Arhīvs birkai: Attīstība; Pilsētvide

Rīgā būvēs mobilitātes punktus pie deviņām dzelzceļa stacijām

Šogad Rīgas pašvaldība plāno sākt mobilitātes punktu būvniecību dzelzceļa pieturas punktos “Alfa”, “Bērnu slimnīca”, “Slokas iela”, “Brasa”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma” būvniecību, līdz 2026. gada maijam šajās vietās izveidojot ērtus un drošus savienojuma punktus starp sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju un dzelzceļa infrastruktūru.

“Vilciens ikvienā lielpilsētā ir pilnvērtīgi integrēts sabiedriskā transporta sistēmā un mūsu mērķis ir to panākt arī Rīgā – lai pilsētas sabiedriskais transports būtu pastāvīgā un pasažieriem draudzīgā mijiedarbībā ar pasažieru vilcieniem. Lai tas notiktu, svarīgi ir ne tikai transportlīdzekļi un vilcienu sastāvi, bet arī ērta infrastruktūra – “Latvijas Dzelzceļa” uzdevums ir pārbūvēt peronus komfortablai iekļūšanai vilcienos, bet mūsu, Rīgas domes, uzdevums ir nodrošināt ērtu piekļuvi stacijām un savienojumus ar sabiedriskā transporta pieturvietām. Šādi jauni un pasažieriem parocīgi savienojumi būs jaunos Mobilitātes punktos,” uzsver Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

Paralēli pašvaldība veic būvprojekta izstrādi mobilitātes punktu izbūvei dzelzceļa stacijās “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma”. Plānots, ka šogad šajās vietās tiks sākta inženierkomunikāciju izbūve, bet mobilitātes punktu būvniecību sāks 2025. gadā. Šo mobilitātes punktu izbūvi pašvaldība īstenos ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu, investējot videi draudzīgos uzlabojumos Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā.

Mobilitātes punktu “Alfa”, “Bērnu slimnīca”, “Slokas iela”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma” izbūves projektu plānots īstenot ar pašvaldības un Eiropas Savienības fondu finansējumu. Projektu paredzēts virzīt Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifiskā atbalsta mērķa (SAM) 2.3.1. “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās” 2.3.1.2.pasākumu “Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls” līdzfinansējuma saņemšanai.

Savukārt mobilitātes punkta “Brasa” īstenošanai paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifiskā atbalsta mērķa (SAM) 5.1.1. “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.3. pasākuma “Publiskās ārtelpas attīstība” īstenošanas noteikumi” līdzfinansējumu.

Projektu realizē Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde. Būvprojektu izstrādi veic SIA “BM projekts”.

Vizualizācijas: https://failiem.lv/u/xjk8xk5pbu

 

Septembrī Rīgas pašvaldība “Koka Rīga” telpās atklās restaurācijas darbnīcu

,

Šā gada 12. septembrī Rīgas pašvaldības Īpašuma departamenta ”Koka Rīgā”, Krāsotāju ielā 12, plānots atklāt koka restaurācijas darbnīcu.

Restaurācijas darbnīcas atklāšanas pasākums norisināsies divās daļās. Pirmajā daļā tiks organizēta restaurācijas darbnīcu pārstāvju, kultūrvēsturiskā mantojuma speciālistu, restauratoru un citu jomas ekspertu tematisko darba grupu domnīca moderatora pavadībā, savukārt pasākuma otrajā daļā notiks darbnīcas atklāšana ar dažādām izglītojoši informatīvajām prezentācijām, darbnīcas ideju konceptu prezentācijām, kā arī pašvaldības un citu jomas pārstāvju diskusijām.

Pasākumā paredzētas prezentācijas, speciālistu redzējums par koka restaurācijas darbnīcas nozīmi vēsturiskā būvmantojuma vērtību saglabāšanā Rīgas pilsētā. Savā pieredzē dalīsies arī Liepājas Restaurācijas centrs, kuri veiksmīgi sevi realizē kā Jaunā Eiropas Bauhaus programmas oficiālais partneris Latvijā, kā arī aktīvi rīko sabiedrību izglītojošus pasākumus, ar iespēju apgūt dažādas vēsturiskās restaurācijas prasmes sava īpašuma sakopšanai Liepājas pilsētā.

Pasākums paredzēts 12. septembrī no plkst.13.00-16.00 “Koka Rīga” telpās, Krāsotāju ielā 12, kura laikā norisināsies arī atvērto durvju diena.

Kopš 2021. gada maija Krāsotāju ielā 12, Rīgā, darbojas Rīgas pašvaldības Īpašuma departamenta Būvju sakārtošanas pārvaldes Klientu atbalsta nodaļa, attīstot savulaik Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un Rīgas Austrumu izpilddirekcijas īstenotā projekta “Grīziņkalna kultūrvēsturiskā mantojuma tūrisma potenciāla stiprināšana” ietvaros tapušā Koka ēku renovācijas centra “Koka Rīga” darbību.

Klientu atbalsta nodaļa konsultē par projektu sagatavošanu pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai, organizē rīdzinieku izglītošanu vēsturisko ēku atjaunošanā un restaurācijā, rīko tematiskās meistarklases, seminārus un lekcijas. Vairāk informācijas www.atjauno.riga.lv.

Rīgā šovasar atvērtas 11 jaunas bezmaksas dzeramā ūdens uzpildes vietas

,

Rīgā šovasar izveidotas 11 jaunas brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietas jeb tā dēvētie brīvkrāni, tādējādi rīdziniekiem un pilsētas viesiem ir iespējams karstajā laikā veldzēties jau 36 vietās, kur tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.

“Šovasar esam uzstādījuši vēl 11 jaunus brīvkrānus dažādās Rīgas apkaimēs, tostarp arī Uzvaras parkā, nodrošinot iespēju padzerties skeiteriem, skrituļotājiem un citiem aktīva un sportiska dzīvesveida piekritējiem. Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana galvaspilsētā ir viena no mūsu prioritātēm. Turpināsim iesākto darbu un paplašināsim kvalitatīva dzeramā ūdens pieejamību publiskajā vidē, lai rīdziniekiem un pilsētas viesiem veidotos paradums droši izmantot Rīgas krāna ūdeni, kas ir tīrs, drošs, garšīgs un veselīgs,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Šogad jaunie brīvkrāni uzstādīti:

  •  Centrāltirgū (starp Gaļas un Piena paviljoniem);
  • pie Anniņmuižas parka (Anniņmuižas bulvārī 77);
  • Latgales parkā (pretī Balvu ielai 13);
  • Operas skvērā (Brīvības laukums 1);
  • Nordeķu parkā (Dzirciema iela 60);
  • Viesturdārzā (Hanzas iela 28);
  • Biķernieku mežā (Lielvārdes iela 68 k-1);
  • Bolderājas promenādē (Lielā iela);
  • pie Māras dīķa (pretī Mārupes ielai 33);
  • divas Uzvaras parkā (pie koka terases un pie skeitborda laukuma).

2022.gadā Rīgā tika izbūvēti sekojoši brīvkrāni:

  • •Vērmanes dārzā pie bērnu rotaļu laukuma;
  • Pie bērnu sporta laukuma (Krišjāņa Barona iela 116a);
  • Ziedoņdārzā (Aleksandra Čaka ielā 100);
  • Āgenskalna tirgus priekšlaukumā (Nometņu iela 64);
  • Esplanādē aiz Latvijas Mākslas muzeja ēkas;
  • Mežaparkā pie ieejas zoodārzā (Ostas prospekts 11);
  • Dzegužkalna parkā (Dzegužu iela 11).

2023. gadā tiem pievienojās:

  • Brasas skvērā pie bērnu laukuma (Invalīdu iela 6);
  • Grīziņkalna parkā (iepretim Pērnavas ielai 52);
  • Ēbelmuižas parkā;
  • Ziemeļblāzmas parkā;
  • pie Vecāķu pludmales (Pludmales ielas un Kāpu prospekta krustojums);
  • pie Birutas Baumanes takas Lēpju ielā Daugavgrīvā;
  • bērnu rotaļu laukumā Pļavniekos (Andreja Saharova iela 30);
  • Imantas vidusskolas sporta laukumā (Zentenes iela 19a);
  • Ķengaraga promenādē (iepretim Maskavas ielai 262);
  • Zemitāna laukumā;
  • Dailes teātra skvērā

Paralēli tam “Rīgas ūdens” pērn rada iespēju atjaunot vēsturiskā Ūdensavota namiņa iepretim Raiņa bulvārim 3 darbību, tāpat darbojas arī “Rīgas namu” apsaimniekošanā esošais brīvkrāns Rātslaukumā – Rolanda statuja. Savukārt šogad “Rīgas ūdens” pārziņā nonācis arī brīvkrāns Lastādijas ielā 2 (pie Spīķeru koncertzāles Ģenerāļa Radziņa krastmalas pusē).

Savu darbību arī ziemā nepārtrauc tikai četri no SIA “Rīgas ūdens” pārziņā esošajiem brīvkrāniem (Jūrmalas gatvē 133, pie Voleru ielas 65, pie Mazās Vējzaķsalas 17 un Kundziņsalas 9. šķērslīnijā 6), bet pārējo darbība tiek atjaunota vasaras sezonā.

Brīvkrānu ierīkošanas vietas izvēlētas, Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam apkopojot Apkaimju iedzīvotāju centra aptaujas datus.

Aktuālākajai situācijai var sekot brīvkrānu kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapā: https://www.rigasudens.lv/lv/udens-brivkranu-karte

Rīga saņems vairāk nekā desmit miljonu eiro ES finansējumu 351 sociālā mājokļa izveidei

,

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments parakstījis līgumus ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru par divu projektu īstenošanu, lai saņemtu vairāk nekā desmit miljonus eiro lielu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu 351 sociālā mājokļa izveidei. Projektu īstenošana ievērojami paplašinās pašvaldības dzīvojamo fondu un samazinās rindu uz dzīvokļiem par 18 līdz 20 %.

“Rīgas dome nepārtraukti paplašina mājokļu pakalpojumu nodrošināšanu, it īpaši, sociāli un ekonomiski mazākaizsargātiem rīdziniekiem. Šobrīd mājokļa atbalsta programmas izmanto vairāk nekā 11 tūkstoši rīdzinieku. Līgumu noslēgšana par projektu īstenošanu ir pēdējo gadu nozīmīgākās investīcijas pašvaldības dzīvokļu pakalpojumu apjoma un kvalitātes uzlabošanā. Projektu gaitā atjaunosim un modernizēsim vairāk kā 190 pašvaldībai piederošus dzīvokļus, kā arī atjaunosim trīs ēkas, nodrošinot dzīvesvietu vismaz 155 mājsaimniecībām. Šis ir nozīmīgs solis dzīvokļu rindu mazināšanā Rīgā,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

“Eiropas Savienības finansējuma piesaiste Rīgas pašvaldībai piederošā dzīvojamā fonda atjaunošanai ir departamenta speciālistu vairāku gadu darba rezultāts, kuru laikā veikta trīs ēku pārbūves būvprojektu izstrāde, pašvaldības vajadzību definēšana un ietveršana ES atbalsta instrumentā. Īstenojot šos būtiskos projektus, pašvaldība vienlaikus risina vairākas problēmas – tiks sniegta palīdzība personām, kurām ir nepieciešams pašvaldības atbalstīts mājoklis, kā arī tiks sakārtotas pašvaldībai piederošas būves, pārveidojot tās par energoefektīvām ēkām ar mūsdienu prasībām atbilstošiem dzīvokļiem,” norāda Mājokļu un vides departamenta direktora vietniece mājokļu pieejamības jautājumos Dace Ziediņa.

Trīs sociālo ēku pārbūve

Projekta gaitā atjaunos trīs dzīvojamās ēkas:

  • Lielupes ielā 1 k-10;
  • Dolomīta ielā 1;
  • Prūšu ielā 25A.

Ēkā Lielupes ielā izveidos 38 dzīvokļus, ieskaitot četrus grupu dzīvokļus, Dolomīta ielā izveidos 39 dzīvokļus, bet Prūšu ielā izveidos 78 dzīvokļus. Tādējādi pēc projekta īstenošanas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanai saņems 155 mājsaimniecības.

Projektu plānots īstenot līdz 2027. gada beigām. Kopējais projekta budžets ir 19,6 miljoni eiro, no tiem ERAF līdzekļi 7,65 miljoni eiro un pašvaldības finansējums 11,97 miljoni eiro.

Sociālo mājokļu atjaunošana

Projekta gaitā līdz 2027. gada beigām plānots atjaunot 196 pašvaldībai piederošus neizīrētus dzīvokļus.

Kopējais projekta budžets ir 2,95 miljoni eiro, no tiem ERAF līdzekļi 2,5 miljoni eiro un pašvaldības finansējums 0,45 miljoni eiro.

Departamenta sagatavotie projektu iesniegumi tika izvērtēti atklātā projektu atlasē un konkurēja ar citām Latvijas pašvaldībām. Projektu mērķis mazināt dzīvokļu rindu un gaidīšanas laiku palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanai sociāli un ekonomiski mazaizsargātām personām.

ES fondu atbalsts sociālo mājokļu izveidei paredzēts ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus” 4.3.1.3. pasākumā “Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība”.

Rīgas pašvaldība atjauno īpašuma tiesības uz izsolē pārdotajiem zemesgabaliem pie lidostas

Trešdien, 6. martā,, Rīgas domes ārkārtas sēdē deputāti nolēma atjaunot pašvaldības valdījuma un īpašuma tiesības uz 22 privatizācijai nodotajiem zemesgabaliem pie lidostas ‘Rīga”, kā arī apturēt teritorijas lokālplānojuma izstrādi.

Šāds lēmums pieņemts, izpildot Latvijas Republikas ģenerālprokurora iesniegumu par prettiesisku neapbūvētas zemes privatizāciju valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka turpmākajai attīstībai nepieciešamajā teritorijā. Iesniegumā uzsvērts, ka pašvaldība privatizācijas procesā nav izvērtējusi zemesgabalu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai, un visi 22 zemesgabali atrodas Starptautiskās lidostas “Rīga” turpmākai attīstībai nepieciešamajā teritorijā. Ģenerālprokurora iesniegums uzliek pašvaldībai par pienākumu atjaunot tās valdījuma un īpašuma tiesības uz šiem zemesgabaliem un apturēt teritorijas lokālplānojuma izstrādi.

“Rīgas dome manā vadībā no pirmās dienas, kad tika saņemts ģenerālprokurora lūgums novērst prettiesisko zemju privatizāciju pie lidostas, ir centusies šo situāciju sakārtot tiesiski un pārkāpumu novērst. Pašvaldības pienākums ir šādu ģenerālprokurora lūgumu izpildīt bezierunu kārtībā. Pašvaldībā bija saņemta informācija no lidostas un Satiksmes ministrijas par to, ka tām ir nepieciešami šie zemes gabali tālākiem attīstības plāniem, bet domes deputāti netika pienācīgi informēti par valsts puses izteikto vajadzību izmantot šos zemes gabalus. Tas novedis pie sekām, kuras risinām pašlaik un atbildība par konsekvencēm, tai skaitā radītiem riskiem Rīgas domes reputācijai – gan sadarbībā ar valsti, gan sadarbībā ar investoriem – galvenokārt jāuzņemas toreizējam pilsētas mēram un viņa pārstāvētajai frakcijai ,”

uzsver V. Ķirsis.

Rīgas mērs arī uzdevis pilsētas izpilddirektoram veikt privatizācijas procesa tiesiskuma pārbaudi. Pašlaik turpinās iekšējā izmeklēšana un pēc tam varēs lemt par tālāko rīcību.

22 Rīgas pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali pie Starptautiskās lidostas “Rīga” 2022. gada 14. aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5 679 000 eiro iegādājusies nekustamo īpašumu attīstītajam “Sirin Development” piederošais uzņēmums SIA “Cella investment 3”.

22 zemesgabalu kopējā platība ir 389 394 m2. Tie atrodas aptuveni 400 metru attālumā no lidostas nožogotās teritorijas un pilsētas robežas ar Mārupes novadu, kvartālā starp Mazās Gramzdas, Kalnciema, Mīkleņu, Kārklu un Mūkupurva ielu. Zemesgabalu robeža atrodas arī aptuveni 500 metru attālumā no Kārļa Ulmaņa gatves, tās labajā pusē, virzienā uz pilsētas centru, un aptuveni 600 metrus no autoceļa, kas ved uz Starptautisko lidostu “Rīga”.

Rīgas domes deputāti 2010. gadā uzdeva pašvaldības SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” uz šiem zemesgabaliem īstenot reģionāla mēroga izstāžu un konferenču centra izveides projektu un ieguldīja zemesgabalus uzņēmuma pamatkapitālā. Vēlāk, 2012. gadā, Rīgas dome atteicās no šī projekta un nolēma zemesgabalus nodot privatizācijai. 2022. gadā zemesgabalus pārdeva izsolē un 2023. gadā pašvaldība nolēma sākt lokālplānojuma izstrādi.

 

21. februārī bezmaksas lekcija par apdares materiāliem “Koka Rīgā”

,

Koka ēku renovācijas centrs KOKA RĪGA aicina interesentus uz aizraujošu un noderīgu lekciju par dabīgajiem apdares materiāliem. Dabīgās krāsas, jeb tā sauktās „tradicionālās” krāsas, ir tās krāsas un apdares materiāli, kas tiek pagatavoti no dabā sastopamajiem iežiem  pēc senatnē izstrādātām un laika gaitā pārbaudītām receptēm un tehnoloģijām.

Lekcija būs interesanta ikvienam, bet jo īpaši cilvēkiem, kas savā dzīves telpā vēlas elpot krāsu izgarojumu nepiesārņotu gaisu, izvēlēties dabai draudzīgus un ilgtspējīgus materiālus, ka arī tiem, kas vēlas samazināt apdares darbu izmaksas un izmēģināt remontdarbus veikt paši saviem spēkiem, jo pieredzes bagātais lektors Uldis Štrauss dalīsies gan teorētiskajās zināšanās, gan dažādos praktiskajos knifos.

Ar šo lekciju KOKA RĪGA uzsāks lekciju ciklu, kas veltīts praktiskajai koka ēku uzturēšanai un renovācijai. Šajā ciklā paredzētas lekcijas par vēsturisko ēku siltināšanu, regulāri veicamajiem darbiem fasādes sakopšanā, lineļļas krāsām un vaskiem, kā arī namīpašnieku pieredzes stāsti, kas iedvesmos nebaidīties ķerties pie sen atliktajiem renovācijas darbiem.

Lekcijas norises laiks un vieta: 21. februāris plkst. 18.00  koka ēku renovācijas centra KOKA RĪGA telpās Krāsotāju ielā 12.  Dalība bez maksas.

Pieteikšanās, rakstot e-pastu uz irita.antonevica@riga.lv