Lai veicinātu pašvaldību, valsts un privātā sektora sadarbību iekšējās drošības uzlabošanai iedzīvotājiem kara draudu gadījumā, Rīgas rātsnamā piektdien, 28. februārī, notika slēgts seminārs pašvaldību domju priekšsēdētājiem. Pasākumu organizēja Rīgas dome, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF).
“Ir sācies ceturtais gads, kad Krievija turpina pilna mēroga karu Ukrainā un ģeopolitiskā situācija skaidrāka nekļūst. Latvija ir NATO valsts un Latvija ir droša valsts, bet mēs dzīvojam līdzās agresorvalstij, tāpēc mums vienlaikus ir jādara savi mājasdarbi un jāgādā par savu drošību, mācoties no labākās pieredzes, tai skaitā no Somijas, protams, arī no Ukrainas. Laiks ir saspringts, tādēļ aicinu visus koncentrēties uz jau padarīto, jo tā mēs būsim stiprāki darīt nākamos neatliekamos darbus. Uzskatu, ka Krīzes vadības centra izveide Ministru prezidenta padotībā ir svarīgs solis, lai mēs efektīvi nodrošinātu Latvijas cilvēku aizsardzību jebkuras krīzes apstākļos. Tāpat esam apzinājuši Latvijā esošās patvertnes un patvērumam drošas vietas, kas ir pieejamas jau tagad, un panākuši vairāk nekā 22 miljonu eiro finansējumu no ES fondiem patvertņu sakārtošanai visā Latvijā. Mūsu mērķis ir nodrošināt patvēruma vietas pēc iespējas lielākam skaitam Latvijas cilvēku,”
uzsvēra iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
“Esmu gandarīts, ka Latvijā civilās aizsardzības jautājumiem beidzot esam pieķērušies pa īstam – ir darbi, kas darāmi nacionālā un valstiskā līmenī, tāpat savi uzdevumi ir katrai pašvaldībai. Izaicinājumu ir daudz, pierobežas pašvaldībām jo īpaši, savukārt citviet, toskait Rīgā, par ikdienu kļuvuši kiberuzbrukumi, sabotāžas akti. Mēs bijām un esam tam gatavi, bet drošībā ieguldīt ir mūsu visu pienākums, tādēļ, ja pašlaik 2% no Rīgas budžeta ir paredzēti mūsu cilvēku aizsardzībai, tad jau no nākamā gada pilsētas budžetā esmu uzdevis plānot šai jomai izdevumus 5% apjomā,”
norādīja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis
“Šis pasākums ir vērtīgs ieguldījums kopējas izpratnes veicināšanai par drošības politiku un krīzes vadību visos līmeņos. Pirms trīs gadiem akcentējām, ka krīzes vadībai vajadzīgs restarts, nepieciešama vienotas krīzes vadības sistēmas izveide, valsts institūciju un pašvaldību sadarbības algoritms, jāuzlabo komunikācija un datu apmaiņu, jābūt skaidrai finanšu un materiālo resursu piesaistei. Esam aktualizējuši un pārskatījuši civilās aizsardzības plānus, izstrādājuši to militārās sadaļas pielikumus, piedalījušies dažādās mācībās. Taču gatavība krīzēm, īpaši militārajam apdraudējumam, nepārtraukti jāuzlabo un jātestē. Gatavība krīzēm papīra formātā ir uzlabojusies, taču praktiskajā gatavībā joprojām jāturpina kopīgs darbs. Šodien pasākumā uzklausījām Ukrainas pieredzi, izskatījām tādus būtiskus jautājumus kā bumbu patvertņu veidošana, pieejamie finanšu un cilvēku resursi militārā apdraudējuma gadījumā un materiālās rezerves, kā arī izvērtējām notikušās valsts aizsardzības mācības,”
sacīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis
“Rīgā un Pierīgā dzīvo aptuveni puse valsts iedzīvotāju, līdz ar to uz mūsu pašvaldības pleciem gulstas īpaši liela atbildība. Rīgas pašvaldības īpašumā ir vairāk nekā 200 par derīgām atzītas droša patvēruma vietas, no kurām šogad esam iecerējuši izremontēt un labiekārtot 30. Svarīgi, ka esam no Iekšlietu ministrijas saņēmuši pozitīvas ziņas par iespēju piesaistīt būtisku Eiropas Savienības līdzfinansējumu droša patvēruma vietu izveidei. Ja turpināsim tikpat mērķtiecīgi strādāt, tas mums tuvākajos gados ļaus izveidot vērā ņemamu bumbu patvertņu tīklu galvaspilsētā un ievērojami paaugstināt mūsu iedzīvotāju drošību militāra apdraudējuma gadījumā,”
pauda Rīgas vicemēre Linda Ozola
”Drošība” ir darbības vārds, tāpēc esam šeit pulcējušies, lai runātu par reāliem darbiem civilās aizsardzības uzlabošanā, kas balstīsies gan uz pašu, gan citu pieredzi, gan NATO uzstādījumiem. Ir nepieciešami gan normatīvie akti, gan attiecīgs finansējums, tāpat ir savlaicīgi jārunā ar drošības industriju, kas būvēs patvertnes, nodrošinās sakarus un veiks nepieciešamo apgādi. Krīzes situācijās ir būtiski plānot sadarbību ar vietējiem uzņēmumiem, kuri spēj ātri reaģēt un pielāgot savus resursus pašvaldību un valsts vajadzībām. Tādēļ jānodrošina, ka vietējie uzņēmumi tiek iesaistīti drošās piegādes ķēdēs pašvaldībās,”
uzsvēra DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele
Semināra gaitā tā dalībnieki izvērtēja valsts atbildīgo dienestu un pašvaldību spēju plānot, paredzēt finanšu un cilvēku resursus militāra apdraudējuma gadījumā, kā arī novērtēt īstenoto mācību efektivitāti. Tāpat notika paneļdiskusijas par pašlaik aktuālajām un kopīgi risināmajām tēmām, sniedzot priekšlikumus un definējot konkrētas rīcības nepieciešamā rezultāta nodrošināšanai. Šis Rīgas domē bija jau otrais civilās aizsardzības seminārs pašvaldībām, valsts un privātajam sektoram, kas rīkots pēc Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieces Lindas Ozolas, LPS un DAIF iniciatīvas.
Viena no diskusijām bija veltīta tematikai par bumbu patvertnēm un to pieejamību. Tāpat norisinājās saruna par pieejamiem finanšu un cilvēkresursiem, individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošinājumu militārā apdraudējuma gadījumā. Savukārt noslēdzošā diskusija tika atvēlēta visaptverošas valsts aizsardzības mācību Namejs 2024 izvērtējumam.
Seminārā piedalījās iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Rīgas vicemēre Linda Ozola, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele, Ukrainas pilsētas Hersonas vicemērs Vitālijs Bielobrovs, Nacionālo Bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts, novadu un lielo pilsētu domju priekšsēdētāji, kā arī dažādu jomu eksperti.
Pasākuma laikā Rīgas domes foajē ikvienam bija skatāma unikāla 15 dažādu drošības un aizsardzības industrijas uzņēmumu izveidota ekspozīcija ar reāliem, taustāmiem piemēriem un praktisku informāciju.
Jau vēstīts, ka pērn novembrī notika līdzīgs slēgtais seminārs par pašvaldību gatavību rīkoties un nodrošināt to kritisko pakalpojumu darbības nepārtrauktību ārkārtas situācijās un militāra apdraudējuma gadījumā.
