Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) ir uzsākusi sadarbību ar Latvijas Nacionālo teātri, lai kopīgiem spēkiem veicinātu aprites ekonomikas principu ieviešanu savā ikdienas darbā radošo nozaru pārstāvjiem Rīgā.

Sniedzot radošo nozaru pārstāvjiem iespēju iegūt jaunas zināšanas par apritīgu biznesa modeļu veidošanu, kā arī saņemt profesionālu atbalstu aprites ekonomikas principu ieviešanai savā darbībā, REA iesaistījusies starptautiskā projektā “Radošas un apritīgas pilsētas – pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas (CCC)”.

Savukārt Latvijas Nacionālais teātris ir iesaistījies starptautiskā projektā “Greenstage”, kura mērķis ir veicināt ilgtspējas principu ieviešanu skatuves mākslas nozarē. Lai sniegtu atbalstu skatuves mākslas nozares organizatoriskā un ražošanas procesa analīzei un ilgtspējīgai attīstībai, projekta laikā tiks izstrādāts organizācijas pašnovērtējuma rīks, kā arī iestudēta izrāde Latvijas Nacionālajā teātrī, praksē realizējot ilgtspējīgas dekorāciju ražošanas un otrreizējas pārstrādes principus.

Iepazīstoties ar īstenojamajiem projektiem, REA un Latvijas Nacionālā teātra pārstāvji atzīst, ka sadarbība un līdzdalība projektos dod iespēju Rīgas kultūras organizāciju ekosistēmai pilnveidot zināšanas un izpratni par aprites ekonomikas principiem, kā arī mācīties un ieviest jaunus darbības modeļus, kas palīdzētu kultūras iestādēm savā saimnieciskajā darbībā kļūt ilgtspējīgākām.

Projektā “Radošas un apritīgas pilsētas – pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas (CCC)” piedalās Dānijas kultūras institūts (Dānija), Dzīvesstila un dizaina klasteris (Dānija), Orhūsas pilsētas Klimata sekretariāts (Dānija), Ziemeļu dimensijas kultūras partnerība (Latvija/Skandināvija), Pomerānijas Zinātnes un tehnoloģiju parks Gdiņa (Polija), Biedrība “Pomorskie in the European Union” (Polija), Turku pilsēta (Somija), Volonija / Dienvidrietumu Somijas reģionālā padome (Somija), Humakas lietišķo zinātņu universitāte (Somija), Tallinas radošais inkubators (Igaunija), “Anschar” GmbH (Vācija), “Zero Waste Kiel” e.V. (Vācija), fonds “Heinrich Böll Foundation Schleswig-Holstein” e.V. (Vācija).

Projektu “Greenstage” finansē Eiropas Savienības programma “Radošā Eiropa”. Vadošais partneris ir “Oberhausenas teātris”, kas pārstāv Oberhausenas pilsētu (Vācija). Citi partneri, kas piedalās projektā: “Latvijas Nacionālais teātris” un “Ģertrūdes ielas teātris” (Latvija), Vīnes Tautas teātris Vīnē (Austrija), “Bunker” Ļubļanā (Slovēnija) un “Vupertāles Klimata, vides un enerģētikas institūts” (Vācija). Pašvaldības partneris projektā ir Mantujas pašvaldība (Itālija). Asociētie partneri Dortmundes, Gelzenkirhenes un Vupertāles pilsētas, Rīga, Ļubļana un Vīne. Projekta pieteikuma iniciators un koordinators Ziemeļreinas-Vestfālenes Kultūrsekretariāts.

Par godu Rīgas 823.dzimšanas dienai, augustā galvaspilsētā gaidāmas krāšņas un pārsteigumiem bagātas svinības. Sākot jau no 16.augusta, svētki tiks godināti Vecrīgā, aicinot izbaudīt Latvijas virtuves tradicionālās garšas, Uzvaras parks pārvērtīsies brīnumainā uguns pasaulē, ielu muzikanti pieskandinās Vecrīgas mūrus, bet pasākumā “Rīga aug” aizraujošu nodarbi atradīs ikviens svētku svinētājs.

“Rīga ir daudz pieredzējusi, bet mūžam jauna pilsēta. Rīga svētkus svinēs tā, lai visiem ir prieks, un gaidīs uz svinībām gan pašus tuvākos – rīdziniekus, gan tuvus radus, kas būtu iedzīvotāji no visas Latvijas, gan, protams, draugus no tuvām un tālām zemēm. Rīgas svētki aktīvi tiek komunicēti pilsētas ārējā mārketingā un cerams, ka gan tūristi, kuru pilsētā šogad ir daudz, gan mēs paši, kas Rīgu sen un labi pazīstam, atradīsim svētku programmā interesantus notikumus, lai piedalītos kopā ar ģimeni un draugiem. Kā vienu no svētku tradīcijām, ko vēlos izcelt, ir nu jau tradicionālie Krastu mači – diennakts basketbola turnīrā vienmēr esmu piedalījies, piedalīšos arī šogad, tādēļ tiekamies pilsētas ielās un laukumos, tai skaitā arī basketbola laukumos,” aicinot uz svētkiem, norāda Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

Rīgas garšas svētki

Rīgas dzimšanas dienu ievadīs Rīgas garšas svētki, kas Vecrīgā norisināsies pirmo reizi. Šo svētku mērķis ir iepazīstināt rīdziniekus un Rīgas viesus ar Latvijas virtuves visu laiku dažādajām garšām – gan tradicionālām, gan novatoriskām, jo ne vienmēr viss, kas raksturīgs mūsu kulinārajam mantojumam, ir jāpatur esošajā formā un vēsturiskajā precizitātē.

Svētki norisināsies divos Vecrīgas laukumos. Auto stāvlaukums pie Mazās Jaunielas 5 trīs dienu garumā – no 16. līdz 18. augustam – būs pārvērties par ielu ēdienu garšu skvēru ar plašu ēdienu izvēli, kurā pulcēsies labākie no labākajiem Street Food meistariem, sniedzot apmeklētajiem iespēju baudīt ēdienus no dažādām pasaules virtuvēm, taču gatavotus no Latvijā ražotiem produktiem un integrējot tajos latviskās garšas kodu.

Tikmēr Rātslaukumā 17. augustā visas dienas garumā norisināsies dažādas kulināras aktivitātes. Īpaša loma šajā dienā tiks piešķirta sviestmaizēm, jo mums ir pamats lepoties ar mūsu sviestmaižu kultūru. Visas dienas garumā norisināsies meistarklases un konkursi, kurus vadīs svētku dižvedēji: šefpavārs Elmārs Tannis un Latvijā spicākais recepšu eksperts Pipars. Par svētku atmosfēru rūpēsies Rīgas pantomīmas mīmi un mūziķis Rudra ar komandu.

Savukārt Rātes pasāžā 17. augustā no plkst. 14.00 līdz 20.00 atgriezīsies Rīgas amatnieki, pie kuriem “Amatnieku ielā” būs iespēja izmēģināt dažādas amatu prasmes un iegādāties amatnieku radītos priekšmetus.

Gaismas dārzs. “Cie Carabosse” uguns instalācijas

Svinot Rīgas dzimšanas dienu, divus vakarus neticamas pārmaiņas piedzīvos Uzvaras parks, piedāvājot ikkatram sajust uguns brīnumu un pārsteidzošas ierastās vides pārmaiņas.

Francijas mākslinieku grupas “Cie Carabosse” dzīvās uguns instalācijas parka teritorijā aicinās ļauties uguns spēkam un burvībai, dodoties cauri liesmojošiem vārtiem, pieredzēt simtiem uguns liesmu un izjust mirkļus, kuros liesmu poēzija ved sapņu pasaulē.

Pasākums notiks 16. un 17. augustā no plkst. 22.00 līdz plkst. 1.00.

XV diennakts basketbola turnīrs “Krastu mačs”

Šogad neizpaliks arī tradicionālais “Krastu mačs” Esplanādē, kurš notiks no 17. līdz 18. augustam. “Krastu mačs” ir tautas sporta pasākums ar plašu izklaides programmu – diennakti laukumā dodas dažādu meistarības līmeņu Daugavas labā un kreisā krasta basketbolisti, nepārtraukti uzstājas dīdžeji un mūziķi, notiek konkursi skatītājiem un iespējams ieturēt arī gardu maltīti Garšu tirgū. Mačā gaidāma gan aktieru spēle pret mūziķiem, gan aktrišu cīņa, influenceru mačs, kā arī tradicionālās politiķu sacensības. Atklāšanas spēlē piedalīsies basketbola klubs “VEF Rīga” pret “Ghetto family”.

Ielu muzicēšanas svētki Vecrīgā

Sestdien, 17. augustā, no plkst. 14.00 līdz plkst. 18.00 Vecrīgu pieskandinās Ielu muzicēšanas svētki. Desmit dažādās Vecrīgas vietās garāmgājējus iepriecinās gan profesionāli mūziķi, gan rīdziniekiem jau labi zināmi un dzirdēti ielu muzikanti.

Svētku laikā, sadarbībā ar biedrību “Tavi draugi”, pateicībā par muzikantu dziesmām būs iespēja ziedot ukraiņu atbalstam gan šeit Latvijā, gan kara skartajā Ukrainā.

Pasākums “Rīga aug”

Svētku kulminācija un vērienīgākā svinību norise būs pasākums “Rīga aug” 11. novembra krastmalā, kur par godu Rīgas 823. dzimšanas dienai 17. augustā notiks krāšņas svinības. Dzimšanas dienas ciemiņi gaidīti jau no plkst. 14.00, lai piedalītos aizraujošās aktivitātēs, baudītu mūziķu uzstāšanos un izklaides pasākumus visas dienas garumā.

Pasākuma teritorijā no Lielā Kristapa statujas līdz pat Akmens tiltam ikvienam būs iespēja iesaistīties daudzveidīgās aktivitātēs: garākās mīlestības vēstules rakstīšanā Rīgai, fotografēties un iemūžināt sevi interaktīvos foto rāmjos ar Rīgas ainavām, veidot oriģinālas apdrukas sietspiedes darbnīcā, iesaistīties ielu mākslas objekta veidošanā.

Savukārt “Mazajos krastu mačos” uz jautrām aktivitātēm ģimenes ar bērniem aicinās un atrakcijas vadīs Dante Pecolli, Ufo, Ainārs Ančevskis, Gints Grāvelis, Jānis Blūms un Lauris Dārziņš. Pasākuma skatītājus pārsteigs arī plaša muzikālā programma. Rīga aug, un arī pasākuma programma augs krāšņumā un daudzveidībā – sāksies ar koncertiem pašiem mazākajiem, augs līdzi rīdziniekiem, līdz sasniegs briedumu.

No plkst. 14.00 būs klausāma “Ukulele” – muzikāls projekts pašiem mazākajiem, bet no plkst. 14.45 skatītājus iepriecinās “Rīgas gaiļa stāsts”. Mazie svētku dalībnieki tiks iesaistīti rotaļās, jaunu dziesmu un deju apguvē kopā ar dziedātājiem Evu Leimani, Katrīnu Gupalo un Lauri Valteru.

Savukārt dienas otrajā pusē svētku svinētājus priecēs humorrokgrupa “Pirmais kurss”, grupa “The Sound Poets”, grupa “Rīgas modes”, hip-hop mākslinieks Fiņķis kopā ar pavadošo sastāvu, indie grupa “Carnival Youth”, kā arī īpaši svētku vakaram veidota koncertprogramma “Rīgas sirds”. Tajā izskanēs senas un ne tik senas, zināmas un ne tik zināmas latviešu estrādes dziesmas par Rīgu jaunās aranžijās, kuras veidojuši Platons Buravickis, N`Works, Kristaps Krievkalns un Jānis Strazds un izpildīs dziedātāji Aija Vītoliņa, Paula Saija, Daumants Kalniņš, Ralfs Eilands un Arturs Skutelis.

Vakara izskaņā no plkst. 22.30 līdz plkst. 23.00 gaidāms lāzeru un strūklaku priekšnesums, bet pēc tā – līdz pat 02.00 – ballīte kopā ar dīdžejiem Tomu Grēviņu un Zani Stocku.

Visa svētku programma būs bez maksas.

Pasākuma laikā iespējama fotografēšana un filmēšana.

Tostarp Rīgas dzimšanas dienas nedēļas nogalē, 17. un 18.augustā, pilsētas sabiedriskais transports būs bez maksas, par ko sekos arī atsevišķa informācija.

Vairāk par Rīgas vasaras un dzimšanas dienas pasākumiem var uzzināt mājaslapā vasara.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Rīgā šovasar izveidotas 11 jaunas brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietas jeb tā dēvētie brīvkrāni, tādējādi rīdziniekiem un pilsētas viesiem ir iespējams karstajā laikā veldzēties jau 36 vietās, kur tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.

“Šovasar esam uzstādījuši vēl 11 jaunus brīvkrānus dažādās Rīgas apkaimēs, tostarp arī Uzvaras parkā, nodrošinot iespēju padzerties skeiteriem, skrituļotājiem un citiem aktīva un sportiska dzīvesveida piekritējiem. Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana galvaspilsētā ir viena no mūsu prioritātēm. Turpināsim iesākto darbu un paplašināsim kvalitatīva dzeramā ūdens pieejamību publiskajā vidē, lai rīdziniekiem un pilsētas viesiem veidotos paradums droši izmantot Rīgas krāna ūdeni, kas ir tīrs, drošs, garšīgs un veselīgs,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Šogad jaunie brīvkrāni uzstādīti:

  •  Centrāltirgū (starp Gaļas un Piena paviljoniem);
  • pie Anniņmuižas parka (Anniņmuižas bulvārī 77);
  • Latgales parkā (pretī Balvu ielai 13);
  • Operas skvērā (Brīvības laukums 1);
  • Nordeķu parkā (Dzirciema iela 60);
  • Viesturdārzā (Hanzas iela 28);
  • Biķernieku mežā (Lielvārdes iela 68 k-1);
  • Bolderājas promenādē (Lielā iela);
  • pie Māras dīķa (pretī Mārupes ielai 33);
  • divas Uzvaras parkā (pie koka terases un pie skeitborda laukuma).

2022.gadā Rīgā tika izbūvēti sekojoši brīvkrāni:

  • •Vērmanes dārzā pie bērnu rotaļu laukuma;
  • Pie bērnu sporta laukuma (Krišjāņa Barona iela 116a);
  • Ziedoņdārzā (Aleksandra Čaka ielā 100);
  • Āgenskalna tirgus priekšlaukumā (Nometņu iela 64);
  • Esplanādē aiz Latvijas Mākslas muzeja ēkas;
  • Mežaparkā pie ieejas zoodārzā (Ostas prospekts 11);
  • Dzegužkalna parkā (Dzegužu iela 11).

2023. gadā tiem pievienojās:

  • Brasas skvērā pie bērnu laukuma (Invalīdu iela 6);
  • Grīziņkalna parkā (iepretim Pērnavas ielai 52);
  • Ēbelmuižas parkā;
  • Ziemeļblāzmas parkā;
  • pie Vecāķu pludmales (Pludmales ielas un Kāpu prospekta krustojums);
  • pie Birutas Baumanes takas Lēpju ielā Daugavgrīvā;
  • bērnu rotaļu laukumā Pļavniekos (Andreja Saharova iela 30);
  • Imantas vidusskolas sporta laukumā (Zentenes iela 19a);
  • Ķengaraga promenādē (iepretim Maskavas ielai 262);
  • Zemitāna laukumā;
  • Dailes teātra skvērā

Paralēli tam “Rīgas ūdens” pērn rada iespēju atjaunot vēsturiskā Ūdensavota namiņa iepretim Raiņa bulvārim 3 darbību, tāpat darbojas arī “Rīgas namu” apsaimniekošanā esošais brīvkrāns Rātslaukumā – Rolanda statuja. Savukārt šogad “Rīgas ūdens” pārziņā nonācis arī brīvkrāns Lastādijas ielā 2 (pie Spīķeru koncertzāles Ģenerāļa Radziņa krastmalas pusē).

Savu darbību arī ziemā nepārtrauc tikai četri no SIA “Rīgas ūdens” pārziņā esošajiem brīvkrāniem (Jūrmalas gatvē 133, pie Voleru ielas 65, pie Mazās Vējzaķsalas 17 un Kundziņsalas 9. šķērslīnijā 6), bet pārējo darbība tiek atjaunota vasaras sezonā.

Brīvkrānu ierīkošanas vietas izvēlētas, Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam apkopojot Apkaimju iedzīvotāju centra aptaujas datus.

Aktuālākajai situācijai var sekot brīvkrānu kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapā: https://www.rigasudens.lv/lv/udens-brivkranu-karte

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments parakstījis līgumus ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru par divu projektu īstenošanu, lai saņemtu vairāk nekā desmit miljonus eiro lielu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu 351 sociālā mājokļa izveidei. Projektu īstenošana ievērojami paplašinās pašvaldības dzīvojamo fondu un samazinās rindu uz dzīvokļiem par 18 līdz 20 %.

“Rīgas dome nepārtraukti paplašina mājokļu pakalpojumu nodrošināšanu, it īpaši, sociāli un ekonomiski mazākaizsargātiem rīdziniekiem. Šobrīd mājokļa atbalsta programmas izmanto vairāk nekā 11 tūkstoši rīdzinieku. Līgumu noslēgšana par projektu īstenošanu ir pēdējo gadu nozīmīgākās investīcijas pašvaldības dzīvokļu pakalpojumu apjoma un kvalitātes uzlabošanā. Projektu gaitā atjaunosim un modernizēsim vairāk kā 190 pašvaldībai piederošus dzīvokļus, kā arī atjaunosim trīs ēkas, nodrošinot dzīvesvietu vismaz 155 mājsaimniecībām. Šis ir nozīmīgs solis dzīvokļu rindu mazināšanā Rīgā,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

“Eiropas Savienības finansējuma piesaiste Rīgas pašvaldībai piederošā dzīvojamā fonda atjaunošanai ir departamenta speciālistu vairāku gadu darba rezultāts, kuru laikā veikta trīs ēku pārbūves būvprojektu izstrāde, pašvaldības vajadzību definēšana un ietveršana ES atbalsta instrumentā. Īstenojot šos būtiskos projektus, pašvaldība vienlaikus risina vairākas problēmas – tiks sniegta palīdzība personām, kurām ir nepieciešams pašvaldības atbalstīts mājoklis, kā arī tiks sakārtotas pašvaldībai piederošas būves, pārveidojot tās par energoefektīvām ēkām ar mūsdienu prasībām atbilstošiem dzīvokļiem,” norāda Mājokļu un vides departamenta direktora vietniece mājokļu pieejamības jautājumos Dace Ziediņa.

Trīs sociālo ēku pārbūve

Projekta gaitā atjaunos trīs dzīvojamās ēkas:

  • Lielupes ielā 1 k-10;
  • Dolomīta ielā 1;
  • Prūšu ielā 25A.

Ēkā Lielupes ielā izveidos 38 dzīvokļus, ieskaitot četrus grupu dzīvokļus, Dolomīta ielā izveidos 39 dzīvokļus, bet Prūšu ielā izveidos 78 dzīvokļus. Tādējādi pēc projekta īstenošanas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanai saņems 155 mājsaimniecības.

Projektu plānots īstenot līdz 2027. gada beigām. Kopējais projekta budžets ir 19,6 miljoni eiro, no tiem ERAF līdzekļi 7,65 miljoni eiro un pašvaldības finansējums 11,97 miljoni eiro.

Sociālo mājokļu atjaunošana

Projekta gaitā līdz 2027. gada beigām plānots atjaunot 196 pašvaldībai piederošus neizīrētus dzīvokļus.

Kopējais projekta budžets ir 2,95 miljoni eiro, no tiem ERAF līdzekļi 2,5 miljoni eiro un pašvaldības finansējums 0,45 miljoni eiro.

Departamenta sagatavotie projektu iesniegumi tika izvērtēti atklātā projektu atlasē un konkurēja ar citām Latvijas pašvaldībām. Projektu mērķis mazināt dzīvokļu rindu un gaidīšanas laiku palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanai sociāli un ekonomiski mazaizsargātām personām.

ES fondu atbalsts sociālo mājokļu izveidei paredzēts ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus” 4.3.1.3. pasākumā “Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība”.

Pamatojoties uz saņemto analīžu rezultātiem, Rīgā atļauts peldēties visās oficiālajās un neoficiālajās peldvietās, tomēr zilaļģu dēļ atsevišķās vietās peldēties nebūtu ieteicams un ir izvietotas attiecīgas brīdinājuma zīmes, informē Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments.

No astoņām oficiālajām peldvietām pagaidām nav ieteicams peldēties Daugavas peldvietās “Rumbula” un “Lucavsalas līcis”, bet no 24 iedzīvotāju iecienītajām neoficiālajām peldvietām, kur tiek ņemtas ūdens analīzes – Ķīšezerā pie Cimzes ielas un pie Steķu ielas, Juglas ezerā pie Tadenavas ielas, kā arī Daugavā pie Dārziņu 14. līnijas un arī peldvietā pretī Latgales ielai 320.

Oficiālajās peldvietās ūdens kvalitāti pārbauda Veselības inspekcija, savukārt Mājokļu un vides departaments peldsezonas laikā ik mēnesi organizē peldūdens kvalitātes monitoringu 24 iedzīvotāju iecienītās atpūtas vietās pie ūdenstilpēm.

Pašvaldība iesaka izmantot oficiālās peldvietas, jo tās ir atbilstoši aprīkotas un tajās par peldētāju drošību rūpējas Rīgas pašvaldības policijas glābēji. Tāpat katrs aicināts izvērtēt, vai peldvietā nav manāmas zilaļģu pazīmes – zaļgans, “ziedošs” ūdens.

Rīgas pašvaldība, sākot peldsezonu, peldvietās nodrošinājusi uzlabotu un atjaunotu infrastruktūru. Vairākās vietās, uzlabojot vides pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiem, izbūvētas jaunas laipas, uzstādi soli, zviļņi, pārģērbšanās kabīnes.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama šeit: https://www.riga.lv/lv/rigas-peldvietas

Šonedēļ, no 5. augusta, Rīgā uzņem pirmo bērnu un jauniešu grupu 58 cilvēku sastāvā no Černihivas apgabala Ukrainā, lai bērniem, kuru vecāki iesaistīti Ukrainas aizsardzības nodrošināšanā, sniegtu iespēju atgūt spēkus un stiprināt veselību, piedaloties izglītojošās un izklaidējošās aktivitātēs.

Rīgas pašvaldība, atsaucoties Ukrainas vēstniecības aicinājumam, organizē 100 bērnu un jauniešu no Černihivas apgabala Ukrainā viesošanos Rīgā šī gada augustā.

“Ukrainas iedzīvotājiem ir ne mazāk svarīgs morālais atbalsts, it īpaši tas ir neapciešams bērniem un jauniešiem, kas ar kara šausmām ir saskārušies ik dienu un kuru vecāki ir iesaistīti Ukrainas aizsardzības nodrošināšanā. Šeit bērni un jaunieši jūtas drošībā, gaidīti un no viņiem staro prieks, tāpēc es ļoti ceru, ka šīs viesošanās laikā viņi gūs patīkamas emocijas un uz mirkli spēs nedomāt par kara šausmām Ukrainā,” norāda Rīgas vicemērs un Rīgas mēra pienākumu izpildītājs Edvards Ratnieks.

Arī šogad Ukrainas bērniem paredzēts nodrošināt saturiski bagātīgu programmu, kuru veidos Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma un dabas iepazīšana, aktīvā atpūta, radošās aktivitātes, kā arī kopīgas aktivitātes ar vienaudžiem no Latvijas. Paredzēts, ka 100 bērni kopā ar divpadsmit pavadošajiem pedagogiem Rīgā varēs pavadīt deviņas dienas. Pašvaldība šim mērķim atvēlējusi 96 600 eiro no Rīgas domes rezerves fonda.

Pērnā gada septembrī Rīgas pašvaldība uzņēma 101 bērnu un jaunieti no Černihivas apgabala Ukrainā un nodrošināja daudzveidīgu atpūtas un kultūras aktivitāšu programmu.

 

Pirms pusotra gada Rīgas dome izveidoja jaunu struktūru – Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldi (CAOIP), lai efektīvi koordinētu pašvaldības iestāžu sadarbību un pārziņā esošos resursus krīzes situācijās. Pēdējo nedēļu notikumi – gan vētra un ekstremālās lietusgāzes, gan bīstamais ugunsgrēks Ganību dambī pierāda, ka šādas situācijas tiek kontrolētas, dienesti strādā efektīvi un vienoti, un galvaspilsētas loma krīžu vadībā tikai pieaug un turpinās pieaugt.

Trešdienas, 7. augusta, pēcpusdienā Ganību dambī rūpniecības teritorijā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, dega vairāki angāri un veidojās liels piedūmojums. Degošajos angāros atradās titāna skaidas, kuras nevarēja dzēst ar ūdeni, kā arī naftas produktus saturošas eļļas. Ugunsgrēka likvidēšanā piedalījās desmitiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieku, kā arī CAOIP vadībā talkā nāca Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi, piegādājot lielu apjomu grants un smilšu liesmu slāpēšanai.

“No Rīgas resursiem bīstamā ugunsgrēka likvidēšanai operatīvi piesaistījām 12 tehnikas vienības un piegādājām 200 kubikmetrus smilts un grants. Šos resursus bija iespējams efektīvi mobilizēt, jo pašvaldībā darbojas profesionāla krīžu pārvaldības sistēma. Tieši šajās situācijās ir visuzskatāmāk redzams, cik pareizi un svarīgi, ka galvaspilsētā izveidojām Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldi, piesaistot profesionāļus un nodrošinot, lai krīzes situācijā rīdzinieki būtu drošās rokās neatkarīgi no politiķu iesaistes,” uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola.

Smiltis un nepieciešamo tehniku – automašīnas un traktorus – operatīvi piegādāja pašvaldības uzņēmumi “Rīgas ūdens” un “Rīgas satiksme”, kā arī Ārtelpas un mobilitātes departamenta piesaistītie ceļu nozares uzņēmumi un Teritorijas labiekārtošanas pārvalde.

Jau ziņots, ka CAOIP diennakts režīmā darbojās lielās vasaras vētras laikā, kopā ar Komunikācijas pārvaldi apziņojot iedzīvotājus par nepieciešamo rīcību šādā situācijā un par vētras seku likvidēšanas gaitu. CAOIP reģistrēja vairāk nekā 700 vētras radītos incidentus galvaspilsētā un kopā ar VUGD, NMPD un pašvaldības dienestiem un uzņēmumiem koordinēti un efektīvi darbojās pie to novēršanas. Tāpat CAOIP pēdējā pusotra gada laikā efektīvi reaģēja uz dažādiem citiem negadījumiem – brūkošām ēkām, sprādzieniem un ugunsgrēkiem, koordinējot gan seku likvidēšanu, gan palīdzības sniegšanu evakuētajiem iedzīvotājiem.

“Esam ieguldījuši daudz darba Rīgas civilās aizsardzības sistēmas stiprināšanā, būtiski uzlabojot galvaspilsētas civilās aizsardzības spējas. Esam izveidojuši vienotu Rīgas civilās aizsardzības eko-sistēmu, kas darbojas ciešā sazobē ar valsts civilās aizsardzības sistēmu, kā arī nevalstiskajām organizācijām, un turpināsim darbu pie jauniem uzlabojumiem,” norāda CAOIP vadītājs Reinsons.

CAOIP izveidota, lai efektīvi koordinētu pašvaldības iestāžu sadarbību un pārziņā esošos resursus, kā arī stiprinātu pašvaldības kapacitāti novērst civilās aizsardzības riskus un reaģēt krīzes situācijās.

Civilās aizsardzības sistēmas efektivitātes izvērtēšana Rīgā sākta 2022. gadā, pēc gūtās pieredzes Covid-19 pandēmijas laikā un reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Līdz tam Rīga civilās aizsardzības plānošana un rīcība krīzes situācijās bija viena no daudzām Rīgas pašvaldības policijas funkcijām.

Civilā aizsardzība un ar tās nodrošināšanu saistītie izaicinājumi ir starpnozaru jautājums, kas sniedzas ārpus pašvaldības policijas kompetences. Civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā iesaistās daudzas pašvaldības institūcijas. CAOIP ir pakļauta Rīgas pilsētas izpilddirektoram.

Pārvaldē izveidotas trīs nodaļas: Civilās aizsardzības nodaļa, Operatīvās informācijas un kritiskās infrastruktūras uzraudzības nodaļa un Procesu un risku uzraudzības nodaļa. Jaunās pārvaldes galvenie darbības virzieni ir civilās aizsardzības sistēmas uzturēšana, krīzes situāciju vadība, pilsētvides un kritiskās infrastruktūras monitorings, līdzdalība viedās pilsētas risinājumu ieviešanā, digitalizācijas procesu sekmēšanā, lēmumu pieņemšanas procesa automatizācijā, kā arī sadarbības veicināšana civilās aizsardzības laikā.

Viens no nozīmīgākajiem CAOIP paveiktajiem darbiem ir pašvaldības Civilās aizsardzības plāna izstrāde, materiālu izveidošana iedzīvotājiem par rīcību ārkārtas situācijās un semināru organizēšana par civilās aizsardzības jautājumiem.

Lai palīdzētu sagatavoties jaunajam mācību gadam, Rīgas pašvaldība izmaksā ikgadējo pabalstu izglītības ieguves atbalstam. Tā apmērs ir 50 eiro katram trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes skolēnam. Pabalstu var pieprasīt līdz 31. oktobrim.

No 1. jūnija līdz 7. augustam izglītības ieguves atbalstam Rīgas Sociālajā dienestā ir vērsušies 282 rīdzinieki un 78 Ukrainas civiliedzīvotāji.

Lai palīdzētu sagatavoties jaunajam mācību gadam, Rīgas pašvaldība izmaksā ikgadējo pabalstu izglītības ieguves atbalstam. Tā apmērs ir 50 eiro katram trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes skolēnam. Pabalstu var pieprasīt līdz 31. oktobrim.

No 1. jūnija līdz 7. augustam izglītības ieguves atbalstam Rīgas Sociālajā dienestā ir vērsušies 282 rīdzinieki un 78 Ukrainas civiliedzīvotāji.

Pabalstu piešķir pirmsskolas vecuma bērnam no piecu gadu vecuma, kurš apgūst obligāto bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, un izglītojamam, kurš nav sasniedzis 21 gadu vecumu un iegūst vispārējo vai profesionālo vidējo izglītību.

Pabalstu ir tiesības saņemt mājsaimniecībai, kura ir deklarējusi un dzīvo norādītajā adresē Rīgā un atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu (ienākumi ir līdz 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 384 eiro pārējām personām mājsaimniecībā).

Lai saņemtu pabalstu, vienam no bērna vecākiem vai bērna likumiskajam pārstāvim līdz 31. oktobrim jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā, kur:

  •  jāuzrāda personu apliecinošs dokuments;
  • jāiesniedz rakstisks iesniegums;
  • jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija (ja deklarācija jau ir iesniegta, tas atkārtoti nav jādara).

Rīgas Sociālais dienests pieņem klientus klātienē pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot uz tālruņiem +37167105048 vai +37125770080.

  • Iesniegumu Rīgas Sociālajam dienestam var iesniegt arī attālināti:
    iesniegumu, kas uzrakstīts latviešu valodā un ir personas pašrocīgi parakstīts, var iesniegt:
    Rīgas Sociālajā dienestā, Baznīcas ielā 19/23 (1. stāvs),
    Rīgas Sociālā dienesta Pārdaugavas rajona nodaļā, E. Smiļģa ielā 46,
    Rīgas Sociālā dienesta Latgales rajona nodaļā – Avotu ielā 31 k – 2,
    Rīgas Sociālā dienesta Ziemeļu rajona nodaļu, Vidrižu ielā 1A;
  • parakstot ar drošu elektronisko parakstu, iesniegumu var iesniegt, rakstot uz e-pastu soc@riga.lv;
  • aktivizējot oficiālo elektronisko adresi portālā https://latvija.gov.lv.

Iesniegumā jānorāda šādas ziņas:
pieprasītāja vārdu, uzvārdu; personas kodu; deklarētās dzīvesvietas adresi; elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi (ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts); tālruņa numuru; pabalsta pieprasījuma gadījumā jānorāda kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru (21 zīme). Sociālā atbalsta pieprasītājs ar savu parakstu apliecina, ka iesniegumā sniegtā informācija ir patiesa.

Vairāk informācijas var saņemt, zvanot uz Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tālruni +37180005055.

2023. gadā pabalstu izglītības ieguves atbalstam saņēma 1557 rīdzinieki par kopējo summu 77 850 eiro un 674 Ukrainas civiliedzīvotāju bērni, kam kopā izmaksāti 33 700 eiro.

 

Rīgas pašvaldība šonedēļ sākusi attīrīt plūdu dēļ piesārņoto dīķi Uzvaras parka neatjaunotajā daļā (pie sakurām). Darbu gaitā plānots izsūknēt visu ūdenstilpi un ļaut ūdens sastāvam atjaunoties no gruntsūdeņiem un lietusūdeņiem.

Ūdens atsūknēšanu veic pašvaldības uzņēmums “Rīgas ūdens” ar iekārtām, kas tika izmantotas arī palīdzības sniegšanai Jūrmalai applūdušo teritoriju atbrīvošanā no liekā ūdens.

Jau vēstīts, ka ciklona “Kirstija” izraisītajās ekstremālajās lietusgāzēs un plūdos daudzas ūdenstilpes tika piesārņotas, jo pārplūda kanalizācijas akas, pagrabi un sausās tualetes. Aizvadītās nedēļas nogalē tika konstatēts, ka Uzvaras parka dīķī piesārņojuma dēļ gājušas bojā zivis. Visticamāk, ka piesārņojumu radīja netālu esošā pārplūdusī kanalizācijas aka un pirmās analīzes liecināja, ka ūdenī piesārņojuma dēļ kritiski samazinājies skābekļa līmenis. Patlaban parka apsaimniekotājs uzņēmums “Rīgas meži” turpina beigto zivju savākšanu

Valsts vides dienests rekomendēja, ka jāveic vides sanācijas darbi – piesārņojuma tālākas izplatības, iespējamo apdraudējumu iedzīvotāju veselībai un videi novēršana. Ņemot vērā, ka šajā vietā nav dabīgās pieteces un noteces un nenotiek ūdens apmaiņa, nolemts atsūknēt visu ūdeni no dīķa un ļaut tam dabīgi atjaunoties. Pēc ūdens atsūknēšanas lems, vai nepieciešams arī attīrīt ūdenstilpes gultni.

Ūdens krātuves atsūknēšanā tiek izmantots lieljaudas sūknis ar ražību līdz 470 kubikmetriem stundā, kas tikko sevi labi pierādīja, palīdzot vētrā applūdušo teritoriju atsūknēšanas darbos Jūrmalā. Dīķa tilpums ir aptuveni 27 000 kubikmetru, tādēļ tā atbrīvošana no ūdens aizņems vairākas dienas.

Rīgā ekstremālo lietusgāžu laikā nokrišņu daudzums bija vairāk nekā 110 milimetri jeb 11 litri uz kvadrātmetru, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedza iepriekšējo rekordu un bija pusotra visa jūlija norma. Ņemot vērā lielo lietus ūdeņu daudzumu, kas ieplūda ūdenstilpēs, pašvaldība pagaidām aicina neizmantot peldvietas, kur vēl nav saņemti analīžu rezultāti par ūdens kvalitāti.

Pamatojoties uz Veselības inspekcijas ņemto peldūdens paraugu analīžu rezultātiem, Rīgā atļauts peldēties oficiālajās peldvietās jūrā – Vecāķos, Vakarbuļļos un Daugavgrīvā, kā arī iekšzemes peldvietās Lucavsalā, Ķīpsalā un Bābelītī. Savukārt Daugavas peldvietā “Rumbula” ūdens kvalitātes rādītāji joprojām neatbilst higiēnas prasībām un peldēties minētajā peldvietā nav ieteicams.

Līdz pārējo ūdens analīžu rezultātu saņemšanai Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments aicina pagaidām atturēties no peldēšanās iedzīvotāju iecienītajās neoficiālajās peldēšanās vietās, jo, ņemot vērā lielo lietus ūdeņu daudzumu, kas ieplūdis ūdenstilpēs, pagaidām nevar spriest par peldūdens kvalitāti. Jāņem vērā, ka ir applūdušas daudzas teritorijas un pagrabi, tāpēc ūdenī var būt nokļuvis dažāda veida piesārņojums, piemēram, no kādām materiālu glabāšanas vietām vai sausajām tualetēm.

Oficiālajās peldvietās ūdens kvalitāti pārbauda Veselības inspekcija, savukārt Mājokļu un vides departaments peldsezonas laikā ik mēnesi organizē peldūdens kvalitātes monitoringu 24 iedzīvotāju iecienītās atpūtas vietās pie ūdenstilpēm.

Pašvaldība iesaka izmantot oficiālās peldvietas, jo tās ir atbilstoši aprīkotas un tajās par peldētāju drošību rūpējas Rīgas pašvaldības policijas glābēji.

Rīgas pašvaldība, sākot peldsezonu, peldvietās nodrošinājusi uzlabotu un atjaunotu infrastruktūru. Vairākās vietās, uzlabojot vides pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiem, izbūvētas jaunas laipas, uzstādi soli, zviļņi, pārģērbšanās kabīnes.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama šeit: https://www.riga.lv/lv/rigas-peldvietas

Rīgas pašvaldība atgādina, ka karstajā laikā daudzviet galvaspilsētā darbojas brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu jeb tā dēvētie brīvkrāni. Šajās uzpildes vietās tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.

Brīvkrānu izvietojums redzams kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapā: https://www.rigasudens.lv/lv/udens-brivkranu-karte