Rīga aicina pieteikt pretendentus apbalvojumam – Gada rīdzinieks 2025

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pieteikt pretendentus apbalvojumam “Gada rīdzinieks 2025”. Laureātu nosauks 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā, Rīgas domes svinīgās sēdes laikā.

“Gada rīdzinieks ir cilvēks, kurš ar savu talantu un ieguldījumu nes Rīgas vārdu pasaulē, kļūstot par simbolu tam, kas ir mūsu pilsēta. Tās ir personības, ar kuru lepojas visa Rīga, jo viņu sasniegumi ir ne tikai viņu pašu, bet arī visas sabiedrības veidoti. Mēs ikdienā lepojamies ar mūsu līdzcilvēkiem – kaimiņiem, radiniekiem, draugiem, kolēģiem un ar tiem, kuri katru dienu veido mūsu pilsētas garu, kas ir dzīvespriecīgs. Taču svarīgi ir ne tikai to apzināties, bet arī novērtēt un pateikt paldies. Šis apbalvojums ir mūsu veids, kā pateikt lielu paldies tiem, kuri ir izcili savā jomā un kuri ir patiess mūsu pilsētas lepnums, jo viņu veikums ir vērtība, kas mūs visus iedvesmo un paceļ,”

norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Pretendents pašvaldības apbalvojumam var būt jebkuras valsts piederības un tautības persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu un šogad ar savu talantu un darbu veicinājusi Rīgas vārda atpazīstamību Latvijā un pasaulē kultūras, zinātnes, sporta, inovāciju, pilsoniskās līdzdalības u.c. jomās, pievēršot sabiedrības uzmanību Latvijas galvaspilsētai.

Pretendentus apbalvojumam “Gada rīdzinieks 2025” ikviens var pieteikt līdz 8. novembrim, aizpildot anketu pašvaldības portālā riga.lv.

Iesūtītos pieteikumus vērtēs komisija Rīgas domes priekšsēdētāja Viestura Kleinberga vadībā. Žūrijā šogad iekļauti sociologs, SIA “SKDS” direktors Arnis Kaktiņš, fonda “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš, Latvijas Sabiedriskā medija žurnālists Jānis Domburs un Rīgas vicemēru biroju vadītāji.

Piesaki savu pretendentu – ŠEIT.

Kopš 2009. gada Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pieteikt pretendentus galvaspilsētas apbalvojumam „Gada rīdzinieks”. Līdz šim apbalvojumu “Gada rīdzinieks” saņēmuši sabiedrībā pazīstami mūziķi, sportisti, zinātnieki, mākslinieki un citu profesiju pārstāvji.

 

Aicina apmeklēt konferenci par ēku atjaunošanas nākotni un kvartālu atjaunošanas iespējām Rīgā

,

Norisināsies projekta RenewALL konference “Ēku atjaunošanas izaicinājumi un iespējas – kvartālu atjaunošanas pieeja”, kas pulcēs nozares profesionāļus, pašvaldību un valsts institūciju pārstāvjus, lai diskutētu par ilgtspējīgām ēku atjaunošanas iespējām kvartālu līmenī Latvijā.

Konferenci atklās Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, uzsverot galvaspilsētas nozīmi energoefektīvas un klimatneitrālas pilsētvides veidošanā.

Konference norisināsies 23. oktobrī viesnīcā Radisson Blu Daugava Hotel, Rīgā.

Dienas gaitā dalībnieki iepazīsies ar Mājokļu politikas attīstības virzieniem Latvijā (Ekonomikas ministrija), RenewALL projekta rezultātiem un mērķiem, kā arī Rīgas un Valmieras pieredzi kvartālu atjaunošanā. Konferencē paredzētas arī praktiskas darbnīcas un paneļdiskusijas par izaicinājumiem un risinājumiem energoefektivitātes uzlabošanas jomā, īpaši pievēršot vērību vienotai kvartālu attīstībai.

Konferencē un diskusijās piedalīsies pārstāvji no Rīgas enerģētikas aģentūras, Pilsētas attīstības departamenta, Ārtelpas un mobilitātes departamenta, Mājokļu un vides komitejas, Rīgas namu pārvaldnieka, ALPS ainavu darbnīcas, RENESCO, Rīgas Tehniskās universitātes, Valmieras novada Attīstības pārvaldes, ALTUM, kā arī Ekonomikas ministrijas. Tiks apspriesti arī finanšu instrumenti un pakalpojumu līgumu modeļi ēku atjaunošanai, tostarp energoefektivitātes pakalpojuma līgumu pieredze.

Konferences noslēgumā paredzēta tīklošanās sesija un iespēja izmēģināt virtuālās realitātes risinājumus, kas ļauj vizualizēt atjaunojamo ēku potenciālu.

RenewALL projekts tiek īstenots ar mērķi veicināt vienotu kvartālu atjaunošanu, uzlabot dzīves kvalitāti un energoefektivitāti pilsētvidē, izveidojot dažādus ēku atjaunošanai pieejamos finansēšanas modeļus.

 

Patentu valde ar Rīgu parakstījusi saprašanās memorandu par sadarbību EUIPO Autentiskuma pilsētu tīklā

Trešdien, 22. oktobrī, Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs un Patentu valdes direktors Agris Batalauskis parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) iniciatīvā “Autentiskuma pilsētu tīkls”.

“Rīga paraksta šo saprašanās memorandu, jo vēlamies stiprināt izpratni par autentiskuma un intelektuālā īpašuma nozīmi mūsu pilsētā. Radošais darbs, inovācijas un oriģinalitāte veido gan ekonomikas, gan kultūras attīstības pamatu. Ir svarīgi, lai cilvēki spētu atpazīt un novērtēt īsto vērtību, saprastu, kā viltojumi kaitē uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. Šī sadarbība palīdzēs Rīgai kļūt par pilsētu, kas ne tikai aizsargā radošumu, bet arī veicina godīgu, uzticamu un inovatīvu uzņēmējdarbības vidi,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

“Ir prieks, ka Rīga, kā Latvijas galvaspilsēta un arī visā Eiropā atpazīstams zīmols, ir pievienojusies Autentiskuma pilsētu tīklam. Rīga var lepoties ar savu unikalitāti, radošumu un autentiskumu. Tāpēc tā pamatoti var būt autentiskuma vēstnese, iesaistoties aktivitātēs, kuru mērķis ir veicināt izpratni par intelektuālā īpašuma vērtību un aizsardzību,”

norāda Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.

Šis memorands paredz pašvaldības un Patentu valdes sadarbību ar mērķi veicināt Rīgas iedzīvotāju informētību par intelektuālā īpašuma aizsardzību, izglītojot autentisku produktu pirkšanas ieradumu ieviešanā ikdienā, kā arī popularizējot Rīgu kā pilsētu, kas atzīst autentiskas izcelsmes produktus un veic visu nepieciešamo, lai cīnītos pret viltojumiem un to izplatīšanu.

Iniciatīvas īstenošanas laikā abām pusēm ir paredzēts kopīgi organizēt dažādus informatīvi izglītojošus pasākumus un aktivitātes, lai pievērstu sabiedrības uzmanību autentisku un īstu produktu un pakalpojumu nozīmei, radošumam, intelektuālā īpašuma aizsardzībai, viltotu preču atpazīšanai u.c.

Pirmā aktivitāte ar Rīgu kā Autentiskuma pilsētu tīkla dalībnieci norisinājās jau šī gada 14. septembrī, kad Patentu valde ar informatīvu stendu un aktivitātēm piedalījās Čiekurkalna attīstības biedrības organizētajā Tēva dienas pasākumā. Plānotas interaktīvas un izglītojošas aktivitātes citās Rīgas apkaimēs, lekcijas uzņēmējiem un studentiem, u.c. aktivitātes.

Rīga ir trešā pilsēta no Latvijas, kas ir iesaistījusies starptautiskajā Autentiskuma pilsētu tīklā. 2023. gadā kā pirmās pievienojās Liepāja un Daugavpils.

Kopumā iniciatīvā patlaban ir iesaistījusies 21 Eiropas pilsēta.

 

Rīgas enerģētikas aģentūra aicina iedzīvotājus uz vebināru par privatizācijas pabeigšanu un māju pārvaldīšanas pārņemšanu

Rīgas enerģētikas aģentūra kopā ar Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentu un asociāciju “Mājoklis” aicina iedzīvotājus piedalīties vebinārā “Privatizācijas pabeigšana – pārvaldīšanas pārņemšana. Ko tas nozīmē?”, lai uzzinātu, kā sagatavoties pārmaiņām, kas stāsies spēkā pēc 2026. gada 1. janvāra. Pasākumam nepieciešama iepriekšēja reģistrācija.

Līdz ar daudzdzīvokļu ēku privatizācijas noslēgumu iedzīvotājiem mainīsies tiesības un pienākumi saistībā ar māju pārvaldīšanu. Vebināra laikā eksperti skaidros, kā praktiski sagatavoties pārvaldīšanas pārņemšanai un kādi ir galvenie soļi, lai to īstenotu. Pasākuma laikā dalībnieki varēs uzdot jautājumus un saņemt atbildes no nozares speciālistiem. Jautājumus aicinām iesūtīt līdz 21. oktobrim, rakstot uz e-pastu info@renove.lv.

Vebinārs norisināsies 22.oktobrī plkst. 11.00, dalība vebinārā ir bez maksas, taču nepieciešama iepriekšēja reģistrācija – ŠEIT.

Pasākumu organizē Rīgas enerģētikas aģentūra sadarbībā ar Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentu un asociāciju “Mājoklis”.

Informāciju sagatavoja: Mārcis Saulītis, RVPA “Rīgas enerģētikas aģentūra” sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītājs

 

Rīgas dome izveido jaunu Pretkorupcijas un labas pārvaldības komisiju caurspīdīguma veicināšanai pašvaldības darbā

Rīgas domes deputāti trešdien, 15. oktobrī, nolēma izveidot jaunu Rīgas pašvaldības Pretkorupcijas un labas pārvaldības komisiju un apstiprināja tās nolikumu. Šī institūcija turpinās iepriekšējās pretkorupcijas komisijas darbu, bet ar paplašinātu fokusu uz labas pārvaldības principu ieviešanu, tostarp iepirkumu sistēmas pilnveidošanu, digitālo risinājumu attīstību un sabiedrības iesaisti korupcijas novēršanā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo modeli, kur uzsvars bija galvenokārt uz korupcijas risku pārvaldību, interešu konfliktu novēršanu un trauksmes celšanu, jaunā komisija iegūs plašākas pilnvaras labas pārvaldības veicināšanā. Tā ne tikai uzraudzīs pretkorupcijas stratēģijas īstenošanu, bet arī:

  • Izvērtēs iepirkumu sistēmu un pilnveidos atklātības mehānismus;
  • Sekmēs labas pārvaldības principu ieviešanu interešu pārstāvības procesos;
  • Izvērtēs un uzlabos pašvaldības digitālos risinājumus, lai nodrošinātu lielāku caurspīdīgumu;
  • Veicinās ētiskuma un godprātības stiprināšanu administratīvajā darbā un autonomajās funkcijās;
  • Noskaidros sabiedrības viedokli un nodrošinās komunikāciju, iesaistot iedzīvotājus korupcijas risku mazināšanā.

Komisijas sastāvā iekļaus Rīgas domes deputātu frakciju vai bloku pārstāvjus, Rīgas pilsētas izpilddirektoru, kā arī pašvaldības Centrālās administrācijas Audita un revīzijas pārvaldes vadītāju, Juridiskās pārvaldes vadītāja vietnieku un Cilvēkresursu pārvaldes vadītāju. Deputāti, kas nav frakciju vai bloku sastāvā, var pievienoties komisijai, ja izteiks rakstisku vēlmi. Par komisijas sastāvu un vadību Rīgas dome vēl lems.

Komisija strādās kā konsultatīva un koordinējoša institūcija, pieņemot lēmumus vienprātīgi vai ar balsu vairākumu, ja nepieciešams. Sēdes būs atklātas, izņemot gadījumus ar ierobežotas pieejamības informāciju, un to materiāli tiks publicēti pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē.

Šis solis ir daļa no Rīgas domes centieniem stiprināt pārvaldības kvalitāti, reaģējot uz sabiedrības prasībām pēc lielākas atklātības un efektivitātes.

 

Galvaspilsēta izstrādās iekļaujošas un saliedētas sabiedrības pamatnostādnes

Lai veidotu vienotu un mērķtiecīgu politiku saliedētas sabiedrības attīstībai galvaspilsētā, Rīgas dome izstrādās iekļaujošas un saliedētas sabiedrības pamatnostādnes.

“Veidojot koalīciju, apņēmāmies Rīgu attīstīt kā galvaspilsētu, kur tiek cienīta un kopta latviskā identitāte, vienlaikus nodrošinot saliedētu un drošu sabiedrību. Šīs pamatnostādnes ir vērtīgs solis turpmākam darbam – lai pašvaldības iestādes un sadarbības partneri varētu vienoti un mērķtiecīgi veidot politiku, kas stiprina iedzīvotāju piederību pilsētai un savstarpēju cieņu. Tās palīdzēs veidot mūsdienīgu un iekļaujošu pilsētvidi, kur ikviens jūtas piederīgs, un nodrošinās, ka lēmumi tiek balstīti reālās kopienu vajadzībās un sadarbībā ar sabiedrību”,

saka domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs

Pamatnostādņu izstrādes mērķis ir izveidot vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu, ar šo sekmējot vienotu un mērķtiecīgu sabiedrības iekļaušanas un saliedētības politiku Rīgas pašvaldībā, radot priekšnoteikumus aktīvai un daudzveidīgai iedzīvotāju grupu piederībai pilsētai, kā arī līdzdalībai un mijiedarbībai dažādās dzīves jomās, lai tās attīstītu savus sociālos, kultūras un pilsoniskos resursus, veidotu uz savstarpēju sapratni un cieņu balstītas attiecības un celtu savas dzīves kvalitāti mūsdienīgā un iekļaujošā pilsētvidē.

Pamatnostādņu izstrāde paredz:

  • veikt esošās situācijas izpēti, apkopojot pašvaldības līdzšinējo pieredzi ar sabiedrības integrācijas, iekļaušanas un saliedētības jomā, tostarp rīdzinieku viedokli par valodu daudzveidību pilsētā;
  • sagatavot pamatnostādņu rīcības virzienu aprakstu, nosakot prioritāros mērķus un sasniedzamos rezultātus, kā arī uzdevumus un pasākumus mērķu sasniegšanai;
  • definēt pamatnostādņu rezultatīvos rādītājus, izpildes termiņu, kā arī atbildīgās un iesaistītās institūcijas.

Rīgas iekļaujošas un saliedētas sabiedrības pamatnostādnes veidojamas saskaņā ar nacionālā mēroga politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem, tostarp ar Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam, vienlaikus tam nav jābūt ierobežotam tikai ar šo mērķu, uzdevumu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanu.

Lēmums pieņemts Rīgas domes 15.oktobra sēdē.

Pamatnostādņu projektu jāsagatavo līdz 2026.gada 30. novembrim.

 

Baltā spieķa diena – atgādinājums par iekļaujošu sabiedrību

Šodien, 15. oktobrī, tiek atzīmēta Baltā spieķa diena. Latvijā ir vairāk nekā 10 000 cilvēku ar invaliditāti redzes traucējumu dēļ.

Baltais spieķis palīdz cilvēkiem ar redzes traucējumiem droši pārvietoties apkārtējā vidē, pasargājot no apmalēm, kāpnēm, bruģa nelīdzenumiem un citiem šķēršļiem. Vissvarīgāk – tas palīdz izvairīties no sadursmēm ar citiem cilvēkiem, ļaujot neredzīgajai personai brīvi un droši piedalīties sabiedriskajā dzīvē.

Latvijas Neredzīgo biedrība uzteic iestādes un organizācijas, kuras Rīgā veidojušas ļoti labu vides pieejamību neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem, tādējādi atvieglojot viņiem piekļūstamību gan kultūras pasākumiem, gan ikdienā nepieciešamiem objektiem: Pārdaugavas kultūras apvienība, Rīgas Porcelāna muzejs, “Latvijas Valsts mežu” veidotā Juglas pastaigu taka, Rīgas Starptautiskā autoosta, Latvijas Dabas muzejs, “Rimi” Olimpiskais centrs, Latvijas – Amerikas Acu centrs, tirdzniecības centrs “Origo”, Latvijas Leļļu teātris.

Pirms trim gadiem 18. novembrī tika atklāta taktila Brīvības pieminekļa miniatūra neredzīgiem cilvēkiem. Objekts tapis, lai arī cilvēki ar redzes traucējumiem spētu sataustīt un aptvert Brīvības pieminekļa simbolisko nozīmi. Norādes Braila rakstā ir arī Rīgas domes ēkā, Rātslaukumā 1.

Transportlīdzekļu vadītājiem jāatceras: ja redzat gājēju ar horizontāli paceltu baltu spieķi, jums ir pienākums apstāties un palaist viņu pāri ceļam arī vietās, kur nav gājēju pārejas. Šī zīme ir skaidrs signāls par nepieciešamību pēc drošas pārejas.

Palīdzība cilvēkam ar redzes traucējumiem jāsniedz tikai tad, ja viņš to lūdz. Ja saņemat lūgumu palīdzēt, piedāvājiet roku vai plecu tajā pusē, kurā nav baltais spieķis, un ejiet nedaudz pa priekšu, lai palīdzētu izvairīties no šķēršļiem. Nekad nepieskarieties baltajam spieķim – tas ir orientēšanās instruments, kam jāpaliek cilvēka kontrolē.

Personas ar redzes, kustību vai garīga rakstura traucējumiem var saņemt asistenta atbalstu, lai nokļūtu uz darbu, mācībām vai pakalpojumu saņemšanas vietām. Pakalpojumu iespējams pieprasīt Rīgas Sociālajā dienestā, iesniedzot iesniegumu un nepieciešamos dokumentus (piemēram, VDEĀVK atzinumu, darba devēja vai izglītības iestādes apliecinājumu).

Pakalpojums tiek sniegts ārpus mājokļa, un asistents reizi mēnesī iesniedz pārskatu par sniegtajām stundām. Rīgas Sociālais dienests slēdz līgumu ar pakalpojuma saņēmēju un kontrolē tā izpildi.

Par mūsdienu baltā spieķa idejas aizsācēju tiek uzskatīts angļu fotogrāfs Džeimss Brigss, kurš, zaudējot redzi, nokrāsoja savu spieķi baltā krāsā, lai autovadītāji viņu labāk pamanītu. 1931. gadā Francijā laikrakstā tika publicēts ierosinājums, ka neredzīgajiem cilvēkiem vajadzētu lietot tieši baltas krāsas spieķus, kas kalpotu kā brīdinājuma zīme transportlīdzekļu vadītājiem. Šī ideja guva ievērību un kļuva par pamatu Baltā spieķa kustībai Eiropā. Savukārt 1964. gadā ASV Kongress apstiprināja ideju par Baltā spieķa dienu pasludināt 15. oktobri.

 

Rīgā līdz pavasarim ieziemos strūklakas un dzeramā ūdens krānus

Iestājoties aukstākam laikam, Rīgā šonedēļ beigs darboties 13 pašvaldības pārziņā esošās strūklakas, kā arī tiek ieziemotas vairāk nekā 40 galvaspilsētā uzstādītās brīvas pieejas dzeramā ūdens uzpildes vietas jeb tā dēvētie brīvkrāni. Nākamgad iecerēts turpināt darbu gan pie esošo strūklaku atjaunošanas, gan jaunu brīvkrānu uzstādīšanas dažādās apkaimēs.

“Šovasar uzstādījām vēl desmit jaunus brīvkrānus dažādās Rīgas apkaimēs, tostarp arī jau trešo atjaunotajā Uzvaras parkā, nodrošinot iespēju padzerties gan sportotājiem, gan parka apmeklētājiem. Sava brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vieta beidzot ir arī čiekurkalniešiem, tāpat pēc iedzīvotāju lūguma to uzstādījām Sarkandaugavas kalna parkā un citās vietās. Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana galvaspilsētā ir viena no mūsu prioritātēm un nākamgad plānojam šo darbu turpināt, konsultējoties ar apkaimju biedrībām,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

Dzeramā ūdens brīvpieejas uzpildes vietas

Šogad SIA “Rīgas ūdens” pilsētvidē izbūvējis desmit jaunas brīvpieejas dzeramā ūdens vietas jeb brīvkrānus. Kopumā to skaits galvaspilsētā jau sasniedzis 47.

Lai izvairītos no brīvkrānu iespējamiem bojājumiem demontāžas un pārvietošanas laikā, tos ziemā nevis demontēs, bet gan tikai atslēgs ūdens padevi. Lielāko daļu iepakos arī īpašos pārvalkos.

Savu darbību arī ziemā nepārtrauc tikai četri no SIA “Rīgas ūdens” pārziņā esošajiem brīvkrāniem (Jūrmalas gatvē 133, pie Voleru ielas 65, pie Mazās Vējzaķsalas 17 un Kundziņsalas 9. šķērslīnijā 6), bet pārējo darbība tiek atjaunota vasaras sezonā.

Šogad uzstādīto brīvkrānu atrašanās vietas:

  • Sarkandaugavas kalna parks;
  • Gaileņu iela 14 (Jaunciems);
  • Pļavnieku parks (Andreja Saharova iela 35);
  • Fridriha Candera ielā (bērnu rotaļu laukumā);
  • Slimnīcas iela 8b (Bolderāja);
  • Čiekurkalna 4. šķērslīnija 7;
  • Vienības gatve pie Olīvu ielas;
  • Višķu ielas skvērs (Ķengarags);
  • Uzvaras parks (pretī Hermaņa ielai 19);
  • Šmerļa iela (procesā).

Brīvkrānu izveides programmu sāka 2022. gadā. Brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu ierīkošana notiek sadarbībā ar Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentu un apkaimju biedrībām, vadoties no iedzīvotāju izteiktajiem priekšlikumiem.

Aktuālākajai situācijai var sekot brīvkrānu kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapā – ŠEIT.

Strūklakas

Strūklaku sezonu uzņēmums “Rīgas meži” šogad atklāja aprīļa vidū. Tagad strūklakas tiks ieziemotas, līdz ar to strūklaku sezona Rīgā būs ilgusi aptuveni pus gadu.

Strūklaku mazie remonti sezonas laikā tiek veikti regulāri, tā nodrošinot to estētisko un vizuālo iederību pilsētas ainavā, kā arī karstajās vasaras dienās sniedzot iedzīvotājiem tik patīkamo veldzi.

Sezonas laikā strūklakas, kuras atrodas slēgtajos baseinos vai tā saucamie bradājamie baseini, regulāri tīrīja. Tāpat uzņēmuma darbinieki reaģēja arī tādos gadījumos, kad tika saņemta informācija no iedzīvotājiem par to, ka strūklakā vai baseinā ir novērots piesārņojums.

Rīgas pašvaldības pārraudzībā ir 13 strūklakas – desmit stacionārās un trīs peldošās, kas nodotas apsaimniekošanā uzņēmumam “Rīgas meži”.

Pilsētnieki, it īpaši ģimenes ar bērniem, iecienījuši Rīgas lielāko strūklaku – pie Kongresu nama un divas strūklakas ar baseiniem Esplanādē.

Vērmanes dārzā atrodas Rīgas lepnums – vecākā strūklaka “Gadalaiki”. Tās skulptūra tika izgatavota Berlīnē un uzstādīta 1869. gadā un bija tolaik greznākais šāda tipa dekoratīvais tēlniecības darbs pilsētā. Orģinālo skulptūru, kas bija cietusi vandālisma rezultātā, 1972. gadā nācās demontēt. Tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja kopiju, ko pašvaldība uzstādīja 1978. gadā.

Viena no slavenākajām Rīgas strūklakām – “Nimfa” – atrodas pie Latvijas Nacionālas Operas. Šī tēlnieka Augusts Folca 1887. gadā veidotā strūklaka ir Valsts nozīmes mākslas piemineklis. Strūklakas skulptūru bronzas kopiju 1986. gadā izveidoja tēlniece Mirdza Lukaža, orģināls glabājas Rundāles pilī.

Arī dekoratīvais baseins Grīziņkalnā pie skulptūras “Lutausis” un rekonstruētais Ziedoņdārza baseins vasaras karstajās dienās lieliski iepriecinās un atveldzēs lielus un mazus. Ziedoņdārzā atrodas arī atjaunotā strūklaka “Vardītes,” kas būvēta vienlaikus ar parka ierīkošanu.

Pie Pilsētas kanāla atrodas strūklaka “Bastejkalna kaskāde,” kuras vēsture aizsākās 1880. gadā, bet pašā kanālā novietotas trīs peldošās strūklakas.

Nākotnē, atbilstoši pieejamajam finansējumam, plānots veikt Kronvalda parkā esošās strūklakas “Sumpurnis, Bārenīte, Mātesmeita” un Viesturdārza strūklakas atjaunošanu.

Vairāk par Rīgas strūklakām – ŠEIT.

 

Starptautiska projekta ietvaros nākamnedēļ Rīgā skaitīs bezpajumtniekus

Nākamnedēļ, naktī no 21. uz 22. oktobri, Rīgā pēc īpašas metodikas notiks bezpajumtnieku skaitīšana, kuras rezultātā plānots iegūt precīzus un vērtīgus datus par cilvēkiem bez pajumtes. Tie ir nepieciešami, lai plānotu sociālo pakalpojumu attīstību. Tādējādi pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāti piedalās unikālā starptautiskā projektā*, kas vienlaikus notiek 35 Eiropas pilsētās.

Šis ir pirmais šāda mēroga projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu un atkārtojamu pieeju bezpajumtnieku uzskaitei. Tas paredz skaitīšanu pēc vienotas metodoloģijas, lai identificētu cilvēkus bez mājokļa, izprastu viņu dzīves apstākļus, bezpajumtniecības cēloņus un nepieciešamo palīdzību. Projekts vērsts uz salīdzināmu datu ieguvi, kas kalpos par pamatu efektīvākai politikas plānošanai šajā jomā. Līdz šim Eiropā nav bijusi vienota pieeja šāda veida uzskaitei.

Rīgas pašvaldības dalība projektā ļaus uzskaitīt gan tos bezpajumtniekus, kuri jau saņem sociālos pakalpojumus, gan tos, kuri uzturas dzīvošanai nepiemērotās vietās. Datu analīze tiks nodota politikas veidotājiem, lai izstrādātu palīdzības stratēģijas un attīstītu sociālos pakalpojumus.

Rīgā skaitīšanā piedalīsies pētnieki, sociālie darbinieki, pašvaldības iestādes un brīvprātīgie, tostarp Rīgas pašvaldības Labklājības departaments, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte, Rīgas Sociālais dienests, patversmes, Mobilā brigāde ielu sociālajam darbam ar bezpajumtniekiem, krīzes centri, pašvaldības policija, ārstniecības iestādes un ieslodzījuma vietas. Pilsēta tiks sadalīta zonās, kurās tiks veikta apsekošana, lai iegūtu datus par cilvēkiem bez pastāvīgas dzīvesvietas, viņu situāciju un nepieciešamajiem atbalsta mehānismiem un risinājumiem.

2023. gada 24. novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja ES un tās dalībvalstis līdz 2030. gadam izskaust bezpajumtniecību, izstrādājot ES satvaru valsts stratēģijām, atceļot kriminālatbildību par bezpajumtniecību un turpinot piešķirt finansējumu šīs problēmas risināšanai.

*“Eiropas bezpajumtnieku skaitīšanas iniciatīva” (“European Homelessness Counts”)

 

Rīgas pašvaldība piedāvā jaunu atbalstu māmiņām ar pēcdzemdību depresiju

Ņemot vērā arvien pieaugošo vajadzību pēc psihoemocionālā un informatīvā atbalsta jaunajām ģimenēm, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija sadarbībā ar Rīgas pašvaldības Labklājības departamentu un Rīgas Sociālo dienestu sniedz būtisku atbalstu vecākiem mazuļa pirmajos dzīves mēnešos. Kopš oktobra ir pieejams jauns pakalpojums “Mammu palīgi”.

Rīgā deklarētie un dzīvojošie jaundzimušo vecāki šogad var saņemt bezmaksas informatīvu un emocionālu atbalstu mazuļa pirmajos sešos dzīves mēnešos programmā “Piedzimstot bērniņam”. To finansē Rīgas pašvaldība.

Kopš oktobra programmā ir pieejams jauns pakalpojums “Mammu palīgi”, kas paredzēts māmiņām ar diagnosticētu pēcdzemdību depresiju. Mērķis ir sniegt praktisku palīdzību māmiņas ikdienā, lai veicinātu viņas atveseļošanos un nodrošinātu bērnam drošu un mierīgu vidi. Tā ir praktiska palīdzība māmiņas atveseļošanās periodā – mājas darbu veikšanā, bērna aprūpē un māmiņas pašaprūpē, ņemot vērā katras sievietes individuālās vajadzības un izvērtējot ģimenei pieejamos citus atbalsta resursus.

Jaunais pakalpojums paredzēts konkrētai mērķa grupai: sievietēm ar diagnosticētu pēcdzemdību depresiju, kuras aprūpē bērnu līdz viena gada vecumam; atbalsta programmas “Piedzimstot bērniņam” esošās klientes; kā arī vienam no vecākiem jābūt deklarētam un jādzīvo Rīgā.

Ko ietver atbalsts?

 pastaigas ar bērnu, lai māmiņa var atpūsties;

pavadīšana pie ārstiem vai speciālistiem, pieskatot mazuli vizītes laikā;

palīdzība mājas darbos – iepirkumi, ēdiena gatavošana, uzkopšana u.c.;

praktisks atbalsts bērna aprūpē;

reakcija krīzes situācijās, piesaistot speciālistus (PEP jeb pirmās emocionālās palīdzības mammu, sociālo darbinieku u.c.);

pakalpojums pieejams līdz 30 stundām, parasti vienu līdz divas reizes nedēļā. Ja nepieciešams, tā intensitāti var palielināt līdz trīs reizēm nedēļā.

Kā pieteikties?

Nepieciešams medicīnisks dokuments, kas apliecina diagnozi (piemēram, izraksts no ambulatorās kartes vai ārsta slēdziens).

Pieteikšanās notiek:

Ja esat vecāki, kuriem nesen piedzimis bērniņš, vai pazīstat kādu, kam šis atbalsts varētu būt noderīgs, sazinieties ar pakalpojuma sniedzēju Latvijas SOS Bērnu ciematu asociāciju.