Š.g. 2. novembrī norisinājās neparasts Rīgas apkaimes pārstāvošo aktīvo iedzīvotāju koprades pasākums – “Rīgas apkaimes: Kas labs “kaimiņu dārzā”?”, lai ļautu dalībniekiem aktīvi līdzdarboties un sniegt ieguldījumu savas apkaimes attīstības plānošanā, vienlaikus tuvāk iepazīstot arī citus sabiedriski aktīvus kopienu pārstāvjus.

Pasākuma mērķis bija sniegt iespēju Rīgas iedzīvotājiem satikties ar savas un citu apkaimju pārstāvjiem, lai rastu kopīgas idejas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai un apkaimju biedrību kapacitātes stiprināšanai.

Pasākuma laikā dalībnieki vērsa uzmanību uz līdzšinējo biedrību sadarbības perspektīvu vienas un blakus esošo apkaimju starpā, kā arī vērtēja izaicinājumus, kas ietekmējuši līdzšinējās sadarbības iespējamību un efektivitāti.

Kā galvenie izaicinājumi vairāku biedrību sadarbībai vienas apkaimes ietvaros minēti savstarpējās komunikācijas, kopīgu mērķu un vienota attīstības virziena trūkums. Līdzīgi izaicinājumi iezīmējas arī biedrību savstarpējā sadarbībā ar blakus esošo apkaimju biedrībām. Lai šos izaicinājumus mazinātu, dalībnieki secināja, ka nepieciešams attīstīt kopīgu koordinācijas tīklu, veidot uzticēšanās un komunikācijas platformas, kā arī skaidri definēt ieguvumus no kopīgām iniciatīvām. Tāpat ir būtiski attīstīt prasmes sadarboties, nevis konkurēt, kā arī veidot struktūras un pasākumus, kas veicinātu biežāku komunikāciju, kopīgu mērķu formulēšanu un uzticības veidošanu starp biedrībām.

Diskusiju laikā dalībnieki vairākās grupās strādāja pie idejām, kas palīdzētu biedrībām sadarboties, lai uzlabotu dzīves kvalitāti iedzīvotājiem savā apkaimē. Idejas ietvēra gan kopsapulču organizēšanu ar uzņēmējiem un apkaimes iedzīvotājiem, gan kopīgas aktivitātes, pieredzes apmaiņas, talkas un citas aktivitātes.

Pasākuma aktivitātes pamatā tiek pielietota Britu padomes un pilsētplānošanas jomā starptautiski atzītu ekspertu izstrādāta interaktīva metode “Nākotnes pilsētas spēle”, kas ietver darbu jauktās komandās, situācijas izpēti, ideju radīšanu, testēšanu un pilnveidošanu, lai veicinātu jaunus risinājumus, radošu domāšanu un rīcību, kas uzlabotu dzīves kvalitāti apkaimes iedzīvotājiem.

Šāda veida spēles jau ir sekmīgi izspēlētas dažādās pasaules valstīs, neskaitāmās pilsētās Eiropā un Austrumāzijā, savukārt Latvijā metode tiek pielietota kā mūsdienīgs sabiedriskās apspriešanas instruments uz rezultātu vērsta dialoga veidošanai starp pašvaldību un iedzīvotājiem. Pašvaldības motivācija rīkot šāda formāta pasākumu ir saņemt kopienas skatījumu uz apkaimju iedzīvotāju aktivizēšanu un iesaisti teritoriju sociālās, ekonomiskās, kultūras un vides pieejamības attīstības veicināšanā un ar to saistītām vajadzībām.

Latvijas Reto slimību alianse no 4. līdz 14.novembrim Rīgas skolās īstenos interaktīvas nodarbības par iekļaujošu sabiedrību un retām slimībām, kas paredzētas skolēniem vecumā no 7 līdz 10 gadiem. Nodarbību mērķis ir veicināt skolēnu un pedagogu izpratni par cilvēkiem ar retām slimībām un funkcionāliem traucējumiem, vairot iecietību un zināšanas par dažādību.

Nodarbību vadītāji demonstrēs tehniskos palīglīdzekļus un palīgierīces, ko ikdienā lieto cilvēki ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Skolēniem būs iespēja tos izmēģināt spēļu veidā un uzzināt vairāk par cilvēku ar retām slimībām ikdienas dzīvi. Nodarbības vadīs Latvijas Reto slimību alianses speciālisti sadarbībā ar Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Paliatīvo dienestu, SIA “UniHaus” Tehniskās ortopēdijas centru, Latvijas Fizioterapeitu asociāciju un Latvijas Ergoterapeitu Asociāciju.

“Iegūstot praktisku pieredzi un iepazīstoties ar dažādiem funkcionēšanas ierobežojumiem, tehniskām un medicīniskām palīgierīcēm, mazināsies skolēnu un pedagogu neziņa par cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Praktiskai pieredzei ir ļoti liela nozīme, īpaši, lai izprastu nezināmo. Izmantojot skolēnu zinātkāri, atvērtību iepazīt jaunas lietas un pašiem visu izmēģināt, piedāvāsim iespēju šo pieredzi iegūt,”

apmācību ieceri skaidro Latvijas Reto slimību alianses valdes locekle un projekta vadītāja Sanita Siņica.

Rīgas un citu pašvaldību skolas ir aicinātas iepazīties un izmanot jaunradīto bezmaksas materiālu 1. – 3. klašu skolēniem “Iepazīsti iecietību un dažādību!”. Reto slimību alianse laidusi klajā skolēnu darba lapas ar informāciju un intriģējošiem uzdevumiem par retām slimībām un iekļaujošu sabiedrību, kā arī metodisko materiālu skolotājiem par šo tēmu. Materiāls bez maksas pieejams Reto slimību alianses un “TEOdara darba lapas” mājas lapā.

2024. gada 5. novembrī plkst. 14.30 un 13. novembrī plkst. 15.30 ikvienam pedagogam ir iespēja piedalīties informatīvā tiešsaistes lekcijā par jaunizdoto materiālu un gūt papildu informāciju un iedvesmu darbam par šo tēmu. Uz tiešsaistes lekciju īpaši aicināti pieteikties sociālo zinību pedagogi un sākumskolas klašu audzinātāji.

 📌Pieteikšanās tiešsaistes nodarbībai – ŠEIT

Aktivitātes tiek veidotas Reto slimību alianses projekta “Izglītošana daudzveidībā: ceļš uz iecietību” ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros 2024. gadā.

 

Tuvojoties 5. decembrim, kad visā pasaulē atzīmē Starptautisko brīvprātīgo dienu, Rīgas pašvaldība aicina pieteikt godināšanai brīvprātīgā darba veicējus, kuri šajā gadā devuši ievērojamu ieguldījumu sabiedrības labā.

Rīgas brīvprātīgo godināšanas pasākums šogad notiks 5. decembrī VEF Kultūras pils Kamerzālē.

Pasākuma mērķis ir pateikties tiem rīdziniekiem, kas savu laiku ziedo brīvprātīgajam darbam, kā arī popularizēt brīvprātīgā darba kustību pilsētā.

Godināšanai var izvirzīt brīvprātīgā darba veicējus, kas brīvprātīgo darbu veic Rīgas teritorijā. Brīvprātīgā darba veicējam jābūt vismaz 13 gadus vecam. Pieteikumu brīvprātīgā darba veicēja nominēšanai var iesniegt biedrības un nodibinājumi, valsts un pašvaldību iestādes un sociālie uzņēmumi.

📌 Pieteikuma anketa.

Pieteikumi, parakstīti ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu,  jāiesniedz līdz 11. novembrim, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi integracija@riga.lv vai Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra oficiālo e-adresi.

Pērn Rīgas domes pateicības rakstus saņēma 65 brīvprātīgie un septiņas nevalstiskās organizācijas. Godinātie rīdzinieki iesaistījušies brīvprātīgajā darbā, atbalstot Ukrainu, līdzdarbojoties Rīgas apkaimju labiekārtošanā, strādājot ar bērniem un jauniešiem, organizējot kultūras pasākumus, veicot brīvprātīgo darbu sociālās aprūpes centros, patversmēs, ieslodzījuma vietās, atbalstot cilvēkus ar invaliditāti un paliatīvās aprūpes pacientus, strādājot Rīgas sociālā dienesta dienas centros un kopienas centrā. Visvairāk brīvprātīgo godināšanai bija pieteikti sociālā atbalsta jomā.

Rīgas pašvaldība brīvprātīgo godināšanas pasākumu organizē jau vienpadsmito reizi.

Pielikumā:

 

Rīgas skolu 11. un 12. klašu skolēni jau šonedēļ, 7. novembrī, piedalīsies loģikas spēlē “Riga Puzzle Day”, kuras laikā 274 skolēni komandās līdz 3 dalībniekiem risinās desmit no prestižās Hārvarda Universitātes aizgūtus loģikas uzdevumus.

“Riga Puzzle Day” spēles mērķis ir piesaistīt jauniešus problēmu risināšanai, stiprināt skolēnu sadarbības spējas komandās, kā arī veicināt radošu domāšanu. Šie loģikas uzdevumi apvieno vairākas prasmes un ir kā pamats STEM jomas prasmju turpmākai attīstībai.

“Mūsdienās ir ārkārtīgi svarīgi skolēnos attīstīt interesi un izpratni par eksaktajām zinātnēm. “Riga Puzzle Day” sniedz vidusskolēniem pasaules līmeņa iespēju uzlabot savas prasmes sarežģītu loģikas uzdevumu risināšanā sadarbībā ar citiem jauniešiem. Īpaši nozīmīgi, ka varam izmantot pasaulē labāko praksi, ko šajā gadījumā piedāvā Hārvarda Universitāte, un jaunieši var attīstīt loģisko un analītisko domāšanu, caur uzdevumiem un pasākumu, kas ir atzīts pašu jauniešu vidū. Komandas darbs, sadarbības prasmes un spēja radoši pievērsties problēmām ir tās īpašības, ko mēs vēlamies veicināt mūsu skolēnos, un šādas iniciatīvas palīdz attīstīt dzīves prasmes, kas noder ik dienu,”

uzsver Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

“Riga Business School spēcīgais PreUniversity programmas bloks rada jauniešiem jaunas un vērtīgas pieredzes, īpaši biznesa un tehnoloģiju jomā. Viena no šādām iniciatīvām ir “Riga Puzzle Day” – loģikas spēle, kas palīdz vidusskolēniem ne tikai attīstīt loģikas prasmes un radošo domāšanu, bet arī veicina savstarpēju sadarbību un kopienas gara stiprināšanu,” atzīst Riga Business School direktora pienākumu izpildītāja Inese Muzikante.

Hārvarda Universitātē aizgūtā “Puzzle Day” spēles ideja ir iemantojusi atpazīstamību Latvijas vidusskolu vidū, tajā skaitā Rīgā, Ogrē, Siguldā un Cēsīs. Šoruden arī citas pašvaldības ir uzņēmušās iniciatīvu organizēt šo spēli savas pašvaldības vidusskolēniem.

Risinot kvalitatīvu mācību materiālu trūkumu tādās strauji mainīgās nozarēs kā IT, Riga Business School kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienība 2022. gadā aizsāka Hārvarda Universitātē radītā un pasaulē atzītā datorzinātņu kursa CS50 satura ieviešanu Latvijas vidusskolās, tulkojot mācību materiālus un apmācot līdz šim 45 programmēšanas skolotāju. “Puzzle Day” tradicionāli tiek rīkots CS50 ietvaros, aicinot piedalīties ne tikai kursa dalībniekus, bet arī viņu draugus.

Pasākums būs vērtīgs arī pašiem skolotājiem, jo klātienē, paralēli skolēnu uzdevumu risināšanai, skolotājiem būs iespēja piedalīties informatīvās sesijās profesionālo un personīgo prasmju attīstībai.

Piedalīties loģikas spēlē aicināti Rīgas 11. un 12. klašu skolēni. Informācija par pieteikšanos loģikas spēlei ir izsūtīta 63 Rīgas pašvaldības padotībā esošajām vispārizglītojošām vidējās izglītības iestādēm. Kopā šo skolu 11. un 12. klasēs mācās gandrīz 5493 jauniešu. Skolēniem, kuri vēlas piedalīties, jāpiesakās pie sava klases audzinātāja vai skolas vadības.

Vairāk informācijas par “Riga Puzzle Day”ŠEIT.

Pasākums notiks “Fantadromā”, Gustava Zemgala Gatvē 76, Rīgā.

“Riga Puzzle Day” organizē Rīgas pašvaldība un Riga Business School kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienība sadarbībā ar “Luminor” banku. Pasākumu atbalstīs arī “Ozoco”, “MyFitness”, “Brain Games” un “Ādažu čipsi”.

 

Lai izvēlētos vadītājus, kuri nodrošinās kopienas centra darbību atbilstoši pašvaldības un kopienas jeb apkaimes pieprasījumam, vajadzībām un interesēm, izsludināts atklāts konkurss.

Konkursa mērķis ir atrast trīs vadītājus jeb operatorus, kas nodrošinās sabiedrības vadītu kopienu centru pilotprojekta realizāciju trīs tam paredzētajās atrašanās vietās:

● Sīmaņa ielā 14;
● Čiekurkalna 3. šķērslīnijā 11;
● Vienības gatvē 117A.

Kopienu centri ar NVO sektora palīdzību sekmēs tādu pašvaldības funkciju kā, sabiedrības izglītošana (izglītojošu pasākumu rīkošana dažādām mērķa grupām, par veselīgu dzīvesveidu, klimatneitralitāti, civilo aizsardzību u.c. tēmām), interešu izglītība, piedalīšanās kultūras dzīvē, veselīga dzīvesveida veicināšana, darbs ar jaunatni un sociālais atbalsts izpildi. Tam papildu, tiks sekmēta saimnieciskā darbība, kā arī pašvaldības brīvprātīgo funkciju – sabiedrības integrācija un līdzdalība – izpildes nodrošināšana.

Konkursa rezultātā nosakot katra kopienu centra vadītāju, tiks nodrošināta vienreizēja finansiāla atbalsta (granta) piešķiršana kopienu centru darbības uzsākšanai, pašvaldības nekustamo īpašumu iznomāšanai kopienu centru darbības nodrošināšanai un to darbības izvērtēšanai. Granta atbalsts paredzēts līdz 120 000 eiro apmērā uz visiem trīs plānotajiem kopienu centriem.

Ar nolikumu un saistītiem dokumentiem var iepazītiesŠEIT


Pieteikumu iesniegšanas termiņš 27.11.2024 plkst. 14.00, nosūtot pieteikumu uz e-pastu: aic@riga.lv vai Centra oficiālo eAdresi.


Papildu informāciju par konkursu var saņemt, sazinoties ar Centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Apkaimju attīstības nodaļas projektu vadītāju Lauru Apkalni, tālrunis: 67105645; +371 27352580, e-pasts: Laura.Apkalne@riga.lv un Mairitu Mēnesi, tālrunis: 67037649, e-pasts: Mairita.Menese@riga.lv .


Pilotprojekts ietver Rīgas attīstības programmas 2022.–2027. gadam izvirzītās prioritātes “Mūsdienīga un atvērta pilsētas pārvaldība” vienu no uzdevumiem “Veicināt iedzīvotāju un NVO līdzdalību pašvaldībai būtisku lēmumu pieņemšanā un funkciju īstenošanā”. Turklāt NVO vadīta apkaimes/kopienas centra pilotprojekta sagatavošana un īstenošana iekļauta Rīgas sabiedrības integrācijas pamatnostādņu 2019.–2024. gadam īstenošanas rīcības plāna 2022.–2024. gadam rīcībā “Apkaimju iedzīvotāju līdzdalības un piederības sajūtas veicināšana”.

 

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs (turpmāk – Centrs) izsludina projektu konkursu “Latviešu valodas apguves nodrošināšana Rīgas pilsētas iedzīvotājiem” 2025. – 2027. gadam.

Konkursa mērķis: atbalstīt projektus, kuru ietvaros tiek organizēti bezmaksas latviešu valodas apguves kursi vai latviešu valodas kursi ar sarunvalodas klubu nodarbībām Rīgas pilsētas pieaugušajiem iedzīvotājiem, izņemot bezdarbniekus un skolēnus, kuri legāli uzturas Latvijā un kuru dzimtā valoda (pamatvaloda) nav latviešu valoda.

Latviešu valodas kursi vai latviešu valodas kursi ar sarunvalodas klubu nodarbībām jānodrošina atbilstoši 2022.gada 8.marta Ministru kabineta noteikumos Nr. 157 noteiktajiem līmeņiem un pakāpēm – A1, A2, B1 un B2. Kursiem jāveicina dalībnieku valsts valodas prasmes līmeņa vai pakāpes paaugstināšana vismaz par vienu valodas prasmes līmeni.

Projekta pieteikums jāiesniedz 2025. gadam, norādot iespējamās projekta īstenošanas izmaksas un plānoto kursantu skaitu arī 2026. un 2027. gadam.

Pretendenti tiek aicināti plānot projektu aktivitātes dažādās Rīgas apkaimēs.

Konkursā var piedalīties: izglītības iestādes, kas reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā un atbilst visiem konkursa nosacījumiem.

Finansējums:

  • pieejamais pašvaldības līdzfinansējums viena projekta īstenošanai 2025. gadā – līdz 35 000 euro;
  • projekta pieteicēja līdzfinansējums – ne mazāks kā 5 % no kopējām projekta izmaksām.

Kopējais pieejamais pašvaldības līdzfinansējums 2025.gadā – 130 000 EUR.
Projektu īstenošana 2025. gadā: no 2025. gada 13. janvāra līdz 14. novembrim. Iedzīvotāju pieteikšanās kursiem jāplāno no 2025. gada 20. janvāra.

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš:

2024. gada 2. decembra plkst. 12.00, nosūtot pieteikumu uz e-pastu: integracija@riga.lv vai Centra oficiālo eAdresi.

Projekts jānoformē un jāiesniedz:

  • kā elektronisks dokuments, edoc formāta pakotnē, kuras izmērs nepārsniedz 20 MB;
  • valsts valodā, ievērojot normatīvo aktu prasības par dokumentu noformēšanu;
  • parakstīts ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu.

Papildu informācija: Centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāja Kristīne Bērziņa, tālrunis 67105379, e-pasts: kberzina47@riga.lv .


Svarīgi!

  • Rīgas iedzīvotāji kursiem varēs pieteikties, sākot no 2025. gada 20. janvāra mācību iestādēs, kuru projektu pieteikumi konkursā tiks atbalstīti. Pašvaldības darbinieki pieteikumus kursiem nepieņem.
  • Konkursa rezultāti tiks publicēti pašvaldības mājaslapā www.riga.lv un www.apkaimes.lv.

Saistošie dokumenti skatāmi – ŠEIT.

 

Rīgas dome aicina iedzīvotājus pieteikt pretendentus pašvaldības apbalvojumam “Gada rīdzinieks 2024”. Laureātu nosauks 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā, Rīgas domes svinīgās sēdes laikā.

“Mūsu vidū ir daudz cilvēku, ar kuriem lepojamies, kuriem vēlamies pateikt “paldies”, kuru devums Rīgai ir īpaši izceļams, tādēļ aicinu rīdziniekus izmantot šo ikgadējo tradīciju un pieteikt kandidātus titulam “Gada rīdzinieks”. Tas ir īpašs divu iemeslu dēļ – gan tāpēc, ka šī titula ieguvēju godinām Latvijas proklamēšanas gadadienā 18. novembrī, gan arī tādēļ, ka kandidātus šim augstajam novērtējumam piesakām atvērtā rīdzinieku aptaujā, kas ļauj ieraudzīt mūsu līdzcilvēku sasniegumus ļoti dažādās jomās,”

norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

Pretendents pašvaldības apbalvojumam var būt jebkuras valsts piederības un tautības persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu un šogad ar savu talantu un darbu veicinājusi Rīgas vārda atpazīstamību Latvijā un pasaulē kultūras, zinātnes, sporta, inovāciju, pilsoniskās līdzdalības u.c. jomās, pievēršot sabiedrības uzmanību Latvijas galvaspilsētai.

Pretendentus apbalvojumam “Gada rīdzinieks 2024” ikviens var pieteikt līdz 8. novembrim, aizpildot anketu pašvaldības portālā riga.lv.

Iesūtītos pieteikumus vērtēs komisija Rīgas mēra Viļņa Ķirša vadībā. Žūrijā šogad iekļauti balvas “Gada rīdzinieks 2023” ieguvējs – Rīgas Tehniskās universitātes rektors Tālis Juhna, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, TV3 žurnāliste Ieva Vārna, labdarības portāla “ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta, Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš, vicemēru biroju vadītāji Jānis Bebrišs un Kaspars Adijāns, kā arī Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra projektu vadītājs apkaimju attīstības jautājumos Gaidis Balodis.

Līdz šim apbalvojumu “Gada rīdzinieks” saņēmuši sabiedrībā pazīstami zinātnieki, mūziķi, sportisti, mākslinieki un citu profesiju pārstāvji.

 

Sestdien, 2.novembrī, plānots neparasts Rīgas apkaimes pārstāvošo aktīvo iedzīvotāju koprades pasākums – “Rīgas apkaimes: Kas labs “kaimiņu dārzā”?”, kas ļaus dalībniekiem aktīvi līdzdarboties un sniegt ieguldījumu savas apkaimes attīstības plānošanā, vienlaikus tuvāk iepazīt arī citus sabiedriski aktīvus kopienu pārstāvjus.

Pasākuma mērķis ir sniegt iespēju Rīgas iedzīvotājiem:

  • satikties ar savas un citu apkaimju pārstāvjiem, lai rastu kopīgas idejas iedzīvotāju kvalitātes uzlabošanai un apkaimju biedrību kapacitātes stiprināšanai, kas nākotnē ļauj īstenot ietekmes ziņā apjomīgākas aktivitātes;
  • izvirzīt un attīstīt idejas, kam pieejams arī publisks finansējums, pateicoties Rīgas valstspilsētas pašvaldības Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes sadarbībai ar biedrību “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” (LAPAS);
  • gūt jaunas vai pilnveidot esošās zināšanas un prasmes dizaina domāšanas kā metodes pielietojumam darbā ar savas apkaimes iedzīvotājiem, balstoties uz vietējām vajadzībām;
  • veidot jaunas pakāpes attiecības ar pašvaldību un citām Rīgas apkaimēm, proaktīvi iesaistoties radošu risinājumu formulēšanā, testēšanā un pasniegšanā.

Pasākuma aktivitātes pamatā tiek pielietota Britu padomes un pilsētplānošanas jomā starptautiski atzītu ekspertu izstrādāta interaktīva metode “Nākotnes pilsētas spēle”, kas ietver darbu jauktās komandās, situācijas izpēti, ideju radīšanu, testēšanu un pilnveidošanu, lai veicinātu jaunus risinājumus, radošu domāšanu un rīcību, kas uzlabotu dzīves kvalitāti apkaimes iedzīvotājiem.

Šāda veida spēles jau ir sekmīgi izspēlētas dažādās pasaules valstīs, neskaitāmās pilsētās Eiropā un Austrumāzijā, savukārt Latvijā metode tiek pielietota kā mūsdienīgs sabiedriskās apspriešanas instruments uz rezultātu vērsta dialoga veidošanai starp pašvaldību un iedzīvotājiem. Pašvaldības motivācija rīkot šāda formāta pasākumu ir saņemt kopienas skatījumu uz apkaimju iedzīvotāju aktivizēšanu un iesaisti teritoriju sociālās, ekonomiskās, kultūras un vides pieejamības attīstības veicināšanā un ar to saistītām vajadzībām.

Pasākums notiks 2.novembrī. plkst. 10:00 – 17:00, norises vieta vēl tiks precizēta.

Savu dalību nepieciešams apstiprināt līdz 1.novembrim plkst 17.00, aizpildot pieteikuma formu – ŠEIT. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs aicina dalībniekus rēķināties ar aktīvu līdzdarbošanos spēles norisē pilnu spēles laiku, jo no tā atkarīgi komandas panākumi un pasākuma kvalitāte.

Pasākuma programma:

09.30 – 10.00 Ierašanās, iekārtošanās pie savas komandas galda, rīta vitamīni
10.00 – 10.30 “Iejušanās”
Atklāšana. Ievads un iepazīšanās. Pasākuma mērķis un ietvars

10.30 – 11.30 “Iedziļināšanās”
Apkaimju izaicinājumi. Četri aspekti apkaimju līdzsvarotai attīstībai

11.30 – 11.50 Kafijas pauze
11.50 – 13.30 “Idejošana”
Ideju ģenerēšana komandās. Ideju prioritizēšana un “īsrunas”

13.30 – 14.00 Pusdienu pauze
14.00 – 15.00 “Prototipēšana un testēšana”
Sagatavošanās ideju pārbaudei. Ideju pārbaude reālajā vidē, testēšana

15.00 – 16.30 “Komunikācija”
Komandu ideju prezentēšana. Balsojums

16.30 – 17.00 Rezultāti, noslēguma diskusijas un pasākuma izvērtējums.

Papildu informācija: Mairita Mēnese, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Apkaimju attīstības nodaļas projektu vadītāja, tālr. 67037649, e-pasts: mairita.menese@riga.lv

 

Šā gada oktobrī Rīgas pašvaldības delegācija apmeklēja Helsingborgu, Zviedrijā, lai piedalītos pieredzes apmaiņas programmā, kas veltīta pilsētas pārvaldības un iedzīvotāju iesaistes jautājumiem. Vizīte noritēja divu dienu garumā, un tās laikā tika apspriesti vairāki būtiski temati, tostarp iedzīvotāju iesaiste pilsētplānošanā, vienlīdzīgu iespēju veicināšana un apkaimju attīstības iniciatīvas. Katrs vizītes posms deva ieskatu dažādās pārvaldības metodēs un pieejās, ko Helsingborga ir ieviesusi, lai veicinātu iekļaujošu un ilgtspējīgu pilsētas attīstību.

Iedzīvotāju iesaiste pilsētplānošanā un attīstībā

Vizītes pirmajā dienā Rīgas delegācija tika iepazīstināta ar Helsingborgas pieeju iedzīvotāju iesaistes procesiem pilsētplānošanā. Pilsētā darbojas kļūmju paziņošanas un atgriezeniskās saites sistēma “Labāka Helsingborga”, kas ļauj iedzīvotājiem ziņot par problēmām pilsētā, piemēram, ceļu stāvokli, tīrības jautājumiem vai bojājumiem infrastruktūrā. Šī sistēma nodrošina, ka iedzīvotāji var tiešā veidā informēt pašvaldību par problēmām, kas tieši ietekmē viņu ikdienu, un saņemt atbildes uz saviem ziņojumiem. Tā veicina ciešāku sadarbību starp iedzīvotājiem un pašvaldību, ļaujot sabiedrībai aktīvi piedalīties pilsētas uzlabošanā.
Turklāt vizītes laikā tika apspriesta arī iedzīvotāju līdzdalība publisko telpu, piemēram, rotaļu laukumu, dizainā un drošības uzlabošanā, ko īsteno, sadarbojoties ar sabiedrību. Šie dialogi ar iedzīvotājiem palīdz pašvaldībai izprast iedzīvotāju vajadzības un uzlabot sabiedriskās vietas, padarot tās drošākas un funkcionālākas visām vecuma grupām.

Vienas pieturas aģentūras modelis – iedzīvotāju apkalpošana

Pirmajā vizītes dienā delegācija apmeklēja arī Helsingborgas Kontaktcentru, kas darbojas kā vienas pieturas aģentūra. Šī sistēma nodrošina, ka iedzīvotāji var saņemt visus pašvaldības pakalpojumus vienuviet. Tas palīdz atvieglot piekļuvi dažādiem pakalpojumiem un nodrošina ātrāku jautājumu risināšanu. Šis centrs darbojas analoģiski Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs. Vizītes laikā tika prezentēta arī Vision Fund iniciatīva, kas ļauj iedzīvotājiem iesniegt savus projektus un idejas pilsētas attīstībai, kas vēl vairāk veicina sabiedrības līdzdalību pilsētas pārvaldībā.

Iedzīvotāju iesaiste un vienlīdzīgas iespējas

Vizītes otrajā dienā Rīgas delegācija tika iepazīstināta ar Helsinborgas vienlīdzības plānu, kas vērsts uz anti-diskriminācijas pasākumiem un sociālās ilgtspējas nodrošināšanu. Šis plāns ietver dažādus pasākumus, kas paredzēti, lai cīnītos pret diskrimināciju un veicinātu vienlīdzīgu piekļuvi darbam, izglītībai, veselības aprūpei un citiem resursiem. Pašvaldība aktīvi strādā pie tā, lai nodrošinātu, ka visi iedzīvotāji neatkarīgi no viņu dzimuma, vecuma, etniskās izcelsmes vai veselības stāvokļa, varētu pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē.

Helsingborga īpašu uzmanību pievērš arī cilvēktiesību ievērošanai un sociālās ilgtspējas veicināšanai, kas ietver dažādus projektus un iniciatīvas, lai uzlabotu dzīves kvalitāti visiem iedzīvotājiem, nodrošinot taisnīgumu un vienlīdzīgas iespējas.

Apkaimes attīstība un integrācija – Drottninghög projekts

Vēl viens būtisks vizītes punkts bija Drottninghög rajona apmeklējums, kur tika prezentēta pašvaldības sabiedriskās mājokļu kompānijas Helsingborgshem īstenotā integrācijas iniciatīva “Sällbo”. Šis projekts ir vērsts uz integrācijas veicināšanu, piedāvājot dzīvesvietas dažādu paaudžu un kultūru cilvēkiem. Sällbo ir inovatīvs kopienas mājoklis, kas veicina sociālo mijiedarbību un palīdz mazināt sociālo izolāciju, radot vidi, kurā cilvēki dzīvo ciešā sadarbībā un atbalsta viens otru.

Papildus Sällbo projektam Drottninghög rajonā tiek īstenoti ilgtermiņa attīstības plāni, kas vērsti uz integrācijas veicināšanu un sabiedrības saliedētību. Pašvaldība sadarbojas ar vietējiem iedzīvotājiem, lai plānotu un īstenotu projektus, kas uzlabo dzīves kvalitāti rajonā, kā arī veicina iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā.

Ar ko dalījās Rīga?

Rīgas pašvaldības delegācija vizītes laikā iepazīstināja ar vairākām iniciatīvām, kas veicina iedzīvotāju iesaisti un vietējās kopienas attīstību. Tika prezentēts līdzdalības budžeta modelis, kas ļauj rīdziniekiem iesniegt savas idejas un balsot par projektiem, kurus pašvaldība pēc tam īsteno. Tika stāstīts, kā pašvaldība strādā ar sabiedrības integrācijas jautājumiem un tika izcelts NVO nams, kas kalpo par sadarbības platformu nevalstiskajām organizācijām un veicina aktīvu iesaisti un līdzdalību sabiedrības dzīvē. Rīgas pārstāvji iepazīstināja arī ar GeoRiga – digitālo kartēšanas rīku, kas palīdz iedzīvotājiem piekļūt informācijai par pilsētas teritoriju attīstību un infrastruktūras projektiem. Tāpat tika apspriesta Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra loma, kas nodrošina ciešāku saikni starp apkaimēm un pašvaldību, veicinot iedzīvotāju aktīvu iesaisti vietējās kopienas dzīvē un problēmu risināšanā.

Secinājumi par vizīti Helsingborgā

Vizīte Helsingborgā deva plašu ieskatu dažādās pārvaldības pieejās, kas veicina iedzīvotāju līdzdalību, vienlīdzību un ilgtspējīgu rajonu attīstību. No iedzīvotāju iesaistes pilsētplānošanā līdz integrācijas iniciatīvām rajonos – Helsingborga piedāvā vairākus inovatīvus risinājumus, kas varētu kalpot par iedvesmu citiem.
Šāda pieredzes apmaiņa sniedz ne tikai zināšanas, bet arī iespēju redzēt, kā dažādas pilsētas attīstības stratēģijas var veicināt sociālo saliedētību un iedzīvotāju iesaisti vietējās pārvaldības procesos.


Pieredzes apmaiņas vizīte finansēta ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Igaunijā atbalstu, izmantojot Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmu “Valsts administrācija”

 

Rīgas iedzīvotāji, kuri kopumā jūtas saistīti ar savu tuvāko apkaimi, ar Latviju un arī Eiropu, salīdzinoši biežāk norāda, ka jūtas cieši saistīti arī ar Rīgu kā pilsētu, liecina SIA “Kantar Latvia” veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti. Galvenie iemesli, kas veido piederību galvaspilsētai, rīdzinieku vidū ir Latvijas galvaspilsēta kā dzīvesvieta sev un ģimenei, uzaugšana pilsētā kopš piedzimšanas, kā arī darbavietas atrašanās Rīgā.

Pētījums “Sabiedrības integrācija Rīgā” mērķis ir noskaidrot pilsētas iedzīvotāju attieksmi un priekšstatus par dažādiem ar sabiedrības integrāciju saistītiem jautājumiem Rīgā, lai izvērtētu iedzīvotāju līdzdalības iespējas, kā arī sabiedrības integrācijas problēmas Rīgas iedzīvotājiem un salīdzināt iegūtos datus ar 2017. un 2021. gadā veiktajiem pētījumiem.

Kopš 2017. gada ir būtiski samazinājies to rīdzinieku īpatsvars, kuri uzskata, ka integrācija Latvijā notiek pati par sevi, un tai nav nepieciešama īpaša vadība no valsts vai pašvaldību puses (no 37% 2017. gadā uz 32% 2024. gadā). Turpretim būtiski pieaudzis to rīdzinieku
īpatsvars, kuri uzskata, ka sabiedrības integrāciju ir nepieciešams vadīt un kontrolēt no valsts/
pašvaldību puses (no 60% 2017. gadā uz 66% 2024. gadā).

Rīdzinieku viedoklis par pasākumiem, kas būtu nepieciešami, lai veicinātu sabiedrības integrāciju Rīgā, kopš 2021. gada nav būtiski mainījies. Tāpat kā 2021. gadā, arī 2024. gadā kopīgi pasākumi dažādām tautībām (23%) ir visbiežāk nosauktais pasākumu veids. Arī valodu kursi (18%) un kultūras pasākumi (17%) tiek nosaukti bieži. Salīdzinoši lielai daļai, 20% rīdzinieku, nav konkrēta viedokļa par to, kādi pasākumi būtu nepieciešami, lai veicinātu sabiedrības integrāciju pilsētā.

Ar pozitīvu tendenci vērojama latviešu valodas lietošana un zināšanas aptaujāto vidū. Salīdzinājumā ar 2021. gadu, par 5% vairāk aptaujāto (17%) atzīst, ka viņu latviešu valodas prasmes ir ievērojami uzlabojušās un 31% zināšanas ir uzlabojušās. Respondenti atzīst, ka valodas zināšanas ir uzlabojušās pateicoties tam, ka viņi ikdienā biežāk izmanto latviešu valodu.

Vērtējot pašvaldībā pieejamos pakalpojumus, aptaujas dalībnieki pozitīvi atzīmē bibliotēku (99%), bērnudārzu (91%), kultūras centru (96%), interešu izglītības (94%), Rīgas apkaimju iedzīvotāju centra (80%) un sociālā dienesta (84%) veikto darbu.

Aptaujas dalībnieku iesaiste brīvprātīgajā darbā ir neliela – vien 19% aptaujāto pēdējo trīs gadu laikā vairāk kā vienu reizi ir darbojušies kā brīvprātīgie. Tāpat vien 8% ir ņēmuši dalību līdzdalības budžeta projektu konkursā.

74% aptaujāto pozitīvi vērtē apkaimju biedrību darbību, 72% atzīmējot, ka jūtas lepni, ka ir savas apkaimes iedzīvotāji.

Galvenie secinājumi pētījumā iezīmē nepieciešamību turpināt sabiedrības informēšanu un izglītošanu par integrācijas jomu, tās būtību un lomu spēcīgas, vienotas un iekļaujošas sabiedrības nodrošināšanā. Ir jāveicina rīdzinieku iesaiste līdzdalības budžeta projektos, uzsverot to kā veidu ietekmēt vidi, infrastruktūru pilsētā un tuvākajā apkaimē. Tāpat arī jāturpina attīstīt un stiprināt Rīgas apkaimju koncepts, jo bieži vien rīdzinieki piederību pilsētai sajūt tieši caur piederību savai tuvākajai apkaimei.

Ar aptaujas rezultātiem iespējams iepazītiesŠEIT. Savukārt, ar citām integrācijas jomas aktualitātēm var iepazīties tīmekļvietnes www.apkaimes.lv Integrācijas apakšadaļā “Svarīgi”ŠEIT.

Par aptauju:

🟩 Organizēja: Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs;
🟩 Aptauju veica: SIA “Kantar Latvia”;
🟩 Aptaujas veikšanas laiks: 2024. gadā no 2. jūnija līdz 17. jūnijam;
🟩 Aptauja piedalījās: 802 respondenti, Rīgas iedzīvotāji.

Pētījums notika jau piekto reizi (iepriekšējie pētījumi notika 2010., 2014., 2017. un 2021. gadā), un tā ietvaros mērītas gan iedzīvotāju attieksmju izmaiņas, gan tendences.