Iedzīvotāji aicināti aptaujā sniegt informāciju par azbestu saturošiem atkritumiem

Lai izstrādātu atbalsta pasākumu mājsaimniecībām, prioritāri sociāli mazaizsargātām personām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija veic izvērtējumu par azbestu saturošu šīfera jumta seguma apjomu Latvijas pašvaldībās un aicina iedzīvotājus aptaujā sniegt informāciju par šāda veida atkritumiem.

Valsts atbalsta pasākumi paredzēti izmaksu segšanai azbestu saturošo atkritumu apsaimniekošanas darbiem: jumta segumu demontāžai, šīfera plākšņu savākšanai, transportēšanai uz atkritumu poligonu, drošai apglabāšanai. Izmaksas būs attiecināmas arī uz izveidotiem azbestu saturošu atkritumu uzkrājumiem (šīfera plāksnēm, kas jau ir demontētas no jumtiem, bet nav nogādātas uz atkritumu poligonu).

Izvērtējumam nepieciešamo azbestu saturošo atkritumu apjomu un potenciālo atbalsta saņēmēju apzināšanai, saskaņā ar darba uzdevumu, ir jāveic pašvaldību un iedzīvotāju aptauja.

Aptauja pieejama šeit

Aptauja noritēs līdz 13. janvārim.

Uz ledus atrasties kļūst bīstami

Ņemot vērā laikapstākļus, meteoroloģiskās prognozes, kā arī iespējamību, ka neveidojas pietiekami izturīga ledus kārta uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām iekšzemes publiskajām ūdenstilpēm un administratīvajai teritorijai piegulošās jūras piekrastes publiskajiem ūdeņiem, pamatojoties uz Zemes pārvaldības likuma 15. panta astoto daļu un ņemot vērā Rīgas domes 20.12.2016. lēmumu Nr. 4636 “Par aizliegumu atrasties uz Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā esošo iekšzemes publisko ūdeņu un administratīvajai teritorijai piegulošās jūras piekrastes publisko ūdeņu ledus”:

No 03.01.2023. aizliegt atrasties uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo iekšzemes publisko ūdeņu un administratīvajai teritorijai piegulošās jūras piekrastes publisko ūdeņu ledus!

Aizliegums neattiecas uz sekojošām vietām:

  • Ķengaraga dīķi (papildus Ķengaraga dīķī aizliegts atrasties uz ūdenstilpnes ledus 70 m attāluma no Daugavas ietekas);
  • Ūdenstilpni Vladimira Kudojara parkā;
  • Mazjumpravas muižas dīķi (papildus Mazjumpravas muižas dīķī aizliegts atrasties uz ūdenstilpnes ledus 50 m attālumā no Daugavas ietekas);
  • Bābelīti;
  • Dambjapurva ezeru;
  • Gaiļezeru – ne tālāk par 70 m no krasta līnijas;
  • Velnezeru;
  • Vecdaugavas posmu no Vabu ielas 13 līdz Mangaļsalas prospektam;
  • Ķīšezera posmos no Ostas prospekta 11D līdz Brēmenes ielai 20 – ne tālāk par 100 m no krasta līnijas un Pils kaktā starp Makšķernieku ciematu un Igates ielu 1 – ne tuvāk par 200 m no Juglas upes ietekas Ķīšezerā;
  • Juglas ezera posmos no Ulža ielas 21 līdz Mākoņu ielai 1A (Lielloka līcis) – ne tālāk par 100 m no krasta līnijas un no Strazdumuižas ielas 16 līdz Smilškalnu ielai 5 – ne tālāk par 100 m no krasta līnijas;
  • Strazdupītes posmu no Brīvības gatves 417A līdz Vidzemes alejai 1 (papildus Strazdupītē aizliegts atrasties tuvāk par 400 m no dzelzceļa tilta);
  • Līci Juglas kanālu pie Jaunciema gatves 8F (papildus aizliegt atrasties 200 m attālumā no ietekas Juglas kanālā);
  • Ziemeļupi pie SIA “Rīgas ūdens” bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” – ne tālāk kā 100 m no krasta līnijas, kā arī papildus Ziemeļupē aizliegts atrasties 100 m attāluma no ietekas Buļļupē.

Atbildība par atrašanos uz ledus vietās, kur tas nav atļauts, ir noteikta Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Par likuma pārkāpumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 100 eiro.

Esiet atbildīgi!

9. janvārī sāksies pieteikšanās pašvaldības atbalstītajiem latviešu valodas kursiem

No pirmdienas, 9. janvāra, tiks atvērta pieteikšanās Rīgas pilsētas pašvaldības projektu konkursa “Latviešu valodas apguves nodrošināšana Rīgas pilsētas iedzīvotājiem” ietvaros atbalstītajiem bezmaksas latviešu valodas kursiem.

Līdz novembrim apmācības šajos kursos plānots nodrošināt vismaz 600 iedzīvotājiem.

Bez maksas latviešu valodu ir iespēja apgūt tiem, kas deklarējuši savu dzīvesvietu Rīgā, kā arī Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri dzīvo Rīgā un var apmeklēt Rīgas pašvaldības organizētus kursus. Kursi ir pieejami pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem, izņemot skolēnus un bezdarbniekus. Valodas apguve tiks nodrošināta A un B līmenī.

Informācija par pieteikšanos, tajā skaitā kontakttālrunis un izglītības iestāžu atrašanās vietas, pieejama interneta vietnē apkaimes.lv sadaļā “Integrācija”, apakšsadaļā “Latviešu valodas kursi”. Valodas apmācības vietu Rīgas iedzīvotāji paši varēs izvēlēties atbilstoši pievienotajam sarakstam. Pieteikšanās notiek, pašam dalībniekam sazinoties ar izvēlēto izglītības iestādi vai nu elektroniski, vai pa norādīto tālruni.

Pašvaldība kopš 2010. gada īsteno projektu konkursu, kurā piešķir finansējumu izglītības iestādēm latviešu valodas apguves nodrošināšanai pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem. Kopš 2010. gada kursus kopā pabeiguši vairāk nekā 14 000 rīdzinieku. Šogad konkursā atbalstīti 4 projekti par kopējo summu 98 605,44 eiro.

Rīga veido jaunu platformu iedzīvotāju līdzdalības veicināšanai

Rīgas pašvaldība izmēģinājuma režīmā sāk izmantot jaunu iedzīvotāju līdzdalības platformu iesaisties.riga.lv.

Jaunā platforma ir paredzēta, lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību pašvaldības norisēs un paplašinātu iespējas dažādos veidos izteikt savu viedokli. Lai tajā reģistrētos un sāktu to lietot, nepieciešama aktīva e-pasta adrese. Tāpat pieslēgties iespējams ar sociālā tīkla “Facebook” kontu.

Iedzīvotājiem izmēģinājuma režīmā šobrīd iespējams piedalīties divās līdzdalības aktivitātēs: aizpildīt aptauju par iesaisti savas apkaimes norisēs un piedalīties Rīgas sajūtu kartēšanā. Kartēšanai ir paredzēti četri posmi, kuros iedzīvotājiem kartē būs jānorāda sava mīļākā vieta Rīgā, nepatīkamākā vieta Rīgā, vieta, kur visvairāk nepieciešami uzlabojumi, un vieta, ar kuru Rīgā var lepoties. Par katra jauna posma sākumu reģistrētie lietotāji saņems informāciju savā e-pastā. Pirmo divu aktivitāšu rezultātus apkopos un par tiem ziņos Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrs.

Izvērtējot platformas darbību, paredzēts to attīstīt, piedāvājot rīdziniekiem plašākas iesaistes iespējas. Vietne iesaisties.riga.lv ir veidota uz starptautiskās platformas “Citizen Lab” bāzes, pielāgojot to Rīgas pašvaldības vajadzībām. Tā kā platforma darbojas testa režīmā, ja iedzīvotāji pamana kļūdas vai saskaras ar tehniskiem sarežģījumiem, par to jāziņo, rakstot uz e-pastu iesaisties@riga.lv.

Rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti sagaidīt gadumiju pie Kongresu nama vai Rātslaukumā

Pēc divu gadu pārtraukuma rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem atkal būs iespēja sagaidīt gadumiju kopā.

Rīgas pašvaldība aicina ikvienu 31. decembra vakarā apmeklēt laukumu pie Rīgas Kongresu nama vai Rātslaukumu, kur no plkst. 21.00 līdz plkst. 2.00 varēs baudīt gan kultūras programmu ar dažādu mūziķu uzstāšanos, gan gaismas un mūzikas improvizāciju.

Laukumā pie Rīgas Kongresu nama primāri jauniešu auditorijai uzstāsies humorroka grupa “Pirmais kurss”, grupa “Carnival Youth”, reperis Ansis ar pavadošajiem mūziķiem, kā arī repa apvienība “Kreisais krasts”. Pasākumu vadīs Aivis Ceriņš.

Savukārt Rātslaukumā plašākai auditorijai muzicēs rokgrupa “Dzelzs Vilks”, Ralfs Eilands ar pavadošajiem mūziķiem, bungu un dūdu grupa “Auļi”, kā arī alternatīvā roka grupa “Sudden Lights”. Pasākumu vadīs Uģis Joksts.

Abās norises vietās gadumijā – plkst. 00.00 – papildus kultūras programmai ir paredzēta arī neliela gaismas un mūzikas improvizācija kā simbols 2022. gada noslēgumam un 2023. gada sagaidīšanai.

Tāpat rīdziniekiem un pilsētas viesiem gadumijā – līdz plkst. 2.00 – būs pieejams svētku dāvanu un gardumu tirdziņš:

  • Doma laukumā (ar kultūras programmu);
  • Esplanādes parkā (ar muzikālo noformējumu, panorāmas ratu un “Trušu karalisti”).

Būs iespēja arī izstaigāt “Ziemassvētku gaismas taku”, aplūkojot mirdzošus gaismas objektus, kur tos papildinās pazīstamas melodijas.

Lai būtu vieglāk apmeklēt gadumijas pasākumus, 31. decembrī un 1. janvārī Rīgas sabiedrisko transportu varēs izmantot bez maksas, kā arī tiks norīkoti papildreisi.

Rīgā šogad pašvaldības organizētas uguņošanas nebūs. Šāds lēmums skaidrojams ar starptautisko ģeopolitisko situāciju un trokšņu līmeni, kas var asociēties ar karu, kā arī ar vēlmi mazināt vides piesārņojumu un netraumēt mājdzīvniekus. Rīgas pašvaldība arī aicina iedzīvotājus gadumijā neizmantot pirotehnikas izstrādājumus.

Paātrinātā “zaļā koridora” kārtība būvniecības ieceru izskatīšanai izmantota 150 reizes

Kopš 2020. gada novembra, kad Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments atsevišķiem būvju veidiem ieviesa “zaļo koridoru” jeb paātrinātu kārtību būvniecības ieceru izskatīšanai un saskaņošanai, uzņēmēji šo iespēju ir izmantojuši 150 projektiem.

“Zaļais koridors” ir paātrināta kārtība, kādā tiek izskatīta un saskaņota būvniecības dokumentācija atsevišķu kategoriju būvniecības iecerēm. Tā attiecas uz jaunu 3. grupas ēku un 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecību, ka arī uz zemes ierīcību, kas nepieciešama minētajai būvniecībai. 

“Mūsu mērķis, ieviešot “zaļo koridoru”, bija stimulētu uzņēmējdarbības vidi un veicināt investīciju piesaisti galvaspilsētai, būtiski atvieglojot būvniecības dokumentācijas saskaņošanas procesu un samazinot dokumentācijas saskaņošanai nepieciešamo laiku. 150 šādā kārtībā saskaņoti projekti liecina, ka uzņēmēji novērtē un labprāt izmanto “zaļā koridora” priekšrocības,” skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks būvniecības jautājumos p.i. Valdis Dombrovskis.

Galvenā “zaļā koridora” priekšrocība – ietaupīts laiks. Ja ierastajā kārtībā uz jaunu 3. grupas ēku un 2. grupas daudzdzīvokļu ēku būvniecības ieceres saskaņošana aizņēma vidēji 2,5 mēnešus, tad “Zaļā koridora” kārtībā – tikai 5 nedēļas. Parastajā kārtībā būvniecības ieceres izskatīšanas saskaņošanas termiņus nosaka normatīvais regulējums. “Zaļā koridora” ietvaros PAD ir izstrādājis saīsinātos termiņus. Jāņem vērā, ka nereti būvniecības ieceres dokumentācijā ir trūkumi, kas jānovērš noteiktos termiņos, pagarinot saskaņošanas laiku. Papildu laiku prasīs tehnisko noteikumu saņemšana un risinājumu saskaņošana ar komunikāciju turētājiem, izpildmērījumu veikšana, kadastrālā uzmērīšana, energosertifikācija, kā arī institūciju atzinumu saņemšana.

Aicina suņu saimniekus gadumijā īpaši pieskatīt savus četrkājainos draugus

Tuvojoties gadumijai, Rīgas pašvaldība aicina suņu saimniekiem īpašu uzmanību pievērst savu četrkājaino draugu pieskatīšanai, jo daudziem suņiem ir paniskas bailes no svētku trokšņiem un pasākumi var pārvērsties lielās raizēs. Kā ziņots, pašvaldība šogad nerīkos gadumijas svētku uguņošanu un aicina arī iedzīvotājus atteikties no privātajiem salūtiem.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments arī atgādina, ka suņa došanās “brīvsolī” rada ne tikai daudz uztraukuma, bet arī materiālus izdevumus, jo suņa īpašniekam ir pienākums segt izdevumus par suņa noķeršanu, transportēšanu, veterinārmedicīnisko aprūpi un uzturēšanos patversmē.

Ja suņa īpašnieks nevēlēsies apmaksāt pašvaldībai radītos izdevumus, tiks gatavoti dokumenti iesniegšanai tiesā par līdzekļu piespiedu piedziņu. Šogad par nepieciešamību samaksāt izdevumus departaments suņu saimniekiem nosūtījis vairāk nekā 50 brīdinājuma vēstuļu.

Jau vēstīts, ka no 2022. gada sākuma Rīgā ir spēkā jauns regulējums, kādā dzīvnieku īpašnieki var saņemt savu klaiņojošo suni. Mājokļu un vides departaments ir sagatavojis Dzīvnieku kartīti (sunim), kurā dzīvnieku ķērājs, veterinārā klīnika vai patversme, atzīmē ar suni veiktās darbības un atbilstošas izcenojumu pozīcijas.

Ja klaiņojošam sunim ir nosakāms tā īpašnieks, tad tas sedz ar dzīvnieka ķeršanu un transportēšanu, uzturēšanu un veterinārmedicīnisko palīdzību saistītos izdevumus. Suņa īpašnieks saņemot savu dzīvnieku paraksta kartīti, apņemas apmaksāt visus izdevumus Rīgas pašvaldībai, kas radušies īpašniekam piederoša suņa klaiņošanas rezultātā.

Nosakot samaksas apmēru suņa īpašniekam, piemēro izcenojumus, kas noteikti starp pakalpojuma sniedzējiem – dzīvnieku ķērāju, veterināro klīniku, patversmi un Mājokļu un vides departamentu – noslēgtajā līgumā par attiecīgā pakalpojuma nodrošināšanu.

Lai sniegtu informāciju par negadījumos cietušiem, slimiem, bez saimnieka palikušiem un klaiņojošiem dzīvniekiem vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem savvaļas dzīvniekiem, iedzīvotāji aicināti zvanīt uz diennakts informatīvo tālruni 67558855.

Rīgas pašvaldība šogad atbalstījusi 68 ēku atjaunošanas projektus

,

Rīgas pašvaldība 2022. gadā līdzfinansējuma programmu ietvaros ir atbalstījusi 68 atjaunošanas projektus dažādu privātīpašnieku ēkās Rīgā, izmaksājot līdzfinansējumu 1,4 miljonu eiro apmērā. Kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanas līdzfinansējuma programmas ietvaros ir atbalstīti 57 projekti, dzīvojamo māju atjaunošanas programmas ietvaros – 8 projekti un sakrālā mantojuma saglabāšanas programma ietvaros – 3 projekti.

Rīgas domes līdzfinansējums dzīvojamo māju atjaunošanas programmā bija 135 417,29  eiro, šie līdzekļi ir apgūti gandrīz pilnā apmērā – 133 774,79 eiro. Finansējuma apmērs projektiem sakrālā mantojuma saglabāšanai bija 299 920,90 eiro, šī summa ir apgūta pilnībā. Kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanas projektiem pieejamais finansējums bija 1 039 661,83 eiro, no kuriem izlietoti 968 056,99 eiro. No kopējās visu projektu budžeta summas izlietoti 95,03 %.

Aicinām pietiekties ēku atjaunošanas un mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanas konkursiem, kuri realizējami 2023. gadā. Vienā no programmām –  „Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums publiskai apskatei pieejamo kultūrvēsturiskā būvmantojuma objektu un dzīvojamo māju saglabāšanai 2023. gadā” – projektu iesniegšanas termiņš ir līdz 2023. gada 17. februārim.

Savukārt dzīvojamo māju atjaunošanas un teritoriju labiekārtošanas programmai pieteikšanās termiņš ir līdz 2023. gada 5. maijam.

Līdzfinansējuma programmas administrē Rīgas domes Īpašuma departaments.

Kopš 2016. gada Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma programmas ietvaros ir atbalstīti vairāk nekā 450 projekti gandrīz 6 miljonu eiro apmērā.

Rīgas centrā un apkaimēs aicina sastapt Ziemassvētku brīnumus

Galvaspilsētas centrā un apkaimēs Ziemassvētku laikā sarūpēti vairāki pārsteigumi: skanēs sirsnīgi koncerti, notiks bluķa vilkšanas rituāls, varēs satikt Ziemassvētku vecīti, kā arī tuvāko lokā izstaigāt gaismas objektiem apmirdzēto taku kanālmalā.

Ziemassvētku nedēļas pasākumi galvaspilsētas centrā

Piektdien, 23. decembrī Rīgas Anglikāņu Sv. Pestītāja baznīcā Ziemassvētku koncertus sniegs jauniešu koris “Balsis”. Gada tumšākajā laikā programmā “ТИХА НIЧ | KLUSA NAKTS” skanēs mūzika, kas radīs cerību tiem, kam šobrīd tās mazliet pietrūkst.

Piektdien, 23. decembrī, plkst. 15.00 un plkst. 16.00 populāras Ziemassvētku melodijas pozitīvam noskaņojumam Esplanādes parkā būs dzirdamas “Ziemassvētku tubu” izpildījumā.

Svētdien, 25. decembrī, plkst. 14.00 un plkst. 17.00 Lielajā ģildē norisināsies koncerts “Ziemassvētku noskaņa”. Kopā ar Rīgas kamerkori “Ave Sol” Ziemassvētku noskaņu radīs komponists Jānis Strazds, instrumentālisti – Māris Kupčs, Aivars Meijers, Māris Zīlmanis, Mārtiņš Zālīte, Gundars Lintiņš – un soliste Ieva Parša, bet plkst. 14.00 un plkst. 16.00 muzikāli Ziemassvētku pārsteigumi ir sagaidāmi no Rātsnama balkona.

No 25. decembra plkst. 13.00 līdz 26. decembra plkst. 22.00 teritorijā pie Rīgas Lutera baznīcas notiks pasākums “12 svētās naktis”. Tajā ikvienu gaidīs tirdziņš, darbnīcas un aktivitātes ģimenēm ar bērniem: piparkūku darbnīca, foto stūrītis, ugunskuri, klusuma telpa, labdarības telts, ukraiņu borščs u.c.

Par muzikālo noformējumu 25. decembrī, Pirmajos Ziemassvētkos, rūpēsies dziedātājs Normunds Rutulis un bērnu ansamblis “Kolibri”, grupa “My Radiant You” un mūziķis Chris Noah, bet 26. decembrī, Otrajos Ziemassvētkos, – ģitārists Kaspars Zemītis, solisti, Rīgas Lutera draudzes koris, dziedātāja Linda Leen, grupa “Jorspeis” un bērnu ansamblis “Kolibri”.

Teritorija pie Rīgas Lutera baznīcas pasākumu laikā būs slēgta transporta iebraukšanai un paredzēta tikai gājējiem. Iekārtotā, izdekorētā un izgaismotā teritorija mierīgām pastaigām būs atvērta no 24. decembra līdz 6. janvārim (katru dienu no plkst. 09.00 līdz plkst. 22.00).

Ziemassvētku nedēļas norises galvaspilsētas apkaimēs

27. decembrī VEF Kultūras pilī skanēs koncerts “Ziemassvētki Brodvejā un Rīgā”, piedaloties orķestrim “Rīga” un tādiem solistiem kā Rūta Dūduma-Ķirse, Juris Jope, Katrīna Paula Felsberga, Gustavs Melbārdis, Valts Butāns.

Svētdien, 25. decembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kultūras un atpūtas centrā “Imanta” būs dzirdamas skaistākās baroka un romantisma laikmeta ārijas, kā arī latviešu komponistu skaņdarbi Sergeja Jēgera “Ziemassvētku sajūtu koncertā”.

Pirmdien, 26. decembrī, plkst. 15.00 un plkst. 16.00 Ēbelmuižas parkā uzstāsies diksilenda grupa “Sunny Groove Dixie” kopā ar solisti Martu Montu Zūdiņu, tikmēr VEF Kultūras pils Kamerzālē izskanēs Otro Ziemassvētku koncerts “Ziemas elēģija”.                  

Rosību galvaspilsētā turpina arī vairāki Ziemassvētku tirdziņi. Dāvanas un svētku cienastu iespējams sarūpēt Āgenskalnā, Kalnciema kvartālā, Doma laukumā, Esplanādes parkā un citviet.

Ziemassvētku noformējums pilsētvidē

Ikviens interesents aicināts uzņēmuma SIA “First Service”, kas plašāk pazīstams ar vides dizaina zīmolu “December Design”, Ziemassvētku gaismas takā – teritorijā no Operas skvēra līdz Bastejkalnam un Kronvalda parkam – sastapt teju 700 gaismas dekorus un dizaina objektus, kas katru dienu līdz pat 16. janvārim iemirdzas reizē ar pilsētas ielu apgaismojuma ieslēgšanos.

Īpašs gaismas noformējums šogad rotā arī 26 Rīgas parkus, skvērus un rotaļu laukumus.

Līdztekus tam galvaspilsētas spožākās egles mirdz Doma laukumā un Rātslaukumā. Vēl 18 Ziemassvētku egles ir izvietotas pie kultūras centriem, parkos un skvēros, bet apkaimēs uzstādītās pašvaldības dāvinātās eglītes izrotā apkaimju biedrības.

Atgādinām, ka šogad Ziemassvētku vizuālo noformējumu un svētku apsveikumu radījusi latviešu māksliniece un ilustratore Anna Vaivare, jo šī gada svētku tēma ir Ziemassvētki kā bērnībā. Mākslinieces veidotie svētku motīvi un tēli rotā pilsētvidē skatāmos vides stendus un afišu stabus, kas aicina sastapt Ziemassvētku brīnumus.

Papildu informācija

Vairāk par Rīgas pašvaldības organizētiem Ziemassvētku gaidīšanas laikam veltītiem pasākumiem var uzzināt tīmekļvietnē svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi to jaunumiem sociālā tīkla Facebook lapā “Rīgā notiek”.

Drukātas svētku programmas ir pieejamas Rīgas pašvaldības bibliotēkās, kultūras centros, Apkaimju iedzīvotāju centru klientu apkalpošanas punktos, kā arī Rīgas Tūrisma informācijas centrā.

Godināti Rīgas labākie sportisti, treneri un komandas

Otrdien, 20. decembrī, Kultūras pilī „Ziemeļblāzma” pasniedza apbalvojumu „Rīgas sporta laureāts 2022” labākajiem galvaspilsētas sportistiem, treneriem, komandām un šī gada populārākā sporta notikuma organizatoriem.

Īpašo balvu nominācijā „Par mūža ieguldījumu sportā” ieguva galda tenisa treneris un sacensību organizators Genādijs Kartuzovs.

„Ir patiess gods pasniegt balvu par mūža ieguldījumu sportā cilvēkam, kuram izvēlētā nodarbošanās ir sirdslieta jau kopš 11 gadu vecuma! Viņš ar savu piemēru var aizraut un iedvesmot arī citus, kuri gatavi sekot idejai un gūt ne tikai prieku, bet arī augstus sasniegumus,” uzsvēra Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

2022. gadā par Rīgas labāko sportistu atzīts autosportists Kristaps Blušs, labākās Rīgas sportistes titulu saņēma basketboliste Kitija Laksa, bet kā Rīgas labākā sportiste ar īpašām vajadzībām tika godināta nedzirdīgo sporta pārstāve peldēšanā Zane Embrekte.

Balvu nominācijā „Uzlēcošā zvaigzne sportā” piešķīra džudistei Annai Gulītei, bet kā Rīgas labākā trenere tika sumināta Anita Klapote.

Par Rīgas labāko sporta spēļu komandu atzīts futbola klubs „RFS”, bet kā „Gada notikums sportā” – Latvijas vīriešu izlases kvalifikācijas spēles pasaules kausam basketbolā.

Visi laureāti saņēma stikla mākslinieces Ilzes Dūdiņas veidotas statuetes un Rīgas pašvaldības sarūpētas naudas balvas.

Kultūras pilī „Ziemeļblāzma” laureātus sumināja kopumā astoņās dažādās nominācijās: „Par mūža ieguldījumu sportā”, „Rīgas labākais sportists”, „Rīgas labākā sportiste”, „Rīgas labākais sportists ar īpašām vajadzībām”, „Uzlēcošā zvaigzne sportā”, „Rīgas labākais treneris”, „Rīgas labākā sporta spēļu komanda” un „Gada notikums sportā”.

Balvu pasniegšanas ceremoniju vadīja pieredzējis sporta notikumu pārzinātājs, žurnālists, raidījumu moderators un producents Uģis Joksts un aktrise Marta Lovisa Jančevska. Ar muzikāliem priekšnesumiem klātesošos iepriecināja dziedātāja Aminata, grupa „Citi zēni”, čellists Antons Trocjuks un vijolnieks Daniils Bulajevs.

Apbalvojuma „Rīgas sporta laureāts 2022” nominācijām bija izvirzīti pazīstami sportisti un sabiedrībā labi zināmi treneri, populāras komandas, kā arī skatītāju un dalībnieku plaši apmeklēti sporta notikumi.

Pieteikumus varēja iesniegt Latvijā atzītas sporta federācijas, Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā reģistrētas nevalstiskās sporta organizācijas un sporta izglītības iestādes. Komisija vērtēja atskaites periodu no šī gada 1. janvāra līdz 30. novembrim.

Apbalvojumu „Rīgas sporta laureāts 2022” galvaspilsētas labākajiem sportistiem, treneriem un komandām par teicamiem rezultātiem un augstiem sasniegumiem pasniedza jau desmito reizi.