Arī šogad, no 2. novembra līdz 1. decembrim, Rīgas pašvaldība 31 pilsētas vietā piedāvās iedzīvotājiem iespēju bez maksas nodot savāktās koku un krūmu lapas. Lapu nodošana notiks galvenokārt sestdienās un svētdienās, bet dažās vietās arī atsevišķās darba dienās.

Papildus informācijai aicinām zvanīt ĀMD Uzturēšanas pārvaldes Teritoriju apsaimniekošanas nodaļas pārstāvjiem darba dienās, darba laikā no plkst. 8.30 līdz plkst. 17.00:

Labā krasta sektors (Latgales apkaime)  – tālrunis: +37167013579, +37167026654;
Labā krasta sektors  – tālrunis: +37167105924, +37167013565, +37167181896;
Kreisā krasta sektors  – tālrunis: +37167012576, +37167026145, +37167181848 vai +37167013578.

Lapu nodošanai Rīgas pašvaldība noteikusi konkrētas vietas un laikus:

Imantas punktam piekritīgajās apkaimēs:

Pleskodāle, Kukšu ielā pretī Pleskodāles kapiem.
Sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 14.00-16.00).

Zolitūde, J. Endzelīna un Rostokas ielu stūris (asfaltēts stāvlaukums) pretī Zolitūdes tirgum.
Svētdienās – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 14.00-15.00)

Imanta, Jūrmalas gatves, Progresa un Kooperatīva ielu krustojums.

  • Sestdienās – 2., 9., 23., 30.novembris (no plkst.14.00-18.00);
  • svētdienās (no 15.00-17.00) – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī

Āgenskalna punktam piekritīgajās apkaimēs

Ziepniekkalna apkaimē:

  • Tumes ielā pretī Ziepniekkalna kapiem.
    Sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 12.00 – 14.00).
  • Mālu ielā 11
    Svētdienās – 3., 10., 24., novembrī un 1. decembrī (no plkst. 11.00-13.00.)

Torņakalna apkaimē:

  • Indriķa ielā ceļa malā pie Nr.11
    Svētdienās – 3., 10., 24., novembrī un 1.decembrī (no plkst. 9.00-10.00)
  • Uzvaras bulvārī 16A
    • Sestdienās, svētdienās – 2., 3., 9., 10., 23., 24., 30. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 9.00 – 10.00);
    • Darbadienās – 4., 5., 6., 11., 12., 13., 25., 26., 27. novembrī (no 9.00-17.00)

Āgenskalna apkaimē:

Atpūtas un Nomales ielu stūris

  • Sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst 9.00-12.00);
  • Svētdienās – 3.,10., 24. novembī un 1. decembrī (no plkst. 11.00-15.00)

Bolderājas punktam piekritīgajā apkaimē

Bolderāja, Kapteiņu iela pirms tilta (asfaltētā laukumā).

  • Svētdienās – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 9.00-10.00)

Latgales apkaimes punktam piekritīgajās apkaimēs

Dārziņu apkaimē:

  • Pie Dārziņu ielas un Taisnās ielas krustojuma (pretī Dārziņu ielai 95)
    • Sestdienās 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 10.00-12.00);
    • Darba dienās – 13., 27. novembrī (no plkst. 07.00-13.00)
  • Dārziņu ielā pie autobusu galapunkta
    • Sestdienās 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 12.10-14.10.)

Šķirotavas apkaimē, Sila ielas un Malēju ielas stūris:

  • Sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 14.30 – 15.45)

Ķengaraga apkaimē

  • Lokomotīves un Bultu ielu stūrī (pie Lokomotīves ielas Nr.44), sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 16.05-17.00);
  • Pretī Plostu ielai Nr. 10, starp Aviācijas ielu Nr. 5 un Kviešu ielu Nr. 7, sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 17.15 – 18.00)

Dārzciema apkaimē

  • Kārsavas iela, starp Kārsavas ielu Nr. 36 un Nr. 34 – svētdienās – 3., 10., 24.novembrī un 1. decembrī) (no plkst. 10.00 – 11.00);
  • Rēzeknes ielas un Zvārtavas ielas stūris – svētdienās – 3., 10., 24.novembrī un 1. decembrī (no plkst. 11.15 – 12.30);
  • Pildas ielas un Kraukļu ielas stūris – svētdienās – 3., 10., 24.novembrī un 1. decembrī (no plkst. 12.45 – 14.00);
  • Sesku ielas un Jenotu ielas stūris – svētdienās – 3., 10., 24.novembrī un 1. decembrī (no plkst. 14.15 – 15.15);
  • Gaisma iela, pretī Gaismas ielai Nr. 30:
    • svētdienās – 3., 10., 24.novembrī un 1. decembrī (no plkst. 15.30 – 17.00);
    • darba dienā, 20.novembrī no plkst. 7.00 – 13.00

Centra punktam piekritīgajā apkaimē

Mežaparka apkaimē (sestdienās)

  • Siguldas prospekta 12 (autostāvvieta) – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 9.00 – 11.00);
  • Siguldas un Gdaņskas ielu krustojums – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 11.10 – 13.10)

Teikas punktam piekritīgajās apkaimēs

Čiekurkalna apkaime, Rusova un Čiekurkalna 6.šķērslīnijas krustojums

    • Sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 13.20-15.20).

Teikas apkaime (svētdienās):

  • Pie Dzērbenes ielas 14 (autostāvvieta) – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 9.00 – 11.00);
  • Tālivalža, Stūrīša un Bajāru ielas krustojums, pie Tālivalža ielas 17 – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 11.10 – 13.10);
  • Autostāvvieta starp Lielvārdes un Ieriķu ielu, pretī namiem Ieriķu ielā 75, 77 un Biķernieku ielā 111 – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 13.20 – 14.20).

Purvciema apkaime, Pie Madonas ielas 10A – (svētdienās) 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī – no plkst. 14.30-15.00;
Juglas apkaime, Pie Dzirnupes ielas 4 (autostāvlaukumā) (svētdienās) – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī – no plkst. 15.10-16.10;
Berģu apkaime, Mākoņu ielas un Berģi ielas krustojums (svētdienās) – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī – no plkst. 16.30-18.00.


Vecmīlgrāvja punktam piekritīgajās apkaimēs

Mangaļsala, Albatrosu iela pie Veiksmes ielas (sestdienās) – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 15.40-16.40).
Vecāķi, pretī Garciema ielai 10 (sestdienās) – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst.16.50-18.00);
Jaunciems, Jaunciema 3. un 4.šķērslīnijas krustojumā (otrdienās) – 5., 12., 26. novembrī (no plkst. 7.00-13.00).


Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka lapas nevar nodot maisos – tās nodošanas punktos būs jāizber. Tāpat arī iztukšotie maisi katram iedzīvotājam pēc tam ir jāsavāc pašam. Lapas nedrīkst iepriekš atvest un atstāt, kā arī lapām nedrīkst būt citu atkritumu piemaisījumu. Uz lapu nodošanas punktiem nedrīkst vest nolietotu sadzīves tehniku, mēbeles vai būvgružus, vai lapas samaisīt ar sadzīves atkritumiem.

Katrā no lapu savākšanas projekta norises dienām piedalīsies Ārtelpas un mobilitātes departamenta (ĀMD) Uzturēšanas pārvaldes pārstāvji, sekojot līdzi situācijai, koordinējot lapu nodošanu, kontrolējot specializētā atkritumu savākšanas transporta virzību, kā arī iespēju robežās palīdzot iedzīvotājiem (vecāka gada gājuma cilvēkiem un sievietēm) izbērt lapas no maisiem.

Tāpat projekta norises laikā, kā arī pirms un pēc projektā noteiktajiem datumiem, lapu savākšanas punktos pastiprināti patrulēs Rīgas pašvaldības policija, lai novērstu vai ierobežotu nesankcionētu atkritumu – lapu izmešanu.

 

No 1. oktobra līdz 31. oktobrim ikviens Rīgas iedzīvotājs un viesis ir aicināts balsot par kādu no 22 līdzdalības budžeta konkursam iesniegtajām apkaimju attīstības un labiekārtošanas iecerēm.

Rīgas pašvaldība īstenos visvairāk iedzīvotāju balsis saņēmušos projektus, kas uzlabos apkārtējo vidi ilgtermiņā. Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 700 000 eiro. Viena projekta īstenošanai pašvaldība piešķirs līdz 100 000 eiro.

Iedzīvotāju iesniegtās ieceres šogad ietver jaunas pastaigu takas ierīkošanu, jaunu sporta laukumu un atpūtas zonu izveidi, kā arī satiksmes drošības uzlabošanas ieceres dažādās Rīgas vietās.

Konkursa mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem pašiem lemt par pilsētas budžeta daļas izlietojumu un uzlabot publisko vidi savā apkaimē, savukārt pašvaldībai gūt atgriezenisko saiti par iedzīvotājiem nepieciešamiem pilsētvides uzlabojumiem.

Balsošana

🔹 Notiek vietnē balso.riga.lv

🔹 un klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu punktos – Brīvības ielā 49/53, Eduarda Smiļģa ielā 46, Daugavpils ielā 31, Ieriķu ielā 43A un Gobas ielā 6A.

Katrs iedzīvotājs var nobalsot tikai vienu reizi, tātad atbalstīt tikai vienu projektu. Balsot var ikviens, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu.

Balsošana noslēgsies 31. oktobrī plkst. 21.00.


Pērn konkursā kopā tika saņemti 48 projektu pieteikumi, bet iedzīvotāju balsojumam kopā tika nodoti 30 projekti. Par tiem laikā no 1. oktobra līdz 31. oktobrim kopā iedzīvotāji balsoja 33 371 reižu, atbalstot desmit projektu īstenošanu.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas dome rīko kopš 2019. gada, kopā piecos konkursa norises gados atbalstīti 46 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga 2019. gadā bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu. Jaunais Pašvaldību likums paredz, ka līdzdalības budžets visās pašvaldības obligāti ieviešams no 2025. gada.

Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv, kā arī pa tālruni 67037647.

 

Līdz 31. oktobrim rīdzinieki aicināti aptaujā izteikt savu viedokli par Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra sniegtajiem pakalpojumiem.

Saņemtās atbildes Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs izmantos, lai uzlaboto sniegto pakalpojumu kvalitāti un izprastu klientu apmierinātību. Dalība aptaujā ir brīvprātīga un anonīma. Pēc aptaujas noslēguma tās rezultāti apkopotā veidā tiks publicēti riga.lv.

🔵 Aptaujas anketa pieejama – ŠEIT.

Vairāk informācijas par Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra sniegtajiem pakalpojumiem var saņemt pa tālruni 80000800 vai rakstot uz e-pastu aic@riga.lv.

 

Ik gadu vairākas Rīgas pašvaldības skolas īsteno Eiropas Savienības (ES) projektus. 2024. gadā 32 Rīgas pašvaldības skolas piedalās 61 Eiropas Savienības projektā, tai skaitā ir sākti 14 jauni projekti, kuru laikā pedagogi uzlabo profesionālo kompetenci, lai īstenotu kvalitatīvu mācību procesu, tāpat projekti saistīti ar digitālo prasmju pilnveidošanu, svešvalodas prasmju uzlabošanu, mācību vides uzlabošanu, STEM priekšmetu prasmju uzlabošanu u.c.

“Vēlos izteikt sirsnīgu pateicību visām Rīgas skolām, kas ik gadu velta papildu enerģiju un laiku, lai īstenotu dažādus Eiropas Savienības programmu projektus, veicinot izglītības kvalitāti un ilgtspējīgu attīstību. Skolu iesaiste šajos projektos ir būtiska ne tikai izglītības procesa uzlabošanai, bet arī skolēnu sociālo un digitālo prasmju attīstīšanai, kā arī pedagogu profesionālajai izaugsmei. Pati, piedaloties savā pirmajā Erasmus projektā, ieguvu ne tikai jaunas zināšanas un prasmes, bet arī neaizmirstamus starptautiskus kontaktus un pieredzi, kas vēlāk palīdzēja veidot atvērtāku un iekļaujošāku mācību vidi, un motivēja turpināt darbu izglītības jomā. Šāda veida mobilitāte un sadarbība ir neatsverama, lai veidotu Rīgu par pilsētu ar augstas kvalitātes izglītību, kur katrs pedagogs un skolēns gūst iespēju augt un attīstīties,”

saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Lai veicinātu personu un grupu mācību mobilitāti, kā arī sadarbību, kvalitāti, iekļaušanu, taisnīgumu, izcilību, radošumu un inovāciju izglītības jomā, “Erasmus+” programmas ietvaros ir iespējams iegūt akreditāciju, ar kuras palīdzību skolas var iesaistīties pārrobežu apmaiņā un sadarbībā. “Erasmus+” akreditācijas piešķiršana apliecina, ka pieteikuma iesniedzējs ir sagatavojis plānu, kā īstenot augstas kvalitātes mobilitātes darbības kā daļu no plašākas savas organizācijas attīstības stratēģijas. 11 Rīgas skolas ir saņēmušas “Erasmus+” akreditāciju. Akreditēto projektu mērķi ir mācīšanas un mācīšanās kvalitātes uzlabošana, kā arī Eiropas izglītības telpas izveides veicināšana. Mācību mobilitāte sniedz iespējas gūt mācīšanās un profesionālo pieredzi ES dalībvalstīs.

Lielākie akreditētie mobilitātes projekti skolēniem un skolu personālam šogad ir:

✅ Rīgas Valsts vācu ģimnāzijai ar mērķi attīstīt skolēnu sociālās un izzinošās prasmes, uzlabot svešvalodu un digitālās kompetences, kā arī pilnveidot pedagogu profesionālo kvalifikāciju, lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību procesu. Projekta budžets 65 185 eiro.

✅ Rīgas 22. vidusskolai ar mērķi pilnveidot pedagogu profesionālās kompetences, skolas ilgtspējīgas attīstības veicināšana, sadarbības iespēju un pieredzes apmaiņas skolēnu apmācībā paplašināšana starptautiskā līmenī. Projekta budžets 61 185 eiro.

✅ Rīgas 6. vidusskolai, lai mērķtiecīgi uzlabotu mācību procesu skolā, gūstot plašāku pieredzi un uzlabojot skolas vidi, kā arī piesaistītu starptautiskus vieslektorus izglītības procesa nodrošināšanā un motivētu skolēnus mācību sasniegumu uzlabošanai. Projekta budžets ir 57 339 eiro.

Visu skolu īstenoto projektu mērķis ir veicināt augstāku izglītības kvalitāti un ilgtspējīgu attīstību Rīgas skolās.

Tāpat arī citas Rīgas pašvaldības skolas realizē vērienīgus projektus, kuru mērķi ir dažādi: attīstīt Eiropas pilsonības apziņu skolēnos, veidot iekļaujošu izglītības vidi skolēniem ar speciālām vajadzībām, kā arī uzlabot digitālās prasmes un drošu digitālo politiku. Projektu laikā tiks izveidotas mācību videi piemērotas ārtelpas, urbānie dārzi, kā arī atbalstīta skolēnu līdzdalība lēmumu pieņemšanā.

Kopumā desmit gadu laikā Rīgas pašvaldībā 310 ES projektus realizējušas 66 galvaspilsētas skolas. Visvairāk projektus realizējusi Rīgas Raiņa vidusskola, Rīgas Valsts 3. ģimnāzija un Rīgas Angļu ģimnāzija. Dažas no skolām gadā laikā realizē arī vairākus projektus vienlaicīgi.

2023. gadā Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas projekts “Jaunās tendences ekonomikā un uzņēmējdarbībā” saņēma Nordplus Junior Aurora gada balvu. Projekts tiek īstenots no 2022. un ietver klašu apmaiņas braucienus par tādām tēmām kā sociālā uzņēmējdarbība, aprites ekonomika un līdzdalības ekonomika. Šī balva izceļ veiksmīgākos Nordplus Jauniešu apakšprogrammas projektus, kā arī cildina studentu, skolotāju, skolu un citu organizāciju sasniegumus. Šogad balvai nominēts Rīgas 5. pamatskolas – attīstības centra koordinētais projekts “Fizisko aktivitāšu metožu izstrāde bērniem ar funkcionāliem traucējumiem”. Projektā izveidots digitālais metodiskais materiāls, ko sporta skolotāji var izmantot darbā ar skolēniem ar funkcionāliem traucējumiem, iekļaujot metodes, lai motivētu un iedvesmotu skolēnus aktīvāk piedalīties fiziskās audzināšanas stundās. Kopā apkopotas 12 mācību metodes, kas tulkotas latviešu, angļu, igauņu un lietuviešu valodās.

Pēdējos gados ir vērojams neliels kritums projektu skaitā Rīgas pašvaldības skolās, kas skaidrojams ar Covid 19 ietekmi. Daļai no projektiem, ko nevarēja īstenot Covid 19 laikā, ir pagarināti termiņi un tie tiek īstenoti ilgākā laika periodā.

 

Oktobrī iestājas rudenīgi vēsāki laikapstākļi, kas nozīmē apkures sezonas sākumu. Rīgas enerģētikas aģentūra oktobrī, māju atjaunošanas kampaņas laikā, aicina apmeklēt dažādus seminārus un konsultācijas par māju siltināšanas, energoefektivitātes, apkures jautājumiem un pieteikties pašvaldības un valsts līdzfinansējumam.

“Pirms 40 – 60 gadiem celto daudzīvokļu ēku tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, jo ēku ekspluatācijas ciklā, tās netika pietiekamā apjomā uzturētas, augušas siltumenerģijas, elektrības, ūdens apgādes izmaksas, kā rezultātā, tagad, dzīvokļu īpašnieki, saskaras ar to, ka nākas pārmaksāt par šie pakalpojumiem, pastāv neprognozējamu avārijas maksājumu riski,”

norāda Rīgas enerģētikas aģentūras energoefektivitātes eksperts Arnis Lelītis.

Vai šo situāciju var mainīt? Cik tas izmaksās man, dzīvokļu īpašniekam? Vai es piekristu energoefektīvai ēkas atjaunošanai, ja zinātu, ka atjaunojot ēku kompleksi, izmantojot valsts un pašvaldības energoefektivitātes programmas, rēķins nekļūs lielāks? Kas man, dzīvokļa īpašniekam, jādara? – uz šiem un citiem jautājumiem palīdzēs atbildēt Rīgas enerģētikas aģentūras speciālisti.

Galvenie ieguvumi, atjaunojot ēku, ir zemi apkures rēķini, moderna ventilācijas sistēma, kāpņu telpas remonts, apgaismojuma aprīkošana ar kustības sensoriem, iespējama arī lifta pārbūve vai atjaunošana. Tāpat ēkai pieguļošās teritorijas labiekārtošana, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaide – atjaunotai ēkai tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa atlaide 90% uz 10 gadiem.

Daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji var pieteikties Rīgas enerģētikas aģentūras tehniskās dokumentācijas izstrādes līdzfinansējumam:

🟩 90% no attiecināmajām izmaksām līdz 1200 EUR tehniskās apsekošanas atzinumam;
🟩 90% no attiecināmajām izmaksām līdz 1200 EUR energosertifikātam;
🟩 90% no attiecināmajām izmaksām līdz 15 000 EUR tehniskajam projektam.

Piesakies līdzfinansējumam www.renove.lv vai zvanot tālr.67012437

Rīgas enerģētikas aģentūras energoefektivitātes centrs konsultē par šo un citiem ar mājokļa energoefektivitāti saistītiem jautājumiem. REA iedzīvotāju centra trīs gadu pastāvēšanas laikā ir sniegtas konsultācijas vairāk nekā 900 ēku iedzīvotājiem, REA energoefektivitātes speciālisti ir organizējuši un piedalījušies vairāk nekā 80 dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs. Rezultātā ir atjaunotas vai atrodas būvniecības ieceres realizācijas dažādos posmos vairāk nekā 50 ēkas.

 

Otrdien, 8. oktobrī, plkst.15.00-17.00 Rīgas domes Sēžu zālē norisināsies diskusija “Vides mākslas objekti Rīgā – pilsētas rota un/vai rotaļu laukums?”, kurā eksperti un pašvaldības pārstāvji apspriedīs vides mākslas objektu ietekmi uz pilsētvidi un sabiedrību.

“Diskusijā “Vides mākslas objekti Rīgā – pilsētas rota un/vai rotaļu laukums?” Rīgas domē sarunāsimies par vides mākslas objektiem pilsētvidē un to mijiedarbību ar sabiedrību. Šīs vasaras notikumi lika mums pārdomāt dažādus jautājumus. Diskusijā runāsim par radošuma robežām, normatīvo aktu prasībām un atbildību. Identificēsim nākotnē nepieciešamos uzlabojumus, lai vides mākslas objekti vēl vairāk veicinātu Rīgas attīstību un sabiedrības iesaisti. Aicinu piedalīties diskusijā klātienē vai attālināti,”

aicina Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Diskusiju vadīs Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājas vietnieks, tēlnieks Ivars Drulle. Diskusijā piedalīsies eksperti no dažādām organizācijām, Rīgas domes amatpersonas un darbinieki, Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji, NVO un sabiedrības pārstāvji. Plānots, ka auditorijā būs deputāti, eksperti, pašvaldības darbinieki, studenti un interesenti, kuriem būs iespēja uzdot jautājumus un izteikt viedokli.

Aicināti piedalīties arī mediju pārstāvji.

✅ Diskusiju būs iespējams vērot tiešraidē Facebook “Rīgā notiek” kontā.

✅ Dalībai klātienē lūgums pieteikties pie Mārtiņa Šteina, rakstot e-pastu: martins.steins@riga.lv.


Attēls – Metu konkursa vides makslas objektu izveidei Vecrīgā uzvarētāji (Piegādātāju apvienības : Lightfoot”projekts “Kopā pie Doma”).

 

Trešdien, 2. oktobrī Rīgas pašvaldība Dreiliņu apkaimē sāka marķēt pirmās droša patvēruma vietas, kas ir piemērotas iedzīvotāju pasargāšanai katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumā. Patvēruma vietu marķēšana notika bērnudārzā “Dzilniņa” un trīs blakus esošajās pašvaldības dzīvojamajās ēkās, kurām ir piemērotas pagrabtelpas. Kopā Rīgā ir apzinātas aptuveni 400 pašvaldības un valsts ēkas, kurās būtu iespējams ierīkot droša patvēruma vietas.

📸 ŠEIT

“Mums rūp rīdzinieku drošība, tādēļ Rīga civilās aizsardzības jautājumus risina sistēmiski un ar lielu rūpību. Mana pārliecība ir, ka patvertņu un patvērumam drošu vietu tīkls pilsētā jāveido decentralizēts, lai krīzes situācijā patvēruma vieta ir cilvēkam ātri sasniedzama. Pašvaldība turpina apsekot un sakārtot pagrabstāvus sev piederošajās ēkās – skolās, bērnudārzos, sociālajos centros un citviet, aicinu to darīt arī iedzīvotājiem savos īpašumos, tai skaitā daudzdzīvokļu namos,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

“Tuvākajos mēnešos rīdzinieki arvien biežāk manīs zaļās droša patvēruma vietas zīmes pilsētā. Pirmajā posmā plānojam sagatavot un nomarķēt 134 objektus, kas ir pašvaldības īpašumā. Pēc VUGD aprēķiniem, pašvaldības rīcībā ir telpas, kas ārkārtas gadījumā var sniegt īslaicīgu patvērumu līdz pat 50 tūkstošiem cilvēku. Vienlaikus mēs vēl šā gada laikā plānojam apstiprināt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides mehānismu komersantiem, kuri būs gatavi piemērot un piedāvāt savas telpas kā droša patvēruma vietas, piemēram, pazemes stāvvietās, noliktavās un līdzīgās telpās,”

norāda Rīgas vicemēre Linda Ozola.

Sadarbībā ar valsts iestādēm Rīgā turpinās darbs pie iespējamo patvēruma vietu pārbaudes un šobrīd pašvaldība sākusi arī nākamo posmu – iezīmēt patvēruma vietas pilsētvidē, lai ikviens sev tuvākā apkārtnē varētu apzināt, kur viņam pieejama vieta patvērumam katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumā.

Zīmes uzstādīs pie tām ēkām, kuru pagrabi un pagrabstāvi VUGD apsekošanas rezultātā ir novērtēti kā pilnībā vai daļēji atbilstoši patvertņu vajadzībām un būs publiski pieejami apdraudējuma laikā. Šīs vietas nebūs publiski pieejamas ikdienā, ja vien to neparedz ēkas un konkrēto telpu uzdevumi, piemēram, izglītības iestādes pagrabstāvs ikdienā būs pieejams tikai izglītības iestādes darbiniekiem un skolēniem, bet nevis apmeklētājiem no malas.

Patvertnes vai vietas, kur meklēt drošu patvērumu apdraudējuma gadījumā paredzētas, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām, siltumstarojuma vai radioaktīvā piesārņojuma. Tās var tikt izveidotas un ierīkotas dažādu būvju pagrabstāvos vai pazemes stāvos (piemēram, dzīvojamo māju pagrabos, pazemes autostāvvietās u. c.). Droša patvēruma vietām jāatrodas netālu no iedzīvotāju uzturēšanās vietām (darbavieta, izglītības iestāde, dzīvesvieta), lai nodrošinātu cilvēku nokļūšanu patveršanās vietā iespējami drīzā laikā no ziņu par apdraudējumu saņemšanas.

Jau vēstīts, ka Rīgas dome pavasarī apstiprināja jauno galvaspilsētas civilās aizsardzības plānu, kurā izstrādāti algoritmi un sniegti konkrēti padomi, kā rīkoties iedzīvotājiem dažādās krīzes situācijās, tostarp militāra apdraudējuma gadījumā. Rīga ir pirmā publiskā sektora iestāde, kas savā civilās aizsardzības plānā ir iekļāvusi praktisku informāciju iedzīvotājiem, kā sagatavoties un rīkoties militāra apdraudējuma gadījumā. Plānā apkopota arī valsts aizsardzības iestāžu informācija un padomi, tas papildināts ar vizuāliem materiāliem, kas to padara viegli uztveramu un saprotamu ikvienam iedzīvotajam. Plānā iekļauta informācija arī par pulcēšanās vietām apdraudējuma gadījumā, evakuācijas punktiem, pārtikas izdales vietām. Tāpat sniegti ieteikumi, kā komunicēt ar citiem cilvēkiem, kā uzvesties evakuācijas procesa laikā, kā labiekārtot patvēruma vietu u.c. svarīgu informāciju.

Civilās aizsardzības plāns izstrādāts sadarbībā ar plašu ekspertu loku no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Nacionāliem Bruņotajiem spēkiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta.

Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns, semināru ieraksti un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās, pieejami pašvaldības mājaslapā www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Nākamais seminārs norisināsies jau 2. oktobrī un būs veltīts tēmai par patvertnēm un vietām kur iespējams meklēt patvērumu dažādu apdraudējumu gadījumā.

Rīdzinieki tiek aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājas lapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

 

Trešdien, 2. oktobrī, ar piekto praktisko semināru turpināsies Rīgas domes iedzīvotāju informēšanas kampaņa un astoņu semināru cikls par civilo aizsardzību ’’Rīgas civilās aizsardzības plāns – pārzini un līdzdarbojies!’’.

Praktiskais seminārs ’’Patvertnes vai vietas, kur patverties’’ būs piektais no astoņiem pašvaldības organizētajiem semināriem. Nozares eksperti informēs iedzīvotājus par patvertņu un drošu patvēruma vietu situāciju Rīgā, būvnormatīviem patvertņu izbūvē, sniegs praktiskus ieteikumus, kā pielāgot privātos pagrabus vietai, kur iespējams patverties, kā arī informēs par ieteicamo rīcību apdraudējuma gadījumā.

Semināru atklās Rīgas vicemēre Linda Ozola un Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons. Ekspertu vidū gaidāmi pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kā arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Seminārs norisināsies 2. oktobrī no plkst. 18.00 līdz 20.00 Rīgas domes Sēžu zālē un būs skatāms arī tiešsaistē pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv un Facebook kontā @riga.lv. Tiešsaistei būs pieejams surdotulkojums. Savukārt uzdot jautājumus ekspertiem pēc semināra varēs tikai tie rīdzinieki, kas seminārā piedalīsies klātienē Rīgas domes sēžu zālē. Ņemot vērā, ka sēdvietu skaits zālē ir ierobežots, sava dalība semināram klātienē jāpiesaka, aizpildot reģistrācijas anketu.

Tiklīdz tiks sasniegts maksimālais dalībnieku skaits, reģistrācijas anketa tiks slēgta.

Civilās aizsardzības plāns izstrādāts sadarbībā ar plašu ekspertu loku no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Nacionāliem Bruņotajiem spēkiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, tādēļ pašvaldības organizētajiem semināriem tiek pieaicināti arī šo jomu eksperti, kuri skaidro savā kompetencē esošos jautājumus.

 

Konkursa mērķis ir konkursa kārtībā atbalstīt projektus, kas nodrošina Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos sabiedrībā, t. sk. darba tirgū.

Projekta labuma saņēmēji ir Rīgas pilsētā dzīvojošie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri bēg no Krievijas militārās agresijas Ukrainā, paredzot tiem integrācijas pasākumus un mijiedarbības iespējas ar vietējiem iedzīvotājiem.

Projekta pieteicējs var būt biedrība vai nodibinājums, kura darbība saistīta ar sabiedrības integrācijas jautājumiem un kurš savu darbību veic pašvaldības administratīvajā teritorijā. Projekta aktivitātes jāīsteno Rīgā, izņemot specifiskas aktivitātes, to atbilstoši pamatojot.

🔵 Līdzfinansējums tiek piešķirts šādu atbalsta pasākumu īstenošanai Ukrainas civiliedzīvotājiem:

  • sociālā iekļaušanās sabiedrībā (radošas un lietderīgas brīvā laika aktivitātes savstarpējās mijiedarbības veicināšanai starp Rīgas iedzīvotājiem un Ukrainas civiliedzīvotājiem, aktivitātes sociāli psiholoģiskā atbalsta nodrošināšanai, prasmju paaugstināšanai un iekļaušanai sabiedrībā u. c.);
  • brīvā laika un neformālās izglītības aktivitāšu nodrošināšana bērniem un jauniešiem, lai veicinātu iekļaušanos sabiedrībā;
  • iekļaušanās darba tirgū (apmācības uzņēmējdarbības jautājumos, konsultācijas, mentora pakalpojumi u. c.);
  • jebkādas diskriminācijas novēršana (aktivitātes starpkultūru dialoga veicināšanai, sabiedrībā valdošo stereotipu izskaušanai u. c.);
  • interešu aizstāvības nodrošināšana (juridiskās konsultācijas, interešu pārstāvniecība, apmācības u. c.).

Vienam projektam var piešķirt līdzfinansējumu līdz 9999,99 euro, nepārsniedzot 90 % no projekta kopējās tāmes. Projekta pieteicējam jānodrošina līdzfinansējums ne mazāks kā 10 % apmērā no kopējām projekta izmaksām.

Projektu īstenošana jāplāno laika posmā no 2025. gada 2. janvāra līdz 2025. gada 31. oktobrim.

Lai noslēgtu jaunu finansēšanas līgumu šī konkursa ietvaros, jābūt izpildītām visām līguma saistībām un iesniegtam un saskaņotam 2024. gadā īstenotā projekta noslēguma pārskatam.

Projektu aktivitāšu norisei var pieteikties bezmaksas telpām Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem Pāles ielā 9, Rīgā vai pašvaldības piedāvātajām bezmaksas telpām Rīgas nevalstiskajām organizācijām.

Par telpu izmantošanas iespējām Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem, lūdzam sazināties ar Janu Mihailovu, tālrunis 29186844, e-pasts jana.mihailova@riga.lv. Par pašvaldības piedāvāto bezmaksas telpu izmantošanas iespējām nevalstiskajām organizācijām, informācija pieejama tīmekļa vietnes www.apkaimes.lv sadaļā https://apkaimes.lv/integracija/par-nvo-namu/telpu-lietosana/#top

Kopējā summa, kas pieejama projektu īstenošanai ir līdz 140 000 euro.

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2024. gada 21. oktobris plkst. 12.00.

Projektu pieteikumi iesniedzami elektroniska dokumenta veidā, aizpildot tos valsts valodā un sagatavojot atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu noformēšanu, elektroniski nosūtot uz elektroniskā pasta adresi integracija@riga.lv vai Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra oficiālo e-adresi ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, .edoc formāta pakotnē, kuras izmērs nepārsniedz 20 MB.

Pirms projekta pieteikuma iesniegšanas lūdzam iepazīties ar projektu konkursa nolikumu, tā pielikumiem un Rīgas domes 05.04.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-192-sn “Par pašvaldības atbalstu sabiedrības integrācijas un līdzdalības aktivitāšu īstenošanai Rīgā”.

Lai palīdzētu pretendentiem sagatavot projekta pieteikumus, 7. oktobrī plkst. 15.00 tiks rīkots informatīvs seminārs tiešsaistes platformā MS Teams. Semināram aicinām pieteikties, aizpildot pieteikuma anketu līdz 6. oktobrim.

Papildus informācijai par projektu konkursu lūdzam sazināties ar Daci Paegli, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāju pa tālruni 67012614 vai e-pastā dace.paegle@riga.lv.


Līdzfinansējums projektu īstenošanai tiek piešķirts saskaņā ar Ministru kabineta informatīvo ziņojumu “Par Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda Tematiskā Mehānisma Ārkārtas palīdzības finanšu instrumenta projekta “Atbalsts pārvietotajām personām no Ukrainas Latvijā” īstenošanu” (Ministru kabineta 13.06.2023. sēdes lēmums, prot. Nr. 32 42§) un Rīgas domes 05.04.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-192-sn “Par pašvaldības atbalstu sabiedrības integrācijas un līdzdalības aktivitāšu īstenošanai Rīgā”.

No 16. līdz 20. septembrim politikas veidotāji un sabiedrības saliedētības eksperti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas piedalījās pieredzes apmaiņas vizītē Belfāstā, Ziemeļīrijā.

Vizītes mērķis bija dalīties labajā praksē par metodēm sabiedrības saliedētības un pilsoniskās līdzdalības veicināšanai, kā arī stiprināt Baltijas valstu un Apvienotās Karalistes sadarbību. Vizītē Rīgas valstspilsētas pašvaldību pārstāvēja Rīgas apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Ilona Stalidzāne.

Vizītes laikā Baltijas valstu eksperti tikās ar Ziemeļīrijas valdības, Belfāstas pilsētas domes pārstāvjiem, pētniekiem un pilsoniskajiem aktīvistiem. Tikšanās ar lēmumu pieņēmējiem un padziļinātas diskusijas sniedza dalībniekiem no Baltijas valstīm vērtīgu ieskatu sabiedrības saliedētības veicināšanas stratēģijās, kas pierādījušas savu lietderību Apvienotajā Karalistē. Savukārt Ziemeļīrijas ekspertiem tā bija iespēja mācīties no Baltijas valstu pieredzes kopienu stiprināšanā.

Vizītes programma atklāja Ziemeļīrijas unikālo pieredzi konfliktu risināšanā, miera veidošanā un saliedētības jomā, atjaunojot attiecības starp politiski, nacionāli un reliģiski atšķirīgām kopienām pēc Lielās Piektdienas vienošanās parakstīšanas 1998. gadā.

Padziļinātu ieskatu valdības stratēģijā miera veidošanas un saliedētības jomā sniedza Ziemeļīrijas izpildvaras direktors kopienu attiecību jomā Kriss Gārdners (Chris Gardner), savukārt par Belfāstā īstenoto iniciatīvu panākumiem stāstīja pilsētas domes kopienu attiecību vadītājs Deivids Robinsons (David Robinson). Belfāstas Karalienes universitātes profesore Ketija Heivarda (Katy Hayward) izgaismoja izaicinājumus un veiksmes stāstus, kas saistīti ar Lielās Piektdienas vienošanos un tās ietekmi uz sabiedrību. Savukārt rakstnieks un žurnālists Braiens Rovans (Brian Rowan) diskusijā ar dalībniekiem atklāja savu pieredzi, 1990. gados atspoguļojot notikumus Belfāstā un miera veidošanas procesu kā raidorganizācijas BBC korespondents. Dalībnieki arī viesojās British Council Ziemeļīrijas pārstāvniecībā, kur tās vadītājs Džonatans Stjuarts (Jonathan Stewart) atklāja organizācijas lomu, veicinot sadarbību un savstarpējo izpratni reģionā caur mākslas un izglītības programmām.

Apmeklējot vietējās organizācijas, eksperti redzēja, kā saliedētības politika Belfāstā tiek iedzīvināta praksē. Īpaša uzmanība tika pievērsta pilsētas apkaimēm, kurās iedzīvotāji ir pakļauti sociālās atstumtības riskam un kuras vēsturiski pieredzējušas pastiprinātu spriedzi starp vietējām kopienām. Delegāti uzzināja vairāk par programmu “Urban villages”, kuras ietvaros tiek labiekārtotas sabiedriskās vietas un kopienu centri, kā arī atbalstīti nevalstisko organizāciju un aktīvo iedzīvotāju projekti, veicinot kopienu sadarbību. Eksperti iepazina iniciatīvas jauniešu iesaistei, to skaitā organizācijas “RCity” līderības programmas un Monkstaunas boksa kluba sporta aktivitātes sociāli mazaizsargātiem jauniešiem, kas palīdz mazināt noziedzības un bezdarba līmeni pilsētas apkaimēs. Savukārt viesošanās Limvadi izglītības centrā izcēla skolu sadarbības nozīmi sabiedrības sašķeltības mazināšanā.

“Iepazīstoties ar Ziemeļīrijas pieredzi un paveikto, ir skaidrs, ka jebkurai problēmai, lai arī cik sarežģītai, ir iespējams meklēt un atrast risinājumus. Tas nenotiek ātri, taču tas ir nepieciešams .”

atzīst Rīgas apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības uin sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Ilona Stalidzāne

“Starptautiska sadarbība un zināšanu apmaiņa ir dzinulis pozitīvām pārmaiņām, tāpēc esmu pārliecināta, ka vizītes laikā gūtās atziņas palīdzēs stiprināt iekļaujošu un saliedētu sabiedrību gan Baltijā, gan Apvienotajā Karalistē,”

stāsta British Council pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Matesoviča

Latvijas delegācijā vizītē piedalījās Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Valsts kancelejas, Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji.

British Council ir Apvienotās Karalistes starptautiska organizācija, kas veicina kultūras sakarus un izglītības iespējas vairāk nekā 100 valstīs visā pasaulē. Organizācija jau devīto gadu Baltijā īsteno programmu “People to People Cultural Engagement”, atbalstot saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības nostiprināšanos.