Vērienīgi atzīmēs Starptautisko cilvēku ar invaliditāti dienu

Konference – līderiem, NVO kontaktbirža – ikvienam un Gada balva – labo darbu darītājiem.

Trešdien, 4. decembrī, ar plašu pasākumu programmu atzīmēs Starptautisko cilvēku ar invaliditāti dienu . Dienas ieskaņā līderus un vadītājus uzrunās vērtību un iedvesmas konferencē “Cilvēks un vērtība”, no pusdienlaika “NVO kontaktbiržā” aicinām ikvienu interesentu uz NVO jaudīgāko projektu īstenošanas pieredzes stāstiem – iepazīties ar akadēmiskās vides izpētes un radošajiem darbiem, kā arī uzzināt par nevalstiskajam sektoram pieejamajiem atbalsta materiālajiem un nemateriālajiem resursiem. Dienas noslēgumā apbalvojumus saņems konkursa “Gada balvu cilvēku ar invaliditāti atbalstam” laureāti. Visi pasākumi norisināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB).

“Cilvēks ir visu lietu mērs. Un cieņa ir augstākā vērtība. Pret ikvienu. Bet vai reālajā dzīvē vienmēr tiek piemērota šī mēraukla?! Arī šķietami mazie ikdienības lēmumi iekustina turpmākus daudz nozīmīgākus procesus, kas ietekmē lielāku cilvēku skaitu. Tāpēc pasākumu klāstā ikviens var atrast notikumu vai aktivitāti, kas bagātinās domu, veicinās darbu un dos iespēju kļūt ar sirdi redzīgākiem, lai cilvēkiem ar invaliditāti dzīve Latvijā kļūtu labāka,”

dienas norisi iezīmē tiesībsargs Juris Jansons

Konference jomas līderiem

No plkst.10.00 līdz 12.00 notiks atziņu un iedvesmas konference “Cilvēks un vērtība”. Konferences viesi ir ar sociālo, politisko un ekonomisko varu apveltīti vadītāji un līderi. Konferencē klātesošos uzrunās Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs, profesors Dr.Phil. Jurģis Šķilters, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs, asociētais profesors Dr.sc.comp. Normunds Grūzītis, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes ilggadējs vadītājs, kultūras mantojuma eksperts Dr. arch. Juris Dambis, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce un pianists Andrejs Osokins. Plašākai publikai šis pasākums ir slēgts. Konferences norisi vadīs PhD. Mārtiņš Daugulis.

“NVO kontaktbirža” ikvienam interesentam un jo īpaši nevalstiskajām organizācijām

No plkst.12.00 līdz 16.00 LNB Norišu centrā ikviens ir laipni aicināts uz pasākumu “NVO kontaktbirža”. Nevalstisko organizāciju pārstāvjiem šī ir lieliska iespēja apmainīties projektu īstenošanas pieredzē un uzzināt par tiem resursiem, ko jau šobrīd no valsts, pašvaldības, privātā sektora tās var saņemt. Reģistrācija – ŠEIT.

Pieredzes apmaiņas skatuvē varēs uzzināt NVO jaudīgāko projektu īstenošanas pieredzes stāstus četrās tēmās:

✨ “Interešu aizstāvība un līdzdalība” (plkst.12.00-13.00, vadīs invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis);
✨ “Nevalstiskās organizācijas bērnu interešu aizstāvībai” (plkst.13.00-14.00, vadīs biedrības “Dauna sindroms Latvija” valdes locekle Veronika Bašarina);
✨ “Pakalpojumu sniedzēji” (plkst.14.00-15.00, vadīs biedrības “Cerību spārni” un sociālā uzņēmuma “Visi var” pārstāve Eva Viļķina);
✨ “Kultūra un izglītība” (plkst.15.00-16.00, vadīs fonda “Nāc līdzās! vadītāja Sarma Freiberga).

Katrā tematiskajā sesijā pēc pieredzes stāstiem dalībniekiem būs iespēja arī aprunāties brīvākā un neformālākā gaisotnē.
Studenti veido īpašu “Resursu stūrīti,” kas kalpos kā daudzpusīgs informācijas avots dažādām nevalstiskajām organizācijām. Tajā būs pieejama informācija par materiālajiem un digitālajiem resursiem, intelektuālā, kā arī finansiālā atbalsta iespējām.

“Resursu stūrītī” varēs arī apskatīt un iedvesmoties no vairāku augstskolu (Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Mākslas akadēmijas, Rīgas Stradiņa universitātes) studentu darbiem un projektiem, kas sevī ietver ar pieejamības un funkcionalitātes jautājumiem saistītas tēmas . Klātesošajiem būs lieliska iespēja aplūkot mākslinieces Sabīnes Vārtiņas instalāciju “TELPA VIENO. TELPA VEIDO. TELPA ŠĶIR. TELPA ŠĶIRO”.

Plkst. 12.15 Finanšu nozares asociācija iepazīstinās ar projektu/rīku “Internetbanka iekļautībai – piekļūstamāki finanšu pakalpojumi”. Tā mērķis ir izstrādāt drošu vidi, kurā cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem (t.sk. garīgiem) varēs apgūt finanšu pakalpojumu lietošanu.

Gada balva – labo darbu darītājiem un pieteicējiem

Plkst. 17.00 LNB Ziedoņa zālē sāksies konkursa “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam 2024” svinīgā apbalvošanas ceremonija, kurā suminās tos, kuri devuši vislielāko ieguldījumu cilvēku ar invaliditāti dzīves uzlabošanai Latvijā. Balvas tiek pasniegtas astoņās nominācijās – “Uzdrīkstēšanās”, “Nodarbinātības veicinātājs”, “Sociālo tīklu balss”, “Izglītotājs”, “Bērnu un jauniešu iedvesmotājs”, “Gada palīgs” “Pieejamas vides iniciatīvas” un “Kultūras vēstnesis”.

Kopumā konkursa žūrija šogad vērtēja 124 pieteikumus par līdzcilvēkiem, nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem, sociālajiem uzņēmējiem vai domubiedru grupām, kuri ir devuši ieguldījumu cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitātes uzlabošanai. Kā atzīst žūrijas locekļi, šis gads bija īpaši intensīvs, jo galveno balvu saņēmējus no atzinības saņēmējiem nereti kopvērtējumā šķir vien dažas zīmes aiz komata. Gada balvu un atzinību saņēmēji tiks publiskoti tikai 4.decembrī, bet līdz tam tas ir noslēpums.

Žūrijā šogad darbojās: tiesībsargs Juris Jansons, Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Leila Rasima, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte, žurnālists Aidis Tomsons, influencere un sabiedriskā aktīviste Patrīcija Anna Vavilova.

Uz šo pasākumu aicināti gan nominanti, gan viņu pieteicēji. Arī šajā gadā apbalvošanas ceremoniju krāšņāku veidos Latvijā zināmi mūziķi un citu žanru mākslinieki.
Visi šīs dienas pasākumi tiek veidoti atbilstoši piekļūstamības prasībām un kalpo kā labās prakses piemēri un iedrošinājums citiem. Pasākumos tiek nodrošināti zīmju valodas tulki, un būs pieejami subtitri un akustiskās cilpas. Šie risinājumi palīdz cilvēkiem ar invaliditāti pilnvērtīgi izbaudīt pasākumu saturu.
Plašo pasākumu programmu organizē tiesībsargs sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons”, Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas augstskolām – Latvijas Kultūras akadēmiju un Rīgas Stradiņa universitāti.

Šī gada pasākumu organizēšanā aktīvi iesaistījās Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Stradiņa universitātes studenti. Paldies Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura programmas “Kultūras socioloģija un menedžments” 2. kursa studentiem Ancei Katrīnai Āboliņai, Kristam Kristianam Āriņam, Īrisai Brički, Paulai Annai Grīnbergai, Helēnai Īristei, Katrīnai Jansonei-Apinei, Amandai Esterei Kraģei, Anetei Laursonei, Signei Locai, Rēzijai Māsānei, Katrīnai Mūrniecei, Undai Preimanei, Annai Rubenei, Santai Marijai Vīnupei un Producēšanas un mārketinga departamenta direktorei Kristīnei Freibergai. Paldies Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes studentu medija “Skaļāk” komandai: studentiem Annai Apīnei, Ārijai Bērziņai, Katrīnei Liepzarei, Patrīcijai Samoškai, Elizabetei Didžai, Santai Luterei, Adelei Indrānei un studentu medija redaktorei Martai Hercai.

 

Aizvadīts remigrantiem veltīts pasākums “Rīga – manas mājas”

Ceturtdien, 28. novembrī, jau piekto reizi aizvadīts Rīgas remigrantu gada pasākums “Rīga – manas mājas”.

Pasākums top sadarbībā ar Rīgas plānošanas reģionu un nevalstisko organizāciju “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, aicinot kopā tos tautiešus, kas uz dzīvi Rīgā ir pārcēlušies nesenā laikā. Tā mērķis ir vairot remigrantu piederības sajūtu Rīgai, iepazīstināt ar pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem, kā arī dot iespēju remigrantiem savstarpēji satikties.

Šogad pasākums pulcējis vairāk nekā 50 tautiešu ar ģimenēm, kas atgriezušies uz dzīvi Rīgā no Lielbritānijas, Vācijas, Norvēģijas, Īrijas, Spānijas, Šveices, Austrijas, ASV, Austrālijas, Ķīnas un citām valstīm. Pasākuma piecos norises gados piedalījušies jau vairāk nekā 200 tautiešu.

Pasākuma “Rīga – manas mājas” dalībniekus uzrunāja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, Rīgas plānošanas reģiona remigrantu koordinatore Daina Šulca un biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētāja Māra Maklaklina-Teilora.

Tā laikā dalībniekiem bija iespēja pārbaudīt savas zināšanas viktorīnā “10 jautājumi par Rīgu”, dalīties ar pieredzes stāstiem par pārcelšanos uz dzīvi Rīgā, savstarpēji iepazīties un pārrunāt tādas remigrantiem nozīmīgas tēmas kā pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbībai, līdzdalība pilsētas un apkaimes dzīvē, latviešu valodas apguve, psiholoģiskā atbalsta pieejamība, kultūras un izklaides iespējas Rīgā un citas tēmas. Savukārt bērniem bija iespēja piedalīties radošajā darbnīcā “Mana Rīga”, kurā varēja uzzīmēt filmiņu par atgriešanos Rīgā un izveidot savu piespraudi. Pasākuma noslēgumā viesus ar dziesmām un stāstiem iedvesmoja mūziķis un stāstnieks Kārlis Kazāks.

Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem no 2018. līdz 2023. gadam uz dzīvi Rīgā ir pārcēlušies 12 078 remigranti no visas pasaules, bet uz Rīgas plānošanas reģionu, kas ietver Rīgu, Jūrmalu un Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Siguldas novadus, pārcēlušies 16 674 tautieši. 2023. gadā Rīgu par savu mājvietu izvēlējušies saukt 2578 tautieši.

📸 FOTO

 

Rīgā notiks kampaņas “Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!” sarunu pēcpusdiena topošajām uzņemošajām ģimenēm

Lai veicinātu cilvēku vēlmi, izpratni un iespējas kļūt par uzņemošo ģimeni, Labklājības ministrija ciešā sadarbībā ar SOS Ģimeņu atbalsta centru “AIRI vecākiem” un ģimeņu atbalsta centru “Dūja” īstenos sarunu pēcpusdienu Rīgā, īpaši uzrunājot cilvēkus, kuri vēl tikai interesējas un izvērtē iespēju kļūt par uzņemošo ģimeni. Pasākumā tiks uzsvērta ģimenes loma un tiesības katram bērnam augt ģimenē, kā arī mazināti aizspriedumi par bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības.

Pasākums 29. novembrī plkst. 17.00 notiks Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas un “AIRI Vecākiem” ģimeņu atbalsta centra telpās, Stabu ielā 33A.

Pasākuma dalībniekiem būs iespēja noklausīties vērtīgu klīniskās psiholoģes Sofijas Semenovas lekciju par to, kā ģimenēm no dažādām pusēm izvērtēt sarežģītas situācijas, kā pieņemt nozīmīgus, nevienkāršus lēmumus un būt saskaņā ar tiem arī situācijās, kurās parādās neplānoti sarežģījumi, tostarp saistībā ar bērna uzņemšanu ģimenē.

Speciālisti no Rīgas SOS Ģimeņu atbalsta centra “AIRI vecākiem” un Nodibinājuma “Sociālā atbalsta un izglītības fonds” (SAIF) struktūrvienības Ģimeņu atbalsta centra “Dūja” iepazīstinās ar atbalsta iespējām ģimenēm, uzsākot ceļu kļūšanai par uzņemošo ģimeni, kā arī darbojoties uzņemošās ģimenes statusā. Ģimeņu atbalsta centrs dalīsies ar savu pieredzi, sniedzot praktiskus padomus par atbalstu bērniem un ģimenēm, piemēram, bērnu uzņemšanai ģimenē, audžuģimenes izveidei, kā arī par pieejamajiem atbalsta resursiem un iespējām, kas palīdz bērniem augt drošā un atbalstošā vidē u.tml.

Pasākumā notiks arī ekspertu diskusija par to, kāpēc katram bērnam Latvijā ir jāaug ģimenē un kādas ir sabiedrības atbildības un iespējas līdzdarboties atbalsta sniegšanā šajā jomā. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no Labklājības ministrijas un atbalsta centra “Tilts”, kā arī esošā uzņemošā ģimene, daloties ar savu pieredzi, radot kopienas sajūtu un stiprinot izpratni par uzņemošās ģimenes lomu.

Par kampaņu “Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!”

Kampaņas “Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!” mērķis ir rosināt iedzīvotājus kļūt par uzņemošo ģimeni, samazināt institucionālā aprūpē esošo bērnu skaitu, kā arī mazināt aizspriedumus pret bērniem, kuri ir palikuši bez vecāku gādības. Uzņemošo ģimeņu, t.i., aizbildņu, audžuģimeņu un viesģimeņu, skaits Latvijā ir nepietiekams, lai nodrošinātu visu bērnu, kam tas ir nepieciešams, aprūpi ģimeniskā vidē. 2023. gadā kopumā ārpusģimenes aprūpe tika nodrošināta 5286 bērniem, no kuriem 1323 bērni ievietoti audžuģimenē, 3445 bērni – aizbildņa ģimenē, bet 518 bērni – ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

Līdztekus kampaņas pasākumiem izveidota vienota informatīva sadaļa Labklājības ministrijas tīmekļvietnē, parādot soļus, kas jāveic cilvēkiem, kuri vēlas iegūt audžuģimenes, aizbildņa vai viesģimenes statusu – ŠEIT.

Tāpat potenciālajiem interesentiem, aizpildot šo formu vai rakstot uz davagimeni@bac.gov.lv, ir iespēja pieteikties personīgai sarunai par šo tēmu ar Bērnu aizsardzības centra un bāriņtiesas speciālistiem.

Sniedzot plašāku ieskatu uzņemošo ģimeņu ikdienā un tajās augušo bērnu pieredzē, kampaņas laikā tiks izveidoti vairāki videostāsti un podkāsti. Kampaņas aktivitātēm varēs sekot līdzi arī Labklājības ministrijas kontos sociālajos tīklos: “Facebook”, “Instagram”, “Youtube” un “X”.

 

Noslēgusies zemesgabalu nomas tiesību izsole elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu būvniecībai Rīgā

22. novembrī veiksmīgi noslēgusies Rīgas pašvaldības izsludinātā neapbūvētu zemesgabalu nomas tiesību izsole elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu būvniecībai, uzturēšanai un apsaimniekošanai 3.lotē.

Saskaņā ar izsoles noteikumiem, kas iekļauti arī zemes nomas līgumā, 3.lotes uzvarētājam ir pienākums līdz 2026. gada 31.oktobrim izbūvēt un nodot būves ekspluatācijā visos zemesgabalos.

Objekta adreses:

🟩 Centrs, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Pērses ielā 8, Rīgā);

🟩 Centrs, Bez adreses, 11.novembra krastmalā, Rīgā;
🟩 Torņakalns, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Bauskas ielā 22, Rīgā);
🟩 Jugla, Juglas ielā 2B, Rīgā;
🟩 Zolitūde, Bez adreses, Rīgā (pretī ēkai Rostokas iela 62, Rīgā);
🟩 Dārzciems, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Nīcgales ielā 46A, Rīgā);
🟩 Iļģuciems, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Lidoņu ielā 30A, Rīgā);
🟩 Vecmīlgrāvis, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Edžiņa gatvē 10, Rīgā);
🟩 Mežciems, Bez adreses, Rīgā (pretī ēkai Hipokrāta ielā 37, Rīgā);
🟩 Brasa, Bez adreses, Hospitāļu ielā, Rīgā (pie ēkas Hospitāļu ielā 8, Rīgā).

Kopumā pašvaldība piedāvā nomai 30 zemes gabalu daļas visā pilsētā ar iespēju izbūvēt 69 uzlādes iekārtas ar 138 pieslēgvietām.

Nomas tiesību ieguvējs ir SIA “ENEFIT”. Nomas tiesības iegūtas par zemes nomas maksu 23 614 eiro gadā (bez PVN) par visiem desmit zemesgabaliem.

Karte ar zemes gabaliem, kuri tiek piedāvāti izsolē, pieejama pašvaldības ģeotelpisko datu portālā georiga.lv, izvēloties tematisko karti “Plānotās elektroauto uzlādes vietas”.

Pašvaldība ir definējusi katrā vietā maksimāli iespējamo uzlādes staciju un pieslēgvietu skaitu, kā arī ir noteiktas tehniskās prasības uzlādes staciju izbūvei – katrai uzlādes iekārtai jānodrošina vismaz 44 kW liela vienlaicīgā jauda, bet vienas pieslēgvietas vienlaicīgajai jaudai jābūt ne mazāk kā 22 kW.

Par 1. un 2. loti Iznomāšanas komisija pieņēmusi lēmumu noteikt jaunu pretendentu pieteikšanās termiņu – no 26.11.2024. līdz 16.12.2024. un atkārtotas izsoles datumu – 19.12.2024. plkst. 14.00, vienlaikus precizējot izsoles noteikumos nomnieka pienākuma izpildes termiņus: līdz 2026. gada 30. novembrim izbūvēt un nodot būves ekspluatācijā visos zemesgabalos.

● Informācija par atkārtoto izsoli (1.lote) pieejama Rīgas pašvaldības mājaslapā – ŠEIT.
● Informācija par atkārtoto izsoli (2.lote) pieejama Rīgas pašvaldības mājaslapā – ŠEIT.

 

Izsludināts projektu konkurss “Latviešu valodas apguves nodrošināšana Rīgas pilsētas iedzīvotājiem” 2025. – 2027. gadā

,

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs (turpmāk – Centrs) izsludina projektu konkursu “Latviešu valodas apguves nodrošināšana Rīgas pilsētas iedzīvotājiem” 2025. – 2027. gadam.

Konkursa mērķis: atbalstīt projektus, kuru ietvaros tiek organizēti bezmaksas latviešu valodas apguves kursi vai latviešu valodas kursi ar sarunvalodas klubu nodarbībām Rīgas pilsētas pieaugušajiem iedzīvotājiem, izņemot bezdarbniekus un skolēnus, kuri legāli uzturas Latvijā un kuru dzimtā valoda (pamatvaloda) nav latviešu valoda.

Latviešu valodas kursi vai latviešu valodas kursi ar sarunvalodas klubu nodarbībām jānodrošina atbilstoši 2022.gada 8.marta Ministru kabineta noteikumos Nr. 157 noteiktajiem līmeņiem un pakāpēm – A1, A2, B1 un B2. Kursiem jāveicina dalībnieku valsts valodas prasmes līmeņa vai pakāpes paaugstināšana vismaz par vienu valodas prasmes līmeni.

Projekta pieteikums jāiesniedz 2025. gadam, norādot iespējamās projekta īstenošanas izmaksas un plānoto kursantu skaitu arī 2026. un 2027. gadam.

Pretendenti tiek aicināti plānot projektu aktivitātes dažādās Rīgas apkaimēs.

Konkursā var piedalīties: izglītības iestādes, kas reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā un atbilst visiem konkursa nosacījumiem.

Finansējums:

  • pieejamais pašvaldības līdzfinansējums viena projekta īstenošanai 2025. gadā – līdz 35 000 euro;
  • projekta pieteicēja līdzfinansējums – ne mazāks kā 5 % no kopējām projekta izmaksām.

Kopējais pieejamais pašvaldības līdzfinansējums 2025.gadā – 130 000 EUR.
Projektu īstenošana 2025. gadā: no 2025. gada 13. janvāra līdz 14. novembrim. Iedzīvotāju pieteikšanās kursiem jāplāno no 2025. gada 20. janvāra.

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš:

2024. gada 2. decembra plkst. 12.00, nosūtot pieteikumu uz e-pastu: integracija@riga.lv vai Centra oficiālo eAdresi.

Projekts jānoformē un jāiesniedz:

  • kā elektronisks dokuments, edoc formāta pakotnē, kuras izmērs nepārsniedz 20 MB;
  • valsts valodā, ievērojot normatīvo aktu prasības par dokumentu noformēšanu;
  • parakstīts ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu.

Papildu informācija: Centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāja Kristīne Bērziņa, tālrunis 67105379, e-pasts: kberzina47@riga.lv .

Svarīgi!

  • Rīgas iedzīvotāji kursiem varēs pieteikties, sākot no 2025. gada 20. janvāra mācību iestādēs, kuru projektu pieteikumi konkursā tiks atbalstīti. Pašvaldības darbinieki pieteikumus kursiem nepieņem.
  • Konkursa rezultāti tiks publicēti pašvaldības mājaslapā www.riga.lv un www.apkaimes.lv.

Saistošie dokumenti skatāmi – ŠEIT.

 

Rīgas galvenās egles šogad izraudzītas pašvaldībai piederošajos mežos Tīnūžu pagastā

Piektdien, 22. novembrī, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis kopā ar Latvijas Paralimpisko komiteju, paralimpiešiem, kā arī jaunsargiem un mediju pārstāvjiem pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” teritorijā izraudzīja galvaspilsētas galvenās Ziemassvētku egles. Šogad Rīgas svētku rotas nāk no Juglas mežniecības, Tīnūžu pagasta un tās rotās Doma laukumu un Rātslaukumu.

Izraudzītās egles ir 26 gadus vecas un to augstums ir līdz 17 metriem. Egļu vainagi ir skaisti, kupli un tumši zaļi, kas nozīmē, ka koks ir audzis auglīgā un mitrā augsnē.

Kopumā šogad galvaspilsētu rotās ap 40 no “Rīgas mežiem” nākušas Ziemassvētku egles. Tās atradīsies kā Rīgas galvenajos laukumos, tā arī apkaimēs un pie izglītības iestādēm.

Meklēt pilsētas svētku galvenās egles Rīgas mēram šogad palīdzēja gan paralimpieši, gan arī Jaunsardzes centra 4. novada pārvaldes 3. nodaļas jaunsargu vienība.

Izraugoties pilsētas galvenās egles, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis atzina: “Izraudzīties Ziemassvētku lielākās egles, kas rotās pilsētu svētkos, ir viens no gada atbildīgākajiem uzdevumiem un esmu priecīgs, ka šogad man palīgos nāca gan Latvijas paralimpieši, gan jaunsargi. Iekļaujoša, iesaistoša un sadarbīga Rīga – tādu mēs veidojam mūsu galvaspilsētu visās jomās, arī rūpējoties par vides pieejamību atpūtas teritorijās, toskait Rīgas mežos. Lai gaišs Ziemassvētku gaidīšanas laiks ikvienam!”

“Šodien Rīgā uzsnidzis pirmais sniedziņš, tādēļ ir īpaši jauki iejusties Ziemassvētku noskaņās un vēl jo lielāks gandarījums par Rīgas domes radīto iespēju kopīgi izraudzīties egļu karalienes. Izvēlētās egles simbolizē Parīzes Paralimpiskajās spēlēs izcīnītās medaļas un pārliecību, ka mēs visi kopā varam sasniegt visaugstākos rezultātus,”

norādīja Latvijas Paralimpiskās komitejas viceprezidents Aigars Apinis

“Jau otro gadu Rīgas galvenās egles meklēšanā iesaistās arī jaunsargi. Jaunsardzē bērniem un jauniešiem māca būt sabiedriski aktīviem, iesaistīties savas valsts sabiedriskajā dzīvē un arī uzņemties atbildību dažādās dzīves situācijās – gan nopietnās un izšķirīgās, gan priecīgās un nozīmīgās, kā šodien, kad jaunsargiem kopā ar Rīgas mēru bija jāatrod visskaistākā pilsētas galvenā Ziemassvētku egle,”

atzina Jaunsardzes centrs

SIA “Rīgas meži” valdes loceklis Jānis Ģērmanis stāsta: “Rīgas egļu izraudzīšanās pasākums šogad mūsu uzņēmumam ir īpaši atbildīgs. Mums bija jāatrod ne tikai kuplas, smuidras un pietiekami garas svētku rotas, bet svarīgi bija arī nodrošināt, ka egles meklēšanā var iesaistīties visi pasākuma dalībnieki, arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Tādēļ tika izraudzīts piemērots ceļš, pa kuru var ērti pārvietoties cilvēki ratiņkrēslos. Šogad esam uzsākuši un nākamgad vēl aktīvāk turpināsim īstenot vides pieejamības projektus. Mums ir svarīgi nodrošināt, lai meži būtu pēc iespējas pieejami visiem apmeklētājiem. Vēl šajā gadā plānots atklāt Šmerļa meža dabas takas, no kurām viena vairāk nekā kilometra garumā ir pieejama arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.”

📸 FOTO

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Iedzīvotāji Rīgas domē prezentēs idejas un rekomendācijas pilsētas zaļināšanai

Sestdien, 23. novembrī, Rīgas iedzīvotāju asamblejas dalībnieki prezentēs Rīgas pašvaldības pārstāvjiem idejas un rekomendācijas pilsētas zaļināšanas plānam 2027. – 2031.gadam un iesniegs tās pašvaldībai.

Pirmajā Rīgas iedzīvotāju klimata asamblejā, kas sākās 21. septembrī, piedalījās 35 dažāda vecuma un profesiju rīdzinieki, kuri, četras sestdienas, strādājot darba grupās, veltīja priekšlikumu un ideju izstrādei, kā veicināt Rīgas pilsētvides zaļināšanu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Sestdien, noslēdzošajā tikšanās reizē, dalībniekiem būs jāveic gala korekcijas savām idejām un jābalso par konkrētiem priekšlikumiem, kurus iesniegt pašvaldībai. Dalībnieki idejas prezentēs un oficiāli iesniegs Rīgas pašvaldības pārstāvjiem.

Piemēram, viena no idejām, ko atbalsta lielākā daļa dalībnieku, ir atbalsta programma dzīvžogu ierīkošanai esošo betona un metāla žogu vietā, kas mazinātu karstumsalu veidošanos, estētiski uzlabotu pilsētvidi, veidotu zaļos koridorus, kā arī uzlabotu gaisa kvalitāti.

Asamblejas dalībnieki idejas izstrādāja ekspertu vadībā, mācoties par dažādiem ar vides zaļināšanu saistītiem jautājumiem, klimata pārmaiņām, dabas daudzveidību pilsētvidē, par notekūdeņu zaļajiem risinājumiem, par mežu apsaimniekošanas principiem, kā ar devušies sajūtu piedzīvojumos, iztēlojoties pilsētu kā dārzu un smeļoties iedvesmu meža terapijā.

Pirmās iedzīvotāju asamblejas virstēma ir pielāgošanās klimata pārmaiņām, pievēršot uzmanību tādiem tematiem kā lietus ūdens plūdu ietekmes mazināšana, karstumsalu ietekmes mazināšana, bioloģiskā daudzveidība pilsētvidē, kā arī zaļo teritoriju pieejamība. Un šajā reizē rekomendācijas tika izstrādātas tieši Rīgas pilsētvides zaļināšanas plānam 2027. – 2031.gadam.

Pēdējos gados daudzās Eiropas valstīs iedzīvotāju asamblejas kļuvušas par pastāvīgu lēmumu pieņemšanas formu. Igaunijā iedzīvotāju asamblejas notikušas jau četras reizes, bet 2025. gadā tāda norisināsies arī Viļņā. Latvijā šāda veida iedzīvotāju iesaiste organizēta pirmo reizi. Asamblejas organizatori cer, ka iedzīvotāju asambleja kā efektīva sabiedrības iesaistes metode lēmumu pieņemšanā regulāri nākotnē varētu tikt izmantota ikvienā Latvijas pašvaldībā dažādu tēmu un jautājumu risināšanai, tādā veidā ilgtermiņā veicinot, gan komunikāciju, gan uzticību starp iedzīvotājiem un valsts institūcijām.

Rīgas klimata asambleju organizē biedrība “Zaļā brīvība” kopā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību ar Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis” finansējumu projekta “CLIMAS: Pilsoņu iesaistīšanas metožu kopums sabiedrības noturības veicināšanai klimata pārmaiņu kontekstā” ietvaros.

Rīgas klimata asamblejas noslēdzošā tikšanās norisināsies Rīgas domes sēžu zālē no plkst. 9 līdz plkst. 15.30. Laipni aicināti arī mediju pārstāvji.

Vairāk informācijas: https://rea.riga.lv/rigas-iedzivotaju-asambleja/
Kā arī: https://www.zalabriviba.lv/temati/klimats-un-energija/iedzivotaju-klimata-asambleja/

 

Rīgā norisināsies lekcija par iekšpagalmu labiekārtošanu

Ceturtdien, 28. novembrī, plkst. 17.00 Koka Rīga telpās, Krāsotāju ielā 12, notiks lekcija “Iekšpagalmu labiekārtošana – idejas un piemēri”, kurā varēs iegūt zināšanas par iekšpagalmu labiekārtošanu un apzaļumošanu.

Savās zināšanās un praktiskajā pieredzē par iekšpagalmu labiekārtošanu dalīsies Dr. arch. Natalija Ņitavska, Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta profesore un vadošā pētniece, kura ir izcila speciāliste ainavu arhitektūrā un vides plānošanā, ar plašu akadēmisko un praktisko pieredzi.

Pašvaldības Īpašumu departaments aicina iedzīvotājus, ainavu entuziastus un daudzdzīvokļu māju kopienas uz informatīvu un iedvesmojošu lekciju par pagalmu labiekārtošanu un apzaļumošanu.

Lekcijā tiks apskatītas aktuālas un praktiskas tēmas, kas palīdzēs radīt pievilcīgus un ilgtspējīgus risinājumus:

✅  Urbānie un kopienas dārzi: piemēri no Latvijas un pasaules, kā arī idejas par augsto dobju izveidi.
✅  Daudzgadīgo augu izvēle un kopšana: padomi augiem, kas piemēroti dažādām vietām (ēnainām, saulainām, mitrām, sausām), un ieteikumi “sliņķu” dārziņiem.
✅  Pagalmu zonējuma veidošana: kā izveidot rotaļu laukumiņus, soliņus, miskastes, apgaismojumu un citus elementus tā, lai viss kopā harmoniski izskatītos.
✅  Padomju mikrorajonu pagalmu uzlabošanas piemēri: kā radoši pielāgot vecās pagalmu teritorijas mūsdienu vajadzībām.
✅  Iedvesmas un fotogrāfiju apkopojums: idejas un konkrēti piemēri, lai iedzīvotāji uzsāktu savus labiekārtošanas projektus.

Pašvaldība katru gadu piedāvā līdzfinansējumu pagalmu labiekārtošanai, ieskaitot atkritumu novietņu izveidi, teritorijas degradācijas novēršanu, soliņu, celiņu, bērnu rotaļu laukumu, sporta aprīkojuma un citu elementu ierīkošanu vai atjaunošanu, kā arī daudzgadīgo augu stādīšanu vai pārvietošanu.

Iedzīvotāji aicināti izmantot šo iespēju un kopā veidot mūsdienīgākus un zaļākus mikrorajonu pagalmus, kas kalpo ne tikai kā autostāvvietas vai atkritumu novietnes, bet kļūst par vietu, kur kopā audzēt augus, svinēt svētkus un baudīt ikdienas dzīvi.

Pieteikšanās anketa – ŠEIT

 

Vebinārā informēs par Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānošanas aktualitātēm

Lai iepazīstinātu ar Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas (RVCAZ) plānošanas procesa aktualitātēm, ceturtdien, 28. novembrī, plkst. 16 Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments organizē informatīvu vebināru, kurā aicināts piedalīties ikviens interesents.

Vebinārā pašvaldības speciālisti informēs par paveikto darbu RVCAZ teritorijas plānojuma izstrādē – uzsāktajiem pētījumiem, esošo situāciju, saņemtajiem viedokļiem par RVC AZ iedzīvotāju dzīves kvalitāti, transporta infrastruktūras un mobilitātes plānošanu, pilsētvides infrastruktūras attīstības iecerēm un projektiem Rīgas centra publiskās ārtelpas – skvēru, parku, laukumu, ielu uzlabošanai. Rīgas pilsētas arhitekta dienests prezentēs izstrādāto Rīgas ielu tipoloģijas rokasgrāmatu, kas kalpo kā praktisks rīks vienotas kvalitātes standarta iedibināšanai Rīgas ielu veidošanā. Vebinārā būs iespēja uzzināt arī par 2025. gadā plānotajām sabiedrības līdzdalības iespējām RVC AZ teritorijas plānošanas dokumentu izstrādē.

Vebināra programma

Vebinārs tiks pārraidīts Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē  www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

Lai būtu iespēja uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā MS TEAMS vidē, vebināra dalībnieki aicināti reģistrēties līdz 28. novembra, plkst. 12.00, aizpildot reģistrēšanās formu  – ŠEIT.

Jau ziņots, ka Rīgas dome 2023. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu uzsākt RVCAZ teritorijas plānojuma izstrādi, lai veicinātu pilsētas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi.

RVCAZ teritorijas plānojums būs galvenais pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā tiks noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi. Tas nepieciešams, lai iedzīvinātu mūsdienīgas nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves attīstību un veicinātu iedzīvotāju piesaisti RVCAZ teritorijā. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, teritorijas plānojuma izstrādes procesā tiek risināta virkne uzdevumu, kas izriet no normatīvo aktu regulējuma, teritorijas plānojuma mērķiem, apkopotajiem sabiedrības viedokļiem, kā arī sabiedriskajās, profesionālajās un politiskajās diskusijās iezīmētajām aktualitātēm un saistīti ar dažādām pilsētbūvnieciskām tēmām – kultūras mantojumu, publisko ārtelpu, mobilitāti, vides kvalitāti, valsts un pašvaldības pakalpojumu infrastruktūru un uzņēmējdarbību.

Teritorijas plānojums tiek apstiprināts ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem un ir saistošs jebkurai fiziskai un juridiskajai personai, tādēļ tā izstrādē ir svarīga sabiedrības līdzdalība.

📌 Plašāka informācija par RVC AZ teritorijas plānojuma izstrādi pieejama Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv – ŠEIT.

 

Rīga pievienojas grantu programmai sociālās uzņēmējdarbības ideju atbalstam

Rīgas domes sēdē, 20. novembrī, atbalstīts lēmums par pašvaldības pievienošanos SEB banka īstenotajai grantu programmai “Augšup”, ar mērķi veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību Rīgā.

Grantu programmu “Augšup” SEB banka īsteno kopā ar Mārupes, Siguldas, Ķekavas, Olaines, Ropažu un Jelgavas novadu pašvaldībām. Šogad novadiem pievienojas arī Rīgas pašvaldība, kas ļaus sociālajiem uzņēmējiem galvaspilsētā attīstīt jau esošas biznesa idejas vai uzsākt darbu pie jaunu iniciatīvu īstenošanas.

Maksimālā naudas summa vienam grantam būs 8000 eiro. Rīdziniekiem būs iespēja pretendēt arī uz SEB banka nodrošināto grantu, arī 8000 eiro apmērā, kas paplašina iespēju uzņēmējiem attīstīt savu darbību Rīgā.

Katru gadu Rīgā tiks izvirzīta kāda sociālā problēma, kuras risināšanai grants tiks mērķēts. Ņemot vērā Rīgas domes struktūrvienību iezīmētos sociālos izaicinājumus, 2025.gadā Rīga grantam pieteikt aicinās tās idejas, kas vērstas uz iekļaujošu aktivitāšu nodrošināšanu bērniem un jauniešiem ar invaliditāti, garīga rakstura traucējumiem vai atkarības problēmām.

 📌 Detalizēta informācija par grantu programmu “Augšup” pieejama SEB banka mājaslapā šeit. Jautājumu gadījumā iespējams sazināties arī ar Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunktu rakstot uz e-pastu uznemeji@riga.lv vai zvanot pa tālruni +371 67012001.

Kopējais programmas “Augšup” granta apjoms šobrīd sasniedz 56 000 eiro apmēru. Programma šogad īstenota jau trešo reizi, un tajā atbalstīti deviņi sabiedriski nozīmīgi projekti. Pirmajā gadā atbalstu guva piecu perspektīvāko sociālā biznesa ideju autori, savukārt, pērn atbalstu saņēma seši uzņēmēji.

*Attēls ar Freepik