RĪGAS MEŽU Vasaras puķu dobju digitālā taka – iespēja iepazīt galvaspilsētas krāšņākos apstādījumus

SIA “Rīgas meži” Dziesmu un deju svētku nedēļā un arī pēc tam aicina galvaspilsētas iedzīvotājus un viesus aplūkot dārzu, parku un skvēru krāšņākās Vasaras puķu dobes un apstādījumus.

Uzņēmums izveidojis digitālo taku, kurā ir 23 skaistas ziedu un augu kompozīcijas. Tā ved pa “Rīgas mežu” daļas “Dārzi un parki” veidotajiem un aprūpētajiem apstādījumiem kā pilsētas centrā, tā arī Pārdaugavā, Mežaparkā, Teikā un Ziemeļblāzmas parkā.

  • Aicinām iepazīt Rīgas Vasaras puķu dobju un apstādījumu skaistumu dažādās galvaspilsētas vietās! Maršruts, īss apraksts par katru vietu un foto pieejami šeit: https://ej.uz/exku.

“Rīgas mežu” veidotie apstādījumi priecē un sniedz veldzējumu cilvēkiem, kā arī ienes pilsētvidē vēl lielāku bioloģisko daudzveidību. Tāpat Rīgas apstādījumi ar katru gadu kļūst ilgtspējīgāki. Piemēram, tiek pārskatīti dobju iekārtošanas koncepti, lielāks vasaras ziedu krāšņums ir vietās, kuras ir cilvēku apmeklētākas, savukārt citviet vairāk tiek stādītas ziemcietes.

TAUTAS RAKSTI UN INOVĀCIJAS

  • Lielākā daļa šī gada Rīgas Vasaras puķu dobes un stādījumi veltīti Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150.gadskārtai, tādēļ tajos iekļauti latviski simboli, tautiski raksti un motīvi. Piemēram, Vērmanes dārza apaļā dobe pašā pilsētas centrā veidota iedvesmojoties no Suitu dižās saktas, savukārt dobe Esplanādē, netālu no Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojuma, atspoguļo Rīgas tautisko brunču krāsas un rakstus.
  • Patriotisms un valstiskā piederība jau vairāku gadu garumā ietverta dobēs pie Brīvības pieminekļa, Rīgas pils un Neatkarības laukumā. Tajās dominē Latvijas karoga krāsas (sarkans – balsts – sarkans), akcentējot šo vietu nozīmību valsts vēsturē un mūsdienās.
  • Savukārt kā jauns, ilgtspējīgs un krāšņs risinājums ir Kronvalda parkā no jauna izveidotā puķu dobe – glezna, kuras dizainu radījusi māksliniece Elita Patmalniece. Viena no viņas gleznām šogad ir pārtapusi krāšņā vasaras puķu stādījumā. Šī ir jaunākā un viena no lielākajām vasaras puķu dobēm Rīgā – tajā ir visvairāk ziedaugu, teju 5000.

Dobes plānojusi un ziedus stādījumiem piemeklējusi “Rīgas mežu” ainavu arhitekte Ligita Tomiņa, bet dabā tos veidojuši “Rīgas mežu” daļas “Dārzi un parki” dārznieki un darbinieki.

“RĪGAS MEŽI” GATAVOJAS PIRMAJAI BALTIJAS VASARAS PUKU DOBJU PARĀDEI

Vasaras puķu dobes savu pilnbriedu sasniedz jūlija otrajā pusē un augustā. Šajā laikā ierasti notiek arī “Rīgas meži” Vasaras puķu dobju parāde, kuras izskaņā tiek godināti skaistāko dobju autori un kopēji.

Šogad parāde paredzēta vērienīgāka nekā līdz šim – pirmo reizi sacensībās par skaistākajām dobēm katrā pašvaldībā sacentīsies visu triju Baltijas valstu galvaspilsētu – Rīgas, Tallinas un Viļņas – stādījumi. Arī žūrijā būs eksperti no visām trim Baltijas valstīm.

Vasaras puķu dobju parāde plānota augusta pirmajā nedēļā.

“Rīgas mežu” veidotajos vasaras apstādījumos šogad iedēstīti gandrīz 50 tūkstoši ziedaugi, vairāk nekā 200 dažādas šķirnes. Dominējošie augi ir tumši sarkanā Jaungvinejas balzamīne (Impatiens Neu-Guinea Magnum ‘Dark Red’), baltā Jaungvinejas balzamīne (Impatiens Neu-Guinea ‘Sunpatiens Compact White’) un dzeltenā zemā samtene (Tagetes patula ‘Alumia Vanilla Cream’).

Šogad vasaras stādījumos ir arī vairākas līdz šim neizmantotas augu šķirnes – žākļziedu laurencija (Laurentia axillaris ‘Mintaka blue’), šaurziedu laimiņš (Sedum anopetalum ‘Green ball’), estragona samtene (Tagetes lucida ‘Anisata’), krūmveida argirantēma (Argyranthemum frutescens ‘Armanis double white’) un citi.

Vasaras puķu dobju un apstādījumu foto:

PAR SIA “RĪGAS MEŽI”

  • SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 446 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 385 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.
  • Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.
  • Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gadā “Rīgas mežiem” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021.gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023.gadā “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā – ierindojās Zelta kategorijā, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions – 2023” par straujāko izaugsmi.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023.gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle”, kā mērķis ir rūpēties par “Rīgas mežu” darbiniekiem, viņu veselību un drošību.

Pašvaldība aicina pieteikties latviešu valodas kursiem

No pirmdienas, 3. jūlija, tiek atvērta pieteikšanās Rīgas pašvaldības projektu konkursa “Latviešu valodas apguves nodrošināšana Rīgas pilsētas iedzīvotājiem” papildu uzsaukuma ietvaros atbalstītajiem bezmaksas latviešu valodas kursiem.

Šogad latviešu valodas apmācības pašvaldība nodrošina jau 600 rīdziniekiem. Līdz novembrim apmācības papildu kursos plānots nodrošināt vēl vismaz 300 Rīgas iedzīvotājiem.

Bez maksas latviešu valodu ir iespēja apgūt tiem, kas deklarējuši savu dzīvesvietu Rīgā, kā arī Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri dzīvo Rīgā un var apmeklēt pašvaldības organizētus kursus. Kursi ir pieejami pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem, izņemot skolēnus un bezdarbniekus. Valodas apguve tiks nodrošināta A un B līmenī.

  • Informācija par pieteikšanos, tajā skaitā kontakttālrunis un izglītības iestāžu atrašanās vietas, no 3. jūlija būs pieejama interneta vietnē apkaimes.lv un riga.lv. Valodas apmācības vietu Rīgas iedzīvotāji paši varēs izvēlēties atbilstoši pievienotajam sarakstam. Pieteikšanās notiek, pašam dalībniekam sazinoties ar izvēlēto izglītības iestādi vai nu elektroniski, vai pa norādīto tālruni.

Pašvaldība kopš 2011. gada īsteno projektu konkursu, kurā piešķir finansējumu izglītības iestādēm latviešu valodas apguves nodrošināšanai pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem. Kopš 2011. gada kursus kopā pabeiguši vairāk nekā 14 500 rīdzinieku. Šogad, iekļaujot papildu uzsaukumu, atbalstīti 7 projekti par kopējo summu 155 933 eiro, paredzot nodrošināt valodas apmācību 900 Rīgas iedzīvotājiem.

Rīgu Dziesmu un deju svētkos pārstāvēs 377 amatiermākslas kolektīvi

Rīgu XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos kopumā pārstāvēs 377 amatiermākslas kolektīvi, kopumā veidojot 11 753 dalībnieku lielu pulku.

Viens no šī gada svētku vadmotīviem ir paaudžu pārmantojamība, un no Rīgas svētkos piedalīsies visu paaudžu – bērnu, jauniešu, vidējās paaudzes un senioru amatiermākslas kolektīvu dalībnieki.

Galvaspilsētu kopumā svētkos pārstāvēs:
• 106 kori;
• 11 pūtēju orķestri;
• 104 deju kolektīvi;
• 26 folkloras kopas;
• 25 koklētāju ansambļi;
• 26 tautas lietišķās mākslas studijas;
• 27 mazākumtautību amatiermākslas kolektīvi;
• 15 vokālie ansambļi;
• 5 tautas mūzikas kapelas;
• 3 amatierteātri.

Rīdzinieku svētku dalībnieku skaitā ir 53 izglītības un interešu izglītības iestāžu kolektīvi un 20 pašvaldības mūzikas skolu kolektīvi.

Koru lielkoncertā ‘’Tīrums. Dziesmas ceļš’’ un noslēguma koncertā “Kopā Augšup’’ aicināti piedalīties 20 Rīgas vidusskolu un ģimnāziju kori.

RĪGAS KOLEKTĪVU REZULTĀTI DZIESMU UN DEJU SVĒTKU SKATĒS

Deju kolektīvu konkursa finālā XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku Lielo balvu ieguva Latvijas Universitātes (LU) vidējās paaudzes deju kolektīvs ‘’Dancis’’ un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Tautas deju ansamblis ’’Vektors’’.

  1. vietu konkursā A grupā ieguva: Rīgas kultūras un tautas mākslas centra ‘’Mazā ģilde’’ deju ansamblis ‘’Daiļrade’’, LU Tautas deju ansamblis ‘’Dancis’’ un Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības tautas deju ansamblis “Teiksma’’.
  2. vietu konkursā D grupā ieguva: Rīgas kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde’’ deju ansamblis “Daiļrade’’ (vidējā paaudze) un RTU vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vektors”.

Latvijas pūtēju orķestru konkursa finālā Lielo balvu saņēma LU pūtēju orķestris un Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris. Savukārt 1. vietu ieguva Ziemeļrīgas kultūras apvienības Kultūras pils “Ziemeļblāzma” pūtēju orķestris ‘’Auseklītis’’.

Latvijas koklētāju ansambļu konkursa finālā 1. vietu ieguva Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koklētāju ansamblis “Cantata”. Savukārt Latvijas vokālo ansambļu konkursa finālā 1. vietu vīru vokālo ansambļu grupā ieguva LU vīru vokālais ansamblis “Dancis’’ un senioru ansambļu grupā – Ziemeļrīgas kultūras apvienības VEF Kultūras pils vīru vokālais ansamblis.

Savukārt koru konkursa fināls notiks 1. jūlijā. Saskaņā ar skates nolikumu Latvijas Nacionālais kultūras centrs dalībai konkursā izvirzījis 31 kori no Rīgas. Konkursā piedalīsies un par Lielo balvu un 1. 2. un 3. vietu 59 koru konkurencē sacentīsies 21 jauktais koris, 4 sieviešu kori, 4 vīru kori un 2 senioru kori no Rīgas.

Svētki notiks desmit dienas – no 30. jūnija līdz 9. jūlijam, un to laikā plānoti vairāk nekā 60 pasākumu 29 norises vietās. Pasākumos kopumā piedalīsies vairāk nekā 40 000 cilvēku, tos vēros vismaz pusmiljons skatītāju.

Rīga gatava uzņemt Dziesmu un deju svētku dalībniekus un pilsētas viesus

Nedēļas nogalē Rīga viesmīlīgi uzņems vairāk nekā 40 000 XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku dalībniekus, no kuriem gandrīz 12 000 būs no galvaspilsētas kolektīviem. Pilsēta rūpēsies, lai katrs viesis un rīdzinieks izjustu svētku gaisotni, organizējot gan lielkoncertu skatīšanās tiešraides, gan rotājot pilsētu īpašā svētku noformējumā.

“Rīga cieši sadarbojas ar Dziesmu un deju svētku rīkotājiem ikdienā, domājot, lai svētku dalībnieki justos gaidīti pilsētā, lai pilsētas parki un laukumi būtu skaisti, lai ikviens klātesošais – gan pilsētas iedzīvotājs, gan pilsētas viesis baudītu patiesu svētku gaisotni. Domājām arī par ērtāku pārvietošanos Rīgā, par īpašo svētku biļeti skatītājiem un pilsētas viesiem, gan arī par klimatam draudzīgākiem svētkiem. Dziesmu un deju svētki nav tikai pasākumi norises vietās, bet arī svētku sajūta apkārtesošajos cilvēkos, notikumos, kopā būšanā. Tāpēc sveicam ikvienu svētku dalībnieku un pilsētas viesi un novēlam, lai skaisti, jaudīgi Dziesmu un deju svētki! Lai arī kur jūs dotos, vēlamies, lai jūs sagaida un pavada atmiņā paliekoša, brīnišķīga svētku sajūta,”

stāsta Rīgas pilsētas izpilddirektora padomniece Eva Juhņēviča.

Rīga svētku dalībniekus izmitinās 49 pašvaldības skolās, kuras izraudzītas, turpinot ilggadējās sadarbības un tradīcijas, kā arī citās iestādēs, kas nav pašvaldības padotībā. Ērtākai nokļūšanai svētku norises vietās, lielākā daļa dalībnieku izmitināšanas vietas atrodas Daugavas labajā krastā.

Svētku laikā dalībniekiem tiks nodrošināta bezmaksas pārvietošanās ar Rīgas sabiedrisko transportu un pilsētā tiks izveidotas īpašas stāvvietas dalībnieku autobusiem. Svētku dalībniekiem un skatītājiem būs izsludināti arī papildu sabiedriskā transporta reisi nokļūšanai uz un no pasākuma norises vietām. Mājaslapā riga.lv/satiksme-vasara ir apkopotas visas aktivitātes par satiksmi svētku laikā.

Pilsētas viesiem un svētku skatītājiem no 1. līdz 10. jūlijam pieejama īpaša svētku biļete Rīgas sabiedriskajā transportā, aicinot tam dot priekšroku un izmantot mikromobilitātes iespējas, tādējādi mazinot privātā transporta izmantošanu.

Domājot par klimatam draudzīgākiem svētkiem, dalībniekiem un viesiem būs pieejami ūdens brīvkrāni pilsētā un astoņas mobilās ūdens uzpildes stacijas, kas būs izvietotas lielajās norises vietās – Mežaparka Lielajā estrādē, Daugavas stadionā, Esplanādē un Vērmanes dārzā.

Gaidot svētkus, pilsēta rotājas īpašā noformējumā “Sveicam Rīgā”, kur pilsētvides stendos dalībniekus un viesus sagaida jautri dejotāji. Apgaismes stabus rotā dekoratīvas norādes, kas viesus ved uz svētku norišu punktiem. Svētku laikā būs arī dažādi objekti pilsētvidē, lai ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis var iemūžināt sevi galvaspilsētā šajā nedēļā. Karogu mastos pilsētā plīvos valsts karogi.

Domājot par svētku pieejamību rīdziniekiem un pilsētas viesiem, kuriem nebūs iespēja vērot svētku koncertus klātienē, Rīgas pašvaldība 8. un 9. jūlijā organizēs deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” un noslēguma koncerta “Kopā augšup” publisku skatīšanos astoņās pilsētas apkaimēs:

• Strazdumuižas parkā;
• Nordeķu parkā;
• Latgales parkā;
• Arkādijas parkā;
• Kultūras un atpūtas centra “Imanta” teritorijā;
• Pļavnieku birzī;
• Čiekurkalna bibliotēkas teritorijā;
• Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas dārzā .

Esplanādē pie Mākslas muzeja no 7. līdz 9. jūlijam Dziesmu un deju svētku dalībniekus un viesus priecēs svētku restorāns un iespēja baudīt deju lieluzvedumu un noslēguma koncertu uz lielā ekrāna. No 30. jūnija līdz 9. jūlijam Doma laukumā tiks uzstādīts LED kubs uz kura tiks demonstrētas tiešraides jau no svētku sākuma.

Apstiprina izglītības iestāžu labiekārtošanas, mācību centru un sporta infrastruktūras izveides projektus

Rīgas dome 28, jūnijā apstiprināja vairākus projektus dabaszinātņu un tehnoloģiju jomu mācību centru izveidei izglītības iestādēs, teritoriju labiekārtošanai un sporta infrastruktūras izveidei.

Finansējums apstiprināts projektam “Jaunā mācību satura dabaszinātņu un tehnoloģiju jomu mācību centru izveide izglītības iestādēs” trīs skolās:
• Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā;
• Rīgas Juglas vidusskolā;
• Rīgas 64. vidusskolā.

Projektu kopējais finansējums plānots 2 250 000 eiro apmērā (no tiem valsts aizdevuma apmērs – 2 025 000 eiro, pašvaldības budžeta finansējums – 225 000 eiro). Projektu plānots realizēt 2023. gadā.

• Apstiprināts finansējums āra sporta infrastruktūras izveidei Rīgas Zolitūdes ģimnāzijai. Plānotais finansējums ir 2 810 000 eiro (valsts aizdevums – 2 529 000 eiro, pašvaldības budžeta finansējums – 281 000 eiro). Darbus plānots pabeigt 2024. gadā.

Tāpat, kā ik gadu, apstiprināts finansējums pirmsskolas izglītības iestāžu iekštelpu atjaunošanas darbiem:
• Rīgas Ziepniekkalna pirmsskolā;
• 216. pirmsskolas izglītības iestādē;
• 21. pirmsskolas izglītības iestādē “Laimiņa”;
• pirmsskolas izglītības iestādē “Mežaparks”;
• Rīgas 169. pirmsskolas izglītības iestādē.

Teritorijas labiekārtošanas darbi ieplānoti:
• Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē “Pūcīte”;
• 221. pirmsskolas izglītības iestādē;
• 241. pirmsskolas izglītības iestādē. Darbus plānots pabeigt 2023. gadā.

Pieņemtie lēmumi nepieciešami, lai iesniegtu projekta pieteikumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un Izglītības un zinātnes ministrijā.

Minētie projekti ir daļa no Rīgas attīstības programmas 2022. – 2027. gadam un Investīciju plāna 2023. – 2025. gadam izvirzītajām prioritātēm.

Iesniedz savu “blokmājas” stāstu

Rīdzinieki ir aicināti iesaistīties digitālā arhīva “I Grew Up in the Blockhouse” (“Es uzaugu blokmājā”) veidošanā, daloties savos pieredzes stāstos.

“I Grew Up in the Blockhouse” ir interaktīvs arhīvs, kas apkopo personīgās pieredzes stāstus par dzīvošanu blokmājās. Arhīva nolūks ir izcelt šīs dzīvojamo ēku tipoloģijas nospiedumu daudzu iedzīvotāju dzīvēs, tā radot kopīgu pamatu vienotai sabiedrībai.

Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju dzīvo daudzstāvu ēkās, no kurām procentuāli lielākā daļa ir padomju “blokmājas” – tas šobrīd ir augstākais dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju rādītājs Eiropā. Šajos namos gadu desmitiem līdzās ir dzīvojuši gan latviski, gan krieviski runājošie.

Pašas ēkas tika pozicionētas kā instruments sociālisma kultivēšanai. No 1950. līdz 1980. gadam blokmājas visā PSRS tika būvētas pēc līdzīgām arhitektūras vadlīnijām, kas ietekmēja dzīvokļa plānojumu, to publisko telpu un infrastruktūru. Cilvēki visā Padomju Savienībā neatkarīgi no viņu tautības vai atrašanās vietas tika pakļauti vienveidīgiem dzīves apstākļiem, kas lielā mērā saglabājušies līdz mūsdienām.

Līdz ar to, pat, ja tā ir bijusi īslaicīga pieredze, iedzīvotājiem bieži vien ir līdzīgas atmiņas par lietām, kas definē šīs telpas, piemēram, kaimiņu mūzikas gaumes apzināšana, vakariņu un odekolona smaržu sajaukums kāpņu telpā, vai draudzēšanās ar pagalma bērniem. Līdz šai dienai mēs joprojām esam spējīgi dzīvot blakus viens otram, taču esam aizmirsuši šīs vienkāršās lietas, kas mūs saista. Tāpēc šis arhīvs darbojas kā instruments, kas palīdz uzlabot dažādu postpadomju sociālo grupu komunikācijas modeli un kopīgi veidot labāku nākotni.

Arhīva autore aicina dalīties ar autentiskām pieredzēm, neizslēdzot ikdienas rutīnu vai bērnības blēņas, iespējams, kas tāds ar ko nav sanācis dalīties, bet kas spilgti iesēdies atmiņā. Daži piemēri no arhīva:

“Kad biju maza, man vienmēr bija bail, ka neatradīšu mājas. Bieži sajaucu poģikus, kad mājās gāju. Tad skatījos uz augšu pie mājas un mēģināju savu logu ieraudzīt. Un vēl, ja paveicas dzīvot augstākos stāvos, var redzēt tālu pāri rajonam. Esot Imantā, es vēl joprojām baidos apmaldīties. Skats uz augšu pret debesīm palīdz pret klaustrofobiju tajā skudrupūznī. “

Dalās Ieva.

“Lietus laikā ar brāli gājām pagalmā peldbiksēs bradāt pa industriālajiem ezeriem un stāvējām zem noteku urbānajiem ūdenskritumiem.”

Dalās Mārtiņš.

“Māmiņdienas rītā noplūcu kaimiņu audzētās tulpes zem loga un tiku pieķerta.”

Dalās Alīna.

• Iepazīties ar projektu un iesniegt savu stāstu digitālajā arhīvā var šeit: https://www.blockhouse.community/lv

Paralēli aktivitātēm arhīvā, Rīgas vasaras publiskās programmas ietvaros Blockhouse Community rīkos “Mikrorajonu vasaras” aktivitātes blokmāju iedzīvotājiem, kas sastāvēs no dažādām tematiskām ekskursijām, interaktīviem plakātiem un vides objekta atklāšanas. Programma ilgs sešu nedēļu garumā no 17. jūlija līdz 27.augustam.

• Projekta jaunumiem var sekot arī Instagram kontā .

Arhīvs atzinīgi novērtēts Latvijas Dizaina Gada balvas 2023 nomināciju kategorijā “Komunikācija” .
Latvijas Dizaina gada balva ir augstākais apbalvojums dizaina jomā Latvijā, ko pasniedz ar mērķi apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru sasniegumus, kā arī stimulēt Latvijā radīta dizaina izmantošanu un dizaina nozares attīstību.

“I Grew Up in the Blockhouse” arhīvs ir Ievas Jakušas pašiniaciatīva, radīts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Nīderlandes Radošo industriju fonda un Rīgas Apkaimju Iedzīvotāju centra informatīvo atbalstu.

Blockhouse Community ir Ievas Jakušas, Tīnas Pētersones, arhitektu apvienības SIJA un Elīzas Māras kopprojekts.

Rīdzinieki aktīvi iesaistās veselību veicinošās aktivitātēs

Latvijas galvaspilsētā jau sesto gadu darbojas Rīgas domes Labklājības departamenta realizēts Eiropas Savienības fonda projekts “Mēs par veselīgu Rīgu!”, kura laikā dažādos veselību veicinošos un izglītojošos pasākumos piedalījušies desmitiem tūkstošu rīdzinieku.

““Veselīgas Rīgas” aktivitātes šo gadu laikā ir kļuvušas rīdzinieku iecienītas un gaidītas. Grupas vienmēr ir piepildītas un to dalībnieku atsauksmes liecina, ka šī nu ir tā reize, kad pilsētas iedzīvotāji ir apmierināti un priecīgi par notiekošo pilsētā. Īpaši gandarīts esmu par senioriem, kuri raduši kustību prieku un lielos ieguvumus, kurus sniedz aktīvais dzīvesveids. Paldies pilsētas iedzīvotājiem, kuri iesaistās un kolēģiem no Labklājības departamenta, kuri pārrauga un īsteno šo apjomīgo projektu. Šobrīd struktūrfondu finansējumā ir pārrāvums, tāpēc esam raduši iespēju šīs aktivitātes atbalstīt no pašvaldības līdzekļiem, jo ieguldījums cilvēku veselības veicināšanā ir investīcija, no kuras ieguvēji ir visi,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Projekta gaitā izveidota plaši apmeklēta mājaslapa veseligsridzinieks.lv, kur pieejama informācija par dažādām aktivitātēm, savukārt ar plānotajiem pasākumiem var iepazīties Facebook lapā “Veselīga Rīga”. Aktivitātes tiek organizētas tā, lai tās būtu interesantas iedzīvotājiem, ērti sasniedzamas, pēc iespējas tuvāk Rīgas apkaimēm, kā arī izmantojot pašvaldības pieejamo infrastruktūru – bibliotēkas, dienas centrus, pilsētas dārzus un parkus. Tādējādi, piedaloties šajos pasākumos, tiek veicināta ne tikai paradumu maiņa, bet arī iedzīvotāju socializēšanās un apkaimju iepazīšana.

Projekta pirmajā kārtā, no 2017. gada līdz 2019. gadam, veselības veicināšanas aktivitātēs piedalījušies 37 139 iedzīvotāji, bet slimību profilakses aktivitātēs 8811 iedzīvotāji, kas ir vairāk, nekā plānots.

Savukārt projekta otrajā kārtā minimālais aktivitāšu skaits Rīgai bija 12 751, bet tika sasniegts vairāk kā 18 643 aktivitāšu. Tās bija vismaz 30 dažāda veida, vidēji mēnesī notiekot 500 līdz 800 reižu, un tajās bija vidēji 15 līdz 40 dalībnieku katrā aktivitātē.

Veselību veicinošie pasākumi bija sadalīti dažādos blokos:
• psihoemocionālās veselības veicināšana;
• aktīvs dzīvesveids;
• nodarbības skolēniem un pirmsskolēniem;
• nodarbības topošajiem un jaunajiem vecākiem;
• slimību profilakse.

Visbiežāk notikušas nūjošanas nodarbības – 3482 reizes , kurām seko nodarbības topošajiem un jaunajiem vecākiem, Cigun un Jogas nodarbības.

Projekta gaitā notikušas lekcijas par dažādām tēmām, organizētas sporta dienas, dažādas fiziskas aktivitātes, bezmaksas holesterīna un glikozes līmeņa noteikšana un desmitiem dažāda cita veida aktivitāšu.

Projekts turpināsies arī nākamos sešus gadus. Pirmo sešu gadu periodā finansējums bija nepilni seši miljoni eiro, kas tika pilnībā izmantots, bet nākamajā periodā veselību veicinošām aktivitātēm paredzēti aptuveni 4,8 miljoni eiro.

Rīgas vasaras kultūras programmas pasākumi aptvers visu galvaspilsētu

Vērmanes dārzā, 12.jūnijā notika Rīgas vasaras kultūras programmas atklāšana. Visas vasaras garumā, sākot ar ielīgošanas pasākumiem un Līgo svētkiem, turpinot ar XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem un Rīgas dzimšanas dienu, gan tālākās gan tuvākās Rīgas apkaimēs, notiks apkaimju svētki, koncerti, radošas un sportiskas aktivitātes pilsētas parkos, kā arī daudzveidīgi laikmetīgās kultūras pasākumi.

“Rīgas vasaras pasākumi šogad būs vēl plašāki, ilgāki un vērienīgāki! Plašāki tāpēc, ka svētki notiks vēl vairāk apkaimēs. Ilgāki, jo Rīgas vasaras kultūras programma sākas jau no jūnija. Un vērienīgāki, jo šogad Rīgas vasaras pasākumos ietilpst arī ielīgošanas un Jāņu pasākumi, kā arī Dziesmu un Deju svētku programma. Un, protams, Rīgā notiks pirmais publiski izziņotais dronu šovs – neaizmirstams notikums gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tas būs mūsu pilsētai unikāls notikums, sagaidot Rīgas 822. dzimšanas dienu!”

saka Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Ielīgošana un Jāņu svinības

22. jūnijā Rīgā norisināsies vairāki ielīgošanas pasākumi, kuros varēs vienoties kopīgās dziesmās un dejās dažādos koncertos, notiks arī Jāņu vainagu pīšanas darbnīcas, folkloras kopu sadziedāšanās, brīvdabas kino seanss ar kulta filmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, kā arī varēs iesaistīties spēļu aktivitātēs.

Vairāk par pasākumiem var skatīt šeit.

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgā

Dziesmu un deju svētki ir notikums pilsētā, kuru krāšņu padara daudzi dalībnieki un viesi. Galvaspilsēta vēlas sveikt ikvienu, kas ierodas Rīgā, būt viesmīlīga, lai ikviens justos gaidīts, kā arī radīt svētku sajūtu visiem rīdziniekiem.

Lai rīdziniekiem un pilsētas viesiem Dziesmu un deju svētku norise būtu pieejamāka, arī neesot uz vietas lielo svētku koncertu norises vietās, 8. un 9. jūlijā astoņās Rīgas apkaimēs (Strazdumuižas parkā, Nordeķu parkā, Latgales parkā, Arkādijas parkā, Kultūras un atpūtas centrā “Imanta” teritorijā, Pļavnieku birzī, Čiekurkalna bibliotēkas teritorijā un Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas dārzā) tiks organizēta deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” un noslēguma koncerta “Kopā augšup” publiskā skatīšanās. Savukārt Esplanādē pie Mākslas muzeja no 7. līdz 9. jūlijam svētku dalībniekus un viesus priecēs Svētku restorāns un iespēja baudīt deju lieluzvedumu un noslēguma koncertu uz lielā ekrāna.

Pašvaldība šogad domā arī par klimatam draudzīgākiem svētkiem, tāpēc gan svētku dalībniekiem, gan viesiem būs pieejami ūdens brīvkrāni pilsētā un astoņas mobilās ūdens uzpildes stacijas, kas būs izvietotas lielajās norises vietās – Mežaparka Lielajā estrādē, Daugavas stadionā, Esplanādē un Vērmanes dārzā. Svētku laikā Rīga piedāvās arī īpašu sabiedriskā transporta īpašo biļeti 10 eiro vērtībā, aicinot priekšroku dot sabiedriskajam transportam, tādējādi mazinot privātā transporta izmantošanu. Svētku dalībniekiem sabiedriskais transports būs bez maksas.

Svētki apkaimēs un prieka mirkļu parkos

Šogad apkaimju svētkus svinēsim vēl plašāk nekā pērn, svētku dziesmas skanēs un aktivitātes norisināsies vairākās apkaimēs:

  • Ķengaragā,
  • Čiekurkalnā,
  • Zolitūdē,
  • Dreiliņkalnā,
  • Ziepniekkalnā,
  • Juglā,
  • Torņakalnā,
  • Centrā,
  • Daugavgrīvā,
  • Bolderājas,
  • Brasā,
  • Vecāķos.

Apkaimju svētki notiks no 22. jūlija līdz pat 26. augustam un to programmās tiks īpaši izcelta katras apkaimes kultūrvēsturiskā nozīmība. 

11. jūlijā tiks atklāta Rīgas vasaras muzikālā un mākslinieciskā Prieka mirkļu parku programma. Šogad līdz pat 1. septembrim dažādi pasākumi norisināsies Nordeķu parkā Iļģuciemā, kur fokusā būs apkaimes iedzīvotāji. Savukārt Vērmanes dārza estrāde sākot no 13. jūlija ikkatru ceturtdienu astoņos koncertos tiks piepildīta ar mūziku, skatītāju ovācijām, līdzdziedāšanu un dejām. Programmā paredzēti krāšņi koncerti dažādos žanros – rokmūzika, hiphops, akadēmiskā mūzika, operete, džezs, tautas mūzika un dziesmas no animācijas filmām bērniem.

Laikmetīgās mākslas programma un kultūrtelpas “Stropi”

Jau jūnijā savu vasaras kultūras programmu atsāk septiņas kultūrvietas “Stropi”, kas atradīsies:

  • Pļavnieku Zaļajā birzī,
  • Rīgas Centrālās bibliotēkas Lucavsalas pludmales lasītavā,
  • Rīgas Centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkas pagalmā,
  • Pāvula Jurjāna Mūzikas skolas estrādē Āgenskalnā,
  • Latgales priekšpilsētas Mūzikas un mākslas skolas dārzā,
  • Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas pagalmā,
  • Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļas parkā Sarkandaugavā.

Skanēs dažādi koncerti, notiks lekcijas un darbnīcas visas vasaras garumā.

Rīgas vasaras kultūras programmu papildinās arī laikmetīgās kultūras pasākumi, kurus organizē Rīgas nevalstiskās organizācijas. Šos pasākumus varēs apmeklēt no 10. jūlija līdz 31. augustam visā Rīgā. Savukārt 13. jūlijā sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju Brīvības bulvāra liepu alejā tiks atklāts laikmetīgās mākslas projekts “Drošā telpa Brīvības alejā”. Visos pasākumos ieeja būs bez maksas. 

Rīgas dzimšanas diena

Rīgas dzimšanas dienas svinības Vecrīgā šogad norisināsies 19. augustā. Plānots, ka svētkus 18. augusta vakarā ieskandinās dronu šovs Lucavsalā, kuru varēs apmeklēt ikviens interesents. Savukārt svētku dienā būs daudzveidīga un laikmetīga kultūras programma visā Vecrīgā. Programmā gaidāma pašmāju un ārvalstu mākslinieku uzstāšanās, darbnīcas bērniem un ģimenēm. Svētku noskaņu radīt palīdzēs laikmetīgi scenogrāfiski risinājumi, piknika zonas, bet svētku noslēgumā izskanēs jaunradīta muzikāla programma veltīta Rīgas Drosmes un prieka vasaras galvenajam vadmotīvam “Prieks un drosme dzimst, kur satiekamies!”.

Visa informācija par pasākumu programmu pieejama īpaši šiem svētkiem izveidotā mājaslapā – vasara.riga.lv, kā arī pasākumu programmai iespējams sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”. Savukārt Rīgas domes mājaslapā būs izveidota atsevišķa sadaļa par satiksmi vasarā, kurā varēs atrast informāciju par satiksmes ierobežojumiem.

Rīgā uzstāda jaunus brīvkrānus – iedzīvotāji karstajā laikā aicināti veldzēties arī pludmalēs un pie strūklakām

Trešdien, 21. jūnijā, Grīziņkalna parkā pie bērnu rotaļu laukumiem atklāts pirmais no šā gada jaunajiem pilsētas brīvas pieejas dzeramā ūdens uzpildes punktiem jeb tā dēvētajiem brīvkrāniem. Jau tuvākajās dienās iedzīvotāju lietošanai tiks atvērtas arī jaunās dzeramā ūdens uzpildes vietas Brasas skvērā, pie Vecāķu pludmales Kāpu prospekta un Pludmales ielu stūrī un pie bērnu laukuma parkā Pļavniekos, Andreja Saharova ielā.

Plānots, ka jūlijā tiks atklāti vēl seši brīvkrāni:
• Ziemeļblāzmas parkā;
• Ēbelmuižas parkā;
• Ķengaraga promenādē;
• Zemitāna laukumā;
• pie pludmales takas Daugavgrīvā;
• Imantas vidusskolas sporta laukumā.
Šīs vietas izvēlētas, apkopojot pērn Apkaimju iedzīvotāju centra veiktās aptaujas datus. Savukārt SIA “Rīgas ūdens” plāno vēl šomēnes atjaunot vēsturiskā ūdensavota namiņa iepretim Raiņa bulvārim 3 darbību. Pavisam nesen ierīkots brīvkrāns arī Dailes teātra skvērā.

“Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana ir Rīgas domes plānots pilsētas attīstības virziens sadarbībā ar uzņēmumu “Rīgas ūdens”, lai rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem varētu nodrošināt brīvi pieejamu kvalitatīvu dzeramo ūdeni no pilsētas ūdensvada. Tādējādi gan aicinām veldzēties ar Rīgas dzeramo ūdeni, gan samazināt plastmasas patēriņu. Pērn izveidojām septiņus jaunus brīvkrānus un šovasar izvietosim vēl desmit jaunus dzeramā ūdens krānus dažādās apkaimēs. Klimata izmaiņu dēļ mums vasaras kļūst aizvien karstākas un veidojas arī ilgāki sausuma periodi, tāpēc mums svarīgas ir arī strūklakas ne vien kā estētiskais pilsētvides elements, bet arī praktiski – kā iespēja atveldzēties. Pēdējo gadu laikā esam ieguldījuši lielu darbu, atjaunojot darbību vairākām vēsturiskajām strūklakām,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

Brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu attīstība tika sākta 2022. gadā, kad tika atklāti jauni brīvkrāni:
• Vērmanes dārzā pie bērnu rotaļu laukuma;
• Esplanādē aiz Latvijas Mākslas muzeja ēkas;
• Ziedoņdārzā;
• Dzegužkalna parkā;
• Mežaparkā pie ieejas zoodārzā;
• Krišjāņa Barona ielas bērnu laukumā;
• Āgenskalna tirgus priekšlaukumā.

Brīvkrāni veidoti tādā augstumā, lai varētu ērti padzerties vai piepildīt līdzpaņemto ūdens pudeli, un būtu pieejami arī cilvēkiem ratiņkrēslos. Tāpat to konstrukcija ļauj padzerties arī dzīvniekiem. Visos šajos brīvkrānos tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.

Joprojām turpina darboties arī iepriekš uzstādītie brīvkrāni:

  • pie Rolanda statujas Rātslaukumā;
  • Jūrmalas gatvē 133;
  • pie Voleru ielas 65;
  • pie Mazās Vējzaķsalas 17;
  • Kundziņsalas 9. šķērslīnijā 6.

Brīvkrānu atrašanās vietas var ērti atrast kartē – https://www.rigasudens.lv/lv/udens-brivkranu-karte

XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku laikā pilsētvidē plānots izvietot vēl astoņas mobilās dzeramā ūdens stacijas, katru ar astoņām ūdens uzpildes vietām.

Rīdzinieki karstajā laikā aicināti veldzēties arī kādā no astoņām oficiālajām galvaspilsētas peldvietām, kur pēdējās pārbaudes laikā konstatēta laba peldūdens kvalitāte – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, Ķīšezerā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī. Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama šeit: https://www.riga.lv/lv/rigas-pilsetas-peldvietas

Tāpat ikviens galvaspilsētas iedzīvotājs un viesis var veldzēties pie Rīgas strūklakām Vērmanes dārzā, Esplanādē, pie Kongresu nama, skvērā pie Latvijas Nacionālās operas, Bastejkalnā, Grīziņkalnā, Ziedoņdārzā un Viesturdārzā.

Līdzdalības budžeta projektu konkursa otrajai kārtai izvirzīti 38 projekti

Līdzdalības budžeta ideju konkursa vērtēšanas komisija ir izvērtējusi 48 iesniegto projektu atbilstību konkursa nolikumam un 38 no tiem izvirzīti konkursa 2. kārtai.

Astoņus projektus vērtēšanas komisija noraidīja, bet divus projekta pieteikumus atsauca paši iesniedzēji.

Otrajā kārtā projektu pieteikumu īstenošanas iespējas un izmaksas izvērtēs atbilstošās Rīgas domes un valsts iestādes, kuras sniegs atzinumus. Pēc atzinumu saņemšanas komisija vēlreiz izskatīs projektu ideju pieteikumus un virzīs uz iedzīvotāju balsojumu tos, kurus būs iespējams īstenot. Oktobrī iedzīvotāji varēs balsot par projektiem vietnē balso.riga.lv.

  • Šī gada kopējais konkursa finansējums ir 700 000 eiro, viena projekta īstenošanai paredzēti līdz 70 000 eiro.

Saņemtas idejas no 32 Rīgas apkaimēm. Savos ideju pieteikumos iedzīvotāji un apkaimju biedrības īpašu uzmanību pievērsa rotaļu un atpūtas laukumu labiekārtošanai savās apkaimēs, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku, gan dažādu sporta laukumu un trašu izveidi. Vairāki projekti, kuri iepriekšējos gados neguva atbalstu iedzīvotāju balsojumā, šogad iesniegti atkārtoti. Kā arī vairākiem iepriekšējos gados iedzīvotāju atbalstītiem projektiem iesniegtas idejas to turpināšanai un attīstībai.
Līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursu Rīgas dome rīko kopš 2019. gada, kopā četros konkursa norises gados atbalstīti 36 iedzīvotāju iesniegtie projekti.

Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem  www.balso.riga.lv un www.riga.lv.