Eiropas Savienības projekta “Vietēja līmeņa plānošanas politikas pilnveidošana attiecībā uz pagaidu izmantošanu (IMPETUS)” gaitā Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar projekta ārvalstu partneriem izstrādājis pirmo rokasgrāmatu ar deviņiem labās prakses piemēriem, kā iedzīvināt pilsētā pamestās ēkas un teritorijas, kurām nav atrasts pielietojums.

Pamestās vai degradētās ēkas un teritorijas, kurām nav atrasts pielietojums, ir pagaidām neizmantots potenciāls pilsētvides uzlabošanā. Bieži vien šādu degradēto ēku, zemju un infrastruktūras atjaunošana ir laika un finanšu ietilpīga, tādēļ nereti uzņēmēji vieni tās nespēj atjaunot un šīs vietas paliek neizmantotas un pamestas gadiem.

Gan Latvijas, gan arī Eiropas līmenī šādu ēku izmantošanai joprojām trūkst vienotas izpratnes un vienota atbalsta mehānisma, tādēļ projekta IMPETUS laikā izstrādātas vadlīnijas, kā iedzīvināt pilsētā pamestās ēkas un teritorijas, kurām nav atrasts pielietojums, dodot iespēju uz laiku tur realizēt savas idejas jaunuzņēmējiem, vietējām kopienām un citiem interesentiem.

“Eiropas valstu labā prakse rāda, ka, veidojot pārdomātas atbalsta programmas, un atkāpjoties no tā, ka pašvaldība nevar investēt privātīpašumā, veiksmīgi var attīstīt arī teritorijas, kuras nepieder pašvaldībai, bet ir tai svarīgas,” skaidro Nika Kotoviča, IMPETUS projekta koordinatore. “Rīgā ir daudz neizmantotu ēku un teritoriju, tostarp tukšie veikalu skatlogi Vecrīgas ēku pirmajos stāvos un arī bijušās industriālās teritorijas. Šie robi, kas apjozti ar sētu un ir cilvēkiem nepieejami, nav pilsētvides vērtība. Lai attīstītu šo jomu, apzinām dažādas pieredzes, notiek domu apmaiņa ar starptautiskiem partneriem.”

Rokasgrāmata būs noderīga ikvienam pamesta un degradēta īpašuma saimniekam, pašvaldības struktūrvienību un valsts iestāžu speciālistiem, politikas veidotājiem, izglītības un kultūras iestāžu pārstāvjiem, vietējās kopienas un nevalstiskās organizācijas dalībniekiem, kas strādā ar pilsētvides attīstības jautājumiem.

Rokasgrāmata tapusi projektā IMPETUS, kurā tuvāko trīs gadu laikā plānots izveidot metodoloģiju īpašumu pagaidu izmantošanas kartēšanai un pārvaldībai Rīgā, kā arī sagatavot ceļa karti jaunas, inovatīvas pagaidu izmantošanas pilotaktivitātes īstenošanai. Tas attieksies uz neizmantotu zemesgabalu, degradētu ēku, būvju un tehniskās infrastruktūras u.c. objektu pagaidu izmantošanu, atbalstot ilgtermiņa pagaidu izmantošanas politikas izstrādi, kā arī eksperimentēt ar inovatīviem risinājumiem un elastīgu pieeju, piemēram, kultūras pasākumiem un sociālām aktivitātēm, kas balstītas vietējās kopienas kopīgās interesēs un kopīgās vērtībās, piemēram, kvalitatīvā un ilgtspējīgā pilsētvidē un klimata pārmaiņu mazināšanā.

📌 Rokasgrāmata pagaidām pieejama tikai angļu valodā projekta mājas lapā www.interregeurope.eu. Lūdzu skatīt – ŠEIT.

📌 Papildu informācijas saņemšanai par pagaidu izmantošanas tendencēm Eiropas pilsētās un reģionos, aicinām reģistrēties projekta IMPETUS jaunumiem – ŠEIT.

Attēls no www.pexels.com

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments (RVP IKSD) izsludina konkursu biedrībām un nodibinājumiem par līdzfinansējumu bērnu un jauniešu nometņu organizēšanai 2024./2025. mācību gada rudens brīvlaikā.

Konkursā tiks atbalstītas šādas Latvijas Republikas teritorijā plānotās un Rīgas valstspilsētas pašvaldības bērniem un jauniešiem paredzētās nometnes:

● plānotais ilgums ir vismaz četras dienas;
● programmas ilgums ir vismaz sešas stundas dienā (izņemot iebraukšanas un izbraukšanas dienas (diennakts nometnēs), kurās programmas ilgums var būt īsāks par sešām stundām);
● nometnē piedalās nemainīga dalībnieku grupa – vismaz 15 bērni un jaunieši;
● nometnes dalībnieku vecums: dienas nometnē – no 6 līdz 15 gadiem; diennakts nometnē – no 6 līdz 25 gadiem;
● dalības maksa vienam dalībniekam nepārsniedz 50 euro dienā.

Līdzfinansējums bērnu un jauniešu nometņu organizēšanai tiek piešķirts pēc šāda aprēķina: 10 euro dienā vienam dalībniekam (Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestāžu izglītojamam vai pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētam bērnam un jaunietim), nepārsniedzot 3500 euro vienai nometnei.

Pieteikumi un pievienotie dokumenti (t.sk. nometnes programmas (dienas kārtības) projekts), kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, vienā EDOC formāta pakotnē līdz 2024. gada 10.septembrim (plkst. 13.00) jānosūta uz RVP IKSD elektroniskā pasta adresi iksd@riga.lv vai oficiālo elektronisko adresi.

Vēršam uzmanību, ka ir precizēta pieteikuma veidlapa. Aicinām izmantot aktuālo veidlapas redakciju. Saistošie dokumenti skatāmi – ŠEIT.

Konsultācijas par pieteikumu noformēšanu ir iespējams saņemt, vēršoties pie RVP IKSD Jaunatnes nodaļas galvenās speciālistes – ekspertes Evijas Pelšas (e-pasts: evija.pelsa@riga.lv, tālrunis 67181383).

Līdz 30. augustam nevalstiskās organizācijas, kas pievienojušās Rīgas domes un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandam, ir aicinātas piedalīties balsošanā, lai izraudzītos nevalstisko organizāciju pārstāvi Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju Sadarbības memoranda īstenošanas padomē (turpmāk – Memoranda padome).

Viena no deviņām nevalstisko organizāciju pārstāvju vietām Memoranda padomē ir atbrīvojusies, jo Memoranda padomes locekļa pilnvaras pirms termiņa ir izbeigtas Edgaram Muktupāvelam, bijušajam biedrības “Jauniešu centrs “Dari Vari”” valdes priekšsēdētājam. Savukārt atkārtota balsošana jārīko, jo atbilstoši 2023. gada vēlēšanu rezultātiem nākamais lielākais balsu skaits ir vienāds trīs memoranda padomes locekļu kandidātiem.

Balsošana notiek par šādiem kandidātiem:

📌 Iveta Pokromoviča, Biedrības “Tīne” valdes priekšsēdētāja;

📌 Juris Millers Biedrības “Latvijas Producentu savienība” valdes piekšsēdētājs;

📌 Zane Karele, Biedrības “Iļģuciema valdes locekle.

Ar Memoranda padomes locekļu kandidātu pieteikumiem un motivāciju darbam Memoranda padomē iespējams iepazīties riga.lv tīmekļa vietnē sadaļā “Pieteiktie pretendenti 2023. gadā”

Lai piedalītos balsošanā, organizācijai jāaizpilda balsošanas veidlapa , kurā jāatzīmē viens no trīs kandidātiem, kura ievēlēšanu memoranda padomē organizācija atbalsta.

  • Katra nevalstiskā organizācija balsošanā drīkst piedalīties vienu reizi.
  • Balsojums jāparaksta ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu. Ja tiesības pārstāvēt organizāciju atbilstoši statūtiem ir vairākiem valdes locekļiem kopā, tad balsojums jāparaksta katrai no šīm paraksttiesīgajām personām.
  • Ar e-parakstu apliecinātais balsojums jāiesniedz elektroniski, nosūtot to uz e-pastu integracija@riga.lv vai Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra e-adresi ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30. augustam.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju Sadarbības memoranda īstenošanas padome ir izveidota ar mērķi aizstāvēt sabiedrības intereses, veicināt sabiedrības līdzdalību pašvaldībā un līdzdarboties lēmumu, kas attiecas uz nevalstisko organizāciju sektoru, izstrādē un īstenošanā.

Padomes sastāvā darbojas 17 locekļi – Rīgas domes priekšsēdētājs, septiņi Rīgas domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji un deviņi Sadarbības memorandu parakstījušo nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuri tiek ievēlēti amatā uz diviem gadiem.

Kārtējās Memoranda padomes vēlēšanas notika 2023. gada pavasarī. Ar šīs balsošanas rezultātiem var iepazīties – ŠEIT.

Papildu informācija: Kristīne Bērziņa, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāja, tālr. 67105379, e-pasts: kberzina47@riga.lv.

 

Biedrība “Latvijas sinhronās slidošanas attīstībai”, slidošanas skola “Amber” projekta ietvaros “Atbalsta nodrošināšana Ukrainas civiliedzīvotāju integrācijai” piedāvā bērniem un jauniešiem BEZMAKSAS slidotapmācības nodarbības. Projekts “Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu un jauniešu slidotapmācības nodarbības ar socializācijas elementiem un latviešu valodas apguvi 2024. gadā” ļaus vairākiem desmitiem Ukrainas bēgļu bērniem un jauniešiem saistošā veidā mācīties slidot un apgūt latviešu valodu.

Projekta ietvaros tiek organizēti 3 apmācību cikli, no tiem viens intensīvais divu nedēļu cikls (27. maijs-9. jūnijs) bērniem ar slidošanas priekšzināšanām ir jau veiksmīgi aizvadīts un vēl notiks divi apmācību cikli bērniem bez priekšzināšanām 2 mēnešu garumā (nodarbību sākums 2. septembrī un 30. oktobrī).

Nodarbības ietver treniņnodarbības uz ledus, vispārējās fiziskās attīstības nodarbības zālē, horeogrāfiju un deju nodarbības. Kā arī audzēkņi tiek motivēti apgūt latviešu valodu saistošā veidā ar rotaļu un spēļu palīdzību. Katrs audzēknis saņem vārdiņu krājumu attiecīgās nedēļas nodarbībām, kas patstāvīgi jāapgūst, lai varētu uztvert nodarbību treneru un pasniedzēju norādes un ieteikumus. Nodarbību tēmas ietver latviešu valodas apguvi – vienkārša valoda, sarunvalodas izmantošana nodarbību procesā, kā arī komunikācijā ar audzēkņu vecākiem.

Sākumā audzēkņi apgūst pareizu slīdējuma tehniku, trenē stabilitāti, koordināciju, ātrumu, veiklību. Slidojot nepieciešamas daudzveidīgas prasmes, nodarbībās ir jākoncentrējas, notiek mijiedarbība ar citiem audzēkņiem un treneriem. Papildus slidot apmācības nodarbībām ledus laukumā notiek arī vispārējās fiziskās sagatavotības nodarbības, deju un horeogrāfijas nodarbības, kurās audzēkņi uzlabo stāju, koordināciju, veiklību, lokanību, izturību, dejiskumu, ritma izjūtu un citas prasmes. Nodarbības norisinās nelielās grupās kopā ar audzēkņiem, kas sazinās latviešu valodā un tādējādi veicina savstarpējo komunikāciju un latviešu valodas apguvi.

Profesionālu un pieredzējušu treneru un pasniedzēju iesaiste nodarbībās nodrošina kvalitatīvu rezultātu.

Nodarbību norises vieta – AKROPOLE Ledus arēna un Daugavas stadiona ledus halle.

Projekts vērsts uz atbalstu ukraiņu diasporai, ar brīvā laika aktivitātēm palīdzot bērniem un jauniešiem integrēties sabiedrībā. Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.

Papildus informācija:

 

 

 

 

 

Rīga sāk darbu pie pieejamu īres dzīvokļu attīstības programmas, iesaistoties valsts programmā, lai nodrošinātu mājokļa atbalstu pašvaldības funkciju veikšanai svarīgās profesijās nodarbinātiem speciālistiem un viņu ģimenēm. Lēmums pieņemts Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā.

“Pieejams mājoklis ir viena no iedzīvotāju pamata vērtībām, lai noturētu Rīgā esošos iedzīvotājus un piesaistītu jaunus. Esam iecerējuši virkni attīstības projektu, kas orientēti uz īres dzīvokļu pieejamības veicināšanu. Dalība šajā programmā ir būtisks solis Rīgas dzīves kvalitātes celšanai. Šī programma sniegs iespēju piesaistīt un noturēt mūsu pilsētai tik svarīgos speciālistus – pedagogus, sociālos darbiniekus, policistus un citus. Nodrošinot pieejamus mājokļus, mēs uzlabojam pilsētas sociālo vidi un veicinām šo profesionāļu labklājību. Šobrīd paredzam, ka tiks uzbūvēti vismaz 1000 dzīvokļi, lai gan apzināmies, ka pieprasījums ir lielāks,”

saka Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” normas piešķir pašvaldībām tiesības izīrēt dzīvojamās telpas kvalificētiem speciālistiem, tomēr mājokļu trūkuma dēļ Rīgas pašvaldība līdz šim nav noteikusi kvalificētus speciālistus kā atbalstāmu mērķa grupu.

Pēc veiktajām aptaujām secināts, ka galvaspilsētā nodarbināto kvalificēto speciālistu skaits, kuru ienākumi ir tuvu valstī noteiktajam minimālajam ienākumu slieksnim ir ap 2300.

Dalība šajā programmā paredz:

● Piedalīties Ministru kabineta programmā ar 1000 dzīvokļu pieprasījumu, no kuriem 100 – trīs vai vairāk istabu dzīvokļi, 400 – divistabu dzīvokļi, 500 – vienistabas dzīvokļi.
● Rezervēt programmas vajadzībām šādus Rīgas pašvaldības zemes gabalus: Kartupeļu iela b/a, Kartupeļu iela b/a un Ozolciema iela 62.
● Nodomu protokola noslēgšana ar valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” par dalību programmā.

Šis jautājums tiek risināts arī nacionālā līmenī – Ministru kabinetā pieņemts informatīvais ziņojums “Par pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmu”.

Programmas īstenotājs būs valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”. Programma tiks īstenota vairākos posmos un 1. posmā iekļautas 17 pašvaldības, tai skaitā Rīga. Plānots, ka dzīvokļi īrniekiem būtu pieejami ar 2030.gada martu.

Gala lēmums par dalību programmā vēl jāpieņem nākamajā Rīgas domes sēdē.

 

Galvaspilsēta realizēs projektu, kurā izstrādās Rīgas pašvaldības īpašumā un izmantošanā esošo ēku energosertifikātus, kā arī rīkos ēku energoefektivitātes uzlabojošus pasākumus. Šādu lēmumu pieņēmusi Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja.

“Rīgas pašvaldība, iesaistoties šajā projektā, apņēmusies nodrošināt galvaspilsētas ēku energoefektivitātes sertifikāciju. Tas ir nozīmīgs aspekts videi draudzīgas pārvaldības un iedzīvotāju labklājības veicināšanā. Nosakot ēku energoefektivitātes uzlabojošu pasākumus, mēs varam samazināt enerģijas patēriņu, uzturēšanas izmaksas, veicinot klimatneitralitāti, ilgtspējīgu attīstību un pašvaldības finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu,”

saka Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Projektu izstrādās Rīgas enerģētikas aģentūra (REA), pamatojoties uz Ēku energoefektivitātes likuma prasību, kas paredz visām valsts un pašvaldības izmantošanā esošām ēkām, kuru platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus, izstrādāt energosertifikātu.

“Papildus ēku energosertifikācijas un energoauditu sagatavošanai, Rīgas enerģētikas aģentūras īstenotais projekts ļaus nodrošināt detalizētu un visaptverošu analīzi par veicamajiem energoefektivitātes pasākumiem katrā ēkā. Šī pieeja nodrošinās iespēju prioritizēt investīcijas energoefektivitātes pasākumiem ar lielāko potenciālu samazinot enerģijas patēriņu un uzturēšanas izmaksas, tādējādi radot ilgtermiņa ieguvumus gan pašvaldības finanšu resursiem, gan arī iedzīvotājiem. Projekta īstenošana veicinās Rīgas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu un ilgtspējīgu attīstību. Sistēmiskā pieeja nodrošinās labāku pārskatāmību un efektīvāku resursu izmantošanu, veidojot pamatu turpmākām viedās pilsētas iniciatīvām,”

saka REA direktors Jānis Ikaunieks.

Projektu plānots realizēt ar finanšu institūcijas ALTUM atbalstu, parakstot Granta līgumu energoefektivitātes projektu dokumentācijas izstrādei un apmaksai.

Projekta ietvaros plānots sagatavot energosertifikātus un energoefektivitātes paaugstināšanas priekšlikumus 314 ēkām.

Kopējais projekta budžets Rīgas pašvaldībai plānots 442 127 eiro apmērā, no kuriem ES/ALTUM finansējums ir 317 063 eiro un Rīgas pašvaldības līdzfinansējums ir 125 064 eiro.

Jautājums vēl tiks skatīts Rīgas domes Finanšu un administratīvo lietu komitejā.

 

Sestdien, 17. augustā, Rīgā norisināsies Sportland Rīgas nakts brauciens. Brauciena norises vietā no sestdienas, 17. augusta, plkst. 22.30 līdz svētdienas, 18. augusta, plkst. 1.30 slēgs transportlīdzekļu satiksmi.

Minētajā laika periodā transportlīdzekļu satiksmi, izņemot sabiedrisko transportu, slēgs:
– Krasta ielas posmā un virzienā no Ogres ielas līdz Salu tiltam;
– Krasta ielas posmā un virzienā no Jēzusbaznīcas ielas līdz Ogres ielai;
– Ģenerāļa Radziņa krastmalā virzienā uz Krasta ielu;
– Salu tilta nobrauktuvē uz Krasta ielu virzienā uz Ogres ielu;
– Dienvidu tilta nobrauktuvē uz Krasta ielu.

Valsts policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi un nodrošinās ceļu satiksmes drošību un sabiedrisko kārtību minētajās vietās norādītajā laikā.

Šogad Rīgas pašvaldība plāno sākt mobilitātes punktu būvniecību dzelzceļa pieturas punktos “Alfa”, “Bērnu slimnīca”, “Slokas iela”, “Brasa”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma” būvniecību, līdz 2026. gada maijam šajās vietās izveidojot ērtus un drošus savienojuma punktus starp sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju un dzelzceļa infrastruktūru.

“Vilciens ikvienā lielpilsētā ir pilnvērtīgi integrēts sabiedriskā transporta sistēmā un mūsu mērķis ir to panākt arī Rīgā – lai pilsētas sabiedriskais transports būtu pastāvīgā un pasažieriem draudzīgā mijiedarbībā ar pasažieru vilcieniem. Lai tas notiktu, svarīgi ir ne tikai transportlīdzekļi un vilcienu sastāvi, bet arī ērta infrastruktūra – “Latvijas Dzelzceļa” uzdevums ir pārbūvēt peronus komfortablai iekļūšanai vilcienos, bet mūsu, Rīgas domes, uzdevums ir nodrošināt ērtu piekļuvi stacijām un savienojumus ar sabiedriskā transporta pieturvietām. Šādi jauni un pasažieriem parocīgi savienojumi būs jaunos Mobilitātes punktos,” uzsver Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

Paralēli pašvaldība veic būvprojekta izstrādi mobilitātes punktu izbūvei dzelzceļa stacijās “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma”. Plānots, ka šogad šajās vietās tiks sākta inženierkomunikāciju izbūve, bet mobilitātes punktu būvniecību sāks 2025. gadā. Šo mobilitātes punktu izbūvi pašvaldība īstenos ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu, investējot videi draudzīgos uzlabojumos Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā.

Mobilitātes punktu “Alfa”, “Bērnu slimnīca”, “Slokas iela”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma” izbūves projektu plānots īstenot ar pašvaldības un Eiropas Savienības fondu finansējumu. Projektu paredzēts virzīt Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifiskā atbalsta mērķa (SAM) 2.3.1. “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās” 2.3.1.2.pasākumu “Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls” līdzfinansējuma saņemšanai.

Savukārt mobilitātes punkta “Brasa” īstenošanai paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifiskā atbalsta mērķa (SAM) 5.1.1. “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.3. pasākuma “Publiskās ārtelpas attīstība” īstenošanas noteikumi” līdzfinansējumu.

Projektu realizē Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde. Būvprojektu izstrādi veic SIA “BM projekts”.

Vizualizācijas: https://failiem.lv/u/xjk8xk5pbu

 

Rīgā turpinās darbs pie seguma atjaunošanas 128 ielās vai to posmos. Ielās ar augstu satiksmes intensitāti – Brīvības gatvē, Kārļa Ulmaņa gatvē, Lubānas ielā un citviet – darbus pārsvarā veic nakts laikā. Darbu laikā iespējami satiksmes apgrūtinājumi, tādēļ pašvaldība aicina satiksmes dalībniekus būt saprotošiem un pārplānot ierastos maršrutus vai rēķināties ar ilgāku ceļā pavadīto laiku.

Šogad asfalta segumu plānots atjaunot 38 ielās ar kopējo platību – 630 tūkstoši kvadrātmetru. Seguma atjaunošanas darbi jau pabeigti – Dārziņu ielas posmā no Cidoniju ielas līdz Dārziņu 1. līnijai, Pulkveža Brieža ielas posmā no Hanzas ielas līdz Elizabetes ielai un Trijādības ielas posmā no Kuģu ielas līdz Raņķa dambim.

Divos ielu posmos darbi paveikti 60% līdz 75% apjomā – Gustava Zemgala gatves posmā no Ūnijas ielas līdz Brīvības gatvei un Lubānas ielas posmā no Andreja Saharova ielas līdz Brāļu Kaudzīšu ielai.

Savukārt sešos ielu posmos paveikti 40% līdz 52% no kopējā darbu apmēra – Biksēres ielā, Biķernieku ielas posmā no Lielvārdes ielas līdz Ulbrokas ielai, Brīvības gatves posmā no Juglas ielas līdz Jaunciema pārvadam, tiltam pār Juglu (Brīvības gatvē), Mīlgrāvja tilta transporta mezglā līdz Emmas ielai un Raņķa dambja posmā no Trijādības ielas līdz Uzvaras bulvārim.

Apjoma ziņā vērienīgāko seguma atjaunošanu veic divos Kārļa Ulmaņa gatves posmos – no Jaunmoku ielas līdz Gramzdas ielai un tai paralēlajā joslā, un posmā no Gramzdas ielas līdz pilsētas robežai. Kopējā atjaunojamā platība abos posmos ir gandrīz 172 kvadrātmetri. Šobrīd paveikti aptuveni 20% no visa darbu apjoma.

Visus ielu posmus, kur gaidāmi seguma uzlabošanas darbi, iespējams aplūkot pašvaldības mājaslapā publicētajā sarakstā un digitālajā kartē:

Asfaltēto ielu seguma remontdarbi Rīgā 2024. gadā

Šajā sezonā pārmaiņas gaidāmas arī 90 ielās ar grants segumu. Atjaunotā platība šajās ielas sasniegs teju 96 tūkstošus kvadrātmetru. Šobrīd darbi ir noslēgušies 19 ielās – sešās Trīsciema apkaimes ielās, četrās Berģu apkaimes ielās, trīs Jaunciema apkaimes ielās, trīs Sužu apkaimes ielās, divās Dārziņu apkaimes ielās un vienā Purvciema apkaimes ielā. Šobrīd darbi turpinās vēl desmit Dārziņu apkaimes un desmit Berģu apkaimes ielās.

Visus ielu posmus, kur gaidāmi seguma uzlabošanas darbi, iespējams aplūkot pašvaldības mājaslapā publicētajā sarakstā un digitālajā kartē:
Grants ielu seguma uzlabošana 2024. gadā*

Seguma atjaunošanas un uzlabošanas darbi Rīgā ilgs visu būvsezonu – līdz pat vēlam rudenim, ja laikapstākļi būs labvēlīgi. Darbu laikā jārēķinās ar iespējamiem satiksmes ierobežojumiem, kas var būtiski ietekmēt gan automašīnu un sabiedriskā transporta kustību, gan mikromobilitātes rīku un kājāmgājēju pārvietošanās iespējas. Informācija par satiksmes ierobežojumiem atsevišķi tiks publicēta pašvaldības portāla riga.lv sadaļā “Satiksmes ierobežojumi”.

* Remontdarbu saraksts var nedaudz mainīties, ņemot vērā saskaņošanas procesu ar komunikāciju turētājiem, kā arī citus neparedzētus apstākļus.

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments aicina topošos sociālā darba speciālistus, kas būtu motivēti strādāt kādā no Rīgas pašvaldības sociālās jomas iestādēm, līdz 13. septembrim pieteikties stipendijai 2000 eiro gadā, kuru varēs saņemt katru gadu visā studiju laikā. Stipendija tiek piešķirta arī tad, ja stipendiāts saņem valsts piešķirto stipendiju.

Aicināti pieteikties visi, kas jau studē vai plāno studēt sociālā darba studiju programmās un ir gatavi studiju laikā vai pēc tam sākt darbu kādā no sešām Rīgas pašvaldības sociālās jomas iestādēm: Rīgas Sociālajā dienestā, Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu atbalsta centrā, Rīgas patversmē vai sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers”, “Mežciems”, “Stella maris”.

Stipendijai var pieteikties studenti, kuri:

  • studē/studēs akreditētā sociālā darba speciālistu studiju programmā;
  • studenti, kas ir apliecinājuši gatavību strādāt Rīgas valstspilsētas pašvaldības institūcijā pēc izglītības programmas apguves un apņemas noteikumos noteikto laiku nostrādāt pašvaldības institūcijā pamatdarbā attiecīgajā specialitātē;
  • ir sekmīgi nokārtojuši pārbaudījumus un ieguvuši nepieciešamo kredītpunktu skaitu, ja šobrīd studē.

Stipendiju var piešķirt no pirmā izglītības programmas apguves gada. To izmaksās 10 mēnešus gadā, katru mēnesi 200 eiro. Tā tiek piešķirta uz visu izglītības programmas apguves laiku, ja students turpina sekmīgi (vidējā atzīme nav zemāka par sešām ballēm) apgūt izglītības programmu, kā arī ievēro līguma prasības.

Pieteikties stipendijai var Labklājības departamentā līdz 13. septembrim. Lai noslēgtu līgumu par stipendijas saņemšanu, būs nepieciešams studējošā iesniegums, izziņa no mācību iestādes par uzņemšanu vai jau uzsāktām mācībām attiecīgā programmā un apliecinājums par apņemšanos strādāt Rīgas pašvaldības sociālās jomas iestādē.

Rīgas pašvaldības iestādes šobrīd gaida jaunos speciālistus, tāpēc izsniegs apliecinājumu par darba attiecību nodibināšanu nākotnē.

Jautājumu gadījumā zvanīt uz tālruni +37167105626 darba laikā.