Apkaimju iedzīvotāju centrs kļūs par atsevišķu iestādi

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 25. maijā atbalstīja pašvaldības Centrālās administrācijas struktūrvienības – Apkaimju iedzīvotāju centrs (AIC)- pārveidi par patstāvīgu pašvaldības iestādi – no 1. septembra tai pievienojot arī pilsētas dzimtsarakstu nodaļas. Lēmums vēl jāapstiprina Rīgas domes sēdē.

Izmaiņas pašvaldības struktūrā tiek veiktas, lai sakārtotu pašvaldības institucionālo struktūru atbilstoši likuma prasībām. Rīgas pašvaldības Centrālā administrācija tika pārveidota šī gada 1. janvārī, atbilstoši Saeimas pieņemtajam jaunajam Pašvaldību likumam, kas paredz nodalīt struktūrvienības, kuras nodrošina domes un komiteju organizatorisko un tehnisko apkalpošanu no pašvaldībai noteikto funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanu izveidotām iestādēm un amatpersonām.

  • Iedzīvotājiem pakalpojumu saņemšanas kārtībā ne AIC punktos, ne dzimtsarakstu nodaļās izmaiņu nebūs. Šogad nekādas citas izmaiņas AIC struktūrā nav paredzētas.

AIC tika izveidots 2021. gada 1. maijā pēc pilsētas izpilddirekciju likvidācijas, reorganizējot pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centru. Šajā gadā darbu sāka pieci apkaimju koordinatori, bet šobrīd AIC strādā jau septiņi– Āgenskalna, Bolderājas, Imantas, Centra, Maskavas forštates, Vecmīlgrāvja un Teikas – apkaimju koordinatori. Katrs no viņiem atbild par savu daļu no 58 Rīgas apkaimēm, sadarbojoties ar iedzīvotājiem veicinot apkaimju attīstību.

AIC atbildības jomu loks kopš 2021. gada ir audzis. Šobrīd AIC rūpējas gan par pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanu, tostarp informatīvo tālruni 80000800, apkaimju attīstību un iedzīvotāju līdzdalību un uzņēmējdarbības koordinēšanu sabiedrības integrācijas jautājumiem. AIC pakļautībā darbojas NVO nams, kas sniedz atbalstu Rīgas nevalstiskajām organizācijām un šogad svinēs 15. jubileju, kā arī Rīgas atbalsta centrs Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas darbu sāka 2022. gada martā, Rīgā ierodoties pirmajiem patvēruma meklētājiem no Ukrainas. Lai nodrošinātu plašo funkciju klāstu, pašlaik AIC strādā 104 darbinieki.

Par AIC sniegtajiem pakalpojumiem vairāk informācijas var atrast riga.lv un apkaimes.lv.

Vietēja līmeņa plānošanas politikas pilnveidošana attiecībā uz pagaidu izmantošanu (IMPETUS)

Pamestās vai degradētās ēkas un teritorijas, kurām nav atrasts pielietojums, pagaidām ir neizmantots potenciāls pilsētvides uzlabošanā. Gan Latvijas, gan arī Eiropas līmenī šādu ēku izmantošanai joprojām trūkst vienotas izpratnes un vienota atbalsta mehānisma.

PROJEKTA MĒRĶIS

Projekta mērķis ir izveidot atbalsta mehānismu, lai veicinātu un regulētu pagaidu ēku un teritoriju izmantošanu līdz tām tiek atrasts patstāvīgs pielietojums.

  • Projekta mērķis Rīgā tiks sasniegts, pārņemot Eiropas pilsētu un reģionu pagaidu izmantošanas labo praksi un pagaidu izmantošanas politiku integrēšanai Rīgas valstspilsētas pašvaldības stratēģiskās plānošanas ietvarā. Tas tik sasniegts pašvaldībai strādājot kopā ar iedzīvotājiem, vietējās kopienas organizācijām, MVU u.c. interesentiem.

PROJEKTA AKTIVITĀTES

Projekta aktivitātes Rīgas pilsētai:

  • Esošo atbalsta instrumentu padziļināta analīze;
  • Labās prakses analīzes metodoloģijas izveide pagaidu izmantošanas kopīgai kartēšanai vietējā līmenī;
  • Ceļa karte jaunas, inovatīvas pagaidu izmantošanas pilotaktivitātes īstenošanas izstrāde;
  • Vietējās konsultatīvās darba grupas izveide;
  • Pieredzes un labās prakses apmaiņa, apmācības un kapacitātes celšana;
  • Komunikācijas aktivitātes un projekta rezultātu izplatīšana.

PROJEKTA PARTNERI

  • Toskānas pašvaldību nacionālā asociācija, Itālija (National Association of Italian Municipalities Tuscany) (vadošais partneris)
  • Bukarestes-Ilfovas reģionālās attīstības aģentūra, Rumānija (Bucharest-Ilfov Regional Development Agency)
  • Lilles Metropole, Francija (Métropole Européenne de Lille)
  • LAMA kooperatīva sabiedrība – sociālais uzņēmums, Itālija (LAMA Società Cooperativa – Impresa Sociale)
  • Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Latvija
  • Mazovijas reģions, Polija (Mazowieckie Region)
  • Laspalmasa de Grankanārija, Spānija (City of Las Palmas de Gran Canaria)
  • Toskānas reģions, Itālija (Tuscany Region) – Asociētais partneris

PROJEKTA FINANSĒJUMS

Projekta visu partneru kopējais budžets 1 526 800 EUR.

Rīgas pilsētai paredzētais budžets 163 300 EUR apmērā, no kuriem Eiropas Savienības fonda finansējums veido 80 %, jeb 130 640 EUR.

IMPETUS projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds Interreg Europe starpreģionu sadarbības programmas 2021.-2027.gadam ietvaros.

PROJEKTA ĪSTENOŠANAS TERMIŅŠ

  • 2023.gada 1.marts – 2027.gada 28.februāris

Kontaktinformācija par projektu: Projektu vadītāja Marija Balabka, E-pasts: marija.balabka@riga.lv

Apstiprina jaunus saistošos noteikumus reklāmām, afišu stabiem, stendiem un citiem informatīviem materiāliem

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 22. maijā apstiprināja jaunus pašvaldības saistošos noteikumus, kas regulē reklāmu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā. Līdz ar jaunajiem noteikumiem tiek ieviesti nosacījumi digitālo ekrānu izvietošanai. Noteikumus vēl jāapstiprina Rīgas domei.

Rīgas domes saistošie noteikumi nosaka reklāmas, reklāmas objektu, priekšvēlēšanas aģitācijas materiālu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību, kā arī vietas, kurās aizliegta reklāmas izvietošana. Tāpat tie regulē afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību, kā arī reklāmas izvietošanas uzraudzību un kontroli. Saistošo noteikumu mērķis ir veidot harmoniski attīstītu pilsētvidi, nosakot reklāmas izvietošanu, afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību un ekspluatācijas prasības publiskās vietās Rīgā, kā arī vietās, kas vērstas pret publisku vietu. Pamatā ir saglabātas spēkā esošo saistošo noteikumu Nr. 77 normas, kā arī veikti uzlabojumi attiecībā uz kvalitatīvas pilsētvides prasībām. Ņemot vērā digitālo reklāmu popularitātes pieaugumu, jaunajos noteikumos ir izveidota jauna nodaļa ar nosacījumiem digitālo ekrānu izvietošanai.

Lai veidotu harmonisku un nepārspīlētu reklāmu izvietojumu pie ēkām un tās nenomāktu ēku arhitektūru un pilsētvidi, turpmāk būs aizliegts izvietot transparentus, kas novilkti starp kokiem, stabiem, ēkām, būvēm un citām konstrukcijām. Tāpat tiks aizliegts pārblīvēt ēkas fasādi un ēkai piesaistīto apkārtējo vidi ar dažāda veida un kolorīta reklāmām, kā arī pārsātināt reklāmas ar tekstuālo un grafisko informāciju. Izvietojot reklāmu, vairs nedrīkstēs būt redzami montāžas stiprinājumi. Tāpat tiks aizliegts izvietot reklāmu uz ēkas fasādes vai inženierbūves, ja tā nesakopta, apzīmēta ar grafiti. Tādējādi tiks veicināta kvalitatīvas pilsētvides attīstība un kopēja sabiedrības izpratne par sakārtotu un sakoptu pilsētvidi.

Jaunajos noteikumos ir papildināti un precizēti nosacījumi reklāmu izvietošanai uz ēku fasādes, piemēram, Vecrīgā būs atļauts izvietot tikai telpiskus burtus un logotipus uz caurspīdīgu fona pamatnes vai bez tās, materiālā (metālā, kokā, stiklā u. c.) atveidotus burtus, uz fasādes krāsotus burtus, ja to izvietojums uz ēkas fasādes netraucē ēkas vizuālo uztveri un nemazina ēkas kultūrvēsturisko vērtību, kā arī ir atbilstošs konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturam un mērogam.

Sadarbībā ar mazākumtautību skolām pašvaldība gatavojas pārejai uz mācībām latviešu valodā

Rīgas pašvaldība turpina sniegt būtisku atbalstu galvaspilsētas skolām, kas īsteno mazākumtautību programmas, pārejā uz mācībām latviešu valodā, lai skolēni iegūtu viskvalitatīvāko izglītību. Īstenota virkne atbalsta pasākumu: apzināta situācija skolās, notikuši vairāki pieredzes apmaiņas semināri un tikšanās ar skolu vadības pārstāvjiem.

“Pēc vairākām aizvadītām pieredzes apmaiņas aktivitātēm un sarunām ar skolu vadību varam teikt, ka Rīgas skolas, kas īsteno mazākumtautības programmas, skatās pozitīvi uz mācību pāreju latviešu valodā. Mēs šobrīd aktīvi strādājam, lai ikviens bērns, neatkarīgi no dzimtās valodas vai dzīvesvietas, saņemtu viskvalitatīvāko izglītību. Mazākumtautību skolēni varēs ne tikai iegūt kvalitatīvu izglītību, lai nākotnē veiksmīgi iekļautos darba tirgū, bet arī šī pāreja uz mācībām latviešu valodā sniegs iespēju mums visiem kļūt par vienotu, rīdzinieku, saimi,”

saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.
  • Jautājums par pārejas uz mācībām valsts valodā 1., 4., un 7. klases īstenošanas pasākumiem 2023./2024. mācību gadā tika skatīts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas 25. maija sēdē.

Situācijas apzināšanai Rīgas pašvaldība veikusi EDURIO aptauju, kuras laikā tika aptaujāti pedagogi un izglītojamie par latviešu valodas lietošanu mācību procesā. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvalde veikusi sarunas ar skolu direktoriem, lai apzinātu situāciju ar mācību līdzekļu papildu nepieciešamību veiksmīgas pārejas nodrošināšanai. Tāpat pašvaldība izstrādājusi rīcības virzienus nepieciešamo atbalsta pasākumu nodrošināšanai skolu vadības komandām un pedagogiem, pārejot uz mācībām latviešu valodā. Starp skolām, kuras īsteno mazākumtautības programmas, rīkoti pieredzes apmaiņas pasākumi.

Notikuši arī individuāli skolu apmeklējumi, lai iepazītos ar konkrētām situācijām. Iegūta atgriezeniskā saite no skolu vadības komandām par pedagogu nodrošinājumu un papildu finanšu resursu plānošanu. Izglītības pārvalde un skolas iesaistījušās Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajā hakatonā “Vienota skola” ceļa kartes un rīcības plāna izstrādē.

Arī turpmāk plānotas vairākas atbalsta aktivitātes pedagogiem, kas ietver tādus pasākumus kā latviešu valodas prasmju pilnveidošana, profesionālās pilnveides pasākumi, mācību materiālu izstrāde no Latviešu valodas aģentūras puses. Tāpat tiks sniegts atbalsts skolēniem latviešu valodas prasmju pilnveidošanas pasākumos, notiks skolēnu informēšana par mācību pārejas aktualitātēm un tiks rīkoti skolēnu, it īpaši pirmklasnieku adaptācijas pasākumi jaunajai mācību situācijai. Atbalsts pārejas procesā tiks nodrošināts arī skolēnu vecākiem un skolu vadībai.

Galvenie rīcības virzieni pārejas procesā:

  • Izpratnes veidošana par pāreju uz mācībām valsts valodā, komunikācijā ar  skolēniem, skolēnu vecākiem un pedagogiem.
  • Skolas vienotas atbalsta sistēmas izveide pedagogiem, pārejot uz mācībām latviešu valodā.
  • Pamatizglītības programmas latviešu valodā īstenošana un latviešu valodas apguves veicināšana mācību priekšmetos.
  • Atbalsts 1. klašu skolēniem, īstenojot mācības latviešu valodā.

Rīgas pašvaldībā šobrīd ir 51 skola kopā ar 33625 skolēniem un 4501 pedagogiem, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas. No tām vien 17 skolās līdz šim tika īstenotas mazākumtautību pamatizglītības programmas.

Rīgas pašvaldība dažādiem vides projektiem piešķirs 318 000 eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja trešdien, 24. maijā, atbalstīja 318 423 eiro piešķiršanu no Rīgas vides aizsardzības fonda 15 dažādu vides projektu realizācijai – dabisko pļavu kopšanai, atkritumu mazināšanas veicināšanai un citiem vides aizsardzību veicinošiem projektiem. Galīgais lēmums par līdzekļu piešķiršanu vēl būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.

Rīgas vides aizsardzības fonds darbojas ar mērķi efektīvi īstenot dabas resursu nodokļa līdzekļus. Fondā uzkrātie līdzekļi izmantojami pašvaldības plānošanas dokumentos noteikto vides mērķu īstenošanai.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja un vienlaikus Rīgas vides aizsardzības fonda padomes priekšsēdētāja Selīna Vancāne uzsver: “Šī ir lieliska iespēja redzēt dabas resursa nodokļa atgriešanos pilsētvidē! Jau no 2002. gada šos nodokļa līdzekļus izmantojam dažādu vides aizsardzības projektu, programmu un pasākumu finansēšanai, lai uzlabotu Rīgas pilsētas vides kvalitāti ūdens, gaisa, atkritumu saimniecības un citās nozarēs.”

  • Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas domi 2021. gadā sāka projektu “Pilsētas pļavas” un arī 2023. gadā aicina Rīgas apkaimes un iedzīvotājus iesaistīties, lai kopīgi veidotu ziedošas un daudzveidīgas pļavas pilsētvidē. Projekta līdzekļi tiks lietoti teritoriju pļaušanai, zāles savākšanai, savāktās zaļās masas utilizēšanai, kā arī augsnes uzecēšanai.
  • Plānots veikt pētījumu par smalko daļiņu sastāvu un morfoloģiju izcelsmes noteikšanai pie Rīgas centra gaisa monitoringa stacijas. Līdzekļi tiks izmantoti padziļinātas emisijas avotu izmešu (putekļu cieto daļiņu) ķīmisko un morfoloģisko analīžu veikšanai, lai konstatētu potenciālo emisijas avotu putekļu devumu gaisa kvalitātes pasliktināšanā pilsētas centrā (Brīvības iela pie krustojuma ar Bruņinieku ielu). Tiks izvērtēti piesārņojuma avoti un to emisijas monitoringa vietā un tās tuvumā – autotransports, vietējā siltumapgāde, piesārņojuma pārnese.
  • Plānots arī veikt pētījumu par sadzīves atkritumu plūsmām un to apsaimniekošanu Rīgas pašvaldībā. Pētījums iekļauj informācijas apkopojuma ieguvi par sadzīves atkritumu plūsmām, to pārstrādi un atkārtotu izmantošanu kā arī potenciālo reģenerācijas iespēju.

Ņemot vērā iepriekšējos gados izveidoto sadzīves bīstamo atkritumu nodošanas punktu popularitāti un to telpisko izvietojumu, plānots izveidot divus jaunus specializētos pieņemšanas punktus. Pirms uzstādīšanas notiks padziļināta vietu izvēle.                             

Plānota arī meliorācijas situācijas un optimālo risinājumu ieviešanas izpēte no Imantas 1. līnijas līdz Imantas 6. līnijai un meliorācijas sistēmu pārbūves būvprojekta izstrāde.    

  • Tāpat no Vides aizsardzības fonda plānots finansēt pašvaldības līdzdalību Zaļo pilsētu vienošanās (Green City Accord) saistību izpildē. Zaļo pilsētu vienošanās ir Eiropas pašvaldību kustība, kuras mērķis ir padarīt pilsētas tīrākas un veselīgākas. Rīgai līdz decembrim jāsagatavo un ES līmenī jāiesniedz noteiktos kvantitatīvos rādītājos un formātā balstīts bāzes ziņojums par pašvaldības situāciju, uzlabojumu starpmērķiem, mērķiem un rīcībām. Projekta gaitā tiks veikta nepieciešamo datu ievākšana un izpēte, lai sagatavotu nepieciešamos ziņojumus.

Līdzekļi piešķirti arī vairākiem citiem projektiem:

  • Zaļā veloceliņa uzturēšana;
  • Anniņmuižas mežaparka plānojuma un izmantošanas un aizsardzības saistošo noteikumu izstrāde;
  • Koku novērtējums Kanālmalas apstādījumos posmā no 13.janvāra ielai līdz Brīvības laukumam;
  • Mobila sadzīves atkritumu savākšana pašvaldības teritorijās;
  • Pievadceļu pie slipiem Juglas ezerā un Ķīšezerā projektēšana;
  • Elektrības pievades vietu pilsētas kanāla piestātnēs (3 gab.) izbūves projektu izstrādei nepieciešamais papildus finansējums;
  • Peldvietas projektēšana Juglas ezerā pie Zirdziņpļavas;
  • Viesturdārza dīķu krasta stiprinājumu un tīrīšanas darbu apjomu izpēte;
  • Informatīvo materiālu bāzes nodrošināšana par aprites ekonomiku un atkritumu mazināšanu.

Rīgas vides aizsardzības fonds izveidots 2002. gadā ar mērķi efektīvi, mērķtiecīgi un jēgpilni izmantot līdzekļus, ko pilsēta iegūst no dabas resursu nodokļa.

Rīgas ielās šogad plānots iestādīt ievērojamu skaitu koku

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments šajā pavasarī sācis koku stādīšanu dažādās galvaspilsētas apkaimēs un gada pirmajā pusē ielu apstādījumos plāno iestādīt aptuveni 200 dižstādus, kas būs ievērojami vairāk nekā iepriekšējos gados. Papildus tam gada otrajā pusē plānots iestādīti vēl vairākus simti koku, sasniedzot rekordlielu gadā iestādīto koku daudzumu – vairāk nekā 1000.

Gan pilsētas centrā, gan citās apkaimēs stādīs liepas, ošus, ievas, ceriņus, lapegles, pīlādžus, ozolus, kļavas, papeles, ginkus un dekoratīvās ābeles. Maijā noslēgts līgumi ar uzņēmumu “Labie koki”, kas paredz Daugavas labajā krastā iestādīt 98 kokus un 15 krūmus, bet kreisajā krastā – 96 kokus.

Šonedēļ koku stādīšana sākta vienā no dzīvākajām pilsētas satiksmes artērijām – Brīvības gatvē. Tur tiek iestādītas 33 liepas. 24. maijā, ar stādīšanas darbu gaitu un kvalitāti Teikā iepazīstināja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne, sniedzot arī palīdzīgu roku iestādīšanā.

“Šogad būtiski zaļinām pilsētu, jo koki, apstādījumi, parki, pilsētas meži sniedz būtisku ieguvumu rīdziniekiem gan gaisa kvalitātes ziņā, gan pasargājot pilsētu no karstuma un spēcīgu lietavu ietekmes. Šī gada rekordskaitlis – 1000 – ir tikai iesākums, plānojam turpmāk šo skaitu būtiski palielināt. ”

uzsvēra S. Vancāne.

Mājokļu un vides departaments pērn ielu apstādījumos kopā iestādīja 155 koku dižstādus, kas tika piegādāti no stādu audzētavas Vācijā. Galvaspilsētā koku stādīšana notiek arī ielu atjaunošanas un citu būvprojektu laikā. Parkos un skvēros kokus stāda pašvaldības uzņēmums “Rīgas meži”. Tāpēc kopējais iestādīto koku skaits galvaspilsētā būs ievērojami lielāks.

Pēc iestādīšanas dižstādus īpaši pieskata vismaz desmit gadus. Pirmajos gados pēc iestādīšanas lielu vērību velta laistīšanai un mēslošanai, katru otro gadu notiek vainagu veidošana. Departamenta speciālisti kokus apseko vairākas reizes gadā, vērtējot to attīstību un augšanas apstākļus. Ja šo desmit gadu laikā koku attīstības temps ir lēnāks, nekā tam vajadzētu būt, speciālisti meklē cēloņus un cenšas kokiem palīdzēt. Pēdējos gados ir sākta koku augšanas apstākļu uzlabošana, veicot papildus piebarošanu ar sijātu kompostu, bioloģiski aktīvajām vielām un lēnas iedarbības mēslojumu.

Koku kopšana

Kopš ziemas notiek ielu apstādījumu kopšanas darbi, veidojot vainagus un nozāģējot nokaltušos kokus un zarus. Koku vainagu kopšana nozīmē veselu pasākumu kopumu: vainagu pacelšanu vai samazināšanu, zaru īsināšanu pie ceļa zīmēm, ēkām, māju jumtiem, ielu apgaismojuma, nokaltušu, blīvi saaugušu, slimību bojātu, ar stumbru vāji saistītu zaru likvidēšanu un vēl citus darbus.

Rīgas iedzīvotājus parasti iepriecina arboristu veikums, kas regulāri uzlabo koku izskatu. Tam apliecinājums ir, piemēram, polardēto liepu rinda Alberta ielā, kuru samazinātie vainagi ļauj baudīt jūgendstila arhitektūru, savulaik pārāk biezi iestādītie ozoli Buļļu ielā, izcilais liepu dzīvžogs Melnsila un Āgenskalna ielas krustojumā, kā arī dzīvžogi Mīlgrāvja un Aizsaules ielā.

Šogad plānots atjaunot ielu stādījumus un koku apdobes 3000 kvadrātmetru platībā.

Rīgas peldvietas gatavas peldsezonai

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments (MVD) un Rīgas pašvaldības policija (RPP) 23. maijā oficiāli atklāja peldsezonu visās Rīgas peldvietās.

“Rīgas pašvaldība, sākot 2023. gada peldsezonu, peldvietās nodrošinājusi uzlabotu un atjaunotu infrastruktūru. Vairākās vietās, uzlabojot vides pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos un māmiņām ar bērnu ratiem, izbūvētas jaunas laipas, uzstādi soli, zviļņi, pārģērbšanās kabīnes. Esam rūpējušies par to, lai atpūta pie ūdens rīdziniekiem šovasar kļūtu ērtāka, patīkamāka un drošāka.”

MVD direktora pienākumu izpildītājs Edijs Pelšs

VEIKTIE UZLABOJUMI RĪGAS PELDVIETĀS

  • Ķīpsalas, Vakarbuļļu un Daugavgrīvas peldvietās izvietotas jaunas pārģērbšanās kabīnes personām ar funkcionāliem traucējumiem.
  • Vakarbuļļu peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, uzstādīta jauna pastaigu laipa ar divām atpūtas terasēm, aprīkotām ar sauļošanās zviļņiem un papildus atpūtas soliem.
  • Ķīpsalas peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, uzstādīta jauna pastaigu laipa ar vienu atpūtas terasi, aprīkotu ar četriem sauļošanās zviļņiem un četriem atpūtas soliem.
  • Kleistu ielas aktīvās atpūtas zona pie Hapaka grāvja un Buļļupes aktīvā atpūtas zonā pie Birzes ielas uzstādītas kopā četras jaunas pārģērbšanās kabīnes, atjaunoti soliņi un uzstādīti divi jauni atpūtas soliņi.
  • Daugavgrīvas peldvietā izvietoti pieci divpusējie soli, kas izgatavoti biedrības “Latvijas pašvaldības savienība” atbalstītā Latvijas vides aizsardzības fonda projekta „Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana” gaitā.
  • Tāpat 2022. gada nogalē pabeigti labiekārtošanas darbi divās atpūtas zonās pie Daugavas Dārziņu apkaimē – Jāņogu ielā 48 un Zirņu salā.
    Īstenojot līdzdalības budžeta projektu ideju konkursā iesniegto Dārziņu apkaimes iedzīvotāju ieceri, ierīkoti atpūtas soliņi, sauļošanās zviļņi, pārģērbšanās kabīnes, skatu terase, ugunskura vieta. Zirņu salā ierīkota nobrauktuve līdz atpūtas zonai ar margām, kas nodrošina vides pieejamību atpūtas zonā.

PLĀNOETIE UZLABOJUMI PELDVIETĀS

  • Daugavgrīvas peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, paredzēts uzstādīt pastaigu laipas ar divām atpūtas terasēm, kuras tiks aprīkotas ar sauļošanās zviļņiem un papildus atpūtas soliem.
  • Vecāķu peldvietā šogad plānots izgatavot un uzstādīt sešus divpusējos pludmales solus.
  • Turpmākajos gados Juglas ezera krastā pie Braila ielas paredzēts attīstīt jaunu atpūtas zonu, kur būs nodrošinātas peldēšanās iespējas cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
  • Līdz šī gada jūlija beigām paredzēts pabeigt arī Vecāķu pastaigu laipas izbūvi, kas taps Vecāķu biedrības iesniegtā līdzdalības budžeta projekta rezultātā.
  • Notiek projekta izstrāde jaunas glābšanas stacijas posteņa izbūvei peldvietā “Vakarbuļļi”.
  • Zilā karoga peldvietās – Vakarbuļļos un Vecāķos tiks uzstādīti jauni informatīvie stendi.
  • Hapaka grāvja aktīvās atpūtas zonā pie Kleistu ielas šogad iecerēts atjaunot pludmales volejbola laukumu.

Aktīvajās atpūtas zonās pie ūdenstilpēm tiks izvietoti jauni labiekārtojuma elementi – soliņi, velo statīvi, sauļošanās zviļņi, mazās atkritumu urnas u.c. Šobrīd notiek arī darbs pie vienota peldvietu pārģērbšanās kabīņu un infrastruktūras dizaina izstrādes.

  • Vakarbuļļu un Vecāķu peldvietās arī šogad tiks pacelti Zilie karogi, kas ir apliecinājums ieviestajiem starptautiskajiem vides standartiem, drosibas pasākumiem, kā arī pašvaldības veikto labiekārtošanas darbu kvalitātei. Vakarbuļļu peldvietā zilais karogs tiks pacelts jau sešpadsmito reizi, savukārt Vecāķu pludmalē sesto reizi šī gada jūnija mēnesī.

ŪDENS KVALITĀTES KONTROLE

Rīgas peldvietās reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu jeb peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Veselības inspekcija monitoringu veic Rīgas astoņās oficiālās peldvietās, bet MVD astoņpadsmit aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpnēs. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti jau tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām, MVD ūdens monitoringu turpinās veikt sešās oficiālās peldvietās.

  • Maija sākumā Veselības inspekcijas veikto peldūdens pārbaužu rezultāti ir labi, un peldēties droši var visās oficiālajās peldvietās Rīgā.

DROŠĪBA PELDVIETĀS

Peldsezonas laikā pašvaldības peldvietās sabiedrisko kārtību un atpūtnieku drošību uz ūdens uzraudzīs Rīgas PaŠvaldības policijas Drošības uz ūdens pārvaldes glābēji pamatā katru dienu no plkst. 10:00 – 22:00.

Ņemot vērā, ka nakts sundās peldvietās strādās mazāks glābēju skaits nekā par dienu, tomēr glābēju palīdzību, nepieciešamības gadījumā, varēs saņemt visās glābšanas stacijās – izņemot Ķīpsalu un Daugavgrīvu.
Glābēju darbā arī šogad Vecāķu pludmalē tiks izmantots bezpilota lidaparāts, kas nodrošinās teju kilometra garo ūdensmalas teritorijas pārraudzību.

Ar glābēju posteni nodrošinātās peldvietas:

  • Vecāķi;
  • Vakarbuļļi;
  • Daugavgrīva (naktī nav glābēji);
  • Bābelīša ezerā;
  • Daugavas peldvietā “Rumbula”;
  • Daugavas peldvietā “Lucavsala”;
  • Lucavsalas līcī;
  • Daugavas peldvietā “Ķīpsala” (naktī nav glābēji);
  • Ķīšezerā.

“Pateicos RPP glābējiem par pašaizliedzīgo darbu un sistemātisko ieguldījumu pilsētas peldvietu drošības attīstīšanā. Ūdenstilpnēs bojāgājušo statistika valstī ir dramatiska, kamēr Rīgas oficiālajās peldvietās mums pagājušajā gadā ir izdevies izglābt visus slīkstošos. Aicinu veldzēties gribētājus kritiski izvērtēt savus spēkus un apkārtējos apstākļus un izvēlēties Rīgas oficiālās peldvietas. Novēlu mums visiem atsvaidzinošu un drošu peldsezonu!”

uzsver RPP Vicemēre Linda Ozola

Pagājušajā sezonā RPP glābēji izglāba piecus slīkstošus peldētājus, medicīnisko palīdzību sniedza 50 atpūtniekiem, kā arī atrada un vecākiem nodeva 15 nomaldījušos bērnus. “Vāja peldētprasme, pārgalvība un apkārtējo risku nenovērtēšana – tie ir trīs galvenie iemesli nelaimes gadījumiem pie ūdens,” stāsta RPP Drošības uz ūdens pārvaldes Glābšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Jānis Skrims, norādot, ka tieši tādēļ atpūtai pie ūdens ir jāizvēlas oficiālās peldvietas, kur strādā glābēji. Vienlaikus Skrims uzrunā vecākus, atgādinot, ka glābējs nav aukle, jo katru sezonu novērojams, ka vecāki peldvietās bieži savus bērnus atstāj nepieskatītus.

RPP aicina atpūtas baudītājus pie ūdenstilpnēm nebūt pārgalvīgiem, kā arī rūpīgi uzraudzīt bērnus.

Papildus informācija par peldvietām pieejama Šeit

Glābēji Daugavas peldvietā “Ķīpsala”
Daugavas peldvieta “Lucavsala”

Izvēlēti jaunie NVO pārstāvji darbam Sadarbības memoranda īstenošanas padomē

Pašvaldība laikā no š.g. 15. līdz 29. martam organizēja nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvju pieteikšanos darbam Rīgas valstspilsētas pašvaldības nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomē (Sadarbības memoranda īstenošanas padome).

Kopumā tika saņemti 16 kandidātu pieteikumi. Visi pieteiktie kandidāti atbilda konkursa nolikumā noteiktajām prasībām un tika virzīti balsošanai. Balsošana notika laika posmā no š.g. 20. aprīļa līdz 10. maijam. Pēc balsojuma rezultātu izvērtēšanas par derīgiem atzīti 50 biedrību un nodibinājumu elektroniskie balsojumi.

Sveicam šādu NVO pārstāvjus ar ievēlēšanu Sadarbības memoranda īstenošanas padomē ar pilnvaru termiņu līdz 2025. gada 31. maijam:

  • Biedrība “Grīziņkalna apkaimes biedrība”;
  • Biedrība “Vides aizsardzības klubs”;
  • Biedrība “Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācija”;
  • Biedrība “Latvijas Radošo savienību padome”;
  • Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā”;
  • Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo biedrība “Redzi mani”;
  • Biedrība “Klubs “Māja” – jaunatne vienotai Eiropai”;
  • Biedrība “Latvijas Bērniem ar Kustību Traucējumiem” (LBaKT);
  • Biedrība “Jauniešu centrs “Dari Vari””.

Sīkāka informācija un dokumenti pieejami tīmekļvietnēs riga.lv un apkaimes.lv.

Publiskai apspriešanai nodod Apkaimju centru attīstības plāna 2024.-2028. gadam 1. redakciju.

Pamatojoties uz Rīgas domes 17.05.2023. lēmumu Nr. RD-23-2499-lē “Par Apkaimju centru attīstības plāna 2024.-2028. gadam 1. redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai” tiek uzsākta Apkaimju centru attīstības plāna 2024.-2028. gadam 1. redakcijas publiskā apspriešana.

Apkaimju centru attīstības plāns 2024.-2028. gadam (Plāns) ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka mērķi, politikas rezultātus, rīcības virzienus un pasākumus 33 apkaimju centru teritoriju attīstībai.

Publiskā apspriešana norisinās no 2023. gada 22. maija līdz 21. jūnijam.

Plānā ir noteikti trīs rīcības virzieni un ietverts 21 īstenošanas pasākums, kas vērsts uz apkaimju centru identitātes veicināšanu, publiskās ārtelpas kvalitātes uzlabošanu un mazās uzņēmējdarbības sekmēšanu. Plāna izstrādes ietvaros ir veikts ietekmes uz pašvaldības budžetu novērtējums, kas iezīmē Plāna īstenošanai indikatīvi nepieciešamo finansējumu.

Publiskajai apspriešanai nodotie dokumenti un papildus informācija skatāma Šeit

Atvēl papildu finansējumu Rīgas pašvaldības Inovāciju fondam

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 22. maijā nolēma atvēlēt papildu finansējumu pašvaldības Inovāciju fondam 44 092 eiro apmērā, kas paredzēts inovatīvu risinājumu ieviešanai pašvaldības struktūrvienībās.

Rīgas Inovāciju fonds tika izveidots 2022. gadā, lai finansētu ar viedās pilsētas attīstību un inovatīvu ideju realizēšanu saistītus pašvaldības institūciju projektus, programmas un pasākumus, kas nodrošinās pašvaldības pakalpojumu uzlabošanu, digitalizēšanu, modernizēšanu, kā arī veicinās jaunu un inovatīvu pakalpojumu izstrādi un ieviešanu.
Inovāciju fonda finansējumu veido pašvaldības pamatbudžeta līdzekļi, bet fonda administrēšanu veic Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments. Fonda līdzekļu pārdales un izlietojuma kontrole nodrošina fonda komisija, kas pieņem lēmumus par iesniegto projektu finansēšanu.

Fonda mērķis ir sekmēt Rīgas pašvaldības viedās pilsētas attīstību un inovatīvu projektu īstenošanu. 2023. gadā prioritāte ir piešķirta projektiem:

  • kas mazina troksni un piesārņojumu;
  • inovatīvu digitalizācijas risinājumu pilotprojektiem klimatneitralitātes un pilsētvides jomā;
  • datu ievākšanas risinājumu pilotprojektiem un priekšizpētēm.

Šī gada pirmajā ceturksnī ir saņemti 12 projekti no 4 iestādēm, no tiem nolemts atbalstīt 9 projektus ar kopējo projektu summu 134 000 eiro. Šobrīd pieejamais fonda finansējums 90 000 eiro nav pietiekams, lai atbalstītu visus apstiprināšanai izvirzītos projektus, kuri veicinātu inovatīvu ideju realizēšanu un Rīgas viedās pilsētas attīstību. 2022. gadā par Inovāciju fonda līdzekļiem Rīgas Pašvaldības policijai iegādāti septiņi droni.