Iznācis “NVO nama ziņas” decembra numurs

“NVO nama ziņas” decembra numurā uz sarunu aicinājām biedrības “Latvijas Zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācija” dibinātāju un valdes priekšsēdētāju Sandru Lasi, lai uzzinātu vairāk par biedrības misiju, galvenajām aktivitātēm un projektu “Topošo un jauno vecāku skola”, kas sniedz praktisku un emocionālu atbalstu ģimenēm vienā no dzīves gaišākajiem posmiem.

“Biedrības nodarbības un satikšanās notiek arī NVO nama telpās, kas kļuvušas par svarīgu satikšanās vietu jaunajiem vecākiem un speciālistiem.
Es gribētu uzsvērt – lūgt atbalstu nav vājuma pazīme, bet gan rūpes par sevi un savu ģimeni. Vecāka ceļš nav jāiet vienatnē, un ir pilnīgi normāli, ka pirmie soļi var būt sarežģīti”.

Sandra Lase

Interviju, informāciju par gaidāmajiem NVO nama semināriem, aktualitātēm un projektu konkursiem lasiet decembra “NVO nama ziņas” numurā!

“NVO nama ziņas” – decembra numurs!

Visi NVO nama ziņu numuri – ŠEIT

 

Rīgā jau sesto gadu apkaimēs iemirdzas Ziemassvētku egles

Jau sesto gadu Rīgā tiek īstenota apkaimju Ziemassvētku egļu iniciatīva, kas veicina kopienu saliedētību un svētku noskaņu pilsētas apkaimēs. Šogad egles uzstādītas 16 Rīgas apkaimēs, savukārt pavasarī vairākās vietās iestādītas arī pastāvīgās egles, kas rotātas jau šogad un paredzētas svētku noformējumam arī turpmākajos gados.

Šogad cirstās egles uzstādītas 16 apkaimēs: Berģos (pirmo reizi), Mežciemā, Mangaļsalā, Vecmīlgrāvī, Brasā, Mežaparkā, Kundziņsalā, Grīziņkalnā, Avotos, Skanstē, Pļavniekos, Dārziņos, Ķengaragā, Dārzciemā, Šampēterī un Buļļos.

Papildus tam pavasarī egles iestādīja sešās apkaimēs – Jaunciemā, Juglā, Rumbulā, Iļģuciemā, Torņakalnā un Bišumuižā (darbus veica Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments).

Lielākā daļa egļu jau ir izrotātas un iemirdzas svētku gaismās, savukārt dažās apkaimēs vēl gaidāmi svinīgi egļu iedegšanas pasākumi.

Septiņām eglēm – Juglā, Brasā, Mežaparkā, Grīziņkalnā, Skanstē, Ķengaragā un Dārzciemā – lampiņas nodrošina Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes Pilsētvides mākslas un noformējuma nodaļa, bet pārējās apkaimēs apgaismojumu un rotājumus sarūpējušas pašas biedrības.

Tām apkaimju biedrībām, kas pieteicās eglēm, egļu sagādi nodrošināja SIA “Rīgas meži”, bet Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvalde gādāja par egļu piegādi, uzstādīšanu, elektroenerģijas pieslēgumu un elektroapgādi egļu eksponēšanas laikā (aptuveni līdz janvāra vidum). Visas izmaksas tiek segtas no Rīgas pašvaldības un SIA “Rīgas meži” budžeta. Procesu koordinē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs.

Vairākās apkaimēs egļu rotāšana kļuvusi par kopienas pasākumu, pulcējot iedzīvotājus uz svētku aktivitātēm un kopīgu darbošanos, stiprinot piederības sajūtu savai apkaimei.

 

Rīgas dome apstiprina grozījumus uzņēmēju atbalsta programmās un parkletu programmas iekļaušanu pirmā stāva atbalsta programmā

Rīgas domes sēdē apstiprināti grozījumi vairākās Rīgas pašvaldības uzņēmēju atbalsta programmās, pilnveidojot to saturu, pieteikšanās formu. Vienlaikus pieņemts lēmums par atsevišķas līdzšinējās parkletu līdzfinansējuma programmas slēgšanu un tās integrēšanu atbalsta programmā ēku pirmajos stāvos strādājošajiem komersantiem.

Pilnveidots atbalsts pirmajos stāvos strādājošajiem uzņēmējiem

Apstiprinātie grozījumi paredz līdzfinansējumu līdz 10 000 eiro ar 90 % intensitāti. Programma papildināta ar jaunām atbalstāmajām aktivitātēm, kas veicina gan pilsētvides kvalitāti, gan uzņēmējdarbības attīstību, tostarp:

  • parkletu ierīkošanu (saskaņā ar pašvaldības katalogu);
  • markīžu uzstādīšanu;
  • vides pieejamības uzlabojumiem ārpus telpām (ieejas, pandusi, kāpnes u.c.);
  • skatlogu dekoratīvo noformēšanu, saglabājot iespēju uz to pretendēt katru gadu.

Izmaiņas atbalstā publisku pasākumu rīkotājiem Rīgas vēsturiskajā centrā

Rīgas dome apstiprināja arī grozījumus atbalsta programmā publisku pasākumu rīkotājiem Rīgas vēsturiskajā centrā. Programma paredz līdzfinansējumu līdz 20 000 eiro (ar intensitāti 50 % iekštelpās un 75 % ārtelpās). Veiktās izmaiņas padara programmu skaidrāku, elastīgāku un videi draudzīgāku.

Būtiskākās izmaiņas:

  • vienkāršota pieteikšanās procedūra un samazināts iesniedzamo dokumentu apjoms,;
  • precizēti uzņēmēju apvienību dalības nosacījumi;
  • ieviestas ilgtspējas prasības, tostarp atkārtoti izmantojamu trauku lietošana pasākumos.

Plašāka informācija par atbalsta programmām un pieteikšanās kārtību pieejama Rīgas uzņēmēju atbalsta vietnē – ŠEIT.

 

Rīgā no 2027. gada būs stingrākas prasības atkritumu šķirošanai

Rīgas dome ceturtdien, 18. decembrī, pieņēma jaunus atkritumu apsaimniekošanas noteikumus* galvaspilsētā, kas paredz stingrākas prasības šķirošanai, bioloģisko atkritumu apsaimniekošanai un sabiedrības informēšanai.

“Rīgā arī šogad pieaudzis šķiroto atkritumu īpatsvars, kas ne vien palīdz aizsargāt vidi, bet arī ļauj ievērojami ietaupīt iedzīvotāju līdzekļus, jo lielu daļu šķiroto atkritumu izved bez maksas. Ja 2019. gadā dalīti savāktie atkritumi – papīrs, plastmasa un metāls (MIX), stikls, bioloģiski noārdāmie atkritumi (BIO), tekstils – bija 20 % no kopējā sadzīves atkritumu apjoma, tad 2025. gada pirmajā pusē iedzīvotāji jau sašķiroja 43 % atkritumu. Šis veiksmīgais process ir jāturpina, ko darīsim ar jaunajiem noteikumiem, kuros arī ir iestrādāti uzlabojumi lielgabarīta atkritumu izvešanai,”

uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija

Galvenās plānotās izmaiņas:

 Šķirošana kļūst obligāta – papīra, plastmasas un metāla atkritumi turpmāk būs jāšķiro visiem atkritumu radītājiem (no 2027. gada 1. marta).

 Bioloģisko atkritumu konteineri būs obligāti gan pie daudzdzīvokļu, gan pie individuālajām mājām. Mājsaimniecības, kas veic kompostēšanu savā īpašumā, konteineru varēs neizvietot (no 2027. gada 1. marta).

 Mājkompostēšana tiks atļauta arī daudzdzīvokļu māju slēgtos iekšpagalmos, ievērojot noteiktās prasības.

 Minimālais konteineru izvešanas biežums – ne retāk kā reizi astoņās nedēļās nešķirotajiem, papīra, plastmasas, metāla un stikla atkritumiem; bioloģiskajiem – ne retāk kā reizi četrās nedēļās.

 No 2027. gada 1. marta atkritumu apsaimniekotājiem būs pienākums bez papildu samaksas un bez klienta atsevišķa pieteikuma konteinerus mazgāt un dezinficēt noteiktā biežumā.

 Atkritumu izvešana brīvdienās un svētku dienās – no plkst. 7.00 (prasība spēkā no 2027. gada 1. marta).

 Daudzdzīvokļu māju pārvaldniekiem būs jānodrošina regulāra informācija iedzīvotājiem par atkritumu izvešanas grafikiem, šķirošanu, liela izmēra un mājsaimniecībās radušos būvniecības atkritumu savākšanas kārtību, un apsaimniekošanas izmaksām, tostarp rēķinos un informācijas stendos.

 Saistošajos noteikumos tiek noteikta liela izmēra atkritumu apsaimniekošanas kārtība, kas paredz, ka daudzdzīvokļu nama pārvaldnieks vienojas ar mājas kopību par kārtību, kādā tiks veikta liela izmēra atkritumu savākšana un izvieto iedzīvotājiem pastāvīgi pieejamu informāciju par noteikto kārtību un par liela izmēra atkritumu izvešanas grafiku. Liela izmēra atkritumus novieto pārvaldnieka norādītā savākšanas vietā ne ātrāk kā 24 stundas pirms savākšanas laika.

Rīgā atkritumu apsaimniekošana ir sadalīta četrās zonās:

  • pirmā zona ietver centru un kādreizējo Latgales priekšpilsētu;
  • otrā zona ietver kādreizējo Pārdaugavas Kurzemes rajonu;
  • trešā zona ietver Pārdaugavas Zemgales priekšpilsētu;
  • ceturtā zona ietver bijušo Ziemeļu rajonu un Vidzemes priekšpilsētu.

“Clean R” nodrošina atkritumu apsaimniekošanu pirmajā un otrajā zonā, kamēr trešajā zonā atkritumu apsaimniekošanu nodrošina SIA “Lautus vide”, bet ceturtajā zonā – SIA “Eco Baltia vide”.

Veicot izvērtējumu par zonu skaita noteikšanu, secināts, ka četras atkritumu apsaimniekošanas zonas ir optimālas, ņemot vērā gan konkurences prasības, gan nepieciešamo infrastruktūru, gan ekonomiskos apsvērumus. Jaunajos noteikumos saglabātas četras zonas, bet mainītas zonu robežas, ņemot vērā apkaimju teritorijas, lai viena apkaime netiktu sadalīta divās zonās – no 2027. gada 1. marta Āgenskalna apkaime un Salas tiks iekļautas 3. zonā, bet Centra apkaime 1. zonā.

* Saistošo noteikumu projekts “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā”

Vairāk par atkritumu apsaimniekošanu – ŠEIT.

 

Rīdzinieku veselība skaitļos un risinājumos – Rīgas veselības profils 2025

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments sagatavojis Rīgas veselības profilu 2025. Tajā apkopota informācija par Rīgas iedzīvotāju veselības rādītājiem un pašvaldības darbu veselības veicināšanas un slimību profilakses jomās.

Pašvaldības veselības aprūpes un veselības veicināšanas un slimību profilakses politika tiek īstenota saskaņā ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. un Rīgas attīstības programmā 2022. – 2027. gadam noteikto, veicinot pieeju “veselība visās politikās”, vienlīdzīgas veselības iespējas visiem Rīgas iedzīvotājiem un uz pierādījumiem balstītu sabiedrības veselības politiku.

Kas ir Rīgas veselības profils?

Rīgas veselības profils ir vizuāli pārskatāms materiāls, kas apvieno aktuālu informāciju par Rīgas iedzīvotāju veselības rādītājiem un galvenajiem veselību ietekmējošajiem faktoriem. Tas sniedz pārskatu par prioritārajiem virzieniem veselības uzlabošanai un slimību izplatības mazināšanai.

Analizējot šo profilu, var uzzināt, ka vidējais rīdzinieka vecums 2025. gadā sasniedzis 43,8 gadus, kas ļauj novērtēt pilsētas iedzīvotāju demogrāfiskās tendences. Tāpat redzams, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju savu veselības stāvokli vērtē kā labu, kas norāda uz relatīvi pozitīvu pašsajūtas un veselības uztveri. Profilā apkopota arī informācija par paveikto veselības veicināšanas jomā – pērn Rīgā īstenotas 5329 veselības veicināšanas un slimību profilakses aktivitātes, kas atspoguļo pašvaldības ieguldījumu iedzīvotāju veselības uzlabošanā.

Rīgas veselības profils ir noderīgs palīgs pašvaldības darbiniekiem un politikas veidotājiem veselības uzlabošanas pasākumu plānošanā, veselības aprūpes un sociālās palīdzības speciālistiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām un sabiedrības veselības jomas partneriem. Tas noderēs arī ikvienam rīdziniekam, kurš vēlas iegūt aktuālu informāciju par pilsētas iedzīvotāju veselības stāvokli un pieejamajiem atbalsta resursiem.

Rīga ir viena no 90 pilsētām, kas iekļautas Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas Veselīgo pilsētu tīklā un ir arī Latvijas Nacionālā veselīgo pašvaldību tīkla dalībniece. Šī dalība nodrošina pilsētai iespēju apmainīties ar pieredzi un ieviest labākās starptautiskās prakses veselības jomā.

PVO veselību definē kā pilnīgu fiziskās, garīgās un sociālās labklājības stāvokli, ne tikai slimību neesamību. Tas nozīmē, ka veselība ir pamats gan cilvēka dzīves kvalitātei, gan sabiedrības attīstībai kopumā. Vienlīdz svarīga ir ne tikai slimību ārstēšana, bet arī veselības veicināšana – tā palīdz saglabāt labu veselību un dzīves kvalitāti, veicina veselīgus dzīves paradumus, samazina veselības atšķirības starp dažādām iedzīvotāju grupām, sekmē veselīgu novecošanu un samazina hronisku slimību izplatību.

Veselības veicināšana ir stratēģisks ieguldījums, kas samazina slogu veselības aprūpes sistēmai un sociālajam atbalstam, tādējādi ļaujot efektīvāk izmantot publiskos līdzekļus un nodrošinot ilgtermiņa ekonomisku ieguvumu valsts un pašvaldību budžetiem.

Iepazīties ar Rīgas veselības profilu 2025 var:

 mājas lapā Veseligsridzinieks.lv 

žurnālā

 

21. decembrī Piņķos notiks jau desmitais Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas labdarības koncerts “Pie tavas rokas”

21. decembrī, ceturtajā adventē, Piņķu Svētā Jāņa baznīcā norisināsies jau desmitais Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas labdarības koncerts “Pie tavas rokas”.

Sīkāk par koncertu stāsta Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja:

“Šis koncerts mums ir īpašs, tas ir kļuvis par sirsnīgu tradīciju, kurā kopā sanāk gan ģimenes, gan līdzcilvēki, lai dāvātu bērniem drošību, rūpes un klātbūtni. Šogad koncertā uzstāsies Kārlis Būmeisters un Babītes Kultūrizglītības centra dziedošie bērni un jaunieši – vokālā grupa “Karameles”, kā arī bērnu ansambļi “Bon Bon”, “Ledenītes”, “Zefīrs”, “Šokolāde” un “Marmelāde”. Grupa “Karameles” klātbūtne, kas bijusi neatņemama koncertu sastāvdaļa visus desmit gadus, ir piešķīrusi īpašu gaišumu un sirsnīgumu. Tieši šo jauniešu muzikalitātes un patiesā prieka dēļ daudzi koncerta apmeklētāji to apmeklē katru gadu. Pateicoties viņiem, šī Adventes svētdiena būs sirdssilta, gaiša un muzikāli bagāta. No sirds pasakāmies katram koncerta apmeklētājam, ziedotājam un atbalstītājam. Lai šis koncerts ir īpaša dāvana mums visiem Ziemassvētkos!”

Ieeja koncertā ir bez maksas, un tā laikā ikviens ir aicināts ziedot.

Visi saziedotie līdzekļi tiks nodoti Latvijas SOS Bērnu ciematu ģimenēs augošo bērnu atbalstam. Ziedojumi ļauj bērniem un ģimenēm ar bērniem palīdzēt dažādos veidos, atkarībā no tā, kas kuram konkrētajā brīdī visvairāk nepieciešams. Ar ziedojumu palīdzību SOS Bērnu ciematu asociācija var bērniem nodrošināt iespēju uzaugt drošā un atbalstošā vidē, sniegt gan emocionālu, gan praktisku atbalstu, kā arī piepildīt kādu senu sapni.

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija jau vairāk nekā 25 gadus rūpējas par bērniem un ģimenēm visā Latvijā, nodrošinot ilgtermiņa ģimenisku aprūpi bērniem, kuri palikuši bez bioloģisko vecāku gādības. Asociācija gādā, lai bērni var uzaugt drošā un ģimeniskā vidē SOS bērnu ciematos un jauniešu mājās, kur viņi saņem emocionālu un praktisku atbalstu, lai varētu piedzīvot laimīgu bērnību, atklāt un attīstīt savus talantus un apgūt praktiskas iemaņas, kas palīdz sagatavoties patstāvīgai dzīvei. Tiek nodrošinātas arī individuālās sociālās rehabilitācijas programmas bērniem ar uzvedības traucējumiem.

Tāpat Asociācija sniedz atbalstu topošajām un esošajām audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem, piedāvājot dažādas apmācības, atbalsta grupas, sociālo darbinieku un psihologu konsultācijas. Ļoti nozīmīgs ir SOS Bērnu ciematu asociācijas darbs ar ģimenēm, kuras nonākušas grūtībās. Ģimeņu atbalsta centros tiek palīdzēts vecākiem sakārtot ikdienu, attiecības un vidi bērna labklājībai, tiek sniegts psiholoģiskais un sociālais atbalsts un mācītas praktiskas prasmes, lai bērniem būtu iespēja uzaugt sev vispiemērotākajā vidē – savā ģimenē. Tāpat ģimeņu atbalsta centros bērniem ir iespējams saņemt dažādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Papildus tam tiek īstenotas arī preventīvas programmas — tiek atbalstīti jaundzimušo vecāki programmā “Piedzimstot bērniņam”, palīdzēts bērniem un jauniešiem pārvarēt tuvinieka zaudējumu programmā “Kalniem pāri”, atbalstītas ģimenes gadījumos, kad vecāki šķiras, rūpējoties par to, lai šķiršanās procesā neciestu bērns, īstenota atbalsta programma “Pārinieks”, kas paredzēta pusaudžiem, kuru dzīvesveids var novest pie prettiesiskām darbībām, un piedāvāta apmācību programmu pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem “Bērnam drošs un draudzīgs bērnu dārzs”.

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas mērķis ir ļoti skaidrs — lai Latvijā ikviens bērns var augt drošā, mīlošā un atbalstošā vidē, neatkarīgi no tā, kādas grūtības viņa ģimeni ir skārušas.

Par SOS bērnu ciematiem

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija ir nevalstiska labdarības organizācija, kas nodrošina ilgtermiņa ģimenisku aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem, uztur ģimeņu atbalsta centrus un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru “Airi vecākiem” vairākās Latvijas pašvaldībās, kā arī īsteno dažādas sociālās prevences programmas. Divu SOS bērnu ciematu audžuģimenēs (Īslīcē un Valmierā), vairākās integrētajās SOS ģimenēs, kā arī SOS jauniešu mājā Jelgavā – atbalstu, drošību un jaunas mājas raduši 130 bērni un jaunieši no visas Latvijas. Kopumā visās SOS bērnu ciematu īstenotajās atbalsta programmās gada laikā palīdzību saņem vairāk nekā 1500 bērnu.

Papildu informācijai:
Gunta Purvēna
Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija
Tālr. 26324894
E-pasts: gunta.purvena@sosbca.lv
Vairāk par SOS bērnu ciematiem: www.sosbernuciemati.lv

 

Rīdziniekiem būs ērtāka un ātrāka piekļuve sociālajiem pakalpojumiem

Rīgā sākta jauna sociālo pakalpojumu organizēšana, kas iezīmē būtiskas pārmaiņas pilsētas sociālajā jomā. Rīgas Sociālā dienesta modernizācijas un restrukturizācijas mērķis ir padarīt pakalpojumu saņemšanu ērtāku un ātrāku, samazināt birokrātiju un vairāk pievērsties katra cilvēka individuālajām vajadzībām.

Pilsētā vērojama tendence, ka pieprasījums pēc sociālās palīdzības samazinās, toties pieaug pēc sociālajiem pakalpojumiem. 2024. gadā tos saņēma 34 889 cilvēki – divreiz vairāk nekā 2014. gadā. Atsevišķās struktūrvienībās ir nevienmērīga klientu plūsma un darbinieku noslodze, kas rada garākas rindas un gaidīšanas laiku.

Dienesta restrukturizācija notiks pakāpeniski.

Nākamā gada sākumā Baldones ielā 2, Pārdaugavas rajonā, tiks atvērts jauns Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības centrs, kas kļūs par vienoto vietu sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu saņemšanai šajā Rīgas daļā. Līdz ar jaunā centra izveidi pakalpojumi, kas līdz šim tika nodrošināti četrās dažādās adresēs, turpmāk būs pieejami vienā vietā.

Kopumā plānots izveidot trīs šādus centrus – Pārdaugavā, Ziemeļu rajonā un Latgales priekšpilsētā.

“Tas nozīmē, ka rīdziniekiem būs vieglāk saprast, kas viņiem jādara, ātrāk saņemt nepieciešamo palīdzību un justies drošāk, ka viņu situācija tiek saprasta un ņemta vērā,”

saka Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītāja Inese Andersone

No 2026. gada 31. jūlija rīdziniekiem būs pieejamas arī pirmreizējas attālinātās konsultācijas.

Šis pakalpojums ļaus iedzīvotājiem ātrāk un vienkāršāk noskaidrot sev pieejamos sociālās palīdzības veidus, nepieciešamos dokumentus un citus būtiskus jautājumus, izmantojot attālinātas saziņas iespējas.

Pārmaiņas nozīmē:

  • vairāk laika klientam un viņa vajadzībām;
  • ātrāku reakciju uz krīzes situācijām;
  • mazāku nepieciešamību atkārtoti apmeklēt dienestu;
  • kvalitatīvāku vajadzību izvērtēšanu;
  • ātrāku sociālo pakalpojumu saņemšanu;
  • efektīvāku resursu izmantošanu un vienotu pieeju visos rajonos;
  • vienkāršotu dokumentu apriti un lēmumu pieņemšanu.

Jaunā pieeja klientu apkalpošanā

  • Pirmreizēju konsultāciju varēs saņemt attālināti.
  • Tiks saglabāta iespēja zvanīt uz tālruni un pierakstīties vizītei, vai arī ierasties sociālo pakalpojumu centrā bez pieraksta un tikt pieņemtam. Pašlaik šādas iespējas nav.
  • Būs pieejami datori, kuros apmeklētājs kopā ar konsultantu varēs elektroniski iesniegt dokumentus, piemēram, E-deklarācijas.
  • Nepiepildītās darba vietas vairs neietekmēs pakalpojumu pieejamību – apkalpošana turpināsies nepārtraukti.
  • Vienuviet būs pieejama visa nepieciešamā informācija un palīdzība katru darba dienu, un visā pilsētā tiks ieviesta vienota klientu apkalpošanas prakse.

Svarīgi!

Imantas 8. līnijas 1 k-2 un Mežrozīšu ielas 43 sociālo māju iedzīvotājiem tiks nodrošināta izbraukuma pieņemšana reizi nedēļā.

Sociālo pakalpojumu pieejamības centri tiks izveidoti arī Latgales un Ziemeļu rajonos.

 

Rīgas pašvaldība izstrādājusi vadlīnijas dronu izmantošanai pilsētas gaisa satiksmē

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments ir noslēdzis dalību starptautiskajā projektā CITYAM (Pilsētvides sagatavošana ilgtspējīgai gaisa telpas mobilitātei), kur kopā ar Stokholmu, Helsinkiem, Hamburgu, Tartu un Gdaņsku radīti risinājumi, kas palīdzēs Eiropas pilsētām gatavoties dronu tehnoloģiju integrācijai. Rīga kļuvusi par vienu no pirmajām pilsētām Baltijas jūras reģionā, kas izstrādājusi stratēģiskas vadlīnijas drošai un pārdomātai pilsētas gaisa satiksmes attīstībai, radījusi jaunu analītisku rīku plānošanas vajadzībām, kā arī izvērtējusi sabiedrības attieksmi pret dronu izmantošanu.

CITYAM projekta gaitā izstrādātas “Rīgas vadlīnijas pilsētas gaisa telpas mobilitātes integrēšanai pilsētas mobilitātē”, kas nosaka vienotu pieeju dronu izmantošanai dažādu pakalpojumu sniegšanai – sabiedrības drošībā, infrastruktūras apsaimniekošanā, mobilitātē, glābšanas darbos u.c. sabiedriskos pakalpojumos. Vadlīnijas kalpos par pamatu dronu mobilitātes iekļaušanai ilgtermiņa mobilitātes plānošanā, teritorijas attīstības dokumentos un viedpilsētas attīstības procesos. Vadlīnijās iezīmēta arī Rīgas nākotnes vīzija – dronu pārvaldības centra izveide, kas ļautu pilsētai pārraudzīt dronu lidojumus, nodrošināt drošību un iedzīvotāju informētību, koordinēt dažādus operatorus un nodrošināt pilsētas gatavību U-Space jeb Eiropas Savienības digitāli vienotas un automatizētas sistēmas, kas nodrošina drošu, efektīvu un integrētu dronu piekļuvi gaisa telpai ieviešanai. Vadlīnijas paredz organizēt testa lidojumus drošības, ārkārtas situāciju pārvaldības, kritiskās infrastruktūras monitoringa un medicīnas loģistikas jomās, lai pārbaudītu tehnoloģiju darbību reālos pilsētvides apstākļos.

Starptautiskā projekta rezultāti apliecina, ka Rīga ir gatava pakāpeniski attīstīt gaisa mobilitāti, balstoties uz inovācijām, starpinstitūciju sadarbību un sabiedrības iesaisti. Izstrādātās vadlīnijas un rīki kļūs par pamatu turpmākiem politikas lēmumiem. Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgara Bergholcs atzīmē: “Rīga mērķtiecīgi nostiprinās kā viedpilsēta, jo dronu risinājumi ir būtiska daļa no nākotnes pilsētas mobilitātes un inovāciju ekosistēmas. CITYAM projekta rezultāti un jaunās vadlīnijas sniedz Rīgai skaidru ceļa karti, kā pakāpeniski un atbildīgi integrēt gaisa mobilitāti pilsētplānošanā, veicinot efektīvākus dienestu procesus, datu pieejamību un jaunu tehnoloģiju izmantošanu sabiedrības labā. Tas ir nozīmīgs solis pretī modernai, drošai un konkurētspējīgai Rīgai.”

Projekta laikā sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti izstrādāts ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) rīks dronu pacelšanās un nosēšanās vietu identificēšanai, kas ļauj analizēt iespējamos dronu darbības punktus atbilstoši drošības, teritorijas lietojuma, infrastruktūras un pieejamības kritērijiem. Šis rīks būs būtisks instruments pašvaldības plānotājiem un dienestiem turpmākajos projektos.

“Rīga ar CITYAM projektu ir nostiprinājusi pamatus modernas gaisa mobilitātes attīstībai Latvijā, pirmo reizi pašvaldības plānošanā cieši iesaistot industriju un akadēmisko vidi. Vadlīnijas, riska izvērtējumi un iedzīvotāju iesaiste parāda Rīgas gatavību atbildīgi ieviest U-space un izmantot dronus praktiskiem pašvaldības uzdevumiem. Šis ir izcils piemērs citām pilsētām – tikai sadarbojoties ar nozari iespējams veidot drošu un Eiropas prasībām atbilstošu dronu ekosistēmu, un LARPAS ir gatava šo virzību turpināt atbalstīt”.

norāda Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācijas (LARPAS) valdes loceklis Māris Krievs

Projekta laikā veikta arī iedzīvotāju aptauja, kuras rezultāti rāda, ka vairāk nekā 63% respondentu atbalsta dronu izmantošanu pilsētā, kas bija viens no augstākajiem rezultātiem starp visām projekta partnerpilsētām. Vislielākais atbalsts saistīts ar dronu pielietošanu negadījumu novēršanā, sabiedriskās drošības uzlabošanā, infrastruktūras uzraudzībā un medicīnisko preču piegādē. Aptaujas rezultāti apliecina, ka sabiedrība saskata dronu praktisko un sociālo nozīmi.

Vairāk informācijas par projektu CITYAM: https://interreg-baltic.eu/project/cityam-interreg-baltic-sea-region-green-mobility/#summary

 

Aktualitātes nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā Rīgā 2026. gadā

Tuvojoties jaunajam gadam, Rīgas pašvaldības Finanšu departaments informē iedzīvotājus par aktualitātēm nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanā 2026.gadā un atgādina par nosacījumiem, kas var ietekmēt NĪN apmēru.

Samazinātās NĪN likmes piemērošanai līdz 1. janvārim jādeklarē dzīvesvieta Rīgā

Samazinātās NĪN likmes (0,2% līdz 0,6% no kadastrālās vērtības) piemērošana dzīvošanai paredzētajā nekustamajā īpašumā Rīgā ir saistīta ar dzīvesvietas deklarēšanu taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00.

Lai 2026. gadā par dzīvokļa īpašumu un individuālo (viena dzīvokļa) māju tiktu piemērota samazinātā NĪN likme, 2026. gada 1. janvārī plkst. 0.00 šajā īpašumā (neatkarīgi no tā platības) jābūt deklarētai dzīvesvietai vismaz vienai personai.

Savukārt, par divu vai vairāku dzīvokļu māju, kas nav sadalīta dzīvokļa īpašumos (t.sk. domājamām daļām no šādas mājas), kā arī telpu grupām nedzīvojamā ēkā, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, ar samazināto NĪN likmi apliekamā platība ir piesaistīta objektā deklarēto personu skaitam. Samazināto likmi piemēro mājas platības daļai, pieņemot, ka taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 dzīvesvietu deklarējušai vienai personai piekrīt 30 m2 no mājokļa platības.

Ja dzīvojamajā objektā 2026. gada 1. janvārī plkst. 0.00 nebūs deklarētu personu, tad par visu 2026. gadu tiks piemērota NĪN pamatlikme 1,5% apmērā no objekta kadastrālās vērtības, neatkarīgi no deklarēto personu skaita izmaiņām taksācijas gada laikā.

Lai samazināto nodokļa likmi piemērotu juridiskajām personām un komersantiem, bez objektā deklarētajām personām, papildus tiek vērtēts, vai konkrētais īpašums ir izīrēts dzīvošanai un īres tiesības nostiprinātas Zemesgrāmatā.

Aicinām nodokļa maksātājus pārbaudīt un, ja nepieciešams, savlaicīgi aktualizēt savā īpašumā deklarētās personas.

Informāciju par savā īpašumā deklarētajām personām var iegūt portāla https://latvija.gov.lv/, e-pakalpojumā “Manā īpašumā deklarētās un papildu adresi norādījušās personas” vai vēršoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

NĪN atvieglojumu piemērošana

No 2026. gada nav ieviestas jaunas NĪN atvieglojumu saņēmēju kategorijas un arī atvieglojumu piešķiršanas nosacījumi nemainās. Departaments NĪN atvieglojumus 2026.gadā piemēros tām pašām nodokļu maksātāju kategorijā kā 2025.gadā.

NĪN atvieglojumu piemērošana ģimenēm ar bērniem

Atbilstoši Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr.109 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā” noteiktai kārtībai ģimenēm ar bērniem (līdz 19 gadu sasniegšanai) NĪN atvieglojumi tiek piešķirti automātiski, pamatojoties uz Rīgas domes Vienotās informācijas sistēmas datiem, nosakot nodokļu maksātāja atbilstību saistošo noteikumu prasībām taksācijas gada 1. janvārī.

Turpretim, ja ģimenē ir bērns no 19 līdz 24 gadu vecumam, kas taksācijas gada 1.janvārī turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu dienas nodaļā (pilna laika klātienes studijas), tad nodokļu maksātājam līdz taksācijas gada 15.decembrim jāiesniedz departamentā pieteikums atvieglojumu saņemšanai un izglītības iestādes apliecinājumu par bērnu pēc pilngadības sasniegšanas (bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai), ka bērns taksācijas gada 1. janvārī turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu dienas nodaļā (pilna laika klātienes studijas).

Vēršam uzmanību, ka gadījumos, ja bērns turpina mācības Latvijā un dati ir pieejami Valsts izglītības informācijas sistēmā, tad pieteikumu iespējams iesniegt arī telefoniski, zvanot uz Rīgas informatīvo tālruni 80001201(darba dienās 8.00 – 18.00). Konsultants sarunas laikā veiks datu pārbaudi un, ja tiks konstatēta atbilstība, tad reģistrēs pieteikumu NĪN atvieglojumu piešķiršanai.

Atsevišķām NĪN maksātāju kategorijām, lai sāktu saņemt atvieglojumus, jāsniedz pieteikums

Ja NĪN atvieglojumi iepriekš nav saņemti un nodokļa maksātājs atbilst kādai no Saistošajos noteikumos noteiktajām kategorijām, kurām varētu tikt piemēroti NĪN atvieglojumi (piemēram, pensionārs, persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, bērns ar invaliditāti, nodokļa maksātājs, kuram ir kopīga deklarētā dzīvesvieta ar personu ar 1.vai 2. grupas invaliditāti vai bērnu ar invaliditāti, persona, kas atzīta par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo vai šīs avārijas seku likvidatoru u.c.), lai uzsāktu saņemt NĪN atvieglojumus departamentā līdz taksācijas gada 15.decembrim jāiesniedz pieteikumu par atvieglojumu piešķiršanu un jāreģistrē e-saziņas kanālu, ja minētā prasība attiecas uz konkrēto nodokļa maksātāju.

  • Atsevišķas NĪN atvieglojumu saņēmēju kategorijas (pensionāri, personas ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, Černobiļas AES avārijas cietušie) pieteikumu atvieglojumu saņemšanai var iesniegt arī telefoniski, zvanot uz Rīgas informatīvo tālruni 80001201(darba dienās 8.00 – 18.00).

Konsultants sarunas laikā veiks datu pārbaudi un, ja tiks konstatēta atbilstība, tad reģistrēs pieteikumu NĪN atvieglojumu piešķiršanai.

Vēršam uzmanību, ka pieteikums ir jāiesniedz tikai vienreiz un nākamajos taksācijas gados nav jāiesniedz atkārtoti, ja nav zudis vai mainījies atvieglojumu piešķiršanas pamats vai atbilstība atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem.

NĪN atvieglojumu saņemšanai, vairākām nodokļu maksātāju kategorijām, jāreģistrē e-saziņas kanāls ar pašvaldību līdz 1.janvārim

Vairākām nodokļa maksātāju kategorijām elektroniskā saziņas kanāla (oficiālā elektroniskā adrese vai e-pasts) esamība uz taksācijas gada 1. janvāri ir obligāts nosacījums NĪN atvieglojumu saņemšanai saskaņā ar Saistošajiem noteikumiem.

Nosacījums par elektronisko saziņu neattiecas uz nodokļa maksātājiem – pensionāriem, personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, personām, kas atzītas par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajiem vai šīs avārijas seku likvidatoriem, personām, kurām ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, politiski represētām personām un nepilngadīgām personām.

Tāpēc, nodokļa maksātājiem, kuriem departaments NĪN atvieglojumus piemēros automātiski, pamatojoties uz Rīgas domes Vienotās informācijas sistēmas datiem (uz 01.01.2026.), veicot NĪN aprēķinu 2026.gadam (piemēram, ģimenēm ar bērniem u.c.), lai saņemtu NĪN atvieglojumus par 2026. gadu, piekrist elektroniskai saziņai ar departamentu vai iesniegt pamatotu iesniegumu par iemesliem, kas liedz reģistrēt e-saziņas kanālu, varēs tikai līdz 1.janvārim. NĪN atvieglojumi tiks piešķirti par visu 2026. gadu, ja pastāvēs atbilstība Saistošajos noteikumos noteiktajiem atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem.

Vēršam uzmanību, ka 2026. gadā nav paredzēts noteikt pārejas periodu un pagarināt e-saziņas kanāla reģistrēšanas iespēju NĪN atvieglojumu saņemšanai.

Ja oficiālā elektroniskā adrese jau izveidota vai visa ar NĪN saistītā korespondence jau tiek saņemta e-pastā, kā arī gadījumos, ja prasība reģistrēt e-saziņu neattiecas uz konkrēto nodokļa maksātāju, tad vēršanās departamentā, lai turpinātu saņemt NĪN atvieglojumus 2026. gadā, nav nepieciešama.

Ja vēl neesat reģistrējuši e-saziņas kanālu, tad to var izdarīt:

  • aktivizējot oficiālo elektronisko adresi portālā Latvija.gov.lv;
  • iesniedzot iesniegumu portālā www.eriga.lv (sadaļā “Nekustamā īpašuma nodoklis”, pakalpojums “E-dokumentu iesniegums”);
  • iesniedzot iesniegumu portālā www.epakalpojumi.lv (sadaļā “Nekustamais īpašums”, pakalpojums “E-pasta un SMS pieteikums”);
  • nosūtot ar drošu elektronisku parakstu parakstītu iesniegumu uz e-pasta adresi: pip@riga.lv (elektroniski veidlapa pieejama tīmekļvietnes https://pip.riga.lv sadaļā “Veidlapas” – 3.pielikums);
  • nosūtot iesniegumu departamentam pa pastu uz Terēzes ielu 5, Rīgā, LV-1012;
  • piesakot korespondences e-pastu klātienē Terēzes ielā 5, Rīgā (tikai ar iepriekšēju pierakstu pa tālruni 29457052);
  • ievietojot iesniegumu pasta kastē, kas atrodas pie iestādes ieejas durvīm Terēzes ielā 5, Rīgā.

Plašāka informācija pieejama departamenta tīmekļvietnē pip.riga.lv vai zvanot:

  • uz Rīgas informatīvo tālruni 80001201 (bezmaksas);
  • +371 67012222 (zvaniem no ārzemēm).

 

Rīga digitalizē vairāk nekā 10 000 vēsturisku fotogrāfiju un atklātņu

Lai saglabātu un padarītu pieejamu informāciju par Rīgas kultūrvēsturisko mantojumu, Rīgas pašvaldība sākusi vairāk nekā 50 gadu laikā uzkrāto vēsturisko fotogrāfiju un atklātņu digitalizāciju. Digitalizācijas procesā tiks apstrādāti ap 10 000 unikālu attēlu no Pilsētas attīstības departamenta arhīva – materiāli, kas sniedz vērtīgas liecības par pilsētas vēsturisko apbūvi un pilsētvides attīstību.

Šo pētnieciski vērtīgo materiālu krāšana, apkopošana un sistematizēšana sākta 1968. gadā, kad tika izveidota Rīgas Arhitektūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Šajā laikā iegūti un līdz mūsdienām saglabāti daudzveidīgi dokumenti un informācijas nesēji, kas nav tieši saistīti ar būvniecības dokumentāciju. Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas birojs ir veicis rūpīgu šīs kolekcijas inventarizāciju un vērtīgāko materiālu atlasi, izvēloties kvalitatīvas, oriģinālas un unikālas vienības, kas atspoguļo Rīgas vēsturisko apbūvi un tās attīstību 20. gadsimta laikā.

Kopumā Pilsētas attīstības departamentā ir uzkrātas vairāk nekā 11 000 fotogrāfiju, vairāk nekā 1100 atklātņu, vairāk nekā 2000 fotoreprodukciju, kā arī citi materiāli – piemēram, fotonegatīvu filmiņas, avīžu un žurnālu izgriezumi, fotoalbumi, plāni, rasējumi u.c. vēsturiski materiāli, kas nav saistīti ar būvlietām vai būvniecības dokumentāciju. Fotogrāfiju un atklātņu skenēšana tiks pabeigta 2026. gada sākumā, kam tālāk sekos katra ieskenētā attēla apraksta un metadatu sagatavošana, lai attēlu digitālās kopijas varētu nodot glabāšanai Digitālajā bibliotēkā un tiktu nodrošināta to publicēšana tiešsaistē.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas biroja vadītājs Jānis Bērziņš atzīmē:

“Ņemot vērā to, ka Rīgas Arhitektūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pamatfunkcijas bija cieši saistītas ar Rīgas vēsturiskā centra pētniecību un pilsētplānošanas jautājumiem, piemēram, infrastruktūras, sabiedriskā transporta un dzīvojamā fonda nodrošināšanu, tad lielākā daļa fotomateriālu iemūžina ne tikai vēsturisko pilsētvidi pirms tās pārveidojumiem, bet arī fiksē pilsētas ainavu tās attīstības starpposmos, mirkļos starp zūdošo un topošo Rīgu, nereti priekšplānā izceļot pašu attīstības dzinuli – rīdzinieku. Un tieši šādi fotoattēli kā N. Sudrabiņa 1965. gadā uzņemtais fotoattēls ar Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvi vai R. Johansona 1939.g. uzņemtais attēls ar Brīvības ielas seguma maiņu no vēsturiskā bruģa uz asfaltu, kas atspoguļo vēsturiskās pilsētvides pārveidojumu procesu, padara šo kolekciju par unikālu ieskatu 20. gadsimta Rīgā.”

Vēsturisko materiālu digitalizācija palīdz saglabāt vērtīgas un unikālas laikmeta liecības nākamajām paaudzēm, vienlaikus pasargājot oriģinālus no bojājumiem vai zudumiem. Digitalizētie materiāli kalpo kā rezerves kopijas gadījumiem, kad oriģināli varētu tikt iznīcināti, piemēram, ugunsgrēka vai plūdu rezultātā. Vienlaikus digitalizētie materiāli palīdz popularizēt kultūras mantojumu, sniedzot plašākas iespējas piekļūt šiem objektiem tiešsaistē, kā arī ļaujot veidot interaktīvus rīkus, virtuālas izstādes un mācību materiālus.

Pilsētas attīstības departamenta digitalizētie fotomateriāli pakāpeniski būs publiski pieejami vietnē digitalabiblioteka.lv, kur tie papildinās šajā vietnē jau esošos teju 900 fotomateriālus, un sniegs iespēju arhitektiem, ainavu arhitektiem, vēsturniekiem, studentiem un citiem interesentiem iegūt plašāku ieskatu Rīgas būvētā mantojuma vēsturiskajās liecībās.

Papildus dažādiem Rīgas Arhitektūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas lēmumiem un dokumentiem, Pilsētas attīstības departamenta arhīvā glabājas teju 3200 arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas, arheoloģisko izrakumu atskaites un citi pētījumu materiāli. Tāpat arhīvā pieejama plaša literatūras kolekcija – vairāk nekā 2 300 grāmatu un izdevumu dažādās valodās par kultūras mantojuma jautājumiem Rīgā, Latvijā un citviet pasaulē.

Dažādi digitalizēti materiāli par Rīgas kultūrvēsturisko mantojumi jau ir pieejami Latvijas un Eiropas digitālajās platformās. Vietnē Digitalabiblioteka.lv apkopoti dažādu kultūras iestāžu, muzeju un arhīvu materiāli, savukārt Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portāls georiga.lv piedāvā detalizētus vēsturisko teritoriju realitātes modeļus, kas ļauj digitāli dokumentēt un saglabāt pilsētvides esošo stāvokli nākamajām paaudzēm. Eiropas mērogā Rīgas kultūras mantojums pieejams platformā Europeana.eu.

Pievienoto attēlu apraksts:

RDPAD_Mape_39_01_F1125_057
Skats no Jaunās Svētās Ģertrūdes baznīcas (celta 1903. – 1906. gadā pēc arhitekta Vilhelma fon Strika projekta) torņa, iemūžinot Brīvības ielas apbūvi un ielas seguma maiņu – no bruģa uz asfaltu (foto autors Rob. Johansons, 1939. gads)