Arhīvs birkai: Integrācija

Biedrība “Latvijas Jaunā teātra institūts” aicina kultūras institūcijas un neatkarīgos mākslas profesionāļus pieteikties intensīvam bezmaksas kultūras pieejamības darbnīcu ciklam ar mērķi radīt jaunu kultūras piedāvājumu.

Lai gan pēdējo gadu laikā pieejamas kultūras piedāvājums sabiedrībai ar nelielu regularitāti pieaug, kopējā situācija joprojām ir kritiska. Vai cilvēks ratiņkrēslā var aiziet uz koncertu, kuru vēlas? Vai cilvēki ar dzirdes traucējumiem brīvi var apmeklēt jebkuru teātra izrādi? Un ko neredzīgs cilvēks var darīt mākslas muzejā? Cilvēki ik dienu saskaras ar nopietniem šķēršļiem – liftu, titru neesamība, informācijas trūkums; tie ir tikai daži šķēršļi, kas traucē apmeklēt un baudīt kultūras notikumus pilnvērtīgi. Bet bieži vien ar ļoti vienkāršām metodēm iespējams veicināt ikvienam pieejamu kultūras piedāvājumu. Tieši šis ir projekta “Kultivē iekļaušanu” mērķis.

Aicinām kultūras institūcijas un neatkarīgos mākslas profesionāļus pieteikties darbnīcu ciklam, kurā būs iespēja uzzināt par pieejamības un iekļaušanas jaunumiem un iegūt praktiskas prasmes, lai uzlabotu sava kultūras piedāvājuma pieejamību plašākai sabiedrībai, domājot par cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem. Projekta noslēgumā radītie vai uzlabotie kultūras produkti publiski tiks prezentēti Starptautiskā Jaunā teātra festivāla “Homo Novus” laikā.

Arī biedrības “Latvijas Jaunā teātra institūts” (LJTI) projektu vadītāja un producente Ieva Briede, kas jau vairākus gadus padara pieejamus kultūras notikumus festivālā “Homo Novus”, novērojusi un piebilst: “Arī jau esošais “pieejamais” kultūras piedāvājums galu galā mēdz būt pavisam nepieejams, jo tā īstenošanā nav padomāts par niansēm ārpus norises vietas, izpalicis ekspertu viedoklis un vērtējums, vai pietrūcis finansiālais atbalsts, kapacitāte. Pieejamības procesa uzsākšanu var īstenot gluži vienkāršā veidā – papētot un iedvesmojoties no citu institūciju paveiktā vai lūdzot padomu kopienu pārstāvjiem. Bieži vien no izmaiņām/uzlabojumiem attur bažas, ka pieejamības nodrošināšana ir dārga un derīga tikai tad, ja izdarīts viss nepieciešamais. Bet jāsāk atbilstoši iespējām, galvenais nepārtraukt.”

🟩 Plašāka informācija par paredzētajām aktivitātēm un to laikiem atrodama mājas lapā 

🟩 Pieteikšanās līdz 11. aprīlim. Vietu skaits ierobežots. No katras organizācijas var pieteikties 1-2 cilvēki. Pieteikšanās veidlapa – ŠEIT  

Mācības organizē biedrība “Latvijas Jaunā teātra institūts”, kas jau vairākus gadus mērķtiecīgi strādā pie Starptautiskā jaunā teātra festivāla “Homo Novus” pieejamības uzlabošanas. “Homo Novus” veido pasākumus, kas pieejami cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem. Pagājušajā gadā “Homo Novus” apmeklēja ievērojams skaits cilvēku no šīm kopienām. Vēlamies dalīties plašāk ar savu pieredzi, kā veicināt kultūras un mākslas pasākumu pieejamību un apmeklētāju dažādību.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Piektdien, 22. martā, no plkst. 17:00 līdz 20:00, Latvijas Universitātes galvenajā ēkā (Raiņa bulvāris 19, Rīga) norisināsies biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” rīkotā “Dzīvā (prasmju) bibliotēka”. Tās laikā būs iespēja iepazīties ar ukraiņu un latviešu svētku tradīcijām, izveidot Saules ratu un košu ukraiņu svētku dekoru, kopā baudīt tradicionālus gardumus, mācīties latviešu tautas dejas kopā ar folkgrupu “Kokles” un dziedāt ukraiņu dziesmas kopā ar ansambli “Дівчата.UA”.

Dalībnieki varēs apmeklēt četras dažādas bibliotēkas:

• dzīvo stāstu bibliotēku, kurā norisināsies viktorīna par Masļeņicas svinēšanas tradīcijām Ukrainā un Lieldienām Latvijā;
• praktisko zināšanu bibliotēku, kur dalībnieki varēs izgatavot svētku dekorus pēc latviešu un ukraiņu tradīcijām, apgūt latviešu tautas dejas kopā ar folkgrupu “Kokles” un dziedāt ukraiņu dziesmas;
• garšu bibliotēku, kur būs iespēja baudīt debesmannu un ukraiņu Lieldienu kūku, kā arī uzzināt to pagatavošanas noslēpumus;
• spēļu bibliotēku, kur ikviens varēs atrast sev piemērotu galda spēli.

🟩 Dalība pasākumā ir bez maksas, taču pasākumam ir ierobežots apmeklētāju skaits, tāpēc aicinām savu dalību pieteikt iepriekš, aizpildot elektronisko pieteikšanās anketu, kas pieejama – ŠEIT  vai zvanot pa tālruni +371 28813184 Irina.

Biedrības „Gribu palīdzēt bēgļiem” mērķis ir sniegt praktisku, tūlītēju un brīvprātīgu palīdzību patvēruma meklētājiem, bēgļiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, vienlaikus veicinot šo cilvēku integrāciju Latvijā.

“Gribu palīdzēt bēgļiem” ziedojumu konts: LV24HABA0551041611130.

Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.

 

 

Marta “NVO nama ziņās” iepazīstinām ar organizāciju, kuras mērķis ir atbalstīt ģimenes ar bērniem, veicināt brīvprātīgo darbu un sniegt palīdzību cilvēkiem neatkarīgi no to rases, tautības, dzimuma, ekonomiskās, politiskās vai reliģiskās pārliecības. Lai iepazīstinātu plašāk ar “ADRA Latvija” darbību, uz sarunu aicinājām nodibinājuma direktori Annu Šļakotu.

“Mani iedvesmo iespēja savienot vajadzības un risinājumus, piemēram, savest kopā bērnus, kam ir brīvs laiks, ar foršiem skolotājiem, vecākus ar konsultantiem, jauniešus ar atbalsta projektiem, entuziastus ar informāciju par iespējam. Mani iedvesmo iespēja paplašināt cilvēku iespējas, redzesloku, patīk stāstīt uzņēmējiem par dažādiem labdarības projektiem,”

atklāj Anna Šļakota, nodibinājuma “ADRA Latvija” direktore.

Aicinām izlasīt pilnu interviju!

Vēl izdevumā atradīsiet ziņas par gaidāmajiem NVO nama semināriem un NVO pasākumiem, informāciju par izsludinātajiem projektu konkursiem un citas noderīgas ziņas!

📌Ieskaties marta ”NVO nama ziņās”!

 

Rīga ir augsti novērtēta Eiropas Padomes (EP) Starpkultūru pilsētu programmas indeksā, uzrādot visaugstākos rezultātus Apkaimju iesaistes rādītājā, kurā pozitīvi novērtēts darbs apkaimēs ar iedzīvotāju līdzdalību un dažādu kultūras un citu pasākumu īstenošanu. Pozitīvi tiek vērtēts Rīgas sniegums arī jauniebraucēju uzņemšanā, kultūrā un sabiedriskās dzīves jomā.

“Rīga vēsturiski ir multikulturāla metropole, kurā cauri gadsimtiem bijuši ļoti dažādi etniskie sastāvi. Tagad, krievijas uzsāktā kara dēļ, Rīga par pagaidu mājām ir kļuvusi arī aptuveni 20 tūkstošiem ukraiņu, no kuriem daudzi var ņemt piemēru, kā raiti iemācīties valodu, ar savām prasmēm iekļauties darba tirgū un veiksmīgi integrēties. Rīga apzinās un ukraiņu piemērs to spilgti apliecina, ka veiksmīgas integrācijas pamatā ir raita latviešu valodas apguve un integrācijas izdošanās lielā mērā ir atkarīga no personu motivācijas un attieksmes. Pilsētas un valsts politika, piedāvātie instrumenti un resursi var to veicināt, bet ne garantēt,” saka Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola. “Integrācija ir divvirzienu ceļš un tā var izdoties tad, ja abas puses to vēlas. Pilsēta var iegūt daudz no tās iedzīvotāju kultūru daudzveidības, taču mums ir svarīgi, lai kopsaucējs šajā dažādībā būtu valoda un līdzīga izpratne par demokrātiju un vērtībām, uz kurām balstīta mūsu valsts,”

L. Ozola.

Otrdien, 19. martā Rīgas domes Sēžu zālē tika prezentēts pirmais EP Starpkultūru pilsētu programmas ziņojums, kurā Rīga tika izanalizēta un salīdzināta ar pārējām Starpkultūru programmas dalībpilsētām pēc EP Starpkultūru pilsētu programmas metodoloģijas.

Programma “Starpkultūru pilsētas” atbalsta vietējās un reģionālās pašvaldības visā pasaulē un palīdz tām pārskatīt savu politiku caur starpkultūru un starpsektorālu prizmu. Kopumā šobrīd šajā programmā ir iesaistījušās 164 pilsētas no pieciem pasaules kontinentiem. Indeksa izvērtējumu veic reizi divos vai trīs gados. Rīga salīdzināta ar pilsētām balstoties uz iedzīvotāja skaitu grupām un tā ievietota grupā, kur iedzīvotāju skaits ir virs 500 000 un ārvalstī dzimušo skaits virs 5-10%.

Pilsētu izvērtējums tiek veikts 12 dažādās jomās: apņemšanās, starpkultūru prizma (izglītība, apkaimes, publiskie pakalpojumi, uzņēmējdarbība un darba tirgus, kultūra un sabiedriskā dzīve, publiskā telpa), mediācija un konfliktu mazināšana, valoda, mediji un komunikācija, starptautiskais skatījums, starpkultūru kompetence, jauniebraucēju uzņemšana, līderība un pilsonība, diskriminācijas novēršana, līdzdalība, mijiedarbība.

🟩 Rīga kopumā starpkultūru izvērtējumā no 100 punktiem ieguvusi 65 punktus, kas ir labs rezultāts pilsētām, kas ir jaunas šajā starpkultūru programmā. Rīgai ir augsti rādītāji deviņās nozarēs no 12.

🟩 Visaugstāko rezultātu 83 punktus Rīgas pilsēta ieguvusi Starptautiskā skatījuma rādītājā un Mijiedarbības rādītājā, savukārt Apņemšanās rādītājā un Jauniebraucēju uzņemšanas rādītājā ieguvusi 80 punktus.

Pilsēta šajos rādītājos ir augsti novērtēta, jo Rīgā jau kopš 2012. gada ir izveidoti integrācijas politikas plānošanas dokumenti, iekļaujot starpkultūru elementus, kā arī rīcības plāni to īstenošanai, un pašvaldībai ir paredzēti finanšu līdzekļi šiem jautājumiem. Vienlaikus tiek nodrošināts šo politikas plānošanas dokumentu īstenošanas izvērtējums. Tas tiek novērtēts starpkulturālu pilsētu vidē, jo parāda, kas pilsētai ir izdevies un kas nav izdevies un demonstrē vēlmi uzlabot savu sniegumu nākotnē. Pozitīvi tiek vērtēts, ka pašvaldība tiecas sadarboties ar citām pilsētām ārvalstīs, kur atrodas latviešu diaspora, kā arī pilsēta sadarbojas ar ārvalstu studentiem. Augstu tiek vērtēta pašvaldības regulārā sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām. Rīgā ir veiksmīgi izveidota integrācijas un līdzdalības jautājumu koordinācija, ko nodrošina Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs. Augstu tiek novērtēts tas, ka Rīgā darbojas vienas pieturas aģentūra – atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem, kas piedāvā nepieciešamo informāciju un svarīgākos valsts un pašvaldības pamatpakalpojumus vienuviet, kas nepieciešama no Ukrainas iebraukušajiem civiliedzīvotājiem.

🟩 Starpkultūru prizmas apakšnozarēs visaugstāko rezultātu 100 punktus Rīgas pilsēta ieguvusi Apkaimju jomā, otrs augstākais rādītājs – 94 punkti pašvaldībai ir Kultūras un sabiedriskās dzīves jomā, savukārt, kā trešā labākā joma ar 88 punktiem starpkultūru izvērtējumā atzīta Izglītības joma un Publiskās telpas jomas, abām iegūstot 88 punktus.

Apkaimju jomā iegūtie 100 punkti parāda, ka Rīga domā par iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību, veidojot iekļaujošu vidi apkaimēs. Pozitīvi tiek vērtēts tas, ka Rīga veicina aktivitātes, kur apkaimju iedzīvotāji satiekas un mijiedarbojas dažādos kultūras, sporta un citos pasākumos. Rezultāti parāda, ka pašvaldība domā par bagātīgu kultūras piedāvājumu un ar kultūras dzīves palīdzību veicina kultūras atvērtību un iekļaujošu vidi iedzīvotājiem.

Izvērtējums atspoguļo to, ka Rīga arī domā par to, kā veicināt jauniebraucēju bērnu iekļaušanos, sadarbojoties ar dažādu kultūru bērnu vecākiem. Rīgas skolas un bērnudārzi iesaistās arī dažādos projektos un ar to palīdzību veicina izglītības iestādēs iekļaujošu vidi, dažādības atzīšanu un pasākumus diskrimimācijas novēršanai.

🟩 Starpkuktūru pilsētu indeksa ziņojums ir tapis pateicoties pašvaldības darbinieku ieguldījumam un Eiropas Padomes ekspertu novērtējumam. Informāciju ziņojumam gatavoja vairāku pašvaldības iestāžu darbinieki:

  • Izglītības, kultūras un sporta departaments;
  • Labklājības departaments;
  • Pilsētas attīstības departaments;
  • Īpašuma departaments;
  • Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs;
  • Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra;
  • Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs;
  • Pašvaldības policija.

Starpkultūru pilsētu programmas mērķis ir atbalstīt pilsētas starpkultūru stratēģiju izstrādē vai pārskatīšanā, lai veicinātu kultūras daudzveidību, kā arī migrantu un minoritāšu integrāciju.

2022. gada 5. oktobrī Rīgas dome pieņēma lēmumu par dalību Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu programmā. Savukārt 2023. gada 8. februārī Rīgas pilsēta ar Eiropas padomi parakstīja nodomu deklarāciju par dalību programmā “Starpkultūru pilsētas”, kļūstot par starpkultūru pilsētu tīkla locekli un programmas dalībnieci.

Rīgas pašvaldībā Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu programmas koordinatora funkcijas pilda Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs.

Pievienojoties programmai “Starpkultūru pilsētas”, Rīga apliecināja apņemšanos pārskatīt savu politiku un pārvaldību no starpkultūru perspektīvas aspekta un turpināt veidoties par iekļaujošu, tolerantu un daudzveidīgu pilsētu, kuras politikas pamatā ir starpkultūru integrācijas pieejas principi – vienlīdzība, daudzveidība, mijiedarbība un līdzdalība. Rīga ņems vērā indeksa izvērtējumu un Ekspertu ieteikumus, veidojot sabiedrības integrācijas pamatnostādnes nākamajam periodam.

🟩 Ziņojums par Rīgu  ir pieejamsŠEIT

📸 FotoŠEIT 

 

14. marta pēcpusdienā Rīgas biedrību un nodibinājumu pārstāvji piedalījās NVO Konsultāciju dienā, kas norisinājās gan klātienē – NVO namā, gan tiešsaistē. Konsultāciju dienu organizēja NVO nams un vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem tā bija iespēja rast atbildes uz aktuāliem jautājumiem un saņemt padomus tālākai organizāciju darbībai un attīstībai. 35 konsultācijas juridiskos, grāmatvedības un komunikācijas jautājumos saņēma 22 nevalstisko organizāciju 29 pārstāvji.

Konsultācijas grāmatvedības, komunikācijas un juridiskos jautājumos sniedza 3 ekspertes – profesionāla grāmatvede un nodokļu konsultante Ingrīda Lejniece, tiesību zinātņu doktore Kitija Bite un komunikācijas profesionāle Kristīne Tjarve.

Grāmatvedības jomā NVO pārstāvji vēlējās saņemt atbildes par gada pārskata sagatavošanu un iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā, Grāmatvedības likuma dažādiem punktiem, atlīdzības aprēķināšanu biedrības valdes locekļiem, pamatlīdzekļu norakstīšanu, papildinošo saimniecisko darbību, grāmatvedību projektos un daudziem citiem jautājumiem.

Arī juridisko jautājumu loks bija plašs: no biedrību dibināšanas līdz konkrētiem jautājumiem domstarpībās par statūtu interpretāciju. Vairākas biedrības konsultējās par statūtu grozīšanas neskaidriem jautājumiem. Likumsakarīgi, ka martā, kad biedrības parasti sasauc kopsapulces, NVO jautāja par biedru sapulces sasaukšanas kārtību, norisi, pieņemto lēmumu fiksēšanu un kas jāievēro saistībā ar revīzijas institūciju biedrībā. Tāpat NVO arī interesēja, kā organizēt jaunu biedru uzņemšanas kārtību un noteikt biedru pienākumus.

Savukārt komunikācijas konsultācijā NVO saņēma praktiskus padomus, kā veidot NVO un projektu komunikāciju sociālajos medijos, kā organizēt komunikācijas kampaņas, un ieteikumus, kā veicināt savu organizāciju auditoriju sasniegšanu digitālajā vidē vai kādas tēmas popularizēšanu.

Ekspertes interesentiem nosūtīja arī materiālus un saites uz interneta resursiem, kuros smelties papildu zināšanas.

Paldies ekspertēm Kristīnei Tjarvei, Kitijai Bitei un Ingrīdai Lejniecei par skaidrojumiem un padomiem NVO!

Paldies visām NVO, kas izmantoja iespēju saņemt ekspertu atbildes!

Konsultāciju dienas Rīgas biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem NVO nams rīko regulāri, lai sniegtu iespēju NVO pārstāvjiem saņemt praktiskus ieteikumus, skaidrojumus un labās prakses piemērus.

 

 

Reti kurš Čiekurkalnā nav dzirdēji par Čiekurkalna brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem jeb Šreienbušas pažarniekiem. Jau toreiz – vairāk kā pirms simts gadiem, čiekurkalnieši spēja brīvprātīgi apvienoties, aizsargāt savu apkaimi no biežajām ugunsnelaimēm, kopā ar apkaimes ļaudīm rīkot pasākumus un pat zaļumballes. Laiki mainās, bet kaimiņu būšana turpinās. Lai apkaimes cilvēkus satuvinātu ar Čiekurkalna nevalstiskajām organizācijām – Čiekurkalns savus iedzīvotāus aicina nākt brīvprātīgajos!

Kas notiks Čiekurkalnā?

🟩 Četros aktīvo iedzīvotāju sarunu apļos dalībnieki tiks ievadīti brīvprātīgā darba tēmās, kopīgi tiks meklēti risinājumi un radītas idejas, kā arī iedzīvotājiem tiks piedāvātas aktivitātes, kurās nepieciešama sabiedrības iesaiste jau šobrīd. Pirmais sarunu aplis notiks 21. martā Austras mājā.

🟩 Lai iespējami plašāku kopienas daļu informētu par apkaimes aktualitātēm, tiks izveidota mājas lapa www.ciekurkalns.lv. Apkaimes sabiedriskā labuma iniciatīvu realizācijai mājas lapā tiks izveidotas tematiskās sadaļas “Nāc brīvprātīgajos” un “Ziedo Čiekurkalnam”.

🟩 Rudenī notiks iedzīvotāju forums par “Čiekurkalna kopienas sabiedriskā centra attīstību”, uzsvaru liekot uz iedzīvotāju iesaisti, brīvprātīgā darba iespējām un dažādu sociālo grupu interešu pārstāvību.

Reizēm vajag tik vien kā satikties…

Čiekurkalna apkaimē darbojas sešas aktīvas nevalstiskās oranizācijas, kuru mērķu sasniegšanai regulāri tiek pieaicināti brīvprātīgie palīgi, taču sabiedrības atbalsts un aktīva iesaiste bieži vien ir nepietiekoši.

Tajā pat laikā apkaimē dzīvo daudz jauniešu, kuri mācās vietējās skolās, tomēr viņus informācija par iespējām iesaistīties vērtīgās iniciatīvās tepat apkaimē diemžēl neaizsniedz. Īpaši aktuāla problēma ir jauniešu nodarbinātība 3 vasaras mēnešos, kad ir daudz brīva laika un to varētu lietderīgi izmantot, lai gūtu jaunu pieredzi, attīstītu prasmes un iegūtu jaunas zināšanas.

Sevišķi zemi rādītāji iesaistei brīvprātīgajā darbā ir strādājošajiem iedzīvotājiem, kuru zināšanas, profesonālā pieredze lieliski noderētu dažādu aktivitāšu plānošanā un realizēšanā.

Projekta “Brīvprātīgā darba aktivizēšana Čiekurkalnā” realizāciju nodrošina Čiekurkalna attīstības biedrība sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām “Palidzesim.lv”, “Akvarīga” un “Brīvbode”, Čiekurkalna kultūras biedrību “Jugoli”, biedrību “Free Riga”, Dzīves kvalitātes dizaina institūtu “Viskaļi” un Rīgas 45. vidusskolu.

 

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
Dalība visos pasākumos ir bez maksas.

 

Konkursa mērķis ir konkursa kārtībā atbalstīt projektus, kas nodrošina Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos sabiedrībā, t. sk. darba tirgū.

Projekta labuma saņēmēji ir Rīgas pilsētā dzīvojošie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri bēg no Krievijas militārās agresijas Ukrainā, paredzot tiem integrācijas pasākumus un mijiedarbības iespējas ar vietējiem iedzīvotājiem.

Projekta pieteicējs var būt biedrība vai nodibinājums, kura darbība saistīta ar sabiedrības integrācijas jautājumiem un kurš savu darbību veic pašvaldības administratīvajā teritorijā. Projekta aktivitātes jāīsteno Rīgā, izņemot specifiskas aktivitātes, to atbilstoši pamatojot.

🔹 Līdzfinansējums tiek piešķirts šādu atbalsta pasākumu īstenošanai Ukrainas civiliedzīvotājiem:

● sociālā iekļaušanās sabiedrībā (radošas un lietderīgas brīvā laika aktivitātes savstarpējās mijiedarbības veicināšanai starp Rīgas iedzīvotājiem un Ukrainas civiliedzīvotājiem, aktivitātes sociāli psiholoģiskā atbalsta nodrošināšanai, prasmju paaugstināšanai un iekļaušanai sabiedrībā u. c.);
● brīvā laika un neformālās izglītības aktivitāšu nodrošināšana bērniem un jauniešiem, lai veicinātu iekļaušanos sabiedrībā;
● iekļaušanās darba tirgū (apmācības uzņēmējdarbības jautājumos, konsultācijas, mentora pakalpojumi u. c.);
● jebkādas diskriminācijas novēršana (aktivitātes starpkultūru dialoga veicināšanai, sabiedrībā valdošo stereotipu izskaušanai u. c.);
● interešu aizstāvības nodrošināšana (juridiskās konsultācijas, interešu pārstāvniecība, apmācības u. c.).

🔹 Vienam projektam var piešķirt līdzfinansējumu līdz 9999,99 euro, nepārsniedzot 90 % no projekta kopējās tāmes. Projekta pieteicējam jānodrošina līdzfinansējums ne mazāks kā 10 % apmērā no kopējām projekta izmaksām.

🔹 Projektu īstenošana jāplāno laika posmā no 2024. gada 15. maija līdz 2024. gada 31. decembrim.

Projektu aktivitāšu norisei var pieteikties bezmaksas telpām Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem Pāles ielā 9, Rīgā vai pašvaldības piedāvātajām bezmaksas telpām Rīgas nevalstiskajām organizācijām.
Par telpu izmantošanas iespējām Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem, lūdzam sazināties ar Egiju Straujumu, tālrunis 29180866, e-pasts egija.straujuma@riga.lv. Par pašvaldības piedāvāto bezmaksas telpu izmantošanas iespējām nevalstiskajām organizācijām, informācija pieejama tīmekļa vietnes www.apkaimes.lv sadaļā https://apkaimes.lv/integracija/par-nvo-namu/telpu-lietosana/#top

Kopējā summa, kas pieejama projektu īstenošanai ir līdz 300 000 euro.

🔹 Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2024. gada 25. marts plkst. 12.00.

Projektu pieteikumi iesniedzami elektroniska dokumenta veidā, aizpildot tos valsts valodā un sagatavojot atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu noformēšanu, elektroniski nosūtot uz elektroniskā pasta adresi integracija@riga.lv vai Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra oficiālo e-adresi ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, .edoc formāta pakotnē, kuras izmērs nepārsniedz 20 MB.

Pirms projekta pieteikuma iesniegšanas lūdzam iepazīties ar projektu konkursa nolikumu, tā pielikumiem un Rīgas domes 05.04.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-192-sn “Par pašvaldības atbalstu sabiedrības integrācijas un līdzdalības aktivitāšu īstenošanai Rīgā”.

📌 Visa informācija par konkursu – ŠEIT

📌  Lai palīdzētu pretendentiem sagatavot projekta pieteikumus, 12. martā plkst. 15.00 tiks rīkots informatīvs seminārs tiešsaistes platformā MS Teams. Semināram aicinām pieteikties, aizpildot pieteikuma anketu – ŠEIT  līdz 11. martam.

Papildus informācijai par projektu konkursu lūdzam sazināties ar Daci Paegli, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāju pa tālruni 67012614 vai e-pastā dace.paegle@riga.lv.

Līdzfinansējums projektu īstenošanai tiek piešķirts saskaņā ar Ministru kabineta informatīvo ziņojumu “Par Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda Tematiskā Mehānisma Ārkārtas palīdzības finanšu instrumenta projekta “Atbalsts pārvietotajām personām no Ukrainas Latvijā” īstenošanu” (Ministru kabineta 13.06.2023. sēdes lēmums, prot. Nr. 32 42§) un Rīgas domes 05.04.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-192-sn “Par pašvaldības atbalstu sabiedrības integrācijas un līdzdalības aktivitāšu īstenošanai Rīgā”.

Šobrīd jau nevienu vairs nepārsteigsi ar faktu, ka “mēs ar draugiem ik pārnedēļu dodamies uz pirti, nē, piedodiet, pārteicāmies, uz prāta spēlēm”. Tomēr mums, “Hospitāļu prātu” komandai sagādā gandarījumu teikt, ka mēs sākām jau tālajā 2019.gadā, toreiz, kad tā sauktās prāta spēles organizēja pāris “lielie giganti”, bet mazie bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi.

Komandu erudīcijas sacensības “Hospitāļu prāti” pirmo reizi risinājās 2019.gada septembrī Hospitāļu ielas un kaimiņu svētkos kafejnīcā “Hospitāļu Ezītis miglā” un regulāri turpinājās līdz pat pandēmijas sākumam, vienmēr pulcējot pilnas 2.stāva mājīgās telpas. Savukārt, kamēr bija izsludināti dažādi satikšanās ierobežojumi, milzu atsaucību guva spēle “Hospitāļu prāti. Covid Edition”, kuru 2021.gada ziemā līdzfinansēja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments un Sabiedrības integrācijas programma – spēle pārliecinoši ierakstījās Brasas vēsturē, arī dalībnieku skaits bija necerēti liels – reģistrējās 142 mājsaimniecību komandas, katrā no 1 līdz 4 dalībniekiem. Pēc ierobežojumu beigšanās atkal atgriezāmies klātienes gaisotnē teju katros Hospitāļu ielas un kaimiņu svētkos un Brasas vasaras programmā, kā arī nospēlējot pilnu sezonu 2022./23.gadā.

Sadarbībā ar biedrību “Brasa” 2023.gada oktobrī atsākām spēļu organizēšanu, bet, pateicoties Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstam, kopš 14.novembra varējām piedāvāt bezmaksas dalību spēlēs.

Un tā arī viss šogad notiek!

🟠 Katru otro otrdienu, sākot no 14.novembra līdz pat aprīļa vidum tiekamies kafejnīcas “Hospitāļu Ezītis miglā” 2.stāvā, lai kopā ar veciem un jauniem draugiem meklētu atbildes uz jautājumiem, kā arī mielotos ar gardiem ēdieniem un dzērieniem! Komandās ne vairāk kā 4 dalībnieki, spēlē 10 jautājumu kārtas, aptverot kultūru, sportu, mūziku, apkaimes, Rīgas un Latvijas vēsturi un dažādas aktuālas tēmas. Kā vienmēr – ir balvas, jautrība un izaicinājumi!

🟠 Pieteikšanās anketa tiek publicēta Hospitāļu prātu FB lapāhttps://www.facebook.com/hospitaluprati.

Telpu dēļ komandu skaits ierobežots, tāpēc pieteikums spēkā tikai pēc apstiprinājuma īsziņas saņemšanas.

📌 Kopā ar mums, Hospitāļu prātu veidotāju komandu, nemainīgi un ilggadīgi ir:

Piedalīšanās spēlē ir bez maksas.

Projektu īsteno biedrība “Brasa” sadarbībā ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centru, projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Marts ir mēnesis, kad biedrības parasti rīko biedru pilnsapulces, kurās tiek skatīti organizācijai svarīgi jautājumi un pieņemti būtiski lēmumi. Lai biedrības vai nodibinājuma darbība atbilstu likumam un statūtiem, jebkuras izmaiņas, kas nolemtas pilnsapulcē, ir jāfiksē un, ja nepieciešams, jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā.

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus pieteikties semināram “Izmaiņas NVO un to pārreģistrācija Uzņēmumu reģistrā”. Tiešsaistes seminārs notiks otrdien, 2024. gada 12. martā no plkst. 14.00 līdz 17.00, Zoom platformā.

Semināru vadīs Kitija Bite, tiesību zinātņu doktore, vairāku nevalstisku organizāciju pārstāve, mācībspēks Latvijas augstskolās.

Seminārā izskatāmie jautājumi:

🟪 NVO dibināšana un ieraksta izdarīšana Uzņēmumu reģistrā;
🟪 Biedru sapulces sasaukšana, norise un pieņemto lēmumu fiksēšana, reģistrēšana Uzņēmumu reģistrā;
🟪 Statūtu grozījumi;
🟪 Izpildinstitūcijas izmaiņas;
🟪 Patiesā labuma guvējs un tā noskaidrošana;
🟪 Attālinātas sapulces organizēšana un lēmumu fiksēšana;
🟪 Citas izmaiņas NVO un to reģistrēšana Uzņēmumu reģistrā;
🟪 Atbildes uz jautājumiem.

Piesakoties semināram, NVO pārstāvji aicināti arī norādīt konkrētus jautājumus par biedru sapulču sasaukšanu, izmaiņu reģistrēšanu Uzņēmumu reģistrā vai citām tēmām.

 📌 Aicinām semināram reģistrēties, atverot saiti – šeit 

Interesentiem, kuri būs pieteikušies līdz 11. martam, iepriekš tiks nosūtīta saite uz lekcijas platformu. Reģistrējoties lūdzam norādīt precīzas e-pasta adreses!

Lai sniegtu iespēju plašākam NVO lokam papildināt zināšanas NVO nama semināros, tiks veikts semināra ieraksts. Aicinām NVO pārstāvjus, kuri vēlas noklausīties semināru sev vēlamā laikā un saņemt semināra ieraksta saiti, reģistrēties semināram, atzīmējot izvēlni “Vēlos saņemt semināra ieraksta saiti”.

Informējam, ka semināra laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai.

No 1. līdz 29. martam NVO nama (Ieriķu iela 43a, Rīga) 1. un 2. stāva gaiteņos apmeklētājus priecēs krāšņa un bagātīga bulgāru tradicionālo tautastērpu un rokdarbu izstāde “Marta atskaņas no Bulgārijas”. Izstādi, atzīmējot bulgāru tradicionālos svētkus – Vecmāmiņas Martas dienu 1. martā un Bulgārijas Nacionālās atbrīvošanas dienu 3. martā, rīko “Kirila un Metodija” Latvijas bulgāru kultūras biedrība.

Izstādē ir aplūkojami autentiski 19. un 20. gadsimta bulgāru tradicionālie sieviešu tērpi un mūsdienīgi izstrādājumi, kas veidoti bulgāru izšuvumu un tautas tērpu tradīcijās. Interesenti var iepazīt arī senas bulgāru tradīcijas, kas saistās ar Vecmāmiņas Martas dienu un marteničkas valkāšanu un nēsāšanu. Šī tradīcija ir iekļauta UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Bulgāru autentiskie tautastērpi atspoguļo tautas savdabību, tradicionālo kultūru un ikdienas dzīvi. Nacionālo tērpu raksturo dekoratīvo elementu un ornamentu pārpilnība. Katrā Bulgārijas reģionā tautastērpam ir savas īpatnības, bet kopumā ir raksturīgi trīs sieviešu tērpu veidi: “dubultpriekšautu” tautastērps, “sukman” tautastērps un trešais – “saja”. Izšuvumi joprojām ir iecienīts bulgāru tautas mūsdienu dzīves elements. Arī šodien Bulgārijā var redzēt mūsdienīgus izstrādājumus ar bulgāru izšuvumiem. Izstādē ir apskatāmas mūsdienu kleitas, krekli, skatuves tērpi, galdauti, tamborējumi un citi priekšmeti, kas darināti bulgāru tautas tērpu stilā.

1.martā, Vecmāmiņas Martas dienā, un dažas dienas pēc tam bulgāri apmainās un valkā tā sauktās marteničkas – dekoratīvus sarkanu un baltu savītu diegu gabaliņus, kas simbolizē veselību un laimi, kā arī kalpo kā laimes talismans pret ļauniem gariem. Marteničkas var būt dažādu formu un izmēru priekšmeti: aproces, kaklarotas, pušķi, bumbuļi un bumbiņas. Marteničkas dāvina ģimenei, draugiem un kolēģiem, un tās nēsā apsietas ap roku vai piespraustas pie apģērba.

Attēls no izstādītās ekspozīcijas

Laipni aicinām visus interesentus apmeklēt izstādi un apskatīt bulgāru krāšņo kultūras mantojumu!

📌 Ieeja izstādē ir brīva. NVO nams apmeklētājiem ir atvērts darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.