Jaunieši izstrādā iniciatīvas līdzdalības budžetā

Četras jauniešu komandas Rīgas domes meistardarbnīcu ciklā “Iniciatīvu un priekšlikumu izstrāde līdzdalības budžetu ietvaros” izstrādājušas iniciatīvu idejas sev aktuālu izaicinājumu risināšanai. Idejas tiks īstenotas katrai iniciatīvai piešķirot līdz 2500 eiro no Rīgas pašvaldības budžeta.

No 22. līdz 24. augustam norisinājās meistardabnīcu cikls jauniešiem “Iniciatīvu un priekšlikumu izstrāde līdzdalības budžetu ietvaros”, kuru rīkoja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments – kā vienu no Erasmus projekta “Līdzdalības budžeti jaunatnes jomā, veicinot jauniešu iespējas ar lielo datu palīdzību (YUPAD)*” aktivitātēm”.

Darbnīcas vadīja neformālās izglītības trenere Līga Siliņa, un tajā jauniešiem bija iespēja saņemt ieteikumus no pieaicinātajiem dažādu jomu ekspertiem – Liene Valdmane (Eiropas kustība Latvijā), Inese Tauriņa (Sabiedrība par atklātību “Delna”), Dāniels Liecis (biedrība “Klubs Māja – jaunatne vienotai Eiropai”), Nils Žuravļovs (Rīgas skolēnu dome).

Komandas un to izstrādātās idejas:

● Latvijas Neredzīgo biedrības Jauniešu apvienība: iegūtais finansējums tiks izmantots pētījuma un fokusgrupas īstenošanai, lai iegūtu datus un potenciālo lietotāju paradumus drošas pārvietošanās aplikācijas izstrādei. Proti, aplikācija, kas informē par drošu vai, gluži pretēji, bīstamu maršurtu neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem jeb, kā saka paši jaunieši, “Waze neredzīgajiem”.

● Rīgas Purvciema vidusskola: “Zaļās zonas” izveide skolas teritorijā – vieta ārpus skolas ēkas, svaigā gaisā, ar nojumi vai lapeni un aprīkojumu sportam, atpūtai, kā arī mācībām ārpus telpām. Vieta, kur skolēniem pavadīt starpbrīžus, brīvo laiku un paslēpties no ikdienas trokšņa.

● Rīgas Tehniskā koledža: aktīvas un līdzdalīgas pašpārvaldes attīstīšana, un piederības sajūtu veicinošas vides izveidošana. Tās kapacitātes stiprināšana un telpas iekārtošana. Iegūtais finansējums tiks izmantots apmācību rīkošanai, pieredzes apmaiņas braucieniem pie citām pašpārvaldēm, kā arī telpas remontam un iekārtošanai.

● Rīgas Valsts 1.ģimnāzija: Aktivitātes iekļauj skolas līdzdalības indeksa mērīšanu, pašpārvalžu un skolas vadības sadarbības memoranda un vadlīniju izstrādi, ko būs iespējams aprobēt arī citās skolās, kā arī skolēnu līdzdalības forumu.

📌 Izstrādātās iniciatīvas tiks realizētas jau līdz šī gada nogalei.

  • “YUPAD: Youth Participatory Budgets Empowering Young People using Big Data”

Dziesmu svētku biedrība izsludina pieteikšanos Kormūzikas balvai un aicina uz sarunām par Dziesmu svētkiem

Tiek iedibināta jauna Kormūzikas balva, kuras mērķis ir izcelt izcilākos sasniegumus kormūzikas nozarē, jaunradē, kā arī pedagoģiskajā darbā 2023. gadā. Pretendentus Balvai var pieteikt valsts, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, kultūrvietas, kā arī citas juridiskas vai fiziskas personas.

Tiks noteikti spilgtākie notikumi un personības šādās kategorijās:

● Gada koris;

● Gada kora vadītājs/-a;

● Gada kormūzikas koncerts;

● Balva par mūža ieguldījumu kormūzikā;

● Gada jaunrade kormūzikā;

● Gada kormūzikas ieraksts;

● Pārsteigums kormūzikā;

● Gada kultūras, izglītības iestāde, kultūrvieta Rīgā.

📌Pieteikums iesniedzams elektroniskā formātā, aizpildot Balvas pieteikuma anketu biedrības tīmekļvietnē www.dziesmusvetkubiedriba.lv, līdz 2023. gada 27. decembrim.

Balvas pasniegšana notiks 2024. gada janvārī. Kormūzikas balvu ierosina un organizē Dziesmu svētku biedrība sadarbībā ar Latvijas diriģentu asociāciju un Rīgas domes atbalstu.

Sarunas par Dziesmu svētkiem “Vētījums. Dziesmu svētki”

Spoži aizvadīti XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. Dziesmu svētku 150-gadīgā tradīcija turpina dzīvot un pilnveidoties. Lai ievadītu novembrī plānoto Dziesmu un deju svētku konferenci un augstvērtīgi uzsāktu gatavošanos nākamiem svētkiem, Dziesmu svētku biedrība veido 10 raidījumu ciklu, kur atskatīties uz aizvadītajiem svētkiem, izvērtēt veiksmes un neveiksmes, noteikt svētku attīstības virzienus visās nozarēs un svētkiem kopumā. Katrā raidījumā tiks aicināti piedalīties svētku dalībnieki, eksperti, organizatori, lai sarunas / diskusijas veidā pārrunātu aktuālas tēmas svētku tradīcijas attīstībai.

Raidījumi būs skatāmi ik svētdienu, sākot ar 17. septembri, Dziesmu svētku biedrības Facebook lapā un tīmekļvietnē, tos vadīs Mārtiņš Klišāns.

📌 Aicinām Jūs ieteikt sarunu dalībniekus un jautājumus, kuri Jums šķiet svarīgi, izvērtējot aizvadītos un ievadot nākamos svētkus. Jūsu ieteikumus gaidām biedrības mājaslapā www.dziesmusvetkubiedriba.lv.

Līdz novembrim būs 7 raidījumi par tēmām: Kori; Deja; Pūtēju orķestri; Kokles un citu nozaru dalībnieki; Svētki dalībnieku acīm; Profesionāļu redzējums; Svētku organizatoriskie izaicinājumi.

Līdz gada beigām pēc konferences būs vēl trīs raidījumi, lai apkopotu pieredzes, viedokļus un dotu savu pienesumu Dziesmu un deju svētku attīstībai nākotnē. Raidījumi veidoti, pateicoties Rīgas domes atbalstam.

Dziesmu svētku biedrības darbības mērķis ir saliedēt vienotā un saskaņotā rīcībā dažādas sabiedrības grupas ar nolūku saglabāt Latvijas kultūras lepnumu – Dziesmu un deju svētku tradīciju, stiprinot tās vērtības izpratni gan Latvijā, gan ārvalstīs. Kopš 2017. gada biedrības valdē darbojas Ints Teterovskis (biedrības valdes priekšsēdētājs), Jānis Ozols, Gints Ceplenieks, Irīna Švarcbaha un Guna Trukšāne. Valdes prioritāte ir sekmēt sabiedrības labāku izpratni, pozitīvu attieksmi un līdzdarbību Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstīšanā.

Pašvaldība aicina uz informatīvajiem semināriem par līdzfinansējumu māju atjaunošanai un pagalmu labiekārtošanai

Pašvaldība septembrī aicina daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekus apmeklēt seminārus par pieejamo līdzfinansējumu ēku sakārtošanai un pagalmu labiekārtošanai 2024.-2025. gada periodam, informējot par kārtību, kādā pieteikt projektu, kā arī par to, kas jāzina, lai veiksmīgi sagatavotu un iesniegtu projektu konkursam.

📌 21. septembrī plkst. 16.00 Koka Rīga telpās Krāsotāju ielā 12 – seminārs “Rīgas pašvaldības līdzfinansējums kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai un uz publisko ārtelpu vērsto dzīvojamo māju fasāžu atjaunošanai Rīgā”.

Konkursa ietvaros saņemt līdzfinansējumu 50% apmērā no tiešajām būvniecības izmaksām ēkas atjaunošanas vai restaurācijas darbiem, bet ne vairāk kā 30 000 eiro daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvdarbu veikšanai un līdz 20 000 eiro pārējo ēku saglabāšanas darbiem, savukārt ēkas elementu atjaunošanai vai restaurācijai līdzfinansējums ir 50% apmērā no restaurācijas vai atjaunošanas darbiem, bet ne vairāk kā 5 000 eiro. Līdzfinansējums namīpašniekam tiek piešķirts pēc konkursā pieteiktā projekta īstenošanas.

  • Klātienes semināram lūdzam reģistrēties šeit.

📌 28. septembrī plkst. 16.00 Koka Rīga telpās Krāsotāju ielā 12 – seminārs “Līdzfinansējums daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai un tām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai.”

Programmas ietvaros daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kopības un kopīpašnieki var pieteikt projektu atbalsta saņemšanai bīstamības novēršanai vai energoefektivitātes uzlabošanai dzīvojamajā mājā, kā arī dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala labiekārtošanai. Jaunie noteikumi, kas apstiprināti vasarā, piedāvās iespēju dzīvokļu īpašniekiem veikt kompleksus labiekārtošanas projektus un jaunas infrastruktūras izveidi (piemēram, piebraucamie ceļi, gājēju vai velo ceļi, atkritumu savākšanas vietas). Noteikumi paredz, ka gadījumos, kad vienā projektā iesaistās vairākas dzīvojamās mājas, atbalsta apmērs palielinās. Līdz ar to nelielu labiekārtošanas pasākumu atbalstam (Mazās programma) maksimālais līdzfinansējuma apmērs ir 10 000 eiro vienas dzīvojamās mājas realizētajam projektam, bet kompleksiem pasākumiem vai jaunas infrastruktūras izveides pasākumiem (Lielā programma) tas ir 30 000 eiro vienas dzīvojamās mājas projektam. Līdzfinansējuma intensitāte – 50% apmērā no attiecināmo izmaksu kopsummas.

  • Klātienes semināram lūdzam reģistrēties šeit.

Iesniedzot projektu kādā no programmām un to realizējot, iespējams saņemt līdzfinansējumu attiecīgā projekta būvdarbu izdevumu, kā arī tehniskās dokumentācijas izstrādes izdevumu kompensācijai.

🔎 Abiem semināriem būs iespēja sekot līdzi facebook kontā “Rīga attīstās” un Īpašuma departamenta YouTube kontā “Rīgas līdzfinansējums ēku atjaunošanai”.

Diskusijā meklē labākos risinājumus Rīgas Sociālā dienesta esošajiem un nākotnes izaicinājumiem

Ceturtdien, 7. septembrī, sociālajā aprūpes centrā “Mežciems” pulcējās vairāk nekā 200 sociālā darba veicēju, lai kopā ar Labklājības departamenta pārstāvjiem diskutētu par nepieciešamajām izmaiņām un resursiem Rīgas Sociālā dienesta (RSD) uzdevumu izpildē un meklētu labākās idejas, kā uzlabot esošo pakalpojumu sniegšanu un atvieglot sociālās jomas speciālistu darbu.

“Ikviens iedzīvotājs vēlas justies droši, raugoties rītdienā. To var pilnā mērā attiecināt uz Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem, kuriem jārisina citu iedzīvotāju problēmas. Ļoti daudziem rīdziniekiem šajos grūtajos laikos nepieciešama palīdzība, tāpēc mums ir svarīgi rūpēties par Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem un pakalpojumu kvalitāti. Sociālo pakalpojumu saņēmēju skaits visu laiku pieaug, bet darbiniekus atrast arvien grūtāk. Tāpēc nepieciešams celt pakalpojumu kvalitāti un uzlabot darbinieku darba apstākļus. Šomēnes turpināsim šāda mēroga sanāksmes – prāta vētras, lai pēc iespējas ātrāk atrastu labākos risinājumus,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs.

Patlaban nopietnāki izaicinājumi RSD darbā ir kara un energokrīzes radītais klientu skaita pieaugums, kvalificētu sociālā darba speciālistu trūkums, augsta kadru mainība, sociālā darba speciālistu noslogojums un nevienlīdzīgs slodzes sadalījums, nekonkurētspējīgs atalgojums, jaunu sociālā riska grupu aktualizēšanās un jaunu sociālo pakalpojumu nepieciešamība.

Lai nodrošinātu sniegtās palīdzības un pakalpojumu kvalitātes nepazemināšanos pie resursu trūkuma un darbinieku pārslodzes, iecerēts veikt tādus pasākumus kā sociālā darba divu līmeņu darba organizācijas ieviešana, sociālās palīdzības nodrošināšana paaugstinātas intensitātes apstākļos, kā arī dienas centru un kopienas centra darbības izvērtējums, daļu funkciju nododot ārpakalpojumā.

Šodien sociāla darba speciālisti, diskutējot grupās, identificēja problēmas, kuras traucē darba pienākumu veikšanai, to cēloņus, sekas un iespējamos risinājumu variantus.

Ieskats darba grupu diskusijā

“Sociālo darbu izvēlas cilvēki, kuru aicinājums ir palīdzēt, atbalstīt. Šo darbu vienaldzīgie nevar darīt. Ir taču tik pašsaprotami, ka sociālais darbinieks būs tas, kurš atrisinās “visas neērtās problēmas”, taču nozares kapacitāte ir tuvu izsīkumam! Sociālā joma prasa cieņpilnu attieksmi, adekvātu atalgojumu un darba vidi, lai tie, kuru darbs ir palīdzēt, spētu veikt savu misiju!”

teica Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte.

Darbs, meklējot risinājumus sociālās nozares problēmām turpināsies, par rezultātiem ziņojot Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejai.

Informēs par elektrisko skrejriteņu stāvēšanas zonu ieviešanas plānu Rīgā

Pirmdien, 11. septembrī, plkst. 11.30 Raiņa bulvāra un Valdemāra ielas krustojumā norisināsies pasākums medijiem, kurā Rīgas domes pārstāvji informēs par elektrisko skrejriteņu stāvēšanas zonu ieviešanas plānu.

Pasākumā medijiem piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks, Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora p.i. Jānis Vaivods, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone un Latvijas Mobilitātes asociācijas valdes priekšsēdētājs Raivis Ozoliņš.

📌 Pasākumā tiks sniegta informācija par elektroskrejriteņu stāvēšanas zonu ieviešanas plānu, to nepieciešamību, kā arī par koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumu izstrādes gaitu, lai paaugstinātu satiksmes dalībnieku drošību pilsētā.

🔎 Precīza pulcēšanās vieta skatāma ŠEIT.

Rīgā noslēdzas Latvijas Dabas fonda pilsētas pļavu otrā vasaras sezona

Latvijas Dabas fonds (LDF) sadarbībā ar Rīgas domi un apkaimju biedrībām jau trešo gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai. Šogad teritorijās pirmo reizi parādījās ziedošas dzirkstelītes, pļavas dzelzenes, parastās pīpenes un citi savvaļas augi. Pilsētas pļavu tīklā iekļautas jau 36 teritorijas dažādās vietās galvaspilsētā, kuras redzamas – šeit .

“Šajā pavasarī Juglas promenādes un Akmens tilta nogāzes pļavās varēja ieraudzīt ziedošas gaiļbiksītes un vairākās teritorijās bija labi sadīguši zvaguļi. Diemžēl ekstrēmais sausums, kuru piedzīvojām maijā un jūnijā, iznīcināja lielu daļu pļavu augu, kuri bija sākuši attīstīties. Tomēr svarīgi atzīmēt, ka savvaļas augu attīstība notiek pakāpeniski – ne visas sēklas steidz dīgt pie pirmās izdevības, tās var augsnē saglabāties pat vairākus gadus pēc sēšanas. Līdz ar to vasaras otrajā pusē pēc pamatīgām lietavām pamodās liela daļa savvaļas augu. Tā šovasar vairākās pilsētas pļavās pirmo reizi parādījās ziedoši pērkonamoliņi, dzirkstelītes, pļavas dzelzenes, parastās pīpenes, savvaļas burkāni. Tāpat pirmo reizi Dreiliņkalna pakājē un Uzvaras parkā uzziedēja birztalu nārbuļi, bet Iļģuciema un Dzirciema apkārtnē esošajās pilsētas pļavās – dzeltenās ilzītes. Dreiliņkalna pilsētas pļavā uzziedējusi arī ļoti reta un īpaši aizsargājama savvaļas suga, kas raksturīga piejūras zālājiem – zemeņu āboliņš.”

stāsta LDF pilsētas pļavu projekta eksperte Rūta Sniedze-Kretalova

Kopumā pilsētas pļavās sētie pļavu augi attīstās ļoti lēni, tāpēc ne visus var redzēt jau ziedošus. Piemēram, vairākās vietās ir ieaugusies lielziedu vīgrieze un ārstniecības ancītis, tomēr pat otrajā attīstības sezonā šie augi vēl nezied. Manāmas pārmaiņas pilsētas pļavu veģetācijā jāgaida vairākas sezonas.

Šajā sezonā veikti arī nevēlamo sugu, piemēram, Kanādas zeltslotiņas, blīvās skābenes un austrumu dižpērkones ierobežošanas pasākumi, izrokot tās un veicot agro pļauju. Savukārt jūlijā Tekstilnieku ielas pļavā pirmo reizi izmantota sugām bagātas zāles pārneses metode. Materiāls tika pārvietots no dabiskās pļavas Vakarbuļļos.

  • Vēl viena pilsētas pļava ierīkota Ķengaraga promenādē, LDF Pļavas festivāla laikā kopīgi izmētājot pļavas augu sēklu bumbas. Tāpat LDF turpina uzstādīt informācijas stendus par pilsētas pļavās sastopamajiem augiem.
Info stends Šarlotes ielā
  • Rudenī plānotas publiskas jauno pilsētas pļavu sēšanas talkas. Jaunas pilsētas pļavu teritorijas tiks veidotas zālājā pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Slāvu apļa, Buru ielas skvērā, Maskavas forštatē pie Siena tirgus, Zunda kanāla skvērā, pļavā pie Strazdupītes un Dreiliņkalna apkārtnē.

Pilsētas pļavas tiek veidotas LDF projektā “urbanLIFEcircles” ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas. Projektu īsteno LDF kopā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas.

Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts norisināsies līdz 2027. gadam.

Kā iesaistīties būvniecības projektu sabiedriskajā apspriešanā?

Ikviens rīdzinieks ir aicināts izmantot likumos iestrādātās un praksē nodrošinātās iespējas iepazīties un izteikt viedokli par sev tuvumā plānotajiem būvniecības projektiem. Sabiedrības līdzdalība Rīgā nav formalitāte, tā atvieglo pilsētas plānotāju darbu, jo gala rezultātā top pilsēta, kas ir iedzīvotājiem draudzīga un radīta balstoties uz reālajām cilvēku vajadzībām un vēlmēm.

Saistībā ar būvniecību un pilsētas attīstību normatīvie akti nosaka pienākumu pašvaldībām nodrošināt sabiedrības līdzdalību daudzos darba procesos, tostarp: teritorijas plānošanas procesā, piemēram, izstrādājot teritorijas plānojumus, lokālplānojumus, detālplānojumus, tematiskos plānojumus; īstenojot būvniecības ieceru publiskās apspriešanas; koku ciršanas publiskās apspriešanas u.c. Taču ar to ne vienmēr ir pietiekami, lai veidotos dialogs ar sabiedrību, tādēļ Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (RD PAD) sabiedrības līdzdalību organizē gan normatīvajā regulējumā noteiktajā kārtībā, gan īsteno plašākus, departamenta speciālistu ierosinātus pasākumus.

Pilsētas plānošanas dokumentu izstrāde

Pilsētai nozīmīgu plānošanas dokumentu izstrādes laikā ir būtiski dažādas sabiedrības mērķa grupas iesaistīt dokumenta redakcijas sagatavošanas posmā, lai, to nododot publiskajai apspriešanai, risinājumi būtu maksimāli izdiskutēti. Lai saņemtu sabiedrības viedokli pirms dokumenta redakcijas nodošanas publiskajai apspriešanai, RD PAD īsteno dažāda formāta pasākumus: darba grupas, darbnīcas, publiskas diskusijas, individuālas tikšanās, teritoriju apsekošanu, informējošus un skaidrojošus vebinārus, rakstisku priekšlikumu iesniegšanu u.c. Pēc pasākumiem tiek sagatavoti sanāksmes protokoli un saņemtie priekšlikumi tiek iekļauti kopējā priekšlikumu apkopojumā un izvērtēti darba procesā.

Būvniecības ieceres

Attiecībā uz būvniecības iecerēm, regulāri tiek rīkotas publiskās apspriešanas, kuru mērķis ir saskaņot sabiedrības un būvniecības ierosinātāja intereses. Publiskās apspriešanas laikā, pamatojoties uz sabiedrības viedokli, var tikt identificēti nosacījumi šādas ieceres realizēšanai dabā, piemēram, papildu apstādījumi, celiņu savienojumi un u.c., ja iedzīvotāji ir tā vēlējušies. Tiek dokumentēti un ņemti vērā visi saņemtie viedokļi.

Kā notiek balsojums?

Apspriežot būvniecības ieceres, sabiedrības viedokļa izteikšanas veidi ir iesniegums brīvā formā vai aptaujas lapa. Apspriežot koku ciršanu, jāaizpilda rakstveida atsauksmes (aptaujas anketas) un jāiesniedz RD PAD vai Apkaimju iedzīvotāju centrā, vai arī elektroniski portālā eriga.lv.

Šajās anketās nepietiek ar “jā”  vai “nē”. RD PAD sagaida argumentētus viedokļus un priekšlikumus par konkrēto jautājumu, kas palīdz pieņemt sabiedrības interesēm atbilstošākus lēmumus. Būvniecības iecerēs ir jānorāda, kā un cik lielā mērā iecerētā būvniecība aizskar personas tiesības vai likumiskās intereses, kā arī jāsniedz priekšlikumi, ierosinājumi vai nosacījumi, lai, īstenojot būvniecības ieceri, netiktu aizskartas šīs personas tiesības vai likumiskās intereses.

RD PAD  pēc publiskas apspriešanas norises beigām sagatavo pārskatu, kurā iekļauj  pausto viedokļu apkopojumu un ekspertu vai institūciju atzinumus, kā arī publiski izteikto viedokļu izvērtējumu, atsauksmju, priekšlikumu vai ierosinājumu apkopojumu būvniecības ieceres pilnveidošanai vai īstenošanai. Pamatojoties uz šo pārskatu, RD PAD pieņem lēmumu par ieceri, izvirzot nosacījumus tās realizācijai. Šo lēmumu var apstrīdēt pie RD PAD direktora vietnieka administratīvajos jautājumos, pēc tam vērsties tiesā. Līdzīgi ir arī ar koku ciršanas publiskajām apspriešanām – komisijas lēmumu iespējams apstrīdēt RD priekšsēdētājam, pēc tam vērsties tiesā.

Publiskās apspriešanas skaitļos

Attiecībā uz pilsētas plānošanas dokumentu apspriešanu, šogad īstenotas 5 lokālplānojumu un 2 detālplānojumu apspriešanas. 2022. gadā notika 3 lokālplānojumu apspriešanas. Koku ciršanas publiskās apspriešanas ir vidēji divas nedēļā, šogad ir bijušas jau 20 un pērn 37. Apkopojot informāciju par būvniecības ieceru publiskajām apspriešanām, 2022.gadā notika 3, bet šogad notikušas 4.

Līdzdalības budžets – rīks kā nepazaudēt savus jauniešus

,

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par to, kā līdzdalības budžetu īstenošana var stiprināt jauniešu piederības sajūtu savai skolai, pilsētai un valstij, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments aicina uz informatīvo semināru “Līdzdalības budžets – rīks kā nepazaudēt savus jauniešus”, kas notiks trešdien, 6. septembrī no plkst. 15.00 līdz 16.30 ES mājā, Aspazijas bulvārī 28, Rīgā.

Piedalīties aicināti politikas veidotāji, lēmuma pieņēmēji un citi jaunatnes jomā iesaistītie no Rīgas un Latvijas.

🔹 Pieteikšanās semināram – ŠEIT

  • Vietu skaits klātienē ierobežots. Semināru būs iespējams vērot arī tiešsaistē Zoom platformā. Saite tiks nosūtīta reģistrētajiem dalībniekiem divas dienas pirms pasākuma.

🔎 Seminārs ir daļa no aktivitātēm, kuras tiek īstenotas starptautiska Erasmus+ projekta “YUPAD”* ietvaros par jauniešu iesaisti līdzdalības budžetu īstenošanā, un to vadīs “Eiropas kustība Latvijā” ģenerālsekretāre Liene Valdmane. Pasākuma laikā interesentiem būs iespēja iepazīties ar līdzdalības budžeta konceptu un pamatprincipiem, projektā jau sasniegtajiem rezultātiem, kā arī jauniešu līdzdalības izpausmēm un nozīmību.

🔎 Līdztekus tam, pirmo reizi plašākai sabiedrībai tiks prezentēti iepriekš minētās P. Jura aptaujas “Jauniešu pilsoniskā pašidentitāte” rezultāti par skolēnu pilsonisko attieksmi. Dati ievākti, aptaujājot vairāk kā divus tūkstošus Liepājas 9.-12.klašu skolēnu 2017., 2019. un 2023. gadā. Svarīgi ir apzināties, kas notiek ar pilsētu un valsti, kuras jaunieši nejūtas tai piederīgi. Kā liecina Liepājas Universitātes Izglītības zinātņu institūta pētnieka Pāvela Jura veiktās aptaujas dati, strauji kritušies tādi pilsoniskās piederības rādītāji kā lojalitāte, cieņa, patriotisms, lepnums par savu valsti u.c.

Lai popularizētu jauniešu iesaisti līdzdalības budžetu īstenošanā, augusta noslēgumā norisinājās meistardarbnīcas, kuru laikā četras jauniešu komandas (trīs skolu pašpārvaldes un viena NVO) izstrādāja iniciatīvas sev aktuālo izaicinājumu pārvarēšanai. Visu iesaistīto komandu projekti ir guvuši atbalstu, un to īstenošana tiks finansēta no Rīgas pašvaldības budžeta līdz 2500 EUR apmērā. Semināra laikā iesaistītie jaunieši īsumā dalīsies ar savām idejām un pieredzi meistardarbnīcās.

Projektu “Līdzdalības budžeti jaunatnes jomā, veicinot jauniešu iespējas ar lielo datu palīdzību (YUPAD)” Latvijā īsteno Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

* – “YUPAD: Youth Participatory Budgets Empowering Young People using Big Data”

Būvēs veloceļus uz Pinķiem, Ulbroku un Ķekavu

Rīgas pašvaldība ir parakstījusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta īstenošanu, kas paredz veloceļu projektēšanu un izbūvi no galvaspilsētas uz Pinķiem, Ulbroku un Ķekavu.

Projekta mērķis ir attīstīt veloceļu infrastruktūras tīklu Rīgas administratīvajā teritorijā, veicinot starppilsētu savienojamību, nodrošinot sinerģiju ar jau izbūvēto un nākotnē plānoto veloceļu infrastruktūru, un integrējot veloceļu infrastruktūru vienotā satiksmes sistēmā ar maģistrālo veloceļu infrastruktūru. Tas paaugstinās iedzīvotāju mobilitāti un uzlabos vides kvalitāti. Lai sasniegtu mērķi, plānots izbūvēt velo infrastruktūru 16,6 km garumā trīs maģistrālajos velo maršrutos:

  • Rīga – Ulbroka 5,4 km;
  • Rīga – Ķekava 4,1 km;
  • Rīga – Babīte – Piņķi 7,1 km.

Veloceļu infrastruktūras attīstība ir nozīmīgs instruments motorizētās mobilitātes īpatsvara samazināšanai, veicinot “zaļās” mobilitātes pieejamību, kā videi draudzīgu pārvietošanās alternatīvu. Lai arī pastāv augsts pieprasījums pēc kvalitatīvas veloceļu infrastruktūras, kas ir viens no būtiskākajiem faktoriem, lai veicinātu Rīgas metropoles areāla savienojamību un radītu priekšnosacījumu vietēja līmeņa un apkaimju savienojumu attīstībai, šobrīd Rīgas metropoles areālā trūkst vienota velosatiksmes tīkla, veloinfrastruktūra ir attīstīta fragmentāri. Tāpēc ir nepieciešams veidot vienotu un nepārtrauktu maģistrālas nozīmes veloinfrastruktūru, kas mazinātu arī velo negadījumu skaitu.

📌 Īstenojot projektu, tiks nodrošināta maksimāli neatkarīga un droša mikro mobilitātes kustība, kuru neietekmē gājēju un privātā transporta plūsma pilsētā. Tādējādi iedzīvotājiem tiks radīta iespēja izmantot velo un citus mikro mobilitātes transporta rīkus, kas ir efektīvs pārvietošanās rīks “satiksmes maksimuma stundās”. Projektu plānots īstenot līdz 2026.gada maijam.

Veloceļu infrastruktūras attīstība ir viena no pasākumu kopuma īstenotajā Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformā, kurā kopumā plānots Rīgas pašvaldībā ieguldīt 131 miljonus eiro lielu Atveseļošanās fonda finansējumu. Reformas mērķis ir mazināt transporta radīto negatīvo ietekmi uz galvaspilsētas vides kvalitāti un veidot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus integrētus sabiedriskā transporta pakalpojumus. Sagaidāms, ka īstenotā reforma dos pozitīvu pienesumu Eiropas zaļo mērķu sasniegšanai.

📌 Ar Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepciju līdz 2030. gadam var iepazītie ŠEIT

● Kopējais projekta budžets ir 25 633 523 eiro. Lielāko daļu veido Atveseļošanās fonda finansējums – 21 184 730 eiro, bet pašvaldības finansējums, kas tiks segts ar aizņēmumu Valsts kasē, ir 4 448 793 eiro.

Projekts “Reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras izveide Rīgā un Pierīgā virzienos Rīga–Babīte–Piņķi, Rīga–Ulbroka, Rīga–Ķekava” tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna komponentes Nr. 1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” reformu un investīciju virziena 1.1. “Emisiju samazināšana transporta sektorā” reformas 1.1.1.r. “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” investīciju 1.1.1.3.i. “Pilnveidota veloceļu infrastruktūra”.

Rīdzinieki aicināti apskatīt ekspozīciju “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd”

Lai aktualizētu cigarešu izsmēķu piesārņojuma problemātiku, Rīgas pašvaldība aicina rīdziniekus līdz 16. septembrim, kampaņas “Save Our Sea” laikā, apskatīt rātsnamā izvietoto SIA “Zaļā josta” ceļojošo ekspozīciju “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” un platformā iesaisties.riga.lv pārbaudīt savas zināšanas par izsmēķu ietekmi uz vidi.

Katru gadu 31. augustā Baltijas jūras piekrastes valstīs tiek atzīmēta Baltijas jūras diena, un 2023. gada Eiropas Zaļā galvaspilsēta Tallina kopā ar Helsinkiem un Pasaules talku “Let’s Do It World” aicina pievērst uzmanību Baltijas jūras vides problēmām un dot iespēju tās krastos dzīvojošajiem rīkoties pašiem un sakopt Baltijas piejūras zonas, pludmales un kāpas. Šogad Latvijas pašvaldības kopā ar Lielās talkas organizatoriem vienojušās sevišķu uzmanību pievērst izsmēķu radītajai ietekmei uz vidi, īpaši pludmalēs un peldvietās.

📌 Lai pievērstu rīdzinieku un arī pašvaldības pārstāvju uzmanību izsmēķu radītajam piesārņojumam, to ietekmei uz vidi un pareizai izsmēķu utilizēšanas nozīmei, Rīgas domes ēkā līdz 16. septembrim ir apskatāma SIA “Zaļā josta” ceļojošā ekspozīcija “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd”. Ekspozīcija izvietota rātsnama 5. stāvā.

  • Lai to apskatītu, iedzīvotājiem jādodas uz Apkaimju iedzīvotāju centru, kas atrodas 1.stāvā, un, uzrādot personas apliecinošu dokumentu, jāsaņem caurlaide.

📌 Savukārt, lai veicinātu rīdzinieku izpratni par cigarešu izsmēķu un atkritumu šķirošanas problēmu, pašvaldība aicina aizpildīt zināšanu pārbaudes testu ar 12 jautājumiem platformā iesaisties.riga.lv. Dalībnieki, kuri pareizi atbildēs uz visiem testa jautājumiem, piedalīsies trīs balvu grozu izlozē no Rīgas pašvaldības, SIA “Zaļā josta” un SIA “Getliņi EKO”. Pirms testa pildīšanas aicinām noskatīties “Zaļās jostas” izglītojošo īsfilmu “Izsmēķa ceļš”, kas apskatāma organizācijas Youtube kontā – ŠEIT

Cigarešu filtri, kas izgatavoti no plastmasas, ir viens no izplatītākajiem plastmasas piesārņojuma avotiem pasaulē. Kā noskaidrots SIA “Zaļā josta”, SIA “Rīgas ūdens” un Rīgas pašvaldības veiktajā eksperimentā 2022. gada vasarā, ik dienu Rīgas lietus ūdens kanalizācijā varētu nonākt aptuveni 104 000 cigarešu izsmēķu, kurus rīdzinieki un pilsētas apmeklētāji nomet zemē, neiedomājoties par to ietekmi uz vidi. Tie atstāj ilgstošu un būtisku ietekmi uz dabu, dzīvniekiem un arī cilvēkiem, jo bioloģiski nenoārdās. Tāpat izsmēķus nevar pilnībā izfiltrēt ūdens attīrīšanas sistēmās, jo tie sadalās sīkās plastmasas daļiņās un neizbēgami nonāk jūrā un citās ūdenstilpēs. No cigarešu izsmēķiem ir droši atbrīvoties tikai nešķiroto sadzīves atkritumu konteineros un tvertnēs.

Izsmēķu piesārņojuma apjoms lielā mērā ir atkarīgs no cilvēku kultūras un rīcības, tomēr smēķēšanu peldvietās Latvijā ierobežo arī normatīvie akti. Saskaņā ar Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumu peldvietās smēķēt ir aizliegts, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Šādas īpašas smēķēšanas zonas ar metāla urnām izsmēķiem līdz šim ierīkotas Vecāķu, Lucavsalas un Vakarbuļļu peldvietās. Vakarbuļļu peldvietā pašvaldība šogad izveidos vēl vienu īpas ierīkotu smēķēšanas zonu.

Kampaņā “Save Our Sea” iesaistījušās pilsētas un to iedzīvotāji Somijā, Ālandē, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Zviedrijā, Dānijā un Vācijā. No Latvijas kampaņā “Save Our Sea” dalību pieteikušas septiņas pašvaldības: Rīga, Jūrmala, Liepāja, Ventspils, Ādažu novads, Talsu novads un Valmieras novads.

Fotogalerija no izstādes “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” skatāma ŠEIT