Rīgas dome aicina piedalīties arhitektūras metu konkursā par Rīgas 2. slimnīcas piebūvi un esošās ēkas pārbūvi

,

Rīgas dome ir izsludinājusi metu konkursu par Rīgas 2. slimnīcas piebūvi un esošās ēkas pārbūvi, lai iegūtu arhitektoniski augstvērtīgu, funkcionāli pārdomātu un ekonomiski pamatotu metu SIA “Rīgas 2. slimnīca” ēkas piebūvei, kas savienota ar esošo slimnīcas ēku, kā arī mūsdienu medicīniskās aprūpes prasībām atbilstošai esošās ēkas pārbūvei Ģimnastikas ielā 1 un pieguļošās teritorijas labiekārtošanai.

Galvenais projektēšanas programmas uzdevums ir jauna korpusa – traumatoloģijas un ortopēdijas centra – izveide SIA “Rīgas 2. slimnīca” teritorijā. Būvprojektam jāparedz iespēja būvniecības darbus īstenot vismaz divās kārtās, kur būvniecības 1. kārtas ietvaros paredzēts izbūvēt jauno korpusu – traumatoloģijas un ortopēdijas centru, savukārt 2. kārtas ietvaros plānota esošās ēkas pārbūve un atjaunošana, nodrošinot slimnīcas darbības nepārtrauktību.

METU KONKURSA NORISE

● Nolikums un projektēšanas programma pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā.

● Ieinteresētie konkursa dalībnieki var iepazīties ar metu konkursa teritoriju SIA “Rīgas 2. slimnīca” ēkā (Ģimnastikas ielā 1) šī gada 24. oktobrī plkst. 11.00 un 14. novembrī plkst. 11.00.

● Meti jāiesniedz Rīgas domes Īpašuma departamenta Klientu apkalpošanas centrā Kalēju ielā 10, Rīgā, līdz 2024. gada 11. janvāra plkst. 17.00. Žūrijas komisijas lēmuma pieņemšanas paredzamais termiņš – sešas nedēļas pēc metu piedāvājumu iesniegšanas termiņa.

Godalgu fonds un konkursa žūrija

  • Kopējais konkursa godalgu fonds: 30 000 eiro (balvu fonds netiek aplikts ar PVN):
    • pirmās vietas (uzvarētāja) godalga: 14 000 eiro;
    • otrās vietas godalga: 8000 eiro;
    • trešās vietas godalga: 4000 eiro;
    • divas veicināšanas godalgas: katra 2000 eiro apmērā.
  • Metu konkursa žūrijas sastāvā ir septiņi žūrijas locekļi: žūrijas komisijas priekšsēdētājs arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības biedrs Jānis Dripe; SIA “Rīgas 2. slimnīca” valdes priekšsēdētājs Sandris Petronis; Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Vladimirs Ozoliņš; Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes Arhitektu nodaļas projektu vadītāja, sertificēta arhitekte Anna Vasiļjeva; Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve, sertificēta arhitekte Lolita Sarma; sertificēts arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības biedrs Uldis Balodis; sertificēta arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības biedre Vita Rauhvargere.

Projektēšanas kopējās izmaksas tiek plānotas aptuveni 700 000 eiro apmērā.

Rīgas 2. slimnīca ir specializēta ārstniecības iestāde, kuras galvenais virziens ir traumatoloģija – balsta un kustību sistēmas slimību ārstēšana un rehabilitācija, kā arī neatliekamā medicīniskā palīdzība smagu skeleta traumu gadījumos un plānveida ortopēdiskā ārstniecība dažādu skeleta un locītavu slimību gadījumos.

Pie Benjamiņu nama atklāta Latvijas Tautas frontei veltīta piemiņas plāksne

Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijas Tautas frontes dibināšanas un tās pirmā kongresa, un, godinot šo vēsturisko notikumu, pirmdien, 9. oktobrī, pie Benjamiņu nama Kr. Barona ielā 12 tika atklāta Latvijas Tautas frontei veltīta piemiņas plāksne.

Plāksne izvietota pie Benjamiņu nama ēkas ieejas durvīm, jo Latvijas Trešās atmodas laikā 1988. gadā tieši šajā ēkā veidojās Tautas fronte un tajā norisinājās nozīmīgi notikumi, kuriem bija izšķiroša nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā. Uz plāksnes izvietots uzraksts: “1988. gada 29. jūlijā šai namā darbu sāka Latvijas Tautas frontes organizācijas komiteja. Te dzimusi Latvijas vēsturē lielākā un saliedētākā tautas kustība, kas atjaunoja Latvijas valsts neatkarību.”

Piemiņas plāksnes atklāšanā ar savām atmiņām dalījās bijušie Latvijas Tautas frontes dibinātāji un dalībnieki – žurnālists un politiķis Dainis Īvāns, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, 4.maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, bijušie Latvijas Tautas frontes biedri un citi interesenti.

“1988. gadā 1. un 2. jūnijā izteiktā ideja par Tautas frontes dibināšanu attīstījās milzu ātrumā. Tomēr tā laika Centrālā vēlēšanu komisija nepieņēma pirmo dibināšanas manifestu, atbildot, ka Latvijā Tautas frontes nebūs, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas. Tomēr cilvēki nerimās un 29. jūlijā Benjamiņu namā darbu uzsāka Tautas frontes organizācijas komiteja. Process bija sācies, tas kļuva neapturams. Nepilnu divu mēnešu laikā tā kļuva par 110 tūkstošu cilvēku lielu sabiedriski politisku organizāciju, kas Latvijas vēsturē vēl nebija bijusi un kura beigās izkaroja Latvijas neatkarību. Arī pirmajās dienās šeit, Benjamiņu namā, uzturējās Latvijas Tautas fronte un man, kā tās priekšsēdētājam, atmiņā ir palikušas vairākas spilgtas epizodes. Pirmkārt, garās rindas, kas šeit stāvēja, lai rakstītu iesniegumus par iestāšanos Tautas frontē. Otrkārt, šeit ieradās arī Lietuvas un Igaunijas Tautas kustību līderi un tas bija brīdis, kad mēs sapratām, ka visas trīs Baltijas valstis cīnīsies kopā. Šeit mēs sākām organizēt pirmo akciju un vākt parakstus pret PSRS konstitūcijas grozījumiem, kuri paredzēja vēl apgrūtināt jau tā neiespējamo izstāšanos no Padomju Savienības. Pie šī nama stāvēja milzu rinda, lai parakstītos un divu nedēļu laikā tika savākti 600 000 parakstu. Atklājot šo plāksni, kurai virsū ir vissvarīgākā informācija par šī nama zvaigžņu stundu Latvijas likteņa gados, es ārkārtīgi vēlētos, lai ikviens šo namu uzskatītu par svarīgu vietu Latvijas valsts vēsturē, lai mēs ejot garām šeit atcerētos, ka bez tā laika notikumiem, brīvās Eiropas Savienības un NATO, Latvijas valsts šodien nebūtu. Paldies Rīgas domei, ka šī plāksne atradīsies šeit pie bijušā Rakstnieku savienības nama.”

atmiņās dalījās Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns

“ Benjamiņu namam ir īpaša vieta Latvijas vēsturē, jo tajā 1988.gada jūnijā, jūlijā, augustā un septembrī pulcējās mūsu tautas aktīvākie un drosmīgākie cilvēki, kuri nebaidījās nostāties gaismas pusē pret padomju sasmakušo režīmu. Jauniem cilvēkiem šodien to pat grūti iedomāties, ka topošās Latvijas Tautas frontes biedru saraksti ar uzvārdiem, pases numuriem un adresēm faktiski bija gatavi apcietināmo un izsūtāmo saraksti, ja kompartijas režīms atkal atgrieztos pie stingrām represijām. Pēc Radošo savienību plēnuma 1. un 2.jūnijā sākās viļņošanās sabiedrībā. Cilvēki apsprieda noslēgumā pieņemto Rezolūciju. Klejoja arī lapiņas ar aicinājumu apvienoties Tautas frontē. Laikrakstos, radio, televīzijā notika diskusijas par plašas tautas kustības nepieciešamību, taču bija sajūta, ka netiekam uz priekšu. Bija skaidrs, ka ir nepieciešama vieta, kur cilvēkiem saņemt informāciju, tikties, apspriesties un apvienoties. Pēc tikšanās ar žurnālistiem Edvīnu Inkēnu un Ojāru Rubeni piedāvāju kustības koordinācijas centram Mākslinieku savienības konferenču zāli ar vienu telefonu. Apņēmos centru pieskatīt. Tas bija milzīgs process, kurš bija iespējams, pateicoties brīvprātīgajiem. Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress satricināja Latviju. Nākamajā dienā pēc kongresa nama kāpnēs mani apturēja kāds vecāks vīrs. Viņš man pasniedza no vienlatnieka izgatavotu sudraba karotīti, teikdams: “Šo karotīti glabāju kā dāvanu savam mazdēlam, kad viņam iznāks pirmie zobiņi. Tagad to dāvinu Latvijai, jo beidzot Latvijai ir iznākuši zobi…”. Es priecājos, ka šodien, 35 gadus pēc Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa, mēs iezīmējam ar piemiņas zīmi namu, kurā likti pamati Latvijas neatkarības atjaunošanai.”

Latvijas Tautas frontes līdzdibinātāja Sandra Kalniete

Velta Čebotarenoka, Latvijas Tautas frontes Jūrmalas nodaļas dibinātāja, atceroties tā laika notikumus, pieminēja:

“Pirms Tautas frontes izveidošanas Rakstniecības mājā bieži gāju uz dzeju vakariem, uz tikšanos ar Čaklo, Ziedoni un Vācieti un jau tad, šis nams man kļuva kā tāda svētā vieta. Pirmoreiz atnākot uz Tautas fronti, kāpjot pa kāpnēm, es biju stipri samulsusi un satraukusies, jo mani bija deleģējusi Jūrmalā tikko izveidotā Tautas fronte. Satiku Sandru Kalnieti, Daini Īvānu un šī māja arī man lēnām kļuva par ierastu vietu – jo vairāk braucu, jo vairāk pieradu. Mēs runājām un strīdējāmies par garumzīmēm, vārdu stilu, bet nekad nestrīdējāmies par būtību, un tas bija ļoti svarīgi. Šis nams ir kā svētvieta, un es Latvijas vēsturē to redzu kā cēlu vietu. Es lepojos ar Tautas fronti, es lepojos, ka es tur biju. Man Tautas fronte ir kā liels cēls, skaists, krāsains putns, kas zem saviem spārniem paņēma tūkstošus – mūs tautfrontiešus un arī nacionālās neatkarības kustības dalībniekus “Helsinki”. Tā visus mūs sakļāva, sasildīja, iedrošināja gan ar drosmi, gan ar prātu, lai mēs tālāk dzīvotu neatkarīga skaistā Latvijā, ar kuru es lepojos.”

“Tā ir īpaša privilēģija – man kā jaunās paaudzes politiķim klātienē pateikties par drosmi un paveikto saviem priekšgājējiem, kuru darbi ir bijuši patiesi vēsturiski. Latvijas Tautas fronte kā Latvijas Trešās Atmodas dzinējspēks panāca pašu dārgāko, kas tautai var būt – savu brīvu, neatkarīgu valsti. Vēlākos gados ar daudzu Tautas frontes politiķu tiešu līdzdarbošanos Latvija tika nostiprināta par pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Savukārt manas paaudzes politiķu uzdevums ir turpināt gādāt par mūsu Latviju – stipru, eiropeisku, drošu valsti. Jaunatklātā piemiņas plāksne pie leģendārā Benjamiņu nama lai kalpo par apliecinājumu, ka mēs vienmēr atceramies Latvijas Tautas frontes pirmssākumus, tās sasniegumus, novērtējam tautfrontiešu drosmi cīnīties par brīvu Latviju un ar atbildību turpinām strādāt un kalpot Latvijai.”

uzsverot piemiņas plāksnes nozīmīgumu teica Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

🔎 Vairāk foto no pasākuma skatāmi – ŠEIT

Izveidota jauna atpūta zona Ķengaragā, Višķu ielā

,

Noslēgusies jaunas atpūtas vietas labiekārtošana zemesgabalā Višķu ielā starp Rīgas 225. pirmsskolas izglītības iestādi, Rīgas pirmsskolas izglītības iestādi “Dzintariņš” un Rīgas 97. pirmsskolas izglītības iestādi.

Jaunajā atpūtas vietā izveidotas:

  • spēļu un vingrošanas zonas dažādu vecumu bērniem;
  • smilšukaste ar jumtiņu,
  • atsevišķa zona ar šūpolēm;
  • izvietots senioru vingrošanas laukums un tenisa galds.
  • tiem, kas vēlas baudīt mierīgāku atpūtu, pieejami šūpuļtīkli un atpūtas vietas ar soliņiem un piknika galdiem;
  • apstādījumi un izbūvēts jauns apgaismojums;
  • novembra beigās paredzēta arī koku stādīšana. Jaunās atpūtas zonas iekārtošana izmaksāja 533 992 eiro.
Smilšu kaste ar jumtiņu

🔎Visi foto no labiekārtotā laukuma skatāmi – ŠEIT

“Kopienas sajūta apkaimēs veidojas no kopā būšanas un Rīgas dome šajā procesā var palīdzēt, radot ērtas, pievilcīgas un interesantas tikšanās vietas, kur apkaimes iedzīvotājiem pulcēties. Ķengarags ir viena no blīvāk apdzīvotajām Rīgas apkaimēm, kurā izveidots lielākais jaunais, pašvaldības izbūvētais atpūtas laukums – Višķu skvērs, kas būs piemērots kā maziem, tā lieliem rīdziniekiem gan aktīvai, gan mierīgai atpūtai. Nākamie jaunie atpūtas laukumi Rīgas domei ir padomā Čiekurkalnā, kur atpūtas skvēra izbūve sāksies nākamgad, un Daugavgrīvā, kur šāds laukums tiek projektēts.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

“Rīdzinieku dzīves kvalitāti veicinoša pilsētvide ir viena no Rīgas prioritātēm, un esam apņēmušies rūpēties par to, lai pilsētas apdzīvotākajās apkaimēs iedzīvotājiem būtu pieejamas spēļu un atpūtas vietas tuvu viņu dzīvesvietai. Tāpēc arī turpmākajos gados tiek plānots gan atjaunot esošos pašvaldības spēļu un atpūtas laukumus, gan veidot jaunus. Papildus pašvaldības esošajiem plāniem iedzīvotāji izmanto arī līdzdalības budžetu, kur ik gadu vairums rīdzinieku iesniegto un atbalstīto ideju ir vērstas tieši uz jaunu atpūtas, spēļu un sporta zonu izveidi pilsētas apkaimēs.”

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

PAPILDUS INFORMĀCIJAI.

Plānoto spēļu laukumu atjaunošanas darbu ietvaros jau pabeigti darbi pie rotaļu laukumu atjaunošanas daudzstāvu dzīvojamo namu iekšpagalmos Melnsila ielā 22 un 24a un pie Kristapa ielas 12. Demontējot novecojušās un nolietotās spēļu iekārtas, rotaļu laukumos uzstādītas jaunas.

Šoruden paredzēts veikt vēl piecu spēļu laukumu atjaunošanas darbus:
• Zundānu ielā 2;
• Rostokas ielā 42A;
• Slimnīcas ielā 8;
• Brīvības ielā 124 (jaunu iekārtu uzstādīšana plānota novembra beigās);
• Bastejkalnā (atjaunošanas darbi notiek pašlaik).

Gumijas flīžu segumu atjaunošana paredzēta 6 spēļu laukumos:
• Andromedas gatvē 16 (darbi pabeigti);
• Līduma ielā (pie Mežciema 23 k-1),
• Keramikas ielā 2D;
• Brīvības ielā 124.
• Rostokas ielā pie 36. numura (darbi turpinās);
• Viestura prospektā pie nama Nr. 39.

📌 Uzsākti projektēšanas darbi 17 jaunu spēļu un rekreācijas laukumu izbūvei, kuru būvniecības darbi paredzēti nākamgad, atbilstoši piešķirtajam finansējumam.

Daugavas labajā krastā:
• zemesgabalā iepretī Madaru ielai 13 un Kraujas ielai 24;
• Vecmīlgrāvja 6. līnijas ēku nr. 2. un 4. piegulošajā teritorijā;
• zemesgabalā starp ēkām Malienas iela 74 un Juglas iela 53;
• Brīvības ielā 124;
• Ropažu ielā pie ēkām nr. 28 un 34.
• zemesgabalā starp Dž. Dudajeva gatves ēkām nr. 5 un 7;
• zemesgabalā starp Brāļu kaudzīšu ielas ēkām nr. 4, 6 un Ilūkstes ielu 16a;
• zemesgabalā starp Varavīksnes gatves ēkām nr. 1 un 3;
• zemesgabalā starp Zvaigznāja gatves ēkām nr. 5 un 7;
• Nīcgales ielā starp ēkām nr. 8, 12, 14 un 16;
• zemesgabalā starp Stirnu ielas 12 un Purvciema ielas 46 un 48 ēku.

Daugavas kreisajā krastā:
• Zentenes ielas 2 un 4 iekšpagalmā;
• zemesgabalā starp Progresa ielas 12 un Bebru ielu 4,
• zemesgabalā iepretim Lielirbes ielai 6 un Fridriha Candera ielai 25,
• teritorijā starp Priedaines un Augšzemes ielu;
• teritorijā starp Kurpnieku, Mazās Kandavas un Krūtes ielu.

🔎 Plānoto darbu apkopojums skatāms kartē – ŠEIT.

Rīgā šoruden darbu sāks jauns dienas aprūpes centrs personām ar autiska spektra traucējumiem

,

Rīgas pašvaldība aicina pieteikt personas jaunam dienas aprūpes centram pilngadīgām personām ar autiska spektra (AST) traucējumiem, kas šā gada 16. oktobrī sāks darbu Drustu ielā 36A.

“Ģimenēm, kurās aug bērni ar AST, ikdiena nav viegla, īpaši tad, kad bērns sasniedz pilngadību. Atverot jauno centru, sniegsim iespējas cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem uzlabot attīstības iespējas un dzīves kvalitāti, kā arī paplašināsim iespējas atgriezties darbā viņu tuviniekiem,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs.

📌 Pakalpojumus jaunajā centrā nodrošinās biedrība “Nepaliec viens” un izmaksu segšanu nodrošinās Rīgas pašvaldība, neizvērtējot personas vai ģimenes ienākumus un materiālo stāvokli.

Personām ar AST ir grūtības sākt darbību, koncentrēties darbībai, pārorientēties no vienas darbības uz citu, ir nepieciešama asistēšana aktivitātēs, grūtības darboties lielākās grupās, zemas sociālās mijiedarbības prasmes, trauksme pie izmaiņām, augsts sensorais jutīgums, tāpēc izveidots specifisks dienas aprūpes centrs, kurā nodarbinātības aktivitātes tiks pielāgotas katra individuālajam spēju līmenim un vajadzībām.

Pakalpojuma mērķis ir pilngadīgām personām ar AST un viņu ģimenes locekļiem uzlabot dzīves kvalitāti un sniegt profesionālu atbalstu, lai uzlabotu personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

Tiesības saņemt centra pakalpojumu ir pilngadīgai personai:
● kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu un faktiski dzīvo Rīgas pašvaldības teritorijā;
● kurai saskaņā ar Rīgas Sociālā dienesta sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu nepieciešama sociālā rehabilitācija dienas laikā, ir nepieciešams centra pakalpojums;
● kurai ir viegli un mēreni izteikti garīga rakstura traucējumi ((autiska spektra);
● kura neapmeklē speciālās izglītības iestādes, arodapmācības un/vai profesionālās rehabilitācijas centrus (izņemot skolēnu brīvlaikus) un nav nodarbinātas algotā darbā vairāk par pusslodzi.

Centra pakalpojums personai nodrošina: speciālistu atbalstu – sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, sociālo prasmju attīstīšanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, klientu un viņu tuvinieku līdzdalību konkrētu sociālo problēmu risināšanā.

Lai saņemtu centra pakalpojumu, persona (uzrādot personu apliecinošu dokumentu) vai tās likumiskais pārstāvis (uzrādot personu apliecinošu dokumentu un pilnvarojuma līgumu) vēršas Rīgas Sociālajā dienestā un iesniedz dokumentus:
● iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;
● ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts(-i) funkcionālo traucējumu veids(-i) un akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības) pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību, ģimenes ārsta apliecinājumu (ierakstu ģimenes ārsta izziņā), ka līdz pilngadības sasniegšanai personai ir noteikta autiska spektra traucējumu diagnoze;
● psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību sociālo pakalpojumu saņemšanai;
● citus dokumentus (kuri nepieciešami centra pakalpojuma piešķiršanai un nodrošināšanai), ja būs nepieciešami.

Dokumentus Rīgas Sociālajā dienestā var iesniegt arī parakstītus ar drošu elektronisku parastu nosūtot uz e-pastu: soc@riga.lv vai iesūtīt pa pastu.

📌 Lai noskaidrotu vairāk informāciju par centra pakalpojumu sniegšanas kartību, un, kurā Sociālā dienesta teritoriālajā centrā personai ir jāvēršas, persona var zvanīt pa tālruni:
• Biedrība “Nepaliec Viens”, Drustu iela 36A: 26394426
• Rīgas Sociālais dienests: 67105048, 25770080
• Rīgas domes Labklājības departaments: 80005055

Aicina iedzīvotājus ieteikt skrejriteņu novietnes Rīgā

Rīgas iedzīvotāji līdz 31. oktobrim aicināti ieteikt vietas pilsētā, kur nepieciešams izveidot elektrisko skrejriteņu un velosipēdu novietošanas zonas, aizpildot anketu tīmekļvietnē iesaisties.riga.lv.

Saņemtā informācija tiks apkopota un izvērtēta, lai nākamajā gadā plānotu jaunu mikromobilitātes punktu ierīkošanu pilsētā.

Iepriekš ziņots, ka Rīgā ieviestas pirmās mikromobilitātes rīku novietošanas zonas, lai turpmāk iedzīvotāji un rīku iznomātāji varētu novietot koplietošanas elektriskos skrejriteņus un elektriskos velosipēdus vienuviet. Konsultējoties ar rīku iznomātājiem, pirmās zonas izveidotas populārākajos braucienu sākuma un gala punktos, kā arī vietās, kur koplietošanas mobilitātes rīki visbiežāk rada neērtības gājējiem un citiem satiksmes dalībniekiem. Mikromobilitātes rīku novietošanas zonas veido uz ietvēm starp pilsētvides labiekārtošanas elementiem, kur tās netraucē ne gājējiem, ne velobraucējiem.

📌 Pirmās mikromobilitātes rīku novietošanas zonas jau izveidotas:

  • 13. janvāra ielā pie Raiņa bulvāra;
  • 13. janvāra ielā – laukumā pie gājēju tuneļa;
  • 13. janvāra ielā pie Raiņa bulvāra;
  • Raiņa bulvārī pie Krišjāņa Barona ielas;
  • Raiņa bulvārī Nr.13;
  • Miera ielā Nr.46 (uz ietves pie ēkas no Tallinas ielas puses);
  • Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojumā;
  • Uzvaras bulvārī pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas;
  • Aleksandra Čaka ielā pie Ziedoņdārza.

Aicina daudzdzīvokļu māju īpašnieku biedrības un pilnvarotās personas apmeklēt semināru

Šodien, 5. oktobrī no plkst. 16.00 līdz 18.00 Koka Rīga telpās Krāsotāju ielā 12 notiks pieredzes apmaiņas pasākums daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieku biedrībām un mājas pilnvarotajiem pārstāvjiem, lai veiksmīgi iesniegtu un realizētu projektus Rīgas domes līdzfinansējuma programmās ēku atjaunošanai.

Pasākuma ietvaros Īpašuma departamenta speciālisti informēs par tipiskākajām kļūdām, realizējot projektus līdzfinansējuma programmās ēku atjaunošanai. Par projektu realizācijai nepieciešamo būvniecības dokumentu saskaņošanu un biežāk pieļautajām kļūdām informēs Pilsētas attīstības departamenta speciālistes (Kristīne Zīverte, Arhitektūras pārvaldes Kultūras mantojuma aizsardzības nodaļas vadītājas vietniece, un Maija Veinberga, Pilsētvides dizaina un inženierbūvju pārvaldes Inženieru nodaļas galvenā arhitekte). Par aizdevuma iespējām māju atjaunošanai stāstīs Ilze Ungure, AS “Attīstības finanšu institūcijas Altum” Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes daļas vadītāja.

📌 Savukārt no plkst. 17.20 līdz 18.00 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieku biedrības, kas Rīgas domes līdzfinansējuma programmu konkursu projektus jau ir realizējušas, informēs par savu pieredzi. Ar savu pieredzi projektu realizācijā dalīsies pārstāvji no atjaunotajām mājām Kalnciema ielā 22, Akmeņu ielā 15 un Ziemeļu ielā 20.

Šovasar ir apstiprināti jauni noteikumi “Par pašvaldības palīdzību bīstamības novēršanai un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai dzīvojamajās mājās, kā arī tām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai Rīgā”, kas paplašina dzīvojamo māju īpašniekiem pieejamo atbalstu dzīvojamo māju atjaunošanai un tām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai.

● Reģistrācija klātienes semināram – zvanot pa tālruni 67181015 vai aizpildot pieteikuma anketu.

📌 Visiem pasākuma apmeklētājiem unikāla iespēja: Pieredzes apmaiņas pasākuma laikā PU “Rīgas enerģētikas aģentūras” grupā, apmeklētāji varēs pieteikties termogrāfijai, kura tiks veikta bez maksas.

Kā vienkārši noteikt daudzdzīvokļu ēkas energoefektivitāti?

Termogrāfija nosaka visas iespējamās siltuma noplūdes vietas,piem.būvniecības gaitā pieļautas kļūdas, konstrukciju nolietojums, zema siltumnoturība un energoefektivitātes līmenis. Virsmas infrasarkanais starojums tiek noteikts ar termokameras palīdzību un atbilstošajā spektrā tiek attēlots uz ekrāna,kas pārtop vizuāli viegli uztveramā termogrammā.
Šada informācija atvieglo, dzīvokļu īpašniekiem, pieņemt lēmumu par ēkas energoefektīvu atjaunošanu.

Portālā “GEO RĪGA” skatāms Rīgas attīstības programmas Investīciju plāns

Lai ikvienam būtu pieejama informācija par Rīgas attīstības programmas 2022. – 2027. gadam (AP2027) investīciju plānu, portālā GEO RĪGA publicēta jauna tematiskā karte Investīciju plāns.

Investīciju plānā ir ietverti visi pašvaldības investīciju projekti vai projektu idejas, kas realizējamas, lai sasniegtu Attīstības programmas stratēģiskajā daļā izvirzītās prioritātes. Investīciju plānā tiek iekļauti projekti, kurus plānots realizēt nākamo 3 gadu laikā.

Investīciju plānā atspoguļoti plānotie pašvaldības investīciju projekti, to īstenošanas termiņi, atbildīgās personas par investīciju projekta īstenošanu, kā arī prognozējamais nepieciešamais finansējuma apmērs un tā avoti. Tādējādi investīciju plāns ir viens no rīkiem, kas palīdz veidot pašvaldības ikgadējo budžetu.

Attēlotie Investīciju plāna projekti ir infrastruktūras projekti ar konkrētu novietojumu valstspilsētas teritorijā. Tie ir tematiski sadalīti atbilstoši Rīgas attīstības programmas 2022. – 2027. gadam Stratēģiskajā daļā definētajām prioritātēm vai statusam.

Investīciju plāns ir pamats finansējuma saņemšanai, kas nepieciešams projektu īstenošanai, no Eiropas Savienības un citiem ārējiem finanšu avotiem, no pašvaldības budžeta līdzekļiem, dažādiem pašvaldības fondiem un programmām. Tāpat Investīciju plāns ietver projektus, kuri tiek finansēti ar Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību līdzekļiem.

Par “Rīgas gada inženieriem” atzīti Pilsētas attīstības departamenta eksperti

Apbalvojuma “Būvindustrijas lielā balva 2023” svinīgajā ceremonijā, 3.oktobrī, sumināti labākie, profesionālākie un erudītākie būvinženieri un arhitekti. Pirmo reizi pretendenti tika vērtēti jaunā kategorijā – “Rīgas gada inženieris” – par kuriem tika atzīti divi Pilsētas attīstības departamenta (PAD) būvinspektori – Edgars Vītols un Aivars Zavadskis.

“Rīgas gada inženieris” ir specbalva būvinženierim, kurš demonstrējis izcilu sniegumu kādā no galvaspilsētas pašvaldības projektiem. Šogad atzinību un diplomus šajā nominācijā saņēma divi pašvaldības eksperti – PAD Arhitektūras pārvaldes Būvobjektu kontroles nodaļas galvenais būvinspektors Edgars Vītols un Arhitektūras pārvaldes Būvju tiesiskuma un ekspluatācijas kontroles nodaļas galvenais būvinspektors Aivars Zavadskis.

“Rīgas izaugsme bez dažādu jomu speciālistiem nav iedomājama un, lai pilsēta augtu un attīstītos, būvniecības nozare ir sevišķi svarīga, tāpēc īpaši novērtēju, ka mūsu Pilsētas Attīstības departamenta būvinspektori ir saņēmuši augstāko apbalvojumu, ko piešķir būvniecības nozarē. Atzinību kolēģi ir saņēmuši par profesionālu un precīzu darbu, kas rada paliekošu vērtību, jo būvniecības procesa darba augļi ir mūsu ikdienā un pilsētvidē gadu desmitiem. Apsveicu kolēģus ar saņemtajām balvām!”

pasniedzot apbalvojumus teica Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

● E. Vītols ieguvis būvinženiera un būvdarbu vadītāja specialitāti, nominācijai tika izvirzīts par ieguldīto darbu un atbildību būvniecības uzraudzībā un kontrolē, kā arī par iniciatīvu un profesionalitāti, apmācot jaunos pašvaldības darbiniekus.

● A. Zavadska darba stāžs nozarē ir vairāk nekā 40 gadi. A. Zavadskis pēc izglītības ir arhitekts un ir Latvijas Arhitektu Savienības biedrs. Viņa paveikto darbu sarakstā ir vairāku nozīmīgu un sarežģītu valsts un privātā sektora objektu, kā arī kultūras pieminekļu izbūve un rekonstrukcija, viens no tiem ir “Rīgas cirka” fasādes nostiprināšana un konservācija.

Apbalvojums “Būvindustrijas lielā balva” šogad organizēts jau 11. reizi, un apbalvojuma principi paliek nemainīgi – valstiskā mērogā godināt labākos no labākajiem, profesionālākos un erudītākos būvinženierus un arhitektus, kuru devums nozarei un profesijai ir novērtējams visaugstākajā līmenī.

Šogad apbalvojumam “Būvindustrijas lielā balva 2023” bija pieteikti 38 pretendenti. Pretendentus ik gadu izvērtē vairāk nekā 40 kompetentu vērtētāju, kuri pārstāv nevalstiskās organizācijas, nozares augstākās un profesionālās mācību iestādes, valsts un pašvaldību institūcijas, uzņēmumus un citas organizācijas.

Arī šogad pretendentus apbalvojumam bija iespējams pieteikt divās kategorijās – “Mūža ieguldījums būvindustrijā” un “Gada inženieris/arhitekts”, kas ietver nominācijas “Gada inženieris”, “Gada arhitekts”, “Gada jaunais arhitekts”, “Gada jaunais inženieris”, “Gada tehnologs”, “Gada projektu vadītājs”, “Gada būvdarbu vadītājs”, “Gada būvuzraugs”.

Rīgas pašvaldības pārstāvji tiekas ar Tallinas delegāciju, lai dalītos pieredzē par vienotas skolas veidošanu galvaspilsētā

4. oktobrī Rīgas domē viesojās Tallinas delegācijas pārstāvji, lai pārrunātu Rīgas aktivitātes pārejā uz mācībām latviešu valodā un ceļā uz vienotu skolu galvaspilsētas izglītības iestādēs.

“Lai gan Rīga un Tallina konkurē savā starpā, mums ir daudz kopīgu lietu, ko vienam no otra mācīties un tādā veidā stiprināt reģionu. Tāpēc mums ir milzīgs prieks uzņemt Tallinas domes Izglītības un kultūras komiteju Rīgas domē un dalīties ar mūsu pieredzi, kas saistās ar izglītības sistēmas sakārtošanu, it īpaši pārejā uz vienoto skolas sistēmu, jo izglītoti un prasmīgi iedzīvotāji ir jebkuras labklājības valsts pamats ”

akcentē Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks.

Tallinas viesi kopā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadību un Izglītības, kultūras un sporta departamenta ekspertiem apsprieda aktualitātes un diskutēja par Vienotas skolas jautājumiem. Rīgas pašvaldības pārstāvji un arī Latviešu valodas aģentūras darbinieces sniedza ieskatu līdz šim paveiktajā Rīgas skolās un pirmsskolās pārejot uz mācībām latviešu valodā un dalījās ar savu pieredzi, ieteikumiem un atbildēja uz viesu interesējošajiem jautājumiem.

“Ir prieks, ka Rīga var uzņemt ciemiņus no kaimiņvalsts galvaspilsētas domes un dalīties pieredzē un mūsu mācībās, nodrošinot pāreju uz vienotu skolu. Šis process ir šī mācību gadā lielākais izaicinājums mūsu skolās. Tallinas domes Izglītības komitejas deputāti uzklausīja mūsu ekspertus, diskutēja par risinājumiem un apmeklēs arī Rīgas 34. vidusskolu klātienē. Šī gada pavasarī biju darba vizītē Tallinā, lai vairāk uzzinātu arī par viņu pieredzi,”

saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Tallinas delegācijas viesi plāno apmeklēt arī Rīgas 34. vidusskolu, lai iepazītos vairāk ar skolas pieredzi pārejā uz mācībām latviešu valodā. Skola jau arī iepriekš īstenoja atsevišķās klasēs mācības latviešu valodas programmā.

🔎 Foto no vizītes – ŠEIT

NORISINĀSIES RĪGAS VALSTSPILSĒTAS PAŠVALDĪBAS UN NVO SADARBĪBAS MEMORANDA ĪSTENOŠANAS PADOMES 10. SĒDE

Ceturtdien, 5. oktobrī laikā no plkst. 10.00 līdz plkst. 12.00 norisināsies Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju (NVO) sadarbības memoranda īstenošanas padomes 10. sēde.

MEMORANDA PADOMES SĒDES DARBA KĀRTĪBĀ:

● Konsultatīvie mehānismi un līdzdalības iespējas pašvaldībā.

(Ziņotājs: Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Ilona Stalidzāne).

● Diskusija par iedzīvotāju iesniegumu par publiskās apspriešanas ierosināšanu;

(Ziņotājs: Rīgas domes Juridiskās pārvaldes vadītāja Natālija Bulgakova).

● Ierosinājumi izskatāmiem jautājumiem nākamajām Memoranda padomes sēdēm un sēžu formātam.

📌 Aicinām sekot līdzi Memoranda padomes sēdes tiešraidei Rīgas valstspilsētas pašvaldības tīmekļa vietnē www.riga.lv – ŠEIT