Ceturtdien, 20. februārī, no plkst. 15.00 līdz 17.00 Rīgas domes Portretu zālē norisināsies Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde.

Sēdes darba kārtība:

  1. Sabiedrības informēšana par publiskās infrastruktūras projektu īstenošanu. Ziņotājs: Ingūna Urtāne, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora p.i.
  2. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi pašvaldībā, tai skaitā sabiedriskā labuma organizācijām. Ziņotāji: Ināra Papina, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Finanšu departamenta direktora vietniece, Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšniece, Kitija Andersone, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Finanšu departamenta Nekustamā īpašuma nodokļa pārvaldes priekšniece.
  3. Līdzdalības budžeta norise 2025.gadā. Ziņotājs: Gatis Štolcers, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Apkaimju attīstības nodaļas vadītājs.
  4. Citi jautājumi.

Interesenti sēdes norisei varēs sekot līdzi tiešraidē Rīgas valstspilsētas pašvaldības mājaslapā. Saite uz tiešraidi sēdes norises laikā būs pieejama – ŠEIT.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes mērķis ir aizstāvēt sabiedrības intereses nozīmīgu aktualitāšu un nākotnes plānu izstrādē un ieviešanā pašvaldībā, veicināt efektīvu sabiedrības līdzdalību, līdzdarboties lēmumu izstrādē un īstenošanā, kuri attiecas uz nevalstisko organizāciju sektoru pašvaldībā.

Padomē darbojas 17 pārstāvji – Rīgas domes priekšsēdētājs, septiņi Rīgas domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji un deviņi Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandu parakstījušo nevalstisko organizāciju pārstāvji. Nevalstisko organizāciju pārstāvji padomē tiek ievēlēti konkursa kārtībā uz diviem gadiem. Savukārt padomes sekretariāta funkcijas pilda Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs.

Ar pašreizējo padomes sastāvu var iepazītiesŠEIT.

Plašāka informācija par padomes darbuŠEIT.

 

Rīgas pašvaldība gatavojas XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas notiks vasarā no 5.-13. jūlijam. Lai nodrošinātu Rīgas pilsētas līdzdalību XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, trešdien, 19. februārī, Rīgas domes sēdē apstiprināta svētku rīcības komiteja.

“Skolu Jaunatnes dziesmu un deju svētki ir milzīgs notikums mūsu jauniešiem – viņi tam gatavojas gadiem, un mums kā pašvaldībai ir svarīgi viņus atbalstīt. Jāatgādina, ka iepriekšējie svētki notika pandēmijas laika hibrīdrežīmā un liela daļa dalībnieku gatavojušies šiem svētkiem pat divus termiņus. Tāpēc 2025. gada Rīgas budžetā esam atvēlējuši vairāk nekā miljonu eiro, lai mūsu kori, deju kolektīvi, orķestri un ansambļi varētu pilnvērtīgi sagatavoties – piedalīties mēģinājumos, skatēs un konkursos, kā arī atjaunot tērpus, kam nepieciešams. Mēs arī rūpējamies, lai svētku laikā Rīgā, kas ir svētku namamāte, viss noritētu raiti – gan dalībnieku izmitināšana, gan drošība, gan satiksme. Svētki ir brīdis, kad varam lepoties ar mūsu bērnu un jauniešu talantu un darbu, un es ticu, ka tie būs patiesi īpaši gan pašiem dalībniekiem, gan visai Rīgai,”

norāda Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Rīgas Rīcības komiteju vadīs Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis un tās sastāvā ir iekļauti svētku norisē iesaistīto pašvaldības institūciju un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki. Rīcības komitejas sēdēs izskatīs jautājumus, kas saistīti ar svētku sagatavošanā un norisē iesaistīto pašvaldības institūciju un kapitālsabiedrību darbības koordināciju, svētku dalībnieku un to pavadošā personāla izmitināšanu pašvaldības izglītības iestādēs, sabiedriskās kārtības uzturēšana svētku norises un svētku dalībnieku izmitināšanas vietās, satiksmes plūsmas organizēšana pilsētā, pilsētvides noformēšanu, kā arī Rīgas skolēnu kolektīvu dalību svētkos.

Rīgas pašvaldības 2025. gada budžetā ir apstiprināta programma “XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki” ar finansējumu 1 022 065 eiro apmērā, t.sk. 776 782 eiro Rīgas kolektīvu dalības nodrošināšanai svētku sagatavošanas procesā un svētkos, kā arī 245 193 eiro apmērā tērpu iegādei un atjaunošanai.

Dalību XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos pieteikuši 589 pašvaldības dibināto iestāžu kultūrizglītības kolektīvi ar 11 657 dalībniekiem, kuri iesaistījušiem svētku sagatavošanas procesā, proti, dalībai konkursos/skatēs, kopmēģinājumos un modelēšanas koncertos, tostarp, 67 kori (3 260 dalībnieki), 173 tautas deju kolektīvi (4 177), 26 vokālie un vokāli instrumentālie ansambļi (303 dalībnieki), 19 koklētāju ansambļi (170 dalībnieki), 11 folkloras kopas (230 dalībnieki), seši akordeonistu orķestri (40 dalībnieki), 24 teātra mākslas kolektīvi (496 dalībnieki), 21 mūsdienu deju kolektīvs (336 dalībnieki), 212 vizuāli un vizuāli plastiskās mākslas kolektīvi (1860 dalībnieki), septiņi pūtēju orķestri (287 dalībnieki), astoņi simfoniskās mūzikas orķestri (344 dalībnieki), 15 speciālās izglītības iestāžu kolektīvi (154 dalībnieki).

Vienlaikus svētku sagatavošanas procesā un dalībai svētkos ir pieteikti 74 trešo personu dibināti kolektīvi (1 689 dalībnieki).

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies 2025. gada vasarā no 5. jūlija līdz 13. jūlijam. Svētku laikā Rīgā notiks vairāk nekā 30 pasākumi dažādās norises vietās – Mežaparka Lielajā estrādē, Nacionālajā stadionā “Daugava”, Arēnā Rīga, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Dailes teātrī, VEF Kultūras pilī, Rīgas Domā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Brīvības laukumā, Vērmanes dārzā un citur. Plānots, ka kopā svētkos varētu piedalīties aptuveni 30 000 – 35 000 dalībnieku.

 

14. februāra Rīgas domes Pilsētvides attīstības un kvalitātes komisijas sēdē tika saņemts un atvērts 95 projekts pašvaldības administrētajās līdzfinansējuma programmās kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai, dzīvojamo māju fasāžu un jumtu atjaunošanai, kā arī dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala labiekārtošanai.

2025. gadā Rīgas pašvaldība atbilstoši izsludinātiem konkursiem plāno atbalstīt projektus daudzdzīvokļu dzīvojamo māju no publiskās ārtelpas redzamo fasāžu un jumtu atjaunošanai, atsevišķu kultūrvēsturisko ēku saglabāšanai, kā arī dzīvojamās mājas piesaistītā zemesgabala labiekārtošanai (mazā programma).

Konkursam šogad kopuma iesniegti 95 projekti:

  • 24 projekti vēsturisko ēku saglabāšanas programmā;
  • 67 projekti dzīvojamo māju fasāžu un jumtu atjaunošanas programmā;
  • 4 projekti dzīvojamo māju piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanas mazajā programmā.

Maksimālā pašvaldības līdzfinansējuma summa vēsturisko ēku atjaunošanai ir 20 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no tiešajām būvdarbu izmaksām, dzīvojamo māju fasāžu un jumtu atjaunošanai līdz 30 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no tiešajām būvdarbu izmaksām, līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no projekta attiecināmajām izmaksām vienai dzīvojamai mājai mazajā dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala labiekārtošanas programmā. Papildus būvniecības izmaksām ēku īpašniekiem tiek daļēji kompensēti būvniecības dokumentācijas izstrādes izdevumi, kā arī maksa par sastatņu nomu un pašvaldības ietvju izmantošanu būvniecības procesā.

Lēmumi par konkursu rezultātiem šajās programmās tiks pieņemt līdz šā gada 30. maijam. Projektu aktivitāšu periods ir no 2025. gada 1.janvāra līdz 14. novembrim. Pašvaldības līdzfinansējums projekta iesniedzējam tiks izmaksāts kompensācijas veidā pēc projekta īstenošanas, visu projekta izmaksu veikšanas no līdzfinansējuma saņēmēja puses un visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas.

Tāpat 2025. gadā apstiprināti un tiks realizēti 12 bīstamības novēršanas un trīs siltināšanas projekti daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kā arī četri sakrālā mantojuma saglabāšanas projekti.

Kopējais pašvaldības budžeta finansējums 2025. gadā realizējamajiem projektiem veido 2 miljonus eiro.

📌 Informācija par pašvaldības līdzfinansējuma programmām, tai skaitā normatīviem aktiem un konkursu dokumentiem ēku atjaunošanai pieejama vietnē www.atjauno.riga.lv.

 

Otrdien, 18. februārī, Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem Pāles ielā 9 notika jau divdesmit sestā darba birža, kuru apmeklēja aptuveni 170 darba meklētāju. 12 uzņēmumi Ukrainas civiliedzīvotājiem piedāvāja vairāk nekā 100 vakanču.

Divdesmit sestajā darba biržā interesentus ar savām vakancēm iepazīstināja Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Rīgas 1. slimnīca”, SIA “Rīgas veselības centrs”, SIA “Rīgas meži”, SIA “Rīgas nami” un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”. Tāpat arī ražošanas uzņēmums SIA “Forevers”, īpašumu apsaimniekotājs SIA “Hagbergs”, apģērbu tīrītava SIA “Irve”, pasta un loģistikas uzņēmums SIA “Omniva”, kā arī ceļu būvniecības uzņēmums SIA “Roadeks”.

Vislielāko interesi apmeklētāju vidū izraisīja uzņēmums SIA “Omniva”, kas piedāvāja vakances ne tikai ierastajās kurjeru pozīcijās, bet arī vidējā līmeņa menedžeriem un IT specialistiem.

No Ukrainas sieviešu puses bija vērojama liela interese par tādām vakancēm kā biroja darbinieces, pārdevējas, pavāres un skaistumkopšanas speciālistes. Savukārt, vīrieši izrādīja interesi par tehniskām vakancēm.

Nākamā darba birža ir paredzēta aprīļa sākumā.

Darba birža tiek organizēta, lai palīdzētu ukraiņiem, kuri ieradušies Latvijā, integrēties darba tirgū un atgriezties normālā dzīvē. Iepriekšējās 25 darba biržās Ukrainas civiliedzīvotājiem kopā piedāvāts ap 4600 vakancēm. Tajās piedalījušies vairāk nekā 100 uzņēmumu un tās apmeklējuši ap 5000 Ukrainas civiliedzīvotāju.

Papildu informāciju var saņemt pie Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem projektu koordinatores Janas Mihailovas, e-pasts:  Jana.mihailova@riga.lv, tālrunis +37129186844.

 

Jau piekto gadu Rīgas pašvaldība piedāvā apkaimju attīstības biedrībām pieteikties finansiālam atbalstam.

Kopš 2021. gada galvaspilsētas apkaimju attīstības biedrībām reizi gadā iespējams pieteikties pašvaldības atbalstam līdz 1000 eiro. No 2023. gada biedrībām, kurās reģistrēti vismaz 35 biedri un kuras šo atbalstu iepriekš jau ir saņēmušas, iespējams pieteikties lielākam finansējumam – grantam līdz 3000 eiro, ja tās izlietojušas vismaz 90% no iepriekšējā saimnieciskajā gadā piešķirtā finansiālā atbalsta apmēra. Tādi paši nosacījumi ir spēkā arī šogad.

Finansējuma piešķiršanas mērķis ir atbalstīt biedrību darbību, stiprināt to kapacitāti un veicināt sadarbību ar pašvaldību sabiedrības iesaistes un Rīgas pilsētas apkaimju attīstības jautājumos, tajā skaitā jautājumos par pašvaldības publiskās infrastruktūras pilnveidošanu un publisko teritoriju labiekārtošanu.

Finansējumu var izmantot administratīvo izmaksu segšanai, piemēram, darbinieku atalgojumam, telpu un inventāra nomai, atlīdzībai par citu personu sniegtajiem pakalpojumiem biedrības darbības nodrošināšanai u.tml., tāpat arī izmaksu segšanai par projektu pieteikumu sagatavošanu citiem finanšu instrumentiem, kā arī biedrību rīkoto apkaimes publicitātes veicināšanas un identitātes stiprināšanas aktivitāšu izdevumu segšanai.

Finansiālais atbalsts nav domāts biedrību pamatlīdzekļu iegādei, prēmijām, dāvanām un stimulējošu pasākumu rīkošanai biedrības biedriem, naudas sodu, līgumsodu, kavējuma procentu apmaksai, kā arī biedrības līdzfinansējumam pašvaldības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

2024. gadā pašvaldība biedrību atbalstam bija paredzējusi 70 000 eiro. Atbalstu saņēma 24 apkaimju biedrības – grantu 1000 eiro apmērā saņēma 7 biedrības, savukārt atbalstu 3000 eiro apmērā saņēma 17 biedrības. Biedrības finansējumu ieguldījušas biedrību darbības nodrošināšanai nepieciešamo pakalpojumu apmaksā, telpu un inventāra nomā, dažādu informatīvo materiālu izveidē un apkaimju iedzīvotāju iesaistei un līdzdalībai paredzētu pasākumu organizēšanā.

Apkaimju attīstības biedrībām iespējams pieteikties atbalstam līdz 23. februārim.


Nosacījumi pašvaldības atbalsta saņemšanai, kā arī informācija par iesniedzamajiem dokumentiem pieejama – ŠEIT.


 

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus līdz 28. februārim sabiedriskās apspriešanas laikā paust viedokli par divu jaunu atbalsta programmu īstenošanu, kas paredz piešķirt uzņēmējiem līdzfinansējumu un komerctelpu labiekārtošanai un dažādu publisku pasākumu rīkošanai.

✅ Iepazīties ar projektiem un sniegt atsauksmes iespējams mājaslapā riga.lv sadaļā “Saistošo noteikumu projekti”.

Abas programmas paredz atbalsta sniegšanu mazajiem un mikro uzņēmējiem, kas darbojas Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā.

Viena no atbalsta programmām paredzēta komercdarbības veicināšanai esošo ēku pirmajos stāvos.

Apzinoties, ka uzņēmējdarbība bieži vien ir saistīta ar būtiskiem finanšu ieguldījumiem, telpu īpašnieki, kā arī esošie vai jaunie telpu nomnieki noteiktā kārtībā varēs pieteikties pašvaldības līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro dažādu izdevumu segšanai:

  • telpu remontam;
  • iekārtošanai;
  • vides pieejamības uzlabošanai;
  • skatlogu noformēšanai;
  • izkārtņu izgatavošanai;
  • labiekārtojuma elementu (piemēram, puķu podu, soliņu u.c.) izvietošanai pie pirmā stāva telpām publiskajā ārtelpā;
  • nomas maksas segšanai u.c. vajadzībām.

Atbalstam varēs pieteikties ikviens uzņēmējs – gan tie, kuri jau strādā, gan tie, kuri vēl tikai plāno sākt savu darbību. Atbalsta programmu paredzēts īstenot trīs gadus ar kopējo finansējumu līdz 200 000 eiro gadā.

Otra atbalsta programma, ko piedāvās Rīgas pašvaldība, ir līdzfinansējums publisku svētku, koncertu, izklaides pasākumu rīkošanai, lai tūrisma nesezonā no septembra līdz aprīlim uzņēmēji savām kafejnīcām, darbnīcām, veikaliem piesaistītu apmeklētājus. Uzņēmēji noteiktā kārtībā varēs pieteikt savu ideju un saņemt pašvaldības līdzfinansējumu līdz 20 000 eiro pasākuma organizēšanas izdevumu segšanai. Kopējais atbalsta programmas finansējums ir 120 000 eiro gadā un plānots, ka tā darbosies trīs gadus.

Pēc saistošo noteikumu apstiprināšanas tiks organizēts informatīvs seminārs, lai uzņēmējus detalizētāk iepazīstinātu ar pašvaldības prasībām un nosacījumiem abu programmu realizācijā.

 

Otrdien, 18. februārī no plkst. 12.00 līdz 15.00, Pāles ielā 9 notiks darba birža. Tajā piedalīsies 14 uzņēmumi, kuri kopā piedāvās vairāk nekā 100 vakances dažādās nozarēs, tostarp, medicīnā un aprūpē, pārtikas ražošanā, komunālajos pakalpojumos un ceļu būvniecībā.

Arī šogad darba biržā ar darba piedāvājumiem piedalās Rīgas kapitālsabiedrības. SIA “Rīgas 1. slimnīca” un SIA “Rīgas veselības centrs” aicina darbā ārstus, medmāsas, sanitārus, fizikālās terapijas speciālistus, zobārstus un citus medicīnas un tehniskos darbiniekus. SIA “Rīgas meži” meklē dārzniekus un tehniskos palīgus, savukārt, SIA “Rīgas nami” aicina pievienoties savai komandai santehniķus, elektriķus un citus tehniskos darbiniekus.

Tāpat darbiniekus, kas palīdzētu teritoriju uzkopšanā meklē SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, bet tehniskos darbiniekus savā komandā aicina AS “Rīgas Siltums”.

Darbu piedāvā arī ražošanas uzņēmums SIA “Forevers”, kas piedāvā darbu ražošanas un loģistikas jomā. Tāpat SIA “Hagbergs” meklē uzkopšanas darbiniekus telpās, bet SIA “Irve” – darbiniekus veļas tīrīšanas uzņēmumā. Arī SIA “Omniva” piedāvā vakances, gan pasūtījumu šķirotājiem, kurjeriem, gan programmētājiem un kontrolieriem.

Ceļu būvniecībā piecas vakances piedāvā SIA “Roadeks”.

Darba birža tiek organizēta, lai palīdzētu ukraiņiem, kuri ieradušies Latvijā, integrēties darba tirgū un atgriezties normālā dzīvē. Iepriekšējās 25 darba biržās Ukrainas civiliedzīvotājiem kopā piedāvāts ap 4600 vakancēm. Tajās piedalījušies vairāk nekā 100 uzņēmumu un tās apmeklējuši ap 5000 Ukrainas civiliedzīvotāju.

Papildu informāciju var saņemt pie Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem projektu koordinatores Janas Mihailovas, e-pasts Jana.mihailova@riga.lv, tālrunis +37129186844.

 

Rīgas Tehniskās jaunrades nams “Annas 2” izsludina jaunu konkursu, kurš norisināsies pirmo reizi – “RĪGAS ARHITEKTŪRAS MANTOJUMS UN ILGTSPĒJĪGA NĀKOTNE MINECRAFT VIDĒ”.

Konkursā darbi jāizstrādā attālināti un jāiesniedz no 2025. gada 11. februāra līdz 11. aprīlim, kurā aicināti piedalīties Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolēni un interešu izglītības iestāžu audzēkņi vecumā no 8 līdz 16 gadiem:

🔹 I grupa (8 – 10 gadi);
🔹 II grupa (11 – 13 gadi);
🔹 III grupa (14 – 16 gadi).

Konkursa dalībnieki izstrādā projektu Minecraft Education vai Minecraft java edition platformā, kas ietver:

🔹 Vēsturiska arhitektūras objekta rekonstrukciju Rīgā;
🔹 Ilgtspējīgu nākotnes vīziju, kas papildina vai pārveido vēsturisko objektu.

Projekts jāiesniedz digitāli, iekļaujot Minecraft pasaules failu, 3 – 5 ekrānšāviņus no projekta, īss (2–3 minūšu) video ar projekta prezentāciju un idejas skaidrojumu.

Konkursa mērķi :

  • veicināt bērnu un jauniešu izpratni par Rīgas vēsturisko arhitektūras mantojumu;
  • attīstīt dalībnieku zināšanas par ilgtspējīgas pilsētplānošanas principiem, tostarp zaļās enerģijas, viedās infrastruktūras un urbānās ekoloģijas idejām;
  • attīstīt radošās un tehnoloģiskās prasmes, izmantojot Minecraft Education platformu arhitektūras projektu veidošanā;
  • rosināt bērnu un jauniešu interesi par arhitektūru, vides ilgtspēju un digitālo tehnoloģiju izmantošanu radošā darbā;
  • stimulēt dalībnieku kritisko domāšanu un problēmu risināšanas prasmes, izmantojot STEM pieeju praktiskos uzdevumos un projektos.

Uzvarētāju apbalvošanas ceremonija notiks 2025. gada 17. aprīlī, plkst. 16:00, RTJN “Annas 2” izglītības iestādē un laureātu darbu virtuālā izstāde norisināsies no 2025. gada 16. maija, plkst. 16:00 līdz 30. maijam, RTJN “Annas 2” telpās.

Iepazīties un izlasīt pilnu konkursa nolikumu var www.tjn.lv

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā sazināties ar RTJN “Annas 2” pulciņa “Minecraft skola” interešu izglītības skolotāju Arinu, amozzherikova@edu.riga.lv.

Afiša

 

Uzņēmējdarbības veicināšanai Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, Rīgas pašvaldība šogad plāno ieviest divas jaunas atbalsta programmas, piešķirot uzņēmējiem līdzfinansējumu dažādu publisku pasākumu organizēšanai un komerctelpu iekārtošanai.

🔵 Viena no atbalsta programmām, ko piedāvās Rīgas pašvaldība, ir līdzfinansējums publisku svētku, koncertu, izklaides pasākumu rīkošanai, lai tūrisma nesezonā no septembra līdz aprīlim uzņēmēji savām kafejnīcām, darbnīcām, veikaliem piesaistu apmeklētājus. Uzņēmēji noteiktā kārtībā varēs pieteikt savu ideju un saņemt pašvaldības līdzfinansējumu līdz 20 000 eiro pasākuma organizēšanas izdevumu segšanai. Kopējais atbalsta programmas finansējums ir 120 000 eiro gadā un plānots, ka tā darbosies trīs gadus.

🔵 Otra atbalsta programma paredzēta komercdarbības veicināšanai Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā esošo ēku pirmajos stāvos. Apzinoties, ka uzņēmējdarbība bieži vien ir saistīta ar būtiskiem finanšu ieguldījumiem, telpu īpašnieki, kā arī esošie vai jaunie telpu nomnieki noteiktā kārtībā varēs pieteikties pašvaldības līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro dažādu izdevumu segšanai – telpu remontam; iekārtošanai; vides pieejamības uzlabošanai; skatlogu noformēšanai; izkārtņu izgatavošanai; labiekārtojuma elementu (piemēram, puķu podu, soliņu u.c.) izvietošanai pie pirmā stāva telpām publiskajā ārtelpā; nomas maksas segšanai u.c. vajadzībām. Atbalstam varēs pieteikties ikviens uzņēmējs – gan tie, kuri jau strādā, gan tie, kuri vēl tikai plāno sākt savu darbību. Atbalsta programmu paredzēts īstenot trīs gadus ar kopējo finansējumu līdz 200 000 eiro gadā.

Patlaban abu atbalsta programmu saistošos noteikumus vērtē Finanšu ministrija pēc kā tiks organizēts informatīvs seminārs, lai uzņēmējus detalizētāk iepazīstinātu ar pašvaldības prasībām un nosacījumiem.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone norāda, ka abas jaunās atbalsta programmas izveidotas, balstoties uz pašu uzņēmēju ierosinājumiem, kā cīnīties ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem un attālinātā darba ieviešanas sekām.

“Neviens uzņēmums, kafejnīca vai veikals nevarēs strādāt, ja pie viņa nenāks klients, kas pērk viņa preces vai pakalpojumus. Cilvēku piesaistei pašvaldība organizē dažādas aktivitātes un pasākumus. Papildus, sadarbojoties ar uzņēmēju organizācijām, esam izstrādājuši jaunas atbalsta programmas, ar mērķi atbalstīt uzņēmēju iniciatīvas un vajadzības. Pašvaldība dod instrumentus, bet katra uzņēmēja paša ziņā ir būt aktīviem un tos pilnvērtīgi izmantot,”

skaidro I. Andersone

Atbalsta programmu efektivitāti pašvaldība novērtēs, ņemot vērā uzņēmēju aktivitāti un telpu izmantošanas mērījumus. 2024. gada otrajā pusē Rīgas Uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta speciālisti, fiziski apsekojot galvenās Rīgas centra un Vecpilsētas ielas, fiksēja reālo situāciju komerctelpās, kas atrodas ēku pirmajos stāvos. Kopumā apsekotas 2323 komerctelpas un dati rāda, ka 73% no apsekotajām telpām jau šobrīd notiek dažāda veida komercdarbība (pakalpojumi, tirdzniecība, sabiedriskā ēdināšana u.c.), bet 2% telpu tiek veikti remontdarbi.

Rīgas Uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta vadītājs Andris Lišmanis skaidro: “Apzinot reālo situāciju, varam efektīvi īstenot atbalsta programmas un novērtēt, kā uzņēmējdarbību konkrētās vietās nākotnē ietekmēs ielu pārbūve un labiekārtojumi, pilsētvides attīstības projekti, kā arī pašvaldības atbalsta mehānismi. Analizējot datus, redzam, ka atkarībā no ielas pirmā stāva aizņemtība ir atšķirīga un labāki rādītāji ir ēkās, kuras atrodas tiešā centra tuvumā. Visvairāk aizpildītu telpu ir Tērbatas ielā, kur aizņemti vairāk nekā 90% komerctelpu, Baznīcas ielā aizņemti 91% telpu, kā arī Dzirnavu, Ģetrūdes, Audēju, Torņa ielā un Jaunielā. Brīvības ielā aizņemti 65%, Kr. Valdemāra ielā 68% un A. Čaka un Marijas ielā – 70% telpu. Secinājums – mierīgas, sakārtotas, labiekārtotas un apgaismotas ielas piesaista gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus, jo tajā ir patīkamāk dzīvot, strādāt, pavadīt laiku un cilvēki šādā vidē pārvietojas lēnāk un uzturas ilgāk.”

Vienlaikus Rīgas pašvaldība ieviesusi jaunu atbalsta aktivitāti uzņēmējiem – iespēju operatīvi saņemt Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunktā pašvaldības speciālista jeb mentora konsultāciju, kas sniegs informatīvu atbalstu un padomus, kā uzņēmējam rīkoties konkrētajā situācijā vai kādi dokumenti jāiesniedz problēmas risināšanai vai pakalpojuma saņemšanai.

📌 Konsultācijas uzņēmēji var saņemt kontaktpunkta darba laikā, rakstot uz e-pastu uznemeji@riga.lv vai zvanot uzņemējdarbības atbalsta projektu vadītājiem uz tālruni +371 28019057 (Aijai Lilienfeldei) vai +371 29325310 (Mārim Strodam).

 

Divpadsmit Rīgas apkaimēm, kuras atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas un kurās dzīvo mazāks iedzīvotāju skaits, identificēts apkaimes centrs.

Tagad apkaimju centra atrašanās vieta un tā robežas ir noteiktas:

  • Brekšiem;
  • Bukultiem;
  • Dārzciemam;
  • Dreiliņiem;
  • Kleistiem;
  • Kundziņsalai;
  • Rumbulai;
  • Salām;
  • Sužiem;
  • Šķirotavai;
  • Trīsciemam;
  • Voleriem.

Apkaimju centri ir apkaimes centrālā vieta, kas spēlē nozīmīgu lomu vietējo iedzīvotāju ikdienas dzīvē, nodrošinot pakalpojumus, sociālās un rekreācijas funkcijas, kā arī reprezentē apkaimes identitāti un stiprina iedzīvotāju piederības sajūtu kopienai.

Apkaimju centri no jebkuras vietas apkaimē pārsvarā sasniedzami 15 minūšu gājienā.

Kopumā Rīgas administratīvā teritorija ir sadalīta 58 apkaimēs. 35 apkaimēm to centri tika noteikti jau iepriekš, izstrādājot 2021. gadā apstiprināto Rīgas teritorijas plānojumu, un šīm teritorijām ir sākta konceptplānu izstrāde, kā arī tiek īstenoti dažādi pilsētvides attīstības projekti. Šobrīd apkaimju centri noteikti vēl 12 iedzīvotāju skaita ziņā mazākām apkaimēm, savukārt apkaimēm Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā centrus paredzēts identificēt teritorijas plānojuma izstrādes laikā.

🔎 Vairāk par Apkaimju centru attīstības plānu – ŠEIT.

Saskaņā ar Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam apkaimju centri tiek noteikti kā teritorija, kur pašvaldībai mērķtiecīgi jāattīsta publiskā ārtelpa un jāiegulda investīcijas. Jau tagad identificētajos apkaimju centros tiek īstenoti dažādi projekti – izvietoti labiekārtojuma elementi, veidota gājēju un veloinfrastruktūra, attīstīts sabiedriskā transporta tīkls, tiek eksponēti mākslas objekti, notiek kultūras pasākumi, tiek izvietotas gaismas virtenes un tirdzniecības nojumes, kā arī nākotnē paredzēts centros izvietot informācijas un sludinājumu stendus. Līdzdalības budžeta konkursā iedzīvotāji varēs virzīt jaunas iniciatīvas šajās teritorijās un pretendēt uz līdzfinansējuma saņemšanu.

Apkaimju centri noteikti, izvērtējot dažādus kritērijus, tostarp iedzīvotāju blīvumu, pakalpojumu pieejamību un cilvēku galamērķus, pilsētbūvniecisko raksturu un potenciālo apbūvi, īpašumu piederību, kas ir svarīgi publiskās ārtelpas attīstības projektu īstenošanai. Izpētes laikā tika veikta arī iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu viņu viedokli par apkaimes lietošanas paradumiem un telpas subjektīvo uztveri, aprakstīt konkrētai apkaimei raksturīgās tradīcijas un pasākumus, kā arī norādīt konkrētu vietu, kuru viņi uzskata par šīs apkaimes centru.

📌 Karte ar apkaimju centru teritorijām pieejama Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portālā  GEO RĪGA sadaļā “Tematiskie plānojumi” – datu slānī “Apkaimju centru attīstības plāns“.

Apkaimju perspektīvos centrus izvērtēja un noteica Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centru.