Kopš 2017. gada ar Kultūras ministrijas (KM) piesaistīto Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu Latvijas reģionos izbūvēta un atjaunota virkne kultūras un dabas mantojuma objektu – muižas, pilis, baznīcas, torņi, parki, muzeji, estrādes, dabas takas, dārzi, tilti, promenādes, pludmales un citas vietas.

Tūrismu veicinošas aktivitātes “Atrastā Latvija” ietvaros KM šīs vasaras izskaņā aicina apmeklēt un izzināt teju 40 objektus, kas pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem, t.sk. tiem, kas izmanto ratiņkrēslu.

Informācija par objektiem atrodama aktivitātes “Atrastā Latvija” tīmekļvietnē – www.atrastalatvija.lv

“Stipras un radošas nācijas identitāte sakņojas mūsu unikālajās, mantotajās un jaunradītajās materiālajās un garīgajās kultūras vērtībās, tāpēc ar Kultūras ministrijas piesaistīto starptautisko līdzfinansējumu paveiktais Latvijas pašvaldībās ir nozīmīgs ne tikai šodienas skatījumā, tas ļaus saglabāt un nodot unikālās Latvijas mantojuma vērtības arī nākamajām paaudzēm. Kultūras ministrijai ir ļoti būtiska to pieejamība maksimāli plašai sabiedrībai, tostarp mūsu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Pēc mūsu iniciatīvas veiktā aktivitātes “Atrastā Latvija” objektu apsekošana ļāvusi izvērtēt nepieciešamos uzlabojumus, kas pašvaldībām varētu ļaut tuvākajā nākotnē uzlabot vides pieejamību ne tikai cilvēkiem ar kustību, bet arī dzirdes un redzes traucējumiem.”

atzīmē kultūras ministrs Nauris Puntulis

Pirms šīs sezonas tūrismu veicinošās aktivitātes “Atrastā Latvija” atklāšanas vides pieejamības eksperti veica visu objektu pieejamības cilvēkiem ar kustību traucējumiem novērtējumu – procesā tika pārbaudīta piekļūšana pie objektiem, specializēto rampu un uzbrauktuvju izvietojums, stāvvietu pieejamība, objektā pielāgotās ekspozīcijas un citi būtiski aspekti. Izvērtējuma rezultātā aktivitātes “Atrastā Latvija” tīmekļvietnē – www.atrastalatvija.lv – pie katra no objektiem, kuru eksperti atzinuši par atbilstošu, pievienots arī apraksts, atspoguļojot konkrētās vietas pieejamības specifiku.

“Priecājamies redzēt, ka Latvijas tūrisma galamērķi ir ne tikai saglabājuši mūsu kultūras un dabas mantojumus, bet arī kļuvuši iekļaujoši cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Aktivitātes “Atrastā Latvija” objektu pārstāvji, domājot par vides fizisko pieejamību, paveikuši lielu darbu. Ceru, ka arvien vairāk objektu turpinās godāt savu vēsturi un padarīs to pieejamu ikvienam cilvēkam,”

iezīmē Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO politikas koordinatore un vides pieejamības eksperte Iveta Neimane

Visi “Atrastā Latvija” objekti sarindoti 7 kultūras un dabas mantojuma ceļos – tūrisma maršrutos, kas caur pagātni palīdz ceļotājam ieraudzīt Latvijas šodienu: Baltijas ceļā, Brīvības ceļā, Gaismas ceļā, Daugavas ceļā, Jēkaba ceļā, Līvu ceļā un Māras ceļā. Katrā no šiem ceļiem pieejamas vairākas apskates vietas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

“Atrastā Latvija” objektos atjaunošanas un būvniecības darbi īstenoti kopš 2017. gada četrās kārtās, sakārtojot vairāk nekā 60 kultūras un dabas mantojuma objektus 40 Latvijas pašvaldībās, kā arī veidojot un attīstot tajos jaunus kultūras un tūrisma pakalpojumus. Atsevišķos objektos darbi vēl turpinās, un tie tiks pilnībā pabeigti 2023. gada nogalē. No kopumā ieguldītajiem 120 888 186,97 eiro, 68 359 170,24 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, 52 103 171,47 eiro ir valsts un pašvaldību, bet 425 845,26 eiro ir privātie ieguldījumi. KM piesaistītajam finansējumam varēja pieteikties pašvaldības no visas Latvijas, piesaistot projektu partnerus. Dalībnieku izvēle notika, izvērtējot ieceru starptautisko un nacionālo nozīmību, kā arī sasaisti ar pašvaldību attīstības stratēģijām.

Kultūras ministrija administrē Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” 1. un 2. kārtā veiktos ERAF ieguldījumus Latvijas reģionos esošā kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā, aizsargāšanā un attīstībā.

Rīgā daudziem daudzdzīvokļu ēku pārvaldniekiem un īpašniekiem raizes sagādā nevienam nepiederoši un patvaļīgi gaisvadi – starp ēkām izvilkti vadi un kabeļi – sagādā raizes daudziem daudzdzīvokļu ēku pārvaldniekiem un īpašniekiem. Nereti gaisvadi ierīkoti vismaz pirms desmit gadiem un par to izbūvi nav pieejama nekāda dokumentācija. Gaisvadi bieži vien apgrūtina gan ēkas remonta darbus, gan arī tās uzturēšanu kārtībā, piemēram, ziemā tīrot sniegu no jumta. Kā pareizi rīkoties namu apsaimniekotājam, ja ir aizdomas par daudzīvokļu ēkā patvaļīgi uzstādītu gaisvadu?

Situācijas risinājumam Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir sagatavojis ieteikumus un aicina rīkoties sekojoši:

🔎 Pirmais solis ir pārliecināties, vai gaisvads ir marķēts jeb apzīmēts kā piederošs kādam telekomunikāciju operatoram. RD Pilsētas attīstības departaments ir vairākkārt aicinājis pakalpojumu sniedzējus marķēt savus vadus un kabeļus, lai tos varētu atpazīt.

🔎 Otrais solis ir vērsties RD Pilsētas attīstības departamentā (RD PAD) ar lūgumu konstatēt patvaļīgu būvniecību, veicot nesaskaņotu gaisvadu uzstādīšanu. Konstatējot patvaļīgu gaisa kabeļu un vadu izvietošanu, RD PAD būvinspektors pieņems lēmumu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu un uzliks par pienākumu gaisvada īpašniekam saskaņot patvaļīgo būvniecību, ja to pieļauj normatīvie akti vai arī atjaunot iepriekšējo tiesisko stāvokli un demontēt gaisvadu. Katrs gadījums tiek vērtēts atsevišķi, parasti tam tiek dots termiņš 6 mēneši.

🔎Trešais solis – nama pārvaldniekam pēc iedzīvotāju pieprasījuma ir tiesības organizēt gaisavada demontāžu, piesaistot būvdarbu veicēju vai pašu spēkiem. Lai to paveiktu, nepieciešams sagatavot darba zīmējumu, kurā redzams gaisavada novietojums. Ja gaisavads ir savienots ar blakusesošajām ēkām, tā demontāža ir jāsaskaņo ar to pārvaldniekiem vai īpašniekiem, lai gaisvada demontāža būtu droša.

🔎 Ceturtais solis – pēc kabeļa demontāžas RD PAD jāiesniedz izpildmērījums, kurā redzams, ka gaisa vadi ir demontēti. Tas nepieciešams, lai veiktu izmaiņas topogrāfiskajos datos.

Ja rodas jautājumi, RD PAD speciālisti aicina sazināties ar departamentu, zvanot pa tālruni 67 105 800 vai sūtot e-pastu: pad@riga.lv.

Infografika

Lai uzklausītu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu viedokli par aktualitātēm āra terašu izvietošanas jomā šajā vasaras sezonā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments organizēja tikšanos ar Latvijas Restorānu biedrības (LRB), Apkaimju iedzīvotāju centra un Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvjiem.

Tikšanās laikā pašvaldības pārstāvji sniedza uzņēmējiem plašāku informāciju par vasaras terašu izvietošanas atvieglojumiem un Rīgas domes ieviesto parkletu līdzfinansējuma programmu. Proti – tie sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kuri vēlas veidot jaunus parkletus, līdz 30.septembrim var pieteikties Rīgas pašvaldības līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no parkleta uzstādīšanas kopējām izmaksām. Uzņēmējiem jāizvēlas viens no trim pašvaldības piedāvātajiem parkletu tipveida risinājumiem.

Lai uzlabotu informācijas apriti par saskaņošanas procesiem, izmaiņām saistībā ar āra kafejnīcām vai citām, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem nozīmīgām aktualitātēm, tika panākta vienošanās par ciešāku sadarbību. Sanāksmes dalībnieki arī atzina, ka šādas tikšanās jāorganizē regulāri, lai varētu apspriest nozīmīgākās problēmas, ar kurām saskaras uzņēmēji, izvietojot vasaras terases, un pašvaldības pārstāvji varētu sniegt atbalstu to risināšanā.

Tikšanās noslēgumā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides dizaina un inženierbūvju pārvaldes vadītājs Valdis Dombrovskis aicināja sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus neatlikt āra kafejnīcu saskaņošanu uz pēdējo brīdi, atgādinot, ka saskaņošanu uz nākamo sezonu var veikt arī ziemas mēnešos. Savukārt, LRB prezidents Jānis Jenzis aicināja dalībniekus apsvērt iespēju piedalīties Latvijas Restorānu biedrības rīkotajā seminārā šī gada septembrī, kur kāds no pašvaldības pārstāvjiem varētu pastāstīt uzņēmējiem par āra kafejnīcu atviegloto saskaņošanas procesa kārtību.

Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar “”GRIBU BŪT” Dzīves kvalitātes uzlabošanas un veselības veicināšanas biedrība” aicina pieteikties BEZMAKSAS lekciju ciklam “Iekšējo resursu stiprināšana emocionālās labsajūtas veicināšanai”, kuru vadīs psiholoģe Sandra Kronberga.

Visas lekcijas notiek tiešsaistē – ZOOM platformā. Pirmā lekcija jau notika 9.augustā, nākamā jau 16. un 23.augustā, plkst. 18:00-19:30.

  • 16.augusta lekcijai pieteikšanās saite – Šeit
  • 23.augusta lekcija (pieteikšanās saite tiks aktivizēta).

9.augusta lekcijā psiholoģes Sandras Kronbergas vadībā noskaidroja sava “ES” koncepciju, cilvēka personības modeļus, pašcieņas mehānismus un to ietekmi uz mūsu veselību. Praktisku uzdevumu un diskusijas veidā dalībnieki analizēja, kā veidojas veselīgs pašvērtējums un kā tad sev palīdzēt ikdienā, lai savus iekšējos resursus stiprinātu un izmantotu jēgpilni, sastopoties ar dažādiem ikdienas izaicinājumiem.

16.augusta lekcijā noskaidrosim:

  • kā apzināt, attīstīt un stiprināt savus iekšējos resursus; kā noteikt savai emocionālajai labsajūtai veselīgas robežas un savus iekšējos resursus saglabāt; kādēļ tik svarīga ir nepieciešamība atbrīvoties no emocionālām atkarībām un toksiskām attiecībām/toksiskas domāšanas; kā atpazīt brīdi, kad tiek pārkāptas manas robežas? Uzzināsim, kas ir emocionālā līdzatkarība un kā tā ietekmē manu dzīvi?

Lekcijas noslēgumā būs praktiska darbošanās savu resursu apzināšanai.

Vairāk informācijas par lekciju norisi, rakstot uz e-pastu: biedriba.gribubut@gmail.com

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Aleksandra Čaka muzejs sadarbībā ar Aleksandra Čaka biedrību aicina pieteikt pretendentus Aleksandra Čaka balvai divās nominācijās par devumu aizvadītajos divos gados:

  • par mākslinieciski augstvērtīgu, novatorisku Rīgas interpretējumu literatūrā, mūzikā, arhitektūrā, grāmatniecībā, dizainā, filmu, teātra vai vizuālajā mākslā
  • par nozīmīgu veikumu Aleksandra Čaka daiļrades izpētē, saglabāšanā, popularizēšanā vai tulkošanā.

Aleksandra Čaka balva pirmo reizi tika pasniegta 2001. gadā – dzejnieka 100. dzimšanas dienā. Reizi divos gados balvas tiek pasniegtas par ieguldījumu Aleksandra Čaka personības un daiļrades izpētē un popularizēšanā, kā arī Rīgas pilsētas tēla mākslinieciski augstvērtīgā interpretējumā. Aleksandra Čaka balvas autors ir tēlnieks Andris Vārpa. Balvas pasniegšanas ceremonija pulcē interesentus un piesaista dzejnieka Aleksandra Čaka personības un daiļrades izzināšanai arvien jaunus cilvēkus.

Par balvas laureātiem kļuvuši daudzi ievērojami kultūras darbinieki – dzejnieki Jānis Rokpelnis un Uldis Bērziņš, aktieri Imants Skrastiņš un Artis Robežnieks, fotogrāfe Māra Brašmane, mākslinieks Pāvels Šēnhofs, komponists Uldis Stabulnieks, mākslinieks un dzejnieks Andris Breže, rakstnieki Zigmunds Skujiņš, Valdis Rūmnieks un Andrejs Migla, literatūras zinātnieces Andra Konste un Antra Medne, tulkotāji Rauls Čilačava un Aksīnija Mihailova un citi.

Pieteikumus aicinām iesniegt, aizpildot pieteikuma veidlapu Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī-muzejā Rīgā, Lāčplēša ielā 48 – 8 līdz 2023. gada 15. septembrim (ieskaitot).

Muzeja darbalaiks: otrdien – sestdien 11.00 – 17.00, svētdien, pirmdien – slēgts.

Tālrunis uzziņām 67105942 vai e-pasts: caks@riga.lv.

2023. gada 19. augustā no plkst. 11.00 līdz plkst. 17.00 Aleksandra Čaka muzejā notiks “Svētku diena muzejā”.

Atzīmējot Rīgas svētkus, visas dienas garumā no plkst. 11.00 Aleksandra Čaka muzejā būs iespēja apskatīt mākslinieces Īras Rozentāles darbus izstādē “Rīga – mazā Parīze”, mazie apmeklētāji varēs zīmēt un krāsot Čaku, kā arī savā īpašumā saņemt mazu dāvanu – Aleksandra Čaka tetovējumu.

No plkst. 15.00 muzejā izskanēs dziesminieces Antas Eņģeles koncerts.

Publicitātes foto no muzeja krājuma – A. Čaks ar sievu Annu Ēriku Elizabeti Bērziņu (AČMD F/611).

Ieeja bez maksas.

Papildu informācija: Solvita Elerta, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības, Aleksandra Čaka muzeja galvenā krājuma glabātāja. Tālrunis 67105942 E-pasts: caks@riga.lv

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludina konkursa līdzfinansējuma saņemšanai citu kultūras un mākslas nozares projektu īstenošanai galvaspilsētā 2. kārtu.

2. kārtā pieteikumu iesniegšana līdz 2023. gada 17. augusta plkst. 23:59.
Konkursa nolikumā noteiktas šādas prioritātes:
• atbalsts mākslinieciski augstvērtīgiem autorprojektiem, inovatīviem un sabiedriski nozīmīgiem kultūras un mākslas nozares pasākumiem;
• atbalsts pasākumiem, kas sekmē pilsētvides un publiskās kultūrvides attīstīšanu Rīgā, kā arī pasākumu pieejamību tās iedzīvotājiem;
• atbalsts pasākumiem, kas saistīti ar kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu.
Pasākumi īstenojami Rīgā līdz šī gada 31. decembrim.
Konkursā aicināti piedalīties komersanti, biedrības vai nodibinājumi, iesniedzot pieteikumus pasākumiem, kuri nevarēja pretendēt uz atbalstu citos Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta izsludinātajos līdzfinansējuma konkursos (skatīt finansēšanas konkursu sludinājumus https://kultura.riga.lv/lv/kultura/finansesanas-konkursi).
Konkursa nolikums un saistītie dokumenti – atvērt saiti ŠEIT.
Projektu pieteikumi iesniedzami elektroniskā formātā, nosūtot uz e-pasta adresi iksd@riga.lv vai oficiālo elektronisko adresi.
Papildu informācija pieejama pa tālruni 67105810 vai e-pastā linda.pukite@riga.lv

Ieskandinot Rīgas 822. dzimšanas dienu, 18. augusta vakarā rīdzinieki un pilsētas viesi tiek aicināti uz Rīgas dzimšanas dienas svinību ieskaņas pasākumu Lucavsalā, kur brīvā gaisotnē baudīt populāru mūziķu koncertprogrammu un Baltijā lielāko dronu šovu naksnīgajās Rīgas debesīs virs Daugavas.

2023. gada Rīgas vasaras kultūras programmas viens no centrālajiem pasākumiem ir Rīgas dzimšanas dienas svinības 19. augustā Vecrīgā. Rīgas dzimšanas diena konceptuāli šogad veltīta “Drosmes un prieka tēmai”, uzsverot laikmetīguma, līdzdalības, pilsoniskā aktīvisma un kopā būšanas nozīmi. Drosme un prieks dzimst Rīgas dzimšanas dienā! Dzimšanas dienas caurviju elements ir dāvināšana, kas ir atgriezenisks process – prieks dot un prieks saņemt.

Dronu šovā izstāstīs Rīgas stāstu no pagātnes līdz mūsdienām.

Ar 500 dronu palīdzību 10 minūšu garā audiovizuālā priekšnesumā tiks izstāstīts Rīgas stāsts no pagātnes līdz mūsdienām, uzsverot tās nepārtraukto attīstību. Rīga ir pilsēta, kas ir atvērta un pilna ar nākotnes iespējām, un ikkatra Rīgas iedzīvotāja rokās ir tās atklāt un veidot. Atslēga esam mēs visi. Šova pavadošais stāsts tiks veidots kā saruna, iesaistot arī mākslīgo intelektu kā tehnoloģiskās attīstības neatņemamu sastāvdaļu.

Šovu veido pasaulē šajā nozarē labi pazīstamais Latvijas uzņēmums “Basemotion”, kas veidojis dronu šovu dizainu un programmēšanu tādiem zīmoliem un pasākumiem kā “Super Bowl”, “Grammy Awards”, “Pepsi”, “Avatar”, “Boeing”, “Porsche”, F1 un daudziem citiem.

Dronu šovs Rīgas dzimšanas dienā tiks īstenots sadarbībā ar dronu uzņēmumu “Light A Sky” (Lietuva), SPH Engineering (Latvija), kā arī vairākiem sadarbības partneriem no citām Eiropas valstīm, ņemot vērā dronu šova apjomu. Rīga ar šāda vēriena notikumu atzīmē Latviju, kā straujas tehnoloģiju attīstības centru.

Šova koncepcijas līdzautori ir Roberts Rubīns, Kaspars Eglītis un muzikālā noformējuma autors Reinis Sējāns.

LUCAVSALAS SKATUVES KULTŪRAS PROGRAMMA

Rīgas dzimšanas dienas ieskandināšanas pasākumā Lucavsalā uz svētku skatuves uzstāsies un apmeklētājus priecēs Latvijā atpazīstamas grupas “Dziļi violets”, “Pirmais kurss” un duets “Bujāns”. Savukārt starplaikos apmeklētājus izklaidēs pasākuma vadītājs Artūrs Mednis un spēlēs dīdžejs Magnuss Eriņš.
Pasākums Lucavsalā notiks no 18. augusta plkst. 21.00 līdz 19. augusta plkst. 00.30, ieeja pasākumā jau no plkst. 18.00.

Pasākuma programma:

  • Plkst. 18.00 DJ Magnuss Eriņš, pasākuma vadītājs Artūrs Mednis;
  • Plkst. 21.00 Grupa “Dziļi violets”;
  • Plkst. 21.45 DJ Magnuss Eriņš, pasākuma vadītājs Artūrs Mednis;
  • Plkst. 22.00 Dronu šovs “Rīgas atslēga”;
  • Plkst. 22.15 Grupa “Pirmais kurss”;
  • Plkst. 23.00 DJ Magnuss Eriņš, pasākuma vadītājs Artūrs Mednis;
  • Plkst. 23.30 Dronu šovs “Rīgas atslēga”;
  • Plkst. 23.45 Duets “Bujāns”.

Norises vietā būs iespējams iegādāties spirdzinājumus, būs nodrošināta sabiedriskā ēdināšana un konditorejas tirdzniecība.

Ieeja pasākumā bez maksas.

Nelabvēlīgos laika apstākļos pasākuma programmā iespējamas izmaiņas. Sekojiet līdzi aktualitātēm www.riga.lv mājaslapā un sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”.

*Pasākums tiks filmēts un fotografēts.

Ukrainas un Latvijas bērni un jaunieši, kas ir deklarēti Rīgā vai apmeklē kādu no galvaspilsētas izglītības iestādēm, aicināti izvēlēties kādu no atvērtajām nometnēm vasaras brīvlaikā, kuras ar valsts budžeta finansējumu rīko nevalstiskās organizācijas un komersanti.

Nometņu mērķis ir nodrošināt atbalstu Ukrainas bērnu un jauniešu socializācijai un psihoemocionālajai labbūtībai, kā arī latviešu valodas praktizēšanai un prasmju pilnveidei, komunicējot un sadarbojoties ar Latvijas bērniem un jauniešiem daudzveidīgās radošajās norisēs, kā arī izglītojoties kultūrizglītībā, vides izglītībā, tehniskajā jaunradē, sportā, veselīga dzīvesveida un drošības jautājumos.

Nometnēs vienādā skaitā tiks iesaistīti Ukrainas bērni un jaunieši un Latvijas valstspiederīgie, kas mācās 1. – 12. klasē un nav vecāki par 18 gadiem.

Aktuālo nometņu saraksts, rīkotāju kontaktinformācija, norises vietas, plānotā programma, kā arī norādes par pieteikšanās kārtību – šeit.

Finansējums nometņu organizēšanai nodrošināts, Rīgas domei sadarbojoties ar Valsts izglītības satura centru atbalsta programmas “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros.

Minētā finansējuma ietvaros bezmaksas nometnes plānots nodrošināt arī izglītojamo rudens brīvlaikā, par ko informācija tiks publicēta septembrī.

Pieteikties nometnēm varēs sākot no 9. augusta.

Degradētās vides atjaunošana ir laika un finanšu ietilpīga, tādēļ bieži uzņēmēji vieni to nespēj paveikt un šādas ēkas un zemes ilgstoši paliek neizmantotas. Lai risinātu šo problēmu galvaspilsētā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (PAD) ir uzsācis starptautisku Interreg Europe programmas finansētu projektu, lai izstrādātu priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai pagaidu izmantošanas jomā. Tas attieksies gan uz degradēto ēku izmantošanu līdz tām atrasts pielietojums, gan arī uz publisko ārtelpu, zemi un infrastruktūru.

“Tāpat kā visā Eiropā, arī Rīgā trūkst kopējas izpratnes par vienotu pagaidu ēku un vides izmantošanas politiku. Degradēto ēku atjaunošana ir laika un finanšu ietilpīga, tādēļ bieži uzņēmēji vieni tās nespēj atjaunot un šīs ēkas paliek neizmantotas un pamestas gadiem. Tas pats attiecas arī uz pamestajām zemēm un degradēto infrastruktūru. Jauns pielietojums pamestajiem objektiem tiek atzīts par vienu no rīkiem, kas ļauj pilsētai viegli pielāgoties pārmaiņām un dot iedzīvotājiem iespēju īstenot savas iniciatīvas. Turklāt degradētie un pamestie objekti var kļūt par labu vietu, kur izmēģināt dažādus inovatīvus un negaidītus risinājumus, kurus jaunceltnēs bieži vien neriskētu ieviest,” skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks.

PAD projekta “Vietēja līmeņa plānošanas politikas pilnveidošana attiecībā uz pagaidu izmantošanu” (IMPETUS) mērķis ir pārņemt Eiropas pilsētu un reģionu pagaidu izmantošanas labo praksi un integrēt šo praksi Rīgas pašvaldības stratēģiskās plānošanas ietvarā. Projekts tiks īstenots ar līdzdalīgās plānošanas pieeju, pašvaldībai sadarbojoties ar iedzīvotājiem, pilsonisko sabiedrību, vietējām kopienām, uzņēmējiem u.c. interesentiem, tādējādi nodrošinot visu ieinteresēto pušu iesaisti, lai koprades procesā risinātu sarežģītus pilsētvides izaicinājumus.

IMPETUS projekta fokuss ir neizmantotu zemesgabalu, degradētu ēku, būvju un tehniskās infrastruktūras u.c. objektu pagaidu izmantošana, atbalstot tālredzīgas un veicinošas ilgtermiņa pagaidu izmantošanas politikas izstrādi, kā arī eksperimentēt ar inovatīviem risinājumiem un elastīgu pieeju, piemēram, kultūras pasākumiem un sociālām aktivitātēm, kas balstītas vietējās kopienas kopīgās interesēs un kopīgās vērtībās, piemēram, kvalitatīvā un ilgtspējīgā pilsētvidē un klimata pārmaiņu mazināšanā.
Projekts ilgs piecus gadus un pilsētai paredzēts izlietot 163 300 eiro, no kuriem Eiropas Savienības fonda finansējums veido 80 %, jeb 130 640 eiro.