņemtas dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesības, ir aktīvi jāiesaistās savas dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas jautājumos, lai izvēlētos piemērotāko apsaimniekošanas modeli,”

uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija

Kamēr privatizēto dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesības, pārvaldīšanu joprojām saskaņā ar likumu jānodrošina pārvaldniekam, ar ko pašvaldība ir noslēgusi pilnvarojuma līgumu, proti, “Rīgas namu pārvaldnieku”.

Iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties – slēgt līgumu ar esošo pārvaldnieku, dodot pārvaldīšanas uzdevumu un slēdzot jaunu līgumu vai arī meklēt citu mājas pārvaldīšanas modeli, piemēram, dibinot dzīvokļu īpašnieku biedrību un pārvaldīt savu māju pašiem, vai uzticot izvēlēties citu apsaimniekotāju, kam uzticēt pārvaldīšanu.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums paredz, ka māja bez pārvaldīšanas palikt nevar, tāpēc, gadījumā, ja kopība lēmumu par pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu nepieņems, arī turpmāk māju pārvaldīs esošais pārvaldnieks uz viņa piedāvātā līguma nosacījumiem, kas gan nevar būt pretrunā ar likuma prasībām.

Plašāka informācija par dzīvojamo māju pārvaldīšanas jautājumiem pieejama departamenta mājaslapā .

 

Padomi, kas jāņem vērā, pērkot dzīvokli jaunā projektā

Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem pēc dzīvokļa iegādes jaunā vai pārbūvētā daudzīvokļu ēkā, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments aicina iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt gan dzīvokļa, gan ēkas tehnisko stāvokli, kā arī iepazīties ar būvniecības dokumentiem un pirkuma līguma nosacījumiem.

Pēdējo divu gadu laikā Rīgā ekspluatācijā nodotas vairāk nekā 40 jaunas daudzīvokļu ēkas, un būvniecības aktivitāte turpina pieaugt. Tāpēc, pieņemot lēmumu par mājokļa iegādi jaunā vai pārbūvētā ēkā, svarīgi pārliecināties par būvdarbu kvalitāti, garantijas termiņiem un citiem būtiskiem aspektiem, lai pirkums būtu drošs un ilgtermiņā atbilstošs cerētajam.

Pirms dzīvokļa iegādes, svarīgi pārliecināties par tā un visas ēkas tehnisko stāvokli

Visbiežāk jauno dzīvokļu īpašnieki saskaras nelielām, taču būtiskām problēmām, kuras ne vienmēr iespējams pamanīt dzīvokļa iegādes brīdī, bet tās kļūst redzamas tikai tad, kad tajā sāk dzīvot. Biežākās sūdzības no jauno dzīvokļu īpašniekiem ir saistītas ar skaņas izolāciju – gan dzīvokļa ietvaros starp istabām, gan starp dzīvokļiem, kā arī no inženierkomunikāciju šahtām, kad dzīvoklī dzirdamas skaņas no ūdensvada un kanalizācijas caurulēm; nepietiekamu energoefektivitāti un ventilācijas sistēmu darbību, kas rada siltuma zudumus, paaugstinātu mitrumu un pelējumu. Tāpat, ekspluatējot dzīvokli, rodas sūdzības par būvdarbu kvalitāti, kad īsu laiku pēc dzīvokļa iegādes kļūst redzams, ka atsevišķi elementi nav pareizi izbūvēti, izmantoti zemas kvalitātes būvmateriāli, kā arī būvdarbi nav veikti pietiekami rūpīgi, kā tika cerēts. Lai izvairītos no šādām situācijām, jaunie pircēji pirms dzīvokļa iegādes var lūgt pārdevēju iepazīties ar būvniecības dokumentiem un izmantotajiem materiāliem, kā aprunāties ar iedzīvotājiem, lai uzzinātu viņu pieredzi par dzīves apstākļiem un ēkas kvalitāti. Ja dzīvoklis tiek rezervēts pirms būvniecības pabeigšanas, svarīgi pārliecināties, ka attīstītāja sākotnējie solījumi atbilst faktiskajai situācijai, jo būvprojekta gaitā iespējamas izmaiņas. Tāpat svarīgi pievērst uzmanību visas ēkas kopējai kvalitātei, tostarp koplietošanas telpām, apdarei un teritorijas labiekārtojumiem, jo tie labi parāda būvniecības rūpīgumu un kvalitāti kopumā.

Pirkuma līgumā jāiekļauj precīza kārtība būvdarbu defektu labošanai un pretenziju risināšanai

Brīdī, kad dzīvokļa ekspluatācijas laikā iedzīvotāji saskaras ar tehniska rakstura problēmām, izšķiroša nozīme ir tam, kas noteikts pirkuma līgumā un kāda garantija paredzēta būvdarbiem. Iegādājoties dzīvokli jaunā projektā, pircējam svarīgi noskaidrot ēkas ekspluatācijā pieņemšanas datumu un pārliecināties, kāds ir būvdarbu garantijas termiņš. Dažkārt attīstītājs garantijas termiņu iekļauj jau pārdošanas līgumā, un tas var būt pat ilgāks nekā to nosaka normatīvie akti. Tomēr pircējam ir jāpārliecinās par šīs informācijas precizitāti, jo garantijas termiņš būs izšķirošs, ja vēlāk tiks atklāti būvniecības defekti. Jāņem vērā, ka saskaņā ar būvniecības normatīvo regulējumu, garantijas periods ir laiks, kurā būvniecības ierosinātājs var vērsties ar pretenzijām pie būvdarbu veicēja, taču jaunajiem dzīvokļu īpašniekiem šādu tiešu tiesību nav. Turklāt normatīvajos aktos nav skaidri noteikta kārtība, kā garantijas laikā konstatētie defekti būtu jānovērš. Tāpēc, iegādājoties dzīvokli, ir būtiski, lai pirkuma līgumā skaidri tiktu atrunātas pircēja un pārdevēja tiesības un pienākumi, kā arī precīza kārtība, kā tiek risinātas būvniecības problēmas. Ja šāda informācija līgumā nav iekļauta, pircējam jāuzstāj uz nepieciešamo papildinājumu veikšanu. Diemžēl ne visi pārdevēji ir ieinteresēti šādus noteikumus iekļaut līgumā, tādēļ gadījumos, kad rodas strīdi par defektu novēršanu, tie bieži jārisina civiltiesiskā kārtībā.

Jaunu daudzīvokļu ēku būvdarbu garantijas laiks ir 3 un 5 gadi

Garantijas laiks ēkām ir spēkā no tā brīža, kad būve ir nodota ekspluatācijā. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem otrās grupas ēkām – daudzīvokļu mājām līdz sešiem stāviem (ieskaitot) būvdarbu garantijas termiņš ir 3 gadi, bet trešās grupas ēkām t.i. ēkām ar vairāk nekā sešiem stāviem garantijas termiņš ir 5 gadi.

Pērkot dzīvokli pārbūvētā ēkā, jāpārliecinās, vai inventarizācijas lieta atbilst faktiskajai situācijai

Ja jaunu daudzīvokļu ēku būvniecība parasti notiek viena būvprojekta ietvaros, tad esošu ēku pārbūve, atjaunošana vai lietošanas veida maiņa bieži tiek veikta vairāku atsevišķi būvprojektu ietvaros, turklāt, atkarībā no būvdarbu veida un apjoma, šādos gadījumos ne vienmēr nepieciešama pašvaldības būvvaldes iesaiste vai būvuzrauga piesaiste. Rezultātā, iegādājoties dzīvokli pārbūvētā ēkā, dzīvokļa būvniecības dokumentācija var būt nepilnīga vai neprecīza, piemēram, var trūkt informācijas par inženiertīklu izvietojumu un inventarizācijas lieta neatbilst faktiskajai situācijai, jo tā tiek sagatavota, nepārbaudot ēku dabā. Tas nozīmē, ka pārbūves laikā, iespējams, nav pilnvērtīgi risināti akustikas, ugunsdrošības, energoefektivitātes un citi būtiski jautājumi. Tādēļ, plānojot dzīvokļa iegādi atjaunotā vai pārbūvētā ēkā, svarīgi iepazīties ar dzīvokļa būvniecības dokumentiem, inventarizācijas lietu un salīdzināt to ar faktisko situāciju dabā. Šādos gadījumos jāņem vērā, ka būvdarbu garantijas termiņš attiecas tikai uz konkrētajiem pārbūves darbiem, kas iekļauti projektā, nevis uz visu ēkas vai dzīvokļa tehnisko stāvokli kopumā.

Problēmu situācijās būvvaldes tiesības ir ierobežotas

Saskaņā ar Būvniecības likumu būvvaldes kompetencē ietilpst pārbaudīt un kontrolēt, vai būvdarbi atbilst apstiprinātajam būvprojektam un teritorijas plānošanas dokumentiem, kā arī izvērtēt būves novietojumu un tās iekļaušanos ainavā un pilsētvidē. Taču tehniskie risinājumi, piemēram, būvmateriālu izvēle, būvkonstrukciju aprēķini u.c. tehniska rakstura jautājumi ir būvprojekta izstrādātāju (attiecīgajās jomās sertificētu būvspeciālistu) kompetencē, un tos būvvalde pie būvprojekta izskatīšanas nepārvērtē un nepārrēķina. Tāpēc gadījumos, kad dzīvokļa ekspluatācijas laikā rodas tehniska rakstura problēmas, kas saistītas ar būvdarbu izpildi vai izmantoto materiālu kvalitāti u.c. tehniskiem risinājumiem, pašvaldības būvvaldei nav tiesību iesaistīties šo jautājumu risināšanā.

Izvēloties dzīvokli, svarīgi novērtēt īpašuma atrašanās vietu un apkārtējo infrastruktūru

Izvēloties jaunu mājokli, būtiski vērtēt ne tikai paša dzīvokļa kvalitāti, bet arī apkārtējo infrastruktūru – tuvumā esošās skolas, bērnudārzus, sabiedriskā transporta pieturvietas un piekļuves iespējas galvenajiem ceļiem. Pašvaldība aicina attīstītājus domāt par šiem aspektiem jau projektu plānošanas posmā, tomēr galīgais lēmums un izvērtējums ir pircēja rokās – iedzīvotājiem pašiem jāpārliecinās, vai apkārtējā vide un infrastruktūra atbilst viņu vajadzībām un dzīvesveidam.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus iepazīties arī ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra sagatavotajiem padomiem, kas būtu jāņem vērā, iegādājoties dzīvokli, jo dzīvokļa iegāde nav tikai pirkums, bet ilgtermiņa un juridiski nozīmīgs lēmums, kurā pieļautas kļūdas var izmaksāt dārgi. Informācija pieejama – ŠEIT.

 

Rīgā turpinās pieturvietu atjaunošana

Rīgā turpinās jaunā vienotā dizaina sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju uzstādīšana. 2025. gada nogalē un 2026. gada sākumā plānots uzstādīt 38 nojumes.

Rīgā turpmāko gadu laikā plānots nomainīt esošās sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes, aizstājot tās ar ērtākām un mūsdienu prasībām atbilstošākām. Kopumā pašvaldība plānos nākotnē labiekārtot visas pieturvietas tās administratīvajā teritorijā, kopā uzstādot 500 jaunas nojumes.

Pirmajā sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju pasūtījumā tika piegādātas 65 nojumes, no kurām 50 nojumes tika uzstādītas galvaspilsētā, pārējās tika nodotas RP SIA “Ŗīgas satiksme” uzstādīšanai 7.tramvaja līnijas rekonstrukcijas projekta ievaros, kā arī daļa atstātas departamentam rezervē turpmākajiem jauno pieturvietu izbūves darbiem.

Pašvaldība šogad rudenī saņēma 60 jaunās vienotā dizaina pieturvietu nojumes un līdz šā gada beigām un nākamā gada janvāra vidum plānots uzstādīt 38 pieturvietu nojumes 32 pieturvietās.

Pilsētā būs pieturvietas, kurās, ņemot vērā lielo pasažieru plūsmu, tiks uzstādītas divas nojumes, lai nodrošinātu ērtāku un drošāku pasažieru pārvietošanos.

Pirmās jaunās nojumes tiks uzstādītas sekojošajās pieturvietās – Meža skola, Dzērbenes iela, Juglas iela, Krustabaznīcas iela, Tirzas iela, Juglas iela, Mārkalnes iela, Sporta akadēmija, Berģi, Bajāru iela Brīvības gatvē; Sudrabkalniņš Kurzemes prospektā; Ainavas iela Stirnu ielā; Telts iela K.Ulmaņa gatvē; slimnīca “Gaiļezers” Hipokrāta ielā; Ilūkstes iela Lubānas ielā; Viestura prospekts Viestura prospektā; G. Zemgala gatve Ropažu ielā; Ķengaraga iela Latgales ielā; Dzeņu iela Brāļu Kaudzīšu ielā; Valsts arhīvs, Ēveles iela, Ierēdņu iela K.Valdemāra ielā; Prūšu iela Latgales ielā; Kalnciema iela Raņķa dambī; Gaismas iela Sesku ielā.

Vispirms nojumes uzstāda vietās, kurās iepriekšējās tiek demontētas, jo pašvaldībai beidzās līgums ar uzņēmēju un, kā īslaicīgas lietošanas būvēm, beidzies arī ekspluatācijas termiņš. Pieturvietu nojumju uzstādīšana notiek, ievērojot pieturu kategorijas, primāri tās uzstādot pieturās ar augstāko pasažieru plūsmu visas dienas garumā, vērtējot izglītības, kultūras un citu sabiedrisko iestāžu tuvumu, kā arī, vai pieturvieta ir vadošā pārsēšanās punktu sarakstā u.c. būtiskus faktorus.

Rīgā tiek uzstādītas četru veidu nojumes, atkarībā no vietas parametriem: standarta 3 un 4 sekciju nojumes un sašaurinātās 3 un 4 sekciju nojumes.

Visi nojumes tipi ir aprīkoti ar apgaismes elementiem un nodrošina vienmērīgu apgaismojuma līmeni. Gaismekļi ir pilnībā integrēti katrā horizontālajā jumta profilā, izņemot ārējos. Elektrības kabeļi ir iebūvēti un vizuāli paslēpti nojumes konstrukcijā.

Piedāvātās nojumes jumts nodrošina drošu un efektīvu aizsardzību pret nokrišņiem un saules starojumu. Jumta stikla loksnēm ir tonēts filtrs, kas vairāk nekā 99% bloķē ultravioletos starus un tai ir sava UV starojuma izturība.

Jaunajās pieturvietu nojumēs ir viens soliņš. Tā ir vispārēja prakse ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, ka pietura tiek aprīkota ar vienu soliņu. Vēršam uzmanību, ka nojumēs ir vajadzīga vieta arī cilvēkiem ratiņkrēslos un ar bērnu ratiņiem, kā arī iespēja tuvumā apskatīt maršrutu karti, kura ir izvietota nojumes iekšpusē. Katrā nojumē ir paredzēta vieta elektriskajam tablo, kurā varēs redzēt sabiedriskā transporta kustības saraksta laikus. Pieturvietās ar lielāku pasažieru plūsmu izvieto 4 sekciju nojumes, kurās ir arī stāvsols.

Uzstādīto jauno nojumju kopējās izmaksas veido gan ražošanas un piegādes izdevumi, gan arī būvniecības cikla izmaksas — pamatu izbūve, elektrības pieslēgumu ierīkošana un pašu nojumju uzstādīšana.

Nojumju pamatu izbūves un uzstādīšanas izdevumi katrā pieturvietā ir atšķirīgi, ņemot vērā nojumes tipu, konkrētās vietas esošā seguma veidu, kā arī elektrības pieslēguma veidu – esošs vai jaunizbūvējams. Katrai pieturvietai tiek izstrādāts atsevišķs projekts, kas arī veido vienas nojumes uzstādīšanas izmaksas.

Vienas nojumes ražošanas cena ir no 6073 līdz 8730 eiro bez PVN, atkarībā no nojumes tipa. Vienas nojumes uzstādīšanas izmaksas ir 8611 eiro bez PVN esošā līguma ietvaros, kurš var mainīties, ja tiek izvēlēts cits būvnieks.

Pieturvietu nojumju ražotājs ir SIA “Palami”, uzstādītājs – SIA “Ļ CO”.

 

Rīgā godināti brīvprātīgā darba veicēji

Nedēļas nogalē VEF Kultūras pils Kamerzālē notika Rīgas brīvprātīgo godināšanas pasākums, kurā Rīgas pašvaldība pateicās iedzīvotājiem un organizācijām, kas ar savu brīvprātīgo darbu šajā gadā palīdzējušas uzlabot pilsētas, tās kopienu un iedzīvotāju ikdienu. Šogad tika godināts 61 brīvprātīgais un četras organizācijas, kuras godināšanai bija izvirzījušas Rīgas nevalstiskās organizācijas, Rīgas pašvaldības un valsts iestādes.

Ar brīvprātīgo iesaisti Rīgā šogad paveikts daudz – renovēta Latvijas Bērnu Dzirdes centra Audioloģiskā nodaļa, atklāts multifunkcionāls sporta laukums Dārziņos, organizēts Integratīvās mākslas festivāls “Nāc līdzās!”, veidotas un uzturētas puķu dobes un apstādījumi Pļavnieku daudzdzīvokļu namu pagalmos, organizētas dambretes nodarbības Rīgas Sociālā aprūpes centra “Mežciems” iemītniekiem, deju, rokdarbu, angļu valodas un fizisko aktivitāšu nodarbības senioriem kopienu centros, organizēts U18 Pasaules čempionāts hokejā sievietēm, sniegts atbalsts mazajiem pacientiem un viņu ģimenēm Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un pacientiem Latvijas Onkoloģijas centrā, aprūpēti dzīvnieki dzīvnieku patversmē “Labās mājas”, palīdzēts vientuļajiem senioriem un paveikti vēl daudzi citi labi darbi.

Pasākumā ar stāvovācijām īpaši tika godināti un sveikti brīvprātīgā darba veicēji – seniori vecuma grupā 90+, kas brīvprātīgo darbu veic pašvaldības iestādēs un kuri, neraugoties uz cienījamiem gadiem, rod sevī spēku un aicinājumu kalpot sabiedrībai. Viņu enerģija un dzīvesprieks ir iedvesmojošs piemērs katram no mums.

Kategorijā “Brīvprātīgo “zelta fonds” šogad tika godināti:

 Skaidrīte Teremta (101), kura dienas centrā “Ķengarags” pasniedz angļu valodu;

Aina Alksne (94), kura dienas centrā “Ķengarags” vada līnijdeju grupu “Čaklās kājas”;

Biruta Žeikare (93), kura centrā “Ābeļzieds” vada fizisko aktivitāšu grupu un rokdarbu nodarbības.

Pasākumā tika godinātas arī četras organizācijas:

Radošā apvienība jauniešiem “TREPES”;

Biedrība “NovaSpace”;

Biedrība “Cita Rīga”;

Biedrība “Daudzbērnu Ozoli”.

Šo biedrību brīvprātīgā darba aktivitātes saistītas ar bērnu un jauniešu iesaisti, dažādiem pasākumiem senioriem un telpu renovāciju.

Rīgas Brīvprātīgo godināšanas pasākumu rīkoja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, pasākumu vadīja Uģis Joksts, par muzikālo noskaņu rūpējās pianists Matīs Barons un dziedātāja Katrīna Dimanta.

Rīgā šī tradīcija godināt pilsētas brīvprātīgos turpinās jau divpadsmito gadu, savukārt Starptautisko brīvprātīgo dienu pasaulē atzīmē kopš 1985.gada.

20251205_rigas_brivpratigo_apbalvosana_0020

 

Skolēni un skolotāji izteikuši viedokli par līdzdalības budžeta ieviešanu skolās

Foruma laikā skolu pārstāvji kopā ar Rīgas domes deputātēm Laimu Geikinu un Aliju Turlaju diskutēja par dažādiem līdzdalības budžeta ieviešanas praktiskiem aspektiem, kas palīdzēs izstrādāt skolu vidē iederīgu līdzdalības budžeta modeli ar jaunieti procesa centrā.

Pasākuma ieskaņā ar pieredzes stāstu par to, kā no apkaimju iedzīvotāju kustības, kuras vēlme bija uzlabot apkārtējo vidi, tapa ideja par līdzdalības budžetu, kas šodien ir svarīga daļa visās Latvijas pašvaldības, dalījās Alija Turlaja. Šis pieredzes stāsts izcili apliecināja foruma dalībniekiem, kā vērtīgas iniciatīvas sākas ar aktīviem cilvēkiem, kas vēlas uzlabot vidi sev apkārt un veicināt demokrātijas attīstību.

Šī kopīgā darba rezultātā tika apliecināts, ka jauniešu balss un iniciatīva ir nozīmīgs spēks demokrātijas stiprināšanā un skolu vides attīstībā, un ka tieši viņu iesaiste var būt pamats ilgtspējīgām pārmaiņām, lai līdzdalības budžeta projektu konkurss skolās varētu tikt īstenots. Forumā izteiktais dalībnieku viedoklis tiks ņemts vērā, lai izstrādātu skaidru iniciatīvas ieviešanas shēmu, saņemtu “zaļo gaismu” no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas līdzdalības budžeta realizēšanai skolā un sagatavotu saistošos noteikumus, kas nākotnē reglamentēs procesa norisi.

Forumu vadīja biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” ģenerālsekretāre, pilsoniskās līdzdalības eksperte Liene Valdmane.

Forumu organizēja Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centru.

 

Pašvaldība Līdzdalības budžeta projektu konkursa rezultātā īstenos 11 projektus dažādās Rīgas apkaimēs

Jau sesto gadu Rīgas pašvaldība aicināja iedzīvotājus kļūt par noteicējiem savā apkaimē un visu novembri balsot par iedzīvotāju iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm.

Balsojumā piedalījās 18 169 iedzīvotāji un konkursa ietvaros atbalstīti 11 projekti no 32.

Līdzdalības budžeta programma ir veids, kā iedzīvotāji var iesaistīties pašvaldības darbībā, tā ir iespēja iedzīvotājiem piedalīties lēmumu pieņemšanā un īstenošanā. Apkaimju iedzīvotāji, iesniedzot apkaimju attīstības ieceres un piedaloties publiskā balsošanā, programmas ietvaros lemj, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta. Šogad līdzdalības budžeta finansējuma apmērs ir 2,3 miljoni eiro.

Projekti iedalās trīs kategorijās:

  • infrastruktūras projekti;
  • iekšpagalmu projekti;
  • sociālo inovāciju projekti.

Infrastruktūras un iekšpagalmu projektu kategorijai viena projekta maksimākā summa ir 250 000 eiro, bet sociālo inovāciju projektu kategorijai – 50 000 eiro. Konkursā šogad iesniegti visu kategoriju projekti.

Balsošana par visām 32 līdzdalības budžeta konkursa iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm norisinājās vietnē geolatvija.lv un klātienē Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktos, kur tika saņemtas 70 balsis. Katrs iedzīvotājs varēja atbalstīt neierobežotu skaitu projektu, balsojot tikai vienu reizi. Balsot varēja ikviens Rīgā deklarējies iedzīvotājs, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu.

Konkursa rezultātus 5. decembrī apstiprināja Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursa vērtēšanas komisija.

Visvairāk iedzīvotāju balsu 2025. gada konkursā ieguvuši un tiks īstenoti sekojoši projekti:

Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrības iesniegtais projekts Jauniešu aktīvās atpūtas vieta “Dzegužtrase”, kas paredz izveidot velotrasi jauniešu sportam un aktīvai atpūtai, kā arī gājēju celiņus, kas teritoriju savieno ar apkārtesošo infrastruktūru, apgaismojuma elementus, atpūtas vietu, un dzeramā ūdens brīvkrānu. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Juglas attīstības biedrības iesniegtais projekts Juglas ezera pastaigu takas “Sajūti Juglu” turpinājums, kas paredz ierīkot labiekārtotu pastaigu taku no esošās skatu platformas virzienā uz Kēgermuižu, kā arī projekts paredz saglabāt dabas takas “Sajūti Juglu” pieeju. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Čiekurkalna attīstības un Mežaparka Attīstības biedrību iesniegtais projekts Ķīšezera taka, kas paredz izveidot pastaigu laipu gar Ķīšezeru, izbūvēt tiltiņu pār Mailes upīti pie tās ietekas ezerā, kā arī ierīkot grantētu gājēju celiņu gar Mailes upīti un papildināt Ķīšezera piknika pļavu ar labiekārtojumu un aktivitātēm. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Pleskodāles attīstības biedrības iesniegtais projekts Pleskodāles muižas parka labiekārtošana, kas paredz atjaunot un labiekārtot estrādi ar apgaismojumu un pieejamu elektrības pieslēgumu. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Mārtiņa Trušeļa iesniegtais projekts Draudziņas skolas pagalma daļas labiekārtojums, kas paredz atsevišķā zonā ierīkot mūsdienu āra treniņiem un aktivitātēm piemērotu laukumu apmēram 300 kvadrātmetru platībā. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Dārzciema apkaimes biedrības iesniegtais projekts Pirmais Dārzciema parks – kustībai, atpūtai, kopā būšanai, kas paredz ierīkot brīvā laika pavadīšanai dažādas interešu zonas, kuras atbildīs visdažādākajām iedzīvotāju vēlmēm. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Aleksandras Kovaļevskas iesniegtais projekts Par Gaiļezera revitalizāciju!, kas paredz attīrīt ūdens tilpni un pieeju pie ūdens tilpnes. Atlikušā finansējuma ietvaros teritorijā tiks veikti labiekārtošanas darbi, nodrošinot minimālo nepieciešamo labiekārtojuma līmeni. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Ziepniekkalna apkaimes biedrības iesniegtais projekts Rotaļu un sporta laukums Ziepniekkalnā, kas paredz izveidot daudzfunkcionālu rotaļu un sporta laukumu, kā rezultātā plānotā teritorija tiks labiekārtota, uzstādot gan rotaļu un sporta elementus, gan labiekārtojuma infrastruktūru. Projektam paredzētais finansējums ir 220 000 eiro.

Biedrības “Mārupes 41” iesniegtais projekts Mārupes ielas 45; Mārupes ielas 39; Mārupes ielas 41 iekšpagalmu projekts, tā ietvaros tiks labiekārtotas koplietojamo pagalmu teritorijas, kas vienlaikus tiek publiski izmantotas, kā arī paredzēts izveidot celiņu segumu, autostāvēšanas novietnes, kā arī rekreācijas un dārzniecības zonas. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Sarkandaugavas attīstības biedrības iesniegtais projekts Mācāmies kopā drošību un jaunas iespējas, kas piedāvās Rīgas iedzīvotājiem, ar uzsvaru uz vecuma grupu 50+, unikālus apmācību kursus, kuros mūsdienu digitālajā laikmetā būs apvienotas divas būtiskas tēmas – droša interneta pamatpakalpojumu lietošana un noturības pret krāpniekiem trenēšana. Projektam paredzētais finansējums ir 49 610 eiro.

Biedrības “Piedzīvojuma Gars” iesniegtais projekts Rīgas Saimnieki, kas paredz veicināt uzticēšanos un sadarbību Rīgas daudzstāvu ēku iedzīvotāju vidū, veidojot aktīvas māju kopienas un atbalstot nelielu, kopīgi izvēlētu uzlabojumu īstenošanu savā apkārtnē. Projektam paredzētais finansējums ir 50 000 eiro.

Apstiprinātos projektus īstenos Rīgas pašvaldības iestādes.

Gan apkaimju biedrības, gan fiziskas personas savas idejas līdzdalības budžeta projektu ideju konkursam varēja iesniegt no 7. aprīļa līdz 6. maijam. Pēc konkursa komisijas un atbildīgo iestāžu izvērtējuma balsojumam šogad bija nodoti 32 no 39 iesniegtajiem projektiem.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas pašvaldība rīko kopš 2019. gada, kopā sešos konkursa norises gados atbalstīti 53 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu.

 

Noteikts uzvarētājs atklātajā konkursā par Vanšu tilta projektēšanu un būvniecību

28. novembrī Rīgas pašvaldība pieņēma lēmumu par atklātā konkursa “Vanšu tilta pārbūve, projektēšana un autoruzraudzība” uzvarētāju atzīt Piegādātāju apvienību “Vanšu tilts”.

Atkārtoti izsludinātā konkursa rezultātā, kura pieteikšanās termiņš noslēdzās 16. septembrī, tika saņemti divu pretendentu piedāvājumi. Izvērtējot finanšu piedāvājumus un, atbilstoši iepirkuma nolikumam, pārbaudot pretendentu iesniegto dokumentāciju, Rīgas pašvaldības iepirkuma komisija pieņēma lēmumu par konkursa uzvarētāju atzīt Piegādātāju apvienību “Vanšu tilts”.

Finanšu piedāvājuma cena, par kuru tiks slēgts līgums, ir 69 802 998 eiro bez PVN.

Piegādātāju apvienībā “Vanšu tilts” ietilpst – SIA “Hanza Construction Group”, SIA “Tilts”, SIA “Vektors T, Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs”.

Inženierbūvniecības uzņēmums SIA “Tilts”, dibināts 1989. gadā, specializējas tiltu, estakāžu, tuneļu celtniecībā un rekonstrukcijā Latvijā un ārpus tās. SIA “Hanza Construction Group” ir plaša profila būvuzņēmums. SIA “Vektors T” specializējas tiltu, tuneļu, mākslīgo būvju un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanā. Uzņēmuma pieredzē ir vairāki nozīmīgi projekti, tostarp satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, Austrumu maģistrāle, tunelis zem dzelzceļa Ģertrūdes ielas un Daugavpils ielas savienošanai, kā arī citi nozīmīgi tilti un transporta mezgli.

Atgādinām, ka 2024.gadā izsludinātais iepirkums tika pārtraukts, jo piedāvājumu iesniedza tikai viens pretendents, kura iesniegtais finanšu piedāvājums pārsniedza pasūtītāja finanšu iespējas. Ņemot vērā iepirkuma rezultātus, tika pārskatītas un precizētas atklātā konkursa nolikuma prasības, lai veicinātu plašāku pretendentu interesi un nodrošinātu lielāku konkurenci.

“Vanšu tiltam šogad esam panākuši būtisku progresu. Pēc vairākām sarunām ar Finanšu ministriju ir nodrošināts nepieciešamais finansējums, kas ļauj droši virzīties uz priekšu un plānot būvdarbus 2027. gadā. Ir noslēdzies arī jaunais iepirkums, kura rezultāts pašvaldībai ir finansiāli izdevīgāks nekā iepriekš, kas tikai apstiprina, ka esam izvēlējušies pareizu pieeju projekta sagatavošanā. Tagad vissvarīgākais ir laikus un kvalitatīvi paveikt darbus, jo Vanšu tilts ik dienu savieno ne tikai Rīgas apkaimes, bet arī dažādus Latvijas reģionus. Šis projekts ir nozīmīgs valsts mērogā, un mēs uz to attiecamies ar pilnu atbildību,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs

Vanšu tilta pārbūve tiks īstenota, piemērojot “projektē un būvē” metodi, kas paredz, ka viens uzņēmējs veic gan būvprojekta izstrādi, gan būvdarbu izpildi, nodrošinot vienotu pieeju, darbu saskaņotību un atbildību visā līguma izpildes laikā.

Līguma izpildes kopējais termiņš noteikts līdz 36 mēnešiem, no kuriem periods līdz 12 mēnešiem paredzēts projektēšanai, bet līdz 24 mēnešiem – būvdarbiem.

Vanšu tilta kopējais garums ir 593,60 metri, galvenā pilona augstums sasniedz 108,7 metrus.

Projekts paredz:

  • atjaunot asfalta segumu brauktuvei;
  • izbūvēt dalītu gājēju zonu un veloinfrastruktūru, kas nodrošinās drošu un ērtu tilta šķērsošanu visiem satiksmes dalībniekiem;
  • vanšu nomaiņa – to kopējais svars būs 385,50 tonnu apmērā;
  • jaunu aizsargapvalku uzstādīšana esošajām un jaunajām vantīm 3084 metru garumā, tādējādi nodrošinot ilgtermiņa izturību un aizsardzību pret apkārtējās vides ietekmi.

Gājēju ietvju platums ir paredzēts vienā tilta pusē 1,7 metri, otrā – 1,9 metri. Tilta margas tiks atjaunotas iepriekšējā augstumā – 1,3 metri.

Veloceļa platums abās tilta pusēs būs 2,5 metri, kurš no gājēju ietvēm tiks nodalīts ar paaugstinājumu.

Plānotā tilta paplašināšana tiks īstenota, izmantojot inovatīvu UHPC (Ultra High Performance Concrete) betona tehnoloģiju gājēju ietvei un veloceļam. Šī tehnoloģija ļaus paplašināt konstrukciju būtiski nepalielinot tilta pašsvaru, vienlaikus uzlabojot tā stabilitāti un paildzinot ilgmūžību.

Tilta pārbūves rezultātā būtiski tiks uzlabots Citadeles un Krišjāņa Valdemāra ielas krustojums ar regulējamām gājēju pārejām.

Līgums ar atklātā konkursa uzvarētāju tiks slēgts pēc konkursa rezultātu apstrīdēšanas termiņa beigām.