Gatavojas XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem

Attēls no iksd.lv mājas lapas

2025. gada jūlija pirmajā pusē Rīgu pieskandinās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Svētkos piedalīsies koru un vokālo ansambļu dziedātāji, tautas un mūsdienu deju dejotāji, pūtēju orķestru un simfonisko orķestru mūziķi, folkloras kopu un tautas mūzikas ansambļu dalībnieki, akordeonisti, koklētāji, jaunie mākslinieki, aktieri – dažādu māksliniecisko kolektīvu dalībnieki no Latvijas un diasporas. Aizvadītajā 2023./2024. mācību gadā, gatavojoties Svētkiem, notikuši dažādi konkursi un repertuāra pārbaudes.

Aizvadītajā mācību gadā no marta līdz maijam 42 vietās Latvijā notika tautas deju kolektīvu koprepertuāra pārbaude. Šajā gadā skatē piedalījās 794 kolektīvi – 789 no Latvijas, pieci no diasporas. Dejotāji gatavojas Svētku deju lielkoncertam “Es atvēru Laimas dārzu”. Horeogrāfe, XIII Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku deju lielkoncerta mākslinieciskā vadītāja Dagmāra Bārbale stāsta:

“Mākslinieciskajai komandai bija ļoti nozīmīgi šajā gadā redzēt bērnu sniegumu, lai saprastu kā izvēlētais repertuārs ir iedzīvojies dejotāju vidū, kā arī, lai ieraudzītu un izvērtētu repertuāra sadalījumu atbilstoši izvēlētajām vecuma grupām. Neskatoties uz to, ka dalība skatēs šajā mācību gadā nebija obligāta, piedalījās liels dalībnieku skaits, pierādot to, ka ir daudz kolektīvu, kas var, spēj un grib apgūt Svētku repertuāru laicīgi. Mani kā žūrijas pārstāvi ļoti iepriecināja un saviļņoja tās skates, kurās piedalījās ne tikai dalībnieki un žūrija, bet arī skatītāji – vecāki, vecvecāki, skolas biedri un līdzjutēji. Deju skates nav tikai vērtēšana – tas ir atskaites punkts, kad arī vecākiem iespēja redzēt to, kas, ieguldot milzīgu darbu, paveikts visa gada garumā. Domāju, ka šī atgriezeniskā saite ar skatītājiem ir nozīmīga ne tikai pašiem dejotājiem, bet arī skolotājiem, kuru iesaiste un padarītais ir nenovērtējams.”

Koru koprepertuāra pārbaudes skates norisinājās 10 vietās Latvijā un tajās piedalījās 164 kori. Šajā gadā kori skatēs piedalījās pēc izvēles, kā arī tajās nepiedalījās zēnu kori. Vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs un XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta “Te aust” mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols uzsver:

“Pēc pārbaudes skatēm secinu, ka repertuārs ir apgūts un skan ļoti labi. Koristiem vēl priekšā repertuāra otrās daļas apguve, lai 2025. gadā Mežaparka estrādē Svētku Noslēguma koncerts izskanētu izcili. Priecē, ka skate nav tikai repertuāra pārbaude, bet kopīga muzicēšana, kad diriģents kopā ar bērniem un jauniešiem dzīvo mūzikā atbilstoši skaņdarba saturam, raksturam un noskaņai – to mēs redzējām visos novados. Novēlu ikvienam diriģentam iedvesmu un drosmi turpināt strādāt ar skolu koriem, kā arī ikvienu skolēnu aicinu pievienoties savas skolas korim, lai kopā tiekamies 2025. gada Svētkos!”.

Repertuāra pārbaudes skates aizvadījuši arī 38 pūtēju orķestri, kas cītīgi gatavojas pūtēju orķestru Svētku lielkoncertam “Tā radās skaņa”. Valsts izglītības satura centra Nemateriālā kultūras mantojuma un ilgtspējīgas attīstības projektu nodaļas vecākais eksperts Egils Šķetris atklāj:

“Skašu vērtēšanas komisija novērtēja kolektīvu gatavību svētkiem un repertuāra atbilstību grūtības pakāpēm, kā arī pārliecinājās par to, kā izvēlētie skaņdarbi iekļaujas koncerta mākslinieciskajā koncepcijā. Pūtēju orķestri repertuāru apguvuši ļoti labi, to pierādīja arī notikušie modelēšanas koncerti Gulbenē un Rīgā. Pūtēju orķestru lielkoncerta radošā grupa turpina darbu pie koncerta mākslinieciskās realizācijas, lai sākoties jaunajam mācību gadam, kolektīvi var sākt mērķtiecīgi gatavoties svētkiem.”

Līdzās koprepertuāra pārbaudēm aizvadīti konkursi arī citās nozarēs – Vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkurss un izstāde “Saules ritmi”, Skolēnu skatuves runas konkurss, Latvijas izglītības iestāžu vokāli instrumentālo ansambļu, instrumentālo kolektīvu un popgrupu konkurss „No baroka līdz rokam”, vokālās mūzikas konkurss “Balsis 2024”, tradicionālās dejošanas konkurss “Vedam danci 2024”, tradicionālās muzicēšanas konkurss “Klaberjakte 2024”, tradicionālās dziedāšanas konkurss “Dziesmu dziedu, kāda bija 2024”, “Anekdošu virpulis 2024”.

2023./2024. mācību gadā aizvadīti koncerti un festivāli, kuru repertuārā iekļauti gaidāmo Svētku elementi – VI Latvijas skolu jaunatnes teātru festivāls 2X2 IR PIECI, Akordeona mūzikas koncerta “Skan akordeons” repertuāra apguves koncerti, Pūtēju orķestru lielkoncerta modelēšanas koncerti Gulbenē un Rīgā, Mūsdienu deju koncerta “Kastaņa puslode” modelēšanas koncerts Ogrē, Tautas deju festivāls “Latvju bērni danci veda”, Latvijas bērnu un jauniešu folkloras kopu Nacionālais sarīkojums “Pulkā eimu, pulkā teku 2024”.

 

Aizvadītas trešās RĪGA STEAM ekosistēmas brokastis ar pašvaldības sadarbības partneriem

Foto: RD Flickr.com konta

Rīgas pašvaldības pārstāvji kopā ar sadarbības partneriem RĪGA STEAM ekosistēmas brokastīs atskatījās uz paveikto STEAM izglītības attīstībai 2024. gada 1. pusgadā un diskutēja par jauniem sadarbības projektiem turpmāk.

 

“Rīga ir un būs atvērta inovācijām, kas rodas radošajās nozarēs akadēmiskajā vidē – tehniskajās zinātnēs, inženierzinātnēs, digitālajā vidē un citās, bet stabili pamati tam rodas jau pamatizglītības un vidusskolas līmenī, tādēļ pastāvīgs dialogs un sadarbība starp pašvaldību un izglītības sektoru STEAM ekosistēmas ietvarā ir būtiska. Tie ir pamatu pamati, lai veidotu pilsētu jaudīgu, labklājīgu, modernu,”

norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Rīgas pašvaldība STEAM ekosistēmas virsmērķis ir iedvesmot un attīstīt skolēnos prasmes un zināšanas, kas ir nepieciešamas darba tirgus prasībām nākotnē strauji augošās nozarēs, tostarp inženierzinātnēs, radošajās, digitālajās nozarēs, un dabaszinātnēs, sekmējot skolēnu kā indivīda, Rīgas un valsts izaugsmi kopumā.

Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvji ieskicēja 2024. gada pirmajā pusē paveikto STEAM jomā un iepazīstināja sadarbības partnerus ar nākamajiem plāniem.

Pirmsskolas saņēmušas robotikas komplektus un jau aktīvi ar tiem darbojas. Veiksmīgi sākts sinerģijas pilotprojekts skolās un interešu izglītības iestādēs ar mērķi radīt skolēniem interesi un iespējas padziļināti apgūt STEAM jomas mācību priekšmetus, praktiski darbojoties dažādās STEAM darbnīcās, nostiprinot skolā gūtās zināšanas dinamiskā, aizraujošā un neierastā vidē, kādā no interešu izglītības sadarbības centriem. Ar marta mēnesi pilotprojektā iesaistījās četri Rīgas pašvaldības centri un septiņas skolas. Norisinājušās arī programmēšanas mācības meitenēm “PyGirls 2024”, kurās programmēšanu apguva 105 meitenes. Apzinoties sabiedrības un īpaši jaunās paaudzes savlaicīgu iesaisti klimata izaicinājumu apzināšanā un mērķu sasniegšanā, aizvadīta “Klimata diena skolotājiem”, kurā dalībnieki tika iepazīstināti ar pilsētas klimata mērķiem, projekta ideju “Klimata dienas” nākamajam mācību gadam, piedalījās dažādās izzinošās aktivitātēs un uzklausīja uzņēmumu pieredzi klimata iniciatīvās.

Tāpat 2024. gadā Rīgas pašvaldība plāno organizēt pasākumu skolēniem “Rīga Puzzle day”, kas 2023. gadā tika plaši apmeklēts. Plānotas klimata pārmaiņu dienas Rīgas skolēniem, kuru noslēgumā notiks klimata festivāls. Norisināsies arī Jauno STEM pedagogu skola, kuras mērķis ir sniegt jaunajiem STEM jomas skolotājiem sistemātisku, regulāru un daudzveidīgu atbalstu mācību gada garumā, kā arī virkne citu iniciatīvu, kuras stiprinās STEAM izglītības attīstību Rīgā.

Diskusijas dalībnieki vienprātīgi atzina, ka sadarbība starp organizācijām, sektora uzņēmumiem, akadēmisko sektoru un pašvaldību ir kritiski svarīga STEAM izglītības attīstībai Rīgā. Lai arī izaicinājumi ir lieli un rezultāti nebūs tūlītēji, dalībnieki uzsvēra, ka caur mērķētu un stratēģisku sadarbību, kāda jau norit gada garumā kopš darbojas Rīga STEAM ekosistēma, būs iespējams sasniegt ievērojamus uzlabojumus.

Tikšanās mērķis bija veicināt savstarpējo sadarbību starp organizācijām, pašvaldības institūcijām, uzņēmumiem un akadēmisko sektoru, kuru darbības mērķos ietilpst STEAM iniciatīvu īstenošana un atbalsts, lai veicinātu iesaistīto pušu dalīšanos ar pieredzi, zināšanu apmaiņu un atbalstu STEAM izglītībai Rīgas pašvaldībā.

STEAM ekosistēma ir dažādu organizāciju kopums, kas ar kopīgām sadarbības aktivitātēm veicina zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu, matemātikas un mākslas priekšmetu apguvi Rīgas izglītības iestādēs.

Foto – ŠEIT 

 

Izskatot būvniecības ieceres, Rīgas pašvaldība noteiks būves un apstādījumu kultūrvēsturisko vērtību

Attēls no riga.lv mājaslapas

Rīgas dome pieņēmusi jaunus saistošos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā, izskatot būvniecības ieceres un koku ciršanas iesniegumus, pašvaldība varēs noteikt vēsturisko būvju un apstādījumu kultūrvēsturisko vērtību. Noteikumi atteicas uz vairāk nekā 50 gadus veciem objektiem, kuru aizsardzībai nav piešķirts īpašs statuss, bet to saglabāšana ir būtiska pilsētas kultūrvēsturiskās vērtības uzturēšanai.

Rīgas pašvaldības teritorijā ir virkne kultūrvēsturiski vērtīgu objektu un teritoriju, kuras nav iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un kuru aizsardzībai nav piešķirts īpašs statuss, bet vienlaikus to saglabāšana ir būtiska pilsētas kultūrvēsturiskās vērtības uzturēšanai.

Jaunie saistošie noteikumi “Par kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu vēsturiskām būvēm un vēsturiskiem apstādījumiem” izstrādāti ar mērķi savlaicīgi apzināt un saglabāt šādas kultūrvēsturiski vērtīgas būves un apstādījumus vēl pirms tiek uzsākts būvniecības process un saglabājamās vērtības tiek neatgriezeniski bojātas.

“Līdz 2023. gadam, kad sākta jaunā Rīgas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (TIAN) piemērošana, pašvaldībai nebija juridisku instrumentu, kā pasargāt privātīpašumos esošās vēsturiskās ēkas un apstādījumus, kam nav aizsardzības statuss, no būtiskas pārbūves vai nojaukšanas, tādēļ, diemžēl, daļa vēsturisku objektu laika gaitā ir zaudēta vai tika pakļauta iznīcināšanai. Jaunie saistošie noteikumi dos pašvaldībai tiesības noteikt privātīpašumu kultūrvēsturisko vērtību un pieļaujamo rīcību, radot skaidrus priekšnosacījumus nekustamā īpašuma attīstībai. Tā saglabāsim kultūras mantojumu un pagātnes liecības nākamajām paaudzēm.”

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Noteikumi attiecas uz vairāk nekā 50 gadus vecām būvēm, kuras nav iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas. Savukārt par vēsturiskiem apstādījumiem tiek uzskatīti vismaz 50 gadus seni mežaparki, parki, dārzi, kapsētu apstādījumi, alejas un citi ainavu arhitektūras un dārzu mākslas objekti, kuri neatrodas kultūras pieminekļu teritorijā un kam pietiekami saglabājusies oriģinālā plānojuma, stādījumu un labiekārtojuma struktūra vai ir iespējams un nepieciešams to atjaunot un pilnveidot.

Tas nozīmē, ka, izskatot būvniecības ieceri vai iesniegumu koku ciršanas atļaujas saņemšanai, kas skar vēsturisku būvi, kam nav kultūras mantojuma statuss, kādu atsevišķu tās elementu vai vēsturisku apstādījumu, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments noteiks šī objekta kultūrvēsturisko vērtību un pieļaujamo rīcību.

Vērtēšanu pašvaldība veiks, saņemot īpašnieka iesniegumu, izskatot būvniecības ieceri vai iesniegumu koka ciršanas atļaujas saņemšanai, kā arī nākotnē pašvaldība veiks plānveidīgu vēsturisko objektu novērtēšanu. Lai izvairītos no situācijām, ka pēc objekta kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanas jāpārstrādā plānotā būvniecības iecere, pašvaldība aicina īpašniekus un nekustamo īpašumu attīstītājus objektu kultūrvēsturisko vērtību noteikt pēc iespējas agrākā projekta stadijā.

Nosakot kultūrvēsturiskās vērtības līmeni, pašvaldība izdos administratīvo aktu, kurā būs iekļauts pamatojums, objekta kultūrvēsturiskās vērtības līmenis un to veidojošie elementi, objekta saglabājamās vērtības (ja tādas ir), vispārīgās prasības rīcībai ar objektu, būvniecības ieceres iesniegšanas gadījumā – konkrētas prasības ieceres realizēšanai un būvniecības procesā pieļaujamo rīcību.

Kultūrvēsturiskās vērtības vērtību būvei vai apstādījumiem varēs pārvērtēt pēc pieciem gadiem vai ātrāk, ja būs būtiski mainījušies faktiskie apstākļi.

Plānots, ka nākotnē pašvaldības noteiktie objektu kultūrvēsturiskās vērtības līmeņi tiks publicēti pašvaldības ģeoportālā “GEO RĪGA”, lai ikvienam pirms īpašuma iegādes vai būvniecības plānošanas jau būtu pieejama informācija par objektu kultūrvēsturisko vērtību.

Tiesības vērtēt privātīpašumos esošo vēsturisko būvju un apstādījumu kultūrvēsturisko vērtību objektiem, kas atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, pašvaldība ieguva tikai pēc Rīgas TIAN apstiprināšanas 2021. gada 15. decembrī, kuri vienlaikus uzdeva pašvaldībai izstrādāt jaunus saistošos noteikumus. Pamatojoties uz TIAN noteikto pārejas regulējumu, saistošo noteikumu izstrādes laikā pašvaldība jau sāka vērtēt objektu kultūrvēsturiskā mantojuma vērtības līmeni, taču tagad kārtība noteikta saistošajos noteikumos.

 

Ar jautriem un tradīcijām bagātiem ielīgošanas pasākumiem Rīga gatavojas Jāņiem

Rīga pošas svētkiem un ar plašu ielīgošanas pasākumu programmu aicina rīdziniekus un pilsētas viesus jau no 18. jūnija gatavoties gada īsākajai naktij! Dažādos Rīgas apkaimju parkos, laukumos un kultūrtelpās ikvienu svētku svinētāju sagaidīs īpaša svētku gaisotne ar dziesmām, dančiem, koncertiem, izrādēm un tradīcijām.

Otrdien, 18. jūnijā

Uzvaras parkā, no plkst. 17.30 līdz plkst. 20.00 Rīgas folkloras kopas aicinās uz ielīgošanas pasākumu “Jāņa sēta”. Visus apmeklētājus sagaidīs Jāņa sētas saimnieks – atraktīvais pasākuma vadītājs un folklorists Ēriks Zeps. Pasākumā būs iespēja apgūt Jāņu dziesmas un līgotnes kopā ar folkloras kopu “Laiva” un ugunskura kraušanas dažādību ierādīs folkloras un seno cīņu kopu “Vilkači”. Jāņu rotaļās ikvienu aicinās folkloras kopa “Grodi”, bet par Jāņuzāļu nozīmi stāstīs folkloras kopa “Budēļi”, kuri piedāvās arī pārbaudīt zināšanas Jāņuzāļu atpazīšanā. Savukārt, folkloras kopa “Savieši” mācīs vīt krāšņus vainagus.

Pasākuma teritorijā darbosies arī radošās darbnīcas bērniem, kurās būs iespēja izgatavot rokassprādzi un kaklarotu no koka pērlītēm, ar ko gaidāmajos svētkos varētu rotāties, kā arī no dabas materiāliem izgatavot grāmatzīmi vai krāsainu vāzīti, lai svētku galdu varētu pušķot ar skaistiem ziediem. Skatuves zonā notiks folkloras kopu uzstāšanās un vakara noslēgumā danči kopā ar Rīgas Danču klubu.

Trešdien, 19. jūnijā

No plkst. 19.00 līdz plkst. 21.30 Doma laukumā notiks visu paaudžu deju kolektīvu lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības”. Lielkoncertā “Vidusvasaras dzīvestības” skatītāji varēs sajust gada garākas dienas mistēriju un maģiju, kas apvij Saulstāvju laiku. Koncertu vadīs bērnu tautas deju ansambļa “Dzintariņš” absolvente – aktrise Zane Burnicka. Koncerta mākslinieciskais vadītājs – Deju svētku virsvadītājs Jānis Purviņš.

Aktīva svētku ielīgošana norisināsies arī kultūrtelpās “Stropi”. 19.jūnijā jautra ielīgošana no plkst. 18.00 līdz plkst. 20.00 gaidāma Rīgas centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkas dārzā – tur jautrus Līgo dančus vedīs duo Zemgus un Laura, bet pēcāk uzstāsies radošā apvienība–aktieru ansamblis “Ilga”.

Tikmēr kultūrtelpā “Strops” Pļavnieku Zaļajā birzī 19. jūnijā no plkst. 18.00 līdz plkst. 21.00 apmeklētāji aicināti uz Ielīgošanas vakaru kopā ar dziesminieci Melisu Deboru Kaškuru, folkloras kopu “Kokle” un Katrīnu Dimantu. Ikviens caur dziesmām un tradīcijām, ejot dejās un rotaļās, aicināts atzīmēt vasaras saulgriežu un Līgo svētku tuvošanos. Pasākumu vadīs Artūrs Mednis.

Savukārt 20. jūnijā

No plkst. 17.00 līdz plkst. 20.30 kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā notiks pasākums “Maģiskais Jāņu gaidīšanas laiks.” Šogad ielīgošanas pasākumā par galveno tēmu izvēlēta Jāņu laika maģija, kas nozīmē dažādus rituālus – gan veselības uzturēšanai, gan nākotnes izzināšanai. Ar tautas veselības uzturēšanas zinībām dalīsies pieredzējusi zāļu sieva Līga Reitere, kopā ar folkloristi Baibu Ērgli mācot pīt vainagus un dejot maģisko vainagu deju. Bērniem rotaļas un dejas mācīs “Teikas muzikanti”.

Vakara izskaņā uz kultūras pils “Ziemeļblāzma” parka Lielās brīvdabas skatuves kāps grupa “Ducele”, iešūpojot visus klātesošos svētku noskaņās. Pasākumu vadīs folkloriste Katrīna Feldmane.

20. jūnijā plkst. 19.00 uz ielīgošanas pasākumu “Skroderdienas būs” pie kultūras centra “Imanta” aicināti tuvējo apkaimju iedzīvotāji. Latviskā kultūrtelpa un saulgriežu gaidīšanas laiks nav iedomājami bez leģendārās Rūdolfa Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos”. Luga dzīvojusi līdzi laikmeta lokiem jau vairāk nekā 120 gadus un nav zaudējusi savu vēstījumu. Pasākuma pirmajā daļā apmeklētājus priecēs Pārdaugavas kultūras apvienības tautas deju kolektīvi “Dejotprieks”, “Imanta”, “Imantieši” un “Latve”. Otrajā daļā dejas uzvedums ar tautas deju ansambli “Lielupe”, aktieriem un mūziķiem. Pindacīšas, Bebenes un Tomuļu mātes stāstu palīdzēs izstāstīt ap 150 vairāku paaudžu dejotāji.

Tikmēr 20. jūnijā plkst. 19.00 kultūrtelpā “Strops” Bolderājā, Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā Gaigalas ielā 3 notiks ielīgošana kopā ar postfolkloras grupu “Rikši”. Vakara iesākumā būs iespēja radošajās darbnīcās izgatavot aproci ar latvju rakstu zīmēm vai iegūt hennas tetovējumu ar paša izvēlētu rakstu zīmi. Vakara turpinājumā varēs baudīt enerģētiskās postfolkloras grupas “Rikši” koncertu ar vasaras saulgriežu tematikā balstītu programmu.

Savukārt orķestris “Rīga” 20. jūnijā priecēs Rīgas iedzīvotājus un viesus ar dzīvespriecīgu un pozitīvām emocijām piepildītu mūzikas programmu Vecrīgā. Šogad dažādas populāras un klausītājiem iemīļotas skanēs dārziņā pie Mazās ģildes (plkst. 11.00 un 13.00) un Rātslaukumā – iepretim Rīgas domei (plkst. 12.00).

Jāņu ielīgošana 20. jūnijā notiks arī Ķengaragā, kur plkst. 19.00 kultūrtelpā “Strops”, Latgales priekšpilsētas Mūzikas un mākslas skolas pagalmā, Prūšu ielā 13B, ielīgošanas pasākumā piedalīsies Siguldas novada Lēdurgas kultūras nama folkloras kopa “Putni”.
Lieli un mazi līgotāji kopā ar pasākuma apmeklētājiem varēs doties ielīgošanas svētku rotaļās, dziedāt Jāņu dziesmas, dejot dančus un spēlēt spēles.

Kormūzikas cienītājiem 20. jūnijā no plkst. 19.00 līdz plkst. 20.20 koncertzālē “Ave Sol”, izskanēs vasaras saulgriežu koncerts “Tev paredzēta saule. Vasarīga”. Koncertā piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, mākslinieciskais vadītājs un diriģents Andris Veismanis, diriģents Jurģis Cābulis, Agnese Egliņa (klavieres), Ieva Nīmane (pūšaminstrumenti).
Koncertprogrammā tiks atskaņotas līgotnes un Jāņu nakts mistērijas, kas mūzikā atainos ne tikai latviešu vasaras saulgriežu svinības, bet arī citu Ziemeļeiropas zemju tradīcijas.

Lai ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis varētu godam sagatavoties gada īsākajai – Jāņu naktij – arī šogad Rīgā, Doma laukumā, 21. jūnijā noritēs tradicionālais Zāļu tirgus.

Jau no plkst. 9.00 rītā, Zāļu tirgū, kā ierasts, acis priecēs skaistākās jāņuzāles, Jāņu vainagi un ziedu vītnes, būs iespēja iegādāties latviešu tradicionālās un mūsdienu lietišķās mākslas priekšmetus, zemnieku vasaras ražas veltes – gaļu, sieru, zivis, maizi, medu un vēl daudz ko citu. Tāpat Zāļu tirgū varēs atrast arī dabīgo kosmētiku, apģērbu, pirtslietas, rotaslietas un citus amatnieku darinājumus. Visas dienas garumā tirgotājus un pircējus priecēs lustīga līgošana dziesmu un deju pavadībā.

Savukārt 21 .jūnijā plkst. 18.00 kultūras centra “Mazā ģilde” dārzā notiks ielīgošanas pasākums “Es noviju vainadziņu”. Pasākuma norises laikā apmeklētāji kopā ar “Mazās ģildes” amatiermākslas kolektīviem – sieviešu kori “Ausma”, jaukto kori “Mūza”, vīru kori “Frachori” un koklētāju ansambli “Kokļu klubs” varēs klausīties un dziedāt līdzi Līgo dziesmas, kā arī uzzināt par saulgriežu tradīcijām un rituāliem. Ielīgošanas pasākumu vadīs Salvis Sprūžs.

Tikmēr plkst. 20.00 visi būs laipni aicināti apmeklēt etno disko nakti “Saulgriezis” autostāvlaukumā pie Mazās Jaunielas 5. Pasākumā pieci profesionāli diskžokeji spēlēs etno un tautas mūzikas ritmus, vakara gaitā vainagu vīšanas darbnīcā varēs apgūt gan tradicionālu, gan netradicionālu Jāņu zāļu vainagu vīšanas prasmi.

Kultūrtelpa “Strops” Ziepniekkalnā, Ēbelmuižas parkā, 21. jūnijā no plkst. 19.00 līdz plkst. 21.00 aicinās uz ielīgošanu kopā ar grupu “Jōra”. Vakara iesākumā būs iespēja rotāties un uzpīt sev oriģinālu svētku vainagu, tā turpinājumā – baudīt pasaules mūzikas grupas “Jōra” koncertu “Dancoj’ visu Jāņu nakti” ar folklorā un vasaras saulgriežu tematikā balstītu programmu.

Bet jau nākamajā dienā – 22. jūnijā plkst. 11.00 kultūrtelpā “Strops”, Ēbelmuižas parkā notiks ielīgošanas pasākums ģimenēm ar bērniem. Pasākums ļaus interaktīvā veidā iepazīt tautas paražas un tradīcijas, izzināt latvju rakstu zīmes, kā arī baudīt svētku noskaņu, klausoties latviešu tradicionālo mūziku. Radošajās darbnīcās būs iespēja izgatavot aproci ar latvju rakstu zīmēm vai piedalīties akmeņu apgleznošanā. Savukārt, dejas un rotaļas varēs mācīties un baudīt “Rīgas Danču kluba” vadībā ar speciāli vasaras saulgriežu tematikai atlasītu programmu.

🟩 Plašāku informāciju par visiem ielīgošanas un Jāņu pasākumiem un to norises programmu meklējiet mājaslapā vasara.riga.lv, kā arī sekojiet līdzi Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga”  un “Rīgā notiek”

 

Notiks izglītojošas aktivitātes, sporta nodarbības un atbalsta grupa Ukrainas iedzīvotājiem

Biedrība “Lab Futura” uzsāk projekta “Mana Rīga” īstenošanu. Projektā līdz gada beigām norisināsies izglītojoši-radošas aktivitātes un atbalsta grupas nodarbības Ukrainas iedzīvotājiem, kā arī sporta aktivitātes Ukrainas iedzīvotāju bērniem.

Tiks organizētas divas psiholoģiskā atbalsta grupas, kuras vadīs ukraiņu valodā runājošs, darbam atbilstošu kvalifikāciju ieguvis psihologs. Grupu terapija mazinās psiholoģisko spriedzi, kas saistīta ar smago situāciju Ukrainā un pārcelšanos uz Latviju, un sniegs atbalstu integrācijas procesa veiksmīgai norisei. Pirmais cikls sāksies šī gada 27. jūnijā un noslēgsies 5. augustā (kopā 12 nodarbības). Nodarbības notiks pirmdienu un ceturtdienu vakaros plkst. 18:00-20:00 Rīgas centrā. Nodarbībās tiks piedāvāta kafija, tēja un uzkodas.

✅ Vairāk informācija un pieteikšanās anketa – ŠEIT

Sešas izglītojoši-radošas aktivitātes sniegs iespēju iepazīt Latvijas mākslu, kultūru, tradīcijas un dabu, vienlaicīgi veicinot starpkultūru dialogu un mijiedarbību ar vietējo sabiedrību. Visu vasaru norisināsies arī sporta nodarbības Latvijā dzīvojošiem ukraiņu bērniem un jauniešiem. Nodarbības notiks Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem šī gada 26. jūnijā, 3., 10., 17., 24. un 31. jūlijā un 7. un 14. augustā plkst. 15:00-17:00.

Projektu “Mana Rīga”, Nr. RAIC-24-109-li, īsteno biedrība “Lab Futura”. Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.

Informācija: Gunita Ģēģere, officelabfutura@gmail.com, 26367166.

Norisināsies Rīgas domes un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde

Memoranda padomes mērķis ir aizstāvēt sabiedrības intereses nozīmīgu aktualitāšu un nākotnes plānu izstrādē un ieviešanā Pašvaldībā, veicināt efektīvu sabiedrības līdzdalību Pašvaldībā un līdzdarboties lēmumu izstrādē un īstenošanā, kuri attiecas uz visu nevalstisko organizāciju sektora darbību.

Otrdien, 18. jūnijā laikā no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00, Rātsnama Portretu zālē norisināsies Rīgas domes un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde.

Sēdes darba kārtība:

  • Informācija par nevalstisko organizāciju pārstāvju sastāva izmaiņām padomē. Ziņotājs: Ilona Stalidzāne, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja;
  • Balsojums par Memoranda padomes vadītāja vietnieku;
  • Balsojums par Memoranda padomes pārstāvju deleģēšanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Stratēģijas ieviešanas padomē un Rīgas domes Stratēģisko projektu uzraudzības komisijā;
  • Ziņojums par publiskās apspriešanas ierosināšanas darba grupas rezultātiem. Ziņotājs: Natālija Bulgakova, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Juridiskās pārvaldes vadītāja;
  • Prezentācija “Līdzdalības budžeta projektu konkursa kārtības no 2025. gada piedāvājums”. Ziņotājs: Gatis Štolcers, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Apkaimju attīstības nodaļas vadītājs;
  • Diskusija par nākamajās Memoranda Padomes sēdēs darba kārtībā iekļaujamajiem jautājumiem.

Sēdes tiešraidi var vērot – ŠEIT

 

Rīgā šosezon darbojas jau 25 dzeramā ūdens uzpildes vietas

Tuvojoties karstākajiem vasaras mēnešiem, Rīgā darbojas jau 25 brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietas jeb tā dēvētie brīvkrāni. Šajās uzpildes vietās tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.

“Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana galvaspilsētā ir viena no mūsu prioritātēm. Turpināsim iesākto darbu un paplašināsim kvalitatīva dzeramā ūdens pieejamību publiskajā vidē, lai rīdziniekiem un pilsētas viesiem veidotos paradums droši izmantot Rīgas krāna ūdeni, kas ir tīrs, drošs un arī garšīgs un veselīgs, jo satur daudz vērtīgu minerālvielu. Šajā gadā iecerēts izbūvēt vēl vismaz desmit jaunus brīvkrānus dažādās Rīgas apkaimēs, tostarp arī Uzvaras parkā, nodrošinot iespēju padzerties skeiteriem, skrituļotājiem un citiem aktīva un sportiska dzīvesveida piekritējiem,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Savu darbību arī ziemā nepārtrauc tikai četri no SIA “Rīgas ūdens” pārziņā esošajiem brīvkrāniem (Jūrmalas gatvē 133, pie Voleru ielas 65, pie Mazās Vējzaķsalas 17 un Kundziņsalas 9. šķērslīnijā 6), bet pārējo darbība tiek atjaunota vasaras sezonā.

2022. gadā Rīgā tika izbūvēti sekojoši brīvkrāni:

• Vērmanes dārzā pie bērnu rotaļu laukuma;
• Pie bērnu sporta laukuma (Krišjāņa Barona iela 116a);
• Ziedoņdārzā (Aleksandra Čaka ielā 100);
• Āgenskalna tirgus priekšlaukumā (Nometņu iela 64);
• Esplanādē aiz Latvijas Mākslas muzeja ēkas;
• Mežaparkā pie ieejas zoodārzā (Ostas prospekts 11);
• Dzegužkalna parkā (Dzegužu iela 11).

2023. gadā tiem pievienojās:

• Brasas skvērā pie bērnu laukuma (Invalīdu iela 6);
• Grīziņkalna parkā (iepretim Pērnavas ielai 52);
• Ēbelmuižas parkā;
• Ziemeļblāzmas parkā;
• pie Vecāķu pludmales (Pludmales ielas un Kāpu prospekta krustojums);
• pie Birutas Baumanes takas Lēpju ielā Daugavgrīvā;
• bērnu rotaļu laukumā Pļavniekos (Andreja Saharova iela 30);
• Imantas vidusskolas sporta laukumā (Zentenes iela 19a);
• Ķengaraga promenādē (iepretim Maskavas ielai 262);
• Zemitāna laukumā;
• Dailes teātra skvērā.

Paralēli tam “Rīgas ūdens” pērn rada iespēju atjaunot vēsturiskā Ūdensavota namiņa iepretim Raiņa bulvārim 3 darbību, tāpat darbojas arī “Rīgas namu” apsaimniekošanā esošais brīvkrāns Rātslaukumā – Rolanda statuja. Savukārt šogad “Rīgas ūdens” pārziņā nonācis arī brīvkrāns Lastādijas ielā 2 (pie Spīķeru koncertzāles Ģenerāļa Radziņa krastmalas pusē).

2024. gadā plānots izbūvēt 11 jaunus brīvkrānus:

• Viesturdārzā;
• Operas parkā;
• Biķernieku meža apkārtnē;
• Centrāltirgū;
• Anniņmuižas parkā;
• Uzvaras parkā (pie koka terases);
• Uzvaras parkā (pie ainaviskā skeita laukuma);
• Nordeķu parkā;
• Latgales parkā;
• pie Buļlupes promenādē;
• Māras dīķa apkaimē.

Brīvkrānu ierīkošanas vietas izvēlētas, Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam apkopojot Apkaimju iedzīvotāju centra aptaujas datus. Precīzākas jauno brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu adreses būs zināmas pēc to pieslēgumu projektu izstrādāšanas. Jauno brīvkrānu darbība varētu tikt sākta vasaras otrajā pusē.

Aktuālākajai situācijai var sekot brīvkrānu kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapā – ŠEIT 

 

Rīgā pastiprinās koku aizsardzību

foto no www.botanika.lu.lv

Rīgas dome trešdien, 12. jūnijā, pieņēma jaunus saistošos noteikumus par ārpus meža augošu koku aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu galvaspilsētā. Lai pasargātu kokus, noteikumi detalizē jēdzienu “koka bojāšana”, nosaka precīzas koka sakņu aizsardzības zonas, kā arī tie paredz stingrākas prasības būvniecības procesā, aizliedzot koka sakņu tuvumā veikt rakšanas darbus ar traktortehniku un mehānismiem.

“Ikviens koks, vai tas ir liels vai mazs, veido pilsētvidi, tās ainavu, bioloģisko daudzveidību un iedzīvotāju labbūtību. Tādēļ, izstrādājot jaunos noteikumus, pašvaldības mērķis bija piešķirt kokiem lielāku sabiedrisko vērtību un mudināt uzņēmējus un inženierkomunikāciju turētājus izmantot dabai draudzīgas darba metodes. Sadarbībā ar nozares ekspertiem, esam izstrādājuši jaunu regulējumu, kā aizsargāt, uzturēt kokus un palielināt zaļo teritoriju īpatsvaru nākotnē.”

skaidro Rīgas domes pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Definētas darbības, kuras tiek uzskatītas par koka bojāšanu

Lai izvairītos no interpretācijas iespējām, noteikumi detalizē Meža likumā noteikto jēdzienu “koka bojāšana”, nosakot, kādas darbības noteiktā attālumā no koka tiek uzskatītas par koka bojāšanu un nav pieļaujamas. Par koka bojāšanu tiek uzskatīta zaru laušana pie stumbra, vainagu kopšana neatbilstoši noteikumu prasībām, mizas plēšana, urbumu veikšana stumbrā, sakņu traumēšana, mehāniska vai ķīmiska bojāšana vai citāda veida koka ietekmēšana, kas var izmainīt mikroklimatu koka dobumos, pasliktināt koka stabilitāti un/vai dzīvotspēju. Par koka bojāšanu noteiktās koku sakņu aizsardzības zonās tiek uzskatīta grunts līmeņa paaugstināšana vai norakšana, un rakšanas darbi, izmantojot traktortehniku vai mehānismus.

Tāpat par koka bojāšanu tiek uzskatīta arī koka pārstādīšana vai pārstādīta koka nepienācīga uzturēšana, ja piecu gadu laikā samazinās tā augtspēja. Kā arī koka bojāšana ir koka vainaga lapotnes samazināšana vairāk par 20% trīs gadu periodā, izņemot, ja darbs jāveic koka bīstamības novēršanai, ko apliecina koku kopšanas tehniķa atzinums, vai tiek veikta mākslīga vainaga formas veidošana, uzturēšana un zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir noslēgts līgums ar kokkopi (arboristu) par nākamo vainaga uzturēšanas reizi.

Koka sakņu aizsardzības zonas lielumu nosaka koka stumbra diametrs

Jaunie noteikumi paredz stingrākas koku sakņu aizsardzības prasības būvniecības procesa laikā un tās, galvenokārt, ir atkarīgas no tā, cik tālu darbu veikšanas vieta atrodas no koka stumbra. Apkārt koka stumbram ir noteiktas trīs sakņu aizsardzības zonas, kuru platums ir tieši atkarīgs no koka diametra, līdz ar to samērīgs katrai individuālai situācijai – maza izmēra kokiem ierobežojumi būs mazākā teritorijā, savukārt lieliem kokiem prasības jāpiemēro lielākā attālumā no stumbra, tādejādi saglabājot nozīmīgu sakņu daļu.

Koka stumbra apkārtmēru mēra 1,3 metru augstumā no sakņu kakla. Vistuvāk koka stumbram ir kritiskā sakņu aizsardzības zona. Tā ir teritorija, kas noteikta ap koku piecu stumbru rādiusā. Aiz tās ir minimālā sakņu aizsardzības zona – teritorija piecu stumbru rādiusā ap kritisko sakņu aizsardzības zonu. Bet vistālāk no koka stumbra atrodas optimālā sakņu aizsardzības zona – teritorija 10 stumbru rādiusā ap minimālo sakņu aizsardzības zonu, kur ierobežojumu ir vismazāk.

Kritiskajā sakņu aizsardzības zonā aizliegts veikt rakšanas darbus ar traktortehniku un mehānismiem

Katrā no koku sakņu aizsardzības zonām ir noteikti konkrēti ierobežojumi. Kritiskajā sakņu aizsardzības zonā aizliegts:

  • apkraut koku un tā sakņu sistēmu;
  • veikt inženiertīklu izbūvi ar traktortehniku un mehānismiem. Rakšanas darbiem šajā zonā jāizmanto sakņu sistēmai saudzīgas metodes – beztranšeju (caurdures) metode, bet, ja tas tehniski nav iespējams, tad darbs jāveic ar gaisa lāpstu, vakuuma ekskavatoru, ar rokām vai citu metodi bez mehānismu piemērošanas;
  • veikt rakšanas darbus, ja paredzēta esošās grunts norakšana vairāk nekā 10 cm dziļumā (izņemot, ja tiek veikta grunts nomaiņa augsnes ielabošanai vai koka sakņu izpēte);
  • paaugstināt esošo grunts līmeni, veicot uzbēršanu vairāk nekā 10 centimetru augstumā.

Minimālajā sakņu aizsardzības zonā aizliegts veikt rakšanas darbus ar traktortehniku.

Optimālajā sakņu aizsardzības zonā nevar pārvietoties vai tikt novietoti mehāniskie transportlīdzekļi, ja vien tas nav saistīts ar koka apsaimniekošanu vai speciālo dienestu darbu.

Ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad koku kopšanas tehniķis ir secinājis, ka konkrētajā vietā nav saknes vai apstiprinājis risinājumus, kas pasargā koku; kad tiek veikti inženiertīklu avārijas remontdarbi vai avārijas seku novēršanas darbi; vai tiek veikta ielu seguma atjaunošana sarkano līniju robežās, nepārsniedzot 30 cm dziļumu un apjomu.

Lai pašvaldības speciālisti varētu preventīvi ierasties darbu veikšanas vietā, kas notiek koka sakņu kritiskajā un minimālajā sakņu aizsardzības zonā, un pārliecināties par to izpildi atbilstoši prasībām, noteikumos iekļauts pienākums vismaz 24 stundas pirms darbu uzsākšanas informēt pašvaldību.

Noteikts pienākums zemes īpašniekiem kopt koku vainagus, kas projicējas uz blakus zemesgabaliem vai ēkām

Pašvaldību likums nosaka, ka pašvaldības autonomā funkcija ir noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību. Tādēļ, lai nodrošinātu gan iedzīvotāju, gan īpašumu drošību, noteikumos definēti vainaga kopšanas veidi un noteikts pienākums zemes īpašniekiem veikt to koku kopšanu, kuru vainagi projicējas uz blakus zemesgabaliem vai ēkām. Tas ļaus izvairīties no situācijām, kad nekopto koku zari liecas pāri konkrētā īpašuma robežām, skar citus īpašumus, lūst un apdraud cilvēkus.

Izstrādājot saistošos noteikumus, pašvaldība vērtējusi darbības, kad nepieciešama kokkopja (arborista) piesaiste un kad – koku kopšanas tehniķa piesaiste, ņemot vērā abu profesiju standartos noteikto, proti, kokkopis (arborists) veic praktisku koku kopšanas darbu, savukārt koku kopšanas tehniķis papildus spēj veikt koku vērtēšanu un analīzi, risinājumu izstrādi koku aizsardzībai. Tādēļ jaunie noteikumi konkrēti nosaka, kurām darbībām jāpiesaista kokkopis (arborists) un kurām koku kopšanas tehniķis. Taču, ņemot vērā koku kopšanas tehniķu nelielo skaitu Latvijā, kamēr notiek šīs profesijas apgūšana, pašvaldība pieļauj, ka koku kopšanas tehniķa atzinumu var aizstāt ar tāda kokkopja (arborista) sagatavotu atzinumu, kurš ieguvis Eiropas Arboristu padomes izdotu sertifikātu vai Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrības izdotu koku vērtētāja sertifikātu.

Noteikumos veikti arī citi precizējumi un papildinājumi. Ar izmaiņām interesenti var iepazīties pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv. Saistošie noteikumi izstrādāti sadarbībā ar Latvijas Kokkopju – Arboristu biedrību, kā arī ņemti vērā iedzīvotāju un organizāciju priekšlikumi.

 

Rīgas pašvaldība uzlabos vides pieejamību sociālo pakalpojumu ēkās

Līdz nākamā gada beigām Rīgas pašvaldība uzlabos vides pieejamību astoņpadsmit sociālo pakalpojumu ēkās.

 

🟩 Rīgas pašvaldība noslēgusi būvdarbu līgumu ar SIA “Laguta” par vides pieejamības nodrošināšanas pasākumu īstenošanu sociālo pakalpojumu ēkās:

  • Balvu ielā 11
  • Ludzas ielā 43
  • Latgales ielā 208
  • Kolkasraga ielā 18
  • Eiženijas ielā 1E
  • Vidrižu ielā 1A
  • Ezera ielā 21 – 32
  • Avotu ielā 31 k-1
  • Avotu ielā 31 k-2
  • Ūnijas ielā 49
  • Imantas 8.līnijā 1 k-3 – 1A
  • Mazjumpravas ielā 8
  • Burtnieku ielā 37

🟩 SIA “Baltic Construction Company” (BCC) uzlabos vides pieejamību:

  • Biešu ielā 6
  • Sudrabu Edžus ielā 11
  • Apes ielā 8
  • Imantas 7.līnijā 4.

🟩 Pilnsabiedrība “AKN” veiks būvdarbus:

  • Latgales ielā 180B.

Vides pieejamības pasākumu būvuzraudzību veiks SIA “IJ Vide”.

Projekta kopējās izmaksas ir 3 186 128 eiro, t.sk. Atveseļošanas fonda finansējums ir 2 633 164 eiro un Rīgas pašvaldības finansējums – 552 964 eiro. Projektu plānots pabeigt 2025. gada 31. decembrī.

Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma projektu “Vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi Rīgas pašvaldības 18 sociālo pakalpojumu ēkās” administrē Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

 

Uzņēmējiem Rīgā pieejams jauns parkletu tipveida risinājums

Pagājušajā gadā, Rīgas dome, lai atbalstītu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus un veicinātu publiskās ārtelpas labiekārtošanu, apstiprināja jaunu līdzfinansējuma programmu jaunu parkletu izveidei. Atbalsts uzņēmējiem pieejams arī šogad, līdzšinējo trīs parkletu tipveida risinājumu vietā piedāvājot arī ceturto risinājumu.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kuri vēlas veidot jaunus parkletus, var pieteikties līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50 % no parkleta uzstādīšanas kopējām izmaksām. Līdz šim uzņēmējiem bija jāizvēlas viens no trim pašvaldības piedāvātajiem parkletu tipveida risinājumiem, taču šogad līdzfinansēšanai tiek piedāvāts arī ceturtais risinājums ar jumta konstrukciju. Ar visiem parkletu tipveida risinājumiem var iepazīties riga.lv.

Līdzfinansējums ir paredzēts parkleta izgatavošanai, transportēšanai un uzstādīšanai. Līdzfinansējumu nepiešķir atsevišķi stāvošu labiekārtojuma elementu, piemēram, mēbeļu, sildītāju u. c. elementu izvietošanai, apzaļumošanai, parkleta uzturēšanai un demontāžai.

Lai saņemtu līdzfinansējumu:

• jāsaņem ielu tirdzniecības atļauja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai;
• jāuzbūvē parklets atbilstoši vienam no trim līdzfinansēšanai paredzētajiem tipveida risinājumiem;
• jāpaziņo Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centram par parkleta ierīkošanas pabeigšanu un jāiesniedz attiecināmo izmaksu tāme;
• jānoslēdz līgums ar pašvaldību par līdzfinansējuma saņemšanu.
• uzņēmējiem jāņem vērā, ka parkleta izbūvē nedrīkst būt atkāpes no tipveida risinājuma un parklets jāizvieto uz laiku, kas ir ne īsāks par trīs gadiem. Pašvaldības līdzfinansējums nedrīkst pārsniegt de minimis iespējamo atbalsta limitu.

✅ Lai pieteiktos atbalstam uzņēmējiem, līdz kārtējā gada 30. septembrim jāiesniedz pieteikums AIC, pievienojot tam parkleta izgatavošanas, transportēšanas un uzstādīšanas izmaksu tāmi un maksājuma dokumentus.

Parkleti ir nelielas publiskas zaļās zonas, kas parasti tiek iekārtotas autostāvvietās ielu malās un tiek dēvētas par zaļajām ielas oāzēm. Atsevišķu stāvvietu aizstāšana ar ietves paplašinājumiem ir plaši izplatīts veids, kā sabalansēt gājējiem un automašīnām paredzēto ielas telpu. Parklets ir parocīgs arī uzņēmējiem – izvēloties pašvaldības piedāvātos tipveida risinājumus, tas ir ātri un vienkārši izveidojams. Tipveida risinājuma izvietošanai dokumenti jāiesniedz tikai Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC).