Ar krāšņiem koncertiem sākas Rīgas drosmes un prieka vasaras notikumi

Rīgas drosmes un prieka vasaras kultūras programma jūlijā un augustā rīdziniekus un pilsētas viesus priecēs ar dažādiem pasākumiem – skanēs koncerti, notiks radošās un mākslas darbnīcas un varēs izdejoties zaļumballē. Jau šonedēļ tiks atklāta parku kultūras programma, bet pēc nedēļas gaidāmi pirmie apkaimes svētki Ķengaragā, savukārt augustā notiks plašas Rīgas dzimšanas dienas svinības.

”Rīgas drosmes un prieka vasaras programma veidota tā, lai kultūras notikumi būtu pieejami visā pilsētā, lai tiem piemistu cilvēcisks mērogs un tie būtu orientēti uz piederības sajūtas veicināšanu savai apkaimei. Laikmetīgās kultūras norises akcentē gan konkrētās apkaimes vēsturi, gan veido tās identitāti. Tas ir iemesls, lai dotos ārā, satiktu kaimiņus, klausītos koncertus, līdzdarbotos, uzzinātu un izbaudītu – “Drosme un prieks dzimst, kur satiekamies!””

uzsver Rīgas drosmes un prieka vasaras radošā producente Līna Birzaka-Priekule no biedrības “Mākslas birojs”.

Rīgas drosmes un prieka vasara šogad izceļ katras apkaimes unikalitāti. Kultūras programmas grafiskajā dizainā simboliski iestrādātas katrai apkaimēm raksturīgās atpazīšanas zīmes – kā bijušais Zolitūdes hipodroms, Čiekurkalna ūdenstornis, Torņakalna tilti pār dzelzceļu, Daugavgrīvas Mīlestības saliņa vai Brasas Lielo kapu pavasara zilās puķītes. Rīga svin katras šīs vietas vēsturi un kultūru. Apkaimju simboli izvēlēti sadarbībā ar Apkaimju iedzīvotāju centriem un apkaimju biedrībām un to dizaina autors ir mākslinieks Valters Kalsers. Nordeķu parkā, Esplanādē un Torņakalnā izvietoti arī mākslinieka Miķeļa Mūrnieka veidotie krēsli un šūpuļtīkli, sniedzot apkaimju iedzīvotājiem iespēju iepazīties un pavadīt laiku sarunās Rīgas parkos.

PRIEKA MIRKĻU PARKU PROGRAMMA

Šī būs otrā vasara, kad Rīgas vasaras kultūras programmas ietvaros:
• Vērmanes dārzs pārtaps par Prieka mirkļu parku, kuru, sākot ar 13. jūliju, katru ceturtdienas vakaru piepildīs mūzika, prieks un dejas. Šīs vasaras koncertsezonu svinīgi atklās Raita Ašmaņa bigbends. Koncertā kā solisti bigbendam pievienosies Kristīne Prauliņa un Daumants Kalniņš. Koncertā varēs dzirdēt tādas populāras un zināmas dziesmas kā “Fly me to the moon”, “Moon river”, “New York”, “What a wonderful world”, “My way”, kā arī maestro Raimonda Paula dziesmas un skaņdarbus.

• 15. jūlijā Prieka mirkļu parku programmu Nordeķu parkā atklās Intas Rukas fotoizstāde “Pārdaugava”, kurā viņa iemūžinājusi Iļģuciema un Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus.

Atklāšanā notiks saruna ar fotogrāfi un viņas portretētajiem vietējiem cilvēkiem. Dienas laikā norisināsies meistardarbnīca jaunajiem fotogrāfiem ar mērķi iemūžināt apkaimi un tās iedzīvotājus šodien. To vadīs māksliniece Vika Eksta. Papildus norisināsies neformālas sarunas, ļaujot iepazīt vietējos “ikdienas ekspertus”, bet bērniem un jauniešiem būs pieejamas mākslas darbnīcas un sporta aktivitātes. Savukārt vakarā notiks poļu klavesīnista Staņislava Lopušanska koncerts ar Kuperēna, Skarlati un Baha ģimenes skaņdarbu atskaņojumiem. Mākslinieks piedāvā koncertu kā daļu no savas iniciatīvas, atbalstot Ukrainai pēc Krievijas brutālā iebrukuma tās teritorijā. Tam sekos Simonas Orinskas un BUTŌ Lab performance. Savukārt vakaru noslēgs Jēkaba Nīmaņa un “Jacob Noiman Festival band” koncerts.

10 APKAIMJU SVĒTKI

Šogad apkaimju svētkus svinēsim vēl plašāk nekā pērn – svētku dziesmas skanēs un dažādas aktivitātes norisināsies 10 apkaimēs:
• Ķengaragā;
• Čiekurkalnā;
• Zolitūdē;
• Dreiliņkalnā;
• Ziepniekkalnā;
• Juglā;
• Torņakalnā;
• Centrā;
• Daugavgrīvā;
• Bolderājā;
• Brasā;
• Vecāķos.

Pirmie apkaimju svētki gaidāmi jau 22. jūlijā Ķengaraga parkā, kur ikviens aicināts piedzīvot aizraujošu dienu, iesaistoties radošajās darbnīcās, apmeklējot apkaimju biedrību un uzņēmumu “kvartālu”, iepazīstot apkaimi “izziņas kvartālā” un baudot daudzveidīgus koncertus un teātra izrādes visas dienas garumā. Koncertprogrammu izgaismos grupa “Dzelzs vilks” un mūziķis Žoržs Siksna ar pavadošo sastāvu. Apkaimju svētki galvaspilsētā notiks līdz pat 26. augustam.

RĪGAS DZIMŠANAS DIENAS SVINĪBAS

Rīgas dzimšanas dienas svinības Vecrīgā šogad norisināsies 19. augustā. Plānots, ka svētkus 18. augusta vakarā ieskandinās pasākums un dronu šovs Lucavsalā, kuru varēs apmeklēt ikviens interesents. Savukārt svētku dienā ikviens aicināts piedzīvot daudzveidīgu un laikmetīgu kultūras programma Vecrīgā. Programmā gaidāma pašmāju un ārvalstu mākslinieku uzstāšanās, darbnīcas bērniem un ģimenēm. Svētku noskaņu radīt palīdzēs laikmetīgi scenogrāfiski risinājumi, piknika zonas, bet svētku noslēgumā izskanēs jaunradīta muzikāla programma veltīta Rīgas drosmes un prieka vasaras galvenajam vadmotīvam “Prieks un drosme dzimst, kur satiekamies!”.

Jau no jūnija vasaras kultūras programmu aktīvi papildina arī septiņas kultūrvietas “Stropi”:
• Pļavnieku Zaļajā birzī;
• Rīgas Centrālās bibliotēkas Lucavsalas pludmales lasītavā;
• Rīgas Centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkas pagalmā;
• Pāvula Jurjāna Mūzikas skolas estrādē Āgenskalnā;
• Latgales priekšpilsētas Mūzikas un mākslas skolas dārzā;
• Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas pagalmā;
• Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļas parkā Sarkandaugavā.
“Stropu” programmās izskan koncerti, notiek lekcijas un dažādas darbnīcas. Rīgas vasaras kultūras programmā ir iekļauti arī vairāki laikmetīgās kultūras pasākumi, kurus organizē Rīgas nevalstiskās organizācijas. Šie pasākumi Rīgas ielās, parkos un laukumos norisināsies līdz pat vasaras izskaņai – 31. augustam.

Ar visiem pašvaldības rīkotajiem Rīgas vasaras kultūras programmas pasākumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē https://vasara.riga.lv/, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”.

Kultūrvēsturiskām būvēm pirms būvniecības ieceres jānosaka kultūrvēsturiskā vērtība

Saskaņā ar jauno Rīgas teritorijas plānojumu pirms vēsturiskas būves restaurācijas, pārbūves, atjaunošanas vai nojaukšanas īpašniekam ir jāveic būves kultūrvēsturiskās vērtības noteikšana. No noteiktās vērtības izriet pieļaujamās rīcības ar būvi.

Nosacījumi attiecas uz jebkuru būvi, kas nav kultūras piemineklis un kas neatrodas apbūves aizsardzības teritorijā vai pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, un ir vecāka par 50 gadiem. Būvēm apbūves aizsardzības vai pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā jāņem vērā Rīgas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 1. pielikumā norādīto būvju iedalījumu potenciāli vērtīgajās vēsturiskajās būvēs un būvēs bez noteiktas kultūrvēsturiskās vērtības.

Ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu var iepazīties https://mantojums.lv/, savukārt pašvaldības ģeotelpisko datu publicēšanas platformas GEO RĪGA tematisko karšu sadaļā “Teritorijas plānojumi” ir pieejama informācija par būvju atrašanos apbūves aizsardzības vai pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā.

Būves kultūrvēsturisko vērtību ir nepieciešams noteikt pirms būvniecības ieceres izstrādes uzsākšanas. Lai to paveiktu, objekta īpašniekam vai tā pilnvarotajai personai ir Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) Tehnisko noteikumu sadaļā ir jāiesniedz attiecīgu pieprasījumu, pievienojot arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju vai fotofiksāciju un pamatojot, kāpēc nav nepieciešama arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija. Tāpat jāpievieno būves kadastrālās uzmērīšanas lieta.

Tiesības veikt arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju ir sertificētam arhitektam vai mākslas zinātniekam, kas ir kompetents restaurācijā vai vēsturisku būvju izpētē, kā arī projektēšanas birojam, kurā darbojas vismaz viens speciālists ar šādu kompetenci. Prasības arhitektoniski mākslinieciskajai inventarizācijai noteiktas Rīgas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 117. punktā. Iesniedzot Departamentā arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, pievienojami pierādījumi inventarizācijas veicēja kompetencei.

Departaments izskatīs iesniegto dokumentāciju un noteiks būves atbilstību potenciāli vērtīgai vēsturiskai būvei vai būvei bez noteiktas kultūrvēsturiskās vērtības un izvirzīs vispārīgas prasības pieļaujamajai rīcībai ar būvi.

Ja būs pievienots konkrēts būvniecības ieceres mets, Departamenta lēmumā tiks iekļauti nosacījumi konkrētās būvniecības ieceres realizācijai.

Rīgā stājušās spēkā izmaiņas lodžiju aizstiklošanā

Līdz ar jauno Rīgas teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanu ir stājušās spēkā izmaiņas lodžiju aizstiklošanā, kas vienkāršo saskaņošanas kārtību – lodžiju aizstiklošanai otrās un trešās grupas ēkās nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti, ja aizstiklošana tiek veikta atbilstoši pašvaldības apstiprinātajai lodžiju aizstiklošanas paraugskicei tipveida dzīvojamām ēkām.

Rīgas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk – TIAN) 20. pielikumā “Tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku lodžiju aizstiklošanas risinājumi” ir pieejami sērijveida dzīvojamo ēku (103., 104., 119., 464., 467. un 602. sēriju) lodžiju aizstiklošanas arhitektoniskās skices ēku vienota vizuālā koptēla nodrošināšanai. Vienojoties Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā, sērijveida dzīvojamās ēkas kopīpašnieki var izvēlēties TIAN piedāvāto skici vai izstrādāt individuālu ēkas lodžiju aizstiklošanas risinājumu. Pirmajā gadījumā nav jāizstrādā būvniecības dokumentācija un ar iesniegumu nav jāvēršas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (RD PAD). Otrajā gadījumā ir jāpieaicina sertificēts arhitekts, kurš izstrādās ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skici, kura jāsaskaņo RD PAD, iesniedzot paskaidrojumu rakstu ēkas daļas atjaunošanai Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Abos gadījumos katrs dzīvokļa īpašnieks var veikt savas lodžijas aizstiklošanu sev vēlamā laikā. Tāpat iespējams izmantot būvvaldē iepriekš saskaņotu ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skici. Šajā gadījumā pēc informācijas jāvēršas pie ēkas apsaimniekotāja vai RD PAD.

Ja iepriekš RD PAD (pirms 01.09.2021. Rīgas pilsētas būvvaldē) jau ir saskaņota ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skice, tā ir jāņem vērā un ir izmantojama turpmākā ēkas lodžiju aizstiklošanā. Nav pieļaujams, ka vienas fasādes ietvaros tiek izmantoti dažādi lodžiju aizstiklojuma varianti.

Tāpat jāņem vērā, ka arī tipveida dzīvojamām ēkām var būt modifikācijas un dažāds ēku tehniskais stāvoklis, pie kura TIAN apstiprinātās arhitektoniskās paraugskices var nebūt izmantojamas, tāpēc pirms aizstiklošanas darbu veikšanas ir nepieciešams piesaistīt sertificētu būvspeciālistu, kas veic ēkas tehnisko apsekošanu, lai noteiktu konkrētā risinājuma pieļaujamību.

RD PAD norāda, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanā ir iespējams izmantot BIS funkcionalitāti, savukārt visi kopības pieņemtie lēmumi jebkurā gadījumā ir jāievieto un jāuzglabā ēkas mājas lietā BIS ietvaros, t.sk., informācija par izvēlēto lodžijas aizstiklojuma risinājumu.

Līdzdalības budžetu labās prakses piemēri Latvijā un Eiropā

Erasmus+ programmas projekta ietvaros apkopoti līdzdalības budžetu labās prakses piemēri Latvijā un Eiropā. Kopumā iespējams iepazīties ar vairāk kā 10 pieredzes stāstiem no septiņām projekta dalībvalstīm – Latvijas, Beļģijas, Polijas, Serbijas, Kipras, Itālijas, Lietuvas, Grieķijas un Austrijas.

Piemēri apskatāmi videostāstu formātā projekta oficiālajā Youtube kanālā: https://www.youtube.com/@yupad-lt4bx.

Projekta dalībvalstis līdzdalības budžetus īstenojušas gan skolu, gan pašvaldību līmenī, radot iespēju ne tikai jauniešiem, bet visiem iedzīvotājiem tiešā veidā lemt par daļu budžeta izlietojuma.

Ar pieredzi par Rīgā un Latvijā realizētajiem līdzdalības budžetiem projekta ietvaros dalījusies arī biedrība “Sabiedrība par atklātību “Delna”” (līdzdalības budžetu ieviešana skolās, vairāk info: delna.lv/lv/2020/07/27/skolenu-iesaistisana-lidzdaliga-budzeta-veidosana-latvijas-skolas un Rīgas valstspilsētas pašvaldība: balso.riga.lv.

  • Saskaņā ar Pašvaldību likumu, kas stājās spēkā šī gada 1.janvārī, sākot ar 2025.gadu visās pašvaldībās Latvijā paredzēta obligāta līdzdalības budžeta ieviešana.

Projektu “Līdzdalības budžeti jaunatnes jomā, veicinot jauniešu iespējas ar lielo datu palīdzību (YUPAD)*” Latvijā īsteno Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

  • “YUPAD: Youth Participatory Budgets Empowering Young People using Big Data”

Projektu finansē Eiropas Savienība. Paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūras (EACEA) uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne finanšu granta piešķīrēja iestāde.

RĪGAS MEŽU Vasaras puķu dobju digitālā taka – iespēja iepazīt galvaspilsētas krāšņākos apstādījumus

SIA “Rīgas meži” Dziesmu un deju svētku nedēļā un arī pēc tam aicina galvaspilsētas iedzīvotājus un viesus aplūkot dārzu, parku un skvēru krāšņākās Vasaras puķu dobes un apstādījumus.

Uzņēmums izveidojis digitālo taku, kurā ir 23 skaistas ziedu un augu kompozīcijas. Tā ved pa “Rīgas mežu” daļas “Dārzi un parki” veidotajiem un aprūpētajiem apstādījumiem kā pilsētas centrā, tā arī Pārdaugavā, Mežaparkā, Teikā un Ziemeļblāzmas parkā.

  • Aicinām iepazīt Rīgas Vasaras puķu dobju un apstādījumu skaistumu dažādās galvaspilsētas vietās! Maršruts, īss apraksts par katru vietu un foto pieejami šeit: https://ej.uz/exku.

“Rīgas mežu” veidotie apstādījumi priecē un sniedz veldzējumu cilvēkiem, kā arī ienes pilsētvidē vēl lielāku bioloģisko daudzveidību. Tāpat Rīgas apstādījumi ar katru gadu kļūst ilgtspējīgāki. Piemēram, tiek pārskatīti dobju iekārtošanas koncepti, lielāks vasaras ziedu krāšņums ir vietās, kuras ir cilvēku apmeklētākas, savukārt citviet vairāk tiek stādītas ziemcietes.

TAUTAS RAKSTI UN INOVĀCIJAS

  • Lielākā daļa šī gada Rīgas Vasaras puķu dobes un stādījumi veltīti Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150.gadskārtai, tādēļ tajos iekļauti latviski simboli, tautiski raksti un motīvi. Piemēram, Vērmanes dārza apaļā dobe pašā pilsētas centrā veidota iedvesmojoties no Suitu dižās saktas, savukārt dobe Esplanādē, netālu no Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojuma, atspoguļo Rīgas tautisko brunču krāsas un rakstus.
  • Patriotisms un valstiskā piederība jau vairāku gadu garumā ietverta dobēs pie Brīvības pieminekļa, Rīgas pils un Neatkarības laukumā. Tajās dominē Latvijas karoga krāsas (sarkans – balsts – sarkans), akcentējot šo vietu nozīmību valsts vēsturē un mūsdienās.
  • Savukārt kā jauns, ilgtspējīgs un krāšņs risinājums ir Kronvalda parkā no jauna izveidotā puķu dobe – glezna, kuras dizainu radījusi māksliniece Elita Patmalniece. Viena no viņas gleznām šogad ir pārtapusi krāšņā vasaras puķu stādījumā. Šī ir jaunākā un viena no lielākajām vasaras puķu dobēm Rīgā – tajā ir visvairāk ziedaugu, teju 5000.

Dobes plānojusi un ziedus stādījumiem piemeklējusi “Rīgas mežu” ainavu arhitekte Ligita Tomiņa, bet dabā tos veidojuši “Rīgas mežu” daļas “Dārzi un parki” dārznieki un darbinieki.

“RĪGAS MEŽI” GATAVOJAS PIRMAJAI BALTIJAS VASARAS PUKU DOBJU PARĀDEI

Vasaras puķu dobes savu pilnbriedu sasniedz jūlija otrajā pusē un augustā. Šajā laikā ierasti notiek arī “Rīgas meži” Vasaras puķu dobju parāde, kuras izskaņā tiek godināti skaistāko dobju autori un kopēji.

Šogad parāde paredzēta vērienīgāka nekā līdz šim – pirmo reizi sacensībās par skaistākajām dobēm katrā pašvaldībā sacentīsies visu triju Baltijas valstu galvaspilsētu – Rīgas, Tallinas un Viļņas – stādījumi. Arī žūrijā būs eksperti no visām trim Baltijas valstīm.

Vasaras puķu dobju parāde plānota augusta pirmajā nedēļā.

“Rīgas mežu” veidotajos vasaras apstādījumos šogad iedēstīti gandrīz 50 tūkstoši ziedaugi, vairāk nekā 200 dažādas šķirnes. Dominējošie augi ir tumši sarkanā Jaungvinejas balzamīne (Impatiens Neu-Guinea Magnum ‘Dark Red’), baltā Jaungvinejas balzamīne (Impatiens Neu-Guinea ‘Sunpatiens Compact White’) un dzeltenā zemā samtene (Tagetes patula ‘Alumia Vanilla Cream’).

Šogad vasaras stādījumos ir arī vairākas līdz šim neizmantotas augu šķirnes – žākļziedu laurencija (Laurentia axillaris ‘Mintaka blue’), šaurziedu laimiņš (Sedum anopetalum ‘Green ball’), estragona samtene (Tagetes lucida ‘Anisata’), krūmveida argirantēma (Argyranthemum frutescens ‘Armanis double white’) un citi.

Vasaras puķu dobju un apstādījumu foto:

PAR SIA “RĪGAS MEŽI”

  • SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 446 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 385 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.
  • Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.
  • Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gadā “Rīgas mežiem” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021.gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023.gadā “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā – ierindojās Zelta kategorijā, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions – 2023” par straujāko izaugsmi.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023.gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle”, kā mērķis ir rūpēties par “Rīgas mežu” darbiniekiem, viņu veselību un drošību.

Pašvaldība aicina pieteikties latviešu valodas kursiem

No pirmdienas, 3. jūlija, tiek atvērta pieteikšanās Rīgas pašvaldības projektu konkursa “Latviešu valodas apguves nodrošināšana Rīgas pilsētas iedzīvotājiem” papildu uzsaukuma ietvaros atbalstītajiem bezmaksas latviešu valodas kursiem.

Šogad latviešu valodas apmācības pašvaldība nodrošina jau 600 rīdziniekiem. Līdz novembrim apmācības papildu kursos plānots nodrošināt vēl vismaz 300 Rīgas iedzīvotājiem.

Bez maksas latviešu valodu ir iespēja apgūt tiem, kas deklarējuši savu dzīvesvietu Rīgā, kā arī Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri dzīvo Rīgā un var apmeklēt pašvaldības organizētus kursus. Kursi ir pieejami pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem, izņemot skolēnus un bezdarbniekus. Valodas apguve tiks nodrošināta A un B līmenī.

  • Informācija par pieteikšanos, tajā skaitā kontakttālrunis un izglītības iestāžu atrašanās vietas, no 3. jūlija būs pieejama interneta vietnē apkaimes.lv un riga.lv. Valodas apmācības vietu Rīgas iedzīvotāji paši varēs izvēlēties atbilstoši pievienotajam sarakstam. Pieteikšanās notiek, pašam dalībniekam sazinoties ar izvēlēto izglītības iestādi vai nu elektroniski, vai pa norādīto tālruni.

Pašvaldība kopš 2011. gada īsteno projektu konkursu, kurā piešķir finansējumu izglītības iestādēm latviešu valodas apguves nodrošināšanai pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem. Kopš 2011. gada kursus kopā pabeiguši vairāk nekā 14 500 rīdzinieku. Šogad, iekļaujot papildu uzsaukumu, atbalstīti 7 projekti par kopējo summu 155 933 eiro, paredzot nodrošināt valodas apmācību 900 Rīgas iedzīvotājiem.

Rīgu Dziesmu un deju svētkos pārstāvēs 377 amatiermākslas kolektīvi

Rīgu XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos kopumā pārstāvēs 377 amatiermākslas kolektīvi, kopumā veidojot 11 753 dalībnieku lielu pulku.

Viens no šī gada svētku vadmotīviem ir paaudžu pārmantojamība, un no Rīgas svētkos piedalīsies visu paaudžu – bērnu, jauniešu, vidējās paaudzes un senioru amatiermākslas kolektīvu dalībnieki.

Galvaspilsētu kopumā svētkos pārstāvēs:
• 106 kori;
• 11 pūtēju orķestri;
• 104 deju kolektīvi;
• 26 folkloras kopas;
• 25 koklētāju ansambļi;
• 26 tautas lietišķās mākslas studijas;
• 27 mazākumtautību amatiermākslas kolektīvi;
• 15 vokālie ansambļi;
• 5 tautas mūzikas kapelas;
• 3 amatierteātri.

Rīdzinieku svētku dalībnieku skaitā ir 53 izglītības un interešu izglītības iestāžu kolektīvi un 20 pašvaldības mūzikas skolu kolektīvi.

Koru lielkoncertā ‘’Tīrums. Dziesmas ceļš’’ un noslēguma koncertā “Kopā Augšup’’ aicināti piedalīties 20 Rīgas vidusskolu un ģimnāziju kori.

RĪGAS KOLEKTĪVU REZULTĀTI DZIESMU UN DEJU SVĒTKU SKATĒS

Deju kolektīvu konkursa finālā XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku Lielo balvu ieguva Latvijas Universitātes (LU) vidējās paaudzes deju kolektīvs ‘’Dancis’’ un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Tautas deju ansamblis ’’Vektors’’.

  1. vietu konkursā A grupā ieguva: Rīgas kultūras un tautas mākslas centra ‘’Mazā ģilde’’ deju ansamblis ‘’Daiļrade’’, LU Tautas deju ansamblis ‘’Dancis’’ un Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības tautas deju ansamblis “Teiksma’’.
  2. vietu konkursā D grupā ieguva: Rīgas kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde’’ deju ansamblis “Daiļrade’’ (vidējā paaudze) un RTU vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vektors”.

Latvijas pūtēju orķestru konkursa finālā Lielo balvu saņēma LU pūtēju orķestris un Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris. Savukārt 1. vietu ieguva Ziemeļrīgas kultūras apvienības Kultūras pils “Ziemeļblāzma” pūtēju orķestris ‘’Auseklītis’’.

Latvijas koklētāju ansambļu konkursa finālā 1. vietu ieguva Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koklētāju ansamblis “Cantata”. Savukārt Latvijas vokālo ansambļu konkursa finālā 1. vietu vīru vokālo ansambļu grupā ieguva LU vīru vokālais ansamblis “Dancis’’ un senioru ansambļu grupā – Ziemeļrīgas kultūras apvienības VEF Kultūras pils vīru vokālais ansamblis.

Savukārt koru konkursa fināls notiks 1. jūlijā. Saskaņā ar skates nolikumu Latvijas Nacionālais kultūras centrs dalībai konkursā izvirzījis 31 kori no Rīgas. Konkursā piedalīsies un par Lielo balvu un 1. 2. un 3. vietu 59 koru konkurencē sacentīsies 21 jauktais koris, 4 sieviešu kori, 4 vīru kori un 2 senioru kori no Rīgas.

Svētki notiks desmit dienas – no 30. jūnija līdz 9. jūlijam, un to laikā plānoti vairāk nekā 60 pasākumu 29 norises vietās. Pasākumos kopumā piedalīsies vairāk nekā 40 000 cilvēku, tos vēros vismaz pusmiljons skatītāju.

Rīga gatava uzņemt Dziesmu un deju svētku dalībniekus un pilsētas viesus

Nedēļas nogalē Rīga viesmīlīgi uzņems vairāk nekā 40 000 XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku dalībniekus, no kuriem gandrīz 12 000 būs no galvaspilsētas kolektīviem. Pilsēta rūpēsies, lai katrs viesis un rīdzinieks izjustu svētku gaisotni, organizējot gan lielkoncertu skatīšanās tiešraides, gan rotājot pilsētu īpašā svētku noformējumā.

“Rīga cieši sadarbojas ar Dziesmu un deju svētku rīkotājiem ikdienā, domājot, lai svētku dalībnieki justos gaidīti pilsētā, lai pilsētas parki un laukumi būtu skaisti, lai ikviens klātesošais – gan pilsētas iedzīvotājs, gan pilsētas viesis baudītu patiesu svētku gaisotni. Domājām arī par ērtāku pārvietošanos Rīgā, par īpašo svētku biļeti skatītājiem un pilsētas viesiem, gan arī par klimatam draudzīgākiem svētkiem. Dziesmu un deju svētki nav tikai pasākumi norises vietās, bet arī svētku sajūta apkārtesošajos cilvēkos, notikumos, kopā būšanā. Tāpēc sveicam ikvienu svētku dalībnieku un pilsētas viesi un novēlam, lai skaisti, jaudīgi Dziesmu un deju svētki! Lai arī kur jūs dotos, vēlamies, lai jūs sagaida un pavada atmiņā paliekoša, brīnišķīga svētku sajūta,”

stāsta Rīgas pilsētas izpilddirektora padomniece Eva Juhņēviča.

Rīga svētku dalībniekus izmitinās 49 pašvaldības skolās, kuras izraudzītas, turpinot ilggadējās sadarbības un tradīcijas, kā arī citās iestādēs, kas nav pašvaldības padotībā. Ērtākai nokļūšanai svētku norises vietās, lielākā daļa dalībnieku izmitināšanas vietas atrodas Daugavas labajā krastā.

Svētku laikā dalībniekiem tiks nodrošināta bezmaksas pārvietošanās ar Rīgas sabiedrisko transportu un pilsētā tiks izveidotas īpašas stāvvietas dalībnieku autobusiem. Svētku dalībniekiem un skatītājiem būs izsludināti arī papildu sabiedriskā transporta reisi nokļūšanai uz un no pasākuma norises vietām. Mājaslapā riga.lv/satiksme-vasara ir apkopotas visas aktivitātes par satiksmi svētku laikā.

Pilsētas viesiem un svētku skatītājiem no 1. līdz 10. jūlijam pieejama īpaša svētku biļete Rīgas sabiedriskajā transportā, aicinot tam dot priekšroku un izmantot mikromobilitātes iespējas, tādējādi mazinot privātā transporta izmantošanu.

Domājot par klimatam draudzīgākiem svētkiem, dalībniekiem un viesiem būs pieejami ūdens brīvkrāni pilsētā un astoņas mobilās ūdens uzpildes stacijas, kas būs izvietotas lielajās norises vietās – Mežaparka Lielajā estrādē, Daugavas stadionā, Esplanādē un Vērmanes dārzā.

Gaidot svētkus, pilsēta rotājas īpašā noformējumā “Sveicam Rīgā”, kur pilsētvides stendos dalībniekus un viesus sagaida jautri dejotāji. Apgaismes stabus rotā dekoratīvas norādes, kas viesus ved uz svētku norišu punktiem. Svētku laikā būs arī dažādi objekti pilsētvidē, lai ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis var iemūžināt sevi galvaspilsētā šajā nedēļā. Karogu mastos pilsētā plīvos valsts karogi.

Domājot par svētku pieejamību rīdziniekiem un pilsētas viesiem, kuriem nebūs iespēja vērot svētku koncertus klātienē, Rīgas pašvaldība 8. un 9. jūlijā organizēs deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” un noslēguma koncerta “Kopā augšup” publisku skatīšanos astoņās pilsētas apkaimēs:

• Strazdumuižas parkā;
• Nordeķu parkā;
• Latgales parkā;
• Arkādijas parkā;
• Kultūras un atpūtas centra “Imanta” teritorijā;
• Pļavnieku birzī;
• Čiekurkalna bibliotēkas teritorijā;
• Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas dārzā .

Esplanādē pie Mākslas muzeja no 7. līdz 9. jūlijam Dziesmu un deju svētku dalībniekus un viesus priecēs svētku restorāns un iespēja baudīt deju lieluzvedumu un noslēguma koncertu uz lielā ekrāna. No 30. jūnija līdz 9. jūlijam Doma laukumā tiks uzstādīts LED kubs uz kura tiks demonstrētas tiešraides jau no svētku sākuma.

Apstiprina izglītības iestāžu labiekārtošanas, mācību centru un sporta infrastruktūras izveides projektus

Rīgas dome 28, jūnijā apstiprināja vairākus projektus dabaszinātņu un tehnoloģiju jomu mācību centru izveidei izglītības iestādēs, teritoriju labiekārtošanai un sporta infrastruktūras izveidei.

Finansējums apstiprināts projektam “Jaunā mācību satura dabaszinātņu un tehnoloģiju jomu mācību centru izveide izglītības iestādēs” trīs skolās:
• Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā;
• Rīgas Juglas vidusskolā;
• Rīgas 64. vidusskolā.

Projektu kopējais finansējums plānots 2 250 000 eiro apmērā (no tiem valsts aizdevuma apmērs – 2 025 000 eiro, pašvaldības budžeta finansējums – 225 000 eiro). Projektu plānots realizēt 2023. gadā.

• Apstiprināts finansējums āra sporta infrastruktūras izveidei Rīgas Zolitūdes ģimnāzijai. Plānotais finansējums ir 2 810 000 eiro (valsts aizdevums – 2 529 000 eiro, pašvaldības budžeta finansējums – 281 000 eiro). Darbus plānots pabeigt 2024. gadā.

Tāpat, kā ik gadu, apstiprināts finansējums pirmsskolas izglītības iestāžu iekštelpu atjaunošanas darbiem:
• Rīgas Ziepniekkalna pirmsskolā;
• 216. pirmsskolas izglītības iestādē;
• 21. pirmsskolas izglītības iestādē “Laimiņa”;
• pirmsskolas izglītības iestādē “Mežaparks”;
• Rīgas 169. pirmsskolas izglītības iestādē.

Teritorijas labiekārtošanas darbi ieplānoti:
• Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē “Pūcīte”;
• 221. pirmsskolas izglītības iestādē;
• 241. pirmsskolas izglītības iestādē. Darbus plānots pabeigt 2023. gadā.

Pieņemtie lēmumi nepieciešami, lai iesniegtu projekta pieteikumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un Izglītības un zinātnes ministrijā.

Minētie projekti ir daļa no Rīgas attīstības programmas 2022. – 2027. gadam un Investīciju plāna 2023. – 2025. gadam izvirzītajām prioritātēm.

Iesniedz savu “blokmājas” stāstu

Rīdzinieki ir aicināti iesaistīties digitālā arhīva “I Grew Up in the Blockhouse” (“Es uzaugu blokmājā”) veidošanā, daloties savos pieredzes stāstos.

“I Grew Up in the Blockhouse” ir interaktīvs arhīvs, kas apkopo personīgās pieredzes stāstus par dzīvošanu blokmājās. Arhīva nolūks ir izcelt šīs dzīvojamo ēku tipoloģijas nospiedumu daudzu iedzīvotāju dzīvēs, tā radot kopīgu pamatu vienotai sabiedrībai.

Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju dzīvo daudzstāvu ēkās, no kurām procentuāli lielākā daļa ir padomju “blokmājas” – tas šobrīd ir augstākais dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju rādītājs Eiropā. Šajos namos gadu desmitiem līdzās ir dzīvojuši gan latviski, gan krieviski runājošie.

Pašas ēkas tika pozicionētas kā instruments sociālisma kultivēšanai. No 1950. līdz 1980. gadam blokmājas visā PSRS tika būvētas pēc līdzīgām arhitektūras vadlīnijām, kas ietekmēja dzīvokļa plānojumu, to publisko telpu un infrastruktūru. Cilvēki visā Padomju Savienībā neatkarīgi no viņu tautības vai atrašanās vietas tika pakļauti vienveidīgiem dzīves apstākļiem, kas lielā mērā saglabājušies līdz mūsdienām.

Līdz ar to, pat, ja tā ir bijusi īslaicīga pieredze, iedzīvotājiem bieži vien ir līdzīgas atmiņas par lietām, kas definē šīs telpas, piemēram, kaimiņu mūzikas gaumes apzināšana, vakariņu un odekolona smaržu sajaukums kāpņu telpā, vai draudzēšanās ar pagalma bērniem. Līdz šai dienai mēs joprojām esam spējīgi dzīvot blakus viens otram, taču esam aizmirsuši šīs vienkāršās lietas, kas mūs saista. Tāpēc šis arhīvs darbojas kā instruments, kas palīdz uzlabot dažādu postpadomju sociālo grupu komunikācijas modeli un kopīgi veidot labāku nākotni.

Arhīva autore aicina dalīties ar autentiskām pieredzēm, neizslēdzot ikdienas rutīnu vai bērnības blēņas, iespējams, kas tāds ar ko nav sanācis dalīties, bet kas spilgti iesēdies atmiņā. Daži piemēri no arhīva:

“Kad biju maza, man vienmēr bija bail, ka neatradīšu mājas. Bieži sajaucu poģikus, kad mājās gāju. Tad skatījos uz augšu pie mājas un mēģināju savu logu ieraudzīt. Un vēl, ja paveicas dzīvot augstākos stāvos, var redzēt tālu pāri rajonam. Esot Imantā, es vēl joprojām baidos apmaldīties. Skats uz augšu pret debesīm palīdz pret klaustrofobiju tajā skudrupūznī. “

Dalās Ieva.

“Lietus laikā ar brāli gājām pagalmā peldbiksēs bradāt pa industriālajiem ezeriem un stāvējām zem noteku urbānajiem ūdenskritumiem.”

Dalās Mārtiņš.

“Māmiņdienas rītā noplūcu kaimiņu audzētās tulpes zem loga un tiku pieķerta.”

Dalās Alīna.

• Iepazīties ar projektu un iesniegt savu stāstu digitālajā arhīvā var šeit: https://www.blockhouse.community/lv

Paralēli aktivitātēm arhīvā, Rīgas vasaras publiskās programmas ietvaros Blockhouse Community rīkos “Mikrorajonu vasaras” aktivitātes blokmāju iedzīvotājiem, kas sastāvēs no dažādām tematiskām ekskursijām, interaktīviem plakātiem un vides objekta atklāšanas. Programma ilgs sešu nedēļu garumā no 17. jūlija līdz 27.augustam.

• Projekta jaunumiem var sekot arī Instagram kontā .

Arhīvs atzinīgi novērtēts Latvijas Dizaina Gada balvas 2023 nomināciju kategorijā “Komunikācija” .
Latvijas Dizaina gada balva ir augstākais apbalvojums dizaina jomā Latvijā, ko pasniedz ar mērķi apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru sasniegumus, kā arī stimulēt Latvijā radīta dizaina izmantošanu un dizaina nozares attīstību.

“I Grew Up in the Blockhouse” arhīvs ir Ievas Jakušas pašiniaciatīva, radīts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Nīderlandes Radošo industriju fonda un Rīgas Apkaimju Iedzīvotāju centra informatīvo atbalstu.

Blockhouse Community ir Ievas Jakušas, Tīnas Pētersones, arhitektu apvienības SIJA un Elīzas Māras kopprojekts.