Rīdzinieki aicināti piedalīties bērnu veidotajās Rīgas nākotnes vīzijās Minecraft vidē

No 28. janvāra līdz 5. februārim ikvienam Rīgā būs iespēja pievienoties pieciem tiešsaistes pasākumiem, lai palīdzētu bērnu komandām izstrādāt attīstības vīzijas vairākām Rīgas vietām Minecraft vidē.

No 2023. līdz 2025. gadam Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments un Pilsētas attīstības departaments īsteno Erasmus+ projektu “Elastīgas pilsētas ar Minecraft: novatorisks jaunatnes vadīts politikas process ilgtspējīgai Eiropai” (MC-YOU). Tā ietvaros 20 bērnu komandas no 10 mācību iestādēm Rīgā izstrādā attīstības vīzijas Minecraft Education vidē dažādām publiskām vietām pilsētā.

Jau šobrīd bērni iepazīstas ar šīm vietām, pēta to vēsturi un satiekas darbnīcās par pilsētvides tēmām, lai labāk sagatavotos savas vīzijas sagatavošanai. Taču, lai vīzijas atspoguļotu arī rīdzinieku vajadzības, idejas un iespējamos ierobežojumus, no 28. janvāra līdz 5. februārim katra bērnu komanda piedalīsies “Randiņos ar pilsētu” un tiksies ar dažādiem pašvaldības, iedzīvotāju un profesionāļu pārstāvjiem.

Katrs rīdzinieks, kam interesē savas apkaimes attīstība, aicināts pievienoties pieciem tiešsaistes “randiņiem”, palīdzēt bērniem stiprināt viņu vīzijas un adresēt iedzīvotāju vajadzības.

Semināri norisināsies MS Teams vidē šādos laikos:

✨ Palīdzības jeb Briāna parks, Vidzemes tirgus un Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas pagalms – 28. janvārī plkst. 15.00 (sanāksmei varēs pievienoties, spiežot šeit);
✨ Jaunatnes dārzs un Ēbelmuižas parks – 29. janvārī plkst. 16.00 (sanāksmei varēs pievienoties, spiežot šeit);
✨ Saules dārzs Mežaparkā – 3. februārī plkst. 14.45 (sanāksmei varēs pievienoties, spiežot šeit);
✨ Bolderājas filiālbibliotēkas teritorija – 3. februārī plkst. 16.00 (sanāksmei varēs pievienoties, spiežot šeit);
✨ Zirņu salas atpūtas teritorija Dārziņos – 5. februārī plkst. 15.00 (sanāksmei varēs pievienoties, spiežot šeit).

Pēc tam līdz marta beigām katrai no komandām būs jāiesniedz sava oriģinālā vīzija par šīm Rīgas vietām, ņemot vērā arī visu iepriekš dzirdēto un apspriesto. Katru vīziju aprīlī anonīmi vērtēs žūrija, un noslēgumā par tām balsot varēs arī ikviens iedzīvotājs.

“Šī projekta ietvaros mēs vēlamies bērnos radīt sajūtu, ka mums interesē viņu idejas un vajadzības. Šādos projektos bērni visbiežāk ir tikai attāli konsultanti un viņu līdzdalība aprobežojas ar parastu vietu atveidošanu Minecraft Education platformā vai nepielietojamu, nepabeigtu vīziju radīšanu. MC-YOU ietvaros jau sākumā mēs vēlamies bērniem iemācīt to, ka viņiem ir tiesības būt par līdzdalībniekiem vietu attīstībā Rīgā, taču jāņem vērā, ka šī partnerība balstīta arī uz dažādiem ārējiem nosacījumiem, piemēram, jāieklausās vietējo vajadzībās, jāņem vērā ilgtspējīgu pilsētu principi (labāki materiāli, dabai draudzīgāki un klimatnoturīgāki risinājumi u.c.) vai jāseko pilsētattīstības vadlīnijām (piemēram, UNESCO noteikumi vai apakšzemes komunikācijas). Rezultātā bērni jau laikus ir gatavi piedāvāt tādas vīzijas, no kurām pašvaldībās ir grūtāk atteikties, un bērni var “ielikt kāju durvīs” sev vēlamai pilsētu attīstībai,”

stāsta Mārtiņš Eņģelis, projekta MC-YOU eksperts no Pilsētas attīstības departamenta.

Projekts ilgst divus gadus – no 2023. gada novembra līdz 2025. gada novembrim. Projekta kopējās izmaksas Rīgā ir 48 675 eiro (Rīgas pašvaldības līdzfinansējums 10 %). Projekta vadošais partneris ir Eiropas tīklojums Out of the Box International (Polija). Citi projekta partneri ir Faru pašvaldība (Portugāle), Sandanski pašvaldība (Bulgārija), organizācija INA EUROPE (Francija); nevalstiskā organizācija CESIE Palermo (Itālija), Baltijas pilsētu savienība (UBC) un SIA LINK DMT SRL, Modena (Itālija).

 

Rīgā apsekots vairāk nekā 500 iespējamo patvēruma vietu un turpinās to marķēšana; domes vadība kopā ar iekšlietu ministru novērtē progresu

Rīgā pašvaldībai un valstij piederošajos īpašumos apsekotas 552 iespējamās patvēruma vietas, no kurām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests par atbilstošām vai daļēji atbilstošām atzinis vairāk nekā pusi jeb 377 vietu. Šajās telpās, neskaitot privātos īpašumus, varētu izvietoties aptuveni 200 000 iedzīvotāju. Tāpat turpinās patvēruma vietu marķēšana un šobrīd Rīgā nomarķētas 32 patvēruma vietas, par to ceturtdien, 23. janvārī, patvēruma vietu apsekošanas laikā mediju pārstāvjus informēja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, vicemēre Linda Ozola un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Lai iepazītos ar situāciju un novērtētu progresu patvēruma vietu apzināšanā, sakārtošanā un marķēšanā, amatpersonas apmeklēja iespējamās patvertnes – Rīgas 49. vidusskolā, blakus pamatskolai “Rīdze” esošajā aizsargbūvē Zigfrīda Annas Meirovica bulvārī 1 un bijušajā Rīgas Tehniskās universitātes ēkā Kaļķu ielā 1.

“Patvertņu apjoms, kas ir apsekots, un to teritoriālais pārklājums pašlaik ir ļoti labs un blīvi apdzīvotās Latvijas vietās patvērumam piemērotas telpas ir ar ietilpību vismaz ap pusmiljonu cilvēku. Esmu gandarīts par Rīgā paveikto patvertņu apzināšanā un sakārtošanā. Rīgā ir lielākais iedzīvotāju blīvums un es redzu, ka pašvaldība pret šo sadaļu civilajā aizsardzībā izturas ļoti atbildīgi. Nākamais solis pēc patvertņu apzināšanas ir to marķēšana, lai iedzīvotājiem ir nepārprotami skaidrs, kur patvēruma vietas atrodas. Pašvaldību uzdevums ir marķēt esošās patvertnes, tādēļ es tiekos ar Latvijas pašvaldību vadītājiem un mudinu šajā procesā būt efektīviem un iesaistīties.”

pēc patvertņu apsekošanas uzsvēra Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

“Rīgas pašvaldības budžetu vakar apstiprinājām ar drošību un civilo aizsardzību kā vienu no galvenajām prioritātēm – esam paredzējuši finansējumu patvertņu apzināšanai un patvērumam drošu vietu sakārtošanai, tāpat pilsētas Īpašumu departamentā tiks izveidota četru cilvēku vienība, kuras uzdevums būs strādāt tieši ar patvertņu projektiem, lai pašvaldības īpašumos, tai skaitā skolās, sociālās aprūpes iestādēs un citās sabiedriskajās ēkās patvērumam drošas vietas būtu gan iekārtotas, gan atbilstoši marķētas. Rīga civilajai aizsardzībai un ar to saistītajai infrastruktūrai pievērš lielu vērību un mūsu Civilās aizsardzības pārvalde jau līdz šim ir izdarījusi ļoti daudz, vienlaikus apzināmies, ka šis process ir pastāvīgi pilnveidojams. Par patvēruma vietām, protams, jārūpējas arī privātīpašumos. Esmu jau iepriekš atgādinājis un turpināšu to darīt – iedzīvotājiem šajā procesā ir jāiesaistās un privātīpašumos patvēruma vietas, kas ir māju pagrabi, jāsakārto pašiem. Papildus Rīgā no šī gada ieviests jauns instruments, lai mudinātu ierīkot patvēruma vietas jaunbūvējamās ēkās – ja šāda vieta tiks izbūvēta, tad pašvaldība piešķirs nekustamā īpašuma atlaidi,”

norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

“Rīga dažos gados faktiski no nulles ir attīstījusi efektīvu civilās aizsardzības sistēmu. Jaunajā pašvaldības budžetā civilajai aizsardzībai esam atvēlējuši sešas reizes lielāku finansējumu, nekā pērn. Šogad Rīgā plānojam sakārtot un labiekārtot 30 droša patvēruma vietas, audzēt materiāltehnisko bāzi un reizē turpināsim arī iedzīvotāju informēšanas kampaņu, īpaši pievēršoties dažādajām Rīgas apkaimēm,”

uzsvēra Rīgas vicemēre Linda Ozola

Rīgā šogad gaidāms ievērojams izrāviens civilās aizsardzības stiprināšanā, palielinot ieguldījumus šajā jomā aptuveni sešas reizes un pašvaldības pieņemtajā budžetā tam atvēlot kopā 2,5 miljonus eiro. No šīs summas 1,5 miljoni eiro paredzēti droša patvēruma vietu labiekārtošanai, remontam, pielāgošanai un pašvaldības iestāžu darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, piemēram, ģeneratoru piegādei sociālās aprūpes centros un pašvaldības slimnīcās.

📸 FOTO

 

Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem notiks darba birža; uzņēmēji aicināti pieteikt savus darba piedāvājumus

Lai nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ieradušies Rīgā, ne tikai iespēju vienuviet saņemt valsts un pašvaldības pakalpojumus, bet arī sniegtu atbalstu darba meklējumos, Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem atkal organizēs regulāras darba biržas.

Pirmā šī gada darba birža notiks 18. februārī no plkst. 12.00 līdz 15.00, Pāles ielā 9.

Darba biržas laikā uzņēmēji būs aicināti iepazīstināt potenciālos darba ņēmējus no Ukrainas ar savu uzņēmumu un tā piedāvātajām darba iespējām, kā arī veikt ekspresintervijas ar darba meklētājiem.

Aicinām uzņēmējus, kuri ir gatavi piedāvāt darbu Ukrainas civiliedzīvotājiem, līdz 31. janvārim aizpildīt anketu par piedāvātajām vakancēm – ŠEIT.

Papildu informāciju var saņemt pie Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem projektu koordinatores Janas Mihailovas, e-pasts: Jana.mihailova@riga.lv, tālrunis +371 29186844.

Rīga šogad turpinās ielu atjaunošanas darbus: plānots uzlabot segumu 46 asfaltētajās ielās vai to posmos

Rīga šogad turpinās pērn aizsākto vērienīgo ielu atjaunošanu – plānots, ka šosezon asfalta ielu seguma atjaunošana notiks 46 ielās vai to posmos, tam atvēlot 32 miljonus eiro.

Vieni no lielākajiem remontiem šajā sezonā sagaidīs:

  • Firsa Sadovņikova ielu no Lāčplēša ielas līdz Katoļu ielai;
  • Cesvaines ielu;
  • Vietalvas ielu un Sesku ielu posmā no Piedrujas ielas līdz Dārzciema ielai;
  • Lielirbes ielu no Ventspils ielas līdz Kauguru ielai;
  • Kleistu ielas posmu no Mārtiņa Peniķa ielas līdz Lielajai ielai;
  • Vecāķu prospektu posmā no Emmas ielas līdz Palejas ielai;
  • Baldones ielu posmā no Slokas ielas līdz Gregora ielai;
  • Granīta ielu no Krustpils ielas līdz Dzirkaļu ielai un no Dzirkaļu ielas līdz pilsētas robežai;
  • Roberta Feldmaņa ielu posmā no Ezermalas ielas līdz Briges ielai;
  • Kārļa Vatsona ielu;
  • Klaipēdas ielu;
  • Poruka ielu;
  • Glika ielu;
  • Stokholmas ielu un citas.

Plānots, ka teju visām ielām, reizē ar brauktuves atjaunošanu, tiks atjaunotas arī piegulošās ietves.

Tostarp, patlaban tiek veikta izpēte vairāk nekā 70 grants ielām – izvērtētas tehniskās iespējas veikt dubultās virsmas apstrādes šajās ielās un apzināti plānotie inženierkomunikāciju darbi šo ielu tīklos. Pašvaldības budžetā šim mērķim tiek prasīti 3 miljoni eiro, un ja šis finansējums tiks piešķirts, tad darbi varētu tikt veikti 70-80 grants ielās vai to posmos Bieriņos, Dārziņos, Beberbeķos, Juglā, Berģos, Jaunciemā un citur.

Jau vēstīts, ka pērn ielu seguma atjaunošana tika veikta 32 ielās ar asfalta segumu un 86 grantētajās ielās. Atjaunotā platība grants ielās sasniedza 90 tūkstošus kvadrātmetru, bet asfalta ielās – 630 tūkstošus kvadrātmetru.

 

20. janvārī sākas pieteikšanās pašvaldības atbalstītajiem latviešu valodas kursiem Rīgā

No pirmdienas, 20. janvāra, tiek atvērta pieteikšanās Rīgas valstspilsētas pašvaldības projektu konkursā „Latviešu valodas apguves nodrošināšana Rīgas pilsētas iedzīvotājiem” atbalstītajiem bezmaksas latviešu valodas kursiem. Šogad tajos plānots nodrošināt latviešu valodas mācības 456 pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu.

Iespēja bez maksas apgūt latviešu valodu šajos kursos ir pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Rīgā, izņemot skolēnus un bezdarbniekus. Kursos apgūt latviešu valodu varēs A un B valodas prasmes līmenī.

Saraksts ar mācību iestādēm un informācija par pieteikšanās kārtību kursiem  publicēta 20. janvārī Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra interneta vietnē www.apkaimes.lv sadaļā “Integrācija”, apakšsadaļā “Latviešu valodas kursi”.

Jāņem vērā, ka pieteikties kursiem iespējams tikai personīgi, ievērojot izglītības iestādes noteikto pieteikšanās kārtību. Pašvaldība pieteikumus kursiem nepieņem.

Projektu konkursu latviešu valodas apguves nodrošināšanai rīdziniekiem Rīgas valstspilsētas pašvaldība īsteno kopš 2011. gada, un šajā laikā kursus pabeiguši 15 750 rīdzinieku.

Šā gada konkursam tika iesniegti 7 projekti pieteikumi, no kuriem tika atbalstīti 3 projekti par kopējo summu 104 997 eiro.

 

Rīgas domē godinās barikāžu aizstāvjus un atklās barikādēm veltītu fotogrāfiju izstādi

Pirmdien, 20. janvārī, Rīgas domē tiks godināti 1991. gada barikāžu aizstāvji un atklāta Latvijā vēl nebijusi Nīderlandes fotogrāfa Jorisa van Velzena fotogrāfiju izstāde “Brīvība 1991”.

Barikāžu dalībniekus un 1991. gada janvāra notikumos kritušo tuviniekus godinās 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda dibinātājs un tā prezidents Renārs Zaļais, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, vicemēre Linda Ozola, vicemērs Edvards Ratnieks, kā arī jaunsargi. Ar muzikālu priekšnesumu un dzeju dalībniekus sveiks aktieris Mārtiņš Vilsons un pianiste Agnese Egliņa.

Pasākuma noslēgumā ap plkst. 17.20 domes foajē tiks atklāta Jorisa van Velzena fotogrāfiju izstāde “Brīvība 1991”. Šie fotoattēli Latvijā būs apskatāmi pirmo reizi. Tie uzņemti 1991. gada janvārī, kad toreiz jaunais fotokorespondents Joriss van Velzens dāņu laikraksta “Berlingske Tidende” uzdevumā tika nosūtīts uz Rīgu, lai iemūžinātu vēsturiskos notikumus Latvijas galvaspilsētā.

Melnbaltās fotogrāfijas tika attīstītas viesnīcas “Intūrists” vannas istabā un nosūtītas uz Kopenhāgenu. Diemžēl, daļa no materiāliem pazuda ceļā, saglabājoties tikai divām filmiņām, kas uzņemtas 1991. gada 20. janvārī – upuru bēru dienā. Pārskatot savu arhīvu pēc vairākiem gadu desmitiem, Joriss atklāja unikālus vēl neredzētus attēlus no barikāžu notikumiem, kurus ikviens interesents varēs aplūkot izstādē.

Pasākums sāksies plkst. 16.00 Rīgas domes Sēžu zālē. Aicināti piedalīties arī mediju pārstāvji.

Fotogrāfiju izstāde Rīgas domes 1. stāvā būs apskatāma līdz 3. februārim.

*Attēla autors: Joriss van Velzens (Brīvība 1991)

 

Kas ir digitālā demokrātija un kādi rīki to nodrošina? Piedalies seminārā!

Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar Nīderlandes vēstniecība Latvijā rīko semināru “Kas ir digitālā demokrātija un kādi rīki to nodrošina?”

Aicinām piedalīties seminārā!

🟪 2025. gada 24. janvārī, no plkst. 14:00 līdz 17:00

🟪 Alberta iela 13, 6. stāvs, Rīga

🟪 Pieteikšanās – ŠEIT.

Vai ikdienā lieto lietotnes, lai padarītu savu dzīvi ērtāku – pārbaudītu laikapstākļus, tulkotu tekstus, apmaksātu rēķinus vai parakstītu dokumentus? Līdzīgi digitālie rīki var būt neatsverami arī biedrību darbā: no biedru iesaistes un attālinātu kopsapulču rīkošanas līdz brīvprātīgo darba pārvaldībai un komunikācijas uzlabošanai.

Ar labo praksi un arī izaicinājumiem savu biedrību darbā digitālo rīku izmantošanā līdzdalības veicināšanai seminārā iepazīstinās pārstāvji no Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, DELNA – Sabiedrība par atklātību, Latvijas Platforma attīstības sadarbībai – LAPAS, Radi Vidi pats, Klubs “Māja”, Latvijas Pilsoniskā alianse, u.c.

Īpaši pievēršam uzmanību, ka Latvijas Pilsoniskā alianse stāstīs ar rīku, ko izmantojam attālinātu kopsapulču rīkošanā balsošanas nodrošināšanai.

Plašāk par digitālās demokrātijas attīstību seminārā stāstīs Vidzemes augstskolas docente Dr. Solvita Denisa-Liepniece. Savukārt Eiropas Kustība Latvijā ģenerālsekretāre Liene Valdmane raksturos, kā NVO darbu un digitālās demokrātijas īstenošanu ietekmē sabiedrības medijpratības līmenis.

Ar labo praksi un arī izaicinājumiem savu biedrību darbā digitālo rīku izmantošanā līdzdalības veicināšanai seminārā iepazīstinās pārstāvji no:

  • Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS – par projektu vadības un sadarbības platformu Trello;
  • DELNA – Sabiedrība par atklātību iepazīstinās ar biežāk izmantotajām un publiski pieejamajām datu bāzēm;
  • Radi Vidi pats dalīsies pieredzē par līdzdalības veicināšanu tiešsaistē;
  • Klubs “Māja” – jaunatne vienotai Eiropai stāstīs par rīkiem Miro (ideju radīšanai) un Google chat (savstarpējam atbalsts komandā);
  • Latvijas Platforma attīstības sadarbībai – LAPAS stāstīt par savu pieredzi dažādu IT rīku izmantošanā.

Piedalies, lai iegūtu jaunas zināšanas, uzlabotu savas prasmes un ieguldītu digitālās demokrātijas attīstībā Latvijā. Piesakies jau tagad!

Semināru finansiāli atbalsta Nīderlandes vēstniecība Latvijā.

 

Projekta “Efektīvu publisko pakalpojumu attīstība apkaimju dzīvotspējai (Liveability)” ietvaros aizvadīts ražīgs gads

Projekta “Efektīvu publisko pakalpojumu attīstība apkaimju dzīvotspējai (Liveability)” mērķis ir veicināt Baltijas jūras reģiona pilsētu attīstību, ievērojot integrētu un līdzsvarotu pieeju apbūvētajai videi, sociālajām attiecībām un kultūrai, kā arī rosinot spēcīgu pilsoniskuma sajūtu un inovatīvus sabiedriskos pakalpojumus. Sīkāka informācija par projektu  – ŠEIT. 

Līdzdarbojoties Pilsētas attīstības departamentam un Apkaimju iedzīvotāju centram, jūlijā norisinājās starptautiskā projekta “Efektīvu publisko pakalpojumu attīstība apkaimju dzīvotspējai (Liveability)” laikā izstrādātās Dzīvojamības hartas pirmā darbnīca ar mērķi novērtēt Rīgas dzīvojamības līmeni pēc hartas principiem.

Viena no projekta galvenajām aktivitātēm ir Dzīvojamības hartas izstrāde. Tās mērķis ir, izvirzot sabiedrības intereses un kopējo labklājību kā centrālo aspektu dizaina procesos, noteikt 6 principus, lai padarītu pilsētas “dzīvojamākas” – piemēram, drošākas, pieejamākas, dabiskākas, dažādākas un reizē vienotākas, radošākas, estētiskākas u.tml. Hartas mērķis ir iedvesmot cilvēkus, kas strādā publiskajā pārvaldē, un tā piedāvā iespēju augt un attīstīties, neradot papildu slogu pašvaldību darbiniekiem.

10. jūlijā norisinājās pirmā hartas pilotēšanas darbnīca, kuras mērķis bija pārbaudīt, cik skaidri un ar kādām metodēm vislabāk iespējams novērtēt Rīgu pēc šiem 6 hartas principiem un vai ir vēl kādas nianses, kas jāpilnveido pašā hartā. Sākotnēji tajā piedalījās 25 Rīgas valstspilsētas pašvaldības darbinieki no projektā iesaistītajām iestādēm (Pilsētas attīstības departaments un Rīgas apkaimju iedzīvotāju centrs).

Darbnīcas pirmajā daļā tika iepazīstināts ar 6 hartas principiem. Tie ir:

1. Dizaina principu pielietošana sabiedrības interesēm;
2. Integrēta un holistiska plānošana;
3. Ilgtspējīga un stratēģiska pilsētas pārvaldība;
4. Uzticēšanās, atklātība, komunikācija un sadarbība;
5. Kopdizains ar iedzīvotājiem;
6. Kļūt par pilsētu, kas mācās.

Pēc tam darbnīcas dalībniekiem bija jānovērtē ar atzīmi, kā pilsēta īsteno katru principu ikdienā.

Galvenais secinājums – Rīgā gandrīz visi principi tiek īstenoti vidēji labi, ir ražīgas iestrādnes un izpratne par principos iekļautajiem procesiem, taču tā nav vienota visās pašvaldības iestādēs un visiem darbiniekiem.

Darbnīcas otrajā daļā padziļinātāk tika vērtēts zemāko atzīmi ieguvušais princips. Tas bija 1. Dizaina principu pielietošana sabiedrības interesēm. Lai veicinātu tā pielietojumu pašvaldībā, dalībnieki ieteica sākt ar jaunu, efektīgāku darba metožu ieviešanu un pēc iespējas biežāku to izmantošanu ikdienas darbā (reizē apmācot darbiniekus), kā arī uzlabot pozitīvu attieksmi pret radošuma nepieciešamību un ieguvumiem pārvaldes sektorā vispārībā.

Šī gada novembrī norisinājās otrā hartas pilotēšanas darbnīca ar Rīgas Apkaimju alianses biedriem. Šajā reizē zemāko atzīmi ieguva 2. princips – “Integrēta un holistiska plānošana”. Lai uzlabotu tā rādītāju, dalībnieki pašvaldībai ieteica uzlabot iekšējo darba kultūru un izpratni, celt darbinieku kapacitāti, kā arī veltīt vairāk līdzekļu un laika, lai biežāk un labāk komunicētu par plānošanas procesiem un stratēģijām pilsētā. Tikmēr paši apkaimju pārstāvji atzina, ka varētu pareizāk izvēlēties atbilstošās vai ieinteresētās puses darbā un skaidri definēt mērķus un uz tiem fokusēties nenovirzoties.

Darbnīcās apkopotie secinājumi, vajadzības, nepieciešamības tiks integrētas ikdienas darbā, stratēģiskajos dokumentos un pilsētas prioritātēs, lai uzlabotu katra principa rādītāju nākamajos gados. Paredzams, ka izmēģinātās hartas pilotēšanas metodes tiks izmantotas darbā arī ar Rīgas projekta dvīņu jeb sadarbības pilsētu Viļņu.

Gada ietvaros daudz tika strādāts arī ar apkaimju iesaisti veidojot koprades pasākumus kopā ar apkaimju biedrībām. Gada pirmajā daļā tika organizēts radošais seminārs jeb ,,urban dive”, iesaistot Grīziņkalna un Avotu biedrības, lai tās iepazīstinātu ar ,,dzīvojamākas” pilsētas principiem projekta ietvaros, kā arī apspriestu partnerības ceļa karti, ko turpmāk var izmantot kā ceļvedi pašvaldībai vietējās infrastruktūras projektu īstenošanā partnerībā ar kopienām, apkaimju biedrībām un/vai Rīgas apkaimju aliansi.

Pierādījies, ka izstrādātā hartas pilotēšanas metode var lieti noderēt, iegūstot nepieciešamo informāciju no dalībniekiem pilsētas stratēģisko vai politikas dokumentu izstrādē un stiprināšanā. Tāpat vajadzētu veicināt pašvaldības sadarbību ar Rīgas apkaimju aliansi kā visu aktīvo apkaimju biedrību deleģēto pārstāvi, gan attīstot partnerības, gan sabiedrībā virzītu apkaimju attīstību arī nacionālā un Eiropas Savienības līmenī.

Liveability projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021. -2027. gadam ietvaros. Projekta mājas lapa – ŠEIT.

Harta pilsētas dzīvojamības veicināšanai

 

Iespēja jauniešiem veidot savu filmu!

Mēs nekad nezinām, kādi talanti mūsos ir, kamēr neesam pamēģinājuši. Dažreiz vienkārša nejaušība pamodina talantu. Piemēram, Kventins Tarantino strādāja kinonomā, skatījās filmas, un tas ļāva viņam pēc tam radīt savu leģendāro “Lubeni”, savukārt Džeimsa Kamerūna “Terminators” varēja iznākt uz ekrāniem, pateicoties atsaucīgiem policistiem.

Dalība projektā “Laterna Magica” ļaus katram jaunietim atklāt savus talantus kādā no kino profesijām – sākot no gaismu mākslinieka un aktiera, beidzot ar režisoru vai producentu.

Projekta laikā jaunieši mācīsies veidot kino – apgūs aktiermeistarību, operatora darbu, filmu režiju un visu citu, kas nepieciešams filmai, bet vasarā jauniešiem būs iespēja piecas dienas dzīvot ārpus Rīgas un veidot savu autorfilmu par pašu izvēlētu tēmu.

Biedrība DrKT aicina pieteikties jauniešus projektā “Laterna Magica” un kopā veidot pašiem savu filmu!

Projekta vadītāja režisore Indra Vaļeniece jau daudzus gadus strādā ar jauniešiem tieši kino jomā. Kopā ir radītas filmas “Pēdējās vakariņas”, “Lohdauns”, “Sirds pīrāgā”. Šo projektu laikā jaunieši ne tikai ir apguvuši iemaņas kino profesijā, bet arī ieguvuši jaunus draugus un īstus komandas biedrus, jo kino nozīmē: “bez tevis nav manis”.

Projekts ir radīts galvenokārt jauniešiem no Ukrainas, kuri ir šī projekta galvenā mērķgrupa. Tā būs lieliska iespēja praktizēt latviešu valodu un iegūt jaunus latviešu draugus.

📌 Nodarbības Rīgas 13. vidusskolā notiks trešdienās pl.17.00. Pirmā tikšanās – 5. februārī. Filmēšana ir paredzēta jūlija beigās, savukārt filmas pirmizrāde – rudenī.

Dalība bez maksas.

📌 Pieteikšanās, aizpildot anketu – ŠEIT.

Vairāk informācijas: tel. 29294013 vai indra.valeniece@gmail.com.

Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.

Vizuālais attēls ukraiņu valodā

 

 

Jau 15 gadus Rīgas pašvaldība līdzfinansē latviešu valodas kursus rīdziniekiem

Jau 15 gadus – kopš 2011. gada – Rīgas valstspilsētas pašvaldība organizē projektu konkursu izglītības iestādēm bezmaksas latviešu valodas kursu nodrošināšanai pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu.

Šajā laikā, pateicoties pašvaldības līdzfinansējumam, latviešu valodu pamata A vai vidējā B valodas prasmes līmenī ir apguvuši un pilnveidojuši 15 750 rīdzinieku.

Rīdzinieku interese par bezmaksas latviešu valodas kursiem šo gadu gaitā ir bijusi ļoti liela – gada sākumā izziņotie kursi pavasara semestriem tiek nokomplektēti dažu dienu, dažkārt pat dažu stundu laikā.

Pieteikties latviešu valodas kursiem šajās programmās var pieaugušie Rīgas iedzīvotāji no 18 gadu vecuma, izņemot skolēnus un bezdarbniekus, kuru dzimtā valoda nav latviešu un kuru deklarētā dzīvesvieta ir Rīgā.

Šajā publikācijā atskatāmies uz projektu konkursa “Latviešu valodas apguves nodrošināšana Rīgas pilsētas iedzīvotājiem” 2022. – 2024. gadā rezultātiem. No 2022. līdz 2024. gadam Rīgas pašvaldības līdzfinansētajos latviešu valodas kursos mācības notikušas 155 grupās, no kurām 101 grupā rīdziniekiem bija iespēja apgūt latviešu valodu pamata jeb A līmenī, bet 44 grupās – vidējā jeb B līmenī.

79 mācību grupas notikušas klātienē, 69 mācību grupas – attālināti, bet 7 grupās mācības notika gan klātienē, gan attālināti.

Latviešu valodas nodarbības parasti notiek 2 līdz 3 reizes nedēļā, vienas nodarbības ilgums ir 2 līdz 3 mācību stundas jeb 90 līdz 135 minūtes. Katrā latviešu valodas prasmes līmenī notiek no 80 līdz 125 mācību stundām.

Kopš 2023. gada rīdziniekiem tiek piedāvāta iespēja papildināt latviešu valodas zināšanas arī sarunu klubu nodarbībās. Sarunvalodas klubos valodas apguvei parasti tiek atvēlētas no 36 līdz 48 mācību stundām.

Kopš 2019. gada tiek apkopoti arī dati par kursantu valstisko piederību. Tie atklāj, ka šajā laikā Rīgas pašvaldības līdzfinansētos latviešu valodas kursus apmeklējuši 75 valstu pilsoņi, tai skaitā 22 Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi. Visbiežāk latviešu valodas kursus apmeklējuši Latvijas iedzīvotāji – gan pilsoņi, gan nepilsoņi (4113), Krievijas pilsoņi (3967), Ukrainas pilsoņi (987), Baltkrievijas pilsoņi (631), Uzbekistānas pilsoņi (149) un Indijas (132) pilsoņi.

Tajā pašā laikā tālākās valstis, kuru pilsoņi, dzīvojot Rīgā, izvēlējušies mācīties latviešu valodu Rīgas pašvaldības līdzfinansētajos latviešu valodas kursos, ir Amerikas Savienotās Valstis, Austrālija, Brazīlija, Filipīnas, Japāna, Jordānija, Kamerūna, Kanāda, Kolumbija, Kuba, Kuveita, Peru, Sīrija, Taizeme, Venecuēla un Vjetnama.

Statistikas dati arī atklāj, ka gadu gaitā pieaug ārvalstu pilsoņu skaits, kuri izvēlas apgūt latviešu valodu. Ja 2019. gadā 47 % no kopējā kursantu skaita bija ārvalstu pilsoņi, tad 2024. gadā ārvalstu pilsoņi bija 71 % no kopējā kursantu skaita.

Aptaujās kursu dalībnieki atzīst, ka kursus izvēlas apmeklēt, jo latviešu valodas zināšanas nepieciešamas darbā, ir vēlme uzlabot latviešu valodas prasmi, lai varētu palīdzēt bērniem skolā, sarunāties ar vietējiem iedzīvotājiem uz ielas, bērnu rotaļu laukumā, izbraucot ekskursijā ārpus Rīgas, tāpat ne visiem kursantiem ir finansiālas iespējas mācīties valodu maksas kursos.

Dalībniekiem kursos visvairāk patīk, ka ir iespēja praktizēt latviešu valodu, uzzināt daudz jauna par Latviju un tās vēsturi, pasniedzēji un saziņa ar grupas biedriem, kuriem ir līdzīgas problēmas, intereses un mērķi, psiholoģiskais atbalsts un pleca sajūta. Daļa kursu dalībnieku novērtē arī iespēju apgūt valodu tiešsaistes nodarbībās. Savukārt vislielākās grūtības kursos parasti sagādā rakstīšana un runāšana, jo ir nepietiekams vārdu klājums, gramatika un garumzīmes.

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra sadarbībā ar uzņēmumu “TNS Latvia/KANTAR” veiktais pētījums “Sabiedrības integrācija Rīgā 2024” atklāj, ka 48% rīdzinieku, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, uzskata, ka pēdējo trīs gadu laikā viņu latviešu valodas zināšanas ir uzlabojušās. 31 % aptaujāto šajā grupā norādījuši, ka viņu latviešu valodas zināšanas uzlabojušās nedaudz, bet 17 % uzskata, ka ievērojami.

Iespēja pieteikties bezmaksas latviešu valodas kursiem 2025. gadā tiks atvērta 20.janvārī. Aktuālā informācija par šā gada kursiem no 20. janvāra būs pieejama mājaslapā www.apkaimes.lv sadaļā “Integrācija/Latviešu valodas kursi”.