Rīgas pašvaldība 14. jūnijā organizēja tikšanos ar jauniebraucējiem no ārvalstīm par uzņēmējdarbības iespējām un atbalsta programmām Rīgā.

Pasākums noritēja Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūrā (RITA), kas rūpējas par ilgtspējīgas vides nodrošināšanu uzņēmējdarbības attīstībai Rīgā. Ievaddaļā klātesošos iepazīstināja ar trim RITA darbības virzieniem, kas skar investīcijas un to piesaisti Rīgai: Rīgas tēla popularizēšana, tūrisma attīstība un jaunu atbalsta programmu izveide biznesa attīstībai. Prioritārie biznesa sektori ir starptautiskie biznesa finanšu centri, biomedicīna, jaunuzņēmumi, kā arī filmu industrija. Aģentūras 2022. gada sasniegums ir izveidotā platforma “Work in Riga”, kurā iespējams atrast nepieciešamo informāciju par darbu, relokāciju un dzīvošanu Rīgā, tā ir ļoti noderīga gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Papildus RITA prezentēja uzņēmumiem piedāvāto Augsti kvalificētu speciālistu relokācijas atbalsta programmu, kas savas darbības nodrošināšanai ieinteresēti pieņemt darbā augsti kvalificētus ārvalstu speciālistus. RITA plāno izveidot Migrācijas aģentūru, kas iecerēta kā vienas pieturas aģentūra jautājumu risināšanai ārzemniekiem, kuri ir izlēmuši strādāt Rīgā.

Pasākuma turpinājumā biedrība “Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija” (LSUA) pastāstīja par sociālās uzņēmējdarbības būtību un principiem, iespējām tajā iesaistīties, kā arī par atbalsta iespējām un konsultācijām potenciālajiem sociālajiem uzņēmējiem. Šajā biedrībā var iesaistīties gan sociālie uzņēmumi, gan fiziskas personas. Klātesošie uzzināja, ka Latvijā iespējams darboties dažādos sociālās uzņēmējdarbības sektoros, – izglītībā, zinātnē, medicīnā u.c. – un iepazinās ar konkrētiem piemēriem. LSUA jau vairākus gadus rudenī aicina piedalīties arī sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursā “Tam labam būs augt”, kurā iespējams saņemt divas 2000 eirovērtas balvas.

Biedrība “Make Room Europe” šajā tikšanās reizē pastāstīja par savu pieredzi uzņēmējdarbības veicināšanā – atbalsta sniegšanu ārvalstu studentiem un citiem jauniebraucējiem. Biedrība aicināja nebaidīties, ja potenciālajam uzņēmumam nav liela starta kapitāla, jo ir iespējami dažādi radoši risinājumi. Biedrības pārstāvji akcentēja, kas ārvalstu studentiem jāņem vērā, domājot par darba iespējām, tostarp uzturēšanās atļaujas, kā arī nosacījumi attiecībā uz atļauto darba stundu skaitu studiju laikā.

Savā pieredzē par uzņēmumu dibināšanu un darbību Rīgā dalījās jauniebraucējs, kurš ieradās studēt Latvijā pirms nepilniem astoņiem gadiem. Viņa pirmā uzņēmējdarbības ideja radās 2017. gadā, izveidojot uzņēmumu, kas sākotnēji nodarbojās ar ārvalstu jauniešu piesaistīšanu studijām Latvijā. Bija noslēgti līgumi ar lielāko daļu Latvijas universitāšu, kā arī ar Gruzijas un Armēnijas izglītības iestādēm. Saprotot, ka no Indijas ierodas daudz studentu un ka viņus interesē izklaide Rīgā, radās nākamā ideja – atvest uz Latviju, Igauniju un Lietuvu Indijas filmas. Piecu gadu laikā šī ideja izvērtusies par ļoti veiksmīgu biznesu – filmas tiek rādītas kinoteātros “Cinamon” un “Forum Cinemas”.

Noslēgumā sevi prezentēja organizācija “Reach for Change”, kas apvieno sociālos uzņēmējus un aicina attīstīt inovatīvus risinājumus, kas uzlabo bērnu un jauniešu dzīvi. Organizācija aktīvi strādā pie sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas radīšanas un īsteno programmas, kurās iesaista Latvijas, Skandināvijas, kā arī citu valstu partnerus, piemēram,  tīkls “Baltic Sea Impact Network”, kurā darbojas 30 sociālie uzņēmēji no Zviedrijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Organizācija piedāvā arī rīku – atvērtu platformu, reģistrējoties tajā, bez maksas ir pieejami izglītojoši materiāli.

Pasākumu organizēja Rīgas pašvaldība, sabiedriskās politikas centrs “Providus” un nodibinājums “Make Room Europe”, īstenojot Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (Asylum, Migration and Integration Fund, AMIF) projektu “Migrantu integrācija ar lokāli veidotu pieredzi”  (Migrant Integration Through Locally Designed Experience, MILE).

MILE projekta mērķa grupa ir imigranti, pašvaldības darbinieki un integrācijas politikas veidotāji, projekta mērķis ir nodrošināt veiksmīgākas integrācijas politikas veidošanu un īstenošanu pašvaldību līmenī, iekļaujot dažādu sabiedrības grupu vajadzības un sekmējot iedzīvotāju iespējas aktīvi un atbildīgi iesaistīties pašvaldības, kopienas un savas dzīves veidošanā. Nākamie projekta pasākumi plānoti šī gada rudenī.

Iznākusi jau ceturtā Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” raidījuma “Pāreja” epizode, kas aizraujošā un citādākā veidā parāda sabiedrības dažādību un rosina ikvienu paskatīties uz notikumiem un lietām no cita skatu punkta. 

Katrā raidījumā ir iespēja ļauties jauniem atklājumiem – šoreiz kopā ar sociālo uzņēmumu “Visi Var” parādīsim mūsu valsts neizmantotā darba resursa spējas. Pirms pieciem gadiem uzņēmumu izveidoja biedrība “Cerību spārni”, vēloties veidot darba vietas cilvēkiem no dažādām riska grupām. Uzņēmumā šobrīd strādā piecpadsmit darbinieki, no kuriem astoņdesmit procenti ir cilvēki no mērķgrupas.

“Latvijā cilvēki ar invaliditāti vēl ir tāds nenovērtēts resurss. Mēs arī savā ikdienā esam daudz domājuši un strādājuši pie tā, kā palīdzēt cilvēkiem dzīves laikā. Mūsu mērķgrupas pamatā ir cilvēki ar invaliditāti un vecāki, kuriem ir bērni ar invaliditāti. Esam izveidojuši daudz dažādas specializētās darbnīcas, kurās tiek izgatavoti dažādi produkti. Ir keramikas, šūšanas, sveču darbnīcas, dažādu moderno tehnoloģiju darbnīcas. Mēs skatāmies un pielāgojam tos darbus katram cilvēkam, lai viņš atbilstoši savām spējām varētu būt iesaistīts un varētu ko darīt. Katrā mūsu darbnīcā ir savs darba vadītājs. Tas svarīgi, lai darba vidē ir šī atbalsta persona, kas var palīdzēt. Bieži vien darba devējs baidās, ka būs jāiegulda daudz savi resursi tajā, lai palīdzētu cilvēkiem uzsākt darbu, iekļauties tajā, bet, pareizi nodrošinot šo atbalstu, cilvēki noteikti pēc tam arī parādīs, novērtēs šo atbalstu un būs šī atdeve arī darba procesā”,

stāsta sociālā uzņēmuma “Visi Var” vadītāja Eva Viļkina.

Katrā raidījumā sabiedrībā zināms un iemīļots cilvēks ielūkojas kādas nevalstiskās organizācijas ikdienā, lai uzzinātu par iespējām pašiem caur brīvprātīgo darbu gan palīdzēt līdzcilvēkiem, gan arī gūt vērtīgas zināšanas un prasmes sev. Šajā raidījumā kopā ar  Magnusu Eriņu uzzināsim, ar ko nodarbojas Servisa suņu biedrība “Teodors” un kāpēc ir suņi, kuriem atļauts doties iekšā slimnīcā, kino un citviet.

Tāpat kā katrā raidījumā, arī šajā noslēgumā sociālās jomas aktualitātes. Šoreiz raidījumā intervija ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu par iekļaujošu izglītību Latvijā.

4. epizode  – https://youtu.be/oDusIZEK2b4

Raidījumu ikviens interesents var noskatīties Apeirons sociālo tīklu kontos – Youtube, Facebook un Instagram.Raidījuma epizodes iznāk katra mēneša trešajā trešdienā līdz pat 15. novembrim. Kopā skatāmas būs deviņas raidījuma epizodes. 

Raidījuma veidošana tiek līdzfinansēta Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Rīgas pašvaldība aicina jauniešus no galvaspilsētas un pierīgas līdz 16. jūnijam pieteikt grupas bezmaksas meistardarbnīcām “Iniciatīvu un priekšlikumu izstrāde līdzdalības budžetu ietvaros”, kuras norisināsies augustā.

Meistardarnīcas tiek rīkotas starptautiskā Erasmus+ projekta “Līdzdalības budžeti jaunatnes jomā, veicinot jauniešu iespējas ar lielo datu palīdzību (YUPAD)” ietvaros, kuru sadarbībā ar deviņiem ārzemju partneriem no 2022. līdz 2024. gadam īsteno Rīgas dome.

Tās iecerētas kā nākamais projekta posms, kura laikā jauniešu grupas kopā ar atbalsta personu un mentoriem:

  • apzinās jauniešu izaicinājumus un prioritātes vietējā kopienā (izmantojot projektā radīto tiešsaistes rīku “Jaunatnes līdzdalības budžeta platforma” jeb YUPAD kalkulatoru (yupad.net));
  • izstrādās projekta priekšlikumus šo problēmu risināšanai;
  • konsultēsies ar jomas ekspertiem, lai “testētu” iecerēto;
  • prezentēs savus priekšlikumus lēmumu pieņēmējiem un politikas veidotājiem;
  • realizēs iecerētās aktivitātes.
  • Paredzēts, ka no pašvaldības budžeta Rīgā tiks īstenoti divi darbnīcās radītie jauniešu projekti, katrs līdz 5000 eiro vērtībā, savukārt citās pašvaldībās priekšlikumu īstenošana atkarīga no vietējo amatpersonu lēmuma.

Meistardarbnīcas plānots īstenot laika posmā no šā gada 7. līdz 23. augustam, bet prezentācijas paredzētas līdz 25. augustam. Komandā jābūt vismaz pieciem jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem un atbalsta personai (skolotājs, organizācijas pārstāvis, konsultants u.c.).

Kopējais meistardarbnīcu ilgums vidēji būs 20 stundas, kas norisināsies viena mēneša laikā. Komandām būs pieejams mentora atbalsts, ko nodrošinās jaunatnes jomas un neformālās izglītības eksperts. Dalība darbnīcās ir bez maksas. Vietu skaits ir ierobežots.

Vairāk informācija un ieteikuma veidlapa –  šeit.

Jautājumu gadījumā lūgums sazināties:  dace.ribena@riga.lv vai pa tālruni: +37126217160

*YUPAD: Youth Participatory Budgets Empowering Young People using Big Data

Pirmdien, 12. jūnijā, Vērmanes dārzā tika atklāta Rīgas vasaras kultūras programma. Visas vasaras garumā, sākot ar ielīgošanas pasākumiem un Līgo svētkiem, turpinot ar XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem un Rīgas dzimšanas dienu, gan tālākās gan tuvākās Rīgas apkaimēs, notiks apkaimju svētki, koncerti, radošas un sportiskas aktivitātes pilsētas parkos, kā arī daudzveidīgi laikmetīgās kultūras pasākumi.

“Rīgas vasaras pasākumi šogad būs vēl plašāki, ilgāki un vērienīgāki! Plašāki tāpēc, ka svētki notiks vēl vairāk apkaimēs. Ilgāki, jo Rīgas vasaras kultūras programma sākas jau no jūnija. Un vērienīgāki, jo šogad Rīgas vasaras pasākumos ietilpst arī ielīgošanas un Jāņu pasākumi, kā arī Dziesmu un Deju svētku programma. Un, protams, Rīgā notiks pirmais publiski izziņotais dronu šovs – neaizmirstams notikums gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tas būs mūsu pilsētai unikāls notikums, sagaidot Rīgas 822. dzimšanas dienu!” saka Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Ielīgošana un Jāņu svinības

No 15. līdz 22. jūnijam Rīgā norisināsies vairāki ielīgošanas pasākumi, kuros varēs vienoties kopīgās dziesmās un dejās dažādos koncertos, notiks arī Jāņu vainagu pīšanas darbnīcas, folkloras kopu sadziedāšanās, brīvdabas kino seanss ar kulta filmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, kā arī varēs iesaistīties spēļu aktivitātēs. Savukārt 22. jūnijā tradicionāli Doma laukumā rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt “Zāļu tirgu”. Tajā varēs atrast un iegādāties Latvijas zemnieku un amatnieku ražojumus un darinājumus, ozollapu un ziedu vainagus un jāņuzāles no smaržīgām vasaras pļavām.

Bet Līgo vakarā, 23. jūnijā, jau no plkst. 20.00 rīdzinieki un pilsētas viesi šogad gaidīti veselās trīs svētku svinēšanas vietās: Mežaparka Zaļajā teātrī pasākumā “Rīgas zaļumballe” uzstāsies tādi populāri mūziķi, kā Marts Kristiāns Kalniņš, grupas “Citi zēni” un “Jauno Jāņu orķestris”, Ivo Fomins, grupa “Apvedceļš”. Savukārt pasākumā “Līgo Rīga Grīziņkalnā!” par svētku noskaņu parūpēsies muzikālā apvienība “Raxtu Raxti”, tautas mūzikas grupa “Teikas muzikanti”, kā arī folkloras kopas un īpaši šai diena sarūpēta DJ programma Rīgas etno ballītei. Tikmēr Dzegužkalnā, kā ik gadu, gaidīti tie jāņubērni, kas svētkus vēlas svinēt tradicionālā noskaņā – ar aplīgošanos, postfolkoras grupas “Iļģi” uzstāšanos, rotaļās iešanu kopā Rīgas Danču klubu, Jāņuguns iedegšanas rituālu, tumsas kliedēšanu muzikālās apvienības “Rahu the Fool” spēlētos ritmos un jautru saules sagaidīšanu kopā ar folkroka grupu “Laimas Muzykanti”.

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgā

Dziesmu un deju svētki ir notikums pilsētā, kuru krāšņu padara daudzie dalībnieki un viesi. Galvaspilsēta vēlas sveikt ikvienu, kas ierodas Rīgā, būt viesmīlīga, lai ikviens justos gaidīts, kā arī radīt svētku sajūtu visiem rīdziniekiem.

Lai rīdziniekiem un pilsētas viesiem Dziesmu un deju svētku norise būtu pieejamāka, arī neesot uz vietas lielo svētku koncertu norises vietās, 8. un 9. jūlijā astoņās Rīgas apkaimēs (Strazdumuižas parkā, Nordeķu parkā, Latgales parkā, Arkādijas parkā, Kultūras un atpūtas centrā “Imanta” teritorijā, Pļavnieku birzī, Čiekurkalna bibliotēkas teritorijā un Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas dārzā) tiks organizēta deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” un noslēguma koncerta “Kopā augšup” publiskā skatīšanās. Savukārt Esplanādē pie Mākslas muzeja no 7. līdz 9. jūlijam svētku dalībniekus un viesus priecēs Svētku restorāns un iespēja baudīt deju lieluzvedumu un noslēguma koncertu uz lielā ekrāna.

Pašvaldība šogad domā arī par klimatam draudzīgākiem svētkiem, tāpēc gan svētku dalībniekiem, gan viesiem būs pieejami ūdens brīvkrāni pilsētā un astoņas mobilās ūdens uzpildes stacijas, kas būs izvietotas lielajās norises vietās – Mežaparka Lielajā estrādē, Daugavas stadionā, Esplanādē un Vērmanes dārzā. Svētku laikā Rīga piedāvās arī īpašu sabiedriskā transporta īpašo biļeti 10 eiro vērtībā, aicinot priekšroku dot sabiedriskajam transportam, tādējādi mazinot privātā transporta izmantošanu. Svētku dalībniekiem sabiedriskais transports būs bez maksas.

Svētki apkaimēs un prieka mirkļu parkos

Šogad apkaimju svētkus svinēsim vēl plašāk nekā pērn, svētku dziesmas skanēs un aktivitātes norisināsies 10 apkaimēs: Ķengaragā, Čiekurkalnā, Zolitūdē, Dreiliņkalnā, Ziepniekkalnā, Juglā, Torņakalnā, Centrā, kā arī Daugavgrīvas un Bolderājas apkaimē, Brasā un Vecāķos. Apkaimju svētki notiks no 22. jūlija līdz pat 26. augustam un to programmās tiks īpaši izcelta katras apkaimes kultūrvēsturiskā nozīmība. 

11. jūlijā tiks atklāta Rīgas vasaras muzikālā un mākslinieciskā Prieka mirkļu parku programma. Šogad līdz pat 1. septembrim dažādi pasākumi norisināsies Nordeķu parkā Iļģuciemā, kur fokusā būs apkaimes iedzīvotāji. Savukārt Vērmanes dārza estrāde sākot no 13. jūlija ikkatru ceturtdienu astoņos koncertos tiks piepildīta ar mūziku, skatītāju ovācijām, līdzdziedāšanu un dejām. Programmā paredzēti krāšņi koncerti dažādos žanros – rokmūzika, hiphops, akadēmiskā mūzika, operete, džezs, tautas mūzika un dziesmas no animācijas filmām bērniem.

Laikmetīgās mākslas programma un kultūrtelpas “Stropi”

Jau jūnijā savu vasaras kultūras programmu atsāk septiņas kultūrvietas “Stropi”, kas atradīsies Pļavnieku Zaļajā birzī, Rīgas Centrālās bibliotēkas Lucavsalas pludmales lasītavā, Rīgas Centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkas pagalmā, Pāvula Jurjāna Mūzikas skolas estrādē Āgenskalnā, Latgales priekšpilsētas Mūzikas un mākslas skolas dārzā, Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas pagalmā un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļas parkā Sarkandaugavā. Skanēs dažādi koncerti, notiks lekcijas un darbnīcas visas vasaras garumā.

Rīgas vasaras kultūras programmu papildinās arī laikmetīgās kultūras pasākumi, kurus organizē Rīgas nevalstiskās organizācijas. Šos pasākumus varēs apmeklēt no 10. jūlija līdz 31. augustam visā Rīgā. Savukārt 13. jūlijā sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju Brīvības bulvāra liepu alejā tiks atklāts laikmetīgās mākslas projekts “Drošā telpa Brīvības alejā”. Visos pasākumos ieeja būs bez maksas. 

Rīgas dzimšanas diena

Rīgas dzimšanas dienas svinības Vecrīgā šogad norisināsies 19. augustā. Plānots, ka svētkus 18. augusta vakarā ieskandinās dronu šovs Lucavsalā, kuru varēs apmeklēt ikviens interesents. Savukārt svētku dienā būs daudzveidīga un laikmetīga kultūras programma visā Vecrīgā. Programmā gaidāma pašmāju un ārvalstu mākslinieku uzstāšanās, darbnīcas bērniem un ģimenēm. Svētku noskaņu radīt palīdzēs laikmetīgi scenogrāfiski risinājumi, piknika zonas, bet svētku noslēgumā izskanēs jaunradīta muzikāla programma veltīta Rīgas Drosmes un prieka vasaras galvenajam vadmotīvam “Prieks un drosme dzimst, kur satiekamies!”.

Visa informācija par pasākumu programmu pieejama īpaši šiem svētkiem izveidotā mājaslapā – vasara.riga.lv, kā arī pasākumu programmai iespējams sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”. Savukārt Rīgas domes mājaslapā būs izveidota atsevišķa sadaļa par satiksmi vasarā, kurā varēs atrast informāciju par satiksmes ierobežojumiem.

No šīs nedēļas rīdzinieki portālā iesaisties.riga.lv aicināti piedalīties vairākās iesaistes aktivitātēs, izsakot viedokli gan par drošību Rīgā, gan kopienu centriem, kā arī daloties savos dārzu un mazdārziņu apsaimniekošanas ieradumos.

No 12. jūnija līdz 30. jūnijam iedzīvotāji var izteikt viedokli par to, kādiem būtu jābūt kopienu centriem Rīgā. Kopienas centrs ir iekļaujoša, daudzveidīgi izmantojama un atvērta vieta ikvienam apkaimes un kopienas iedzīvotājam. Kopienas centrs ir vieta, kur satikties visdažādākajiem iedzīvotājiem, lai kopīgi pavadītu brīvo laiku, pārrunātu sev aktuālus jautājumus, saņemtu un sniegtu atbalstu, kā arī sadarbojoties ar citiem, radītu, darītu un mācītos. Iedzīvotāji aicināti dalīties savās domās par to, kādas iespējas, viņuprāt, būtu vissvarīgāk nodrošināt šādos centros, kā tajos vajadzētu organizēt darbu un kas būtu svarīgi, lai centra apmeklējums būtu patīkams. Iegūtās atbildes tiks izmantotas, lai līdz gada beigām izstrādātu Rīgas kopienu centru koncepciju.

Vienu nedēļu, no 12. jūnija līdz 19. jūnijam, rīdzinieki iesaisties.riga.lv kartē aicināti atzīmēt tās vietas pilsētā, kurās nejūtas droši un kuras uzskata par potenciāli bīstamām, piemēram, pagalmus, pieturvietas, parkus, ielu posmus, pamestas mājas u.c. Saņemtā informācija tiks iesniegta Rīgas pašvaldības policijai potenciālo apdraudējumu izvērtēšanai. Tāpat līdz Jāņiem plānots iedzīvotāju sniegtās atbildes apkopot, un pārrunāt rezultātus ar iedzīvotājiem vebinārā.

Vēl līdz 17. jūnijam iedzīvotāji var dalīties saviem mazdārziņu un dārzu kopšanas paradumiem. Iegūtie dati tiks izmantoti, lai palielinātu zināšanas par dārzu un pilsētnieku lomu pilsētas dabas veidošanā un apzinātu izglītojošos pasākumos, praktiska un finansiāla atbalsta saņemšanā ieinteresēto rīdzinieku loku.

Vietne iesaisties.riga.lv ir veidota uz starptautiskās platformas “Citizen Lab” bāzes, pielāgojot to Rīgas pašvaldības vajadzībām. Tā kā platforma darbojas testa režīmā, ja iedzīvotāji pamana kļūdas vai saskaras ar tehniskiem sarežģījumiem, par to jāziņo, rakstot uz e-pastu iesaisties@riga.lv.

Rīgas pašvaldības ģeotelpiskās informācijas portālā GEO RĪGA šobrīd ir pieejams Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) sagatavotais trīsdimensiju (3D) realitātes modelis un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta speciālistu izstrādātie 39 Rīgas apkaimju 3D  modeļi. Rīga ir pirmā Latvijas pilsēta, kur pieejami 3D dati par apbūvi.

GEO RĪGA pieejamie 3D modeļi dod iespēju ikvienam interesentam savā datorā izpētīt galvaspilsētu ēku un citu pilsētvides objektu novietojumu, noēnojumu un saules ekspozīciju dažādos gadalaikos un diennakts stundās. 3D modeļiem jau šobrīd ir plašs pielietojums –pilsētplānošanā, nekustamo īpašumu pārvaldībā, kultūras pieminekļu aizsardzībai un pilsētvides telpiskai analīzē, nākotnē šādu datu praktiskais pielietojums kļūs arvien plašāks.

Par pamatu izmantojot 2021. gada ortofotokartes un digitālos reljefa modeļus, LĢIA ir sagatavojusi Rīgas ortofoto ar reljefa ēnojumu jeb Rīgas realitātes modeli, kas pilsētu  foto vidē atspoguļo trīs dimensijās. Izmantojot LĢIA 2021. gada aerolāzerskenēšanas jeb LIDAR datus, RD PAD speciālistu vadībā izstrādāti automātiski ģenerēti zemākās detalizācijas (LOD1) Rīgas teritorijas 3D modeļi. Veicot manuālu datu apstrādi, ir sagatavoti Rīgas apkaimju nākamās detalizācijas (LOD2) modeļi.

“Ģeotelpiskā informācija nav tikai skaists attēls, ko pētīt no darba brīvajā laikā. Tā kļūst par neaizstājamu darba materiālu apkārtējās vides attīstības plānošanā. Rīgas 3D modelis noteikti ļaus pacelt jaunā līmenī un kvalitātē mūsu galvaspilsētas infrastruktūras un pilsētvides plānošanu un attīstību” – tā bilst LĢIA ģenerāldirektors Mārtiņš Liberts.

“Šobrīd GEO RĪGA ir pieejami 39 Rīgas apkaimju 3D modeļi, un to klāsts ar laiku tiks papildināts. Vienlaikus top arī Rīgas ēku jumtu solārās intensitātes modelis. Lai veicinātu ģeotelpisko datu plašāku izmantošanu, 2023. gada otrajā pusē Rīgas pašvaldība plāno telpisko datu atvēršanu arī mašīnlasāmos datu formātos, ļaujot  interesentiem lejupielādēt datus un izmantot savos risinājumos un sistēmās,” skaidro RD Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes vadītāja Diāna Korbe.

Rīgas ģeotelpiskās informācijas platforma GEO RĪGA tika izstrādāta, lai nodrošinātu attālinātu un ērtu piekļuvi pašvaldības rīcībā esošajai ģeotelpiskajai informācijai. No š. g. aprīļa tā ir publiski pieejama un tajā ikviens interesents bez maksas var iepazīties ar pašvaldības struktūrvienībās uzturētajiem ģeotelpiskajiem datiem, kas nepieciešami dažādām sabiedrības grupām tostarp iedzīvotājiem, apkaimju aktīvistiem, investoriem un uzņēmējiem, inovāciju radītājiem un pētniekiem, valsts iestāžu darbiniekiem.

Šobrīd GEO RĪGA pieejamas 7 tematiskās lietotnes ar pašvaldības un pašvaldībās rīcībā esošajiem citu iestāžu divu dimensiju datiem, kā arī sadaļa ar 3D datiem. Līdz vasaras beigām sabiedrībai būs pieejamas vēl divas tematiskās kartes – Rīgas tematiskie plānojumi un pašvaldības investīciju plāns. Datu pieejamība portālā GEO RĪGA mazinās nepieciešamību iedzīvotājiem vērsties pašvaldības iestādēs informācijas un konsultāciju saņemšanai. Ģeotelpisko datu pieejamība palielina pašvaldības darba caurskatāmību un ļauj iedzīvotājiem vienkārši un ērti saņemt datu pakalpojumus.

Piektdien, 16. jūnijā laikā no plkst. 11.00 līdz plkst. 12.30 norisināsies Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju (NVO) sadarbības memoranda īstenošanas padomes 9. sēde.

Memoranda padomes sēdes darba kārtībā:

1.Ziņojums par 2023. gada konkursa NVO dalībai Memoranda padomē kandidātu atlases procesu un balsošanas rezultātiem.

Ziņotājs: I. Meilande, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas vadītāja.

2. Memoranda padomes priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšana.

3. Deleģētā Memoranda padomes pārstāvja ievēlēšana darbam Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursa vērtēšanas komisijā.

4. Ziņojums par sabiedrības līdzdalību.

Ziņotājs: M. Jansons, Rīgas Apkaimju alianses valdes loceklis.

5. Diskusija par Memoranda padomes darbību:

  • Rīgas domes un NVO foruma  darba grupas “Esošie līdzdalības rīki Rīgas pašvaldībā – nepieciešamie uzlabojumi, t.sk. Memoranda padome un tās iespējamā attīstība” secinājumi/ierosinājumi;
  • Līdzšinējo Memoranda padomes locekļu atskats un secinājumi;
  • Jaunievēlēto Memoranda padomes locekļu – NVO pārstāvju redzējums par darbu Memoranda padomē.

Aicinām sekot līdzi Memoranda padomes sēdei Rīgas valstspilsētas pašvaldības tīmekļa vietnē www.riga.lv, kur būs redzama tiešraide: https://www.riga.lv/lv/tiesraides-un-ieraksti

Otrdien, 6. jūnijā tiešsaistē notikušās kārtējās Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos sēdes ietvaros tika sniegts ieskats integrācijas jomā 2022. gadā/2023. gadā paveiktajā saskaņā ar Rīgas valstspilsētas sabiedrības integrācijas pamatnostādņu 2019.–2024. gadam īstenošanas rīcības plānu 2022.–2024. gadam, akcentējot šādus aspektus:

Tika sniegta informācija par Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem – Rīgas Atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem kā vienas pieturas aģentūras  piedāvātajiem valsts un pašvaldības pakalpojumiem, aktualitātēm un izaicinājumiem.

Sabiedriskās politikas centrs “Providus”  informēja sēdes dalībniekus  par pētījumu “Vai Latvijas krieviski runājošo iedzīvotāju pilsoniskā apātija ir mīts vai realitāte?” , kas veikts 2022. gada novembrī, pamatojoties uz 3 fokusgrupām ar 28 Bolderājas un Pļavnieku iedzīvotājiem un parāda šo apkaimju iedzīvotājus starp divām prizmām – pilsonisko aktīvismu un fatālismu.

Sēdes dalībnieki  tika informēti par to, ka š.g. septembrī-oktobrī jāorganizē jaunu Konsultatīvās padomes locekļu – NVO pārstāvju atlases konkurss, jo esošajiem NVO pārstāvjiem decembrī beigsies  3 gadu pilnvaru termiņš. Sēdes noslēgumā tika pārrunātas tēmas, kas ierosinātas izskatīšanai nākamajā sēdē.

“Kā labāk noskaidrot apkaimes iedzīvotāju viedokli?”

7. jūnijā plkst. 18.30 Rīgas domes telpās,  Rātslaukumā 1, Rīgas Apkaimju alianse  rīko pieredzes apmaiņas forumu par tēmu – „Kā labāk noskaidrot apkaimes iedzīvotāju viedokli?”  

Rīgas Apkaimju alianse ir definējusi, ka apkaimes biedrībai, lai tā varētu sekmīgi darboties, ir nepieciešams veikt iedzīvotāju aptaujas, lai varētu kvalitatīvi pārstāvēt iedzīvotāju intereses dažādās institūcijās.

Prasme izveidot kvalitatīvu iedzīvotāju aptauju šī mērķa sasniegšanai ir ļoti noderīga šo mērķu sasniegšanai, tāpēc ievadam socioloģe Anna Selecka sniegs izglītojošu prezentāciju par šo tēmu, bet vēlāk notiks diskusija un pieredzes apmaiņa par to, kādus rīkus apkaimju biedrības ir līdz šim izmantojušas iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanai. RAA iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka pieredzes apmaiņas pasākumi ir viens no iedvesmojošākajiem un praktisku labumu nesošākajiem pasākumiem apkaimju biedrību aktivitātes vairošanai. Pieredzes apmaiņas pasākumu plānots organizēt apkaimju biedrību līderiem, kuriem ir interese un iespējas iegūtās zināšanas likt lietā savās apkaimēs, tādējādi jauniegūtās zināšanas novadot līdz plašam pilsētas iedzīvotāju lokam.

Projektu īsteno Rīgas Apkaimju alianse.


Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Lai apspriestu Rīgas Apkaimju centru attīstības plāna 2024.–2028. gadam 1. redakciju, 7. jūnijā plkst.17.00 Rīgas rātsnama Sēžu zālē notiks publiskās apspriešanas sanāksme, kurai varēs sekot līdzi tiešsaistē.

Sanāksme notiks tiešsaistē MS Teams vidē, kā arī tiks pārraidīta interneta vietnēs riga.lv, rdpad.lv un pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās. Lai saņemtu aktīvā dalībnieka pieeju MS Teams vidē vai pieteiktos uz dalību publiskās apspriešanas sanāksmē klātienē, aicinām iepriekš reģistrēties šeit līdz 7. jūnija plkst. 12.00. Sanāksmē varēs piedalīties tikai reģistrētas personas. Saite uz sanāksmi tiks nosūtīta individuāli katram reģistrētajam dalībniekam.

Apkaimju centru attīstības plāns 2024. – 2028. gadam ir politikas plānošanas dokuments, kas koordinē pašvaldības ieguldījumus apkaimju centrālo teritoriju publiskās ārtelpas attīstībā turpmākajiem pieciem gadiem. Šobrīd Rīgā ir 33 apkaimju centri, kas iepriekš noteikti pašvaldības plānošanas dokumentos, tostarp 2021.gadā apstiprinātajā Rīgas teritorijas plānojumā. Plāns izstrādāts, lai izveidotu ietvaru saskaņotai apkaimju centru attīstībai un koordinētu ar to saistīto projektu izstrādi un ieviešanu tādās jomās kā publiskā ārtelpa, mobilitāte, vietu identitāte un mazā uzņēmējdarbība.

Plānā ir noteikti trīs rīcības virzieni un ietverts 21 īstenošanas pasākums, kas vērsts uz apkaimju centru identitātes veicināšanu, publiskās ārtelpas kvalitātes uzlabošanu un mazās uzņēmējdarbības sekmēšanu. Plāna īstenošanas periodā no 2024.-2028.gadam apkaimju centros paredzēts veikt uzlabojumus ielu telpā, atjaunojot gājēju ietves, uzlabojot pārvietošanās drošību, veicot apzaļumošanu, uzstādot solus, atkritumu urnas, velosipēdu statīvus un citus labiekārtojuma elementus. Apkaimju centrus paredzēts iedzīvināt ar kultūras notikumiem.

Plānu ir izstrādājis Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, iesaistot plāna izstrādes darba grupu, citas pašvaldības iestādes. Izmantota  arī piesaistītā konsultanta SIA “Grupa93” veiktā sākotnējā situācijas analīze, piedāvātie risinājumi, izstrādātie prioritārās attīstības kritēriji, kā arī sākotnējās mērķa grupu iesaistes rezultāti.