Arhīvs birkai: Attīstība

Rīgas pašvaldība saņem starptautisko ISO 9001 kvalitātes vadības sistēmas sertifikātu

Rīgas pašvaldības Centrālā administrācija piektdien, 1. martā, saņēma starptautisko ISO 9001 kvalitātes vadības sistēmas sertifikātu, kas apliecina, ka iestādē ir ieviesta šī standarta prasībām atbilstoša pārvaldība.

“Šis sertifikāts kā atzinība no trešās puses apliecina, ka esam Rīgas pašvaldībā izstrādājuši kvalitatīvus vadības procesus un augstas prasības pašvaldības darba nepārtrauktības nodrošināšanai. Noteikti pie sasniegtā neapstāsimies un turpināsim darbu kvalitātes paaugstināšanai,”

uzsver Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

ISO 9001 ir starptautisks kvalitātes vadības standarts, ka veicina procesa pieejas piemērošanu kvalitātes pārvaldības sistēmas izstrādē, ieviešanā un efektivitātes uzlabošanā, lai veicinātu klientu apmierinātību ar klientu prasību izpildi.

Šis standarts paredz pievērst uzmanību arī risku vadībai, un to ieviešot, organizācijai jāplāno un jāīsteno darbības, lai rīkotos ar riskiem un iespējām. Lai ieviestu šo standartu, pašvaldības Centrālajā administrācijā veikta procesu sistematizācija un izveidots procesu katalogs.

Sertifikāta saņemšana ir daļa no Rīgas pašvaldības kvalitātes politikas, kuras mērķis ir veicināt Centrālās administrācijas procesu briedumu, nemitīgu pilnveidi un nodrošināt to atbilstību labai pārvaldībai atbilstoši Centrālās administrācijas vērtībām, ārējo un iekšējo normatīvo aktu un ISO 9001:2015 standarta prasībām, ar savu darbību atbalstot Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmā 2022.-2027.gadam izvirzīto mērķu sasniegšanu. Pastāvīga darbības kvalitātes paaugstināšana ir Centrālās administrācijas ilgtermiņa stratēģija.

Kvalitātes pārvaldības sistēmas ieviešana Centrālajai administrācijai ir stratēģisks lēmums, kas var palīdzēt uzlabot tās sniegumu kopumā un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību. ISO 9001 standarta prasības papildina ārējos un iekšējos normatīvajos aktos noteiktās prasības iestādes procesiem un to rezultātiem. Konsekventi izpildot šo abu prasības, tiek uzturēta virzība uz nemitīgu pilnveidi un nākotnes vajadzību nodrošināšanu.

Ar Inovāciju fonda atbalstu tapis risinājums drošas pilsētvides plānošanā un veidošanā

Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments savā darbā sācis izmanto risinājumu, kas pašvaldībai sniedz iespēju operatīvi iegūt informāciju par ceļu satiksmes negadījumiem pilsētā. Risinājums ir noderīgs rīks drošas pilsētvides plānošanā un veidošanā, un tas ieviests ar Rīgas pašvaldības Inovāciju fonda atbalstu.

Ārtelpas un mobilitātes departaments skaidro, ka dati, kas iegūti no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja datu bāzes sniedz ieskatu ceļu satiksmes negadījumu tendencēs ilgākā laika periodā. Mainot atlases kritērijus, iespējams iegūt datus par ceļu satiksmes negadījumiem visā pilsētā vai konkrētā vietā, piemēram, konkrētā krustojumā vai rotācijas aplī. Veicot konkrētas vietas monitoringu ir iespējams noskaidrot diennakts laiku, kurā tur notikušo negadījumu skaits ir lielāks, kā arī iespējams salīdzināt negadījumu skaita izmaiņas pa gadiem vai mēnešiem. Tāpat ir iespējams apskatīt situāciju konkrētā ielas posmā pirms un pēc veiktajām satiksmes organizācijas izmaiņām vai būvdarbu realizācijas.

Ņemot vērā apkopoto informāciju, pašvaldība var vieglāk pieņemt lēmumus par nepieciešamajām izmaiņām, kas uzlabos satiksmes drošību konkrētajā vietā. Uzlabojumus var panākt, veicot vai nu izmaiņas luksoforu programmā vai satiksmes organizācijā. Tāpat reizēm noderīgi ir ieviest konkrētus laika ierobežojumus vai manevru ierobežošanu krustojumos. Attiecīgi, izstrādātais risinājums palīdz pilsētvides plānotājiem izvērtēt, kurš no iespējamajiem uzlabojumiem būtu visefektīvākais drošības palielināšanai konkrētajā vietā.

Rīgas pašvaldības Inovāciju fonda izveidošanas mērķis ir veicināt Rīgas viedās pilsētas attīstību, sniegt atbalstu pašvaldības institūcijām inovatīvu projektu īstenošanā un pakalpojumu uzlabošanā. Tāpat fonda atbalstītās aktivitātes veicina pilotteritoriju attīstību Rīgā, dodot iespēju testēt izstrādātos risinājumus pilsētvidē un novērtēt to atbilstību lietotāju un sabiedrības vajadzībām, kā arī sniedz atbalstu izpētēm, t.sk. sadarbībā ar pētniecības institūcijām.

Fonda finansējumu veido Rīgas pašvaldības pamatbudžeta līdzekļi un tā administrēšanu nodrošina Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

Starptautiska projekta ExPEDite ietvaros Rīgas enerģētikas aģentūra un Rīgas digitālā aģentūra sadarbosies RTU studentu pilsētiņas digitālā dvīņa izveidei

Rīga iesaistās Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis Eiropa” projektā, kura ietvaros izstrādās digitālo dvīni enerģijas plūsmu reāllaika monitorēšanai un pārvaldībai. Vērienīgā projekta vadošais partneris ir Rīgas Tehniskā universitāte, kuras studentu pilsētiņa kalpos par pilotteritoriju digitālā dvīņa izveidei un ieviešanai. No pašvaldības puses projektā iesaistījusies Rīgas digitālā aģentūra un Rīgas enerģētikas aģentūra.

“Rīgas Digitālā Aģentūra, kopā ar citiem partneriem, aktīvi strādās pie digitālā dvīņa normatīvo prasību izstrādes, nodrošinot tās ieviešanu ne tikai šeit, bet arī citās Rīgas apkaimēs un iespējams, citās pašvaldībās. Šis projekts būs ieguldījums ne tikai ilgtspējīgākas pilsētas izveidē, bet arī veicinās enerģētikas un pilsētplānošanas lēmumu pieņemšanu, balstoties uz datiem, un to veidos kopīgi izstrādātie rīki enerģijas ražošanas un pieprasījuma modelēšanai. Šī sadarbība starp dažādām valstīm un organizācijām ir būtiska, lai risinātu Eiropas pilsētu izaicinājumus un veicinātu ilgtspējīgu datos balstītu attīstību. Ar šo projektu mēs apliecinām mūsu apņēmību piedalīties šajā procesā.”

Rīgas digitālās aģentūras direktors Arnis Gulbis

Projekta īstenošana nodrošinās praktiskus rīkus, atkārtoti lietojamus modeļus, algoritmus pilsētas monitorēšanai, vizualizēšanai un pārvaldīšanai reāllaikā un vadlīnijas šādu risinājumu pārnešanai uz citām apkaimēm un pilsētām. Projekta risinājums ļaus pilsētas plānošanas ekspertiem, teritorijas attīstītājiem un citiem interesentiem efektīvāk plānot un ieviest pasākumus, kas veicinās pozitīvas enerģijas kvartālu attīstību un palīdzēs pilsētai sasneigt klimatneitralitātes mērķus ekonomiski efektīvā veidā.

Projektu īsteno 19 partneri no Latvijas, Grieķijas, Itālijas, Portugāles, Čehijas, Somijas, Spānijas, Lielbritānijas, Kipras un Beļģijas, viņu vidū ir gan izglītības un pētniecības organizācijas, gan uzņēmumi un valsts pārvaldes iestādes. No Latvijas projektā iesaistījies IT infrastruktūras uzņēmums “DATI Group”, kā arī Rīgas pašvaldība – Rīgas digitālā aģentūra un Rīgas enerģētikas aģentūra.

“Mēs esam lepni par REA iesaisti šajā nozīmīgajā projektā, veidojot digitālo dvīni, kas būs ieguldījums viedu, klimatneitrālu un energoneatkarīgu pilsētu attīstībā. Mūsu mērķis ir padarīt Rīgu viedāku, energoefektīvāku un mazāk atkarīgu no fosilajiem kurināmā resursiem. Kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Ķīpsala kā projekta pilotteritorija kļūs par paraugu citām apkaimēm, kā arī veicinās mūsu pilsētas plānus sasniegt klimatneitrālitāti ”

norāda Rīgas enerģētikas aģentūra (turpmāk REA) direktors Jānis Ikaunieks

Apvienojot kompetences, vairāki RTU Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes un Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes institūti izstrādās digitālo dvīni vairāku Ķīpsalas studentu pilsētiņas ēku siltumagādes, elektroapgādes un ventilācijas sistēmām. Savukārt Rīgas valstspilsētas aģentūras izstrādās normatīvās prasības digitālajam dvīnim, lai pēc tā izveides to varētu ieviest arī citās Rīgas apkaimēs, iespējams, arī citās pašvaldībās. Tehnoloģija iekļaus rīku kopumu enerģijas ražošanas un pieprasījuma modelēšanai, ēku veiktspējas optimizācijai, kā arī mobilitātes un transporta simulācijai. Tas palīdzēs enerģētikas un pilsētplānotājiem pieņemt datos balstītus lēmumus. Savukārt, izmantojot spēļu un koprades pieejas, tiks veicināta sabiedrības informētība un iesaiste energoefektivitātes jautājumu risināšanā.

Projekts tiks īstenots līdz 2026. gada 31. decembrim ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis Eiropa” klimatneitrālu un viedo pilsētu misijā.

Rīgas digitālā aģentūra kļūst par Eiropas Digitālo infrastruktūras konsorcija “Local Digital Twins & CitiVERSE” koordinatoru Latvijā

Eiropas Komisija 7. februārī oficiāli izsludināja Eiropas Digitālās infrastruktūras konsorciju (EDIC), lai īstenotu Eiropas Savienības iniciatīvu “Local Digital Twins & CitiVERSE” un veiktu dalībvalstu pilsētās izveidoto vietējo digitālo dvīņu savietošanu vienā. Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir atbalstījusi Rīgas digitālās aģentūras apņemšanos būt par šī konsorcija projekta koordinatoru Latvijā.

Iniciatīvas “Local Digital Twins & CitiVERSE” mērķis ir savienot esošos vietējos pilsētu digitālos dvīņus visā Eiropā, veidojot pamatu vienotam Eiropas Savienības pilsētu digitālajam dvīnim. Vietējie digitālie dvīņi ir pilsētu reālas sistēmas, piemēram, rūpnīcas, ēkas vai pilsētas virtuālais klons, kas izmanto datus, lai atspoguļotu vietas pašreizējo stāvokli. Digitālais dvīnis nav statisks, bet dinamisks modelis, kas, izmantojot datu analīzi un mākslīgo intelektu, mainās līdz ar savu fizisko līdzinieku. Ar Eiropas Savienības atbalstu veidoto digitālo dvīni nākotnē paredzēts izmantot, lai risinātu tādas problēmas, kā mainīgo satiksmes apstākļu ietekmi uz gaisa kvalitāti, dekarbonizāciju un sastrēgumus. Konsorcija darba sākuma posmā ir iesaistījušās Latvija, Igaunija, Francija, Horvātija, Portugāle, Slovēnija un Spānija.

Rīgas digitālā aģentūra ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu ir uzņēmusies konsorcija “Local Digital Twins & CitiVERSE” koordinatora pienākumus Latvijā, lai, izmantojot datu analīzi un mākslīgo intelektu, izveidotu reāllaika simulācijas modeļus pilsētas attīstībai. Plānots, ka iniciatīvas praktisko īstenošanu uzsāks 2024. gada vidū, iesaistot akadēmisko, valsts un privāto sektoru.

“Pateicoties Rīgas valstspilsētas iniciatīvām pilsētas digitālā dvīņa attīstīšanā, Latvija ir viena no dalībniecēm Eiropas Digitālās infrastruktūras konsorcijā, kas dos iespēju Rīgai kopā ar citām Eiropas pilsētām attīstīt jaunus tehnoloģiju risinājumus, kas integrēs gan pilsētas datus, gan mākslīgo intelektu ar mērķi nodrošināt efektīvāku pilsētas pārvaldību,”

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Rīgas digitālās aģentūras direktors Arnis Gulbis norāda, ka pilsētas un kopienas tikai tagad sāk pilnībā izprast vietējo digitālo dvīņu daudzos iespējamos pielietojumus un atzīmē, ka lielākais izaicinājums ir uzticamība tehnoloģijām: “Tehnoloģijas ir gatavas, taču sākotnējie ieguldījumi ir lieli, un izmaksu un ieguvumu analīze ne vienmēr ir skaidra. Lielu daļu no sākotnējām investīcijām veido datu platformas izveide, datu iegūšana no dažādiem avotiem vai sensoru tīkliem, lai nodrošinātu reāllaika datu plūsmas. Lēmumu pieņēmēji bez īpašām tehniskām zināšanām var neparedzēt visas datu izmantošanas priekšrocības vai uzticēties simulācijas rezultātiem. Galvenais ir pamatā esošo datu pieejamība, kvalitāte un uzticamība, tāpēc Rīgas digitālā aģentūra iegulda laiku un pūles, lai attīstītu vienotu Rīgas pilsētas viedo datu telpu.”

Rīgas digitālā aģentūra aktīvi darbojas vairākās Eiropas Savienības viedo pilsētu kopienu iniciatīvās, kas ir būtiskas, lai sekmīgi realizētu digitālā dvīņa ieviešanu Rīgā. Inga Barisa, Rīgas digitālās aģentūras padomniece digitālās attīstības jautājumos Eiropas Savienībā, atzīmē nozīmīgākās platformas: ““Living-in.eu” platforma ir izveidojusi īpašu forumu par LDT(Local Digital Twin), kurā pilsētu, reģionu un valstu eksperti no visas Eiropas Savienības dalās pieredzē, problēmām un kopīgi meklē risinājumus. Savukārt “Eurocities” tīklā ir īpaša digitālo dvīņu darba grupa. Jaunais Eiropas Komisijas EDIC finanšu instruments tika identificēts ciešā sadarbībā ar Eiropas Savienības institūcijām, un tas paredzēts, lai izstrādātu vietējo digitālo dvīņu rīku komplektu, kas pilsētām piedāvās atkārtoti lietojamus rīkus, arhitektūras, atvērtos standartus un tehniskās specifikācijas.”

“Rīgas iekļaušanās šajā nozīmīgajā Eiropas iniciatīvā atver jaunas iespējas ne tikai pilsētas, bet arī visas Latvijas digitālajā attīstībā. Tas ir solis uz priekšu, lai pašvaldību līmenī attīstītu plašākas spējas izmantot datus, digitālo dvīņu, papildinātās realitātes un mākslīgā intelekta iespējas kā rīkus pašvaldību procesu pārvaldībā, izglītībā, veselības aprūpē un citās nozarēs, attīstot arī ērtus pakalpojumus iedzīvotājiem. Rīgas pašvaldība uzņemoties kļūt par Latvijas koordinatoru ir apliecinājusi atvērtību dalīties pieredzē un iesaistīt arī citas pašvaldības, tādēļ aicinu arī citas pašvaldības iesaistīties iniciatīvā, dalīties pieredzē un apvienot spēkus, lai kopīgi veidotu modernāku un tehnoloģiski attīstītāku Latviju.”

norāda Valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols

Eiropas digitālās infrastruktūras konsorcijs (EDIC) ir atvērts instruments, kas ir pieejams dalībvalstīm saskaņā ar Digitālās desmitgades politikas programmu 2030. gadam, lai paātrinātu un vienkāršotu vairāku valstu projektu izveidi un īstenošanu. EDIC ļaus sasniegt digitālās desmitgades vispārējos mērķus un uzdevumus.

Rīgas apkaimju biedrības var pieteikties pašvaldības atbalstam

Rīgas pašvaldība no 1. februāra līdz 18. februārim piedāvā apkaimju attīstības biedrībām pieteikties finansiālam atbalstam, šogad kopējo šim mērķim paredzēto finansējumu palielinot līdz 70 000 eiro.

Kopš 2021. gada galvaspilsētas apkaimju attīstības biedrībām reizi gadā iespējams pieteikties pašvaldības atbalstam līdz 1000 eiro. No 2023. gada biedrībām, kurās reģistrēti vismaz 35 biedri un kuras šo atbalstu iepriekš jau ir saņēmušas, iespējams pieteikties lielākam finansējumam – grantam līdz 3000 eiro, ja tās izlietojušas vismaz 90% no iepriekšējā saimnieciskajā gadā piešķirtā finansiālā atbalsta apmēra. Tādi paši nosacījumi ir spēkā arī šogad.

Finansējuma piešķiršanas mērķis ir atbalstīt biedrību darbību, stiprināt to kapacitāti un veicināt sadarbību ar pašvaldību sabiedrības iesaistes un Rīgas pilsētas apkaimju attīstības jautājumos, tajā skaitā jautājumos par pašvaldības publiskās infrastruktūras pilnveidošanu un publisko teritoriju labiekārtošanu.

Finansējumu var izmantot administratīvo izmaksu segšanai, piemēram, darbinieku atalgojumam, telpu un inventāra nomai, atlīdzībai par citu personu sniegtajiem pakalpojumiem biedrības darbības nodrošināšanai u.tml., tāpat arī izmaksu segšanai par projektu pieteikumu sagatavošanu citiem finanšu instrumentiem, kā arī biedrību rīkoto apkaimes publicitātes veicināšanas un identitātes stiprināšanas aktivitāšu izdevumu segšanai.

Finansiālais atbalsts nav domāts biedrību pamatlīdzekļu iegādei, prēmijām, dāvanām un stimulējošu pasākumu rīkošanai biedrības biedriem, naudas sodu, līgumsodu, kavējuma procentu apmaksai, kā arī biedrības līdzfinansējumam pašvaldības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

2023. gadā pašvaldība biedrību atbalstam bija paredzējusi 50 000 eiro. Atbalstu saņēma 24 apkaimju biedrības – grantu 1000 eiro apmērā saņēma 11 biedrības, savukārt atbalstu 3000 eiro apmērā saņēma 13 biedrības. Biedrības finansējumu ieguldījušas biedrību darbības nodrošināšanai nepieciešamo pakalpojumu apmaksā, telpu un inventāra nomā, dažādu informatīvo materiālu izveidē un apkaimju iedzīvotāju iesaistei un līdzdalībai paredzētu pasākumu organizēšanā.

🔵 Apkaimju attīstības biedrībām iespējams pieteikties atbalstam līdz 18. februārim.

Nosacījumi pašvaldības atbalsta saņemšanai, kā arī informācija par iesniedzamajiem dokumentiem pieejama tīmekļvietnēs www.apkaimes.lv sadaļā Finansēšanas konkursi un riga.lv.

 

Rīga pakāpeniski pāriet uz videi draudzīgāku apkuri

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 13. februārī, atbalstīja jaunu siltumapgādes noteikumu* projektu, kas paredz galvaspilsētā pakāpeniski pāriet uz videi draudzīgāku apkuri, vienlaikus to sabalansējot ar iespējām samazināt fosilo energoresursu izmantošanu. Noteikumi vēl būs jāpieņem domes sēdē.

“Pēdējo gadu notikumi ir skaidri apliecinājuši, ka uz gāzi kā lētu enerģijas veidu paļauties nevar, tāpēc jādomā par atjaunojamo energoresursu izmantošanu apkurē un energoneatkarības veicināšanu. Lai turpinātu Rīgas iesākto ceļu uz klimatneitralitāti un videi draudzīgāku apkures tehnoloģiju izmantošanu, samazinot CO2 izmešus, esam sagatavojuši jaunus noteikumus, kas paredz veicināt pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādei vai bezemisiju siltuma avotu, piemēram, siltumsūkņu, izmantošanu. Tas nenozīmē, ka uzreiz tiks būtiski ierobežoti atsevišķi apkures veidi, jo būs iespēja tos elastīgāk izvēlēties, izstrādājot tehniski ekonomisko pamatojumu,” uzsver komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Par gaisa piesārņojumu teritoriālo zonējumu pirmie Rīgas domes saistošie noteikumi pieņemti 2006. gadā, bet 2019. gada versijā jau ir spēkā prasības pret akmeņogļu ierobežojumiem visās pilsētas zonās. Kopā noteiktas trīs zonas, atkarībā no piesārņojuma daudzuma un ņemot vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaitu, teritorijas izmantošanas veidu un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamību.

Jauni noteikumi paredz, ka visās zonās būs aizliegts uzstādīt siltumapgādes sistēmas iekārtas, kurās izmanto akmeņogles, brūnogles, kūdru un šķidro kurināmo, tai skaitā dīzeļdegvielu. Tāpat bez tehniski ekonomiskā pamatojuma visā Rīgā būs aizliegta jaunu gāzes apkures iekārtu saskaņošana no 2026. gada un uzstādīšana pēc 2031.gada. Līdz šim laikam uzstādītās iekārtas varēs darboties līdz sava kalpošanas laika beigām.

Kam nekas nemainās?

• Centrālās apkures lietotājiem;
• Malkas krāšņu īpašniekiem, biomasas kurināmā un gāzes katlu īpašniekiem, kas neplāno un kam nav iespēju mainīt savas apkures iekārtas.

Kam gaidāmas izmaiņas?

• Būvējot jaunu ēku vai veicot veco katlu nomaiņu, prioritāte tiek dota centralizētai siltumapgādei vai bezemisiju situma avotiem.
• Tiek noteikta iespēja visās zonās esošos nekustamajos īpašumos, kas ir atsevišķi dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās vai privātmājas, veikt esošās iekārtas nomaiņa pret jaunu kurināmā sadedzināšanas iekārtu, samazinot kopējo gaisa piesārņojumu, un kuras nominālā ievadītā siltumjauda nepārsniedz 50 kW.
• Tiek noteikta iespēja visās zonās esošos nekustamajos īpašumos, kas ir atsevišķi dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās, veikt siltumapgādes veida maiņu no individuālā uz lokālo, atļaujot vecās siltumapgādes sistēmas iekārtas maiņa pret jaunu, palielinot ievadīto siltuma jaudu, izvēloties esošo risinājumu atbilstoši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumam un samazinot kopējo gaisa piesārņojumu.
• Ja ne centralizētā ne siltumsūkņu siltumapgāde nav pieejama vai tehniski pamatojama, iespējamas investīcijas efektīvā biomasas vai gāzes apkurē.
• Jaunu gāzes katlu uzstādīšanas atļaujas no 2026.g. 1.janvāra netiks izsniegtas, ja tas nebūs atbilstošs ekonomiskā pamatojuma aprēķinam. Atļaujas var izmantot 5 gadus no izsniegšanas, tātad katlus varēs uzstādīt līdz 2031. gadam.

Ko noteikumi sniedz rīdziniekiem?

• Skaidrību par pilsētas nākotnes plāniem, kas saskaņoti ar Eiropas un globālo klimata un gaisa piesārņojuma politiku. Laicīgi norādīts, kad jaunas investīcijas nebūs atļautas, tāpēc ne būs nekādu pēkšņu pārsteigumu Eiropā noteikto prasību dēļ.
• Ceļu uz augstāku gaisa kvalitāti. Gaisa kvalitāte ir viens no lielajiem mirstības cēloņiem Rīgā, kuras dēļ zaudējam daudzus veselīgās dzīves gadus.
• Iespēju pakāpeniski un laicīgi plānot pāreju uz vietējiem energoresursiem, nodrošinot modernu un uzticamu siltumapgādi bez straujām cenu svārstībām, ko rada atkarība no fosilajiem resursiem.

Jaunie noteikumi paredz atvieglojumus vai uzlabo esošo situāciju šādos aspektos:

• Noteikumi ir elastīgāki attiecībā uz atjaunīgo energoresursu uzstādīšanu, ja tiek samazināts gaisa piesārņojums;
• Siltumapgādes jautājumu komisijai iespējams lemt par jauno avotu uzstādīšanu pēc būtības, izvērtējot tehniski – ekonomiskos rādītājus;
• Izveidots vienkāršāks siltumapgādes zonējums.

Papildu vides uzlabošanas prasības tiek iezīmētas sekojošās situācijās:

• Pilsētas mērķu nostiprināšanai klimata pārmaiņu samazināšanā – tiek noteikts laika periods, pēc kura netiks izsniegtas jauna atļaujas fosilajiem kurināmajiem (2026.gada 1.janvāris), iezīmējot pakāpenisku pāreju (atļauja derīga 5 gadus) uz atjaunīgajiem energoresursiem vai pieslēdzoties centralizētās siltumapgādes tīkliem;
• Par siltuma avotu reģistrēšanu un kontroli (noteikts ar 2020.gada 16.aprīļa MK noteikumiem Nr. 197 “Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam” 8.2. sadaļa par plānotajiem pasākumiem 9.punkts un tā apakšpunkti).

Kādos gadījumos tiek piemēroti jaunie noteikumi?

• Noteikumi neskar malkas krāšņu īpašniekus, biomasas kurināmā, gāzes katlu īpašniekus, kas neplāno un kam nav iespēju šobrīd mainīt savas apkures iekārtas, kā arī visus, kas izmanto centrālapkuri;
• Noteikumi skar tos īpašniekus, kas plāno ieguldīt jaunās apkures iekārtās, nosakot, kuras ilgtermiņa investīcijas atbilst Eiropas Savienības, Latvijas un Rīgas ilgtermiņa plāniem un kuras – neatbilst;
• Noteikumi tiek piemēroti tajā brīdī, kad nepieciešams saņemt atļauju no Siltumapgādes jautājumu komisijas. Vienkāršojot – ja ar šādu komisiju iepriekš nav nācies saskarties, tas nebūs nepieciešams arī turpmāk, izņemot lēmumus par apkures nomaiņu, kas aprakstīti iepriekš;
• Būvējot jaunu ēku, prioritāte tiek dota centralizētai siltumapgādei vai bezemisiju situma avotiem.

Piemēri gadījumiem, kad noteikumi ietekmēs ieguldījumus jaunās apkures iekārtās:

• Ja plānots ieguldīt, lai veidotu jaunas ar oglēm kurināmas iekārtas – tas nebūs atļauts (tāpat kā līdz šim);
• Ja plānots ieguldīt, lai ierīkotu jaunu gāzes vai biomasas apkuri zonā, kurā ir pieejams, tehniski ērts un rentabls pieslēgums centralizētajai siltumapgādei – tas pirmajā piesārņojuma zonā nebūs atļauts, ja vien to neapliecinās ekonomiskais aprēķins apkures ierīces ierīkošanai un izmantošanai tās dzīves cikla periodā. Pamatojums – veicot ieguldījumus ir jāprioritizē apkure, kas nerada piesārņojumu lielākajās riska zonās.
• Ja ne centralizētā, ne siltumsūkņu apgāde nav pieejama vai tehniski pamatojama, atbilstoši ekonomiskā pamatojuma aprēķinam ir pieļaujamas investīcijas efektīvā biomasas vai gāzes iekārtu ierīkošanai.

Kad katlu nomaiņai nepieciešama Siltumapgādes komisijas atļauja?

Atļauja nepieciešama pirms jaunas siltumenerģijas ražošanas sākšanas vai siltumenerģijas ražošanas veida maiņas. Neattiecas uz iekārtu remontdarbiem. Atļauja nav nepieciešama esošajiem katliem. Tā ir nepieciešama, uzstādot jaunu apkures katlu vai veicot tā nomaiņu.

Kādēļ svarīgi, ka šādas būtiskas izmaksas no 2026. gada netiek ieguldītas neperspektīvos apkures veidos?

Pilsēta ir noteikusi mērķus gaisa kvalitātes uzlabošanai un klimata pārmaiņu mazināšanai. Lai nebūtu jāveic uzstādīto iekārtu neplānota nomaiņa, paredzēts pāriet uz atjaunīgajiem energoresursiem pakāpeniski.

Kā salīdzinās viena gāzes katla nomaiņa uz jaunu pret pieslēgumiem centrālajai apkurei un siltumsūkņiem?

Pieslēguma izveidošana, siltumsūkņu uzstādīšana var būt lielākas izmaksas, salīdzinot ar dabasgāzes katla uzstādīšanu. Ņemot vērā klimata politiku, var paredzēt arī turpmāku dabasgāzes cenu kāpumu nākotnē, tādēļ ekspluatācijas izmaksas, visticamāk, dabasgāzes katliem būs augstākas. Pašvaldība paredz veidot atbalsta instrumentus sadārdzinājumam segšanai iekārtu uzstādīšanai no 2026.gada.

Gadījumos, kad visā mājā ierīkota radiatoru sistēma, kas balstās uz gāzes katlu – ko darīt, kad saplīst katls un tas jāmaina, bet nevēlas mainīt visu sistēmu?

Uzstādot citu siltuma avotu, iespējams izmantot esošos radiatorus un iekšējos tīklus dzīvoklī. Katrs gadījums Siltumapgādes komisijā tiks vērtēts, ņemot vērā tehniskos un ekonomiskos apsvērumus. Izmantojot minētās iespējas izņemt atļauju ātrāk, gāzes katlu nomaiņu var veikt teju līdz 2031. gadam.

Kāpēc nepieciešams pakāpeniski pāriet no fosilajiem energoresursiem uz atjaunīgiem energoresursiem?
• Samazina gaisa piesārņojumu un situmnīcefekta gāzes;
• Samazināts fosilo energoresursu imports;
• Ilgtermiņā ekonomiski rentablāki;
• Vietēji energoresursi.

*“Par teritoriālajām zonām siltumapgādes veida izvēlei un prasībām siltumapgādes sistēmas iekārtu izvēlei”

Uzsāks transporta un mobilitātes attīstības plānojuma izstrādi Rīgas vēsturiskajam centram un tā aizsardzības zonai

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pirmdien, 12. februārī, atbalstīja ieceri uzsākt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas (RVC AZ) transporta un mobilitātes attīstības plānojuma izstrādi turpmākajiem 25 gadiem.

Transporta sistēma un ielu tīkls pilsētā ir galvenais infrastruktūras elements, kas nodrošina tās funkcionēšanu un mobilitāti, tādēļ, izstrādājot jauno RVC AZ teritorijas plānojumu, tajā paredzēts nostiprināt detalizētu šīs teritorijas transporta infrastruktūras un mobilitātes attīstības plānojumu turpmākajiem 25 gadiem. Tas nodrošinās ilgtspējīgu RVC AZ teritorijas un transporta sistēmas attīstību, palielinot transporta sistēmas efektivitāti un samazinot tās negatīvo ietekmi uz vidi un iedzīvotājiem.

RVC AZ transporta infrastruktūras un mobilitātes attīstības tematisko plānojumu paredzēts izstrādāt līdz 2025. gada beigām, izpētot esošo transporta sistēmu un normatīvos aktus, analizējot attīstības potenciālu, modelējot transporta intensitāti un plūsmas, un izstrādājot transporta un mobilitātes attīstības plānu. Transporta un mobilitātes attīstības plānā paredzēts iekļaut risinājumus un priekšlikumus kā attīstīt ielu tīklu, gājēju telpu, velotransportu un mikromobilitāti, sabiedriskā transporta, ūdenstransporta, dzelzceļa transporta (kravu un pasažieru) un autotransporta infrastruktūru, kur izbūvēt transportlīdzekļu novietnes un kā organizēt satiksmi Vecrīgā.

Visos tematiskā plānojuma izstrādes posmos plānots iesaistīt arī sabiedrību, tā nodrošinot informācijas pieejamību, caurskatāmību un iespēju iedzīvotājiem izteikt savu viedokli.

Plānojumā izstrādē pašvaldība sadarbosies ar nozares ekspertiem, Satiksmes ministriju, VSIA “Latvijas valsts ceļi”, VAS “Latvijas dzelzceļš”, VSIA “Autotransporta direkcija”, SIA “Rīgas satiksme”, Rīgas Brīvostas pārvaldi, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, AS “Pasažieru vilciens”, nevalstiskajām organizācijām, kaimiņu pašvaldībām u.c.

Par plānojuma īstenošanu vēl lems Rīgas domes sēdē. Par tā izstrādi atbildīgs Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

Izstrādāts augstas izšķirtspējas Rīgas 3D realitātes un 3D vektoru modelis

Turpinot darbu pie ģeotelpiskā Rīgas administratīvās teritorijas digitālā dvīņa izstrādes, portālā GEO RĪGA (georiga.eu) publicēts augstas izšķirtspējas Rīgas 3D realitātes modelis, kurā virtuāli var apskatīt jau 14 apkaimju teritorijas pilsētas vēsturiskā centrā un apbūves aizsardzības zonā, un 3D vektoru modelis, kas atspoguļo vienkāršotu ēku ģeometriju.

“Rīgas 3D vektoru un realitātes modelis ir virtuāls pilsētas modelis, kur ērti un ātri var apskatīt pilsētas objektus, un tas ir pamats Rīgas digitālā dvīņa attīstībai. Sekojot jaunākajām tendencēm Eiropā un Baltijas valstīs, darbs, lai izstrādātu augstas izšķirtspējas fotoreālistisku pilsētas 3D vektoru un realitātes modeli, tika uzsākts 2021. gadā. Jau šobrīd redzam, ka projekta ietvaros iegūtie ģeotelpiskie dati ir nozīmīgs rīks, kas kalpo gan pašvaldības darbam, gan sabiedrībai, nodrošinot dažādu nozaru speciālistus ar ātru, mūsdienīgu un aktuālu ģeotelpisko informāciju,”

par projekta nozīmīgumu skaidro Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes vadītāja Diāna Korbe.

Rīgas 3D vektoru un realitātes modelis patlaban izstrādāts 55 km2 lielai teritorijai – Rīgas vēsturiskajam centram un apbūves aizsardzības teritorijām. Pēc rūpīga un tehnoloģiski sarežģīta darba no iegūtajiem ģeotelpiskajiem datiem sagatavoti vairāki 2D un 3D datu produkti: ēku 3D vektoru modelis LOD2 detalizācijas līmenī, augstas izšķirtspējas 3D realitātes modelis, klasificēta lāzerskenēšanas punktu kopa, digitālais reljefa modelis, augstas izšķirtspējas ortofotokartes.

Ēku 3D vektoru pilsētas modelis LOD2 detalizācijas līmenī, kādu plaši izmanto pilsētu teritorijām un projektu izstrādē visā Eiropā, ļauj apskatīt katru ēku kā atsevišķu objektu. No visām pusēm attēlota to vienkāršota ģeometrija un katram objektam var pievienot tehnisko informāciju. Ēku 3D vektoru modeļus tuvāko mēnešu laikā paredzēts publicēt kā atvērtos datus, nodrošinot iespēju tos brīvi lejuplādēt.

Tehniski sarežģītākais darbs bija pilsētas 3D realitātes modeļa izstrāde un šobrīd portālā GEO RĪGA tas publicēts jau 14 apkaimēm – Vecpilsētai, Centram, Pētersalai – Andrejsalai, Brasai, Bolderājai, Jaunmīlgrāvim, Mežaparkam, Maskavas forštatei, Sarkandaugavai, Skanstei, Vecāķiem, Vecdaugavai, Vecmīlgrāvim, Ziemeļblāzmas kultūrvēsturiskajam kompleksam. Lielā datu apjoma dēļ realitātes modelis tiek publicēts pakāpeniski un plānots, ka process noslēgsies šā gada pirmajā pusē, papildinot 3D realitātes modeli apbūves aizsardzības teritorijām Pārdaugavā un Daugavas labajā krastā.

Rīgas ģeotelpisko 3D datu pieejamība ir lielisks rīks, ko var izmantot eksperti dažādās nozarēs, lai ātri un bez maksas iegūtu informāciju, taupītu resursus un paaugstinātu darba efektivitāti – attīstības un būvniecības projektu plānošanā un izbūvē, zinātnisko un pētniecisko darbu izstrādē, tūrisma nozarē u.c. Speciālistiem, kuri strādā arhitektūrā, mērniecībā, arheoloģijā nozīmīgs informācijas avots būs lāzerskenēšanas 3D punktu kopa, kur katrs punkts raksturo kāda objekta vai vides virsmu un ir nozīmīgs objektu telpiskai analīzei vai detalizēta apvidus 3D modeļa izveidošanai.

3D realitātes modelis sniedz iespēju aplūkot reālistisku pilsētvides attēlojumu un veikt analīzi. Piemēram, to var izmantot jaunu būvniecības ieceru vizualizēšanai un modelēšanai virtuālā vidē, kas ir īpaši svarīgi investoriem. Kartē var apskatīt katru Rīgas namu, pagalmu, pievienot klāt ēku projektus un apskatīties, kā veidojas ēnas dažādās diennakts stundās un laikapstākļos, un novērtēt, kā plānotā ēkas arhitektūra iekļausies un izskatīties pilsētvidē.

Tāpat 3D modelis digitāli atspoguļo zemes virsmas reljefu, kuru nākotnē varēs integrēt dažādās datorprogrammās. Šādu tehnisko risinājumu visbiežāk izmanto, lai veiktu aprēķinus un situāciju modelēšanu, kas saistītas ar ūdens plūsmām, plūdiem, saules enerģijas potenciāla analīzi u.c. Piemēram, prognozējot plūdus, var noteikt, kuras teritorijas pie noteikta ūdens līmeņa kāpuma applūdīs pirmās.

Pilsētas digitālo dvīni visbiežāk izmanto pilsētplānošanā un būvniecības procesu uzraudzībā, jo fiziski nav iespējams operatīvi apsekot un pārraudzīt visu pilsētas teritoriju. Pašvaldības darbinieki 3D kartēs dažu sekunžu laikā var apskatīt ēkas, parkus, ielas, noteikt ēku augstumu u.c. Nākotnē iespēja virtuāli iepazīties ar pilsētu nodrošinās arī labāku sabiedrības izpratni par pilsētas telpu, kas svarīgi, organizējot būvniecības ieceru publisko apriešanu. Tehniskie risinājumi ļaus objektiem pievienot digitālu vēsturisko būvniecības dokumentāciju, tā ietaupot laiku, kas nepieciešams informācijas iegūšanai no arhīva.

Pilsētas 3D realitātes un ēku 3D vektoru modeļa izstrādē izmantotie ģeotelpiskie dati iegūti ar sarežģītām un laikietilpīgām metodēm – veikta teritorijas aerolāzerskenēšana un aerofotografēšana jeb lāzerskenēšana un fotogrāfēšana no gaisa ar helikoptera palīdzību, bet Vecrīgā veikta arī teritorijas lāzerskenēšana no zemes. Lai iegūtu pēc iespējas detalizētu un ģeometriski precīzu vecpilsētas 3D realitātes modeli, īpaši izaicinošs un tehniski sarežģīts uzdevums bija datu, punktu kopu un fotoattēlu, kas iegūti gan no gaisa, gan no zemes, savietošana.
Vienlaikus portālā GEO RĪGA pieejamas arī cita veida tematiskās kartes, to skaitā arī Rīgas realitātes modelis, kuru izstrādā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.

Rīgas ģeotelpiskā digitālā dvīņa daļas, kurās notikušas ievērojamas pilsētvides izmaiņas, plānots aktualizēt 3-5 gadu periodā, atbilstoši pieejamajam finansējumam. Projektu realizē Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

Rīgas sabiedriskās tualetes sāk aprīkot ar maksājumu termināļiem

Lai ierobežotu bezpajumtnieku uzturēšanos Rīgas sabiedriskajās tualetēs un novērstu inventāra bojāšanu, pašvaldība sākusi vairāku galvaspilsētas sabiedrisko tualešu aprīkošanu ar maksājumu karšu (POS) termināļiem, tādējādi labierīcībās varēs iekļūt tikai ar maksājumu kartēm vai viedierīcēm.

“Turpinām Rīgā ieviest mūsdienīgus risinājumus un tualešu aprīkošana ar POS termināļiem viens no soļiem šajā virzienā, kas ir īpaši svarīgi laikā, kad cilvēki aizvien retāk nēsā līdzi skaidru naudu. Monētu kastīšu izmantošana jau ir vēsture un tagad varēs norēķināties, terminālī ievietojot vai nopīkstinot maksājumu karti, kā arī izmantojot viedierīces. Patlaban tualešu lietošanu bieži apgrūtina gan neapzinīgu līdzpilsoņu vandalisms, gan bezpajumtnieku ilgstoša uzturēšanās tajās un radītā netīrība. Tāpēc, rūpējoties par rīdzinieku un tūristu iespējām labierīcības apmeklēt vēlamā laikā un vietā, esam sākuši vairākas tualetes aprīkot ar POS termināļiem,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

“Maksas sabiedrisko tualešu projektu uzskatām par ļoti būtisku un nepieciešamu iniciatīvu, tāpēc bijām gandarīti tajā iesaistīties, piedāvājot savu tehnoloģisko risinājumu projekta īstenošanai. Maksājumu termināļu ieviešana sabiedriskajās tualetēs ir uzskatāms piemērs, kā mūsdienīgas digitālās inovācijas var uzlabot pilsētvidi – ne vien atvieglojot piekļuvi ikdienas nepieciešamībām, bet arī uzlabojot higiēnas standartus pilsētā, lai Rīgas iedzīvotāji un viesi te justos patiešām labi. Tehnoloģiju integrācija pilsētvidē, piemēram, publiskajās tualetēs, atspoguļo mūsu apņemšanos veicināt ilgtspējīgu un dinamisku pilsētas vidi, padarot Rīgu drošāku, tīrāku un pieejamāku visiem tās iedzīvotājiem,”

norāda “Hansab” izpilddirektors Gatis Romanovskis.

Maksājumu karšu (POS) termināļus plānots uzstādīt 17 tualetēs (kopā 52 kabīnēs), kurās nav apkopēju-dežurantu. Patlaban termināļi uzstādīti vairākās vietās un turpinās to testēšana.

Ar POS termināļiem aprīkos tualetes:

● Aldara parkā;
● 13. janvāra ielā pie Vaļņu ielas;
● Dailes teātra laukumā;
● Esplanādes parkā;
● Jāņa Asara ielā Grīziņkalnā;
● Jēkaba laukumā;
● Kobes dārzā;
● Kronvalda parkā (divas tualetes) – Kronvalda bulvāra pusē un pie Elizabetes ielas;
● Mežaparkā (divas tualetes) – Atpūtas alejā pie bērnu laukuma un Ostas prospektā;
● Nordeķu parkā;
● Radio ielā;
● Jaunielā pie Rātsnama;
● Turgeņeva un Gogoļa ielas skvērā pie Zinātņu akadēmijas;
● Vērmanes dārzā;
● Ziedoņdārza parkā.

Termināļu uzstādīšanu, ievērojot iepirkumu procesa rezultātus, veic uzņēmums “Hansab” un darbus iecerēts pabeigt līdz februāra beigām.

Maksa par šo tualešu apmeklēšanu plānota 50 centu apmērā. Šī summa izvēlēta, ņemot vērā gan cenu privātā sektora tualetēs Rīgā un kaimiņvalstīs, gan aprēķinus, lai iekasētie līdzekļi nosegtu POS termināļu uzturēšanas izmaksas.

Tāpat kā līdz šim, Rīgā bez maksas turpinās darboties lielākā daļa tualešu, tajā skaitā tualetes ar dežurantiem-apkopējiem:

● Embūtes ielā Dzegužkalnā;
● Ernestīnes ielā Jaunatnes dārzā;
● Kr. Valdemāra ielā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja;
● Maskavas ielā pie Spīķeru kvartāla;
● Kokneses prospektā Mežaparkā;
● Miera dārza parkā;
● Pērnavas ielā Grīziņkalnā;
● Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī pie Bastejkalna;
● 11. novembra krastmalā pie Poļu gātes un Bīskapa gātes;
● Pie Vecāķu pludmales (tā darbojas tikai sezonas laikā līdz septembra beigām).

Bez maksas būs pieejamas un sezonas laikā – no maija līdz oktobra beigām – galvaspilsētā darbosies 40 biotualetes. Tāpat sezonas laikā darbosies vairākas sezonālās konteinertipa tualetes ar apkopējiem-dežurantiem, kuras arī būs izmantojamas bez maksas. Patlaban viena šāda tualete saglabāta arī ziemas periodā Uzvaras parkā, kur plānots izbūvēt pastāvīgu tualeti.

Informācija par sabiedrisko tualešu atrašanas vietām un darba laikiem ir pieejama Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta mājas lapā – ŠEIT.

Vai Rīgā kādreiz ir bijušas maksas tualetes?

● Pirms vairāk nekā desmit gadiem Rīgā uzbūvēja 13 jaunas sabiedriskās tualetes un visas bija par maksu.
● Ieeja tika nodrošināta ar skaidru naudu – 20 santīmiem, kas bija jāievieto speciālā aparātā.
● Maksas pakalpojumi tika atcelti 2014. gadā 12 tualetēs, jo sākās lavīnveidīga monētu aparātu izzagšana un pašvaldība vairāk nespēja ātri nodrošināt piegādi bojāto vai nozagto monētu aparātu nomaiņai. Tika ierosināti daudzi kriminālprocesi. Tādēļ pašvaldībā tika pieņemts lēmums atcelt maksas pakalpojumus un aprīkot WC ieejas ar bezmaksas piekļuvi.
● Vecāķos maksu iekasēja dežuranti- apkopēji, izsniedzot biļeti, ko dara arī līdz šim un šī bija vienīgā pašvaldības pārziņā esošā maksas tualete.

Cik bieži tiek uzkoptas tualetes?

Tajās sabiedriskajās tualetēs, kurās nav nodrošināta apkopēju-dežurantu klātbūtne, uzkopšana notiek trīs reizes dienā. Valsts svētku dienās, kad paredzama lielāka cilvēku plūsma, atsevišķās tualetēs uzkopšana tiek veikta nepārtrauktā režīmā.

 

Rīgas pašvaldībai savs virtuālais asistents

Rīgas pašvaldības mājaslapā līdzšinējo virtuālo palīgu “Zintis” nomainījis īpaši galvaspilsētai pielāgotais Rīgas virtuālais asistents (RVA).

Virtuālais asistents sniedz cilvēkiem atbildes par iestādes kompetencē esošiem jautājumiem un kopējiem valsts pārvaldes jautājumiem, piemēram par Rīgas pašvaldības amatpersonām, deputātiem, izglītību, nekustamā īpašuma nodokli, satiksmi, sociālo palīdzību, apkaimēm, Rīgas pašvaldības attīstības programmu, mazdārziņiem, drošības jautājumiem utt.

Rīgas pašvaldības tīmekļvietnē virtuālais asistents “Zintis” darbojās kopš 2020. gada 30. novembra. Tā uzturēšanu un attīstību veic Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC) un Valsts kanceleja, kā Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotās platformas (TVP) pārzinis. Virtuālais asistents “Zintis”  radīts uz valodas tehnoloģiju platformas Hugo.lv bāzes.

RVA, tāpat kā “Zintis”, ir radīts uz platformas Hugo.lv bāzes, ko pārvalda KISC, taču pielāgots tieši Rīgas pašvaldības vajadzībām. Rīga ir pirmā pašvaldība, kas izvēlējusies attīstīt savu atsevišķu virtuālo asistentu.

No pārējām valsts un pašvaldību iestādēm Rīgas pašvaldība uz atsevišķu risinājumu ir izvēlējusies pāriet, lai riga.lv apmeklētājiem nodotu precīzāku informāciju par pašvaldības sniegtiem pakalpojumiem, datiem un interesējošiem jautājumiem.

Tāpat pašvaldības speciālisti virtuālajam asistentam var sagatavot Rīgai atbilstošus jautājumu un atbilžu scenārijus. Šis risinājums nākotnē arī ļaus pašvaldības klientu apkalpošanas speciālistiem sekot līdzi virtuālā asistenta un klienta sarakstei un nepieciešamības gadījumā saraksti pārņemt.

Rīgas virtuālais asistents pieļauj arī dažādus tā izmantošanas scenārijus nākotnē, par kuriem pašvaldība var lemt pati. Tas nebija iespējams, strādājot ar vienoto TVP virtuālo asistentu “Zintis”, kas ir centralizēts risinājums daudzām valsts un pašvaldību iestādēm.

Asistenta apmācība turpinās nepārtraukti, un lietotāju uzdotajiem jautājumiem ir nozīmīga loma sarunu scenāriju un precīzāku atbilžu izstrādē. Tāpēc ikviens aicināts izmēģināt Rīgas virtuālo asistentu pašvaldības mājaslapā riga.lv.

Valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformu Hugo.lv, kurā izstrādāts RVA un citi valsts un pašvaldības iestāžu tīmekļvietnēs izvietotie virtuālie asistenti jeb sarunboti, pārvalda KISC sadarbībā ar uzņēmumu “Tilde” ar mērķi nodrošināt iedzīvotājiem ērtu un laikmeta tendencēm atbilstošu iespēju saņemt atbildes uz jautājumiem par valsts pārvaldi un pašvaldību darbību. Ar visiem valsts pārvaldes iestāžu virtuālajiem asistentiem iespējams iepazīties platformā Hugo.lv virtuālo asistentu katalogā.