Pašvaldība laikā no š.g. 15. līdz 29. martam organizēja nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvju pieteikšanos darbam Rīgas valstspilsētas pašvaldības nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomē (Sadarbības memoranda īstenošanas padome).

Kopumā tika saņemti 16 kandidātu pieteikumi. Visi pieteiktie kandidāti atbilda konkursa nolikumā noteiktajām prasībām un tika virzīti balsošanai. Balsošana notika laika posmā no š.g. 20. aprīļa līdz 10. maijam. Pēc balsojuma rezultātu izvērtēšanas par derīgiem atzīti 50 biedrību un nodibinājumu elektroniskie balsojumi.

Sveicam šādu NVO pārstāvjus ar ievēlēšanu Sadarbības memoranda īstenošanas padomē ar pilnvaru termiņu līdz 2025. gada 31. maijam:

  • Biedrība “Grīziņkalna apkaimes biedrība”;
  • Biedrība “Vides aizsardzības klubs”;
  • Biedrība “Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācija”;
  • Biedrība “Latvijas Radošo savienību padome”;
  • Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā”;
  • Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo biedrība “Redzi mani”;
  • Biedrība “Klubs “Māja” – jaunatne vienotai Eiropai”;
  • Biedrība “Latvijas Bērniem ar Kustību Traucējumiem” (LBaKT);
  • Biedrība “Jauniešu centrs “Dari Vari””.

Sīkāka informācija un dokumenti pieejami tīmekļvietnēs riga.lv un apkaimes.lv.

Pamatojoties uz Rīgas domes 17.05.2023. lēmumu Nr. RD-23-2499-lē “Par Apkaimju centru attīstības plāna 2024.-2028. gadam 1. redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai” tiek uzsākta Apkaimju centru attīstības plāna 2024.-2028. gadam 1. redakcijas publiskā apspriešana.

Apkaimju centru attīstības plāns 2024.-2028. gadam (Plāns) ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka mērķi, politikas rezultātus, rīcības virzienus un pasākumus 33 apkaimju centru teritoriju attīstībai.

Publiskā apspriešana norisinās no 2023. gada 22. maija līdz 21. jūnijam.

Plānā ir noteikti trīs rīcības virzieni un ietverts 21 īstenošanas pasākums, kas vērsts uz apkaimju centru identitātes veicināšanu, publiskās ārtelpas kvalitātes uzlabošanu un mazās uzņēmējdarbības sekmēšanu. Plāna izstrādes ietvaros ir veikts ietekmes uz pašvaldības budžetu novērtējums, kas iezīmē Plāna īstenošanai indikatīvi nepieciešamo finansējumu.

Publiskajai apspriešanai nodotie dokumenti un papildus informācija skatāma Šeit

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 22. maijā nolēma atvēlēt papildu finansējumu pašvaldības Inovāciju fondam 44 092 eiro apmērā, kas paredzēts inovatīvu risinājumu ieviešanai pašvaldības struktūrvienībās.

Rīgas Inovāciju fonds tika izveidots 2022. gadā, lai finansētu ar viedās pilsētas attīstību un inovatīvu ideju realizēšanu saistītus pašvaldības institūciju projektus, programmas un pasākumus, kas nodrošinās pašvaldības pakalpojumu uzlabošanu, digitalizēšanu, modernizēšanu, kā arī veicinās jaunu un inovatīvu pakalpojumu izstrādi un ieviešanu.
Inovāciju fonda finansējumu veido pašvaldības pamatbudžeta līdzekļi, bet fonda administrēšanu veic Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments. Fonda līdzekļu pārdales un izlietojuma kontrole nodrošina fonda komisija, kas pieņem lēmumus par iesniegto projektu finansēšanu.

Fonda mērķis ir sekmēt Rīgas pašvaldības viedās pilsētas attīstību un inovatīvu projektu īstenošanu. 2023. gadā prioritāte ir piešķirta projektiem:

  • kas mazina troksni un piesārņojumu;
  • inovatīvu digitalizācijas risinājumu pilotprojektiem klimatneitralitātes un pilsētvides jomā;
  • datu ievākšanas risinājumu pilotprojektiem un priekšizpētēm.

Šī gada pirmajā ceturksnī ir saņemti 12 projekti no 4 iestādēm, no tiem nolemts atbalstīt 9 projektus ar kopējo projektu summu 134 000 eiro. Šobrīd pieejamais fonda finansējums 90 000 eiro nav pietiekams, lai atbalstītu visus apstiprināšanai izvirzītos projektus, kuri veicinātu inovatīvu ideju realizēšanu un Rīgas viedās pilsētas attīstību. 2022. gadā par Inovāciju fonda līdzekļiem Rīgas Pašvaldības policijai iegādāti septiņi droni.

Biedrības “Zaļā brīvība” ielūdz uz vebināru 25.maijā, no plkst. 15:00 līdz 16:30, lai uzzinātu par Eiropas Savienības fondu Uzraudzības komitejas (UK) lomu un nozīmi, par iespējām būt ES fondu UK sastāvā un tā ietvaros īstenot efektīvu interešu aizstāvību publiskā finansējuma izlietošanā.

Eiropas Savienības fondi Latvijā veido būtisku daļu no publiskajām investīcijām, un tādējādi tiem ir liela nozīme dažādu nozaru attīstībā un tieši vai netieši ietekmē visas sabiedrības grupas. Cita starpā ES fondu Uzraudzības komitejā tiek izskatīti investīciju programmu specifiskie atlases kritēriji, noteikumi, kas nosaka to, kas varēs pretendēt uz finansējuma saņemšanu un kas ne vai kādā mērā. Ja atsevišķu sabiedrības grupu pārstāvji šajos procesos nepiedalās, šo sabiedrības grupu intereses var netikt ņemtas vērā.

Vebinārā uzzināsi par dalību ES fondu UK kā interešu aizstāvības rīku:
• Par ES fondu UK nozīmi publiskā finansējuma plānošanā, izlietojumā;
• Par UK normatīvo ietvaru un to, kā praktiski notiek dalība šajā komitejā;
• Par to, kā var izmantot dalību UK, lai veicinātu dažādām sabiedrības grupām labāku publiskā finansējuma izlietošanu;
• Par labo praksi un “knifiem”, lai panāktu vēlamās izmaiņas;
• Par Ungārijas nevalstisko organizāciju pieredzi interešu aizstāvībā Ungārijas ES fondu UK sastāvā – veiksmes un izaicinājumi, labā prakse.
• Labprāt dzirdēsim arī jūsu redzējumu, pieredzi, ja tāda ir, un atbildēsim uz jautājumiem!

Stāstītāji:
• Selīna Vancāne, biedrības “Zaļā brīvība” publiskā finansējuma eksperte, ES fondu 2007-2013 un 2014-2020 plānošanas periodu UK locekle, Rīgas domes deputāte;
• Alexa Botar, National Society of Conservationists – Friends of the Earth Hungary, CEE Bankwatch Network (angļu valodā ar sinhrono tulkojumu uz latviešu valodu);
• Pasākumu vadīs: Lilija Apine, biedrības “Zaļā brīvība” klimata un ilgtspējīga patēriņa eksperte, ES fondu 2021-2027 plānošanas perioda UK locekle.

Lai pieteiktos vebināram, lūdzam reģistrēties lūdzam reģistrēties šeit līdz 2023. gada 23. maijam.

Pēc reģistrācijas iegūsi saiti uz tikšanos ZOOM platformā.

Rīgas domes (RD) Pilsētas attīstības komiteja 22. maijā atbalstīja priekšlikumu piesaistīt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) finansējumu trīs jaunu velo ceļu izbūvei pilsētas teritorijas robežās uz Piņķiem, Ulbroku un Ķekavu.

Lai paplašinātu velo infrastruktūru starp Rīgu un apdzīvotām vietām Pierīgā, plānots izbūvēt velo ceļus trīs jaunos maršrutos:

  • Rīga–Ulbroka (aptuveni 5,4 km);
  • Rīga–Ķekava (aptuveni 4,1 km);
  • Rīga–Babīte–Piņķi (aptuveni 7,1 km).

Projekta mērķis ir attīstīt veloceļu infrastruktūras tīklu Rīgas teritorijā, vienlaikus nodrošinot tā sinerģiju ar Rīgas metropoles areāla pašvaldību plānoto vai jau izbūvēto veloceļu infrastruktūru un uzlabojot starppilsētu savienojamību, paaugstinot iedzīvotāju mobilitātes iespējas un dodot pienesumu vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā reģiona iedzīvotājiem.

Kopējās projekta izmaksas plānotas 25,6 miljonu eiro apmērā. ANM finansējums būs 21,2 miljoni eiro, bet pašvaldības līdzfinansējums ‒ 4,4 miljoni eiro. Projektam jau veikta priekšizpēte un tuvākajā laikā tiks uzsākta projektēšana. Projekta partneri ir Rīgas plānošanas reģions, Mārupes, Ādažu, Ķekavas un Ropažu novada pašvaldības. Minētā velo infrastruktūra tiks izbūvēta Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

RD Pilsētas attīstības departamentam tika uzdots sagatavot un iesniegt projekta pieteikumu Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā ES ANM mehānisma finansējuma saņemšanai. Projektu uzdots īstenot Rīgas domes Satiksmes departamentam.

Rīgā atsākta ziemas sezonā pārtrauktā pērn galvaspilsētas parkos ierīkoto brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu jeb brīvkrānu darbība. Šajos brīvkrānos tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.

“Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana ir Rīgas domes plānots pilsētas attīstības virziens sadarbībā ar uzņēmumu “Rīgas ūdens”, lai rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem varētu nodrošināt brīvi pieejamu kvalitatīvu dzeramo ūdeni no pilsētas ūdensvada. Tādejādi gan aicinām veldzēties ar Rīgas dzeramo ūdeni, gan samazināt plastmasas patēriņu. Brīvkrānu izbūvi un ūdens patēriņu apmaksās Rīgas pašvaldība,”

norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

“Atbilstoši Rīgas domes uzticētajam, rūpēsimies par esošo brīvkrānu apsaimniekošanu un ik gadu paplašināsim galvaspilsētā kvalitatīva dzeramā ūdens pieejamību publiskajā vidē, lai rīdziniekiem un pilsētas viesiem veidotos paradums droši izmantot Rīgas krāna ūdeni, kas ir tīrs, drošs un arī garšīgs un veselīgs, jo satur daudz vērtīgu minerālvielu. Šajā gadā iecerēts paplašināt dzeramā ūdens pieejamību, izbūvējot vēl desmit brīvkrānus dažādās Rīgas apkaimēs.”

SIA “Rīgas ūdens” valdes loceklis Normunds Zvaunis

“Dziesmusvētku tradīcijas 150. jubilejā, Rīga šovasar gatavojas uzņemt pusmiljonu pilsētas viesu un gandrīz 41 tūkstoti dalībnieku. Pašvaldības iestādes ar lielu atbildību pašreiz aktīvi līdzdarbojas svētku sagatavošanā, lai vasarā nodrošinātu sekmīgu svētku norisi un ikviens justos gaidīts un sajustu Dziesmu svētku noskaņu visā pilsētā. XXVII Vispārējos Latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos šoreiz Rīgas pašvaldība īpaši domā par klimatam draudzīgākiem svētkiem, tāpēc  gan svētku dalībniekiem, gan viesiem būs pieejami ūdens brīvkrāni un astoņas mobilās ūdens uzpildes stacijas, kas būs izvietotas lielajās norises vietās – Mežaparka estrādē, Daugavas stadionā, Esplanādē un Vērmanes dārzā,”

uzsver Rīgas pilsētas izpilddirektora padomniece Eva Juhņēviča.

Šobrīd brīvkrāni atrodas:

  • Vērmanes dārzā pie bērnu rotaļu laukuma;
  • Esplanādē aiz Latvijas Mākslas muzeja ēkas;
  • Ziedoņdārzā;
  • Dzegužkalna parkā;
  • Mežaparkā pie ieejas zoodārzā;
  • Centra sporta kvartālā Krišjāņa Barona ielā;
  • Āgenskalna tirgus priekšlaukumā.
  • pie Rolanda statujas Rātslaukumā;
  • Jūrmalas gatvē 133;
  • pie Voleru ielas 65;
  • pie Mazās Vējzaķsalas 17;
  • Kundziņsalas 9. šķērslīnijā 6.

Brīvkrāni veidoti tādā augstumā, lai varētu ērti padzerties vai piepildīt līdzpaņemto ūdens pudeli, un būtu pieejami arī cilvēkiem ratiņkrēslos. Tāpat to konstrukcija ļauj padzerties arī dzīvniekiem.

Šogad brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu jeb brīvkrānu pieejamības paplašināšana pilsētvidē tiks turpināta ar vēl desmit jaunu brīvkrānu ierīkošanu:

  • Brasas skvērā;
  • Grīziņkalna parkā;
  • Ziemeļblāzmas parkā;
  • Ēbelmuižas parkā;
  • pie bērnu laukuma parkā Pļavniekos;
  • Ķengaraga promenādē;
  • Zemitāna laukumā;
  • pie Vecāķu pludmales;
  • pie pludmales takas Daugavgrīvā;
  • Imantas vidusskolas sporta laukumā.

Šīs vietas izvēlētas, apkopojot pērn Apkaimju iedzīvotāju centra veiktās aptaujas datus.

  • “Rīgas ūdens” iecerējis atjaunot arī vēsturiskā ūdensavota namiņa darbību Raiņa bulvārī 3 (iepretim Reimersa ielai).

Plānots, ka visi minētie jaunie brīvkrāni tiks izvietoti līdz jūnija beigām.

Brīvkrānu karte pieejama – šeit

Savukārt XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku laikā pilsētvidē plānots izvietot vēl astoņas mobilās dzeramā ūdens stacijas, katru ar astoņām ūdens uzpildes vietām. Rudenī, kad darbu atsāks skolas, turpināsies arī dzeramā ūdens staciju ierīkošana Rīgas skolās.  Vairāk: https://www.rigasudens.lv/lv/desmit-rigas-skolas-sogad-ierikotas-dzerama-udens-stacijas

Rīgas pašvaldība no 19. maija līdz 30. septembrim pilotprojekta veidā piedāvā praktisku atbalstu apkaimju biedrībām, kas vēlas sakārtot kādu pašvaldības zemes gabalu, veidojot pievilcīgāku vidi savā apkaimē – konteinerus atkritumu savākšanai, melnzemi vai augu stādus teritorijas labiekārtošanai.

Šāds atbalsta mehānisms tiek izmēģināts, atsaucoties uz pašu iedzīvotāju interesi savām rokām labiekārtot pašvaldībai piederošas teritorijas apkaimēs. Ja pilotprojekts izrādīsies veiksmīgs, pašvaldība šādu atbalstu nodrošinās arī turpmāk.

“Tikai ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem, viņos ieklausoties, iesaistot un atbalstot mēs spēsim sakārtot Rīgas apkaimes.”

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone

Galvenā atbalsta mērķauditorija ir iedzīvotāju biedrības. Šoreiz privātpersonām pieteikties nebūs iespējams. Iedzīvotājiem jāizvēlas kāda no pašvaldības teritorijām savā apkaimē, kurā vēlas veikt vides uzlabošanu – savākt atkritumus, veidot puķu dobi vai iesēt zālāju.

Zemes piederību ir iespējams pārbaudīt pašvaldības ģeogrāfisko datu vietnē www.geo.riga.lv.

Ieceres īstenošanai biedrībai vai to pārstāvjiem:

  • jāsazinās ar Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra (AIC) apkaimju koordinatoru, kura pārziņā atrodas konkrētā apkaimes teritorija. (Apkaimju koordinatoru kontaktinformācija atrodama www.apkaimes.lv un www.riga.lv );
  • vai rakstīt uz e-pastu:  aic@riga.lv  vai zvanīt uz tālruni 80000800 norādot, kāda veida atbalsts būs nepieciešams – vai būs vajadzīgs atkritumu konteiners, vai melnzeme. Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas meži” piedāvā biedrībām arī atsevišķus augu stādus;
  • izvēlētais atbalsta veids jāpiesaka vismaz divas nedēļas pirms plānotajiem labiekārtošanas darbiem.

Tālāko atbalsta sniegšanu koordinēs Apkaimju koordinatori.

Atbalstam vides sakārtošanas un labiekārtošanas iniciatīvām apkaimēs biedrības var pieteikties līdz 30. septembrim.

Latvijas Dabas fonds (LDF) sadarbībā ar Rīgas domi un apkaimju biedrībām jau trešo gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai.

Šogad pļavas tiks veidotas desmit jaunās vietās Rīgā:

  • pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas;
  • Zunda kanāla skvērā;
  • pļavā pie Tekstilnieku ielas;
  • Buru ielas skvērā;
  • Daugavas krasta nogāzē pie Mazjumpravmuižas;
  • Maskavas forštatē pie Siena tirgus;
  • pie Slāvu apļa;
  • Juglā pie Strazdupītes;
  • turpināsies pļavu izveide Dreiliņkalna apkārtnē;
  • Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā.

Visas pilsētas pļavas redzamas interaktīvajā kartē: https://bit.ly/Pilsetasplavukarte

Pilsētu un apdzīvotu vietu loma dabas daudzveidības saglabāšanā būtiski pieaugusi, tāpēc arī urbānas teritorijas nereti kalpo kā vietējo savvaļas augu patvērumu vietas. Pilsētas pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz dabas iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu – lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa saistīšanu augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns.

Līdz maija beigām visās pilsētas pļavās notiks agrā pļaušana. Tās mērķis ir ierobežot nevēlamas ekspansīvās sugas – kamolzāli, vārpatu, aireni. Tāpat agrā pļaušana palīdz novājināt invazīvās sugas – Kanādas zeltslotiņu, daudzlapu lupīnu un citas. Šie augi izaug pirmie, tāpēc agrā pļaušana ir viens no veidiem to ierobežošanai. Pilsētas pļavās iepriekšējās sezonās iesētie pļavu augi attīstās lēnāk, tie ir sīkāki un pļaušana tos maz ietekmēs. Tieši otrādi – pļaušana ļaus pļavu augiem labāk attīstīties, jo tie nebūs nevēlamo augu nomākti. Otrā pļaušana paredzēta vasaras beigās. Pilsētas pļavās notiek arī invazīvo sugu Kanādas zeltslotiņas, cirtainās skābenes, daudzlapu lupīnas un austrumu dižpērkones ierobežošana, izrokot nevēlamos augus un nepieļaujot to ziedēšanu.

Šogad desmit pilsētas pļavās LDF uzstādīs informācijas stendus, kuros varēs iepazīt konkrētā vietā augošos augus. Savukārt rudenī notiks jau ierastās pilsētas pļavu sēšanas talkas – tajās tiks iesētas šajā vasarā ievāktās pļavas augu sēklas.

“Šogad dabisko pļavu skaits Rīgas pilsētā jau tuvosies 40! Iedzīvotāju interese un atbalsts pļavu ierīkošanā rāda arvien paaugošu tendenci – bioloģiskās daudzveidības palielināšana ir būtiska ekosistēmas uzturēšanā, pļavas ne tikai rada jaunas, kvalitatīvas zaļās zonas, bet arī ir veids, kā ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo pilsētas infrastruktūru,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

“Šajā pavasarī vairākās pilsētas pļavās ir parādījušās gaiļbiksītes, tāpat ir veiksmīgi ieaugušies zvaguļi, kuri noteikti palīdzēs vairot pļavās dabas daudzveidību. Šobrīd pilsētas pļavām vairāk par visu ir vajadzīgs kārtīgs lietus, lai notiktu pļavas augu attīstība. Sagaidāms, ka pļavās, kuru izveide notikusi 2021. gada rudenī, ap Jāņiem redzēsim ziedošas pīpenes, dzelzenes un savvaļas burkānus.”

stāsta Latvijas Dabas fonda pilsētas pļavu projekta eksperte Rūta Sniedze-Kretalova

Rīgas pašvaldība šogad arī plāno pieņemt saistošos noteikumus, nosakot jaunas dabisko pļavu atrašanās vietas galvaspilsētā.

Pilsētas pļavas tiek veidotas LDF projektā “urbanLIFEcircles” ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas. Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pašvaldību un Orhūsas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas. Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, un tas norisināsies līdz 2027. gadam.

Katrā raidījumā kāds sabiedrībā zināms un iemīļots cilvēks ielūkojas kādā no nevalstiskajām organizācijām un to ikdienā, lai uzzinātu par iespējām pašiem caur brīvprātīgo darbu gan palīdzēt līdzcilvēkiem, gan arī gūt vērtīgas zināšanas un prasmes sev.

Trešajā raidījumā kopā ar radio personību un pasākumu vadītāju Sandu Dejus uzzināsim, kas ir paralimpiskais sports un ar ko nodarbojas Latvijas Paralimpiskā komiteja.

Kā ierasts, arī šoreiz ir iespēja ļauties jauniem atklājumiem – skaidrojam, kas ir universālais dizains. Tas skar vismaz 80 % iedzīvotāju, bet aizvien sabiedrībā nav pietiekama izpratne par to. Caur divu cilvēku stāstu ilustrāciju pusotras minūtes laikā “Apeirons” vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis skatītājiem ļauj iegūt izpratni par universālā dizaina būtību.

“Vides pieejamība patiesībā ir daudz plašāka un skar lielāko sabiedrības daļu. Svarīgi nodrošināt risinājumus, kas ir daudzfunkcionāli, viegli un ērti lietojami ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, bet ikvienam, kuram kādā dzīves posmā rodas tāda nepieciešamība. Piemēram, panduss jeb uzbrauktuve var būt noderīga arī vecākiem ar bērna ratiņiem, lifts – senioriem, kuriem ir grūtības kāpt pa kāpnēm. Lai pozitīvas pārmaiņas nāktu straujāk, ļoti liela nozīme ir arī sabiedrības izpratnei šajos jautājumos, tādēļ nepieciešams regulāri izglītot ne tikai būvniecības nozares pārstāvjus, bet visu sabiedrību kopumā,”

uzsver Jurģis Briedis.

Tāpat kā iepriekšējā raidījumā, arī šajā – noslēgumā sociālās jomas aktualitātes. Šoreiz raidījumā intervija ar Saeimas deputātu, Sporta apakškomisijas sekretāru Raimondu Bergmani par sporta politikas aktualitātēm valstī, tai skaitā par to, kāpēc paralimpiskā sporta centra būvniecība kavējas.

Raidījuma jaunā epizode pieejama šeit: https://youtu.be/3pyvyTbWA8M

Raidījums iznāk reizi mēnesī un ikviens interesents to var noskatīties “Apeirons” sociālo tīklu kontos – Youtube, Facebook un Instagram.

Raidījuma veidošana tiek līdzfinansēta Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Ja Tev Rīgā ir piemājas dārzs, zālājs vai mazdārziņš, esi laipni aicināts piedalīties Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta rīkotajā aptaujā par dārziņu un zālāju apsaimniekošanas paradumiem!

Aptaujas rezultāti tiks izmantoti apkopotā veidā, lai palielinātu zināšanas par dārzu un pilsētnieku lomu pilsētas dabas veidošanā un apzinātu ieinteresēto loku izglītojošos pasākumos, praktiska un finansiāla atbalsta saņemšanā. 

Tāpat Tev būs iespēja reģistrēties jaunumu saņemšanai, Rīgas projekta UrbanLIFEcircles ietvaros, par Bioloģiskās daudzveidības veicināšanu un iespējām piedalīties bioloģiskās daudzveidības veicināšanas aktivitātēs:

  • izglītojošos pasākumos;
  • praktiskās nodarbībās profesionāļu vadībā;
  • grantu atbalsts bioloģiskās daudzveidības veicināšanai tavā piemājas dārzā.

Aptauja aizpildāma pašvaldības tīmekļvietnē www.iesaisties.riga.lv iepriekš reģistrējoties.

Piedalīties aptaujā – Projekts • Aptauja par mazdārziņiem un zālājiem Rīgā (riga.lv)

UrbanLIFEcircles projektu (101074453 LIFE-2021-SAP-NAT) finansē Eiropas Savienības LIFE programma, kas sedz 60% no projekta attiecināmajām izmaksām un Latvijas Valsts reģionālā attīstības aģentūra, kas sedz līdz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām.